2005.gada 11.janvārī Noteikumi Nr.19

Rīgā (prot. Nr.3 33.§)

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Militārpersonu izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 199.nr.) grozījumu un papildināt pārejas noteikumu 8.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem izmaksā ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs E.Repše

MK noteikumu projekta „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (turpmāk – Likums) nosaka, ka pašvaldību, kas veic attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, piešķirtā nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusā esošie savās tiesībās pielīdzināti politiski represētajām personām un viņiem ar likumu garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā, pensiju piešķiršanā, sabiedriskā transporta izmantošanā, kā arī bezmaksas primārā medicīniskā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Lai arī likumos noteiktās kompetences un savu budžetu ietvaros pašvaldībām jāpiešķir nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atvieglojumi atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā, tomēr praksē tieši šī sociālā grupa nereti ir maznodrošināta un reālu materiālu pabalstu, sevišķi naudas izteiksmē, saņem reti. Militārpersonu izdienas pensiju likuma Pārejas noteikumu 8.pants no 1998.gada 1.jūnija paredz speciālu piemaksu valsts pensijai Latvijas armijas virsniekiem, sanitārvirsniekiem, kara ierēdņiem, virsdienesta instruktoriem un vecākajiem ārrindu amatos, kuri dienējuši Latvijas armijā no 1918.gada 18.novembra līdz 1940.gada 21.jūlijam, ja viņu dienestu ir pārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā 1940.gada 21.jūlijā. Šo piemaksu apmēru un kārtību nosaka Ministru kabineta 18.08.1998. noteikumi Nr. 307 „Noteikumi par speciālo piemaksu valsts pensijai Latvijas armijā dienējušām personām”. Savukārt Ministru kabineta 08.12.1998. Noteikumi Nr. 448 „Noteikumi par pabalsta piešķiršanu Latvijas 1918.-1920.gada atbrīvošanas cīņu dalībniekiem” paredz pabalstus un to izmaksas kārtību šai personu kategorijai. Būtu sociāli taisnīgi un pamatoti dot iespēju saņemt šāda veida pabalstus arī ar Likuma kritērijiem noteiktajām personām - nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Tādā veidā tiktu pildīts likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (tiem ar Likumu pielīdzināti arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki) 10.panta pirmajā daļā noteiktais - valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas ... gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums. Valsts ilgstoši nav risinājusi šo personu atbalsta jautājumus, daudzi no tiem, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību, šobrīd atrodas grūtos materiālos apstākļos; šīm personām nereti ir nopietnas veselības problēmas, kuru ārstēšanā pielietojami dārgi medikamenti un procedūras, kas ierobežoto materiālo iespēju dēļ, kļūst nepieejami. Daudzām šī statusa personām trūkst līdzekļu mājokļa uzturēšanai un pietiekamu sadzīves apstākļu nodrošināšanai. Reāla materiālā palīdzība un atbalsts nacionālās pretošanās kustības cīnītājiem būtu sniedzami nekavējoties, pēc iespējas ātrāk, tādēļ Aizsardzības ministrija uzskata, par nepieciešamu šos grozījumus izdarīt Satversmes 81.panta kārtībā, jo jautājuma risinājumu prasa neatliekama vajadzība.
2. Tiesību akta projekta būtība	Projekts valsts aizsardzībai atvēlētā budžeta ietvaros ļaus sniegt tūlītēju reālu materiālo atbalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Jūtama ietekme netiek prognozēta.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiesību akts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Tiks papildus novērtēti nacionālās pretošanās kustības dalībnieku nopelni, kuri darbodamies tajā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par neatkarīgās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīmu īstenoto vardarbību un genocīdu. Tiku sniegts operatīvs materiālais atbalsts šai personu kategorijai, tās neatliekamo vajadzību apmierināšanai.
4. Ietekme uz vidi		Tiesību akts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi					*)
			2006.		2007.	2008.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akts neradīs izmaiņas budžeta ieņēmumos
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		180		0	0		0
3. Finansiālā ietekme		-180		0	0		0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Nav paredzēti
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		300 personas x Ls 50 x 12 mēneši = Ls 180 000
6.Cita informācija		Tiesību akta īstenošana notiks Aizsardzības ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Pēc Grozījumu militārpersonu izdienas pensiju likumā spēkā stāšanās izdodami Ministru kabineta noteikumi deleģējuma izpildei, nosakot pabalsta apmēru un kārtību kādā tas izmaksājams.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		17.12.2004. notika konsultācijas ar Nacionālo partizāņu apvienības priekšsēdētāju Ojāru Stefana kungu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nacionālo partizāņu apvienības priekšsēdētājs O.Stefana kungs atbalsta šo projektu.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas institūcijas normatīvā akta izpildei netiks veidotas.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Tiesību akts šo jomu tieši neskar.

Aizsardzības ministrs E.Repše

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors
E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	A.Rimša

07.01.2005 12:43

920

Anita.Rimsa@mod.gov.lv

7335128