Aizsardzības un iekšlietu
komisija
Likumprojekts trešajam lasījumam
Grozījumi
Nacionālās drošības likumā
(reģ.nr.
1082)
Spēkā
esošā redakcija |
2.lasījumā
pieņemtā redakcija |
Pr.nr. |
Priekšlikumi
3.lasījumam |
Atbildīgās
komisijas atzinums |
Komisijas
ieteiktā redakcija 3.lasījumam |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt Nacionālās drošības likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.;
2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2.nr.) šādus
grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Nacionālās drošības likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.;
2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2.nr.) šādus
grozījumus: |
10.pants. Ministru
kabineta kompetence (1) Ministru kabinets: 1) nodrošina valsts institūcijas ar
nepieciešamo finansējumu tām noteikto uzdevumu izpildei nacionālās drošības
jomā; 2) ieceļ amatā un atbrīvo no amata likumā
noteiktās aizsardzības institūciju, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts
drošības iestāžu amatpersonas; 3) apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu
valsts objektu kopumu, nosaka un realizē drošības pasākumus; 4) likumā noteiktajos gadījumos izsludina
ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju; 5) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību
piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās, kā arī
militārajās mācībās (manevros) ārpus Latvijas teritorijas; 6) lemj par Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta
nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī
valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā, ja plānotais ārvalstu
militārpersonu skaits ir mazāks par 100 personām un uzturēšanās ilgums
nepārsniedz sešus mēnešus. (2) . . . |
1. Papildināt
10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: "7) nosaka valsts
apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam atbilstošu nacionālās drošības
sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi." |
|
|
|
1. Papildināt
10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: "7) nosaka valsts
apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam atbilstošu nacionālās drošības
sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi." |
|
2. Papildināt likumu ar 15.2 pantu
šādā redakcijā: "15.2 pants.
Informācijas analīzes dienesta amatpersonas (1) Uz Informācijas analīzes dienesta
amatpersonām attiecas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktie valsts
drošības iestāžu amatpersonu dienesta nosacījumi, tiesību ierobežojumi,
atbildība, sociālās garantijas un informācijas aizsargāšanas noteikumi. (2) Informācijas analīzes dienesta
amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets." |
|
|
|
2. Papildināt likumu ar 15.2 pantu
šādā redakcijā: "15.2 pants.
Informācijas analīzes dienesta amatpersonas (1) Uz Informācijas analīzes dienesta
amatpersonām attiecas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktie valsts
drošības iestāžu amatpersonu dienesta nosacījumi, tiesību ierobežojumi,
atbildība, sociālās garantijas un informācijas aizsargāšanas noteikumi. (2) Informācijas analīzes dienesta
amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets." |
22.pants. Valsts
apdraudējums (1) Atkarībā no valsts apdraudējuma
veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma
likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, izņēmuma
stāvokli vai karastāvokli. (2) Ārkārtējo situāciju izsludina
dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko
nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja apdraudēta
sabiedrības, vides un saimnieciskās darbības drošība. (3) Izņēmuma stāvokli izsludina valsts
iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru vai ārēju draudu gadījumā. (4) Karastāvokli izsludina, ja valstij
pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā. Kara vai tā
pieteikšanas gadījumā par nacionālo drošību un valsts aizsardzību
atbildīgajām amatpersonām nav tiesību atteikties aizsargāt valsti un
sabiedrību. (5) Ārkārtējās situācijas, izņēmuma
stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar
nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu
ārkārtējās situācijas un to sekas. |
3. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā: "22.pants. Valsts
apdraudējums (1) Atkarībā no valsts apdraudējuma
veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma
nosaka atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī
likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma
stāvokli. (2) Nacionālās
drošības sistēmas ārkārtējā gatavība ir valsts varu un pārvaldi realizējošo
institūciju gatavība attiecīgā valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas
pasākumu kopuma īstenošanai. Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo
gatavību nosaka uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo valsts
apdraudējumu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un veiktu tā seku likvidēšanas
neatliekamos pasākumus. (3) Ārkārtējo situāciju izsludina
dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko
nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta
sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība. (4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja
valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies
vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. |
|
|
|
3. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā: "22.pants. Valsts
apdraudējums (1) Atkarībā no valsts apdraudējuma
veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma
nosaka atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī
likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma
stāvokli. (2) Nacionālās
drošības sistēmas ārkārtējā gatavība ir valsts varu un pārvaldi realizējošo
institūciju gatavība attiecīgā valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas
pasākumu kopuma īstenošanai. Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo
gatavību nosaka uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo valsts
apdraudējumu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un veiktu tā seku likvidēšanas
neatliekamos pasākumus. (3) Ārkārtējo situāciju izsludina
dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko
nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta
sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība. (4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja
valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies
vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. (5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma
stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo
drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu
ārkārtējās situācijas un to sekas." |
23.pants. Ministru
kabineta atbildība un ministriju pienākumi (1) Ministru kabinets atbild par
valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu. (2) Ministrijas prognozē to kompetencē
esošo tautsaimniecības nozaru apdraudējumus un izstrādā to novēršanas un
likvidēšanas pasākumus, kas noteikti nacionālās drošības, valsts aizsardzības
un mobilizācijas plānos. Šos pasākumus apstiprina un to izpildi nodrošina
Ministru kabinets. (3) Apdraudējuma novēršanas pasākumus
vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija. (4) Krīzes situācijā valsts
apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību veic Krīzes kontroles centrs, kas
tieši pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts
pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi, civilmilitāro sadarbību un
operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā. Krīzes kontroles centrs
darbojas saskaņā ar Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām, ievērojot
normatīvo aktu prasības. (5) Valsts apdraudējuma gadījumā
Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku
iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku
likvidēšanā. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 12.06.2003.) |
4. 23.pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Ministrijas
prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu
novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru
apdraudējumu prognozi un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku
likvidēšanas plānus ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz
Krīzes vadības padomei izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā. (3) Valsts apdraudējuma gadījumā
apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā
ministrija."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā
redakcijā: "(6) Pēc Krīzes vadības
padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt attiecīgās pakāpes
nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību." |
1 2 |
Aizsardzības
ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece: Izslēgt likuma
23.panta ceturto daļu. Iekšlietu
ministrs Ē.Jēkabsons: Svītrot 23.panta
ceturto daļu. |
Atbalstīt Atbalstīts 1.priekšlik. redakcijā |
4. 23.pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Ministrijas
prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu
novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru
apdraudējumu prognozi un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku
likvidēšanas plānus ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz
Krīzes vadības padomei izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā. (3) Valsts apdraudējuma gadījumā
apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā
ministrija."; izslēgt ceturto daļu; papildināt pantu ar sesto daļu šādā
redakcijā: "(6) Pēc Krīzes vadības
padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt attiecīgās pakāpes
nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību." |
|
5. Papildināt likumu ar 23.1,
23.2 un 23.3 pantu šādā redakcijā: "23.1 pants.
Krīzes vadības padome (1) Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes
vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes
institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. (2) Krīzes vadības padomes nolikumu apstiprina
Ministru kabinets. 23.2 pants.
Krīzes vadības padomes sastāvs (1) Krīzes
vadības padomi vada Ministru prezidents. (2) Krīzes
vadības padomes locekļi ir: 1) aizsardzības
ministrs; 2) ārlietu
ministrs; 3) ekonomikas
ministrs; 4) finanšu
ministrs; 5) iekšlietu
ministrs; 6) tieslietu
ministrs; 7) veselības
ministrs. (3) Uz
Krīzes vadības padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts
drošības iestāžu vadītājus un citas valsts amatpersonas. 23.3 pants.
Krīzes vadības padomes kompetence Krīzes vadības padome: 1) koordinē valsts apdraudējuma
pārvarēšanas operatīvo vadību; 2) koordinē valsts pārvaldes institūciju
valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi; 3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam
priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības
noteikšanu; 4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē
politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās." |
3 |
Aizsardzības
ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece: Papildināt likumu
ar 23.4 pantu šādā redakcijā: 23.4
pants. Krīzes vadības padomes sekretariāts (1) Krīzes
vadības padomes darbu nodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāts. (2) Krīzes
vadības padomes sekretariāts nodrošina sistemātisku, mērķtiecīgu un pastāvīgu
atbildīgo institūciju sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei
savas kompetences ietvaros šādos jautājumos: 1) priekšlikumu
sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības sistēmas attīstību un
pilnveidošanu; 2) iespējamo
valsts apdraudējumu novēršanas vienotu un saskaņotu valsts pārvaldes
institūciju plānu izstrādāšanas pastāvīga koordinēšana; 3) valsts
apdraudējumu novēršanas operatīvās plānošanas un vadības koordinācija, tās
izpildes rezultātu apkopošana un analīze; 4) krīzes vadības
sistēmas stratēģiska līmeņa mācību plānošana, koordinēšana un vadīšana. |
Atbalstīt |
5. Papildināt likumu ar 23.1,
23.2, 23.3 un 23.4 pantu šādā
redakcijā: "23.1 pants.
Krīzes vadības padome (1) Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes
vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes
institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. (2) Krīzes vadības padomes nolikumu
apstiprina Ministru kabinets. 23.2 pants.
Krīzes vadības padomes sastāvs (1) Krīzes
vadības padomi vada Ministru prezidents. (2) Krīzes
vadības padomes locekļi ir: 1) aizsardzības
ministrs; 2) ārlietu
ministrs; 3) ekonomikas
ministrs; 4) finanšu
ministrs; 5) iekšlietu
ministrs; 6) tieslietu
ministrs; 7) veselības
ministrs. (3) Uz
Krīzes vadības padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts
drošības iestāžu vadītājus un citas valsts amatpersonas. 23.3 pants.
Krīzes vadības padomes kompetence Krīzes vadības padome: 1) koordinē valsts apdraudējuma
pārvarēšanas operatīvo vadību; 2) koordinē valsts pārvaldes institūciju
valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi; 3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam
priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības
noteikšanu; 4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē
politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās. 23.4
pants. Krīzes vadības padomes sekretariāts (1) Krīzes
vadības padomes darbu nodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāts. (2) Krīzes
vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju sistemātisku,
mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības
padomei savas kompetences ietvaros šādos jautājumos: 1) priekšlikumu
sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības sistēmas attīstību un
pilnveidošanu; 2) iespējamo
valsts apdraudējumu novēršanas vienotu un saskaņotu valsts pārvaldes
institūciju plānu izstrādāšanas pastāvīga koordinēšana; 3) valsts
apdraudējumu novēršanas operatīvās plānošanas un vadības koordinācija, tās
izpildes rezultātu apkopošana un analīze; 4) krīzes vadības
sistēmas stratēģiska līmeņa mācību plānošana, koordinēšana un vadīšana. |
24.pants.
Valsts prezidenta pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā (1) Valstij pieteikta kara vai
militāra iebrukuma gadījumā Valsts prezidents nekavējoties: 1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības
plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem
spēkiem, valsts, pašvaldību institūcijām un valsts iedzīvotājiem; 2) sasauc Saeimu karastāvokļa
izsludināšanai; 3) ieceļ Nacionālo bruņoto spēku
virspavēlnieku. (2) Ja Valsts prezidents konstatē, ka
Saeima nevar sanākt, lai pieņemtu lēmumu par kara pasludināšanu, viņš
virspavēlnieka funkcijas pilnā apjomā uzdod pildīt Nacionālo bruņoto spēku
komandierim. |
6. Izteikt 24.panta pirmās daļas 2.punktu
šādā redakcijā: "2) sasauc Saeimu lēmuma
pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu;". |
|
|
|
6. Izteikt 24.panta pirmās daļas 2.punktu
šādā redakcijā: "2) sasauc Saeimu lēmuma
pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu;". |
|
Pārejas noteikums Ar šā likuma
spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi Nr.24 Grozījumi Nacionālās drošības likumā (Latvijas
Vēstnesis, 2005, 7.nr.). |
|
|
|
Pārejas noteikums Ar šā likuma
spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi Nr.24 Grozījumi Nacionālās drošības likumā (Latvijas
Vēstnesis, 2005, 7.nr.). |