2004

2005.05.06.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Finanšu konglomerātu likums” (Reģ.nr. 1146) izskatīšanai 2.lasījumā

 

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

(18)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietoti šādi termini:

1) regulētā komercsabiedrība – dalībvalstī licencēta banka, apdrošinā­šanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2) sektoru noteikumi – normatīvie akti, kas nosaka regulēto komerc­sabiedrību uzraudzību;

3) finanšu sektors – sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komerc­sabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs;

 

 

 

1.pants. Likumā lietoti šādi termini:

1) regulētā komercsabiedrība – dalībvalstī licencēta banka, apdrošinā­šanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2) sektoru noteikumi – normatīvie akti, kas nosaka regulēto komerc­sabiedrību uzraudzību;

3) finanšu sektors – sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komerc­sabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs;

4) banku sektors – sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības:

a) banka,

b) komercsabiedrība, kas nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamat­darbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina, turpina vai veicina vienas vai vairāku banku darbību,

c) finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē;

1

Juridiskais birojs

Likumprojekta 1.pantā:

Izslēgt 4.punkta “b” apakšpunktā vārdu “turpina” kā lieku;

Atbalstīt

4) banku sektors – sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības:

a) banka,

b) komercsabiedrība, kas nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamat­darbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas vai vairāku banku darbību,

c) finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē;

5) apdrošināšanas sektors – sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības:

a) apdrošināšanas sabiedrība,

b) pārapdrošināšanas sabiedrība,

c) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība;

6) ieguldījumu pakalpojumu sektors – sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē;

7) dalība – fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita;

8) grupa – komercsabiedrību grupa, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai noteikumiem šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentos vai statūtos, vai tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

9) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kas nav regulētā komercsabiedrība un kas kopā ar savām meitas sabiedrībām, no kurām vismaz viena ir regulētā komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, un citām komercsabiedrībām veido finanšu konglomerātu;

10) dalībvalsts – Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

11) uzraudzības institūcija – institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ban­ku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata, vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde;

12) grupas iekšējie darījumi – visi darījumi, ar kuriem grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošas komercsabiedrības vai kāda fiziska vai juridiska persona, kas ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešās attiecībās, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav;

 

 

 

5) apdrošināšanas sektors – sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības:

a) apdrošināšanas sabiedrība,

b) pārapdrošināšanas sabiedrība,

c) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība;

6) ieguldījumu pakalpojumu sektors – sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē;

7) dalība – fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita;

8) grupa – komercsabiedrību grupa, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai noteikumiem šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentos vai statūtos, vai tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

9) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kas nav regulētā komercsabiedrība un kas kopā ar savām meitas sabiedrībām, no kurām vismaz viena ir regulētā komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, un citām komercsabiedrībām veido finanšu konglomerātu;

10) dalībvalsts – Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

11) uzraudzības institūcija – institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ban­ku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata, vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde;

12) grupas iekšējie darījumi – visi darījumi, ar kuriem grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošas komercsabiedrības vai kāda fiziska vai juridiska persona, kas ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešās attiecībās, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav;

 

 

13) riska koncentrācija – visi riska darījumi, kurus uzņemas komerc­sabiedrības finanšu konglomerātā un kuru radītie iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā esošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai to finansiālo stāvokli. Šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma partnera risku/kredītrisku, ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību;

 

2

 

 

3

 

 

Juridiskais birojs

13.punktā izslēgt vārdu “radītie”

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 1.panta 13.punktā vārdus "partnera risku/kredītrisku" ar vārdiem "kredītrisku (tai skaitā partnera risku)".

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

13) riska koncentrācija – visi riska darījumi, kurus uzņemas komerc­sabiedrības finanšu konglomerātā un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā esošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai to finansiālo stāvokli. Šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību;

 

14) finanšu konglomerātu vadošā sabiedrība – finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā;

15) koordinators – institūcija, kas veic finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja viena finanšu konglomerāta regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs;

16) nozīmīga uzraudzības institūcija – uzraudzības institūcija, kas atbilst vienai no šādām pazīmēm:

a) tā ir atbildīga par finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komerc­sabiedrības konsolidētu uzraudzību,

b) tā ir koordinators,

c) to, ņemot vērā finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabied­rību tirgus daļu attiecīgajā dalībvalstī (īpaši, ja tā pārsniedz piecus procentus) un nozīmīgumu finanšu konglomerātā, par nozīmīgu uzraudzības institūciju atzīst šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās institūcijas.

 

 

 

14) finanšu konglomerātu vadošā sabiedrība – finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā;

15) koordinators – institūcija, kas veic finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja viena finanšu konglomerāta regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs;

16) nozīmīga uzraudzības institūcija – uzraudzības institūcija, kas atbilst vienai no šādām pazīmēm:

a) tā ir atbildīga par finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komerc­sabiedrības konsolidētu uzraudzību,

b) tā ir koordinators,

c) to, ņemot vērā finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabied­rību tirgus daļu attiecīgajā dalībvalstī (īpaši, ja tā pārsniedz piecus procentus) un nozīmīgumu finanšu konglomerātā, par nozīmīgu uzraudzības institūciju atzīst šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās institūcijas.

2.pants. Likuma mērķis ir finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību klientu interešu aizsardzības un finanšu un kapitāla tirgus stabilitātes veicināšana.

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis ir finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību klientu interešu aizsardzības un finanšu un kapitāla tirgus stabilitātes veicināšana.

 

 

3.pants. (1) Papildu uzraudzībai finanšu konglomerātā ir pakļautas šādas finanšu konglomerātā ietilpstošās komercsabiedrības:

1) regulētās komercsabiedrības, kuras ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrības un kuru juridiskā adrese ir dalībvalsts teritorijā;

2) regulētās komercsabiedrības, kuru mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir dalībvalsts teritorijā;

3) regulētās komercsabiedrības, kuras ir saistītas ar citu finanšu sektorā ietilpstošu komercsabiedrību, ja saistība izpaužas kā sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai noteikumiem šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentos vai statūtos, vai kurām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

(2) Finanšu konglomerāta regulētās komercsabiedrības, kuru mātes sabied­rība ir regulētā komercsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar juridisko adresi ārpus dalībvalstīm, ir pakļautas papildu uzraudzībai šā likuma 23.pantā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Ja personai (savstarpēji saistītu personu grupai) ir dalība vienā vai vairākās regulētās komercsabiedrībās vai tai ir iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) vienas vai vairāku regulēto komercsabiedrību finanšu un darbības politikas noteikšanu, šo regulēto komercsabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā un tās atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izlemj, vai un cik lielā mērā šīs regulētās komercsabiedrības jāpakļauj papildu uzraudzībai tā, it kā tās veidotu finanšu konglomerātu.

(4)  ;Ja personai (savstarpēji saistītu personu grupai) ir dalība vienā vai vairākās regulētās komercsabiedrībās vai tai ir iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) vienas vai vairāku regulēto komercsabiedrību finanšu un darbības politikas noteikšanu, šo regulēto komercsabiedrību juridiskā adrese ir vairākās dalīb­valstīs, no kurām viena ir Latvija, un šīs regulētās komercsabiedrības atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc kopīgas vienošanās ar nozīmīgajām uzraudzības institūcijām nosaka, vai un cik lielā mērā regulētās komercsabiedrības jāpakļauj papildu uzraudzībai tā, it kā tās veidotu finanšu konglomerātu.

 

 

 

3.pants. (1) Papildu uzraudzībai finanšu konglomerātā ir pakļautas šādas finanšu konglomerātā ietilpstošās komercsabiedrības:

1) regulētās komercsabiedrības, kuras ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrības un kuru juridiskā adrese ir dalībvalsts teritorijā;

2) regulētās komercsabiedrības, kuru mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir dalībvalsts teritorijā;

3) regulētās komercsabiedrības, kuras ir saistītas ar citu finanšu sektorā ietilpstošu komercsabiedrību, ja saistība izpaužas kā sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai noteikumiem šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentos vai statūtos, vai kurām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

(2) Finanšu konglomerāta regulētās komercsabiedrības, kuru mātes sabied­rība ir regulētā komercsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar juridisko adresi ārpus dalībvalstīm, ir pakļautas papildu uzraudzībai šā likuma 23.pantā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Ja personai (savstarpēji saistītu personu grupai) ir dalība vienā vai vairākās regulētās komercsabiedrībās vai tai ir iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) vienas vai vairāku regulēto komercsabiedrību finanšu un darbības politikas noteikšanu, šo regulēto komercsabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā un tās atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izlemj, vai un cik lielā mērā šīs regulētās komercsabiedrības jāpakļauj papildu uzraudzībai tā, it kā tās veidotu finanšu konglomerātu.

(4) Ja personai (savstarpēji saistītu personu grupai) ir dalība vienā vai vairākās regulētās komercsabiedrībās vai tai ir iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) vienas vai vairāku regulēto komercsabiedrību finanšu un darbības politikas noteikšanu, šo regulēto komercsabiedrību juridiskā adrese ir vairākās dalīb­valstīs, no kurām viena ir Latvija, un šīs regulētās komercsabiedrības atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc kopīgas vienošanās ar nozīmīgajām uzraudzības institūcijām nosaka, vai un cik lielā mērā regulētās komercsabiedrības jāpakļauj papildu uzraudzībai tā, it kā tās veidotu finanšu konglomerātu.

II nodaļa

Finanšu konglomerāta noteikšana

 

 

 

II nodaļa

Finanšu konglomerāta noteikšana

4.pants. (1) Par finanšu konglomerātu uzskata grupu, kas vienlaikus atbilst šādām pazīmēm:

1) grupu vada regulētā komercsabiedrība, kas ir mātes sabiedrība komerc­sabiedrībai, kas darbojas finanšu sektorā, vai komercsabiedrībai, kam ir ciešas attiecības ar kādu komercsabiedrību finanšu sektorā;

2) vismaz viena no grupā ietilpstošajām komercsabiedrībām darbojas apdrošināšanas sektorā un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakal­pojumu sektorā;

3) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektora komercsabiedrību darbība ir nozīmīga šā likuma 5. vai 6.panta izpratnē.

(2) Par finanšu konglomerātu uzskata arī grupu, kuru nevada regulētā komercsabiedrība, ja vismaz viena no meitas sabiedrībām grupā ir regulētā komercsabiedrība, grupa atbilst šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteiktajām pazīmēm un darbojas galvenokārt finanšu sektorā šā panta trešās daļas izpratnē.

(3) Grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja grupas regulēto un neregulēto finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu īpatsvars visu grupas komercsabiedrību aktīvu kopsummā pārsniedz 40 procentus.

(4) Lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, uzskatāms, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā vēl trīs gadus pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētais rādītājs kļuvis mazāks par 40 procentiem, ja vien tas nekļūst mazāks par 35 procentiem.

 

 

 

4.pants. (1) Par finanšu konglomerātu uzskata grupu, kas vienlaikus atbilst šādām pazīmēm:

1) grupu vada regulētā komercsabiedrība, kas ir mātes sabiedrība komerc­sabiedrībai, kas darbojas finanšu sektorā, vai komercsabiedrībai, kam ir ciešas attiecības ar kādu komercsabiedrību finanšu sektorā;

2) vismaz viena no grupā ietilpstošajām komercsabiedrībām darbojas apdrošināšanas sektorā un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakal­pojumu sektorā;

3) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektora komercsabiedrību darbība ir nozīmīga šā likuma 5. vai 6.panta izpratnē.

(2) Par finanšu konglomerātu uzskata arī grupu, kuru nevada regulētā komercsabiedrība, ja vismaz viena no meitas sabiedrībām grupā ir regulētā komercsabiedrība, grupa atbilst šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteiktajām pazīmēm un darbojas galvenokārt finanšu sektorā šā panta trešās daļas izpratnē.

(3) Grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja grupas regulēto un neregulēto finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu īpatsvars visu grupas komercsabiedrību aktīvu kopsummā pārsniedz 40 procentus.

(4) Lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, uzskatāms, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā vēl trīs gadus pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētais rādītājs kļuvis mazāks par 40 procentiem, ja vien tas nekļūst mazāks par 35 procentiem.

 

 

(5) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā pieņem lēmumu pārtraukt uzskatīt, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tā neatbilst šā panta trešajā daļā noteiktajam kritērijam.

(6) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā, vieno­joties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, pieņem lēmumu pārtraukt uzskatīt, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tā neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

4

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinam  apspriest, vai likumprojekta 4.panta piektajā  un sestajā daļā vārdi “pieņem lēmumu” nebūtu aizstājami ar vārdiem “var pieņemt lēmumu”, kā tas ir paredzēts likumprojekta 5.panta  sestajā daļā.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 4.panta piektajā un sestajā daļā vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt";

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.5)

 

 

 

Atbalstīt

(5) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tā neatbilst šā panta trešajā daļā noteiktajam kritērijam.

(6) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā, vieno­joties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tā neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Ja finanšu konglomerātā ietilpst atsevišķa grupa, kas atbilst šā panta pirmās daļas pazīmēm, tā šā likuma izpratnē tiek uzskatīta par atsevišķu finanšu konglomerātu.

 

 

 

(7) Ja finanšu konglomerātā ietilpst atsevišķa grupa, kas atbilst šā panta pirmās daļas pazīmēm, tā šā likuma izpratnē tiek uzskatīta par atsev išķu finanšu konglomerātu.

5.pants. (1) Grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbība apdrošināšanas sektorā ir nozīmīga, ja lielāks par 10 procentiem ir rādītājs, ko aprēķina kā vidējo vērtību no šādiem diviem lielumiem:

1) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību aktīvu īpat­svars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummā;

2) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību maksātspē­jas normu īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību maksātspējas normu un kapitāla prasību kopsummā.

(2) Grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbība banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ir nozīmīga, ja lielāks par 10 procentiem ir rādītājs, ko aprēķina kā vidējo vērtību no šādiem diviem lielumiem:

1) grupā ietilpstošo banku un ieguldījumu pakalpojumu sektora komerc­sabiedrību aktīvu kopsummas īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummā;

2) grupā ietilpstošo banku un ieguldījumu pakalpojumu sektora komerc­sabiedrību kapitāla prasību īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību maksātspējas normu un kapitāla prasību kopsummā.

(3) Par mazāko finanšu sektoru uzskata finanšu konglomerāta finanšu sektoru, kuram šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais rādītājs ir mazākais, bet par lielāko finanšu sektoru – finanšu konglomerāta finanšu sektoru, kuram šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais rādītājs ir lielākais. Nosakot mazāko un lielāko finanšu sektoru, banku un ieguldījumu pakalpojumu sektoru uzskata par vienu finanšu sektoru.

(4) Lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupas darbība apdrošināšanas vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā tiek uzskatīta par nozīmīgu vēl trīs gadus pēc tam, kad šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētie vidējie rādītāji kļuvuši mazāki par 10 procentiem, ja vien tie nekļūst mazāki par astoņiem procentiem.

 

 

 

5.pants. (1) Grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbība apdrošināšanas sektorā ir nozīmīga, ja lielāks par 10 procentiem ir rādītājs, ko aprēķina kā vidējo vērtību no šādiem diviem lielumiem:

1) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību aktīvu īpat­svars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummā;

2) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību maksātspē­jas normu īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību maksātspējas normu un kapitāla prasību kopsummā.

(2) Grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbība banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ir nozīmīga, ja lielāks par 10 procentiem ir rādītājs, ko aprēķina kā vidējo vērtību no šādiem diviem lielumiem:

1) grupā ietilpstošo banku un ieguldījumu pakalpojumu sektora komerc­sabiedrību aktīvu kopsummas īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummā;

2) grupā ietilpstošo banku un ieguldījumu pakalpojumu sektora komerc­sabiedrību kapitāla prasību īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību maksātspējas normu un kapitāla prasību kopsummā.

(3) Par mazāko finanšu sektoru uzskata finanšu konglomerāta finanšu sektoru, kuram šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais rādītājs ir mazākais, bet par lielāko finanšu sektoru – finanšu konglomerāta finanšu sektoru, kuram šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais rādītājs ir lielākais. Nosakot mazāko un lielāko finanšu sektoru, banku un ieguldījumu pakalpojumu sektoru uzskata par vienu finanšu sektoru.

(4) Lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupas darbība apdrošināšanas vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā tiek uzskatīta par nozīmīgu vēl trīs gadus pēc tam, kad šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētie vidējie rādītāji kļuvuši mazāki par 10 procentiem, ja vien tie nekļūst mazāki par astoņiem procentiem.

(5) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā pieņem lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

 

6

 

 

 

 

 

 

 

7

Juridiskais birojs

Ierosinam  apspriest, vai likumprojekta 5.panta piektajā daļā vārdi “pieņem lēmumu” nebūtu aizstājami ar vārdiem “var pieņemt lēmumu”, kā tas ir paredzēts likumprojekta 5.panta  sestajā daļā.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 5.panta piektajā daļā vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt".

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.7)

 

 

 

Atbalstīt

(5) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

 

(6) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā, vieno­joties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldī­jumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Šajā pantā minētās maksātspējas normas un kapitāla prasības aprēķina atbilstoši attiecīgo sektoru noteikumiem.

(8) Izņēmuma gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās un otrās daļas un šā likuma 4.panta trešās daļas aprēķinos aktīvu kopsummas rādītāju aizstāj ar grupas regulēto komercsabiedrību ienākumu rādītājiem vai ārpusbilances darījumu kopsummu, ja šie rādītāji ir nozīmīgi, ievērojot šajā likumā noteiktos papildu uzraudzības mērķus.

(9) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta astotajā daļā noteikto lēmumu pieņem pēc kopīgas vienošanās ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

 

 

 

(6) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā, vieno­joties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldī­jumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Šajā pantā minētās maksātspējas normas un kapitāla prasības aprēķina atbilstoši attiecīgo sektoru noteikumiem.

(8) Izņēmuma gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās un otrās daļas un šā likuma 4.panta trešās daļas aprēķinos aktīvu kopsummas rādītāju aizstāj ar grupas regulēto komercsabiedrību ienākumu rādītājiem vai ārpusbilances darījumu kopsummu, ja šie rādītāji ir nozīmīgi, ievērojot šajā likumā noteiktos papildu uzraudzības mērķus.

(9) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta astotajā daļā noteikto lēmumu pieņem pēc kopīgas vienošanās ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

6.pants. (1) Ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā nav nozīmīga šā likuma 5.panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, grupas darbību apdrošināšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskata par nozīmīgu, ja grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma pārsniedz sešus miljardus eiru.

8

Juridiskais birojs

Papildināt 6.panta pirmajā daļā pēc vārdiem  “uzskata par nozīmīgu” ar vārdiem “arī tad”.

Atbalstīt

6.pants. (1) Ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā nav nozīmīga šā likuma 5.panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, grupas darbību apdrošināšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskata par nozīmīgu arī tad, ja grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma pārsniedz sešus miljardus eiru.

(2) Ja finanšu konglomerāta mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma kļūst mazāka par šā panta pirmajā daļā noteikto, nākamos trīs gadus, lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupas darbību apdroši­nāšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskata par nozīmīgu, ja grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma pārsniedz piecus miljardus eiru.

 

 

 

(2) Ja finanšu konglomerāta mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma kļūst mazāka par šā panta pirmajā daļā noteikto, nākamos trīs gadus, lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupas darbību apdroši­nāšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskata par nozīmīgu, ja grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma pārsniedz piecus miljardus eiru.

(3) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā daļā noteik­tajā laikposmā pieņem lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdroši­nāšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

6. pantā:

trešajā daļā aizstāt vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt";

Atbalstīt

(3) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā daļā noteik­tajā laikposmā var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdroši­nāšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

 

 

(4) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta otrajā daļā noteiktajā laikposmā, vienojoties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, pieņem lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

(5) Ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā nesasniedz šā likuma 5.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto limitu, bet ir uzskatāma par nozīmīgu saskaņā ar šā panta pirmo daļu un visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neatzīt grupu par finanšu konglomerātu vai atļaut nepiemērot šā likuma 15., 16. un 17.panta prasības, ja papildu uzraudzības piemērošana grupai nav nepieciešama vai arī tās piemērošana būtu maldinoša, ievērojot šajā likumā noteiktos papildu uzraudzī­bas mērķus, īpaši gadījumos, ja:

1) grupas mazākā finanšu sektora komercsabiedrībās kāds no 5.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajiem rādītājiem nepārsniedz piecus procentus;

2) grupas tirgus daļa Latvijā un nevienā no dalībvalstīm nepārsniedz piecus procentus, mērot to ar aktīvu kopsummu banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā vai bruto parakstītajām prēmijām apdrošināšanas sektorā.

10

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinam  apspriest, vai likumprojekta 6.panta ceturtajā un piektajā  daļā vārdi “pieņem lēmumu” nebūtu aizstājami ar vārdiem “var pieņemt lēmumu”, kā tas ir paredzēts likumprojekta 5.panta  sestajā daļā.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

ceturtajā un piektajā daļā aizstāt vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt";

 

 

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.11)

 

 

 

Atbalstīt

(4) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta otrajā daļā noteiktajā laikposmā, vienojoties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā un banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

(5) Ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā nesasniedz šā likuma 5.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto limitu, bet ir uzskatāma par nozīmīgu saskaņā ar šā panta pirmo daļu un visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu neatzīt grupu par finanšu konglomerātu vai atļaut nepiemērot šā likuma 15., 16. un 17.panta prasības, ja papildu uzraudzības piemērošana grupai nav nepieciešama vai arī tās piemērošana būtu maldinoša, ievērojot šajā likumā noteiktos papildu uzraudzī­bas mērķus, īpaši gadījumos, ja:

1) grupas mazākā finanšu sektora komercsabiedrībās kāds no 5.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajiem rādītājiem nepārsniedz piecus procentus;

2) grupas tirgus daļa Latvijā un nevienā no dalībvalstīm nepārsniedz piecus procentus, mērot to ar aktīvu kopsummu banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā vai bruto parakstītajām prēmijām apdrošināšanas sektorā.

(6) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā pieņem šā panta piektajā daļā noteiktos lēmumus pēc kopīgas vienošanās ar nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

(7) Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta piekto daļu, paziņo to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās grupā ietilpstošās regulētās komerc­sabiedrības ir saņēmušas licenci.

 

 

 

(6) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā pieņem šā panta piektajā daļā noteiktos lēmumus pēc kopīgas vienošanās ar nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

(7) Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta piekto daļu, paziņo to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās grupā ietilpstošās regulētās komerc­sabiedrības ir saņēmušas licenci.

 

7.pants. Šā likuma 4. un 5.pantā minētos aprēķinus veic, pamatojoties uz grupā ietilpstošo komercsabiedrību kopsavilkuma bilanci, kuru sagatavo, ņemot vērā komercsabiedrību gada pārskatus. Kopsavilkuma bilancē iekļauj mātes un meitas sabiedrību bilances pilnā apmērā un komercsabiedrību, kurās ir dalība, bilanci proporcionāli grupas daļai komercsabiedrības pamatkapitālā. Ja iespē­jams, kopsavilkuma bilances vietā izmanto grupas komercsabiedrību konsoli­dētos pārskatus. 

12

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.pantā vārdus “konsolidētos pārskatus” ar vārdiem “konsolidētos gada pārskatus”.

 

Atbalstīt

7.pants. Šā likuma 4. un 5.pantā minētos aprēķinus veic, pamatojoties uz grupā ietilpstošo komercsabiedrību kopsavilkuma bilanci, kuru sagatavo, ņemot vērā komercsabiedrību gada pārskatus. Kopsavilkuma bilancē iekļauj mātes un meitas sabiedrību bilances pilnā apmērā un komercsabiedrību, kurās ir dalība, bilanci proporcionāli grupas daļai komercsabiedrības pamatkapitālā. Ja iespē­jams, kopsavilkuma bilances vietā izmanto grupas komercsabiedrību konsoli­dētos gada pārskatus. 

8.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē visas grupas, kurās ietilpst regulētās komercsabiedrības, kam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci un kas atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām finanšu konglomerāta pazīmēm.

(2) Identificējot šā panta pirmajā daļā minētās grupas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegušas licenci.

(3) Par regulētajām komercsabiedrībām, kam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci un kas ietilpst grupā, kura varētu tikt atzīta par finanšu konglomerātu, bet par kuras atbilstību finanšu konglomerāta pazīmēm trūkst informācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras citām šajā grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegušas licenci.

(4) Pēc grupas atzīšanas par finanšu konglomerātu, ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā vai ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē finanšu konglomerāta vadošo sabiedrību un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras izsniegušas licenci finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām ko mercsabiedrībām vai kurās atrodas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības juridiskā adrese, kā arī Eiropas Komisiju par to, ka konkrētā grupa ir atzīta par finanšu konglomerātu un ka tā ir koordinators.

 

 

 

8.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē visas grupas, kurās ietilpst regulētās komercsabiedrības, kam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci un kas atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām finanšu konglomerāta pazīmēm.

(2) Identificējot šā panta pirmajā daļā minētās grupas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegušas licenci.

(3) Par regulētajām komercsabiedrībām, kam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci un kas ietilpst grupā, kura varētu tikt atzīta par finanšu konglomerātu, bet par kuras atbilstību finanšu konglomerāta pazīmēm trūkst informācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras citām šajā grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegušas licenci.

(4) Pēc grupas atzīšanas par finanšu konglomerātu, ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā vai ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē finanšu konglomerāta vadošo sabiedrību un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras izsniegušas licenci finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām vai kurās atrodas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības juridiskā adrese, kā arī Eiropas Komisiju par to, ka konkrētā grupa ir atzīta par finanšu konglomerātu un ka tā ir koordinators.

9.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos var neņemt vērā kādu no grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, nosakot, vai grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ir uzskatāma par nozīmīgu;

2) lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, var pakļaut grupā ietilpstošās komercsabiedrības šajā likumā noteiktajai papildu uzraudzībai vēl trīs gadus pēc tam, kad būtisku grupas struktūras izmaiņu rezultātā grupa vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām finanšu konglomerāta pazīmēm.

(2) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā ierosina pieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, vienojoties visām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

 

 

 

9.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos var neņemt vērā kādu no grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, nosakot, vai grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ir uzskatāma par nozīmīgu;

2) lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, var pakļaut grupā ietilpstošās komercsabiedrības šajā likumā noteiktajai papildu uzraudzībai vēl trīs gadus pēc tam, kad būtisku grupas struktūras izmaiņu rezultātā grupa vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām finanšu konglomerāta pazīmēm.

(2) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā ierosina pieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, vienojoties visām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

III nodaļa

Finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību
papildu uzraudzība

 

 

 

III nodaļa

Finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību
papildu uzraudzība

10.pants. (1) Finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzība ietver:

1) papildu uzraudzībai nepieciešamās informācijas vākšanas un izplatī­šanas koordinēšanu;

2) finanšu konglomerāta finanšu stāvokļa novērtēšanu un kontroli;

3) kapitāla pietiekamības, riska koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu prasību ievērošanas uzraudzību finanšu konglomerātā;

4) finanšu konglomerāta struktūras, organizācijas un iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu;

5) uzraudzības plānošanu un koordinēšanu sadarbībā ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām;

6) citu pienākumu un pasākumu veikšanu un lēmumu pieņemšanu, kas koordinatoram noteikti šajā likumā, vai citas darbības, kas jāveic, piemērojot šo likumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā vai ja finanšu konglo­merātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvijā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šā likuma 11.pantā noteiktajiem kritērijiem ir koordinators.

(3) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā kopā ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komerc­sabiedrībām ir izsniegušas licenci, vienojas par darbību koordināciju, šajā likumā noteikto lēmumu pieņemšanas procesu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai uzticētajiem papildu uzdevumiem.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, pildot šajā likumā noteiktos pienākumus, ir vajadzīga informācija, kas saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju jau ir sniegta kādai no dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecīgo informāciju pieprasa no šīs uzraudzības institūcijas, lai novērstu situāciju, kad finanšu konglomerātā ietilpstoša komercsabiedrība sniedz vienu un to pašu informāciju vairākām institūcijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no finanšu konglomerātā ietilpstošajām komercsabiedrībām jebkādu informāciju, kas nepieciešama šajā likumā noteiktās papildu uzraudzības veikšanai, un finanšu konglomerāta komercsabiedrībām ir pienākums sniegt pieprasīto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiņos.

 

 

 

10.pants. (1) Finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzība ietver:

1) papildu uzraudzībai nepieciešamās informācijas vākšanas un izplatī­šanas koordinēšanu;

2) finanšu konglomerāta finanšu stāvokļa novērtēšanu un kontroli;

3) kapitāla pietiekamības, riska koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu prasību ievērošanas uzraudzību finanšu konglomerātā;

4) finanšu konglomerāta struktūras, organizācijas un iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu;

5) uzraudzības plānošanu un koordinēšanu sadarbībā ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām;

6) citu pienākumu un pasākumu veikšanu un lēmumu pieņemšanu, kas koordinatoram noteikti šajā likumā, vai citas darbības, kas jāveic, piemērojot šo likumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā vai ja finanšu konglo­merātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvijā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šā likuma 11.pantā noteiktajiem kritērijiem ir koordinators.

(3) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā kopā ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komerc­sabiedrībām ir izsniegušas licenci, vienojas par darbību koordināciju, šajā likumā noteikto lēmumu pieņemšanas procesu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai uzticētajiem papildu uzdevumiem.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, pildot šajā likumā noteiktos pienākumus, ir vajadzīga informācija, kas saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju jau ir sniegta kādai no dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecīgo informāciju pieprasa no šīs uzraudzības institūcijas, lai novērstu situāciju, kad finanšu konglomerātā ietilpstoša komercsabiedrība sniedz vienu un to pašu informāciju vairākām institūcijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no finanšu konglomerātā ietilpstošajām komercsabiedrībām jebkādu informāciju, kas nepieciešama šajā likumā noteiktās papildu uzraudzības veikšanai, un finanšu konglomerāta komercsabiedrībām ir pienākums sniegt pieprasīto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiņos.

 

11.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators:

1) ja tā ir izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai, kas vada finanšu konglomerātu;

2) ja finanšu konglomerāta mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība un tikai viena tās meitas sabiedrība ir regulētā komercsabiedrība, un šai regulētajai komercsabiedrībai licenci ir izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

3) ja finanšu konglomerāta mātes sabiedrības juridiskā adrese ir Latvijā un tā ir mātes sabiedrība vairākām regulētajām komercsabiedrībām, no kurām vismaz vienai licenci ir izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) ja finanšu konglomerātam ir vairākas mātes sabiedrības, kas ir jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, no kurām vienai juridiskā adrese ir Latvijā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci finanšu konglomerāta regulētajai komercsabiedrībai lielākajā finanšu sektorā vai regulētajai komerc­sabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu, ja vairākas regulētās komercsabiedrības darbojas vienā finanšu sektorā;

5) ja finanšu konglomerāta mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība ar juridisko adresi kādā no dalībvalstīm un tās meitas sabiedrības ir regulētās komercsabiedrības ar juridisko adresi citās dalībvalstīs, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu lielākajā finanšu sektorā;

6) ja finanšu konglomerāts ir grupa bez mātes sabiedrības, kā arī citos šajā daļā neminētajos gadījumos, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu lielākajā finanšu sektorā.

 

 

 

11.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators:

1) ja tā ir izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai, kas vada finanšu konglomerātu;

2) ja finanšu konglomerāta mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība un tikai viena tās meitas sabiedrība ir regulētā komercsabiedrība, un šai regulētajai komercsabiedrībai licenci ir izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

3) ja finanšu konglomerāta mātes sabiedrības juridiskā adrese ir Latvijā un tā ir mātes sabiedrība vairākām regulētajām komercsabiedrībām, no kurām vismaz vienai licenci ir izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) ja finanšu konglomerātam ir vairākas mātes sabiedrības, kas ir jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, no kurām vienai juridiskā adrese ir Latvijā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci finanšu konglomerāta regulētajai komercsabiedrībai lielākajā finanšu sektorā vai regulētajai komerc­sabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu, ja vairākas regulētās komercsabiedrības darbojas vienā finanšu sektorā;

5) ja finanšu konglomerāta mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība ar juridisko adresi kādā no dalībvalstīm un tās meitas sabiedrības ir regulētās komercsabiedrības ar juridisko adresi citās dalībvalstīs, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu lielākajā finanšu sektorā;

6) ja finanšu konglomerāts ir grupa bez mātes sabiedrības, kā arī citos šajā daļā neminētajos gadījumos, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu lielākajā finanšu sektorā.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vienojoties ar citām nozīmīgām uzraudzības institūcijām, ņemot vērā finanšu konglomerāta struktūru un tā darbības nozīmīgumu katrā dalībvalstī, var noteikt koordinatoru, neievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos kritērijus. Šādā gadījumā pirms koordinatora noteikšanas finanšu konglomerātam ir tiesības izteikt savu viedokli.

13

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdus “otrajā daļā” ar vārdiem “pirmajā daļā”.

 

Atbalstīt

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vienojoties ar citām nozīmīgām uzraudzības institūcijām, ņemot vērā finanšu konglomerāta struktūru un tā darbības nozīmīgumu katrā dalībvalstī, var noteikt koordinatoru, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus. Šādā gadījumā pirms koordinatora noteikšanas finanšu konglomerātam ir tiesības izteikt savu viedokli.

12.pants. (1) Šajā likumā noteiktā papildu uzraudzības kārtība neskar sektoru noteikumos paredzēto uzraudzību, ko veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Papildu uzraudzības piemērošana finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāveic jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, finanšu konglomerāta komercsabiedrību, kas nav regulētās komercsabiedrības, vai regulēto komercsabiedrību, kas nav reģistrētas Latvijā, individuāla uzraudzība.

 

 

 

12.pants. (1) Šajā likumā noteiktā papildu uzraudzības kārtība neskar sektoru noteikumos paredzēto uzraudzību, ko veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Papildu uzraudzības piemērošana finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāveic jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, finanšu konglomerāta komercsabiedrību, kas nav regulētās komercsabiedrības, vai regulēto komercsabiedrību, kas nav reģistrētas Latvijā, individuāla uzraudzība.

13.pants. (1) Tāda finanšu konglomerāta pašu kapitāls, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nedrīkst būt mazāks par finanšu konglo­merāta pašu kapitāla prasību, kuru aprēķina saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem. Neregulētajām finanšu sektora komercsabiedrībām jāaprēķina nosacītā kapitāla prasība, piemērojot attiecīgā finanšu sektora noteikumus.

(2) Par finanšu konglomerāta pašu kapitāla nodrošināšanu šā panta pir­majā daļā noteiktajā apmērā ir atbildīgas visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības.

 

 

 

13.pants. (1) Tāda finanšu konglomerāta pašu kapitāls, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nedrīkst būt mazāks par finanšu konglo­merāta pašu kapitāla prasību, kuru aprēķina saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem. Neregulētajām finanšu sektora komercsabiedrībām jāaprēķina nosacītā kapitāla prasība, piemērojot attiecīgā finanšu sektora noteikumus.

(2) Par finanšu konglomerāta pašu kapitāla nodrošināšanu šā panta pir­majā daļā noteiktajā apmērā ir atbildīgas visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības.

(3) Regulētā komercsabiedrība, kas ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kurai šādu pienākumu pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir uzlikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju.

 

14

Juridiskais birojs

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Regulētā komercsabiedrība, kas ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir uzlikusi pienākumu sniegt  finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju,  iesniedz šo aprēķinu un informāciju reizi gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.”

Atbalstīt

(3) Regulētā komercsabiedrība, kas ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir uzlikusi pienākumu sniegt  finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju,  iesniedz šo aprēķinu un informāciju reizi gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.

 

 

(4) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas iesniedz finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsul­tējas ar nozīmīgām uzraudzības institūcijām, ja pienākumu iesniegt finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju uzliek finanšu konglomerātā ietilpstošajai regulētajai komercsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Latvijas.

 

 

 

(4) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas iesniedz finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsul­tējas ar nozīmīgām uzraudzības institūcijām, ja pienākumu iesniegt finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju uzliek finanšu konglomerātā ietilpstošajai regulētajai komercsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Latvijas.

14.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir koordinators, atļauj neiekļaut kapitāla pie tiekamības aprēķinā kādu finanšu konglomerātā ietilpstošu komercsabiedrību, ja:

1) komercsabiedrība atrodas valstī, kura nav dalībvalsts un kurā pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai;

2) komercsabiedrība ir nenozīmīga, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus;

3) komercsabiedrības iekļaušana finanšu konglomerāta kapitāla pietieka­mības aprēķinā būtu nepiemērota vai maldinoša, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus.

(2) Ja vairākas finanšu konglomerāta komercsabiedrības atbilst šā panta pirmās daļas 2.punktam, bet kopā ir nozīmīgas, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedrīkst tās izslēgt no kapitāla pietiekamības aprēķina.

(3) Pirms lēmuma pieņemšanas par kādas finanšu konglomerātā ietilp­stošas komercsabiedrības neņemšanu vērā, veicot finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķinu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institū­cijām.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot finanšu konglomerāta kapitāla pietieka­mības aprēķina kārtību, atļauj neņemt vērā kādu regulēto komercsabiedrību, finanšu konglomerāta vadošajai sabiedrībai ir pienākums pēc tās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kura ir izsniegusi licenci šai regulētajai komercsabiedrībai, sniegt informāciju, kura tai ir nepieciešama šīs regulētās komercsabiedrības uzraudzībai.

 

 

 

14.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir koordinators, atļauj neiekļaut kapitāla pie tiekamības aprēķinā kādu finanšu konglomerātā ietilpstošu komercsabiedrību, ja:

1) komercsabiedrība atrodas valstī, kura nav dalībvalsts un kurā pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai;

2) komercsabiedrība ir nenozīmīga, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus;

3) komercsabiedrības iekļaušana finanšu konglomerāta kapitāla pietieka­mības aprēķinā būtu nepiemērota vai maldinoša, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus.

(2) Ja vairākas finanšu konglomerāta komercsabiedrības atbilst šā panta pirmās daļas 2.punktam, bet kopā ir nozīmīgas, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedrīkst tās izslēgt no kapitāla pietiekamības aprēķina.

(3) Pirms lēmuma pieņemšanas par kādas finanšu konglomerātā ietilp­stošas komercsabiedrības neņemšanu vērā, veicot finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķinu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institū­cijām.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot finanšu konglomerāta kapitāla pietieka­mības aprēķina kārtību, atļauj neņemt vērā kādu regulēto komercsabiedrību, finanšu konglomerāta vadošajai sabiedrībai ir pienākums pēc tās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kura ir izsniegusi licenci šai regulētajai komercsabiedrībai, sniegt informāciju, kura tai ir nepieciešama šīs regulētās komercsabiedrības uzraudzībai.

15.pants. (1) Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kuru pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai katru nozīmīgas riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerātā un iesniedz riska darījumu koncentrācijas novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Riska koncentrācija finanšu konglomerātā ir uzskatāma par nozīmīgu, ja regulētās komercsabiedrības riska darījumi ar vienu personu (savstarpēji saistītu personu grupu) pārsniedz 10 procentus no regulētās komercsabiedrības pašu kapitāla.

(3) Ja finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldī­tājsabiedrība, uz šo sabiedrību ir attiecināmi sektoru noteikumi, kas regulē riska koncentrāciju lielākajā finanšu sektorā.

(4) Izvērtējot kopējo riska darījumu koncentrāciju finanšu konglomerātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus risku koncentrācijai finanšu konglomerātam, kura koordinators tā ir.

(5) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komerc­sabiedrību, kas paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai katru nozīmīgas riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerātā un iesniedz riska darījumu koncentrācijas novērtēšanai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

 

 

 

15.pants. (1) Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kuru pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai katru nozīmīgas riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerātā un iesniedz riska darījumu koncentrācijas novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Riska koncentrācija finanšu konglomerātā ir uzskatāma par nozīmīgu, ja regulētās komercsabiedrības riska darījumi ar vienu personu (savstarpēji saistītu personu grupu) pārsniedz 10 procentus no regulētās komercsabiedrības pašu kapitāla.

(3) Ja finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldī­tājsabiedrība, uz šo sabiedrību ir attiecināmi sektoru noteikumi, kas regulē riska koncentrāciju lielākajā finanšu sektorā.

(4) Izvērtējot kopējo riska darījumu koncentrāciju finanšu konglomerātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus risku koncentrācijai finanšu konglomerātam, kura koordinators tā ir.

(5) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komerc­sabiedrību, kas paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai katru nozīmīgas riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerātā un iesniedz riska darījumu koncentrācijas novērtēšanai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

16.pants. (1) Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kuru pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā infor­mē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, ko regulētās komercsabiedrības veikušas finanšu konglomerāta ietvaros.

(2) Grupas iekšējo darījumu uzskata par nozīmīgu, ja tā apjoms pārsniedz piecus procentus no finanšu konglomerāta pašu kapitāla.

(3) Izvērtējot finanšu konglomerāta iekšējos darījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus tā finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību savstarpējiem darījumiem, kura koordinators tā ir.

(4) Ja finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldī­tājsabiedrība, uz šo sabiedrību ir attiecināmi sektoru noteikumi, kas regulē grupas iekšējos darījumus lielākā finanšu sektora komercsabiedrībās.

(5) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visus nozīmīgos finanšu konglo­merāta iekšējos darījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, ja pienākumu paziņot visus nozīmīgos finanšu konglomerāta iekšējos darījumus uzliek finanšu konglome­rātā ietilpstošajai regulētajai komercsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Latvijas.

 

 

 

16.pants. (1) Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība vai cita finanšu konglomerāta regulētā komercsabiedrība, kuru pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā infor­mē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, ko regulētās komercsabiedrības veikušas finanšu konglomerāta ietvaros.

(2) Grupas iekšējo darījumu uzskata par nozīmīgu, ja tā apjoms pārsniedz piecus procentus no finanšu konglomerāta pašu kapitāla.

(3) Izvērtējot finanšu konglomerāta iekšējos darījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus tā finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību savstarpējiem darījumiem, kura koordinators tā ir.

(4) Ja finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldī­tājsabiedrība, uz šo sabiedrību ir attiecināmi sektoru noteikumi, kas regulē grupas iekšējos darījumus lielākā finanšu sektora komercsabiedrībās.

(5) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visus nozīmīgos finanšu konglo­merāta iekšējos darījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, ja pienākumu paziņot visus nozīmīgos finanšu konglomerāta iekšējos darījumus uzliek finanšu konglome­rātā ietilpstošajai regulētajai komercsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Latvijas.

17.pants. (1) Finanšu konglomerāta, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vadošā sabiedrība izstrādā un ievieš riska vadības procesus un iekšējās kontroles sistēmu finanšu konglomerāta līmenī.

 

 

 

17.pants. (1) Finanšu konglomerāta, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vadošā sabiedrība izstrādā un ievieš riska vadības procesus un iekšējās kontroles sistēmu finanšu konglomerāta līmenī.

 

 

(2) Riska vadības procesos ietilpst:

1) stratēģiju un politikas izstrādāšana, apstiprināšana un periodiska pārskatīšana;

2) kapitāla pietiekamības politikas izstrāde, lai noteiktu komercdarbības stratēģijas ietekmi uz riskiem, un šajā likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos noteikto kapitāla prasību ievērošanas nodrošināšana;

3) atbilstošu procedūru izstrāde risku uzraudzībai finanšu konglomerātā un pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu vienotas risku uzraudzības sistēmas visās papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās un lai riskus varētu novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt finanšu konglomerāta līmenī.

15

Juridiskais birojs

Aizstāt 17.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “stratēģiju” ar vārdiem “darbības stratēģiju”.

Atbalstīt

(2) Riska vadības procesos ietilpst:

1) darbības stratēģiju un politikas izstrādāšana, apstiprināšana un periodiska pārskatīšana;

2) kapitāla pietiekamības politikas izstrāde, lai noteiktu komercdarbības stratēģijas ietekmi uz riskiem, un šajā likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos noteikto kapitāla prasību ievērošanas nodrošināšana;

3) atbilstošu procedūru izstrāde risku uzraudzībai finanšu konglomerātā un pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu vienotas risku uzraudzības sistēmas visās papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās un lai riskus varētu novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt finanšu konglomerāta līmenī.

(3) Iekšējo kontroli finanšu konglomerātā nodrošina:

1) procedūras, kas ļauj identificēt, novērtēt un pārvaldīt visus būtiskos riskus un noteikt riskiem atbilstīgu pašu kapitāla apjomu;

2) grāmatvedības procedūras, kas ļauj identificēt, novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju finanšu konglome­rātā, un pārskatu sniegšanas kārtība.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kontrolē, lai visās saskaņā ar šā likuma 3.pantu papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās, kas ietilpst finanšu konglomerātos, kuru koordinators ir Finanš u un kapitāla tirgus komisija, būtu ieviesta piemērota iekšējās kontroles sistēma, kas ļauj iegūt datus un informāciju, kas varētu būt nepieciešama papildu uzraudzības nolūkiem.

 

 

 

(3) Iekšējo kontroli finanšu konglomerātā nodrošina:

1) procedūras, kas ļauj identificēt, novērtēt un pārvaldīt visus būtiskos riskus un noteikt riskiem atbilstīgu pašu kapitāla apjomu;

2) grāmatvedības procedūras, kas ļauj identificēt, novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju finanšu konglome­rātā, un pārskatu sniegšanas kārtība.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kontrolē, lai visās saskaņā ar šā likuma 3.pantu papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās, kas ietilpst finanšu konglomerātos, kuru koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu ieviesta piemērota iekšējās kontroles sistēma, kas ļauj iegūt datus un informāciju, kas varētu būt nepieciešama papildu uzraudzības nolūkiem.

18.pants. (1) Par valdes locekli jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrībā, kura vada finanšu konglomerātu, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā augstākā izglītība un triju gadu darba profe­sionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

 

16

Juridiskais birojs

Aiztāt 18.panta pirmās daļas otrajā punktā vārdus “triju gadu” ar vārdiem “vismaz triju gadu”.

 

Atbalstīt

18.pants. (1) Par valdes locekli jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrībā, kura vada finanšu konglomerātu, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā augstākā izglītība un vismaz triju gadu darba profe­sionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2) Par jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes locekli nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(3) Jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Latvijā, septiņu dienu laikā pēc jauna valdes locekļa ievēlēšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomei vai akcionāru sapulcei (ja padome nav izveidota) ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes locekļus, kas neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām.

 

 

 

(2) Par jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes locekli nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(3) Jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Latvijā, septiņu dienu laikā pēc jauna valdes locekļa ievēlēšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomei vai akcionāru sapulcei (ja padome nav izveidota) ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes locekļus, kas neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām.

19.pants. (1) Jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijā, ir pienākums pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piepra­sījuma tās noteiktajos termiņos sniegt informāciju, kas nepieciešama finanšu konglomerāta vai tajā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības nodro­šināšanai vai kuru ir lūdzis koordinators vai uzraudzības institūcija, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegusi licenci, ja informācija minētajām institūcijām ir nepieciešama tām uzticēto pienākumu pildīšanai.

(2) Informācija, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tās apmaiņa notiek atbilstoši sektoru noteikumiem.

 

 

 

19.pants. (1) Jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijā, ir pienākums pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piepra­sījuma tās noteiktajos termiņos sniegt informāciju, kas nepieciešama finanšu konglomerāta vai tajā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības nodro­šināšanai vai kuru ir lūdzis koordinators vai uzraudzības institūcija, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegusi licenci, ja informācija minētajām institūcijām ir nepieciešama tām uzticēto pienākumu pildīšanai.

(2) Informācija, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tās apmaiņa notiek atbilstoši sektoru noteikumiem.

IV nodaļa

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbība un
informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām

 

 

 

IV nodaļa

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbība un
informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām

 

20.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību uzraudzību, un koordinatoru, ja koordinators nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedzot informāciju, kas ir nozīmīga finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzībai.

 

 

 

20.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību uzraudzību, un koordinatoru, ja koordinators nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedzot informāciju, kas ir nozīmīga finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzībai.

(2) Sadarbība starp uzraudzības institūcijām aptver informācijas vākšanu un apmaiņu šādos jautājumos:

1) grupas struktūra, visas finanšu konglomerāta nozīmīgākās komerc­sabiedrības un uzraudzības institūcijas, kas uzrauga finanšu konglomerāta regulētās komercsabiedrības;

2) finanšu konglomerāta stratēģija;

3) finanšu konglomerāta finanšu situācija, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, grupas iekšējiem darījumiem, riska koncentrāciju un rentabilitāti;

4) finanšu konglomerāta komercsabiedrību galvenie akcionāri un vadība;

5) organizācija, riska vadība un iekšējās kontroles sistēma finanšu konglomerātā;

6) procedūras informācijas savākšanai no finanšu konglomerātā ietilpsto­šajām komercsabiedrībām un šīs informācijas pārbaudei;

7) nelabvēlīga notikumu attīstība finanšu konglomerāta regulētajās komercsabiedrībās vai citās komercsabiedrībās, kas varētu negatīvi ietekmēt regulētās komercsabiedrības;

8) lēmumi par finanšu konglomerāta komercsabiedrību darbības ierobežo­šanu, kurus uzraudzības institūcijas pieņem saskaņā ar sektoru noteikumiem vai šo likumu.

17

Juridiskais birojs

Papildināt 20.panta otrās daļas 2.punktā pēc vārda “konglomerāta” ar vārdu “darbības”.

Atbalstīt

(2) Sadarbība starp uzraudzības institūcijām aptver informācijas vākšanu un apmaiņu šādos jautājumos:

1) grupas struktūra, visas finanšu konglomerāta nozīmīgākās komerc­sabiedrības un uzraudzības institūcijas, kas uzrauga finanšu konglomerāta regulētās komercsabiedrības;

2) finanšu konglomerāta darbības stratēģija;

3) finanšu konglomerāta finanšu situācija, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, grupas iekšējiem darījumiem, riska koncentrāciju un rentabilitāti;

4) finanšu konglomerāta komercsabiedrību galvenie akcionāri un vadība;

5) organizācija, riska vadība un iekšējās kontroles sistēma finanšu konglomerātā;

6) procedūras informācijas savākšanai no finanšu konglomerātā ietilpsto­šajām komercsabiedrībām un šīs informācijas pārbaudei;

7) nelabvēlīga notikumu attīstība finanšu konglomerāta regulētajās komercsabiedrībās vai citās komercsabiedrībās, kas varētu negatīvi ietekmēt regulētās komercsabiedrības;

8) lēmumi par finanšu konglomerāta komercsabiedrību darbības ierobežo­šanu, kurus uzraudzības institūcijas pieņem saskaņā ar sektoru noteikumiem vai šo likumu.

(3) Lai apmainītos ar tādu informāciju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzīga tās pienākumu veikšanai attiecībā uz finanšu konglo­merātā esošajām regulētajām komercsabiedrībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar sektoru noteikumiem vēršas dalībvalstu centrālajās bankās un Eiropas Centrālajā bankā.

(4) Pirms lēmumu pieņemšanas, kas ir svarīgi citu dalībvalstu uzraudzības institūciju uzraudzības pienākumu izpildei, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriežas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licences finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām, par šādiem jautājumiem:

1) izmaiņas finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību akcionāru, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām vajadzīga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišana vai atļauja;

2) lēmumi par finanšu konglomerāta komercsabiedrību darbības ierobežo­šanu, kuri saistīti ar būtiskiem sektoru noteikumu pārkāpumiem un kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem saskaņā ar sektoru noteikumiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var neievērot šā panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu apspriesties ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licences finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām, ja gadījums ir steidzams vai ja apspriešanās varētu apdraudēt lēmumu efektivitāti. Šādā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties par to informē dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kas izsniegušas licences finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, lūdz, lai tās dalībvalsts uzraudzības institūcija, kurā atrodas finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, pieprasa finanšu konglomerāta mātes sabiedrībai informāciju, kas nepieciešama koordinatora pienākumu pildīšanai.

 

 

 

 

(3) Lai apmainītos ar tādu informāciju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzīga tās pienākumu veikšanai attiecībā uz finanšu konglo­merātā esošajām regulētajām komercsabiedrībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar sektoru noteikumiem vēršas dalībvalstu centrālajās bankās un Eiropas Centrālajā bankā.

(4) Pirms lēmumu pieņemšanas, kas ir svarīgi citu dalībvalstu uzraudzības institūciju uzraudzības pienākumu izpildei, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriežas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licences finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām, par šādiem jautājumiem:

1) izmaiņas finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību akcionāru, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām vajadzīga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišana vai atļauja;

2) lēmumi par finanšu konglomerāta komercsabiedrību darbības ierobežo­šanu, kuri saistīti ar būtiskiem sektoru noteikumu pārkāpumiem un kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem saskaņā ar sektoru noteikumiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var neievērot šā panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu apspriesties ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licences finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām, ja gadījums ir steidzams vai ja apspriešanās varētu apdraudēt lēmumu efektivitāti. Šādā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties par to informē dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kas izsniegušas licences finanšu konglomerāta regulētajām komercsabiedrībām.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot finanšu konglomerāta regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, lūdz, lai tās dalībvalsts uzraudzības institūcija, kurā atrodas finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, pieprasa finanšu konglomerāta mātes sabiedrībai informāciju, kas nepieciešama koordinatora pienākumu pildīšanai.

21.pants. (1) Ja, piemērojot šo likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas pārbaudīt informāciju par kādu regulēto komercsabiedrību vai citu komercsabiedrību, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas citā dalībvalstī, tā lūdz šo pārbaudi veikt šīs citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piedalīties pārbaudē, kuru, pamatojoties uz tās lūgumu, veic citas dalībvalsts uzraudzības institūcija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai kādas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma pārbaudīt informāciju par regulētajām komercsabiedrībām vai citām komercsabiedrībām, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas Latvijā, atbilstoši kompetencei veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kas lūgumu izteikusi, vai pārbaudes veikšanai pieaicinot revidentu vai ekspertu.

(4) Dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas izteikusi šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

 

 

 

21.pants. (1) Ja, piemērojot šo likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas pārbaudīt informāciju par kādu regulēto komercsabiedrību vai citu komercsabiedrību, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas citā dalībvalstī, tā lūdz šo pārbaudi veikt šīs citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piedalīties pārbaudē, kuru, pamatojoties uz tās lūgumu, veic citas dalībvalsts uzraudzības institūcija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai kādas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma pārbaudīt informāciju par regulētajām komercsabiedrībām vai citām komercsabiedrībām, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas Latvijā, atbilstoši kompetencei veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kas lūgumu izteikusi, vai pārbaudes veikšanai pieaicinot revidentu vai ekspertu.

(4) Dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas izteikusi šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

22.pants. (1) Ja regulētā komercsabiedrība finanšu konglomerātā pārkāpj šajā likumā vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos noteiktās prasības vai ja prasības tiek ievērotas, tomēr regulētās komercsabiedrības maksātspēja var būt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncen­trācija apdraud regulēto komercsabiedrību finanšu stāvokli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc koordinatora lūguma vai savas iniciatīvas, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz regulētajām komercsabiedrībām, kurām tā izsniegusi licenci, un attiecībā uz jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijā.

(2) Ja nepieciešams, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daļā noteikto nepieciešamo pasākumu veikšanu saskaņo ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licenci regulētajām komercsabied­rībām finanšu konglomerātā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lūdz, lai koordinators vai citas dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegušas licenci, veic nepieciešamos pasā­kumus, lai novērstu tās regulētās komercsabiedrības maksātspējas apdraudējumu, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci.

 

 

 

22.pants. (1) Ja regulētā komercsabiedrība finanšu konglomerātā pārkāpj šajā likumā vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos noteiktās prasības vai ja prasības tiek ievērotas, tomēr regulētās komercsabiedrības maksātspēja var būt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncen­trācija apdraud regulēto komercsabiedrību finanšu stāvokli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc koordinatora lūguma vai savas iniciatīvas, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz regulētajām komercsabiedrībām, kurām tā izsniegusi licenci, un attiecībā uz jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijā.

(2) Ja nepieciešams, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daļā noteikto nepieciešamo pasākumu veikšanu saskaņo ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licenci regulētajām komercsabied­rībām finanšu konglomerātā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lūdz, lai koordinators vai citas dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām ir izsniegušas licenci, veic nepieciešamos pasā­kumus, lai novērstu tās regulētās komercsabiedrības maksātspējas apdraudējumu, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci.

23.pants. (1) Ja regulēto komercsabiedrību mātes sabiedrības juridiskā adrese ir ārpus dalībvalstīm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tā dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas atbilstoši šā likuma 11.pantam būtu koordinators, ja regulētās komercsabiedrības un to mātes sabiedrība veidotu finanšu konglome­rātu, pārbauda, vai regulētās komercsabiedrības tiek pakļautas uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga tādai uzraudzībai, kādu paredz šis likums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic pēc grupas mātes sabiedrības vai regulētās komercsabiedrības lūguma vai pēc savas iniciatīvas, apspriežoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licenci grupā ietilpstošajām regulētajām komerc­sabiedrībām, un Eiropas Komisijas Finanšu konglomerātu komiteju, kā arī ievē­rojot Eiropas Komisijas Finanšu konglomerātu komitejas izstrādātās vadlīnijas.

(3) Ja valstī, kurā atrodas grupas mātes sabiedrības juridiskā adrese, grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības netiek pakļautas papildu uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām piemēro šajā likumā noteiktos regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības noteikumus.

 

 

 

23.pants. (1) Ja regulēto komercsabiedrību mātes sabiedrības juridiskā adrese ir ārpus dalībvalstīm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tā dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas atbilstoši šā likuma 11.pantam būtu koordinators, ja regulētās komercsabiedrības un to mātes sabiedrība veidotu finanšu konglome­rātu, pārbauda, vai regulētās komercsabiedrības tiek pakļautas uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga tādai uzraudzībai, kādu paredz šis likums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic pēc grupas mātes sabiedrības vai regulētās komercsabiedrības lūguma vai pēc savas iniciatīvas, apspriežoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas izsniegušas licenci grupā ietilpstošajām regulētajām komerc­sabiedrībām, un Eiropas Komisijas Finanšu konglomerātu komiteju, kā arī ievē­rojot Eiropas Komisijas Finanšu konglomerātu komitejas izstrādātās vadlīnijas.

(3) Ja valstī, kurā atrodas grupas mātes sabiedrības juridiskā adrese, grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības netiek pakļautas papildu uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām piemēro šajā likumā noteiktos regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK.

18

Juridiskais birojs

Papildināt Informatīvajā  atsaucē  uz Eiropas Savienības direktīvu pēc skaitļiem un saīsinājuma “92/49/EEK” ar skaitļiem un saīsinājumiem “92/96/EEK, 93/6/EEK”.

Atbalstīt

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK.