Likumprojekts
Grozījumi Valsts
kontroles likumā
Izdarīt Valsts kontroles likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr., 2005,
2.nr.) šādus grozījumus:
1. 2.pantā:
izteikt pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:
(1) Valsts kontrole, veicot finanšu un lietderības revīzijas, kā arī pārbaudot darījuma un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un
plānotajiem rezultātiem, kontrolē:;
papildināt pirmās daļas trešo
punktu pēc vārda mantu ar vārdiem
vai tās daļu;
otro daļu papildināt ar vārdiem
kā arī sniegt rekomendācijas atklāto nepilnību novēršanai..
2. 3.pantā:
izteikt 2.punktu šādā redakcijā :
2) katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts
iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību;;
3.punkta a apakšpunktā vārdu likumības aizstāt ar vārdu finanšu.
3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:
Valsts kontroles iekšējo
darbības kārtību nosaka Valsts
kontroles padomes apstiprināts nolikums.
4.8.pantā:
izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā
redakcijā:
9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes locekļu
amata kandidātus;
papildināt devīto daļu ar 10.
un 11.punktu šādā redakcijā:
10) ieceļ amatā Valsts kontroles
revīzijas departamentu direktorus
un revīzijas departamentu sektoru
vadītājus;
11) nosaka Valsts kontrolē lietojamos revīzijas standartus, metodoloģiju un prasības
revīziju kvalitātes kontrolei.
5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā :
Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un ne
vairāk kā seši revīzijas
departamentu direktori kā Valsts
kontroles padomes locekļi.
6. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:
Valsts kontroles padome:
1) apstiprina nolikumu un citus Valsts kontroles iekšējo darbību
reglamentējošos aktus;
2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;
3) lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;
4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas
departamentu direktoru ierosinātos
jautājumus;
5) pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai;
6) apstiprina šā likuma 3.panta 1.punktā minēto atzinumu un pieņem
lēmumu par tā iesniegšanu Saeimai,
kā arī iesniedz Saeimai un
Ministru kabinetam šā likuma 3.panta 3.punktā minētos
ziņojumus;
7) izveido atestācijas
komisiju un apstiprina
šīs komisijas nolikumu, nosakot tās kompetenci;
8) pieņem lēmumu sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas
departamenta lēmumu, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums vai atzinums, ja
ar to tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības tiesības
vai tiesiskās intereses;
9) izskata un pieņem lēmumus par
tiem revīzijas ziņojumiem,
par kuriem, domām daloties, nav pieņemts revīzijas departamenta lēmums. (20.panta 3.d.)
Revīzijas departamenta direktors, kurš
ir piedalījies revīzijas
ziņojuma izskatīšanā iepriekš, ir tiesīgs piedalīties
padomes sēdē, taču viņš nepiedalās balsošanā;
10) apstiprina Valsts kontroles budžeta pieprasījumu;
11) apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu,
amatu kvalifikācijas prasības un darba samaksas sistēmu;
12) nosaka Valsts kontroles kancelejā ietilpstošās struktūrvienības un
to pakļautību.
7. 15.pantā izslēgt vārdus revīzijas departamenta kolēģija.
8. Izteikt 16.panta otro daļu
šādā redakcijā:
(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus
pilda cita revīzijas departamenta direktors vai šā revīzijas departamenta
sektora vadītājs, kuru uz šo laiku ir pilnvarojis valsts kontrolieris.
9. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:
Revīzijas departamenta
direktors:
1) vada departamenta darbu un nosaka tā darbības stratēģiju revīziju
veikšanai;
2) organizē departamenta personāla resursus tā, lai nodrošinātu darbu izpildi saskaņā ar apstiprināto Valsts
kontroles revīziju gada plānu un Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas
standartiem un metodoloģiju;
3) apstiprina katras revīzijas plānu, kā arī iepriekš neplānoto darba uzdevumu plānu;
4) pārbauda revīziju rezultātus, tajā skaitā revīziju ziņojumus un
atzinumus, apstiprina tos un nosūta revidējamai vienībai;
5) pārrauga sektoru darbu;
6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.
10. Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Revīzijas departamenta sektora vadītāju pēc revīzijas departamenta
direktora ieteikuma, ievērojot
atestācijas komisijas atzinumu, ieceļ
amatā valsts kontrolieris.
11. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:
Revīzijas departamenta sektora vadītājs:
1) vada sektora darbu un nodrošina sektora revīziju kopējo stratēģiju
atbilstīgi Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģijai;
2) pārbauda un apstiprina katru
revīzijas plānu un tā atbilstību
kārtējā gada revīziju plānam;
3) pārstāv Valsts kontroli sarunās ar revidējamo vienību sektora veiktās revīzijas sakarā;
4) pārrauga revīzijas
pierādījumu iegūšanas procesu, bet nepieciešamības gadījumā arī iesaistās revīzijā;
5) pārbauda un apstiprina revīzijas ziņojuma projektus pirms to nosūtīšanas revidējamai vienībai;
6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.
12. Izteikt V nodaļas nosaukumu
šādā redakcijā:
V nodaļa. Revīzijas
departamenta kompetence
13. Izteikt 20. un 21.pantu šādā redakcijā:
20.pants.
(1) Revīzijas departamenta
lēmumu, ar kuru apstiprina
revīzijas ziņojumu, pieņem
revīzijas departamenta direktors un
tā revīzijas departamenta sektora vadītājs, kurš ir atbildīgs par
konkrēto revīziju.
(2) Lēmums ir pieņemts, ja par
to nobalso vienbalsīgi.
(3) Ja balsojot domas dalās, jautājums
nav izlemts, un to nodod izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Valsts kontroles padomei.
21.pants. Revīzijas
departamenta direktors un revīzijas departamenta sektoru vadītāji :
1) lemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;
2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;
3) izskata ziņojumu projektus Saeimai un Ministru kabinetam.
14. Izslēgt 22.pantu.
15. Izslēgt VI nodaļu (23. un 24.pantu).
16. Aizstāt 25.pantā vārdus
revīzijas departamenta kolēģijas loceklis
un Valsts kontroles
kancelejas pārvaldnieks ar
vārdiem revīzijas departamenta sektora vadītājs.
17. Izteikt Likuma 27.pantu
šādā redakcijā:
(1) Valsts kontroles padomes
locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.
(2) Valsts kontroles padomes
locekļus var apstiprināt
amatā atkārtoti, bet ne vairāk
kā divus termiņus
pēc kārtas.
18. Papildināt ar jaunu
27.1pantu šādā redakcijā :
27.1pants. (1) Valsts
kontroles revīzijas departamenta
direktoru ieceļ amatā valsts
kontrolieris uz četriem
gadiem.
(2) Valsts kontroles revīzijas
departamenta direktoru var iecelt
amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā
divus termiņus pēc
kārtas.
(3) Revīzijas departamentu sektoru vadītājus amatā ieceļ valsts
kontrolieris bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma, ievērojot
atestācijas komisijas atzinumu.
19. Izslēgt 28.pantu.
20. Izteikt 29.pantu šādā
redakcijā:
(1) Valsts kontrolieri pirms
šā likuma 26.panta
pirmajā daļā noteiktā
termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekļi pirms šā likuma 27.panta
pirmajā daļā noteiktā termiņa no
amata atbrīvo Saeima vienīgi uz
tiesas sprieduma pamata krimināllietā.
(2) Valsts kontrolieris, Valsts
kontroles padomes loceklis var iesniegt
Saeimai iesniegumu par
atkāpšanos no amata.
21. Papildināt ar jaunu 29.1 pantu šādā
redakcijā:
29.1pants. Valsts
kontroles revīzijas departamenta
sektora vadītāju no
amata atbrīvo, ja valsts
kontrolieris konstatē faktu, ka nav ievērots kāds
no šā likuma 30.panta otrās
daļas ierobežojumiem, vai
sakarā ar atestācijas
komisijas atzinumu par
viņa neatbilstību ieņemamajam
amatam.
22. 30.pantā:
pirmajā un otrajā daļā vārdus kolēģijas locekļa aizstāt ar
vārdiem revīzijas departamenta sektora vadītāja;
pirmajā un otrajā daļā izslēgt vārdus un Valsts kontroles
kancelejas pārvaldnieka;
izslēgt pirmās daļas 4.punktu.
23. 31.pantā:
vārdus kolēģijas loceklis aizstāt ar vārdiem revīzijas departamenta
sektora vadītājs;
izslēgt vārdus un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks.
24. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:
Valsts kontroles darbinieki ir Valsts kontroles revidenti un
personāls, kurš nodrošina Valsts kontroles organizatorisko, finansiālo un
saimniecisko darbību.
25. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:
Valsts kontroles
darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo valsts kontrolieris
atbilstīgi darba likuma normu
prasībām.
26. 43.panta trešajā daļā vārdus Kolēģijas loceklis aizstāt ar vārdiem sektora vadītājs.
27. Izteikt 43.1 pantu šādā redakcijā:
Valsts kontrolieris un Valsts
kontroles padomes loceklis, atstājot
amatu pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās,
saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo
mēnešalgu apmērā.
28. Izslēgt 47.pantu.
29. 49.panta pirmajā daļā vārdus kolēģijas loceklis aizstāt ar
vārdiem sektora vadītājs
30. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:
Pamatojoties uz revīzijā iegūtajiem faktiem un pārbaudītajiem
dokumentiem, tiek sagatavots Valsts kontroles revīzijas ziņojums, kuru nosūta
revidējamai vienībai, nosakot termiņus paskaidrojumu iesniegšanai.
31. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:
(1) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu un
tam pievienoto revidējamās vienības rakstveida paskaidrojumu, tiek sagatavots
revīzijas ziņojums, bet gadījumos, ja tiek veikta revīzija par gada pārskata sastādīšanas
pareizību atbilstīgi šā likuma 3.panta pirmā un otrā punkta prasībām, - arī atzinums.
(2) Ja revīzija par
gada pārskata sastādīšanas pareizību tiek veikta
revidējamā vienībā, kas nav
uzskaitīta šā likuma 3.panta pirmajā un otrajā punktā,
Valsts kontrole lemj
par atzinuma nepieciešamību.
32. Izteikt 55.pantu šādā
redakcijā:
(1) Revīziju slēdz, pieņemot
revīzijas departamenta lēmumu
par revīzijas ziņojuma
apstiprināšanu, un to nosūta revidējamai vienībai. Lēmums
stājas spēkā pēc 15 dienām no tā
pieņemšanas dienas, ja tas nav
pārsūdzēts Valsts kontroles
padomē.
(2) Ja ar revīzijas
ziņojumu tieši tiek
aizskartas kādas personas
vai revidējamās vienības
tiesības un tiesiskās
intereses, šīm personām
ir tiesības to
pārsūdzēt Valsts kontroles
padomei 15 dienu laikā no
revīzijas ziņojuma pieņemšanas.
(3) Valsts kontroles padomes lēmums par personas vai revidējamās
vienības motivēto sūdzību (64.pants) stājas spēkā pēc 30 dienām no tā
pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Augstākās
tiesas Senātā (65.pants).
33. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:
Valsts kontrolei ir tiesības sniegt
rekomendācijas revidējamai vienībai atklāto trūkumu novēršanai, kā arī
noteikt termiņu, kādā revidējamā vienība rakstveidā ziņo par trūkumu novēršanu.
34. Izteikt 57.pantu šādā
redakcijā:
Valsts kontroles revīzijas
ziņojumu, bet gadījumos, ja tiek veikta
revīzija par gada pārskata sastādīšanas
pareizību, - arī atzinumu Valsts kontrole nosūta revidējamai vienībai, nozares
atbildīgajam ministram un finanšu
ministram.
35. Izteikt 60.pantu šādā redakcijā:
Pēc tam, kad Valsts kontroles padome ir apstiprinājusi revīziju gada
plānu, valsts kontrolieris nosūta Saeimai izvērstu ziņojumu par plānotajiem
revīzijas virzieniem, nenosaucot
revidējamās vienības.
36. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:
Revidējamai vienībai ir
tiesības rakstveidā izteikt savu
viedokli par revīzijas ziņojuma projektu.
37. Izslēgt 63.pantu.
38. Izteikt 64.pantu šādā
redakcijā:
(1) Ja ar Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses, šīm personām ir tiesības 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas to pārsūdzēt Valsts kontroles padomei.
(2) Sūdzības iesniedzējam vai
tā pilnvarotiem pārstāvjiem ir
tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā
panta pirmajā daļā minētā prasība, un sniegt paskaidrojumus, pamatojoties uz
tiem revīzijas pierādījumiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei
revīzijas veikšanas laikā.
39. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:
Ja Valsts kontroles
padome šā likuma 64.panta
kārtībā iesniegto sūdzību
ir noraidījusi, kā arī gadījumos, ja Valsts kontroles
padome lēmumu pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu,
šīm personām ir tiesības pārsūdzēt
Valsts kontroles padomes lēmumu Augstākās
tiesas Senātā 30
dienu laikā no lēmu
ma
pieņemšanas dienas. Pārsūdzētajā daļā
lēmuma spēkā stāšanās
kārtību nosaka Senāta
nolēmums.
40. Papildināt pārejas noteikumus
ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
8.Valsts kontroles padomei
viena mēneša laikā
apstiprināt atestācijas komisijas
nolikumu un izveidot
atestācijas komisiju.
9. Šā likuma 8.panta 1.daļas
10.punkta noteikumi attiecas
uz Valsts kontroles revīzijas departamenta direktoru un kolēģijas locekli,
kura pilnvaru termiņš
beigsies pēc likuma
spēkā stāšanās vai kurš
amatā tiek iecelts pirmo reizi.
10. Saeimas apstiprinātie revīzijas
departamentu kolēģijas locekļi atlikušajā pilnvaru laikā pilda revīzijas
departamentu sektoru vadītāju
pienākumus, bet pēc pilnvaru
beigām, lai pretendētu atkārtotai iecelšanai amatā, ir nepieciešams pozitīvs atestācijas komisijas
atzinums.
11. Ja Saeimas apstiprinātais revīzijas departamenta kolēģijas loceklis
pēc šā likuma grozījumu stāšanās
spēkā turpina darbu Valsts kontrolē kā sektora vadītājs,
tas nav uzskatāms
par amata atstāšanu
Likuma 43.1 panta
izpratnē. Šā likuma
43.1 pantā
paredzēto pabalstu var saņemt
revīzijas departamenta kolēģijas
loceklis, kurš pēc likuma grozījumu
spēkā stāšanās atstāj
amatu un Valsts
kontrolē darbu neturpina
vai arī pēc
pilnvaru termiņa beigām
atstāj amatu arī kā
sektora vadītājs.
Likumprojekta Grozījumi Valsts kontroles likumā
Anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs |
Spēkā esošais Valsts kontroles likums pilnā mērā
nenodrošina efektīvu rīcību, lai noskaidrotu, vai rīcība ar valsts un
pašvaldību budžeta līdzekļiem ir tiesiska, ekonomiski pamatota un lietderīga. Nozīmīgākie ieteikumi izstrādāti ar mērķi veicināt
Valsts kontroles struktūras uzlabošanu, galvenokārt samazinot kolēģijas
sistēmas lomu, kas patlaban ietekmē visus Valsts kontroles darba aspektus,
skaidrāk definējot vadošo darbinieku pienākumus un atbildību, kā arī
papildinot likumu, ievērojot labāko starptautisko revīzijas praksi. Revīzijas ziņojuma izskatīšana departamenta kolēģijas sēdē, kur lielākā daļa kolēģijas locekļu ir vāji informēti par revīzijas materiāliem, nesekmē ziņojumu un pieņemto lēmumu kvalitāti. Nepamatoti ilgs ir laiks no revīzijas uzsākšanas līdz ziņojuma un lēmuma spēkā stāšanās dienai. Likuma normas, kuras regulē pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu, neatbilst Administratīvā procesa likuma normām. Saskaņā ar patlaban spēkā esošā Valsts kontroles likuma 20. un 27.panta prasībām Saeima amatā apstiprina ne tikai sešus Valsts kontroles padomes locekļus, bet arī trīsdesmit sešus revīzijas departamentu kolēģijas locekļus. Tas neveicina kolēģijas locekļu politisko neitralitāti. Publiskotā sabiedriskās domas izpēte liecina, ka sabiedrības uzticība Valsts kontrolei pēdējā laikā ir mazinājusies. Ir nepieciešams veikt reorganizāciju Valsts kontroles struktūrā, lai nodrošinātu revīziju kvalitāti un savlaicīgumu. Likumprojektā ir paredzēts, ka revīzijas departamenta kolēģijas turpmāk nebūs, bet revīzijas departamenta direktora, viņš arī padomes loceklis, pakļautībā būs trīs līdz četri sektori. Revīzijas departamentu sektoru vadītāji un sektoros strādājošie darbinieki (revidenti) nodrošinās revīziju veikšanu. Tie Saeimas apstiprinātie kolēģiju locekļi, kuri savu pilnvaru atlikušajā termiņā vēlēsies turpināt darbu Valsts kontrolē, saskaņā ar Pārejas noteikumu 10.punktu pildīs revīzijas departamentu sektoru vadītāju pienākumus. Līdz ar to viņi būs valsts amatpersonas, bet valsts amatpersona nebūs Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks. Šīs amatpersonas pienākumi un tiesības neatbilst likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ceturtā panta otrajai daļai. Saglabājot kolēģijas sistēmu padomes ietvaros, ieteiktās izmaiņas atbilst konstitucionālajai prasībai saglabāt Valsts kontroli kā koleģiālu iestādi, piešķirot valsts kontrolierim tiesības noteikt Valsts kontrolē lietojamos revīzijas standartus un metodoloģiju, kā arī iecelt amatā revīzijas departamentu sektoru vadītājus. Koleģialitāte lēmumu pieņemšanā tiks saglabāta arī revīzijas departamentos, tikai mazākā apjomā. Ieteiktās izmaiņas paredz, ka turpmāk tikai konkrētā revīzijā tieši iesaistītās personas pieņems lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, padarot revīziju veikšanu efektīvāku un mazāk laikietilpīgu. Pēc esošās kolēģijas sistēmas pārveides tiks panākta augstāka individuālās atbildības pakāpe par konkrēto darbu. Likumā ieteiktās izmaiņas ietver pantus, kas nosaka valsts kontroliera, revīzijas departamentu direktoru un revīzijas departamenta sektoru vadītāju pienākumus un atbildību. Ir pieņemts un stājies spēkā Administratīvā procesa likums, kā arī ir izveidojusies noteikta tiesu prakse lietās, kuras skatītas sakarā ar revidējamo vienību sūdzībām tiesā par Valsts kontroles koleģiālajiem lēmumiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskas attiecības vai konstatējot situāciju. No teiktā jāsecina, ka Valsts kontroles pieņemtie koleģiālie lēmumi tādi nav, jo tie noder kā informācijas avots citu procesu ierosināšanai. Šāds viedoklis atbilst arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, tātad tiesu sistēmas augstākās institūcijas šīs kategorijas lietās, atziņai, ka ne Valsts kontroles padomes, ne Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas lēmums nav uzskatāms par administratīvo aktu. Senāts uzskata, ka tiesas kontrole ir jānodrošina tikai tad, kad ar lēmumu tieši ir aizskartas attiecīgā tiesību subjekta vai, izņēmuma gadījumā, arī revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses. Pamatojoties uz iepriekš minēto, projektā ir paredzēti grozījumi Likuma 11.p., 20.p., 55.p., 64.p., 65.p. un dažos citos korespondējošos pantos. Grozījumi paredz, ka pārsūdzama ir tikai tā pieņemtā lēmuma daļa, kas tieši aizskar attiecīgā tiesību subjekta, tajā skaitā revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses. Attiecībā uz Valsts kontroles veicamo darbu pēc izmaiņām jāuzsver revīziju veidi, kas nākotnē būs lielākā Valsts kontroles veicamā darba daļa - finanšu revīzijas, pēc kurām tiks sniegts neatkarīgs atzinums par attiecīgo ministriju un citu valsts iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību, un lietderības revīzijas, kurās pārbaudīs publiskā sektora programmu īstenošanas rezultātus. Jānorāda, ka pēc izmaiņām daļa no veicamajām revīzijām tiks vērsta tikai uz darījumu un darbības atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaudi, lai gan, iestādei attīstoties, šo revīziju nozīme mazināsies. Viena no ieteiktajām būtiskajām izmaiņām ir atcelt prasību sniegt atzinumus par pašvaldību gada pārskatu sastādīšanas pareizību. Valsts kontrolei nekad nav bijis pietiekams resursu apjoms un arī nākotnē tas nav paredzams tik liela skaita (500+) revīziju veikšanai atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem. Pašvaldībām jau tiek izvirzītas prasības piesaistīt šā darba veikšanai zvērinātus revidentus. Ieteiktās likumu izmaiņas novērsīs šo ieguldītā darba un resursu pārklāšanos, paverot iespējas Valsts kontrolei novirzīt šos resursus lietderības jautājumu izpētei pašvaldību ietvaros. Tomēr savā atzinumā par gadskārtējo valsts budžetu, kas ietvers arī pašvaldību darbu, Valsts kontrolei būs jāsniedz Saeimai pārliecība par gada pārskatu pareizību. Saistībā ar revīzijas procesu ieteiktās izmaiņas precizē revidenta lomu ieteikumu sniegšanā, paužot viedokli, ka mūsdienīgas Valsts kontroles uzdevums ir veicināt valsts sektora finanšu kontroles un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu. Bez papildu finansējuma likumprojekts paredz izveidot koleģiālu institūciju Valsts kontroles atestācijas komisiju, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai Valsts kontrolē strādātu augsti kvalificēti speciālisti, kā arī sniegt atzinumus par darbiniekiem, kuri nekvalitatīva darbība dēļ vai sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem neatbilst ieņemamajam amatam. Spēkā esošais Valsts kontroles likums piešķir Valsts
kontrolei tiesības dot saistošus norādījumus revidējamām vienībām
grāmatvedības uzskaites uzlabošanai. Šāda veida tiesības ir neparasta
parādība mūsdienīgās valsts kontroles iestādēs, un tas var iedragāt iestādes
neatkarību un objektivitāti. Tāpēc mēs rosinām, ka Valsts kontrole sniedz
tikai rekomendācijas bez detalizēta to ieviešanas izklāsta, tādā veidā
palielinot revidētās iestādes atbildību par revīzijā konstatēto trūkumu
novēršanu. Vēl viens papildinājums saistībā ar revīzijas procesu attiecas uz esošā pretrunīgā revīzijas ziņojumu sastādīšanas procesa nomaiņu ar tādu procesu, kura gala rezultātā revidējamās vienības paskaidrojumi attiecībā uz revīzijas ziņojuma projektu tiek ņemti vērā, sagatavojot revīzijas ziņojumu. Šīs izmaiņas liecina par Valsts kontroles transformāciju, tas ir, pāreju no iestādes, kas izdod spriedumus par amatpersonām, kuras pārkāpušas noteiktās procedūras, uz iestādi, kas sniedz neatkarīgus revīzijas atzinumus. Ieteikumi ietver arī pārsūdzības iespējas personām, ja ar revīzijas ziņojumu ir tieši aizskartas viņu tiesības vai tiesiskās intereses. |
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
Grozījumi likumā sekmēs tautsaimniecības attīstību, jo laikus konstatējot prettiesisku vai nelietderīgu valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu, būs iespējams novērst finanšu disciplīnas pārkāpumus, kā arī informēt attiecīgās tiesībaizsardzības institūcijas, lai veiktu nepieciešamās izziņas vai izmeklēšanas darbības, līdz ar to arī nodrošinās šo budžetu līdzekļu pareizu un lietderīgu izmantošanu. |
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
Likumprojekts un tā ieviešama papildu finansējumu neparedz. |
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
Likumprojekts neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu, taču tā pieņemšanas gadījumā jāgroza likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 4.panta 1.daļas 7.punkts, izslēdzot no tā vārdu kopu Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks un papildinot ar vārdiem revīzijas departamenta sektora vadītājs. Grozījumi nepieciešami arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta 3.daļā. |
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts |
Likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām. |
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu |
Lielāko daļu no ieteiktajām izmaiņām identificēja SIGMA eksperti 2004. gada decembrī, veicot Valsts kontroles salīdzinošo pārbaudi. Viens no ekspertu svarīgākajiem novērojumiem bija šāds: lai gan arī citu valstu valsts kontroles iestādēs vērojamas kolēģijas sistēmas iezīmes, Latvijas likumi un normatīvie akti ar savu duālo kolēģijas sistēmu, kas sastāv no padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļiem, paredz unikālu dublēšanos. Lai gan šāda veida sistēma bija pamatota tad, kad Valsts kontroles galvenā loma bija spriedumu sagatavošana par amatpersonām, kas, piemēram, bija pārkāpušas noteikto kārtību, SIGMA eksperti secināja, ka patlaban šāda veida struktūra ir diezgan smagnējs un neefektīvs instruments mūsdienīgas institūcijas - Valsts kontroles -funkciju veikšanai. Eksperti norādīja uz birokrātiju, formālismu un lielo izdevumu apjomu, kas iesaistīts šāda veida sistēmas nodrošināšanā, kā papildu problēmu uzsverot to, ka izvirzītā prasība revīzijas departamentu sektoru vadītājus apstiprināt Saeimā uz noteiktu laiku būtiski ierobežo augstākās vadības elastību, kas nepieciešama efektīvas Valsts kontroles vadības nodrošināšanai. |
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde |
Likuma izpilde tiks nodrošināta ar Valsts kontroles resursiem. |
Komisijas priekšsēdētājs
A.Pētersons