Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 27.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) kredītiestāde neievēro likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" prasības un veic darbības, kas apdraud vai var apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju."

2. 62.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ziņas par klientu un viņa darījumiem, ko kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu."

3. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

"63.pants. (1) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijām sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – likumā noteikto uzraudzības funkciju īstenošanai;

2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam – likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" noteiktajā kārtībā un apjomā;

3) tiesām – to lietvedībā esošo lietu ietvaros uz tiesas (tiesneša) lēmuma pamata;

4) izziņas iestādēm – pirmstiesas kriminālprocesā uz izziņas iestādes vadītāja rakstiska pieprasījuma pamata, ko akceptējis rajona tiesnesis;

5) prokuratūrai – pirmstiesas kriminālprocesā uz prokurora pieprasījuma pamata, ko akceptējis rajona tiesnesis;

6) operatīvās darbības subjektiem – operatīvās uzskaites lietās uz operatīvās darbības subjekta rakstiska pieprasījuma pamata, ko akceptējis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis;

7) tiesu izpildītājiem – uz rakstiska pieprasījuma pamata, kam pievienota tā tiesas vai citas institūcijas, vai amatpersonas nolēmuma kopija, kura izpildei tiek veiktas amata darbības;

8) Valsts kasei – uz vadītāja vai viņa pilnvarota darbinieka rakstiska pieprasījuma pamata par budžeta finansēto institūciju kontiem un darījumiem;

9) Valsts kontrolei – uz rakstiska pieprasījuma pamata, ko akceptējis valsts kontrolieris, par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts vai pašvaldības manta vai kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes;

10) Valsts ieņēmumu dienestam – uz rakstiska pieprasījuma pamata, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai pieprasītājas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors vai viņa vietnieks, saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem par nodokļu maksātājiem, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

11) Valsts ieņēmumu dienestam, ja kredītiestāde ir uzkrājumu ienākumu izmaksātājs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai tā izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu saskaņā ar minēto likumu.

(2) Izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 11.punktā minēto gadījumu, valsts institūcija nepieciešamās ziņas pieprasa rakstiski, pieprasījumā norādot ziņu precīzu nosaukumu un apjomu, kā arī ziņu pieprasīšanas pamatojumu – attiecīgo normatīvo aktu, starptautisko līgumu vai Eiropas Savienības normatīvo aktu.

(3) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā sniedz pieprasītās ziņas, ja ievērota šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā kārtība. Kredītiestāde var apstrīdēt vai pārsūdzēt pieprasījuma likumību kriminālprocesā, civilprocesā vai administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā. Šā panta pirmās daļas 11.punktā minētajā gadījumā kredītiestāde ziņas sniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un termiņos.

(4) Dalībvalsts un ārvalsts tiesu un izmeklēšanas iestādei neizpaužamās ziņas kredītiestāde sniedz starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

(5) Dalībvalsts, izņemot Latviju, un ārvalsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas kontroles dienestam vai kredītiestāžu darbības uzraudzības institūcijai atbilstoša Latvijas institūcija neizpaužamās ziņas sniedz uz savstarpējas sadarbības līguma vai citas vienošanās pamata. Attiecīgā Latvijas Republikas institūcija neizpaužamās ziņas iegūst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Attiecīgajai Latvijas Republikas institūcijai pirms informācijas sniegšanas dalībvalsts vai ārvalsts institūcijai jāpārliecinās par šo ziņu aizsardzību pret izpaušanu.

(6) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas citai Latvijas Republikā, dalībvalstī vai ārvalstī reģistrētai kredītiestādei, ar kuru nodibinātas korespondentattiecības, kredītiestāde likumā noteiktajā kārtībā sniedz, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu."

4. 63.¹ pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktam";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa, prokuratūra, izziņas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, pieprasot ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem, pieprasījumā papildus šā likuma 63.panta otrajā daļā minētajai informācijai norāda, ka kredītiestādei nav tiesību informēt klientu un trešās personas par šāda pieprasījuma saņemšanu un to, uz kāda likuma un starptautiskā līguma pamata šāds aizliegums noteikts."

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1977.gada 19.decembra Direktīvas 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju;

5) Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli."

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta

"Grozījumi Kredītiestāžu likumā" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Kredītiestāžu likuma 63. pants nosaka tās valsts institūcijas, kurām ir tiesības saņemt informāciju par kredītiestādes klienta kontu un veiktajiem darījumiem. Pašlaik šo institūciju starpā ir valsts drošības iestādes, kas šo informāciju ir tiesīgas saņemt, lai pārbaudītu personas vai finanšu līdzekļu saistību ar terorismu. Šo institūciju starpā nav Ekonomikas policijas un Finanšu policijas, kurām arī būtu nepieciešama pieeja šai informācijai, lai varētu efektīvi izmeklēt ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītās darbības. Turklāt būtiski, lai šāda informācija būtu pieejama jau operatīvās lietas izstrādes laikā, nevis jau pēc krimināllietas ierosināšanas. Lai nodrošinātu demokrātisku kontroli pār šādiem informācijas pieprasījumiem, paredzēts, ka operatīvās darbības subjekti informāciju varēs iegūt tikai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Ievērojot Latvijas Komercbanku asociācijas lūgumu ir precizēta arī visa 63. panta redakcija, lai padarītu to skaidrāku un precīzāku, kā arī novērstu asociācijas pretenzijas par iespējamu likumā doto tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu tās valsts institūcijas, kas savas kompetences ietvaros nolūkā novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, jau operatīvās izstrādes lietās būtu tiesīgas saņemt informāciju par kredītiestādes klienta kontu un tā veiktajiem darījumiem.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts mazinās iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai. Likumprojekts būtiski mazinās Latvijas finanšu sistēmas reputācijas zaudēšanas risku, kā arī nostiprinās Latvijas finanšu sistēmas starptautisko prestižu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojektu ir jāvirza izskatīšanai vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumiem likumā „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””; likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu „Grozījums Latvijas kriminālprocesa kodeksā”.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (Pievienošanās līgums). Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā (Pievienošanās akts).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Nav.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Nav	Nav	Nav	Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts tika saskaņots ar Latvijas Komercbanku asociāciju.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Komercbanku asociācija atbalsta likumprojektu, vienlaikus ierosinot izslēgt likumprojekta 1. pantu, jo uzskata, ka nav nepieciešamas izcelt viena atsevišķa likuma neievērošanu, kā sevišķu pamatu licences anulēšanai.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likums neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	J.Brazovskis	G.Cerbulis

2005.08.04.

900

G.Cerbulis

7774817, guntis.cerbulis@fktk.lv