Iesniedz Tautsaimniecības , agrārās Likumprojekts trešajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu ”

(reģ. nr. 1192)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (7)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu	Grozījumi likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"				Grozījumi likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"
	Izdarīt likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 2.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 2.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) hidroelektrostacija — būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;
2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves — hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;
3) hidrotehnisko būvju valdītājs — īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas būvē, lieto vai uztur hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli.
	1. Papildināt 1.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) trešā persona – hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku, ja viņš nav tiesiskais valdītājs, un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām."	1	Juridiskais birojs Izslēgt 1. panta 4. punktā vārdus “ja viņš nav tiesiskais valdītājs”.	Atbalstīts	1. Papildināt 1.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) trešā persona – hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām."
4.pants. HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi. A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, iespējamu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un iespējamu kaitējumu videi. Apdrošinātāja atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.	2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: "4.pants. (1) HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.				2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: "4.pants. (1) HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.
	(2) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodara, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.	2	Juridiskais birojs Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) A un B klases hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.”	Atbalstīts	(2) A un B klases hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.
	(3) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.				(3) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.
	(4) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita.				(4) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita.
	(5) Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.			Redakc. precizēta	(5) Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.
	(6) Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.				(6) Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
	(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus."				(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus."
8.pants. HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarītu kaitējumu videi un fizisko un juridisko personu īpašumam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu)	3. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā: “ 8. pants. (1) HES valdītājam ir aizliegts ekspluatēt HES, ja nav saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu iedzīvotāju dzīvībai vai veselībai, zaudējumiem fizisko un juridisko personu īpašumam vai nodarīto kaitējumu videi.			Redakc. precizēta	3. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā: “ 8. pants. (1) HES valdītājam ir aizliegts ekspluatēt HES, ja nav saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumiem fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi.
	(2) Ja HES valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Valsts būvinspekciju un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Valsts būvinspekcija saskaņo pasākumus, kurus HES valdītājs veic pēc HES ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumi fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējums videi.”	3	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja HES valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Valsts būvinspekciju un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi iesniedzot saskaņošanai plānu pasākumiem, kuri tiks veikti pēc HES ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums iedzīvotāju dzīvībai vai veselībai, zaudējumi fizisko un juridisko personu īpašumam, vai nodarīts kaitējums videi.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.4
		4	Atbildīgā komisija Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja HES valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Valsts būvinspekciju un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi iesniedzot saskaņošanai grozījumus drošuma programmā, kā arī plānu pasākumiem, kuri tiks veikti pēc HES ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumi fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējums videi.”	Atbalstīts	(2) Ja HES valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Valsts būvinspekciju un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, iesniedzot saskaņošanai grozījumus drošuma programmā, kā arī plānu pasākumiem, kuri tiks veikti pēc HES ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumi fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējums videi.
		5	Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Mikosa Papildināt 8. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo HES valdītāju no drošuma programmas pildīšanas.”	Atbalstīts	(3) Elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo HES valdītāju no drošuma programmas pildīšanas.”
		6	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: “Pārejas noteikums: Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūnijā.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.7
		7	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūnijā.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūnijā.