Rīgā

2005. gada 26. maijā Nr. 8/6-2.2.-40

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums “Krimināllikumā””.

Pielikumā: Likumprojekts.

Saeimas deputāti :

1. ___________________ _______________________

2. ___________________ _______________________

3. ___________________ _______________________

4. ___________________ _______________________

5. ___________________ _______________________

Likumprojekts

“Grozījums “Krimināllikumā””

Papildināt likumu ar jaunu 226.¹ pantu šādā redakcijā:

“226.¹ pants. Sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības atkārtota pārkāpšana

Par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ko izdarījis pasākuma organizētājs vai cita persona, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnēšalgām.”

Anotācija likumprojektam

“Grozījums ”Krimināllikumā””

(Reģ.nr. 1237, dok.nr. 4293)

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Krimināllikuma 226. pants nosaka organizācijas vai citas personas atbildību par sabiedrisko pasākumu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu tikai gadījumos, kad ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, taču nenosaka atbildību, ja šis būtiskais kaitējums nav radīts. Prakse liecina, ka atsevišķas personas ļaunprātīgi izmanto šo minētā likuma panta nepilnību, regulāri un apzināti pārkāpjot sabiedrisko pasākumu organizēšanas vai norises kārtību.
2. Tiesību akta projekta būtība			Likumprojekts paredz pasākuma organizētāja vai citas personas atbildību par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ja šīs darbības veiktas atkārtoti gada laikā, arī tad, ja būtisks kaitējums valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm nav radīts.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Tiesību akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Tiesību akta projekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija				Tiesību akta projekts šo jomu neskar
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)			Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Nav notikušas
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas institūcijas netiek radītas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par tiesību akta ieviešanu		Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo		Tiesību akta projekts indivīda tiesības neierobežo