Likumprojekts

Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargāts pakalpojums – pakalpojums (piemēram, raidīšana, informācijas sabiedrības pakalpojums), kuru šī pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz ierobežotu piekļuvi, sniedz par attiecīgu atlīdzību;

2) ierobežotas piekļuves pakalpojums – pakalpojums, kas ietver ierobežotas piekļuves sistēmas nodrošināšanu aizsargāta pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam;

3) ierobežota piekļuve – tehnisks pasākums (līdzeklis) vai vienošanās, ar kuru saskaņā piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz iepriekšēju pakalpojuma sniedzēja piekrišanu vai individuālu atļauju;

4) ierobežotas piekļuves sistēma – risinājums, ierīce vai programma, kas paredzēta vai pielāgota tam, lai piekļuve aizsargātam pakalpojumam tiktu nodrošināta pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā;

5) nelegāla sistēma – ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas;

6) pakalpojuma sniedzējs – fiziska vai juridiska persona, kas sniedz aizsargātu pakalpojumu vai ierobežotas piekļuves pakalpojumu.

(2) Likumā lietotie termini atbilst Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam, kā arī Reklāmas likumā un Radio un televīzijas likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt aizsargāta pakalpojuma (kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi) aizsardzību no neatļautas tā izmantošanas komerciāliem mērķiem, lietojot nelegālas sistēmas, kā arī aizsargāt pakalpojuma sniedzēja likumīgās tiesības.

(2) Šis likums neierobežo ierobežotas piekļuves sistēmu brīvu apriti tirgū.

3.pants. Komercdarbības aizliegums

Lai nodrošinātu aizsargāta pakalpojuma aizsardzību, ir aizliegta:

1) nelegālu sistēmu ražošana, importēšana, izplatīšana, iznomāšana, pārdošana vai cita veida atsavināšana komerciāliem mērķiem;

2) nelegālu sistēmu uzstādīšana, ierīkošana, instalācija un izmantošana komerciāliem mērķiem;

3) nelegālu sistēmu reklāma.

4.pants. Aizsargātu pakalpojumu aizsardzības un uzraudzības iestādes

(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga Valsts policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Nacionālā radio un televīzijas padome (turpmāk – uzraudzības iestāde).

(2) Uzraudzību veic, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iesniegumu, uzraudzības iestādes iniciatīvu vai citas institūcijas ziņojumu.

5.pants. Uzraudzības iestādes kompetence

Papildus Reklāmas likumā, Radio un televīzijas likumā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par policiju" noteiktajai kompetencei uzraudzības iestādei ir šādas tiesības un pienākumi:

1) pārbaudīt iesniegumus par šā likuma 3.pantā minētajām darbībām;

2) pieprasīt un noteiktajā termiņā saņemt informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai, kā arī attiecīgo personu rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus;

3) pildot savas funkcijas un veicot pārbaudes, apmeklēt telpas un ēkas to īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja klātbūtnē un piekļūt sistēmām, kuras tiek izmantotas, lai sniegtu aizsargātu pakalpojumu vai nodrošinātu piekļuvi aizsargātam pakalpojumam;

4) pieprasīt uzrādīt atļaujas, līgumus, sertifikātus vai citus dokumentus, kuri apliecina tiesības izmantot ierobežotas piekļuves sistēmas komerciāliem mērķiem;

5) sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu.

6.pants. Uzraudzības institūcijas lēmumu pārsūdzība

Uzraudzības institūcijas izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra Direktīvas 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

Likumprojekta „Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts „Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz 2004.gada 24.februāra Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.8 7.§, ar kuru kā atbildīgā institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra direktīvas 98/84/EK „Par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to” prasību ieviešanā ir noteikta Satiksmes ministrija. Pašlaik neviens normatīvais akts neparedz aizsargāta pakalpojuma, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi, un šāda pakalpojuma sniedzēja tiesisko aizsardzību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Izstrādātā likumprojekta mērķis ir nodrošināt aizsargāta pakalpojuma, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi, aizsardzību no neatļautas tā izmantošanas komerciāliem mērķiem, lietojot nelegālas sistēmas un aizsargāt pakalpojuma sniedzēja likumīgās tiesības, vienlaicīgi neierobežojot ierobežotas piekļuves sistēmu brīvu apriti tirgū. Likumprojekts nosaka darbības, kuras ir aizliegtas aizsargāta pakalpojuma aizsardzības nolūkos, uzraudzības iestādes un šo iestāžu tiesības un pienākumus. Likumprojektā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra direktīvas 98/84/EK „Par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to” prasības.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts sakārtos to uzņēmējdarbības vidi, kura sniedz aizsargātus pakalpojumus, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2005

2006

2007

2008

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

16,548

13,49

3.Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-16,548

-13,49

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts budžeta līdzekļi.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Papildus izdevumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram normatīvajā akta noteikto papildus pienākumu uzraudzībai:

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Kopā:

16,548

Kopā:

13,49

Kopā:

13,49

Kopā:

13,49

1) darbinieku skaita palielināšana par 2 štata vietām:

(darba alga mēnesī 320 LVL x 2)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

7,68

2) sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1,85

3) apmācība, kvalifikācijas paaugstināšana

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1,4

0,6

4) pakalpojumi un uzturēšanas izdevumi 2 darbiniekiem

(140 LVL/mēn.)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3,36

5) kapitālie izdevumi infrastruktūras un darba vietu izveidošanai 2 darbiniekiem

(biroja krēsls 81LVL ´ 2, darba vieta 116LVL ´ 2, atvilkņu bloks 172 LVL ´ 2, telefons 50 LVL ´ 2, galda lampa 20 LVL ´ 2, dators 690 LVL ´ 2)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2,258

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Jāgroza Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, papildinot to ar jauniem pantiem par nelikumīgām darbībām attiecībā uz aizsargātiem pakalpojumiem.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra direktīvai 98/84/EK „Par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to”.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinumi u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra direktīva 98/84/EK „Par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to”, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320, 28.11.1998.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

1.pants

98/84/EK, 2.pants

Atbilst

2.pants

98/84/EK, 1., 3.pants

Atbilst

3.pants

98/84/EK, 4.pants

Atbilst

4.pants

98/84/EK, 5.pants

Atbilst

5.pants

98/84/EK, 5.pants

Atbilst

6.pants

98/84/EK, 5.pants

Atbilst

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekta izstrādes gaitā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas elektronisko komunikāciju asociāciju, Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociāciju, Latvijas interneta asociāciju un Latvijas telekomunikāciju asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju iesniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Notikušas konsultācijas arī ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, VAS „Elektronisko sakaru direkcija” un VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas, bet ir nepieciešams papildināt esošo institūciju kompetenci ( Valsts policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Nacionālā radio un televīzijas padome).

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Tā kā šobrīd šāda uzraudzība netiek veikta, tad pašlaik nav prognozējams veicamo uzdevumu apjoms un uzraudzības institūciju noslogotība.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Par projektu atbildīgā amatpersona

V.Legzdiņš	A.Ļubļina	I.Strautmane	R.Bergmanis

27.04.2005. 11:45

1089

I.Lūkina

7028116;

Ilze.Lukina@sam.gov.lv