Rīgā, 2005. gada 9.jūnijā

9/4 – 4 - 41

Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija š.g. 9.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Radio un televīzijas likums” (reģ.nr.1253) un nolēma iesniegt alternatīvu likumprojektu “Radio un televīzijas likums”.

Komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā minētos likumprojektus izskatīšanai 1.lasījumā.

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts un anotācija uz 29 lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētāja

Ingrīda Circene

Deputātu A.Brigmaņa, A.Kāposta, J.Strazdiņa, V.E.Breša, S.Šķestera iesniegtais likumprojekts Reģ. nr. 1253, Dok. nr. 4349

RADIO UN TELEVĪZIJAS LIKUMS

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un to uzraudzības kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem komersantiem, kuri nodarbojas tikai ar programmu veidošanu un apraidi, programmu izplatīšanu vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju.

2. pants. Likumā lietotie termini

(1) Neatkarīgais producents ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu un ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu. Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti.

(2) Pašreklāma ir paziņojumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par savu programmu vai raidījumiem, vai par atvasinātu produkciju, kas tieši iegūta no programmas vai raidījumiem.

(3) Programma ir atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem pieļaujams, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi.

(4) Programmas formāts ir programmas žanra ievirze, kuru raksturo noteikts programmas kvantitatīvs tematisku elementu sakārtojums.

(5) Programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, elektronisko sakaru tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijā). Šis termins neietver to komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma. Par programmu izplatīšanu nav uzskatāma pārraide internetā.

(6) Programmu veidošana un apraide ir raidījumu iekļaušana programmā un programmas sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai. Par programmu veidošanu un apraidi uzskatāma arī programmu nodošana izplatīšanai starp komersantiem, lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai. Par programmu veidošanu un apraidi nav uzskatāma nekomerciālas informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un atsevišķās vai vairākās ēkās.

(7) Raidījums ir tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi. Raidījums ir atdalīts no kopējās programmas ar izlaidumdatiem.

(8) Raidlaiks ir diennakts laika posms, kurā raidorganizācija ir tiesīga izplatīt programmu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā.

(9) Raidorganizācija ir komersants vai tiesībspējīga personu apvienība, kam ir redaktoriska atbildība par programmu un kas veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām, vai veic programmu retranslāciju, un saskaņā ar šā likuma 3. pantu atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā.

(10) Reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, preču zīmēm, personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

(11) Retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītās programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu. Retranslācija uzskatāma par notikušu vienlaicīgi ar izplatīto programmu arī tad,
ja iesaistīto tehnisko līdzekļu specifikas vai kļūmes dēļ notiek dažu sekunžu aizkavēšanās.

(12) Retranslējamo programmu izvēles koncepcija ir retranslējamo programmu saraksts, ko kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) raidorganizācijām jāiesniedz speciālas atļaujas (licences) saņemšanai.

(13) Slēptā reklāma ir no raidījuma neatdalīts reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, preču zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība.

(14) Sociālais paziojums ir publisks paziņojums ar nolūku informēt, izglītot, brīdināt, aicināt vai mudināt uz sociāli atbildīgu rīcību un novērst sabiedrības veselībai, cilvēku drošībai vai citām nozīmīgām sabiedrības interesēm kaitējošu parādību izplatību. Sociālais paziņojums nedrīkst saturēt reklāmas elementus vai kalpot komerciālām interesēm.

(15) Sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas, kas nav tieši iesaistīta apraides nodrošināšanā, veikta tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmu, preču zīmi, darbības veidu, produkciju vai tēlu.

(16) Stunda ir laika posms, kurš ilgst no katras attiecīgās diennakts pilnas stundas pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei, tās ieskaitot.

(17) Televīzijas veikals ir sabiedrībai raidīts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.

(18) Televīzijas veikala skatlogs ir sabiedrībai raidīts par samaksu piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu attēlojums, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes. Televīzijas veikala skatlogā var tikt vai netikt veikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.

(19) Vispārējā programmas koncepcija ir dokuments, kurā norādīts raidorganizācijas un programmas nosaukums, programmas formāts, mērķauditorija, valoda kā arī citas ziņas, kas uzskatāmas par svarīgām attiecīgās raidorganizācijas darbībai.

(20) Zemes raidītāja aptveramības zona ir teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma, un kas atbilst skaņas apraides sistēmas un traktu standartam LVS 79:1996 vai televīzijas apraides sistēmas un traktu standartam LVS 86:1997.

II nodaļa. Raidorganizācijas

3. pants. Latvijas jurisdikcijā esoša raidorganizācija

(1) Latvijas Republikas jurisdikcijā atrodas raidorganizācija, kas saskaņā ar šā panta otro daļu ir dibināta Latvijā vai arī atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem. Raidorganizācijas darbībai ir nepieciešama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas izsniegta programmu veidošanas un apraides atļauja, retranslācijas atļauja vai speciāla atļauja (licence) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīziju vai satelītradio darbībai.

(2) Raidorganizācija uzskatāma par dibinātu Latvijā, ja:

1) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti Latvijā;

2) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā, bet redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

3) Latvijā atrodas tās galvenais birojs, bet lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

4) šī raidorganizācija pirmo reizi ir uzsākusi raidīšanu Latvijā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, bet ne Latvijā, ne arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm apraides nodrošināšanā nav nodarbināta lielākā daļa darbinieku — ar nosacījumu, ka tā saglabā stabilu un noteiktu saikni ar Latvijas ekonomiku;

5) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti citā valstī vai arī Latvijā tiek pieņemti redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu un šīs raidorganizācijas galvenais birojs atrodas citā valstī — ar nosacījumu, ka lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā.

(3) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādām raidorganizācijām, kurām nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi vai kuras neatrodas kādas no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijā, ja tās:

1) izmanto apraidei radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Latvijas teritorijā;

2) neizmanto apraidei radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Latvijas teritorijā, bet izmanto Latvijas satelīta jaudu;

3) neizmanto apraidei radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Latvijas teritorijā, ne arī Latvijas satelīta jaudu, bet izmanto Latvijas satelīta raidošo staciju.

4. pants. Raidorganizāciju veidi

(1) Raidorganizācijas iedala pēc to īpašuma formas un darbības mērķa, kā arī - teritoriālās aptveramības.

(2) Pēc īpašuma formas un darbības mērķa raidorganizācijas iedala sabiedriskajās, komerciālajās un nekomerciālajās, bet pēc teritoriālās aptveramības — nacionālajās, reģionālajās, vietējās un pārrobežu raidorganizācijās.

5. pants. Sabiedriskās raidorganizācijas

(1) Sabiedriskās raidorganizācijas ir Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Tās ir juridiskas personas, kuras darbojas uz Sabiedrisko raidorganizāciju likuma un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas statūtu pamata.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas savas programmas veido atbilstoši šim likumam, Sabiedrisko raidorganizāciju likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

6. pants. Komerciālās raidorganizācijas

(1) Komerciālās raidorganizācijas var izveidot tiesībspējīgas personu apvienības, kas ir reģistrētas komercreģistra iestādē. Komerciālās raidorganizācijas mantu veido fizisko un juridisko personu ieguldījumi. To var veidot arī valsts vai pašvaldību ieguldījumi.

(2) Komerciālās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdevusi programmu veidošanas un apraides atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas), vai satelīttelevīziju un satelītradio darbībai.

(3) Komerciālās raidorganizācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem vai abonentu maksājumiem par programmām.

7. pants. Nekomerciālā radio raidorganizācija

(1) Nekomerciālā radio raidorganizācija darbojas tikai kā vietējā raidorganizācija, kurai nav peļņas gūšanas nolūka, un tās programma ir paredzēta vietējai auditorijai.

(2) Nekomerciālo radio raidorganizāciju var izveidot tiesībspējīga personu apvienība vai mantas kopība, kurai nav peļņas gūšanas nolūka, kā arī publisko tiesību subjekti. Nekomerciālās radio raidorganizācijas darbību nodrošina fizisko vai juridisko personu, kā arī valsts vai pašvaldību ieguldījumi.

(3) Nekomerciālā radio raidorganizācija darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Kultūras ministrija izdevusi normatīvos aktos noteiktajā kārtībā programmu veidošanas un apraides atļauju. Tās programmā aizliegta citu raidorganizāciju programmu un raidījumu retranslācija, kā arī reklāmas izvietošana un raidījumu sponsorēšana.

(4) Nekomerciālā radio raidorganizācija, kura izmanto savus programmas izplatīšanas līdzekļus, drīkst izplatīt citu raidorganizāciju veidotos raidījumus, saņemot raidorganizācijas atļauju un iepriekš saskaņojot to ar Kultūras ministriju.

8. pants. Pārrobežu raidorganizācijas

(1) Par pārrobežu raidorganizācijām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kas Latvijas teritorijā ar zemes vai satelītu raidītāju palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.

(2) Uz pārrobežu raidorganizācijām attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju.

9. pants. Nacionālās raidorganizācijas

(1) Par nacionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas lielākajā valsts teritorijas daļā un tās ir pieejamas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.

(2) Kultūras ministrija var atļaut raidorganizācijām apvienot programmu izplatīšanas tehniskos līdzekļus, lai izveidotu nacionālos tīklus, ja to paredz Raidorganizāciju attīstības nacionālā koncepcija.

10. pants. Reģionālās raidorganizācijas

(1) Par reģionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Ventspilī, vismaz viena rajona administratīvajā teritorijā vai ne mazāk kā 20 procentos no Latvijas teritorijas.

(2) Kultūras ministrija var atļaut raidorganizācijām apvienot programmu izplatīšanas tehniskos līdzekļus, lai izveidotu reģionālos tīklus, ja to paredz Raidorganizāciju attīstības nacionālā koncepcija.

11. pants. Vietējās raidorganizācijas

Par vietējām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas vismaz vienā administratīvi teritoriālā vienībā vai tās daļā.

12. pants. Kolektīvās uztveršanas sistēmas

(1) Kolektīvās uztveršanas sistēmas ir fiziskai vai juridiskai personai piederošs elektronisko sakaru tīkls, lai piegādātu atsevišķu ēku vai nelielu apbūves zonu abonentiem ar zemes radītāju izplatītās televīzijas vai radio programmas nemainītā veidā un tehniskajiem normatīviem atbilstošā kvalitātē.

(2) Uz kolektīvajām uztveršanas sistēmām attiecas Elektronisko sakaru likumā noteiktās prasības elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un izmantošanai.

(3) Lai veiktu programmu retranslāciju vai apraidi kolektīvajās uztveršanas sistēmās, ir jāsaņem šajā likumā noteiktās atļaujas kabeļtelevīzijas vai kabeļradio darbībai.

13. pants. Informācijas daudzveidības aizsardzība

(1) Nav pieļaujams raidorganizāciju dominējošs stāvoklis kādas politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības, biedrības vai nodibinājuma, komercsabiedrības, personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs.

(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālās vai vietējās raidorganizācijas, izņemot gadījumus, kad to paredz Raidorganizāciju attīstības nacionālā koncepcija un ir saņemta attiecīga atļauja.

(3) Programmu veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu (izņemot bērnu, izglītojošus, kultūras, zinātnes un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešu translāciju) sinhronu un paralēlu raidīšanu.

(4) Jebkurai raidorganizācijai, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu raidorganizācijai iestājas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(5) Fiziskajai personai, kura ir vienpersoniska raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījums raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas vecākiem, laulātajam vai bērnam, nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās.

(6) Politiskā organizācija (partija) vai to apvienības, kā arī tās dibināta komercsabiedrība, kurā politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības ieguldījums nodrošina tai kontroli, nevar dibināt raidorganizācijas.

(7) Personai, kas ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības vadības institūcijās un ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks), ir liegtas balsstiesības šīs raidorganizācijas lēmējinstitūcijās.

(8) Ja mantošanas vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā.

14. pants. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

(1) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs raidīšanas jomā atrodas dabīgā dominējošā stāvoklī un darbojas kā komercsabiedrība, kuras statūtus apstiprina Satiksmes ministrija. Tas nav privatizējams ne kopumā, ne tajā daļā, kas nodrošina televīzijas un radio programmu izplatīšanu kā arī nav privatizējamas, atsavināmas vai ieķīlājamas tā īpašumā esošās citu uzņēmumu kapitāldaļas. Komercsabiedrības padomē iekļaujama viena Kultūras ministrijas atbildīgā amatpersona raidorganizāciju jomā, kurai ir tiesības uz padomes sēdēm uzaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos komercsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Kultūras ministrijas pārstāvis.

(2) Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pamatuzdevums ir nodrošināt raidorganizāciju programmu izplatīšanu.

(3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs atteikties no raidorganizācijas programmas izplatīšanas, ja tā ir saņēmusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdotu programmu veidošanas un apraides atļauju vai retranslācijas atļauju.

(4) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina sabiedrisko raidorganizāciju programmu izplatīšanu valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām.

(5) Latvijas Valsts radio un televīzijas centra noteiktās raidorganizāciju veidoto programmu izplatīšanas izmaksas regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

(6) Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pienākums ir tā komercdarbības ienākumus pamatā izlietot pamatlīdzekļu iegādei, raidorganizāciju programmu izplatīšanas infrastruktūras attīstībai, kā arī citu statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.

(7) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nedrīkst tieši vai ar citu personu starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties citās raidorganizācijās.

III nodaļa. Programmu veidošanas un apraides atļauja, retranslācijas atļauja, speciālā atļauja (licence) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai

15. pants. Programmu veidošanas un apraides tiesības

(1) Programmu veidošanas un apraides tiesības ir tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā un ģeogrāfiskā teritorijā. Kultūras ministrija šīs tiesības piešķir atbilstoši Raidorganizāciju attīstības nacionālajai koncepcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Radio un televīzijas apraides tehnisko plānu, pamatojoties uz Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju un Starptautiskās elektrosakaru savienības normatīvajiem aktiem, izstrādā un apstiprina Satiksmes ministrija.

(3) Pamatojoties uz Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju, programmas veidošanas un apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas sabiedriskajām raidorganizācijām, neiekasējot valsts nodevu par programmu veidošanas un apraides atļaujas izsniegšanu.

(4) Komerciālajām raidorganizācijām, izņemot kabeļtelevīzijas, kabeļradio, satelīttelevīzijas un satelītradio, programmu veidošanas un apraides tiesības piešķir Kultūras ministrija, pamatojoties uz izsoles rezultātiem. Izsoles norises kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Nekomerciālajām raidorganizācijām programmu veidošanas un apraides tiesības piešķir Kultūras ministrija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem. Konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Raidorganizācijām, kurām piešķirtas programmu veidošanas un apraides tiesības, ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekavējoties saņemt radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju (licenci) un Elektronisko sakaru likuma noteiktajā kārtībā ierīkot un izmantot savus programmu izplatīšanas līdzekļus vai izmantot citu organizāciju sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.

16. pants. Programmu veidošanas un apraides atļauja

(1) Programmu veidošanas un apraides atļauja dod tiesības, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, veidot un izplatīt programmas Kultūras ministrijas noteiktajā kārtībā.

(2) Programmu veidošanas un apraides atļauju izsniedz: radio – uz pieciem, televīzijai – uz septiņiem un kabeļtelevīzijai, kabeļradio (radiotranslācijai), satelīttelevīzija un satelītradio – uz desmit gadiem. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai izsniedz beztermiņa programmu veidošanas un apraides atļaujas. Komerciālajām un nekomerciālajām raidorganizācijām katru gadu veicama izsniegto programmu veidošanas un apraides atļauju pārreģistrācija. Programmu veidošanas un apraides atļaujas pārreģistrācijai raidorganizācija iesniedz Kultūras ministrijai ziņas par vispārējās programmas koncepcijas izpildi iepriekšējā darbības gadā un samaksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā par programmu veidošanas un apraides atļaujas pārreģistrāciju.

(3) Vispārējā programmas koncepcija ir programmu veidošanas un apraides atļaujas obligāts pielikums.

(4) Programmu veidošanas un apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai personai.

(5) Ja izsoles vai konkursa uzvarētājs neizņem Kultūras ministrijā programmu veidošanas un apraides atļauju vai neuzsāk darbību noteiktajā termiņā, Kultūras ministrija atceļ iepriekšējo lēmumu un izsludina jaunu izsoli vai konkursu.

(6) Programmu veidošanas un apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas spriedumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.

(7) Ja raidorganizācija savu darbību izbeidz, programmu veidošanas un apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Kultūras ministrijai.

(8) Par programmu veidošanas un apraides atļaujas izsniegšanu Kultūras ministrija divu nedēļu laikā paziņo komercreģistra vai biedrību un nodibinājumu reģistra iestādei, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu, un minimālo raidlaika apjomu diennakts laikā.

17. pants Programmu retranslācija un retranslācijas atļauja

(1) Retranslējot programmu vai tās daļu, saglabājams šo programmu raksturojošs kadra logotips.

(2) Par retranslāciju nav uzskatāma Latvijā veidotas programmas izplatīšana atbilstoši attiecīgās raidorganizācijas programmu veidošanas un apraides atļaujai, ja izplatīšanu finansē pati raidorganizācija.

(3) Par tādu retranslējamu programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcija, atbild Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša raidorganizācija, kas ieguvusi šīs programmas retranslācijas atļauju.

(4) Programmu retranslācijai radio, televīzijā un teletekstā raidorganizācijai jāsaņem to veidotāju piekrišana un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas retranslācijas atļauja.

(5) Raidorganizācijai, kurai ir programmu veidošanas un apraides atļauja, retranslācijas atļauju piešķirtā raidlaika ietvaros izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tās izsniegšana nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām.

(6) Ja retranslācijai noteiktā raidlaikā un teritorijā nepieciešamas frekvences (kanāla) lietošanas tiesības, retranslācijas atļauju izsniedz šā likuma 15.pantā un turpmākajos pantos noteiktajā kārtībā. Retranslācijas atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Retranslācijas atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas spriedumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.

(7) Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu Kultūras ministrija divu nedēļu laikā paziņo komercreģistra iestādei.

(8) Radio, televīzijas un teleteksta retranslācijas programmu raidlaika apjoms nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un katrā no šiem elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļu veidiem. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un kabeļradio, un Latvijā izplatīto programmu retranslāciju.

18. pants. Speciālas atļaujas (licences) piešķiršana kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) raidorganizācijām

(1) Kabeļtelevīzija un kabeļradio ir raidorganizācija, kas raida vai retranslē programmas abonentiem publiskajos elektronisko sakaru tīklos. Kabeļtelevīziju un kabeļradio drīkst izmantot citu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu.

(2) Kabeļtelevīziju tīkli tiek izveidoti, reģistrēti, ekspluatēti un aizsargāti saskaņā ar noteikumiem, kādi attiecībā uz telekomunikāciju tīkliem paredzēti Elektronisko sakaru likumā.

(3) Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai komercsabiedrībai (komersantam) jāsaņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas speciālā atļauja (licence).

(4) Katru gadu veicama speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācija. Speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijai kabeļtelevīzijas un kabeļradio raidorganizācijas iesniedz Kultūras ministrijai ziņas par vispārējās programmas koncepcijas izpildi iepriekšējā darbības gadā un samaksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju. Notekot speciālās atļaujas (licences) termiņam, tā atjaunojama, ja raidorganizācijas pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.

(5) Apraides atļauju kabeļtelevīzijai un kabeļradio (radiotranslācijai) Kultūras ministrija uz motivēta iesnieguma pamata izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

19. pants. Kabeļtelevīziju un kabeļradio darbības nosacījumi

(1) Kabeļtelevīziju tīklos ir jānodrošina visu šajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā izplatīto sabiedriskās televīzijas programmu pievadīšana abonentam nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai kabeļtelevīziju tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga.

(2) Kultūras ministrija regulāri kontrolē kabeļtelevīziju un kabeļradio programmu atbilstību vispārējai programmas koncepcijai.

20. pants. Speciālās atļaujas (licences) piešķiršana satelīttelevīziju un satelītradio darbībai

< p class=MsoBodyTextIndent style='margin-left:0cm'>

(1) Satelīttelevīzija un satelītradio ir raidorganizācija, kas veic programmu izplatīšanu publiskajai uztveršanai, izmantojot satelītu. Satelīttelevīzija un satelītradio tiek izveidota, reģistrēta un ekspluatēta saskaņā ar noteikumiem, kādi attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem paredzēti Elektronisko sakaru likumā.

(2) Satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai jāsaņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas speciālā atļauja (licence).

(3) Attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai izsniegšanu piemērojami šā likuma 18.panta noteikumi.

21. pants. Raidorganizācijas programmas nosaukums

(1) Raidorganizācijas programmas nosaukumam:

1) nepārprotami jāatšķiras no cita Latvijā jau reģistrēta sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma;

2) jāatbilst Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

3) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, kura darbība izbeigta ar tiesas nolēmumu.

(2) Raidorganizācijas programmas nosaukumā aizliegts izmantot ārvalstīs reģistrētas raidorganizācijas programmas nosaukumu vai preču zīmi vai tās sastāvdaļas, kas reģistrēta Latvijā, Eiropas Kopienā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, kas attiecas uz Latviju, tādā veidā, kas maldina auditoriju. Šādu preču zīmi ir atļauts lietot gadījumos, kad ārvalstīs reģistrētai raidorganizācijai ir būtiska ietekme Latvijas jurisdikcijā esošajā raidorganizācijā, vai persona, kurai ir izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi, ir atļāvusi to lietot Latvijas teritorijā.

22. pants. Programmu veidošanas un apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio anulēšana, raidorganizācijas darbības apturēšana un izbeigšana

(1) Kultūras ministrijai ir tiesības anulēt programmu veidošanas un apraides atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai, ja raidorganizācija:

1) ir savu darbību izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto programmu veidošanas un apraides atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai Kultūras ministrijai;

2) pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.

(2) Kultūras ministrijai ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) nav samaksājusi valsts nodevu par programmu veidošanas un apraides atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai pārreģistrāciju;

2) gada laikā atkārtoti pieļāvusi būtisku šā likuma pārkāpumu;

3) gada laikā atkārtoti izplatījusi programmu, kas būtiski neatbilst vispārējai programmas koncepcijai.

(3) Kultūras ministrija izbeidz raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) programmu veidošanas un apraides atļauju ieguvusi nelikumīgi;

2) pieļāvusi administratīvo pārkāpumu pēc tam, kad viena gada laikā tai ir divas reizes piemērots administratīvais sods par šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskus šā likuma pārkāpumus vai būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas pēc tam, kad viena gada laikā Kultūras ministrija uz laiku ir apturējusi raidorganizācijas darbību.

(4) Pirms darbības apturēšanas vai izbeigšanas Kultūras ministrijai jāpieprasa attiecīgo raidorganizāciju amatpersonu paskaidrojums, kurš jāiesniedz triju dienu laikā. Paskaidrojuma neiesniegšana šajā termiņā nav šķērslis raidorganizācijas darbības apturēšanai vai izbeigšanai.

(5) Kultūras ministrijas paziņojumu par programmu veidošanas un apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai anulēšanu vai raidorganizācijas darbības izbeigšanu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju – arī vietējā laikrakstā.

(6) Kultūras ministrijas lēmumu par darbības apturēšanu vai izbeigšanu raidorganizācija paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.

IV nodaļa. Raidorganizāciju programmas un raidījumu veidošana

23. pants. Programmas veidošanas vispārējie noteikumi

(1) Raidorganizācija ir brīva un neatkarīga programmu veidošanā un izplatīšanā, ciktāl to neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(2) Raidorganizācija, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, ievēro cilvēktiesības. Tā darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Raidorganizācijas programmai ir jāatbilst vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Kultūras ministrija izdevusi programmu veidošanas un apraides atļauju. Raidorganizācijas programmas nosaukums, valoda un programmas formāts ir vispārējās programmas koncepcijas nemaināmas sastāvdaļas izsniegtās programmu veidošanas un apraides atļaujas darbības termiņā.

(4) Raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot brīvu viedokļu apmaiņu un atbilstoši vispārpieņemtiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentāram ir jābūt atdalītam no ziņām, turklāt ir jānosauc komentāra autors.

24. pants. Ierobežojumi programmu veidošanai

(1) Programma nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiju;

3) musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;

4) aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

(2) Raidorganizācijām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir pienākums ārkārtējās situācijās savās programmās dot iespēju attiecīgajām amatpersonām sniegt paziņojumus iedzīvotājiem.

(3) Priekšvēlēšanu aģitāciju raidorganizācijās reglamentē speciālie normatīvie akti.

(4) Savās programmās raidorganizācija drīkst izmantot citu autoru programmas, filmas, raidījumus, sižetus un citus materiālus, ievērojot Autortiesību likuma noteikumus, kā arī Latvijai saistošos starptautiskos līgumus.

(5) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Šādu notikumu sarakstu un to raidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(6) Ja raidorganizācija ir ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, kuri attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī ir iekļauti sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu sarakstā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, tā nedrīkst izmantot šīs ekskluzīvās tiesības tādā veidā, ka lielai daļai iedzīvotāju attiecīgajā dalībvalstī tiek liegta iespēja sekot šādiem īpaši svarīgiem notikumiem ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

(7) Brīva televīzija ir sabiedriskās vai komerciālās raidorganizācijas nodrošināta apraide bez jau esošajam raidorganizācijas finansējumam vai papildus noteiktas maksas.

(8) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem:

1) liela starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, īpaši gadījumos, kad piedalās Latvijas nacionālā komanda;

2) Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs kultūras pasākums;

3) pasākums tradicionāli ir izplatīts ar brīvas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamu Latvijas iedzīvotāju daļu.

(9) Neskatoties uz šī panta piektās un sestās daļas noteikumiem, citai raidorganizācijai ir tiesības veidot un izplatīt īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes, par sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem. Šo ziņu reportāžu veidošanai raidorganizācijai ir tiesības saņemt videomateriālu no raidorganizācijas, kas ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, uz vienošanās pamata apmaksājot materiāla kopēšanas vai nodošanas izmaksas.

(10) Par jebkuras informācijas, sižeta, komentāra, apskata, ziņas iekļaušanu vai dalībnieka uzaicināšanu raidījumā nedrīkst saņemt tiešu vai netiešu atlīdzību.

25. pants. Raidījuma un reklāmas valoda

(1) Katram raidījumam jānotiek vienā valodā - raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem.

(2) Raidījuma valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņas pavadījuma.

(3) Demonstrējamām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām valsts valodā vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, kur demonstrētās filmas var būt dublētas vai subtitrētas vairākās valodās, vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu. Zem dublētā teksta skaņas pavadījums var būt tikai vienā valodā.

(4) Televīzijas raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, kur demonstrētie raidījumi var būt dublēti vai subtitrēti vairākās valodās, vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu.

(5) Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā.

26. pants. Valsts atbalsts

(1) Kultūras ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izsludināt konkursu par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu sabiedriski nozīmīgu programmu vai raidījumu veidošanai.

(2) Par sabiedriski nozīmīgiem raidījumiem ir uzskatāmas ziņu un aktuālu notikumu pārraides, ieskaitot reģionālas un vietējas nozīmes ziņu un sabiedrisku notikumu pārraides, kultūras un izglītojoši raidījumi, kā arī sabiedrības integrāciju veicinoši raidījumi.

(3) Šī panta kārtībā piešķirtā dotācija ir izmantojama, ievērojot Komercdarbības atbalsta likuma noteikumus un konkursa nolikumu, un izlietojama vienīgi mērķiem, kam tā piešķirta. Raidorganizācijai ir pienākums normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un nodrošināt finanšu kontroli par šīs dotācijas izmantošanu.

(4) Šī panta noteikumi nav piemērojami peļņas gūšanas nolūkos, kas rada vai varētu radīt konkurences izkropļojumus. Programmās un raidījumos, kas veidoti ar šajā pantā noteikto valsts atbalstu, aizliegts izvietot reklāmu.

27. pants. Programmu uzskaite un glabāšana

(1) Katra raidorganizācija nodrošina, lai visas izplatītās programmas, izņemot kabeļtelevīzijā un kabeļradio (radiotranslācijā) retranslētās programmas, tiktu pilnībā ierakstītas tādā kvalitātē, kas ļauj konstatēt šīs programmas saturu. Šis ieraksts jāuzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro mēnesi pēc raidīšanas dienas. Tā kopija bez maksas izsniedzama Kultūras ministrijai, tiesai, prokuratūras vai izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.

(2) Katra programmu veidojoša raidorganizācija patstāvīgi veic izplatīto programmu uzskaiti. Šie uzskaites materiāli izsniedzami Kultūras ministrijai, tiesai, prokuratūras vai izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.

(3) Pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma raidorganizācija sniedz informāciju par programmas un raidījuma nosaukumu, to pārraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem, reklāmu un televeikalu.

(4) Televīzijas raidorganizācijas nodrošina šā likuma 29. un 30. pantā minēto raidījumu un audiovizuālu darbu uzskaiti un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divas reizes gadā iesniedz Kultūras ministrijai pārskatus par šo pantu noteikumu izpildi.

28. pants. Raidījuma izlaidumdati

(1) Katra raidījuma beigās norādāmi tā izlaidumdati.

(2) Raidījuma izlaidumdatos norādāmi tā autori. Neatkarīgie producenti norāda arī savu nosaukumu.

(3) Latvijā veidoto raidījumu izlaidumdatiem ir jābūt valsts valodā. Ja raidījums ir veidots svešvalodā, tad raidījuma izlaidumdati var būt norādīti arī raidījuma valodā.

V nodaļa. Televīzijas raidorganizāciju programmu un raidījumu veidošanas īpašie noteikumi

29. pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Raidorganizācijas veidotajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu un televīzijas veikalu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu - Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem - valsts valodā veidotiem raidījumiem. Šis noteikums neattiecas uz retranslētajām programmām, kabeļtelevīzijām un satelīttelevīzijām.

(2) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie audiovizuālie darbi;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem;

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu producentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) ārpus šīm valstīm.

(4) Šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Latvija vai Eiropas Kopiena ir noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar Latvijā vai vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Latvijas vai Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.

(6) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

30. pants. Neatkarīgie producenti

Raidorganizācijas veidotajā audiovizuālajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu raidījumu, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu un televīzijas veikalu raidlaika kopapjoma nedēļas laikā jāparedz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Raidorganizācija nodrošina, ka lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiek paredzēta neatkarīgo producentu pēdējo piecu gadu laikā veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

31. pants. Televīzijas raidorganizāciju programmu un raidījumu veidošanas ierobežojumi

(1) Raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura raidījumus un audiovizuālus darbus, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskajai, garīgajai un tikumiskai attīstībai, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs raidlaiks (no pulksten 23:00 līdz 7:00) vai lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šādām programmām un raidījumiem jābūt speciāli atzīmētiem, gan tos izplatot, gan nododot publicēšanai preses izdevumiem.

(2) Laikā no pulksten 7:00 līdz 23:00 nedrīkst izplatīt raidījumus un audiovizuālus darbus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības un nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, ja tiek lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi.

(3) Kārtību, kādā tiek veikta raidījumu un audiovizuālo darbu klasifikācija atbilstoši šī panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa. Reklāma, televīzijas veikals un raidījumu sponsorēšanas noteikumi

32. pants. Reklāmas un televīzijas veikala veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Reklāmai un televīzijas veikalam ir jāatbilst Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma un citu normatīvo aktu prasībām, cik tālu tas nav pretrunā ar šī likuma prasībām.

(2) Papildus šī panta pirmajā daļā noteiktajam, reklāma un televīzijas veikals nedrīkst:

1) mudināt uz izturēšanos, kas kaitīga vides aizsardzībai;

2) izmantot frāzes, simbolus un nosaukumus, kas ir paredzētas svarīgām ziņām vai sabiedrisko pakalpojumu paziņojumiem (piemēram, “ziņu pārraide”);

3) vizuāli vai verbāli attēlot personu, kas regulāri vada ziņu vai aktuālo notikumu raidījumus;

4) netieši popularizēt tos produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta;

5) veicināt vai attaisnot aizspriedumainu attieksmi pret veselību vai drošību, kā arī mudināt uz izt urēšanos, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

6) pārkāpt vispārēji pieņemtas morāles, sociālās vai kultūras normas;

7) saturēt, veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai bezatbildīgu cilvēku izturēšanos pret dzīvniekiem;

(3) Aizliegta tabakas, tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma un televīzijas veikals.

(4) Reklāmas devējam nedrīkst būt redakcionāla ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(5) Par reklāmas un televīzijas veikala saturu atbild reklāmas devējs.

(6) Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas vai televīzijas veikala izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(7) Par reklāmas un televīzijas veikala izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija.

(8) Reklāmā un televīzijas veikalā izmantotām atsauksmēm vai apstiprinājumiem ir jābūt patiesiem un dokumentāli apstiprināmiem. Katram atsauksmē izteiktam apgalvojumam, kas var tikt interpretēts kā patiess, ir jābūt pamatotam.

(9) Reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļu vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu.

(10) Reklāmā, izņemot pašreklāmu, un televīzijas veikalā nedrīkst izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.

(11) Ja reklāmā vai televīzijas veikalā precēm tiek norādīta cena, tad tās nozīme nedrīkst tikt samazināta ar tādiem vārdiem kā „tikai”.

(12) Reklāma un televīzijas veikala skaņas pavadījums nedrīkst būt pārmērīgi skaļš vai spalgs, tas nedrīkst tikt paaugstināts reklāmas pārraidīšanas laikā.

(13) Reklāmas un televīzijas veikala tekstam jābūt salasāmam. Lai arī teksts var paplašināt vai paskaidrot reklāmā sniegto informāciju, vai papildināt ar mazsvarīgāku novērtējumu, tas nedrīkst būt pretrunā ar reklāmā sniegto informāciju.

(14) Reklāmai un televīzijas veikalam ir jāsatur skaidras norādes uz jebkādiem patērētājam piekrītošiem izdevumiem.

(15) Reklāmā un televīzijas veikalā ir skaidri jānorāda būtiski ierobežojumi reklamētā objekta līgumiskai garantijai.

(16) Pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā (izņemot tiešās vai virtuālās sarunas), kuras ir saistītas ar vismaz piecu minūšu ilgu tālruņa zvana veikšanu, ir jābrīdina klausītāji vai skatītāji, ka pakalpojuma izmantojums ir saistīts ar ilgu tālruņa izmantošanu.

(17) Reklāma un televīzijas veikals, kas piedāvā profesionāli izglītojošus kursus vai kursus, kas sagatavo profesionāliem vai tehniskiem eksāmeniem, nedrīkst pārspīlēt rezultātā radušās darba iespējas vai atlīdzību.

(18) Aizliegta produktu vai pakalpojumu reklāma un televīzijas veikals, kas attiecas uz vai ir saistīta ar šāda rakstura tematiku:

1) elpas pārbaudes ierīces un produkti ar mērķi noslēpt alkohola lietošanas efektu;

2) pornogrāfija;

3) okultisms.

(19) Maksas tālruņa pakalpojumi ar skaidru seksuālu raksturu nedrīkst tikt reklamēti no pulksten 7:00 līdz 23:00.

(20) Reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts attēlot personas pazemojošā, seksuāli izaicinošā veidā.

(21) Iepazīšanās pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts ietvert apgalvojumus, ka cilvēki bez partnera ir nepilnvērtīgi, un to nedrīkst adresēt nepilngadīgām personām.

(22) Reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts veicināt vai attaisnot bīstamu, neapdomīgu vai bezatbildīgu transportlīdzekļa vadīšanu.

(23) Reklāmas un televīzijas veikala ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.

33. pants. Reklāmas un televīzijas veikala forma un izmantošana

(1) Reklāmai un televīzijas veikalam jābūt viegli identificējamiem un skaidri, ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem atdalītiem no citām programmas daļām. Reklāma audiovizuālajās programmās un raidījumos ievietojama blokos, ietverot norādi, ka tiek pārraidīta reklāma.

(2) Slēptā reklāma un slēptais televīzijas veikals ir aizliegti.

(3) Izklaides raidījumos ietvertā balvu pasniegšana spēles vai konkursa uzvarētājiem nav uzskatāma par reklāmu. Pasniedzot balvu, preces ražotāja, pakalpojumu sniedzēja, firmas zīmes vai nosaukuma nosaukšana pieļaujama tikai vienu reizi.

34. pants. Loteriju un bingo reklāmas un televīzijas veikala ierobežojumi

(1) Loteriju, izklaides prognožu spēļu un bingo reklāmās aizliegts:

1) tās attiecināt uz nepilngadīgām personām vai izmantot reklāmas paņēmienus, kas varētu ieinteresēt nepilngadīgās personas;

2) rādīt vai veicināt pārmērīgu vai bezatbildīgu aizraušanos ar spēlēšanu;

3) parādīt tās kā alternatīvu darbam vai veidu, kā uzlabot finanšu situāciju.

(2) Aizliegta derību un azartspēļu reklāma un televīzijas veikals.

35. Alkohola reklāmas ierobežojumi

(1) Alkoholisko dzērienu, izņemot alus un vīna, reklāma un televīzijas veikals ir aizliegta no pulksten 10:00 līdz 23:00.

(2) Alkoholisko dzērienu reklāmai un televīzijas veikalam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgām personām, un tās nedrīkst piedalīties tajos;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.

36. pants. Zāļu ārstniecības līdzekļu un palīdzības reklāmas un televīzijas veikala ierobežojumi

(1) Nesertificētu zāļu, ārstniecības produktu un procedūru reklāma ir aizliegta.

(2) Aizliegta nesertificētu produktu un procedūru reklāma, kas domāta alkoholisma, narkomānijas vai citu atkarību izraisošu slimību ārstēšanai un vielu nepareizas lietošanas seku novēršanai, kā arī uz hipnozi un psihoanalīzi balstītu procedūru un pakalpojumu reklāma, kas piedāvā ārstēties no attāluma.

(3) Medikamentu un ārstniecības līdzekļu reklāmas un televīzijas veikala mērķauditorija nedrīkst būt nepilngadīgās personas.

37. pants. Pārtikas un novājēšanas produktu reklāmas un televīzijas veikala ierobežojumi

(1) Pārtikas produktu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts veicināt vai attaisnot kāda pārtikas produkta pārmērīgu lietošanu.

(2) Pārtikas produktu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts noniecināt pilnvērtīgu uzturu.

(3) Pārtikas un uztura produktu reklāmā un televīzijas veikalā nedrīkst apgalvot, ka uztura piedevas var aizstāt pilnvērtīgu uzturu.

(4) Novājēšanas un svara vērotāju produktu vai pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts:

1) to attiecināt uz nepilngadīgām personām;

2) attēlot personas, kuru piemēram var sekot nepilngadīgas personas;

3) aizliegts solīt vai paredzēt noteiktu svara zaudēšanu, ja tiek lietoti šie produkti vai pakalpojumi.

(5) Novājēšanas un svara vērotāju produktu vai pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā jāiekļauj ieteikums pirms produktu vai pakalpojumu izmantošanas konsultēties ar ārstu.

38. pants. Reklāmas un televīzijas veikala ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgām personām

(1) Reklāmas un televīzijas veikala, kurā piedāvā iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, mērķauditorija nedrīkst būt nepilngadīgas personas.

(2) Reklāmā un televīzijas veikalā, kuras mērķauditorija ir nepilngadīgas personas, aizliegts, popularizējot preci, norādīt uz papildus produktu, ja tas nav integrēts pamata produkta sastāvā.

39. pants. Sponsorēšanas vispārīgie noteikumi

(1) Sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas, kas nav iesaistīta raidījuma veidošanā, veikta tieša vai netieša raidījuma izveides finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu, tēlu vai produkciju.

(2) Par sponsorēšanu atzīstama gan finansiāla palīdzība, gan pakalpojumu sniegšana vai preču piegāde ar nosacījumu, ja tas tiek izmantots raidījuma veidošanā.

(3) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu. Sponsorētajā raidījumā var tikt ievietota sponsora vai citas personas reklāma atbilstoši vispārējiem reklāmu izvietošanas noteikumiem.

(4) Ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, tas raidījuma sākumā vai beigās ir skaidri jānorāda, minot sponsora vārdu, firmas zīmi, darbības veidu, tēlu vai produkciju.

(5) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un izplatīšanas laika izvēli.

40. pants. Sponsorēšanas aizliegums

(1) Personas, kuru pamatnodarbošanās ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori.

(2) Aizliegts sponsorēt ziņu (izņemot šauri tematiskas ziņas) un sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.

VII nodaļa. Reklāma televīzijas raidorganizācijās

41. pants. Reklāmu veidi

Televīzijas raidorganizāciju programmās var tikt izvietoti šādi reklāmu veidi:

1) reklāmas klips;

2) ilgstoša reklāma;

3) daļēja kadra reklāma;

4) virtuāla reklāma;

5) interaktīva reklāma.

42. pants. Reklāmas klips

Reklāmas klips ir reklāmas sižets, kura ilgums nepārsniedz 90 sekundes.

43. pants. Ilgstoša reklāma

(1) Ilgstoša reklāma ir reklāmas sižets, kura ilguma pārsniedz 90 sekundes un kurā sabiedrībai tiek raidīts detalizēts preču vai pakalpojumu, firmu, personu, organizāciju, to darbības veidu vai ideju apraksts.

(2) Ilgstošai reklāmai jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) visas ilgstošās reklāmas laikā jābūt norādei, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt ēterā jau esošu pazīstamu raidījumu, kā arī tajā nedrīkst izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus;

3) ilgstošo reklāmu nedrīkst pārraidīt īpaši skatāmā laikā no pulksten 19:00 līdz pulksten 23:00.

44. pants. Daļēja kadra reklāma

(1) Daļēja kadra reklāma ir reklāma, kas atrodas kadra malā vienlaicīgi ar pārraidāmo raidījumu slīdošās rindas, logotipu, īsu reklāmas klipu vai cita veida reklāmas veidā.

(2) Daļēja kadra reklāmai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) daļēja kadra reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā trešo daļu kadra;

2) daļējas kadra reklāmas laukumam jābūt nemainīgam. Reklāmas laukumam un reklāmai jābūt viegli identificējamai un skaidri, ar optiskiem (vizuāliem) līdzekļiem atdalītai no pārējā kadra;

3) neatkarīgo producentu vai citu raidorganizāciju veidotajos raidījumos raidorganizācija drīkst izvietot daļēja kadra reklāmu tikai ar tiesību turētāja piekrišanu;

4) daļēja kadra reklāmai ir jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā;

5) daļēja kadra reklāmu nedrīkst ievietot bērnu un reliģiskajos raidījumos;

6) ja daļēja kadra reklāma tiek novietota uz kadrā izvietotā pulksteņa raidījumu starplaikos, tā nav jānodala ar optiskiem (vizuāliem) līdzekļiem no pārējā kadra.

(3) Daļēja kadra reklāma tiek ieskaitīta stundas un diennakts reklāmas apjomā, proporcionāli aizņemtajam kadra laukumam.

45. pants. Virtuāla reklāma

(1) Virtuāla reklāma ir reklāma, kas tiek elektroniski uzlikta kadra attēlam raidījuma pārraides laikā.

(2) Ievietojot programmā virtuālo reklāmu, jāievēro šādi nosacījumi:

1) raidījuma sākumā un beigās raidorganizācija informē par virtuālo reklāmu raidījumā;

2) pasākuma organizētājs nedrīkst ievietot virtuālo reklāmu televīzijas signālā bez raidorganizācijas, kas ieguvusi pārraidīšanas tiesības, iepriekšējas piekrišanas;

3) raidorganizācija nedrīkst izvietot virtuālo reklāmu bez pasākuma organizētāja, raidījuma producenta vai autora iepriekšējas piekrišanas;

4) virtuālo reklāmu aizliegts izvietot uz fiziskām personām;

5) virtuālo reklāmu drīkst izvietot tikai uz tām virsmām, kas parasti tiek izmantotas reklāmai. Sporta sacensībās virtuālo reklāmu drīkst izvietot arī uz laukuma virsmas ārpus sacensību laika;

6) virtuālo reklāmu nedrīkst izmantot tādiem produktiem vai pakalpojumiem, kuru reklamēšana ir aizliegta;

7) uz virtuālo reklāmu neattiecas šajā likumā noteiktie reklāmas apjoma ierobežojumi.

46. pants. Interaktīva reklāma

(1) Interaktīva (mijiedarbības) reklāma ir reklāmas forma, kuras izmantošanas laikā skatītājam tiek dota iespēja no programmas redakcionālās daļas piekļūt detalizētākam reklāmas saturam.

(2) Pirms piekļūšanas detalizētam reklāmas saturam uz kadra jāizvieto raidījuma valodā brīdinājums par iziešanu no raidījuma un iekļūšanu interaktīvajā reklāmas vidē.

(3) Nepilngadīgajām personām domātajos raidījumos aizliegts ievietot interaktīvo reklāmu.

(4) Uz interaktīvo reklāmu neattiecas šajā likumā noteiktie reklāmas apjoma ierobežojumi.

47. pants. Televīzijas veikals

(1) Televīzijas veikala skatloga raidlaika ilgumam jābūt ne mazākam kā 15 minūtes bez pārtraukuma.

(2) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televīzijas veikala skatlogu izplatīšana. To raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar optiskiem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televīzijas veikala skatlogiem.

(3) Šī panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz programmām, kurās tiek demonstrēts vienīgi televīzijas veikals. Reklāma šādās programmās izvietojama atbilstoši vispārējiem reklāmas izvietošanas noteikumiem.

48. pants. Reklāmas un televīzijas veikala apjoms

(1) Reklāmai un televīzijas veikalam atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī. Reklāmas klipu un televīzijas veikala klipu laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī.

(2) Reklāmas klipiem un televīzijas veikala klipiem atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus.

(3) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīta un nav ieskaitāma reklāmas apjomā pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

49. pants. Reklāmas un televīzijas veikala izvietošana programmā

(1) Reklāma un televīzijas veikals ir izvietojami starp raidījumiem. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televīzijas veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai tie nemazinātu raidījumu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku intereses.

(2) Raidījumos kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televīzijas veikals izvietojami tikai starp šīm daļām vai pauzēm.

(3) Izplatot tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas, izņemot seriālus, izklaides un dokumentālus raidījumus, kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos drīkst pārtraukt vienu reizi katrā 45 minūšu laika posmā. Turpmāka darba pārtraukšana atļauta vēl vienu reizi, ja tā ilgums vismaz par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus pilnus 45 minūšu laika posmus.

(4) Ja reklāma vai televīzijas veikals iekļauts programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu un televīzijas veikalu ir jābūt vismaz 20 minūšu pārtraukumam.

(5) Reklāmu un televīzijas veikalu nedrīkst iekļaut ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 minūtes vai vairāk minūšu, piemērojami šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku un reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas un televīzijas veikala izplatīšana ir aizliegta.

VIII nodaļa. Reklāma radio raidorganizācijās

50. pants. Reklāmu veidi

Radio raidorganizāciju programmās var tikt izvietoti šādi reklāmu veidi:

1) reklāmas klips;

2) ilgstoša reklāma.

51. pants. Reklāmas klips

Reklāmas klips ir reklāmas sižets, kura ilgums nepārsniedz 90 sekundes;

52. pants. Ilgstoša reklāma

Ilgstošai reklāmai jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) reklāmas sākumā un beigās jābūt norādei, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt ēterā jau esošu pazīstamu raidījumu, to nedrīkst vadīt raidorganizācijā strādājoši žurnālisti;

3) ilgstošo reklāmu nedrīkst pārraidīt īpaši klausāmā laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 11.00.

53. pants. Reklāmas apjoms

(1) Reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī.

(2) Reklāmas klipiem atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus.

(3) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīta un nav ieskaitāma reklāmas apjomā pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

XI nodaļa. Radio datu sistēmas izmantošanas noteikumi

54. pants. Radio datu sistēma

Radio datu sistēma ir informācija, kas tiek pārraidīta ciparu formātā vienlaicīgi ar radio programmu FM diapozonā, lai atvieglotu klausītājiem programmas formāta izvēles iespējas, veicinātu programmu atpazīstamību un sniegtu papildus operatīvo informāciju par transporta satiksmi, kā arī citus pakalpojumus radio uztvērēju lietotājiem.

55. pants. Transporta kustības paziņojums

(1) Transporta kustības paziņojums ir radio raidorganizācijas veidota un izplatīta informācija par transporta kustību, kas uztverams izmantojot radio uztvērēja radio datu sistēmas tehniskās iespējas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti un izplatīti transporta kustības paziņojumi.

(3) Transporta kustības paziņojumi nedrīkst saturēt cita veida informāciju kā tikai ziņas par transporta satiksmi.

56. pants. Radio raidorganizācijas programmas nosaukuma izplatīšana

(1) Radio raidorganizācijām ir tiesības tās programmas nosaukumu pārraidīt radio datu sistēmā.

(2) Šīs tiesības radio raidorganizācijas drīkst izmantot tikai radio raidorganizācijas programmas nosaukuma pārraidei, izmantojot statisku rakstu zīmju izvietojumu.

(3) Radio raidorganizācijas programmas nosaukums, kas izplatīts šādā veidā, nedrīkst būt garāks par astoņām rakstu zīmēm.

X nodaļa. Tiesības uz informāciju un atbildība

57. pants. Raidorganizāciju tiesības uz informāciju

(1) Raidorganizācijām ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām.

(2) Izplatot informācijas atsaukumu, raidorganizācijai ir pienākums minēt kļūdaino ziņu, kura tiek atsaukta.

(3) Raidorganizācijām tiek nodrošināta brīva pieeja Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem, lai veidotu un izplatītu īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes.

58. pants. Atsaukums

(1) Persona, par kuru kādas raidorganizācijas raidījumā minētas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tā pati raidorganizācija izplata šo ziņu atsaukumu.

(2) Iesniegums par atsaukuma izplatīšanu jāiesniedz raidorganizācijai rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, informējot par to Kultūras ministriju.

(3) Iesniegums raidorganizācijā izskatāms septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja raidorganizācijai nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tai tuvākajā raidījumā vai piecu dienu laikā līdzvērtīgā laikā šīs ziņas jāatsauc.

(4) Atsaukums jāizplata ne vēlāk kā septiņu dienu laikā raidorganizācijas vārdā tajā pašā raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, kurā tika minētas nepatiesās ziņas.

(5) Izplatot informācijas atsaukumu, raidorganizācijai ir pienākums minēt kļūdaino ziņu, kura tiek atsaukta.

(6) Ja raidorganizācija nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tā septiņu dienu laikā, pēc iesnieguma saņemšanas, par to paziņo iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus. Iesnieguma iesniedzējam pēc atteikuma saņemšanas ir tiesības viena mēneša laikā griezties tiesā.

59. pants. Tiesības uz atbildes izplatīšanu

(1) Fiziskajai vai juridiskajai personai, kuru aizskar kādas pārraidītās ziņas, neatkarīgi no tā, vai ir pieprasīts atsaukums, ir tiesības uz atbildi. Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās raidorganizācijā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.

(2) Personai, kura vēlas izmantot tiesības uz atbildi, 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas jāiesniedz raidorganizācijai rakstveida iesniegums, informējot par to Kultūras ministriju. Iesniegumam pievienojama atbilde.

(3) Personai, kura apstrīd raidījumā izplatītās ziņas, ir tiesības tajā pašā raidorganizācijā bez maksas noskatīties vai noklausīties raidījuma fragmentu, kurā aizskartas tās intereses, vai saņemt par maksu šāda raidījuma ieraksta kopiju.

(4) Aizskartā persona atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un to vietā sniedz citas.

(5) Raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.

(6) Raidorganizācijai 14 dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas, tajā pašā raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, kurā pārraidītas minētās ziņas, bez maksas jāizplata atbilde, pēc aizskartās personas izvēles nolasot tās sagatavoto atbildi vai izplatot ierakstu ar šo atbildi.

(7) Raidorganizācija atbildes sniegšanai nodrošina tikpat ilgu laiku, kā laiks, kurā tika sniegtas nepatiesās ziņas, vai vismaz 90 sekunžu ilgu laiku, ja nepatiesās ziņas ir sniegtas mazāk nekā 90 sekundes.

(8) Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja tā satur krimināli sodāmu paziņojumu vai ja personai, kuru skar apstrīdamās ziņas, nav tiesiski pamatojamas ieinteresētības atbildes izplatīšanā.

(9) Atteikumu raidorganizācija septiņu dienu laikā paziņo iesniedzējam rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus. Iesnieguma iesniedzējam viena mēneša laikā pēc atteikuma saņemšanas ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.

60. pants. Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu

(1) Kaitējums, arī morālais kaitējums, kas nodarīts fiziskajai vai juridiskajai personai vai personu apvienībai, sniedzot par to raidījumā ziņas, kas aizskar tās godu un cieņu, raidorganizācijai jāatlīdzina saskaņā ar Civillikuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

(2) Raidorganizācija tiek atbrīvota no kaitējuma atlīdzības, ja personas godu un cieņu aizskarošas ziņas ir valsts un pašvaldību institūciju vai amatpersonu paziņojumos, ir personu paziņojumos, kas pausti publiski vai raidorganizācijas pārstāvim, vai arī šādas ziņas satur informāciju, kas pirmreizēji izplatīta un nav atsaukta citā masu informācijas līdzeklī, kā arī tad, ja nepatiesas ziņas izplatītas tiešajā translācijā un raidorganizācijai nav bijis iespējams ietekmēt šo ziņu izplatīšanu.

61. pants. Administratīvā atbildība un kriminālatbildība

(1) Par programmu izplatīšanu bez programmu veidošanas un apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju un satelītradio darbībai, par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Kultūras ministrijai, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem un par citiem šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Krimināllikumu.

(2) Par pieļauto pārkāpumu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā Kultūras ministrija raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, uzlikt administratīvo sodu vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.

XI nodaļa. Likuma izpildes kontrole un tās kārtība

62. pants. Likuma izpildes kontrole

Šā likuma izpildes kontroli veic Kultūras ministrija, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

63. pants. Kultūras ministrijas darbības principi raidorganizāciju jomā

(1) Visi raidorganizāciju jomā pieņemtie lēmumi ir publiski un pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.

(2) Kultūras ministrija veicina visu veidu raidorganizāciju līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību.

(3) Kultūras ministrija saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem nepieļauj dominējoša stāvokļa veidošanos raidorganizāciju jomā.

(4) Kultūras ministrija veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu raidorganizāciju jomas politiku.

(5) Kultūras ministrijai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz raidorganizācijām šajā likumā un citos normatīvajos aktos tieši paredzētos gadījumos. Šos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Kultūras ministrijai nav tiesību vērtēt raidorganizāciju programmas pirms to raidīšanas. Kultūras ministrijai ir tiesības vērtēt raidorganizāciju programmu koncepcijas.

64. pants. Kultūras ministrijas lēmumu pieņemšanas kārtība

Ministru kabinets izdod noteikumus par Kultūras ministrijas lēmumu pieņemšanas kārtību raidorganizāciju jomā, nosakot:

1) iesaistīto pušu un ieinteresētās trešās puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētai un tikt uzklausītai;

2) prasības un kārtību, kas Kultūras ministrijai jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot lēmumus;

3) termiņus, kas jāievēro Kultūras ministrijai un iesaistītajām pusēm.

65. pants. Kultūras ministrijas uzdevumi raidorganizāciju jomā

(1) Kultūras ministrija izstrādā Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju, nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan komerciālo raidorganizāciju attīstību. Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju apstiprina Ministru kabinets.

(2) Kultūras ministrija raidorganizāciju jomā:

1) kārto uz izsniegto programmu veidošanas un apraides atļauju, retranslācijas atļauju un speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio, satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai pamata raidorganizāciju reģistru;

2) vāc, apkopo un analizē informāciju par raidorganizācijām, to darbību un attīstību Latvijā un ārvalstīs;

3) uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina raidorganizāciju darbības un attīstības jautājumus;

4) pasūta raidorganizāciju jomas funkciju nodrošināšanai (kompetentu lēmumu pieņemšanai) nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par raidorganizāciju darbības un attīstības problēmām;

5) uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par raidorganizāciju darbību;

6) pieprasa no raidorganizācijām raidījumu ierakstus gadījumos, kad ir saņemta sūdzība, un gādā par to saglabāšanu līdz galīgai sūdzības izskatīšanai;

7) pieprasa no televīzijas raidorganizācijām dokumentus, kas apliecina, ka tās ievēro šā likuma 29. un 30. panta noteikumus.

8) savas kompetences ietvaros konsultē fiziskas vai juridiskas personas;

9) veic raidorganizāciju darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus.

(3) Kultūras ministrija kontrolē šā likuma ievērošanu:

1) uzklausot un pārbaudot sūdzības;

2) kontrolējot programmu uzskaiti raidorganizācijās;

3) veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes;

4) izskatot lietas, kas saistītas ar šajā likumā noteiktā reklāmas apjoma un tās izvietošanas pārkāpumiem, kā arī saistībā ar slēpto reklāmu.

(4) Kultūras ministrija izskata materiālus par likuma pārkāpumiem raidorganizāciju jomā un atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, biežuma un bīstamības pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izteikt raidorganizācijai brīdinājumu;

2) piemērot administratīvo naudas sodu Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā;

3) anulēt programmu veidošanas un apraides atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) un satelīttelevīzijas, satelītradio darbībai, izbeigt vai apturēt raidorganizācijas darbību;

66. pants. Kultūras ministrijas tiesības raidorganizāciju jomā

Kultūras ministrijas amatpersonām ir tiesības:

1) jebkurā raidorganizācijā pārbaudīt izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī noskatīties un noklausīties tos;

2) aizrādīt raidorganizāciju vadītājiem vai to atbildīgiem darbiniekiem, ja atsevišķi raidījumi neatbilst to vispārējai programmas koncepcijai, šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām;

3) pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus.

67. pants. Kultūras ministrijas lēmumi raidorganizāciju jomā

(2) Par Kultūras ministrijas amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā iestājas administratīvā atbildība.

(3) Kultūras ministrija ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā tai paredzētos uzdevumus.

68. pants. Kultūras ministrijas amatpersonu atbildība raidorganizāciju jomā

(1) Kultūras ministrijas amatpersonām ir aizliegts bez kultūras ministra akcepta izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Kultūras ministrijas amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas raidorganizācijām radušies to prettiesiskas rīcības dēļ.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas normas, kas izriet no direktīvām 89/552/EEC, 97/36/EC un 93/83/EEC.

Likums stājas spēkā ....

Likumprojekta

“Radio un televīzijas likums ”

ANOTĀCIJA 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Radio un televīzijas likums tika pieņemts 1995.gadā, kad raidīšanas jomā vēl nebija ienākušas jaunās tehnoloģijas, nebija nostabilizējies reklāmas tirgus un pilnībā nebija skaidra arī raidorganizāciju attīstības tālākā koncepcija. Radio un televīzijas likumā ir virkne noteikumu, kuri neatbilst šodienas realitātei un ir pretrunā ar spēkā esošo normatīvo aktu sistēmu. Jauni likumi ir nepārprotami nepieciešami tādēļ, lai novērstu eksistējošās pretrunas: 1) Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāva formēšanā un darbības modelī saskatāma pretruna ar Satversmes 1.pantu, jo demokrātiskā valstī darbojas varas dalīšanas princips – viena institūcija pilnvērtīgi nevar nodarboties ar valsts pārvaldi attiecībā uz komerciālām raidorganizācijām, un tajā pašā laikā pieņemt izvērstus un sabalansētus lēmumus attiecībā uz sabiedriskām raidorganizācijām. Bez tam, saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 57.pantu Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā un veic to dalībnieku pilnsapulces funkcijas, kas nenovēršami rada interešu konfliktu. 2) laikā, kad tika pieņemts esošais Radio un televīzijas likums (1995.gadā), raidīšanas tehnoloģijas vēl nebija attīstījušās, praktiski pastāvēja tikai virszemes raidītāju apraide, kā arī programmu izplatīšana ar kabeļsistēmu un satelītu starpniecību. Šobrīd strauji tiek ieviestas ciparu tehnoloģijas, notiek vairāku tehnoloģiju saplūšana, aizvien vairāk tiek izmantoti interaktīvie pakalpojumi (multi-kanāli, programmu uzlabojumi, datu pārraide , elektroniskie programmu gidi, personīgā tiešraižu skatīšanās) attīstās raidīšana interentā (“streaming)”, vienlaicīga raidīšana (simulcasting), programmu piedāvājums ar mobilo telefonu operatoru starpniecību u.tml. 3) attīstās jaunas reklāmas formas (ilgstošā, interaktīvā, virtuālā u.c), kuru regulējums šobrīd ir nepietiekošs, un tas paver iespējas likuma patvaļīgai interpretēšanai un negodīgai konkurencei mediju starpā, Esošā likuma darbības laikā normatīvo aktu piemērošanas izpratnē ir izveidojušās atziņas, kas nostiprinājušās praksē, un tās ietvertas likumprojektā, tādējādi nodrošinot sfēras tiesisko regulējumu atbilstoši šodienas realitātei. Esošajā likumā virkne normu ir tulkojamas neviennozīmīgi, jo tās ir noformulētas neprecīzi, pat pretrunīgi. Likumprojekts nodrošina normu precizāku definējumu un vienotu piemērošanu. LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Radio un televīzijas apakškomisijā līdz tās likvidēšanai 2004.gada aprīlī noritēja darbs pie šī likumprojekta izstrādes, pieaicinot Nacionālo radio un televīzijas padomi, kā arī nozares speciālistus. Pirms šī likumprojekta nosūtīšanas Ministru kabinetam, likumprojekts tika saskaņots ar šādām institūcijām – LR Tieslietu ministrija, LR Satiksmes ministrija, Īpašu uzdevumu ministrija bērnu un ģimenes lietās sekretariāts, LR Ekonomikas ministrija, Nacionālā radio un televīzijas padome, Latvijas Reklāmas asociācija, Valsts Cilvēktiesību birojs, Nevalstisko organizāciju centrs. Piedaloties nozares ekspertiem, kā arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei, Ministru kabinetā darbs pie šī likumprojekta galīgās redakcijas izstrādes šogad tika atsākts un pabeigts.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projekts paredz noteikt, ka tiks tiesiski atrisinātas augstāk norādītās problēmas.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi: 1) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu izsoles norises kārtību programmas veidošanas un apraides tiesību piešķiršanai komerciālajām raidorganizācijām; 2) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu konkursa norises kārtību programmas veidošanas un apraides tiesību piešķiršanai nekomerciālajām raidorganizācijām; 3) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācija) saņem speciālo atļauju (licenci); 4) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā satelīttelevīzijas un satelītradio saņem speciālo atļauju (licenci); 5) Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu valsts nodevas apmēru par apraides atļaujas pārreģistrāciju; 6) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā tiek veidoti un izplatīti transporta kustības paziņojumi; 7) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā tiek veikta raidījumu un audiovizuālo darbu klasifikācija atbilstoši likuma 31.panta pirmajai un otrajai daļai; 8) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā Kultūras ministrija pieņem lēmumus raidorganizāciju jomā; 9) Jāizdara grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
Direktīvas 89/552/EEC, 97/36/EC un 93/83/EEC.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Latvijas Raidorganizāciju Asociācija Latvijas Reklāmas asociācija Nacionālā radio un televīzijas padome VB SIA “Latvijas Televīzija” VB SIA “Latvijas Radio” Valsts Cilvēktiesību birojs Nevalstisko organizāciju centrs
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija			Latvijas Raidorganizāciju Asociācija – pilnībā atbalsta likumprojektu Latvijas Reklāmas asociācija – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā Nacionālā radio un televīzijas padome – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā VB SIA “Latvijas Televīzija” – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā VB SIA “Latvijas Radio” – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā Valsts Cilvēktiesību birojs – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā Nevalstisko organizāciju centrs – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Normatīvajā aktā Kultūras ministrijai nodalīta šī likuma izpildes kontroles veikšanas funkcija, kā arī visu veidu raidoranizāciju līdztiesīgas un līdzsvarotas attīstības veicināšanas funkcija. Tāpat Kultūras ministrijai ar normatīvo aktu piešķirtas tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz raidorganizācijām un izvērtēt raidorganizāciju programmu koncepcijas. Kultūras ministrija likumā noteiktajā kārtībā piešķir programmu veidošanas un apraides tiesības, izsniedz raidorganizācijām apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) un satelīttelevīziju un satelītradio darbībai, veic speciālo atļauju (licenšu) pārreģistrāciju. Kultūras ministrijai ir tiesības šīs atļaujas anulēt, kā arī apturēt vai izbeigt raidorganizāciju darbību likumā noteiktajā kārtībā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrība tiks informēta, publicējot normatīvo aktu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.

< /div>