Likumprojekts

Grozījums Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.; 2005, 5.nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt VI nodaļu.

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

Likumprojekta “Grozījums Repatriācijas likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Komerclikuma spēka stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punktu, Ministru kabinets izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

Repatriācijas likuma 22.pantā tiek lietots termins „uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam „komersants”.

Repatriācijas likuma VI nodaļas „Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem fondiem un sabiedriskajām organizācijām" 22.pantā noteiktais atvieglojums tika piemērots atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantam. Sakarā ar to, ka likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2004.gadā ir veikti grozījumi, kas izmainīja nodokļu atlaižu ziedotājiem piemērošanu, un šobrīd likuma 20.pants neparedz piemērot nodokļa atlaidi ziedotājiem, kas ziedo repatriāciju veicinošiem fondiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuras ieguvušas speciālu atļauju, tādējādi Repatriācijas likuma 22.pants ir svītrojams. Savukārt Repatriācijas likuma 21.pantā normai ir deklaratīvs raksturs, jo likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” jau noteikts kādos gadījumos ir piemērojami nodokļu atvieglojumi, tādejādi kopumā Repatriācijas likuma VI nodaļa „Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem fondiem un sabiedriskajām organizācijām" ir svītrojama.

2.Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz svītrot Repatriācijas likuma VI nodaļu „Nodokļu atvieglojumi repatriāciju veicinošiem fondiem un sabiedriskajām organizācijām".

Repatriācijas likuma VI nodaļa ietver 21. un 22.panta normas, kur Repatriācijas likuma 21.panta normai ir deklaratīvs raksturs, jo likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” jau noteikts kādos gadījumos ir piemērojami nodokļu atvieglojumi. Repatriācijas likuma 22.pantā lietots termins „uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam „komersants”, vienlaikus jānorāda, ka likuma 22.pantā noteiktais atvieglojums tika piemērots atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantam, kurā 2004.gadā veikti grozījumi, kas izmainīja nodokļu atlaižu ziedotājiem piemērošanu, un šobrīd likuma 20.pants neparedz piemērot nodokļa atlaidi ziedotājiem, kas ziedo repatriāciju veicinošiem fondiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuras ieguvušas speciālu atļauju, tādējādi Repatriācijas likuma 22.pants ir svītrojams. Ņemot vērā augstākminēto, Repatriācijas likuma VI nodaļa ir svītrojama.

3. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Fina nsiālā ietekme.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies. Papildu finansējums nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

J.Rekšņa	M.Rāzna	T.Stragova	A.Ādmīdiņa

02.06.2005 13:40

925

A.Ādmīdiņa

7219158, agnese.admidina@iem.gov.lv