Rīgā, 2005. gada
9.jūnijā
9/4 4 - 41
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisija š.g. 9.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu Radio un televīzijas
likums (reģ.nr.1253) un nolēma iesniegt alternatīvu likumprojektu Radio un
televīzijas likums.
Komisija lūdz iekļaut Saeimas
kārtējās sēdes darba kārtībā minētos likumprojektus izskatīšanai 1.lasījumā.
Pielikumā: alternatīvais likumprojekts un anotācija uz 29 lpp.
Ar cieņu
komisijas
priekšsēdētāja
1.
pants. Likuma darbība
(1)
Šis likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju
veidošanas, reģistrācijas, darbības un to uzraudzības kārtību.
(2)
Šā
likuma noteikumi attiecas arī uz tiem komersantiem, kuri nodarbojas tikai ar
programmu veidošanu un apraidi, programmu izplatīšanu vai kolektīvo uztveršanas
sistēmu ekspluatāciju.
(1)
Neatkarīgais producents ir persona, kas
nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai
programmu veidošanu un ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību
likumu. Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir
atklāti finansēšanas avoti.
(2)
Pašreklāma ir paziņojumi, kurus
raidorganizācija izplata, informējot par savu programmu vai raidījumiem, vai
par atvasinātu produkciju, kas tieši iegūta no programmas vai raidījumiem.
(3)
Programma ir atsevišķu raidījumu
kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem
līdzekļiem. Programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem
pieļaujams, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi.
(4)
Programmas formāts ir programmas žanra
ievirze, kuru raksturo noteikts programmas kvantitatīvs tematisku elementu
sakārtojums.
(5)
Programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana
līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un sākotnējā izplatīšana publiskai
uztveršanai ar zemes raidītāju, elektronisko sakaru tīklu vai satelītu
palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka
svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās
frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijā). Šis termins neietver to
komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma. Par
programmu izplatīšanu nav uzskatāma pārraide internetā.
(6)
Programmu veidošana un apraide ir raidījumu
iekļaušana programmā un programmas sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai.
Par programmu veidošanu un apraidi uzskatāma arī programmu nodošana
izplatīšanai starp komersantiem, lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu
publiskai uztveršanai. Par programmu veidošanu un apraidi nav uzskatāma
nekomerciālas informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās,
transportlīdzekļos un atsevišķās vai vairākās ēkās.
(7)
Raidījums ir tehniskiem līdzekļiem
veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma
materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt
pārtraukumi. Raidījums ir atdalīts no kopējās programmas ar izlaidumdatiem.
(8)
Raidlaiks ir diennakts laika posms, kurā raidorganizācija
ir tiesīga izplatīt programmu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā.
(9)
Raidorganizācija ir komersants vai
tiesībspējīga personu apvienība, kam ir redaktoriska atbildība par programmu un
kas veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām,
vai veic programmu retranslāciju, un saskaņā ar šā likuma 3. pantu atrodas
Latvijas Republikas jurisdikcijā.
(10)
Reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts publisks
paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, preču zīmēm, personām, organizācijām,
to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to
popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
(11)
Retranslācija ir Latvijā vai
ārvalstīs izplatītās programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja
izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par
satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot
vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu. Retranslācija uzskatāma par notikušu
vienlaicīgi ar izplatīto programmu
arī tad,
ja iesaistīto tehnisko līdzekļu specifikas vai kļūmes dēļ notiek dažu sekunžu
aizkavēšanās.
(12)
Retranslējamo programmu izvēles koncepcija ir
retranslējamo programmu saraksts, ko kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) raidorganizācijām
jāiesniedz speciālas atļaujas (licences) saņemšanai.
(13) Slēptā reklāma ir no raidījuma neatdalīts reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, preču zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība.
(14) Sociālais paziojums ir publisks paziņojums ar nolūku informēt, izglītot, brīdināt, aicināt vai mudināt uz sociāli atbildīgu rīcību un novērst sabiedrības veselībai, cilvēku drošībai vai citām nozīmīgām sabiedrības interesēm kaitējošu parādību izplatību. Sociālais paziņojums nedrīkst saturēt reklāmas elementus vai kalpot komerciālām interesēm.
(15)
Sponsorēšana ir
fiziskās vai juridiskās personas, kas nav tieši iesaistīta apraides
nodrošināšanā, veikta tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar
mērķi popularizēt savu vārdu, firmu, preču zīmi, darbības veidu, produkciju vai
tēlu.
(16) Stunda ir laika posms, kurš ilgst no katras attiecīgās diennakts pilnas stundas pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei, tās ieskaitot.
(17)
Televīzijas veikals ir sabiedrībai raidīts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces
vai sniegt pakalpojumus.
(18) Televīzijas veikala skatlogs ir sabiedrībai raidīts par samaksu piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu attēlojums, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes. Televīzijas veikala skatlogā var tikt vai netikt veikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
(19) Vispārējā programmas koncepcija ir dokuments, kurā norādīts raidorganizācijas un programmas nosaukums, programmas formāts, mērķauditorija, valoda kā arī citas ziņas, kas uzskatāmas par svarīgām attiecīgās raidorganizācijas darbībai.
(20)
Zemes raidītāja aptveramības zona ir teritorija,
kurā droši uztverama tā raidītā programma, un kas atbilst skaņas apraides
sistēmas un traktu standartam LVS 79:1996 vai televīzijas apraides sistēmas un
traktu standartam LVS 86:1997.
(1)
Latvijas
Republikas jurisdikcijā atrodas raidorganizācija, kas saskaņā ar šā panta otro
daļu ir dibināta Latvijā vai arī atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem
nosacījumiem. Raidorganizācijas darbībai ir nepieciešama Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas izsniegta programmu veidošanas un
apraides atļauja, retranslācijas atļauja vai speciāla atļauja (licence)
kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīziju vai
satelītradio darbībai.
(2)
Raidorganizācija
uzskatāma par dibinātu Latvijā, ja:
1) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un
redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti Latvijā;
2) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un
lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek
nodarbināti Latvijā, bet redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek
pieņemti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par
pārrobežu televīziju dalībvalstīm;
3) Latvijā atrodas tās galvenais birojs, bet
lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek
nodarbināti gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai
Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;
4) šī raidorganizācija pirmo reizi ir
uzsākusi raidīšanu Latvijā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, bet ne
Latvijā, ne arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas
par pārrobežu televīziju dalībvalstīm apraides nodrošināšanā nav nodarbināta
lielākā daļa darbinieku ar nosacījumu, ka tā saglabā stabilu un noteiktu
saikni ar Latvijas ekonomiku;
5) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un
redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti citā valstī vai
arī Latvijā tiek pieņemti redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu un šīs
raidorganizācijas galvenais birojs atrodas citā valstī ar nosacījumu, ka
lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek
nodarbināti Latvijā.
(3)
Šā likuma
noteikumi attiecas arī uz tādām raidorganizācijām, kurām nav piemērojami šā
panta otrās daļas noteikumi vai kuras neatrodas kādas no Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts
jurisdikcijā, ja tās:
1) izmanto apraidei radiofrekvenču spektra
lietošanas tiesības Latvijas teritorijā;
2) neizmanto apraidei radiofrekvenču spektra
lietošanas tiesības Latvijas teritorijā, bet izmanto Latvijas satelīta jaudu;
3) neizmanto apraidei radiofrekvenču spektra
lietošanas tiesības Latvijas teritorijā, ne arī Latvijas satelīta jaudu, bet
izmanto Latvijas satelīta raidošo staciju.
4.
pants.
Raidorganizāciju veidi
(1)
Raidorganizācijas
iedala pēc to īpašuma formas un darbības mērķa, kā arī - teritoriālās aptveramības.
(2)
Pēc īpašuma
formas un darbības mērķa raidorganizācijas iedala sabiedriskajās, komerciālajās
un nekomerciālajās,
bet pēc teritoriālās aptveramības nacionālajās, reģionālajās, vietējās un
pārrobežu raidorganizācijās.
5.
pants. Sabiedriskās raidorganizācijas
(1)
Sabiedriskās
raidorganizācijas ir Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Tās ir juridiskas
personas, kuras darbojas uz Sabiedrisko raidorganizāciju likuma un Latvijas
Radio un Latvijas Televīzijas statūtu pamata.
(2)
Sabiedriskās
raidorganizācijas savas programmas veido atbilstoši šim likumam, Sabiedrisko
raidorganizāciju likumam un citiem normatīvajiem aktiem.
6.
pants. Komerciālās raidorganizācijas
(1)
Komerciālās
raidorganizācijas var izveidot tiesībspējīgas personu apvienības, kas ir
reģistrētas komercreģistra iestādē. Komerciālās raidorganizācijas mantu veido
fizisko un juridisko personu ieguldījumi. To var veidot arī valsts vai
pašvaldību ieguldījumi.
(2)
Komerciālās
raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz
kuras pamata Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdevusi programmu veidošanas un apraides
atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio
(radiotranslācijas), vai satelīttelevīziju un satelītradio darbībai.
(3)
Komerciālās
raidorganizācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu
komercdarbības, sponsorējumiem vai abonentu maksājumiem par programmām.
(1)
Nekomerciālā radio raidorganizācija darbojas
tikai kā vietējā raidorganizācija, kurai nav peļņas gūšanas nolūka, un tās programma
ir paredzēta vietējai auditorijai.
(2)
Nekomerciālo radio raidorganizāciju var
izveidot tiesībspējīga personu apvienība
vai mantas kopība, kurai nav peļņas
gūšanas nolūka, kā arī publisko tiesību subjekti. Nekomerciālās radio
raidorganizācijas darbību nodrošina fizisko vai juridisko personu, kā
arī valsts vai pašvaldību ieguldījumi.
(3)
Nekomerciālā radio raidorganizācija darbojas
atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Kultūras ministrija izdevusi normatīvos aktos noteiktajā kārtībā
programmu veidošanas un apraides
atļauju. Tās programmā aizliegta citu raidorganizāciju programmu un raidījumu
retranslācija, kā arī reklāmas izvietošana un raidījumu sponsorēšana.
(4)
Nekomerciālā radio raidorganizācija, kura
izmanto savus programmas izplatīšanas līdzekļus, drīkst izplatīt citu
raidorganizāciju veidotos raidījumus, saņemot raidorganizācijas atļauju un
iepriekš saskaņojot to ar Kultūras ministriju.
8.
pants. Pārrobežu raidorganizācijas
(1)
Par
pārrobežu raidorganizācijām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kas Latvijas
teritorijā ar zemes vai satelītu raidītāju palīdzību veic apraidi vai
retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs
ārpus Latvijas teritorijas.
(2)
Uz pārrobežu
raidorganizācijām attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai
retranslāciju.
9.
pants. Nacionālās raidorganizācijas
(1)
Par
nacionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kuru programmas ir droši
uztveramas lielākajā valsts teritorijas daļā un tās ir pieejamas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.
(2)
Kultūras
ministrija var
atļaut raidorganizācijām apvienot programmu izplatīšanas tehniskos līdzekļus,
lai izveidotu nacionālos tīklus, ja to paredz Raidorganizāciju attīstības
nacionālā koncepcija.
10.
pants. Reģionālās raidorganizācijas
(1)
Par
reģionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kuru programmas ir droši
uztveramas Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Ventspilī, vismaz viena
rajona administratīvajā teritorijā vai ne mazāk kā 20 procentos no Latvijas
teritorijas.
(2)
Kultūras
ministrija
var atļaut raidorganizācijām apvienot programmu izplatīšanas tehniskos
līdzekļus, lai izveidotu reģionālos tīklus, ja to paredz Raidorganizāciju
attīstības nacionālā koncepcija.
11.
pants. Vietējās raidorganizācijas
Par vietējām
atzīstamas tādas raidorganizācijas, kuru programmas ir droši uztveramas vismaz
vienā administratīvi teritoriālā vienībā vai tās daļā.
12.
pants. Kolektīvās uztveršanas sistēmas
(1)
Kolektīvās
uztveršanas sistēmas ir fiziskai vai juridiskai personai piederošs elektronisko
sakaru tīkls, lai piegādātu atsevišķu ēku vai nelielu apbūves zonu abonentiem
ar zemes radītāju izplatītās televīzijas vai radio programmas nemainītā veidā
un tehniskajiem normatīviem atbilstošā kvalitātē.
(2)
Uz
kolektīvajām uztveršanas sistēmām attiecas Elektronisko sakaru likumā noteiktās
prasības elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un izmantošanai.
(3)
Lai veiktu
programmu retranslāciju vai apraidi kolektīvajās uztveršanas sistēmās, ir
jāsaņem šajā likumā noteiktās atļaujas kabeļtelevīzijas
vai kabeļradio darbībai.
(1)
Nav
pieļaujams raidorganizāciju dominējošs stāvoklis kādas politiskās organizācijas
(partijas) vai to apvienības, biedrības vai nodibinājuma, komercsabiedrības,
personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs.
(2)
Aizliegts
saslēgt tīklos reģionālās vai vietējās raidorganizācijas, izņemot gadījumus,
kad to paredz Raidorganizāciju attīstības nacionālā koncepcija un ir saņemta
attiecīga atļauja.
(3)
Programmu
veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu
(izņemot bērnu, izglītojošus, kultūras, zinātnes un sporta raidījumus, kā arī
dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešu translāciju) sinhronu un paralēlu
raidīšanu.
(4)
Jebkurai raidorganizācijai, kas atrodas
dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot.
Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu raidorganizācijai
iestājas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
(5)
Fiziskajai
personai, kura ir vienpersoniska raidorganizācijas dibinātāja vai kuras
ieguldījums raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas
vecākiem, laulātajam vai bērnam, nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju
(kapitāla daļu) citās raidorganizācijās.
(6)
Politiskā
organizācija (partija) vai to apvienības, kā arī tās dibināta komercsabiedrība,
kurā politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības ieguldījums
nodrošina tai kontroli, nevar dibināt raidorganizācijas.
(7)
Personai,
kas ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības
vadības institūcijās un ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks), ir
liegtas balsstiesības šīs raidorganizācijas lēmējinstitūcijās.
(8)
Ja
mantošanas vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā
persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē
pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek
pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā.
14.
pants.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
(1)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs raidīšanas jomā atrodas dabīgā dominējošā
stāvoklī un darbojas kā komercsabiedrība, kuras statūtus apstiprina Satiksmes
ministrija. Tas nav privatizējams ne kopumā, ne tajā daļā, kas nodrošina
televīzijas un radio programmu izplatīšanu kā arī nav privatizējamas,
atsavināmas vai ieķīlājamas tā īpašumā esošās citu uzņēmumu kapitāldaļas.
Komercsabiedrības padomē iekļaujama viena Kultūras ministrijas atbildīgā
amatpersona raidorganizāciju jomā, kurai ir tiesības uz padomes sēdēm uzaicināt
raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizāciju
darbību saistītos jautājumos komercsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja
tam nepiekrīt Kultūras ministrijas pārstāvis.
(2)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centra pamatuzdevums ir nodrošināt raidorganizāciju
programmu izplatīšanu.
(3)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs atteikties no raidorganizācijas
programmas izplatīšanas, ja tā ir saņēmusi normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā izdotu programmu veidošanas un apraides atļauju vai retranslācijas
atļauju.
(4)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina sabiedrisko raidorganizāciju
programmu izplatīšanu valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts
robežām.
(5)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centra noteiktās raidorganizāciju veidoto programmu
izplatīšanas izmaksas regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
(6)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centra pienākums ir tā komercdarbības ienākumus
pamatā izlietot pamatlīdzekļu iegādei, raidorganizāciju programmu izplatīšanas
infrastruktūras attīstībai, kā arī citu statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.
(7)
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs nedrīkst tieši vai ar citu personu
starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties citās
raidorganizācijās.
(1)
Programmu
veidošanas un apraides tiesības ir tiesības veidot un izplatīt programmu
noteiktā raidlaikā un ģeogrāfiskā teritorijā. Kultūras ministrija šīs tiesības piešķir
atbilstoši Raidorganizāciju attīstības nacionālajai koncepcijai normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.
(2)
Radio un
televīzijas apraides tehnisko plānu, pamatojoties uz Raidorganizāciju
attīstības nacionālo koncepciju un Starptautiskās elektrosakaru savienības
normatīvajiem aktiem, izstrādā un apstiprina Satiksmes ministrija.
(3)
Pamatojoties
uz Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju, programmas veidošanas un
apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas
sabiedriskajām raidorganizācijām, neiekasējot valsts nodevu par programmu
veidošanas un apraides atļaujas izsniegšanu.
(4)
Komerciālajām
raidorganizācijām, izņemot kabeļtelevīzijas, kabeļradio, satelīttelevīzijas un
satelītradio, programmu veidošanas un apraides tiesības piešķir Kultūras
ministrija, pamatojoties uz izsoles rezultātiem. Izsoles norises kārtību nosaka
Ministru kabinets.
(5)
Nekomerciālajām
raidorganizācijām programmu veidošanas un apraides tiesības piešķir Kultūras
ministrija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem. Konkursa norises kārtību
nosaka Ministru kabinets.
(6)
Raidorganizācijām,
kurām piešķirtas programmu veidošanas un apraides tiesības, ir tiesības
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekavējoties saņemt radiofrekvenču
spektra lietošanas atļauju (licenci) un Elektronisko sakaru likuma noteiktajā
kārtībā ierīkot un izmantot savus programmu izplatīšanas līdzekļus vai izmantot
citu organizāciju sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(1)
Programmu
veidošanas un apraides atļauja dod tiesības, ievērojot šā likuma un citu
normatīvo aktu prasības, veidot un izplatīt programmas Kultūras ministrijas
noteiktajā kārtībā.
(2)
Programmu
veidošanas un apraides atļauju izsniedz: radio uz pieciem, televīzijai uz
septiņiem un kabeļtelevīzijai, kabeļradio (radiotranslācijai),
satelīttelevīzija un satelītradio uz desmit gadiem. Latvijas Radio un Latvijas
Televīzijai izsniedz beztermiņa programmu veidošanas un apraides atļaujas.
Komerciālajām un nekomerciālajām raidorganizācijām katru gadu veicama izsniegto
programmu veidošanas un apraides atļauju pārreģistrācija. Programmu veidošanas
un apraides atļaujas pārreģistrācijai raidorganizācija iesniedz Kultūras
ministrijai ziņas par vispārējās programmas koncepcijas izpildi iepriekšējā
darbības gadā un samaksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā par
programmu veidošanas un apraides atļaujas pārreģistrāciju.
(3)
Vispārējā
programmas koncepcija ir programmu veidošanas un apraides atļaujas obligāts
pielikums.
(4)
Programmu
veidošanas un apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai
personai.
(5)
Ja izsoles
vai konkursa uzvarētājs neizņem Kultūras ministrijā programmu veidošanas un
apraides atļauju vai neuzsāk darbību noteiktajā termiņā, Kultūras ministrija
atceļ iepriekšējo lēmumu un izsludina jaunu izsoli vai konkursu.
(6)
Programmu
veidošanas un apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības
dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas
spriedumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.
(7)
Ja
raidorganizācija savu darbību izbeidz, programmu veidošanas un apraides atļauja
uzskatāma par nederīgu un nododama Kultūras ministrijai.
(8)
Par
programmu veidošanas un apraides atļaujas izsniegšanu Kultūras ministrija divu
nedēļu laikā paziņo komercreģistra vai biedrību un nodibinājumu reģistra
iestādei, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas
adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu, un minimālo raidlaika
apjomu diennakts laikā.
(1)
Retranslējot programmu vai tās daļu, saglabājams
šo programmu raksturojošs kadra logotips.
(2)
Par retranslāciju nav uzskatāma Latvijā veidotas programmas izplatīšana atbilstoši attiecīgās
raidorganizācijas programmu veidošanas un apraides atļaujai, ja izplatīšanu
finansē pati raidorganizācija.
(3)
Par tādu retranslējamu programmu satura
atbilstību šā likuma prasībām, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas
Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju
dalībvalstu jurisdikcija, atbild Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša
raidorganizācija, kas ieguvusi šīs programmas retranslācijas atļauju.
(4)
Programmu retranslācijai radio,
televīzijā un teletekstā raidorganizācijai jāsaņem to veidotāju piekrišana un
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas retranslācijas
atļauja.
(5)
Raidorganizācijai, kurai ir programmu
veidošanas un apraides atļauja, retranslācijas atļauju piešķirtā raidlaika
ietvaros izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tās izsniegšana nav pretrunā ar
normatīvo aktu prasībām.
(6)
Ja retranslācijai noteiktā raidlaikā un
teritorijā nepieciešamas frekvences (kanāla) lietošanas tiesības,
retranslācijas atļauju izsniedz šā likuma 15.pantā un turpmākajos pantos
noteiktajā kārtībā. Retranslācijas atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem
gadiem. Retranslācijas atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā
pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas spriedumu fiksēti šā
likuma pārkāpumi.
(7)
Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu Kultūras ministrija divu
nedēļu laikā paziņo komercreģistra iestādei.
(8)
Radio, televīzijas un teleteksta
retranslācijas programmu raidlaika apjoms nedrīkst pārsniegt 30 procentus no
kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un katrā no šiem
elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļu veidiem. Šis noteikums neattiecas
uz kabeļtelevīziju un kabeļradio, un Latvijā izplatīto programmu retranslāciju.
(1)
Kabeļtelevīzija
un kabeļradio ir raidorganizācija, kas raida vai retranslē programmas abonentiem
publiskajos elektronisko sakaru tīklos. Kabeļtelevīziju un kabeļradio drīkst
izmantot citu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu.
(2)
Kabeļtelevīziju
tīkli tiek izveidoti, reģistrēti, ekspluatēti un aizsargāti saskaņā ar
noteikumiem, kādi attiecībā uz telekomunikāciju tīkliem paredzēti Elektronisko sakaru likumā.
(3)
Kabeļtelevīzijas
un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai komercsabiedrībai (komersantam)
jāsaņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas speciālā
atļauja (licence).
(4)
Katru
gadu veicama speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācija. Speciālās atļaujas
(licences) pārreģistrācijai kabeļtelevīzijas un kabeļradio raidorganizācijas
iesniedz Kultūras ministrijai ziņas par vispārējās programmas koncepcijas
izpildi iepriekšējā darbības gadā un samaksā valsts nodevu Ministru kabineta
noteiktajā apmērā par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju. Notekot
speciālās atļaujas (licences) termiņam, tā atjaunojama, ja raidorganizācijas
pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.
(5)
Apraides
atļauju kabeļtelevīzijai un kabeļradio (radiotranslācijai) Kultūras ministrija
uz motivēta iesnieguma pamata izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
19.
pants.
Kabeļtelevīziju un kabeļradio darbības nosacījumi
(1)
Kabeļtelevīziju
tīklos ir jānodrošina visu šajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā
izplatīto sabiedriskās televīzijas programmu pievadīšana abonentam nemainītā
veidā. Šo programmu izplatīšanai kabeļtelevīziju tīklos retranslācijas atļauja
nav vajadzīga.
(2)
Kultūras
ministrija regulāri kontrolē kabeļtelevīziju un kabeļradio programmu atbilstību
vispārējai programmas koncepcijai.
20. pants. Speciālās atļaujas (licences)
piešķiršana satelīttelevīziju un satelītradio darbībai
(1)
Satelīttelevīzija
un satelītradio ir raidorganizācija, kas veic programmu izplatīšanu publiskajai
uztveršanai, izmantojot satelītu. Satelīttelevīzija un
satelītradio tiek izveidota, reģistrēta
un ekspluatēta saskaņā ar noteikumiem, kādi attiecībā uz elektronisko sakaru
tīkliem paredzēti Elektronisko sakaru likumā.
(2) Satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai jāsaņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Kultūras ministrijas speciālā atļauja (licence).
(3) Attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai izsniegšanu piemērojami šā likuma 18.panta noteikumi.
(1)
Raidorganizācijas
programmas nosaukumam:
1) nepārprotami jāatšķiras no cita Latvijā jau reģistrēta
sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma;
2) jāatbilst Valsts valodas likuma un citu
normatīvo aktu prasībām;
3)
nepārprotami
jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma,
kura darbība izbeigta ar tiesas nolēmumu.
(2)
Raidorganizācijas
programmas nosaukumā aizliegts izmantot ārvalstīs reģistrētas raidorganizācijas
programmas nosaukumu vai preču zīmi vai tās sastāvdaļas, kas reģistrēta
Latvijā, Eiropas Kopienā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas
noteikumiem, kas attiecas uz Latviju, tādā veidā, kas maldina auditoriju. Šādu
preču zīmi ir atļauts lietot gadījumos, kad ārvalstīs reģistrētai
raidorganizācijai ir būtiska ietekme Latvijas jurisdikcijā esošajā
raidorganizācijā, vai persona, kurai ir izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi, ir
atļāvusi to lietot Latvijas teritorijā.
(1)
Kultūras
ministrijai ir tiesības anulēt programmu veidošanas un apraides atļauju,
retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio
(radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai, ja
raidorganizācija:
1) ir savu darbību izbeigusi, bet nav
nodevusi izsniegto programmu veidošanas un apraides atļauju, retranslācijas
atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio
(radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai Kultūras ministrijai;
2)
pieļauj
neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot
gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.
(2)
Kultūras
ministrijai ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt raidorganizācijas
darbību, ja tā:
1)
nav
samaksājusi valsts nodevu par programmu veidošanas un apraides atļaujas vai
speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas),
satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai pārreģistrāciju;
2)
gada laikā
atkārtoti pieļāvusi būtisku šā likuma pārkāpumu;
3)
gada laikā atkārtoti izplatījusi programmu,
kas būtiski neatbilst vispārējai programmas koncepcijai.
(3)
Kultūras
ministrija izbeidz raidorganizācijas darbību, ja tā:
1)
programmu
veidošanas un apraides atļauju ieguvusi nelikumīgi;
2) pieļāvusi administratīvo pārkāpumu pēc tam, kad viena gada laikā tai ir
divas reizes piemērots administratīvais sods par šā likuma pārkāpumu;
3)
pieļāvusi
būtiskus šā likuma pārkāpumus vai būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas
pēc tam, kad viena gada laikā Kultūras ministrija uz laiku ir apturējusi
raidorganizācijas darbību.
(4)
Pirms
darbības apturēšanas vai izbeigšanas Kultūras ministrijai jāpieprasa attiecīgo
raidorganizāciju amatpersonu paskaidrojums, kurš jāiesniedz triju dienu laikā.
Paskaidrojuma neiesniegšana šajā termiņā nav šķērslis raidorganizācijas
darbības apturēšanai vai izbeigšanai.
(5)
Kultūras
ministrijas paziņojumu par programmu veidošanas un apraides atļaujas,
retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas,
kabeļradio (radiotranslācijas), satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai
anulēšanu vai raidorganizācijas darbības izbeigšanu publicē laikrakstā
Latvijas Vēstnesis, bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju arī
vietējā laikrakstā.
(6)
Kultūras
ministrijas lēmumu par darbības apturēšanu vai izbeigšanu raidorganizācija
paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.
(1) Raidorganizācija ir
brīva un neatkarīga programmu veidošanā un izplatīšanā, ciktāl to neierobežo
Latvijas Republikas Satversme,
šis likums un citi normatīvie akti, valsts tehniskie standarti un Latvijai
saistoši starptautiskie līgumi.
(2) Raidorganizācija,
respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un
tiesiskas Latvijas valsts ideju, ievēro cilvēktiesības. Tā darbojas Latvijas
sabiedrības interesēs.
(3) Raidorganizācijas programmai ir jāatbilst
vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Kultūras ministrija izdevusi
programmu veidošanas un apraides atļauju. Raidorganizācijas
programmas nosaukums, valoda un programmas formāts ir vispārējās programmas
koncepcijas nemaināmas sastāvdaļas izsniegtās programmu veidošanas un apraides atļaujas darbības termiņā.
(4) Raidorganizācijai
ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi,
objektīvi, veicinot
brīvu viedokļu apmaiņu un atbilstoši vispārpieņemtiem žurnālistikas un
ētikas principiem. Komentāram ir jābūt atdalītam no ziņām, turklāt ir jānosauc
komentāra autors.
24. pants. Ierobežojumi programmu veidošanai
(1)
Programma
nedrīkst ietvert:
1) sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta
vardarbība;
2) pornogrāfiju;
3) musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai
reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;
4) aicinājumu uz karu vai militārā konflikta
izraisīšanu;
5)
aicinājumu
vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts
teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.
(2)
Raidorganizācijām
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir pienākums ārkārtējās situācijās
savās programmās dot iespēju attiecīgajām amatpersonām sniegt paziņojumus
iedzīvotājiem.
(3)
Priekšvēlēšanu
aģitāciju raidorganizācijās reglamentē speciālie normatīvie akti.
(4)
Savās
programmās raidorganizācija drīkst izmantot citu autoru programmas, filmas,
raidījumus, sižetus un citus materiālus, ievērojot Autortiesību likuma noteikumus, kā arī
Latvijai saistošos starptautiskos līgumus.
(5)
Latvijas
sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu
organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības,
Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās
tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem
sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Šādu notikumu
sarakstu un to raidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.
(6)
Ja
raidorganizācija ir ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, kuri
attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas konvencijas par
pārrobežu televīziju dalībvalstī ir iekļauti sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu
sarakstā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, tā nedrīkst
izmantot šīs ekskluzīvās tiesības tādā veidā, ka lielai daļai iedzīvotāju
attiecīgajā dalībvalstī tiek liegta iespēja sekot šādiem īpaši svarīgiem notikumiem
ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.
(7)
Brīva
televīzija ir sabiedriskās vai komerciālās raidorganizācijas nodrošināta
apraide bez jau esošajam raidorganizācijas finansējumam vai papildus noteiktas
maksas.
(8)
Latvijas
sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem:
1) liela starptautiska mēroga sporta pasākums
vai sacensības, īpaši gadījumos, kad piedalās Latvijas nacionālā komanda;
2)
Latvijas
iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs kultūras pasākums;
3) pasākums tradicionāli ir izplatīts ar
brīvas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamu Latvijas iedzīvotāju
daļu.
(9)
Neskatoties
uz šī panta piektās un sestās daļas noteikumiem, citai raidorganizācijai ir
tiesības veidot un izplatīt īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90
sekundes, par sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem. Šo ziņu reportāžu
veidošanai raidorganizācijai ir tiesības saņemt videomateriālu no
raidorganizācijas, kas ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, uz
vienošanās pamata apmaksājot materiāla kopēšanas vai nodošanas izmaksas.
(10)
Par jebkuras
informācijas, sižeta, komentāra, apskata, ziņas iekļaušanu vai dalībnieka
uzaicināšanu raidījumā nedrīkst saņemt tiešu vai netiešu atlīdzību.
(1)
Katram
raidījumam jānotiek vienā valodā - raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās
valodās jānodrošina ar tulkojumu (
dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis
noteikums neattiecas uz raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas mācību
raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek
veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu
izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem.
(2)
Raidījuma
valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņas pavadījuma.
(3)
Demonstrējamām
filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām valsts valodā vai arī ar oriģinālo skaņas
pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām
vai ieskaņotām latviešu valodā. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju
un satelīttelevīziju, kur demonstrētās filmas var būt dublētas vai subtitrētas
vairākās valodās, vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu. Zem dublētā teksta
skaņas pavadījums var būt tikai vienā valodā.
(4)
Televīzijas
raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus
ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu
valodā. Šis
noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, kur demonstrētie
raidījumi var būt dublēti vai subtitrēti vairākās valodās, vai arī ar oriģinālo
skaņas pavadījumu.
(5)
Raidījumos
ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā.
(1)
Kultūras ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izsludināt
konkursu par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu sabiedriski nozīmīgu
programmu vai raidījumu veidošanai.
(2)
Par sabiedriski nozīmīgiem raidījumiem ir uzskatāmas ziņu un aktuālu
notikumu pārraides, ieskaitot reģionālas un vietējas nozīmes ziņu un
sabiedrisku notikumu pārraides, kultūras un izglītojoši raidījumi, kā arī
sabiedrības integrāciju veicinoši raidījumi.
(3) Šī panta kārtībā piešķirtā dotācija ir izmantojama, ievērojot Komercdarbības atbalsta likuma noteikumus un konkursa nolikumu, un izlietojama vienīgi mērķiem, kam tā piešķirta. Raidorganizācijai ir pienākums normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un nodrošināt finanšu kontroli par šīs dotācijas izmantošanu.
(4)
Šī panta noteikumi nav piemērojami peļņas gūšanas nolūkos, kas rada vai
varētu radīt konkurences izkropļojumus. Programmās un raidījumos, kas veidoti
ar šajā pantā noteikto valsts atbalstu, aizliegts izvietot reklāmu.
(1)
Katra
raidorganizācija nodrošina, lai visas izplatītās programmas, izņemot
kabeļtelevīzijā un kabeļradio (radiotranslācijā) retranslētās programmas, tiktu
pilnībā ierakstītas tādā kvalitātē, kas ļauj konstatēt šīs programmas saturu.
Šis ieraksts jāuzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro mēnesi pēc raidīšanas
dienas. Tā kopija bez maksas izsniedzama Kultūras ministrijai, tiesai,
prokuratūras vai izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.
(2)
Katra
programmu veidojoša raidorganizācija patstāvīgi veic izplatīto programmu
uzskaiti. Šie uzskaites materiāli izsniedzami Kultūras ministrijai, tiesai,
prokuratūras vai izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.
(3)
Pēc Kultūras
ministrijas pieprasījuma raidorganizācija sniedz informāciju par programmas un
raidījuma nosaukumu, to pārraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību
subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem, reklāmu un televeikalu.
(4)
Televīzijas
raidorganizācijas nodrošina šā likuma 29. un 30. pantā minēto raidījumu un
audiovizuālu darbu uzskaiti un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divas
reizes gadā iesniedz Kultūras ministrijai pārskatus par šo pantu noteikumu
izpildi.
28.
pants. Raidījuma izlaidumdati
(1)
Katra
raidījuma beigās norādāmi tā
izlaidumdati.
(2)
Raidījuma
izlaidumdatos norādāmi tā autori. Neatkarīgie producenti norāda arī savu
nosaukumu.
(3)
Latvijā
veidoto raidījumu izlaidumdatiem ir jābūt valsts valodā. Ja raidījums ir veidots
svešvalodā, tad raidījuma izlaidumdati var būt norādīti arī raidījuma valodā.
V nodaļa. Televīzijas
raidorganizāciju programmu un raidījumu veidošanas īpašie noteikumi
29.
pants. Eiropas audiovizuālie darbi
(1)
Raidorganizācijas
veidotajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles,
reklāmu un televīzijas veikalu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst
šādai proporcijai:
1) ne mazāk par 51 procentu - Eiropas
audiovizuālajiem darbiem;
2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne
mazāk par 40 procentiem - valsts valodā veidotiem raidījumiem. Šis noteikums
neattiecas uz retranslētajām programmām, kabeļtelevīzijām un
satelīttelevīzijām.
(2)
Eiropas
audiovizuālie darbi ir:
1) Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs
veidotie audiovizuālie darbi;
2) šā panta otrās daļas noteikumiem
atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par
pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un
kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas
Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem;
3)
šā panta
trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās
Eiropas valstīs un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz
Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem
darbiem.
(3)
Šā panta
otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi,
kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai
vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz
vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tos ir veidojis viens producents vai
vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;
2) to producēšanu pārrauga un faktiski
kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā
vai vairākās no šīm valstīm;
3) šo valstu producentu ieguldījums
kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens
producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) ārpus šīm valstīm.
(4)
Šā panta
otrās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko
veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas
valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas
par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Latvija vai Eiropas Kopiena
ir noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko
šie producenti veidojuši sadarbībā ar Latvijā vai vienā vai vairākās Eiropas
Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus
galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām
Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas konvencijas par pārrobežu
televīziju dalībvalstīm.
(5)
Par Eiropas
audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas
audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Latvijas vai
Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu
ietvaros. Turklāt Latvijas vai Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu
no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas
vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs)
producents vai vairāki šādi producenti.
(6)
Par Eiropas
audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu
producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī
darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas
izpratnē, bet kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no
Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
30.
pants. Neatkarīgie producenti
Raidorganizācijas
veidotajā audiovizuālajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu
raidījumu, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu un televīzijas
veikalu raidlaika kopapjoma nedēļas laikā jāparedz neatkarīgo producentu
veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Raidorganizācija nodrošina, ka
lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiek paredzēta
neatkarīgo producentu pēdējo piecu gadu laikā veidotajiem Eiropas
audiovizuālajiem darbiem.
31.
pants. Televīzijas raidorganizāciju
programmu un raidījumu veidošanas ierobežojumi
(1)
Raidorganizācijas
nedrīkst izplatīt tāda satura raidījumus un audiovizuālus darbus, kas var
kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskajai, garīgajai un tikumiskai
attīstībai, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs
raidlaiks (no pulksten 23:00 līdz 7:00) vai lietoti tehniskie bloķēšanas
līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šādām programmām un raidījumiem jābūt speciāli
atzīmētiem, gan tos izplatot, gan nododot publicēšanai preses izdevumiem.
(2)
Laikā no
pulksten 7:00 līdz 23:00 nedrīkst izplatīt raidījumus un audiovizuālus darbus,
kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā),
asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu.
Tekstā nedrīkst būt rupjības un nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst
attiekties uz seksuālām darbībām. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un
satelīttelevīziju, ja tiek lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi.
(3)
Kārtību,
kādā tiek veikta raidījumu un audiovizuālo darbu klasifikācija atbilstoši šī
panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, nosaka Ministru kabinets.
VI nodaļa. Reklāma, televīzijas veikals
un raidījumu sponsorēšanas noteikumi
32.
pants. Reklāmas un televīzijas veikala
veidošanas vispārīgie noteikumi
(1)
Reklāmai un televīzijas veikalam ir jāatbilst
Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma un
citu normatīvo aktu prasībām, cik tālu tas nav pretrunā ar šī likuma prasībām.
(2)
Papildus šī panta pirmajā daļā noteiktajam,
reklāma un televīzijas veikals nedrīkst:
1)
mudināt uz
izturēšanos, kas kaitīga vides aizsardzībai;
2)
izmantot
frāzes, simbolus un nosaukumus, kas ir paredzētas svarīgām ziņām vai
sabiedrisko pakalpojumu paziņojumiem (piemēram, ziņu pārraide);
3)
vizuāli vai
verbāli attēlot personu, kas regulāri vada ziņu vai aktuālo notikumu
raidījumus;
4)
netieši
popularizēt tos produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta;
5)
veicināt vai
attaisnot aizspriedumainu attieksmi pret veselību vai drošību, kā arī mudināt
uz izturēšanos, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;
6)
pārkāpt
vispārēji pieņemtas morāles, sociālās vai kultūras normas;
7)
saturēt,
veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai
bezatbildīgu cilvēku izturēšanos pret dzīvniekiem;
(3)
Aizliegta tabakas, tabakas izstrādājumu un
smēķēšanas reklāma un televīzijas veikals.
(4)
Reklāmas
devējam nedrīkst būt redakcionāla ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.
(5)
Par reklāmas un televīzijas veikala saturu
atbild reklāmas devējs.
(6)
Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas vai
aizliegtas reklāmas vai televīzijas veikala izplatīšanu atbild gan reklāmas
devējs, gan raidorganizācija.
(7)
Par reklāmas un televīzijas veikala
izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild
raidorganizācija.
(8)
Reklāmā un televīzijas veikalā izmantotām
atsauksmēm vai apstiprinājumiem ir jābūt patiesiem un dokumentāli
apstiprināmiem. Katram atsauksmē izteiktam apgalvojumam, kas var tikt
interpretēts kā patiess, ir jābūt pamatotam.
(9)
Reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts
izmantot tehniskos līdzekļu vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un
klausītāju zemapziņu.
(10)
Reklāmā,
izņemot pašreklāmu, un televīzijas veikalā nedrīkst izmantot tādu personu tēlus
un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski aktuālu problēmu
raidījumus.
(11)
Ja reklāmā
vai televīzijas veikalā precēm tiek norādīta cena, tad tās nozīme nedrīkst tikt
samazināta ar tādiem vārdiem kā tikai.
(12)
Reklāma un televīzijas veikala skaņas
pavadījums nedrīkst būt pārmērīgi skaļš vai spalgs, tas nedrīkst tikt
paaugstināts reklāmas pārraidīšanas laikā.
(13)
Reklāmas un televīzijas veikala tekstam jābūt
salasāmam. Lai arī teksts var paplašināt vai paskaidrot reklāmā sniegto
informāciju, vai papildināt ar mazsvarīgāku novērtējumu, tas nedrīkst būt
pretrunā ar reklāmā sniegto informāciju.
(14)
Reklāmai un televīzijas veikalam ir jāsatur
skaidras norādes uz jebkādiem patērētājam piekrītošiem izdevumiem.
(15)
Reklāmā un televīzijas veikalā ir skaidri
jānorāda būtiski ierobežojumi reklamētā objekta līgumiskai garantijai.
(16)
Pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā
(izņemot tiešās vai virtuālās sarunas), kuras ir saistītas ar vismaz piecu
minūšu ilgu tālruņa zvana veikšanu, ir jābrīdina klausītāji vai skatītāji, ka
pakalpojuma izmantojums ir saistīts ar ilgu tālruņa izmantošanu.
(17)
Reklāma un televīzijas veikals, kas piedāvā
profesionāli izglītojošus kursus vai kursus, kas sagatavo profesionāliem vai tehniskiem
eksāmeniem, nedrīkst pārspīlēt rezultātā radušās darba iespējas vai atlīdzību.
(18)
Aizliegta produktu vai pakalpojumu reklāma un
televīzijas veikals, kas attiecas uz vai ir saistīta ar šāda rakstura tematiku:
1)
elpas
pārbaudes ierīces un produkti ar mērķi noslēpt alkohola lietošanas efektu;
2)
pornogrāfija;
3)
okultisms.
(19)
Maksas
tālruņa pakalpojumi ar skaidru seksuālu raksturu nedrīkst tikt reklamēti no
pulksten 7:00 līdz 23:00.
(20)
Reklāmā un
televīzijas veikalā aizliegts attēlot personas pazemojošā, seksuāli izaicinošā
veidā.
(21)
Iepazīšanās
pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts ietvert apgalvojumus, ka
cilvēki bez partnera ir nepilnvērtīgi, un to nedrīkst adresēt nepilngadīgām
personām.
(22)
Reklāmā un
televīzijas veikalā aizliegts veicināt vai attaisnot bīstamu, neapdomīgu vai
bezatbildīgu transportlīdzekļa vadīšanu.
(23)
Reklāmas un
televīzijas veikala ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu
translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos,
firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.
33.
pants. Reklāmas un televīzijas veikala
forma un izmantošana
(1)
Reklāmai un
televīzijas veikalam jābūt viegli identificējamiem un skaidri, ar optiskiem vai
akustiskiem līdzekļiem atdalītiem no citām programmas daļām. Reklāma
audiovizuālajās programmās un raidījumos ievietojama blokos, ietverot norādi,
ka tiek pārraidīta reklāma.
(2)
Slēptā
reklāma un slēptais televīzijas veikals ir aizliegti.
(3)
Izklaides
raidījumos ietvertā balvu pasniegšana spēles vai konkursa uzvarētājiem nav uzskatāma
par reklāmu. Pasniedzot balvu, preces ražotāja, pakalpojumu sniedzēja, firmas
zīmes vai nosaukuma nosaukšana pieļaujama tikai vienu reizi.
(1)
Loteriju, izklaides prognožu spēļu un bingo reklāmās aizliegts:
1)
tās
attiecināt uz nepilngadīgām personām vai izmantot reklāmas paņēmienus, kas
varētu ieinteresēt nepilngadīgās personas;
2)
rādīt vai
veicināt pārmērīgu vai bezatbildīgu aizraušanos ar spēlēšanu;
3)
parādīt tās kā alternatīvu darbam vai veidu, kā
uzlabot finanšu situāciju.
(2)
Aizliegta derību un azartspēļu reklāma un televīzijas veikals.
35.
Alkohola reklāmas ierobežojumi
(1)
Alkoholisko dzērienu, izņemot alus un vīna, reklāma un televīzijas
veikals ir aizliegta no
pulksten 10:00 līdz 23:00.
(2)
Alkoholisko
dzērienu reklāmai un televīzijas veikalam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:
1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgām
personām, un tās nedrīkst piedalīties tajos;
2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst
saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;
3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam
piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai
ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;
4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola
patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;
5) tie nedrīkst akcentēt alkohola saturu
alkoholiskajos dzērienos;
6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka
alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā
jomā.
(3)
Šā panta
otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu
translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos,
firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.
36.
pants. Zāļu ārstniecības līdzekļu un
palīdzības reklāmas un televīzijas veikala ierobežojumi
(1)
Nesertificētu
zāļu, ārstniecības produktu un procedūru reklāma ir aizliegta.
(2)
Aizliegta
nesertificētu produktu un procedūru
reklāma, kas domāta alkoholisma, narkomānijas vai citu atkarību izraisošu
slimību ārstēšanai un vielu nepareizas lietošanas seku novēršanai, kā arī uz
hipnozi un psihoanalīzi balstītu procedūru un pakalpojumu reklāma, kas piedāvā
ārstēties no attāluma.
(3)
Medikamentu un ārstniecības līdzekļu reklāmas un
televīzijas veikala mērķauditorija nedrīkst būt nepilngadīgās personas.
(1)
Pārtikas
produktu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts veicināt vai attaisnot
kāda pārtikas produkta pārmērīgu lietošanu.
(2)
Pārtikas
produktu reklāmā un televīzijas veikalā aizliegts noniecināt pilnvērtīgu
uzturu.
(3)
Pārtikas un
uztura produktu reklāmā un televīzijas veikalā nedrīkst apgalvot, ka
uztura piedevas var aizstāt pilnvērtīgu uzturu.
(4)
Novājēšanas
un svara vērotāju produktu vai pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā
aizliegts:
1)
to
attiecināt uz nepilngadīgām personām;
2)
attēlot
personas, kuru piemēram var sekot nepilngadīgas personas;
3)
aizliegts
solīt vai paredzēt noteiktu svara zaudēšanu, ja tiek lietoti šie produkti vai
pakalpojumi.
(5)
Novājēšanas
un svara vērotāju produktu vai pakalpojumu reklāmā un televīzijas veikalā
jāiekļauj ieteikums pirms produktu vai pakalpojumu izmantošanas konsultēties ar
ārstu.
(1)
Reklāmas un televīzijas veikala, kurā piedāvā
iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, mērķauditorija nedrīkst būt
nepilngadīgas personas.
(2)
Reklāmā un
televīzijas veikalā, kuras mērķauditorija ir nepilngadīgas personas, aizliegts,
popularizējot preci, norādīt uz papildus produktu, ja tas nav integrēts pamata
produkta sastāvā.
39. pants. Sponsorēšanas vispārīgie noteikumi
(1)
Sponsorēšana ir
fiziskās vai juridiskās personas, kas nav iesaistīta raidījuma veidošanā,
veikta tieša vai netieša raidījuma izveides finansēšana ar mērķi popularizēt
savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu, tēlu vai produkciju.
(2)
Par sponsorēšanu atzīstama gan finansiāla palīdzība, gan pakalpojumu
sniegšana vai preču piegāde ar nosacījumu, ja tas tiek izmantots raidījuma
veidošanā.
(3)
Sponsorētajā
programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai
citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus
norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu. Sponsorētajā
raidījumā var tikt ievietota sponsora vai citas personas reklāma atbilstoši
vispārējiem reklāmu izvietošanas noteikumiem.
(4)
Ja kāds
raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, tas raidījuma sākumā vai beigās
ir skaidri jānorāda, minot sponsora vārdu, firmas zīmi, darbības
veidu, tēlu vai produkciju.
(5)
Sponsors
nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un izplatīšanas laika izvēli.
40.
pants. Sponsorēšanas aizliegums
(1)
Personas,
kuru pamatnodarbošanās ir saistīta ar
tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta,
nedrīkst būt raidījumu sponsori.
(2)
Aizliegts
sponsorēt ziņu (izņemot šauri tematiskas ziņas) un sabiedriski aktuālu problēmu
raidījumus.
VII nodaļa. Reklāma
televīzijas raidorganizācijās
41.
pants. Reklāmu veidi
Televīzijas raidorganizāciju programmās var tikt izvietoti šādi reklāmu
veidi:
1)
reklāmas klips;
2)
ilgstoša reklāma;
3)
daļēja kadra reklāma;
4)
virtuāla reklāma;
5)
interaktīva reklāma.
42.
pants. Reklāmas klips
Reklāmas klips ir
reklāmas sižets, kura ilgums nepārsniedz 90 sekundes.
43.
pants. Ilgstoša reklāma
(1)
Ilgstoša reklāma ir reklāmas sižets, kura ilguma pārsniedz 90 sekundes un kurā
sabiedrībai tiek raidīts detalizēts preču vai pakalpojumu, firmu, personu,
organizāciju, to darbības veidu vai ideju apraksts.
(2)
Ilgstošai reklāmai jāatbilst šādiem
noteikumiem:
1) visas ilgstošās reklāmas laikā jābūt norādei, ka tiek pārraidīta
ilgstoša reklāma;
2) ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt ēterā jau esošu pazīstamu
raidījumu, kā arī tajā nedrīkst
izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai
sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus;
3) ilgstošo reklāmu nedrīkst pārraidīt īpaši skatāmā laikā no pulksten
19:00 līdz pulksten 23:00.
44.
pants. Daļēja kadra reklāma
(1)
Daļēja kadra reklāma ir reklāma, kas atrodas kadra malā vienlaicīgi ar
pārraidāmo raidījumu slīdošās rindas, logotipu, īsu reklāmas klipu vai cita
veida reklāmas veidā.
(2)
Daļēja kadra reklāmai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:
1) daļēja kadra
reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā trešo daļu kadra;
2) daļējas kadra reklāmas laukumam jābūt nemainīgam. Reklāmas laukumam un
reklāmai jābūt viegli identificējamai un skaidri, ar optiskiem (vizuāliem)
līdzekļiem atdalītai no pārējā kadra;
3) neatkarīgo producentu vai citu raidorganizāciju veidotajos raidījumos
raidorganizācija drīkst izvietot daļēja kadra reklāmu tikai ar tiesību turētāja
piekrišanu;
4) daļēja kadra reklāmai ir jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā;
5) daļēja kadra reklāmu nedrīkst ievietot bērnu un reliģiskajos
raidījumos;
6) ja daļēja kadra reklāma tiek novietota uz kadrā izvietotā pulksteņa
raidījumu starplaikos, tā nav jānodala ar optiskiem (vizuāliem) līdzekļiem no
pārējā kadra.
(3)
Daļēja kadra reklāma tiek ieskaitīta stundas un diennakts reklāmas
apjomā, proporcionāli aizņemtajam kadra laukumam.
45.
pants. Virtuāla reklāma
(1)
Virtuāla reklāma ir reklāma, kas tiek
elektroniski uzlikta kadra attēlam raidījuma pārraides laikā.
(2)
Ievietojot programmā virtuālo reklāmu,
jāievēro šādi nosacījumi:
1) raidījuma sākumā un beigās raidorganizācija informē par virtuālo
reklāmu raidījumā;
2) pasākuma organizētājs nedrīkst ievietot virtuālo reklāmu televīzijas
signālā bez raidorganizācijas, kas ieguvusi pārraidīšanas tiesības,
iepriekšējas piekrišanas;
3) raidorganizācija nedrīkst izvietot virtuālo reklāmu bez pasākuma
organizētāja, raidījuma producenta vai autora iepriekšējas piekrišanas;
4) virtuālo reklāmu aizliegts izvietot uz fiziskām personām;
5) virtuālo reklāmu drīkst izvietot tikai uz tām virsmām, kas parasti tiek
izmantotas reklāmai. Sporta sacensībās virtuālo reklāmu drīkst izvietot arī uz
laukuma virsmas ārpus sacensību laika;
6) virtuālo reklāmu nedrīkst izmantot tādiem produktiem vai pakalpojumiem,
kuru reklamēšana ir aizliegta;
7) uz virtuālo reklāmu neattiecas šajā likumā noteiktie reklāmas apjoma
ierobežojumi.
46.
pants. Interaktīva reklāma
(1)
Interaktīva (mijiedarbības) reklāma ir reklāmas forma, kuras izmantošanas laikā
skatītājam tiek dota iespēja no programmas redakcionālās daļas piekļūt
detalizētākam reklāmas saturam.
(2)
Pirms piekļūšanas detalizētam reklāmas saturam
uz kadra jāizvieto raidījuma valodā brīdinājums par iziešanu no raidījuma un
iekļūšanu interaktīvajā reklāmas vidē.
(3)
Nepilngadīgajām personām domātajos raidījumos
aizliegts ievietot interaktīvo reklāmu.
(4)
Uz interaktīvo reklāmu neattiecas šajā likumā
noteiktie reklāmas apjoma ierobežojumi.
47.
pants. Televīzijas veikals
(1)
Televīzijas
veikala skatloga raidlaika ilgumam jābūt ne mazākam kā 15 minūtes bez
pārtraukuma.
(2)
Diennaktī
atļauta ne vairāk kā astoņu televīzijas veikala skatlogu izplatīšana. To
raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem
jābūt skaidri, ar optiskiem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā
televīzijas veikala skatlogiem.
(3)
Šī panta
otrās daļas noteikumi neattiecas uz programmām, kurās tiek demonstrēts vienīgi
televīzijas veikals. Reklāma šādās programmās izvietojama atbilstoši
vispārējiem reklāmas izvietošanas noteikumiem.
48.
pants. Reklāmas un televīzijas veikala
apjoms
(1)
Reklāmai un
televīzijas veikalam atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus no
raidlaika kopapjoma diennaktī. Reklāmas klipu un televīzijas veikala klipu
laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī.
(2)
Reklāmas klipiem un televīzijas veikala
klipiem atvēlētais laiks
katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus.
(3)
Šā panta
izpratnē par reklāmu netiek uzskatīta un nav ieskaitāma reklāmas apjomā
pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes
sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.
49.
pants. Reklāmas un televīzijas veikala
izvietošana programmā
(1)
Reklāma un
televīzijas veikals ir izvietojami starp raidījumiem. Ja tiek ievēroti šā panta
otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televīzijas
veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai tie nemazinātu
raidījumu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku
intereses.
(2)
Raidījumos
kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un
pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televīzijas veikals izvietojami
tikai starp šīm daļām vai pauzēm.
(3)
Izplatot
tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas, izņemot seriālus,
izklaides un dokumentālus raidījumus, kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos
drīkst pārtraukt vienu reizi katrā 45 minūšu laika posmā. Turpmāka darba
pārtraukšana atļauta vēl vienu reizi, ja tā ilgums vismaz par 20 minūtēm
pārsniedz divus vai vairākus pilnus 45 minūšu laika posmus.
(4)
Ja reklāma
vai televīzijas veikals iekļauts programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta
otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu un televīzijas
veikalu ir jābūt vismaz 20 minūšu pārtraukumam.
(5)
Reklāmu un
televīzijas veikalu nedrīkst iekļaut ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu,
dokumentālajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu
ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 minūtes vai vairāk minūšu,
piemērojami šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumi.
(6)
Valsts
svētku un reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas un televīzijas veikala
izplatīšana ir aizliegta.
VIII nodaļa. Reklāma radio
raidorganizācijās
50.
pants. Reklāmu veidi
Radio raidorganizāciju programmās var tikt izvietoti šādi reklāmu veidi:
1)
reklāmas klips;
2) ilgstoša
reklāma.
51.
pants. Reklāmas klips
Reklāmas klips ir
reklāmas sižets, kura ilgums nepārsniedz 90 sekundes;
52.
pants. Ilgstoša reklāma
Ilgstošai reklāmai
jāatbilst šādiem noteikumiem:
1) reklāmas sākumā un beigās jābūt norādei,
ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;
2) ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt ēterā
jau esošu pazīstamu raidījumu, to nedrīkst vadīt raidorganizācijā strādājoši
žurnālisti;
3) ilgstošo reklāmu nedrīkst pārraidīt īpaši
klausāmā laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 11.00.
53.
pants. Reklāmas apjoms
(1)
Reklāmai
atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma
diennaktī.
(2)
Reklāmas
klipiem atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20
procentus.
(3)
Šā panta
izpratnē par reklāmu netiek uzskatīta un nav ieskaitāma reklāmas apjomā
pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes
sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.
XI nodaļa. Radio datu sistēmas izmantošanas noteikumi
54. pants. Radio datu sistēma
Radio datu sistēma ir informācija, kas tiek
pārraidīta ciparu formātā vienlaicīgi ar radio programmu FM diapozonā, lai
atvieglotu klausītājiem programmas formāta izvēles iespējas, veicinātu
programmu atpazīstamību un sniegtu papildus operatīvo informāciju par
transporta satiksmi, kā arī citus pakalpojumus radio uztvērēju lietotājiem.
55.
pants.
Transporta kustības paziņojums
(1)
Transporta
kustības paziņojums ir radio raidorganizācijas veidota un izplatīta informācija
par transporta kustību, kas uztverams izmantojot radio uztvērēja radio datu
sistēmas tehniskās iespējas.
(2)
Ministru
kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti un izplatīti transporta kustības
paziņojumi.
(3)
Transporta
kustības paziņojumi nedrīkst saturēt cita veida informāciju kā tikai ziņas par
transporta satiksmi.
56. pants. Radio raidorganizācijas programmas
nosaukuma izplatīšana
(1)
Radio
raidorganizācijām ir tiesības tās programmas nosaukumu pārraidīt radio datu
sistēmā.
(2)
Šīs tiesības
radio raidorganizācijas drīkst izmantot tikai radio raidorganizācijas
programmas nosaukuma pārraidei, izmantojot statisku rakstu zīmju izvietojumu.
(3)
Radio
raidorganizācijas programmas nosaukums, kas izplatīts šādā veidā, nedrīkst būt
garāks par astoņām rakstu zīmēm.
57. pants. Raidorganizāciju tiesības uz informāciju
(1)
Raidorganizācijām
ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām.
(2)
Izplatot
informācijas atsaukumu, raidorganizācijai ir pienākums minēt kļūdaino ziņu,
kura tiek atsaukta.
(3)
Raidorganizācijām
tiek nodrošināta brīva pieeja Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem,
lai veidotu un izplatītu īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90
sekundes.
58.
pants. Atsaukums
(1)
Persona, par
kuru kādas raidorganizācijas raidījumā minētas nepatiesas ziņas, var pieprasīt,
lai tā pati raidorganizācija izplata šo ziņu atsaukumu.
(2)
Iesniegums par atsaukuma izplatīšanu jāiesniedz
raidorganizācijai rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, informējot
par to Kultūras ministriju.
(3)
Iesniegums raidorganizācijā izskatāms septiņu dienu laikā no
tā saņemšanas dienas. Ja raidorganizācijai nav pietiekamu pierādījumu, ka
izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tai tuvākajā raidījumā vai piecu dienu
laikā līdzvērtīgā laikā šīs ziņas jāatsauc.
(4)
Atsaukums
jāizplata ne vēlāk kā septiņu dienu laikā raidorganizācijas vārdā tajā pašā
raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, kurā tika minētas nepatiesās ziņas.
(5)
Izplatot
informācijas atsaukumu, raidorganizācijai ir pienākums minēt kļūdaino ziņu,
kura tiek atsaukta.
(6)
Ja
raidorganizācija nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tā septiņu dienu laikā, pēc iesnieguma saņemšanas, par to
paziņo iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus. Iesnieguma iesniedzējam pēc
atteikuma saņemšanas ir tiesības viena mēneša laikā griezties tiesā.
59.
pants. Tiesības uz atbildes izplatīšanu
(1)
Fiziskajai
vai juridiskajai personai, kuru aizskar kādas pārraidītās ziņas, neatkarīgi no
tā, vai ir pieprasīts atsaukums, ir tiesības uz atbildi. Atbilde var būt
aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās raidorganizācijā ieraksta
veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.
(2)
Personai,
kura vēlas izmantot tiesības uz atbildi, 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas
jāiesniedz raidorganizācijai rakstveida iesniegums, informējot par to
Kultūras ministriju. Iesniegumam pievienojama atbilde.
(3)
Personai,
kura apstrīd raidījumā izplatītās ziņas, ir tiesības tajā pašā raidorganizācijā
bez maksas noskatīties vai noklausīties raidījuma fragmentu, kurā aizskartas
tās intereses, vai saņemt par maksu šāda raidījuma ieraksta kopiju.
(4)
Aizskartā persona
atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un to vietā sniedz citas.
(5)
Raidorganizācija
pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.
(6)
Raidorganizācijai
14 dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas, tajā pašā raidījumā un tajā
pašā raidījuma laikā, kurā pārraidītas minētās ziņas, bez maksas jāizplata
atbilde, pēc aizskartās personas izvēles nolasot tās sagatavoto atbildi vai
izplatot ierakstu ar šo atbildi.
(7) &
nbsp;
Raidorganizācija
atbildes sniegšanai nodrošina tikpat ilgu laiku, kā laiks, kurā tika sniegtas
nepatiesās ziņas, vai vismaz 90 sekunžu ilgu laiku, ja nepatiesās ziņas ir
sniegtas mazāk nekā 90 sekundes.
(8)
Raidorganizācija
var atteikties izplatīt atbildi, ja tā satur krimināli sodāmu paziņojumu vai ja
personai, kuru skar apstrīdamās ziņas, nav tiesiski pamatojamas ieinteresētības
atbildes izplatīšanā.
(9)
Atteikumu
raidorganizācija septiņu dienu laikā paziņo iesniedzējam rakstveidā, norādot
atteikuma iemeslus. Iesnieguma iesniedzējam viena mēneša laikā pēc atteikuma
saņemšanas ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.
60.
pants. Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu
(1)
Kaitējums,
arī morālais kaitējums, kas nodarīts fiziskajai vai juridiskajai personai vai
personu apvienībai, sniedzot par to raidījumā ziņas, kas aizskar tās godu un
cieņu, raidorganizācijai jāatlīdzina saskaņā ar Civillikuma un citu normatīvo
aktu noteikumiem.
(2)
Raidorganizācija
tiek atbrīvota no kaitējuma atlīdzības, ja personas godu un cieņu aizskarošas
ziņas ir valsts un pašvaldību institūciju vai amatpersonu paziņojumos, ir
personu paziņojumos, kas pausti publiski vai raidorganizācijas pārstāvim, vai
arī šādas ziņas satur informāciju, kas pirmreizēji izplatīta un nav atsaukta
citā masu informācijas līdzeklī, kā arī tad, ja nepatiesas ziņas
izplatītas tiešajā translācijā un raidorganizācijai nav bijis iespējams
ietekmēt šo ziņu izplatīšanu.
61.
pants. Administratīvā atbildība un kriminālatbildība
(1)
Par
programmu izplatīšanu bez programmu veidošanas un apraides atļaujas,
retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīziju, kabeļradio,
satelīttelevīziju un satelītradio darbībai, par raidorganizācijas darbības
neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par likumā paredzētās
informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Kultūras ministrijai, par
programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem un par citiem šā likuma
pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Krimināllikumu.
(2)
Par pieļauto
pārkāpumu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā Kultūras ministrija
raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma
protokolu, izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, uzlikt administratīvo sodu
vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.
XI nodaļa. Likuma izpildes kontrole un tās kārtība
62.
pants.
Likuma izpildes kontrole
Šā likuma izpildes
kontroli veic Kultūras ministrija, šajā likumā un citos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
63. pants. Kultūras ministrijas darbības principi raidorganizāciju jomā
(1)
Visi
raidorganizāciju jomā pieņemtie lēmumi ir publiski un pieejami jebkurai
ieinteresētajai personai.
(2)
Kultūras
ministrija veicina visu veidu raidorganizāciju līdztiesīgu un līdzsvarotu
attīstību.
(3)
Kultūras
ministrija saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem nepieļauj
dominējoša stāvokļa veidošanos raidorganizāciju jomā.
(4)
Kultūras
ministrija veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu raidorganizāciju
jomas politiku.
(5)
Kultūras
ministrijai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz raidorganizācijām šajā
likumā un citos normatīvajos aktos tieši paredzētos gadījumos. Šos lēmumus var
pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(6)
Kultūras
ministrijai nav tiesību vērtēt raidorganizāciju programmas pirms to raidīšanas.
Kultūras ministrijai ir tiesības vērtēt raidorganizāciju programmu koncepcijas.
64. pants. Kultūras ministrijas
lēmumu pieņemšanas kārtība
Ministru kabinets
izdod noteikumus par Kultūras ministrijas lēmumu pieņemšanas kārtību
raidorganizāciju jomā, nosakot:
1) iesaistīto pušu un ieinteresētās trešās
puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētai un
tikt uzklausītai;
2) prasības un kārtību, kas Kultūras
ministrijai jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot
lēmumus;
3) termiņus, kas jāievēro Kultūras
ministrijai un iesaistītajām pusēm.
65. pants. Kultūras ministrijas uzdevumi
raidorganizāciju jomā
(1)
Kultūras
ministrija izstrādā Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju,
nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēju visā valsts
teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan komerciālo raidorganizāciju
attīstību. Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju apstiprina Ministru
kabinets.
(2)
Kultūras
ministrija raidorganizāciju jomā:
1) kārto uz izsniegto programmu veidošanas un
apraides atļauju, retranslācijas atļauju un speciālo atļauju (licenci)
kabeļtelevīzijas, kabeļradio, satelīttelevīzijas un satelītradio darbībai
pamata raidorganizāciju reģistru;
2) vāc, apkopo un analizē informāciju par
raidorganizācijām, to darbību un attīstību Latvijā un ārvalstīs;
3) uztur sakarus ar citu valstu institūcijām,
kas risina raidorganizāciju darbības un attīstības jautājumus;
4) pasūta
raidorganizāciju jomas funkciju nodrošināšanai (kompetentu lēmumu
pieņemšanai) nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par
raidorganizāciju darbības un attīstības problēmām;
5) uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un
klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par raidorganizāciju
darbību;
6) pieprasa no raidorganizācijām raidījumu
ierakstus gadījumos, kad ir saņemta sūdzība, un gādā par to saglabāšanu līdz
galīgai sūdzības izskatīšanai;
7) pieprasa no televīzijas raidorganizācijām
dokumentus, kas apliecina, ka tās ievēro šā likuma 29. un 30. panta noteikumus.
8) savas kompetences ietvaros konsultē
fiziskas vai juridiskas personas;
9) veic raidorganizāciju darbības monitoringu
un apkopo tā rezultātus.
(3)
Kultūras
ministrija kontrolē šā likuma ievērošanu:
1) uzklausot un pārbaudot sūdzības;
2) kontrolējot programmu uzskaiti
raidorganizācijās;
3) veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes
izlases veida pārbaudes;
4) izskatot lietas, kas saistītas ar šajā
likumā noteiktā reklāmas apjoma un tās izvietošanas pārkāpumiem, kā arī
saistībā ar slēpto reklāmu.
(4)
Kultūras
ministrija izskata materiālus par likuma pārkāpumiem raidorganizāciju jomā un
atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, biežuma un bīstamības pieņem vienu no
šādiem lēmumiem:
1) izteikt raidorganizācijai brīdinājumu;
2) piemērot administratīvo naudas sodu
Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā;
3) anulēt programmu veidošanas un apraides
atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas,
kabeļradio (radiotranslācijas) un satelīttelevīzijas, satelītradio darbībai,
izbeigt vai apturēt raidorganizācijas darbību;
66. pants. Kultūras ministrijas tiesības raidorganizāciju jomā
Kultūras ministrijas
amatpersonām ir tiesības:
1) jebkurā raidorganizācijā pārbaudīt
izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī noskatīties un noklausīties
tos;
2) aizrādīt raidorganizāciju vadītājiem vai
to atbildīgiem darbiniekiem, ja atsevišķi raidījumi neatbilst to vispārējai
programmas koncepcijai, šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām;
3) pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās
darbības pārskatu, ja tās pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta
finansējumu vai maksājumu atvieglojumus.
67. pants. Kultūras ministrijas lēmumi
raidorganizāciju jomā
(2)
Par Kultūras
ministrijas amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā
iestājas administratīvā atbildība.
(3)
Kultūras
ministrija ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai
izpildītu šajā likumā tai paredzētos uzdevumus.
68.
pants.
Kultūras ministrijas amatpersonu atbildība raidorganizāciju jomā
(1)
Kultūras
ministrijas amatpersonām ir aizliegts bez kultūras ministra akcepta izpaust
informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā
konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši
noteiktus gadījumus.
(2)
Kultūras
ministrijas amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas
par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas raidorganizācijām
radušies to prettiesiskas rīcības dēļ.
Likums stājas spēkā ....
Likumprojekta
Radio un televīzijas likums
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ normatīvais akts ir
vajadzīgs |
|
|||
Radio
un televīzijas likums tika pieņemts 1995.gadā, kad
raidīšanas jomā vēl nebija ienākušas jaunās tehnoloģijas, nebija
nostabilizējies reklāmas tirgus un pilnībā nebija skaidra arī
raidorganizāciju attīstības tālākā koncepcija. Radio un televīzijas likumā
ir virkne noteikumu, kuri neatbilst šodienas realitātei un ir pretrunā ar
spēkā esošo normatīvo aktu sistēmu. Jauni likumi ir
nepārprotami nepieciešami tādēļ, lai novērstu eksistējošās pretrunas: 1) Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāva formēšanā un darbības
modelī saskatāma pretruna ar Satversmes 1.pantu, jo
demokrātiskā valstī darbojas varas dalīšanas princips viena institūcija
pilnvērtīgi nevar nodarboties ar valsts pārvaldi attiecībā uz komerciālām
raidorganizācijām, un tajā pašā laikā pieņemt izvērstus un sabalansētus
lēmumus attiecībā uz sabiedriskām raidorganizācijām. Bez tam, saskaņā ar Radio
un televīzijas likuma 57.pantu Nacionālā radio un televīzijas padome ir
valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā un veic
to dalībnieku pilnsapulces funkcijas, kas nenovēršami rada interešu
konfliktu. 2) laikā, kad tika pieņemts esošais Radio un televīzijas likums
(1995.gadā), raidīšanas tehnoloģijas vēl nebija attīstījušās, praktiski
pastāvēja tikai virszemes raidītāju apraide, kā arī programmu izplatīšana ar
kabeļsistēmu un satelītu starpniecību. Šobrīd strauji tiek ieviestas ciparu
tehnoloģijas, notiek vairāku tehnoloģiju saplūšana, aizvien vairāk tiek
izmantoti interaktīvie pakalpojumi (multi-kanāli, programmu
uzlabojumi, datu pārraide , elektroniskie programmu gidi, personīgā
tiešraižu skatīšanās) attīstās raidīšana interentā (streaming),
vienlaicīga raidīšana (simulcasting), programmu piedāvājums ar mobilo
telefonu operatoru starpniecību u.tml. 3) attīstās jaunas reklāmas formas (ilgstošā, interaktīvā, virtuālā u.c),
kuru regulējums šobrīd ir nepietiekošs, un tas paver iespējas likuma patvaļīgai
interpretēšanai un negodīgai
konkurencei mediju starpā, Esošā
likuma darbības laikā normatīvo aktu piemērošanas izpratnē ir izveidojušās
atziņas, kas nostiprinājušās praksē, un tās ietvertas likumprojektā, tādējādi
nodrošinot sfēras tiesisko regulējumu atbilstoši šodienas realitātei. Esošajā
likumā virkne normu ir tulkojamas neviennozīmīgi, jo tās ir noformulētas
neprecīzi, pat pretrunīgi. Likumprojekts nodrošina normu precizāku definējumu
un vienotu piemērošanu. LR Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Radio un televīzijas
apakškomisijā līdz tās likvidēšanai 2004.gada aprīlī noritēja darbs pie šī
likumprojekta izstrādes, pieaicinot Nacionālo radio un televīzijas padomi, kā
arī nozares speciālistus. Pirms šī likumprojekta nosūtīšanas Ministru
kabinetam, likumprojekts tika saskaņots ar šādām institūcijām LR Tieslietu
ministrija, LR Satiksmes ministrija, Īpašu uzdevumu ministrija bērnu un
ģimenes lietās sekretariāts, LR Ekonomikas ministrija, Nacionālā radio un
televīzijas padome, Latvijas Reklāmas asociācija, Valsts Cilvēktiesību
birojs, Nevalstisko
organizāciju centrs. Piedaloties
nozares ekspertiem, kā arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei,
Ministru kabinetā darbs pie šī likumprojekta galīgās redakcijas izstrādes
šogad tika atsākts un pabeigts. |
|
|||
2. Normatīvā akta projekta būtība |
|
|||
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|||
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|
|||
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
||||
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
|||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru
kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. |
Sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāizdod šādi Ministru
kabineta noteikumi: 1) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu izsoles norises kārtību
programmas veidošanas un apraides tiesību piešķiršanai komerciālajām
raidorganizācijām; 2) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu konkursa norises kārtību
programmas veidošanas un apraides tiesību piešķiršanai nekomerciālajām
raidorganizācijām; 3) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā
kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācija) saņem speciālo atļauju
(licenci); 4) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā
satelīttelevīzijas un satelītradio saņem speciālo atļauju (licenci); 5) Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu valsts nodevas apmēru par apraides atļaujas
pārreģistrāciju; 6) Ministru
kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā tiek veidoti un izplatīti transporta kustības paziņojumi; 7) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā tiek veikta raidījumu un audiovizuālo darbu klasifikācija atbilstoši likuma 31.panta pirmajai un otrajai daļai; 8) Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu kārtību, kādā Kultūras ministrija pieņem lēmumus raidorganizāciju jomā; 9) Jāizdara grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. |
|
||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|
|||
Direktīvas 89/552/EEC, 97/36/EC un 93/83/EEC.
|
|
|||
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
|||
Latvijas
Raidorganizāciju Asociācija Latvijas Reklāmas
asociācija Nacionālā radio un
televīzijas padome VB SIA Latvijas
Televīzija VB SIA Latvijas
Radio Valsts Cilvēktiesību
birojs Nevalstisko
organizāciju centrs |
|
|||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija |
Latvijas
Raidorganizāciju Asociācija pilnībā atbalsta likumprojektu Latvijas Reklāmas
asociācija iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā Nacionālā radio un televīzijas
padome iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā VB SIA Latvijas
Televīzija iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā VB SIA Latvijas
Radio iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā Valsts Cilvēktiesību
birojs iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā Nevalstisko
organizāciju centrs iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā |
|
||
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|
|||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai)
pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo
institūciju funkcijas |
Normatīvajā aktā
Kultūras ministrijai nodalīta šī likuma izpildes kontroles veikšanas
funkcija, kā arī visu veidu raidoranizāciju līdztiesīgas un līdzsvarotas
attīstības veicināšanas funkcija. Tāpat Kultūras ministrijai ar normatīvo
aktu piešķirtas tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz raidorganizācijām
un izvērtēt raidorganizāciju programmu koncepcijas. Kultūras ministrija
likumā noteiktajā kārtībā piešķir programmu veidošanas un apraides tiesības,
izsniedz raidorganizācijām apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai
speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas)
un satelīttelevīziju un satelītradio darbībai, veic speciālo atļauju
(licenšu) pārreģistrāciju. Kultūras ministrijai ir tiesības šīs atļaujas
anulēt, kā arī apturēt vai izbeigt raidorganizāciju darbību likumā noteiktajā
kārtībā. |
|
||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība tiks
informēta, publicējot normatīvo aktu laikrakstā Latvijas Vēstnesis |
|
||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu
ierobežo |
Normatīvais akts
neierobežo indivīda tiesības. |
|
||