Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Civillikumā

(reģ. nr. 1276)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(11)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

1635. Katrs tiesību aizskārums, t.i. katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

P i e z ī m e. Darbība šeit pieņemta plašākā nozīmē, aptverot nevien darbību, bet arī atturēšanos no tās, t.i. bezdarbību.

1. Izteikt 1635.pantu šādā redakcijā:

"1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir – katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar prettiesīgas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā prettiesīgā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Piezīme. Darbība šeit pieņemta plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību."

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1635. panta otrās un trešās daļas redakcijā vārdus “prettiesīga darbība” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “neatļauta darbība” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

1. Izteikt 1635.pantu šādā redakcijā:

"1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Piezīme. Darbība šeit pieņemta plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību."

1652. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis:

1) kad viņš dabūjis lietas valdījumu noziedzīgā vai vispār prettiesīgā kārtā;

2) kad izpildīšanai noliktā laikā nav iespējams viņu sastapt un viņa prombūtnes attaisnošanai nav svarīgu iemeslu;

3) kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

2. Papildināt 1652.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ja saistību līgumā par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojuma sniegšanu pret atlīdzību nav nolīgts atlīdzības samaksas termiņš, turklāt parādnieks, kura saistība ir izpildāma, nav dabūjis atgādinājumu no kreditora vai tā vietnieka (1653.p.) ātrāk, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, ja parādnieks nav izdarījis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc:

1) rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas. Šis un turpmāko punktu noteikumi neattiecas uz parādnieku, kurš ir patērētājs;

2) preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas laiks nav droši zināms vai ja parādnieks ir saņēmis rēķinu vai citu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preci vai pakalpojumu;

3) dienas, kurā veikta ar likumu vai līgumu paredzēta pieņemšana vai pārbaude (apskate), lai noteiktu preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem, un parādnieks ir saņēmis rēķinu vai citu līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu šajā dienā vai pirms tās."

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojektā piedāvātajā likuma 1652. panta otrajā daļā:

aizstāt ievaddaļā vārdus “saistību līgumā” ar vārdu “līgumā” un vārdus “piegādi (pirkumu)” ar vārdiem “piegādi, pirkumu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojektā piedāvātajā likuma 1652. panta otrajā daļā: izslēgt ievaddaļā vārdus “pret atlīdzību” un pirmajā punktā otro teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likuma 1652. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz parādnieku, kurš ir patērētājs.”

Atbalstīts

2. Papildināt 1652.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu nav nolīgts atlīdzības samaksas termiņš, turklāt parādnieks, kura saistība ir izpildāma, nav dabūjis atgādinājumu no kreditora vai tā vietnieka (1653.p.) agrāk, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, ja parādnieks nav izdarījis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc:

1) rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas;

2) preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas laiks nav droši zināms vai ja parādnieks ir saņēmis rēķinu vai citu līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preci vai pakalpojumu;

Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz parādnieku, kurš ir patērētājs."

1765. Procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktā termiņā nesamaksā procentus par ne mazāk kā gadu, tad, pēc kreditora pieprasījuma, par viņam pienākošos procentu summu aprēķina no minētā termiņa likumiskos procentus.

3. Izteikt 1765.pantu šādā redakcijā:

"1765. Procentu apmērs stingri jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir – seši procenti no simta gadā.

Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta saistību līgumā par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā.

Procentu pamatlikme (1765.p. 2.d.) ar 2006.gada 1.janvāri ir četri procenti. Šī pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā par tik procentpunktiem, kādā apmērā kopš iepriekšējām procentu pamatlikmes izmaiņām ir palielinājusies vai samazinājusies jaunākā refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada pirmā datuma. Latvijas Banka katru gadu piecu darbdienu laikā pēc 1.janvāra un 1.jūlija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi.

Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu."

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojektā piedāvātajā likuma 1765. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “apmērs stingri jānosaka” ar vārdiem “apmērs cieši jānosaka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojektā piedāvātajā likuma 1765. pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “saistību līgumā” ar vārdu “līgumā” un vārdus “piegādi (pirkumu)” ar vārdiem “piegādi, pirkumu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojektā piedāvātajā likuma 1765. pantā: izslēgt trešajā daļā vārdus “ar 2006. gada 1. janvāri” un izteikt trešās daļas 3. teikumu šādā redakcijā:

“Pēc katra gada 1. janvāra un 1. jūlija Latvijas Banka nekavējoties publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi.”

Atbalstīts

3. Izteikt 1765.pantu šādā redakcijā:

"1765. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā.

Procentu pamatlikme (1765.p. 2.d.) ir četri procenti. Šī pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā par tik procentpunktiem, kādā apmērā kopš iepriekšējām procentu pamatlikmes izmaiņām ir palielinājusies vai samazinājusies jaunākā refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada pirmā datuma. Pēc katra gada 1. janvāra un 1. jūlija Latvijas Banka nekavējoties publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi.

Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu."

2349. Ja miesas bojājuma sekas bijušas sakropļojums vai izķēmojums, tad arī par to noteicama atlīdzība, pēc tiesas ieskata. Ja izķēmota sieviešu dzimuma persona, kas spējīga apprecēties, tad sevišķi jāņem vērā, vai viņai ar to nav apgrūtināta izdevība iedoties laulībā.

4. Izslēgt 2349.pantā vārdus "sieviešu dzimuma".

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 2349. panta 2. teikumu.

Atbalstīts

4. Izslēgt 2349. panta 2. teikumu.

2352a. Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumā skaitli un burtu “2352a.” ar skaitli “2352.¹”

Atbalstīts

5. Aizstāt likumā skaitli un burtu “2352a.” ar skaitli “2352.¹”.

5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos."

10.

11.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt informatīvajā atsaucē vārdus “par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos” ar vārdiem “par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos”.

Tieslietu ministres vietā īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

Papildināt likumu ar informatīvo atsauci un Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu;

2) Padomes 1990.gada 22.februāra direktīvas 90/88/EEK, ar ko groza Direktīvu 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/7/EK, ar ko groza Direktīvu 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu;

4) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8.jūnija direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskajiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.junija direktīvas 2000/35/EK ar maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.”

Atbalstīts

6. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām:

Likumā iekļautas normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu;

2) Padomes 1990.gada 22.februāra direktīvas 90/88/EEK, ar ko groza direktīvu 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/7/EK, ar ko groza direktīvu 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu;

4) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.”

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Saeimas Juridiskais birojs

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likuma 1652. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

Saeimas Juridiskais birojs

Saeimas Juridiskais birojs

Saeimas Juridiskais birojs

5. Aizstāt likumā skaitli un burtu “2352a.” ar skaitli “2352.1”.

Saeimas Juridiskais birojs

Tieslietu ministres vietā īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām:

5. Aizstāt likumā skaitli un burtu “2352a.” ar skaitli “2352.¹”.