Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Dzelzceļa likumā

(reģ. Nr. 1329)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (7)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5	6
Dzelzceļa likums	Grozījumi Dzelzceļa likumā				Grozījumi Dzelzceļa likumā
	Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:
12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika un maksas noteikšana pārvadātājiem
(1) Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.
(2) Izstrādājot metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, ievērojami šādi pamatkritēriji:
1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;
2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;
3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;
4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;
5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;
6) vilciena kategorija, svars, garums;
7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;
8) operāciju apjoms stacijās;
9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;
10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;
11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;
12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;
13) infrastruktūras objektu apsargāšanas izdevumi;
14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.
(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.
(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.
(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ierobežotu laikposmu maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.
(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības noteikt finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.
(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā šīs infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.
(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
(9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.
(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.	1. Izteikt 12.panta desmito daļu šādā redakcijā: “(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt:				1. Izteikt 12.panta desmito daļu šādā redakcijā: “(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt:
	1) institūcija (komercsabiedrība), kura sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus;				1) institūcija (komercsabiedrība), kura sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus;
	2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kurš ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju.”				2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kurš ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju.”
(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt tās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksāšanas kārtību.
(12) Pārvadātājam ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas tam radušies dzelzceļa infrastruktūras darbības traucējumu dēļ.
(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu izskata un abām pusēm saistošus lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts dzelzceļa administrāciju. (04.03.2004. likuma redakcijā)
13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana
(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite (finanšu pārskats) un publicēšana, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.
(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.
(3) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (04.03.2004. likuma redakcijā /skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktu/)	2. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šā likuma 12.panta desmitajā daļā minētajos gadījumos maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”				2. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šā likuma 12.panta desmitajā daļā minētajos gadījumos maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”
III nodaļa. Pārvadātājs
24.pants. Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība
(1) Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami atbilstoši šā likuma, likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un citu normatīvo aktu noteikumiem. Kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, nosaka Ministru kabinets.
(2) Valsts un pašvaldības (turpmāk arī - pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:
1) dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;
2) pazeminātu braukšanas maksu (dzelzceļa tarifu) un īpašus nosacījumus attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai attiecībā uz atsevišķiem dzelzceļa maršrutiem, reģioniem;
3) pakalpojumu pielāgošanu reālajam tirgus pieprasījumam un citiem faktoriem.
(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.
(4) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtītājs valsts vārdā var būt ieinteresētās ministrijas, pašvaldības vārdā - attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības kopīgi.		1	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Papildināt 24.panta ceturto daļu pirms vārdiem “ieinteresētās ministrijas” ar vārdiem “Autotransporta direkcija”.	atbalstīts redakcionāli precizēts	3. Papildināt 24.panta ceturto daļu pirms vārdiem “ieinteresētās ministrijas” ar vārdiem “Autotransporta direkcija un”.
(5) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo pasūtītājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību.
(6) Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.
(7) Kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi, nosaka Ministru kabinets.
(8) (Izslēgta ar 04.03.2004. likumu).
(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.
(10) Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.
(11) Noslēgtos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2003. likumu un 04.03.2004. likumu)
25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs
(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā, kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu, norāda:
1) sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;
2) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;
3) samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;
4) maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;
5) atbildību par līguma izpildi;
6) pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.
(2) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu)
	3. Papildināt likumu ar 25.^1pantu šādā redakcijā:  “25.^1pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam				4. Papildināt likumu ar 25.^1pantu šādā redakcijā:  “25.^1pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam
	(1) Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam pasūtītājs valsts vārdā ir Aizsardzības ministrija.				(1) Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam pasūtītājs valsts vārdā ir Aizsardzības ministrija.
	(2) Dzelzceļa pārvadājumus ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, pamatojoties uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, izpilda pārvadātājs, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu.				(2) Dzelzceļa pārvadājumus ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, pamatojoties uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, izpilda pārvadātājs, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu.
	(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam sagatavo pasūtītājs. Minēto līguma projektu pasūtītājs saskaņo ar pārvadātāju.			redakcionāliprecizēts	(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam sagatavo pasūtītājs. Šo līguma projektu pasūtītājs saskaņo ar pārvadātāju.
	(4) Kārtību, kādā organizējami un koordinējumi dzelzceļa pārvadājumu valsts pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pasūtījuma līguma saskaņošanas un noslēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.				(4) Kārtību, kādā organizējami un koordinējumi dzelzceļa pārvadājumu valsts pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pasūtījuma līguma saskaņošanas un noslēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
	(5) Slēdzot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, uz līguma saturu attiecina šā likuma 25.panta noteikumus.”				(5) Slēdzot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, uz līguma saturu attiecina šā likuma 25.panta noteikumus.”
IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana
27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana
(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.
(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.
(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.		2	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Papildināt 27.panta trešo daļu pēc vārdiem „dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata” ar vārdiem „tajā skaitā ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam”.	atbalstīts redakcionāli precizēts	5. 27.pantā: papildināt trešo daļu pēc vārdiem “dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata” ar vārdiem “tajā skaitā ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam”;
(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.
(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.		3	Juridiskais birojs Izteikt 27.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus vai ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju. Šajā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.”.	atbalstīts redakcionāli precizēts	izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus vai ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju. Šajā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.”
(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.
(7) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atbilstoši sadalītajai jaudai attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvie un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esamības laiku, tiek slēgta vienošanās par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.
(8) Pārvadātājam, kuram piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.
(9) Lai veicinātu optimālu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, šīs infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā piešķirta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.
(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Maksu drīkst paaugstināt tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās dzelzceļa infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.
(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.
(12) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šā infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets.
V nodaļa. Valsts pārvalde dzelzceļa transporta nozarē
31.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas
(1) Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:
1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;
3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;
4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;
6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;
7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;
9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;
10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;
11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;
12) veic infrastruktūras reģistrācij u;
13) veic ritošā sastāva reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai;
15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu.
(2) Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.
(3) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
		4	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 33.^1pantu šādā redakcijā: „33.^1 pants. Smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija	atbalstīts	6. Papildināt likumu ar 33.^1pantu šādā redakcijā: “33.^1 pants. Smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija
			(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija.		(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija.
			(2) Smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar izmeklēšanas institūcijas uzdevumiem.		(2) Smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar izmeklēšanas institūcijas uzdevumiem.
			(3) Iestādi, kas pilda šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, nosaka Ministru kabinets.		(3) Iestādi, kas pilda šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, nosaka Ministru kabinets.”
VII nodaļa. Satiksmes drošība
40.pants. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana
(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens no dzelzceļa transporta līdzekļiem un kura rezultātā gājis bojā cilvēks vai viņam nodarīti miesas bojājumi, vai nodarīti zaudējumi juridiskajai vai fiziskajai personai vai videi.
		5	Atbildīgā komisija Papildināt 40.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa satiksmes negadījums, kurā vilcienu sadursmes rezultātā vai sakarā ar vilciena noiešanu no sliedēm gājis bojā vismaz viens cilvēks vai nodarīti vidēji miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, vai nodarīts liels kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi, kā arī citi līdzīgi dzelzceļa satiksmes negadījumi, kuriem ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību. Par lielu kaitējumu uzskatāmi tādi nodarītie zaudējumi, kurus smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija uzreiz novērtējusi kopumā kā ekvivalentu vismaz 2 miljoniem eiro, ievērojot Latvijas Bankas noteikto oficiālo ārvalstu valūtas apmaiņas kursu.”	atbalstīts	7. Papildināt 40.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa satiksmes negadījums, kurā vilcienu sadursmes rezultātā vai sakarā ar vilciena noiešanu no sliedēm gājis bojā vismaz viens cilvēks vai nodarīti vidēji miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, vai nodarīts liels kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi, kā arī citi līdzīgi dzelzceļa satiksmes negadījumi, kuriem ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību. Par lielu kaitējumu uzskatāmi tādi nodarītie zaudējumi, kurus smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija uzreiz novērtējusi kopumā kā ekvivalentu vismaz 2 miljoniem eiro, ievērojot Latvijas Bankas noteikto oficiālo ārvalstu valūtas apmaiņas kursu.”
(2) Latvijas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu)
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju. (1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)
2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus. (1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)
3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.
5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs. (1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)
6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi. (2003.gada 6.februāra likuma redakcijā)
7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu. (30.10.2003. likuma redakcijā)
8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. (04.03.2004. likuma redakcijā)
9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus. (04.03.2004. likuma redakcijā)
10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību. (04.03.2004. likuma redakcijā)
11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (04.03.2004. likuma redakcijā)
12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 "Dzelzceļa administrācijas nolikums";
2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums". (04.03.2004. likuma redakcijā)
13. Ar terminu "komercsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" - arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē. (04.03.2004. likuma redakcijā)
14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.
15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta piektajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.^1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.
16. Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība”;
2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 “Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība”;
3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu”;
4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 “Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju”.”
	4. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā: "17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.^1panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus."				8. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18. punktu šādā redakcijā: "17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.^1panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.
		6	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā: „18. Likuma 33.^1 pants un 40. panta 1.^1 daļa stājas spēkā 2006.gada 30.aprīlī.””	atbalstīts redakcionāli precizēts	18. Šā likuma 33.^1 pants un 40. panta 1.^1 daļa stājas spēkā 2006.gada 30.aprīlī.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (06.10.2005. likuma redakcijā) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1991.gada 29.jūlija direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību;
2) Padomes 1995.gada 19.jūnija direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu;
3) Padomes 1996.gada 23.jūlija direktīvas 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/12/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/13/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.
		7	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Papildināt informatīvās atsauces Eiropas Savienības direktīvām ar 8.punktu šādā redakcijā: „8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju (Dzelzceļu drošības direktīva) grozījumiem.”	atbalstīts redakcionāli precizēts	9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju (Dzelzceļu drošības direktīva) grozījumiem.”
	Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.				Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.