Latvijas
Republikas
8.Saeimas
Prezidijam
2005.gada 21.septembrī Nr.
Rīgā
Saskaņā
ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts.
2. Anotācija (uz 3 lp.).
8. Saeimas
deputāti:
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
Likumprojekts
Grozījums Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā
Izdarīt Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2005, 14.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt 17.pantu ar 1.1 daļu
šādā redakcijā:
(11) Valsts kapitāla
daļas akciju sabiedrībā Rīgas siltums nedrīkst privatizēt vai atsavināt,
izņemot atsavināšanu Rīgas pašvaldības labā.
Likums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas
8. Saeimas
deputāti:
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
ANOTĀCIJA
likumprojektam
Grozījums Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Siltumenerģija ir nepieciešama visiem Rīgas
iedzīvotājiem, tomēr maksa par to ir pārāk augsta lielai daļai rīdzinieku.
Akciju sabiedrības Rīgas siltums tarifi lielā mērā nosaka arī pārējo
komersantu tarifus. Patlaban valstij pieder 48,995%
kapitāla daļu akciju sabiedrībā Rīgas siltums, Rīgas pašvaldībai pieder 49%
kapitāla daļu. Līdz ar to valsts un Rīgas pašvaldība kopīgi ietekmē tarifu
apmēru. Valdība 20.septembrī vienojās
pārdot valsts īpašumā esošos 49% AS Rīgas siltums akciju. Gadījumā, ja
uzņēmums nonāk privātās rokās, izveidojot privāto monopolu siltumenerģijas
jomā, ļoti iespējama ir siltumenerģijas maksājumu palielināšanās, kas savukārt
negatīvi ietekmēs visu rīdzinieku labklājību. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz iekļaut akciju sabiedrību
Rīgas siltums tautsaimniecībai svarīgu objektu sarakstā un noteikt, ka
valsts kapitāla daļas sabiedrībā nedrīkst privatizēt vai atsavināt, izņemot
atsavināšanu Rīgas pašvaldības labā. |
3. Cita informācija |
Nav |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības
un tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Nav ietekmes |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu |
Nav ietekmes |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts veicinās sociālo stabilitāti, jo
rada priekšnoteikumus tam, lai akciju sabiedrības Rīgas siltums tarifi
netiktu paaugstināti. |
4. Ietekme uz vidi |
Nav ietekmes |
5. Cita informācija |
- |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts
budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc
kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
- |
- |
- |
- |
- |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
- |
- |
- |
- |
- |
3. Finansiālā ietekme |
- |
- |
- |
- |
- |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
- |
- |
- |
- |
- |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
- |
||||
6. Cita informācija |
Valsts kapitāla daļu akciju
sabiedrībā "Rīgas siltums" tirgus cena ir robežās no 30 līdz 100
miljoniem latu |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus
jāizdod |
- |
2. Cita informācija |
- |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
- |
||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
- |
||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti
(piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas
atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
- |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
5. Cita informācija |
- |
||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās
iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
- |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir
sabiedriskās domas viedoklis |
- |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
- |
5. Cita informācija |
- |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai)
pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
- |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Saskaņā ar likumu Par likumu un citu Saeimas,
Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,
publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību normatīvais akts tiks
publicēts oficiālajā preses izdevumā Latvijas Vēstnesis un Latv
ijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu
ierobežo |
Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības |
4. Cita informācija |
- |