18.10.2005

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli”" (reģ.nr.1373) izskatīšanai 2.lasījumā

Spēkā esošā redakcija	1.lasījumā nobalsotā redakcija	N.p.k.	Priekšlikumi	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:					Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts (1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot: 1) līdz 2006.gada 31.decembrim — zemi, ēkas un būves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu; 2) no 2007.gada 1.janvāra — zemi un ēkas (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.		1	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Papildināt 1.panta 1.daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3. Privatizācijas sertifikāti, kuri dod tiesības uz nekustamā īpašuma iegūšanu.”	Neatbalstīt	Neatbalstīt

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek: 13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas, — vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas;	1.  1.panta otrajā daļā: izteikt 13.punktu šādā redakcijā: "13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas – vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta ēkas daļā (telpu grupā) pirms visas ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš ēkas daļas nodošanas ekspluatācijā;";	2	Juridiskais birojs Ierosinām likuma 1. panta otrās daļas 13.punktā un visā likumprojekta tekstā vārdus ‘’ēkas daļa’’ (attiecīgā locījumā) un vārdus ‘’telpu grupa’’ (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdiem ‘’ēkas daļa (telpu grupa)’’ (attiecīgā locījumā).	Atbalstīt	Atbalstīt	1.  1.panta otrajā daļā: izteikt 13.punktu šādā redakcijā: "13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas – vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta ēkas daļā (telpu grupā) pirms visas ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš ēkas daļas (telpu grupas) nodošanas ekspluatācijā;";
14) valsts īpašumā esošās ēkas vai to daļas, kuras izmanto Nacionālo bruņoto spēku, soda izciešanas iestāžu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošības un glābšanas dienestu, kā arī valsts drošības iestāžu funkciju izpildes nodrošināšanai; 15) ēkas vai to daļas, kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes; 16) ēkas vai to daļas, kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vai kultūras (izņemot kinoteātrus un videotēkas) vajadzībām; 17) ēkas vai to daļas, kuras izmanto dabas aizsardzības vajadzībām;		3	Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu normu šādā redakcijā: ‘’aizstāt 14., 15., 16. un 17. punktā vārdus ‘’ēkas vai to daļas’’ ar vārdiem ‘’ēkas vai to daļas (telpu grupas).’’	Atbalstīt	Atbalstīt	aizstāt 14., 15., 16. un 17. punktā vārdus ‘’ēkas vai to daļas’’ ar vārdiem ‘’ēkas vai to daļas (telpu grupas).

18) sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošas ēkas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu.	izteikt 18.punktu šādā redakcijā: "18) biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un būves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu."	4	Deputāte I.Ūdre Izteikt 1.panta otrās daļas 18.punktu šādā redakcijā: “18) sabiedriskā labuma organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā.”	Neatbalstīt	Neatbalstīt	izteikt 18.punktu šādā redakcijā: "18) biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un būves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu."
3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana (1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.		5	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 3.panta 1.daļu šādā redakcijā: “(1) Nodokļa likme ir: 1. Par nekustamo īpašumu – 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. 2. Par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu: - no juridiskajām personām 1 % no privatizācijas sertifikātu nominālvērtības - no fiziskajām personām 0.02 % no nominālvērtības Fiziskās personas nemaksā nodokli no likuma piešķirtajiem privatizācijas sertifikātiem.”	Neatbalstīt	Neatbalstīt
(6) Nekustamā īpašuma īpašniekam, pieprasot sava īpašuma pārvērtēšanu taksācijas perioda laikā, individuāli noteiktā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir piemērojama nodokļa aprēķinam ar nākamo taksācijas periodu.	2. Izteikt 3.panta sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks pieprasa sava īpašuma pārvērtēšanu taksācijas perioda laikā, aktualizētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir piemērojama nodokļa aprēķinam ar nākamo taksācijas periodu.”					2. Izteikt 3.panta sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks pieprasa sava īpašuma pārvērtēšanu taksācijas perioda laikā, aktualizētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir piemērojama nodokļa aprēķinam ar nākamo taksācijas periodu.”
4.pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi (1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība. (2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus. (3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību. (4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (5) (Izslēgta ar 21.10.98. likumu). (6) Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums. (7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (9) Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri). (10) Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu, precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos izdevumus. (11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju. (12) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu uz taksācijas perioda 1.janvāri.	3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: “4.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība (1) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām. (2) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālajā vērtībā netiek ietverta mežaudzes vērtība. (3) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri). (4) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu taksācijas perioda 1.janvārī. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu Valsts zemes dienests iesniedz pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos termiņos. (5) Ar nodokli apliekamas telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina no ēkas kadastrālās vērtības proporcionāli attiecīgās telpu grupas platībai. Ja telpu grupa nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, tās kadastrālo vērtību aprēķina proporcionāli pašvaldības iesniegtajai ar nodokli apliekamajai ēkas platībai.”					3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: “4.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība (1) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām. (2) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālajā vērtībā netiek ietverta mežaudzes vērtība. (3) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri). (4) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu taksācijas perioda 1.janvārī. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu Valsts zemes dienests iesniedz pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos termiņos. (5) Ar nodokli apliekamas ēkas daļas (telpu grupas) kadastrālo vērtību aprēķina no ēkas kadastrālās vērtības proporcionāli attiecīgās ēkas daļas (telpu grupas) platībai. Ja ēkas daļa (telpu grupa) nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, tās kadastrālo vērtību aprēķina proporcionāli pašvaldības iesniegtajai ar nodokli apliekamajai ēkas platībai.”
5.pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem (4) Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90 procentu, 70 procentu, 50 procentu vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības piešķirtais nodokļa atvieglojums nedrīkst pārsniegt minimālā atbalsta apmēru, kādu paredz Komercdarbības atbalsta kontroles likums. Ja minimālā atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, citu normatīvo aktu un Eiropas līguma noteikumiem, kā arī saistībām, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.	4. Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus "Valsts atbalsta uzraudzības komisijas" ar vārdiem "Eiropas Komisijas".	6	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: ‘’4. Aizstāt 5. panta ceturtajā daļā vārdus ‘’ Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, citu normatīvo aktu un Eiropas līguma noteikumiem, kā arī saistībām, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem’’ ar vārdiem ‘’Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam’’.’’.	Atbalstīt	Atbalstīt	4. Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus ‘’Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, citu normatīvo aktu un Eiropas līguma noteikumiem, kā arī saistībām, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem’’ ar vārdiem ‘’Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam’’.’
6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība (1) Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.	5.  6.pantā: papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda “15.februārim” ar vārdiem un skaitli “(Rīgas pilsētas pašvaldība — līdz 1.martam)”;	7	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likumprojekta 5.pantā paredzēto grozījumu likuma 6.panta pirmajā daļā. Nosakot atšķirīgu nodokļa paziņojuma nosūtīšanas termiņu Rīgas pilsētas pašvaldībai, nodokļa maksātāji, kuri maksā nodokli par Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošu nekustamo īpašumu būs salīdzinoši neizdevīgākā situācijā attiecībā uz nodokļa nomaksai paredzēto termiņu. Šāda noteikuma ietveršana likumā, mūsuprāt, ir pretrunā Satversmes 91. pantam. Bez tam, negrozot panta otro daļu, nodokļa maksātājiem par Rīgas pilsētas teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, vispār tiek liegta iespēja likumā noteiktajā termiņā paziņot pašvaldībai par nodokļa paziņojuma nesaņemšanu.	Atbalstīt	Atbalstīt	5.  6.pantā:
	papildināt pantu ar 1.^1daļu šādā redakcijā: "(1^1) Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Nosūtot maksāšanas paziņojumu pa pastu, to nav nepieciešams noformēt kā ierakstītu pasta sūtījumu.";					papildināt pantu ar 1.^1daļu šādā redakcijā: "(1^1) Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Nosūtot maksāšanas paziņojumu pa pastu, to nav nepieciešams noformēt kā ierakstītu pasta sūtījumu.";
(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir valsts vai pašvaldības institūcija vai uzņēmums, dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība vai cita sabiedrība (uzņēmums, uzņēmējsabiedrība), vai pilnvarota persona, ar kuru dzīvokļu īpašnieki noslēguši līgumu par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu.	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība vai cita komercsabiedrība, vai pilnvarota persona, ar kuru dzīvokļu īpašnieki noslēguši līgumu par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu."					izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība vai cita komercsabiedrība, vai pilnvarota persona, ar kuru dzīvokļu īpašnieki noslēguši līgumu par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu."
7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās (1) Nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma rašanās attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā. (2) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. (3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma izbeigšanās, un nodoklis par pēdējo maksāšanas termiņu tiek noteikts attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.	6.  7.pantā: papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārdiem “īpašuma tiesību vai valdījuma” ar vārdiem “tiesību, kā arī valsts vai pašvaldību nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību”; papildināt otro daļu pēc vārdiem “īpašuma tiesību vai valdījuma” ar vārdiem “tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību”; papildināt pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā: “(2^1) Ja šā likuma 1.panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu uzsāk izmantot saimnieciskajā darbībā, personai, kuras īpašumā, tiesiskajā valdījumā, lietošanā vai nomā ir attiecīgais nekustamais īpašums vai tā daļa, ir pienākums pieteikties pašvaldībā kā nodokļa maksātājam mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas.”					6.  7.pantā: papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārdiem “īpašuma tiesību vai valdījuma” ar vārdiem “tiesību, kā arī valsts vai pašvaldību nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību”; papildināt otro daļu pēc vārdiem “īpašuma tiesību vai valdījuma” ar vārdiem “tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību”; papildināt pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā: “(2^1) Ja šā likuma 1.panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu uzsāk izmantot saimnieciskajā darbībā, personai, kuras īpašumā, tiesiskajā valdījumā, lietošanā vai nomā ir attiecīgais nekustamais īpašums vai tā daļa, ir pienākums pieteikties pašvaldībā kā nodokļa maksātājam mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas.”
9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība (3) Ja īpašums, par kuru nodoklis nav pilnībā nomaksāts, tiek atsavināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc nodokļa pamatparāda, soda naudas un nokavējuma naudas pilnīgas nomaksāšanas.	7.  Izteikt 9.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Ja īpašums tiek atsavināts vai dāvināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī nodokļa maksājums par mēnesi, kurā tiek veikta īpašnieka maiņa. Nekustamā īpašuma nodokļa un ar to saistīto nodokļa maksājumu parādu neesamību apliecina pašvaldības izziņa, kas adresēta attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.	8	Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt 9.panta trešajā daļā vārdus ‘’kā arī nodokļa maksājums par mēnesi, kurā tiek veikta īpašnieka maiņa’’ ar vārdiem ‘’kā arī kārtējais nodokļa maksājums, ieskaitot mēnesi, kurā tiek veikta īpašnieka maiņa’’.	Neatbalstīt	Neatbalstīt	7.  Izteikt 9.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Ja īpašums tiek atsavināts vai dāvināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī nodokļa maksājums par mēnesi, kurā tiek veikta īpašnieka maiņa. Nekustamā īpašuma nodokļa un ar to saistīto nodokļa maksājumu parādu neesamību apliecina pašvaldības izziņa, kas adresēta attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.
(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru. (5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu nodokļa maksātājs ir atbildīgs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantam.	(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru vai gadījumos, kad nodokļa administrācija veic bezstrīda piedziņu, vēršot to uz parādnieka mantu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”. (5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.^1 daļu no nodokļa maksātāja piedzen nekustamā īpašuma nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30 procentu apmērā no nodokļa summas.”					(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru vai gadījumos, kad nodokļa administrācija veic bezstrīda piedziņu, vēršot to uz parādnieka mantu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”. (5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.^1 daļu no nodokļa maksātāja piedzen nekustamā īpašuma nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30 procentu apmērā no nodokļa summas.”
12.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri.	8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “12.pants. Atsevišķu likuma normu vienveidīgas piemērošanas nodrošināšana Papildus šajā likumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam šā likuma normu vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanai Ministru kabinets apstiprina nodokļa maksāšanas paziņojuma paraugu un nosaka kārtību ar nodokli apliekamā un neapliekamā objekta, nodokļa maksātāju noteikšanai un datu iesniegšanai Valsts zemes dienestam, kā arī nodokļa aprēķināšanas un uzskaites, nodokļa maksāšanas un atvieglojumu piemērošanas kārtību.”	9 10	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likuma 12.panta nosaukumu šādā redakcijā: ‘’12.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība’’. Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likuma 12.panta tekstā vārdus ‘’šā likuma normu vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanai’’.	Atbalstīt Atbalstīt	Atbalstīt Atbalstīt	8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “12.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība Papildus šajā likumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam Ministru kabinets apstiprina nodokļa maksāšanas paziņojuma paraugu un nosaka kārtību ar nodokli apliekamā un neapliekamā objekta, nodokļa maksātāju noteikšanai un datu iesniegšanai Valsts zemes dienestam, kā arī nodokļa aprēķināšanas un uzskaites, nodokļa maksāšanas un atvieglojumu piemērošanas kārtību.”
Pārejas noteikumi 3. Līdz zemes reformas pabeigšanai nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskā valdījumā, maksā zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, - nomnieks.	9. Pārejas noteikumos: papildināt 3.punktu ar vārdiem "kā arī personas, kurām zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, bet vēl nav notikusi ierādīšana (iemērīšana) dabā atbilstoši likumam "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos".";					9. Pārejas noteikumos: papildināt 3.punktu ar vārdiem "kā arī personas, kurām zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, bet vēl nav notikusi ierādīšana (iemērīšana) dabā atbilstoši likumam "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos".";
8. Šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktā likme ēkām un būvēm līdz 2006.gada 31.decembrim tiek piemērota attiecībā uz to gada vidējo bilances vērtību vai, ja nodokļa maksātājs bilanci nesastāda, - Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne agrāk kā uz 1997.gada 1.janvāri.	izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "8. Šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktā likme ēkām un būvēm līdz 2006.gada 31.decembrim tiek piemērota attiecībā uz to gada vidējo bilances vērtību. Ja nodokļa maksātājs bilanci nesastāda, likmi piemēro Valsts zemes dienesta noteiktajai inventarizācijas vērtībai, kas aktualizēta ne agrāk kā uz 2000.gada 1.janvāri.";	11 12	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Aizstāt pārejas noteikumu 8.punktā vārdu “inventarizācijas” ar vārdu “kadastrālajai”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt likumprojekta 9.pantā normu, kas paredz grozījumu izdarīšanu likuma pārejas noteikumu 8.punktā.	Neatbalstīt	Neatbalstīt Atbalstīt
9. Līdz 2006.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm: 1) ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas un būves. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai;	9.punktā: izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā: "1) ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ēkas un būves, izņemot šā likuma 1.panta otrajā daļā un šā punkta 2.apakšpunktā minētās ēkas un būves. Ja ar nodokli apliekama ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību proporcionāli ar nodokli apliekamajai daļai;";					9.punktā: izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā: "1) ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ēkas un būves, izņemot šā likuma 1.panta otrajā daļā un šā punkta 2.apakšpunktā minētās ēkas un būves. Ja ar nodokli apliekama ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību proporcionāli ar nodokli apliekamajai daļai;";
1^1) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, lai nodokļa maksātāji iesniedz bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;		13	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Aizstāt pārejas noteikumu 9.punkta 1.^1) apakšpunktā vārdus “ēku vai būvju inventarizācijas” ar vārdu “kadastrālā”.	Neatbalstīt	Neatbalstīt
3) nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu) par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli;	izteikt 3.apakšpunktu šādā redakcijā: "3) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli. Ja deklarācija iesniegta, bet taksācijas perioda laikā iegādātas jaunas ēkas vai būves vai atsavinātas esošās, mēneša laikā no īpašuma, valdījuma, lietošanas vai nomas tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas nodokļa maksātājs iesniedz precizētu deklarāciju;";					izteikt 3.apakšpunktu šādā redakcijā: "3) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli. Ja deklarācija iesniegta, bet taksācijas perioda laikā iegādātas jaunas ēkas vai būves vai atsavinātas esošās, mēneša laikā no īpašuma, valdījuma, lietošanas vai nomas tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas nodokļa maksātājs iesniedz precizētu deklarāciju;";
6) gadam beidzoties, līdz nākamā gada 1.februārim nodokļa maksātājs iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu);	izteikt 6.apakšpunktu šādā redakcijā: “6) gadam beidzoties, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā;”;					izteikt 6.apakšpunktu šādā redakcijā: “6) gadam beidzoties, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā;”;
	papildināt punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā: "12) nodokļa maksātājam, kurš mēneša laikā no īpašuma tiesību, valdījuma tiesību vai valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību uz ēkām vai būvēm rašanās dienas nav pieteicies pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu, piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantā noteikto atbildību.";					papildināt punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā: "12) nodokļa maksātājam, kurš mēneša laikā no īpašuma tiesību, valdījuma tiesību vai valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību uz ēkām vai būvēm rašanās dienas nav pieteicies pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu, piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantā noteikto atbildību.";
10. Ja nodokļa maksātāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo ēku un būvju inventarizācijas vērtība ir noteikta pirms 1997.gada 1.janvāra, nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs: 1) līdz 2000.gada 1.februārim - deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, kurā taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc pēdējās noteiktās ēku un būvju inventarizācijas vērtības; 2) līdz 2001.gada 1.februārim - pārskatu par faktiski ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, kurā faktiskais taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc aktualizētās ēku un būvju inventarizācijas vērtības.		14	Juridiskais birojs Ierosinām saskaņot grozījumu likuma pārejas noteikumu 8.punktā ar likuma pārejas noteikumu 10.punktu, aizstājot 10.punktā skaitļus un vārdus ‘’1997.gada 1.janvāra’’ ar skaitļiem un vārdiem ‘’2000.gada 1.janvāra’’.	Neatbalstīt	Neatbalstīt
11. Nodokļu maksātājam līdz 2004.gada 1.februārim iesniegt pašvaldībām attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu (ēku un būvju) sarakstu, bet līdz 2005.gada 1.februārim un 2006.gada 1.februārim — saraksta precizējumus, ja tādi ir.	aizstāt 11.punktā vārdu "Nodokļu" ar vārdu "Nodokļa";					aizstāt 11.punktā vārdu "Nodokļu" ar vārdu "Nodokļa";
	papildināt pārejas noteikumus ar 11.^1punktu šādā redakcijā: “11.^1 Ja nodokļa maksātājs par ēkām līdz 2007.gada 15.februārim (Rīgas pilsētā — līdz 1.martam) nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu par 2007.gadā maksājamo nodokli un mēneša laikā nav par to rakstveidā informējis pašvaldību pēc ēku atrašanās vietas, viņam aprēķina un par labu budžetam piedzen par 2007.gadu maksājamo nekustamā īpašuma nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no minētās nodokļa summas.”;	15 16	Juridiskais birojs Pārejas noteikumu 11.^1 punktā: ierosinām izslēgt vārdus ‘’(Rīgas pilsētā – līdz 1.martam)’’; Juridiskais birojs ierosinām aizstāt vārdus ‘’piedzen par 2007.gadu maksājamo nekustamā īpašuma nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no minētās nodokļa summas’’ ar vārdiem ‘’piedzen par attiecīgo 2007. gada periodu nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas’’.	Atbalstīt Atbalstīt	Atbalstīt < o:p> Atbalstīt	papildināt pārejas noteikumus ar 11.^1punktu šādā redakcijā: “11.^1 Ja nodokļa maksātājs par ēkām līdz 2007.gada 15.februārim nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu par 2007.gadā maksājamo nodokli un mēneša laikā nav par to rakstveidā informējis pašvaldību pēc ēku atrašanās vietas, viņam aprēķina un par labu budžetam piedzen par attiecīgo 2007.gada periodu nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas.”;
14. Grozījums likuma 4. panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvērinātu notāru pienākumu sniegt Valsts zemes dienestam informāciju stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Notariāta likumā.	izslēgt 14.punktu;					izslēgt 14.punktu;
	papildināt pārejas noteikumus ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā: "18. Līdz šā likuma 1.panta otrās daļas 18.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 2.decembra noteikumi Nr.677 "Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 19. Līdz šā likuma 12.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.					papildināt pārejas noteikumus ar 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā: "18. Līdz šā likuma 1.panta otrās daļas 18.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 2.decembra noteikumi Nr.677 "Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 19. Līdz šā likuma 12.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
	20. Grozījumi likuma 4.pantā stājas spēkā vienlaikus ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu."					20. Grozījumi likuma 4.pantā stājas spēkā vienlaikus ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu.

	17	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā: “21. Līdz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi: 21.1. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība”; 21.2. Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumi Nr.465 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”; 21.3. Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi Nr.184 “Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi”; 21.4. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.341 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”; 21.5. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.343 “Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība”.”	Atbalstīt	Atbalstīt	21. Līdz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi: 21.1. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība”; 21.2. Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumi Nr.465 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”; 21.3. Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi Nr.184 “Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi”; 21.4. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.341 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”; 21.5. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.343 “Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība”.”
Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.					Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.