Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Bāriņtiesu likums (reģ.nr. 1409)

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(58)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Juridiskais birojs

Aizstāt visā likumprojektā vārdu “rīcībnespējīgs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “rīcības nespējīgs” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt bāriņtiesas izveidošanas principus un kārtību, bāriņtiesas kompetenci un darbības principus, kā arī lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt bāriņtiesas izveidošanas principus un kārtību, bāriņtiesas kompetenci un darbības principus, kā arī bāriņtiesas lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana

(1) Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Novados, pilsētās un pagastos, kuros nav zvērināta notāra, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, nodrošina mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija.

(4) Vienā novadā, pilsētā vai pagastā pēc attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(5) Vairākas pašvaldības saskaņā ar attiecīgo pašvaldību lēmumiem var izveidot vienu bāriņtiesu. Šādā gadījumā bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgo pašvaldību administratīvā teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Veidojot bāriņtiesas nosaukumu, tajā iekļauj pašvaldības administratīvās teritorijas un bāriņtiesas darbības teritorijas lielākās apdzīvotās vietas nosaukumu.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 2.panta otrajā daļā vārdu “nodrošina” ar vārdiem “gādā par”.

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojumu lietu kārtošanā, nodrošina mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, nodrošina mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Pagastos bāriņtiesa attiecīgajā pašvaldības teritorijā Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, nodrošina mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktā funkcijas.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 2.panta ceturtajā daļā vārdus “pēc attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmuma” ar vārdiem “ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu”.

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 2.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju.”

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 2.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 3

Atbalstīts

< /o:p>

Atbalstīts

Atbalstīts

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana

(1) Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

“(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Pagastos bāriņtiesa attiecīgajā pašvaldības teritorijā Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija.

(4) Vienā novadā, pilsētā vai pagastā ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju.

(5) Vairākas pašvaldības saskaņā ar saviem lēmumiem var izveidot vienu bāriņtiesu. Šādā gadījumā bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgo pašvaldību administratīvā teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

3.pants. Bāriņtiesas finansēšana un darba tiesiskās attiecības

(1) Finanšu līdzekļus bāriņtiesas darbībai piešķir attiecīgās pašvaldības dome (padome). Ja bāriņtiesu kopīgi izveido vairākas pašvaldības, to finansē saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba attiecībās piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kurās noteikta vienlīdzīgu tiesību principa un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas ievērošana, kā arī noteikts darba un atpūtas laiks, darba samaksa, darbinieka civiltiesiskā atbildība un termiņi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Bāriņtiesas darba organizācijas un dokumentu aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Bāriņtiesas finansēšana un darba tiesiskās attiecības

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba attiecībām piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kuras prasa ievērot vienlīdzīgu tiesību principu un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas un kuras nosaka darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un tās termiņus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Bāriņtiesas darba organizācijas un dokumentu aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Bāriņtiesas darbības principi

(1) Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

(2) Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

4.pants. Bāriņtiesas darbības principi

(1) Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

(2) Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

5.pants. Bāriņtiesas darbības pārraudzība

(1) Attiecībā uz šā likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.

(2) Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.

(3) Bāriņtiesas lietu paraugsarakstu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.

(4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei (padomei) pārskatu par savu darbību.

(5) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt bāriņtiesai pārskatu par tās darbību.

5.pants. Bāriņtiesas darbības pārraudzība

(1) Attiecībā uz šā likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.

(2) Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.

(3) Bāriņtiesas lietu paraugsarakstu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.

(4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei (padomei) pārskatu par savu darbību.

(5) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no bāriņtiesas pārskatu par tās darbību.

6.pants. Bāriņtiesas darbā lietojamie zīmogi

(1) Bāriņtiesai ir divu veidu zīmogi:

1) ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijas bāriņtiesas nosaukumu;

2) ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās bāriņtiesas teritorijas bāriņtiesas nosaukumu.

(2) Zīmogu ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijas bāriņtiesas nosaukumu lieto, izdarot apliecinājumus.

(3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijas bāriņtiesas nosaukumu.

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 6.panta nosaukumu šādā redakcijā “Bāriņtiesas zīmogi un to lietošana”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 6.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un attiecīgās bāriņtiesas teritorijas” ar vārdiem “un bāriņtiesas darbības teritorijas”.

Atbalstīts

Atbalstīts

6.pants. Bāriņtiesas zīmogi un to lietošana

(1) Bāriņtiesai ir divu veidu zīmogi:

1) ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu;

2) ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

(2) Zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu lieto, izdarot apliecinājumus.

(3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

II nodaļa

Bāriņtiesas sastāvs

II nodaļa

Bāriņtiesas sastāvs

7.pants. Bāriņtiesas sastāvs

(1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi.

(2) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks. Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku pašvaldības dome (padome) ievēlē tāpat kā bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas locekļus.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 7.panta otrās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

7.pants. Bāriņtiesas sastāvs

(1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi.

(2) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.

8.pants. Citi bāriņtiesas darbinieki

(1) Bāriņtiesas lietvedību kārto sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks.

(2) Atbilstoši darba apjomam bāriņtiesa ir tiesīga pieņemt darbā citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai.

8.pants. Citi bāriņtiesas darbinieki

(1) Bāriņtiesas lietvedību kārto sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks.

(2) Bāriņtiesa atbilstoši darba apjomam ir tiesīga pieņemt darbā citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai.

III nodaļa

Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un atcelšana no amata

III nodaļa

Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un atcelšana no amata

9.pants. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība izsludina atklātu pretendentu konkursu.

10.

11.

Sociālo un darba lietu komisijas

Aizstāt likuma 9.panta otrajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdiem “var izsludināt”.

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.11

Atbalstīts

9.pants. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu.

10.pants. Prasības pretendentiem

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt rīcībspējīgu Latvijas Republikas pilsoni vai nepilsoni, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu un kuram ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība (nepilsonim nepieciešamas arī trešā līmeņa B pakāpes valsts valodas zināšanas).

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt rīcībspējīgu Latvijas Republikas pilsoni vai nepilsoni, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu un kuram ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība (nepilsonim nepieciešamas arī trešā līmeņa B pakāpes valsts valodas zināšanas).

(3) Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā gada laikā pēc ievēlēšanas apgūst attiecīgu mācību programmu.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.

13.

14.

Deputāts V.Agešins

Izteikt likuma 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt rīcībspējīgu personu, kam ir Latvijas pase un kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu un kuram ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesu zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība”.

Sociālo un darba lietu komisijas

Aizstāt likuma 10.panta pirmajā daļā vārdu “profesionālā” ar vārdiem “otrā līmeņa profesionālā augstākā”.

Deputāts V.Agešins

Izteikt likuma 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt rīcībspējīgu personu, kam ir Latvijas pase un kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu un kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

10.pants. Prasības pretendentiem

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi;

2) kuras sasniegušas 25 gadu vecumu;

3) kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;

4) kuras prot valsts valodu.

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

3) kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālā augstākā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;

4) kura prot valsts valodu.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Personas, kuras nevar ievēlēt bāriņtiesas sastāvā

Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar ievēlēt personu, kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, kā arī personu, kura:

1) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

4) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

5) ir notiesātais, tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turamais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

15.

16.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 11.panta ievaddaļā vārdus “kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, kā arī personu, kura”.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 11.pantu ar jaunu pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;”.

Mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

Atbalstīts

11.pants. Personas, kuras nevar ievēlēt bāriņtiesas sastāvā

Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar ievēlēt personu:

1) kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

5) kura ir notiesātais, apsūdzētais vai aizdomās turamais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) kura pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

7) kura atrodas aizgādnībā;

8) kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

12.pants. Atbrīvošana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata pēc viņa vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanos, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē) vai citā vēlētā amatā.

17.

Juridiskā komisija

Izslēgt likuma 12.panta trešajā daļā vārdus “vai citā vēlētā amatā”.

Atbalstīts

12.pants. Atbrīvošana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata pēc viņa vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata sakarā ar šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanos, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē).

13.pants. Atstādināšana no amata

(1) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības dome (padome) viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

(2) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā, procesa virzītājs viņam var aizliegt pildīt minētos amata pienākumus.

(3) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

(4) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja minētā amatpersona neapgūst šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto apmācības programmu vai ir saņēmusi neapmierinošu vērtējumu par programmas apgūšanu.

(5) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanas laiku bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai attiecīgās pašvaldības dome (padome) no bāriņtiesas locekļu vidus norīko citu personu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.

18.

19.

20.

21.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 13.panta otrajā daļā vārdu “minētos”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 13.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt likuma 13.panta trešajā daļā vārdus “paša vai”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 13.panta ceturtajā daļā vārdus iekavās “(no pienākumu pildīšanas)”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20

Atbalstīts

13.pants. Atstādināšana no amata

(3) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

(4) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona neapgūst šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto apmācības programmu vai ir saņēmusi neapmierinošu vērtējumu par programmas apgūšanu.

(5) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanas laiku bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai arī attiecīgās pašvaldības dome (padome) no bāriņtiesas locekļu vidus norīko citu personu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.

14.pants. Atcelšana no amata

Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir radies kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem.

22.

Deputāts V.Agešins

Aizstāt likuma 14.panta 2.punktā vārdu “radies” ar vārdu “konstatēts”.

Atbalstīts

14.pants. Atcelšana no amata

Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir konstatēts kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem.

15.pants. Amatu savienošanas ierobežojumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem vienlaikus nedrīkst pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

23.

Sociālo un darba lietu komisijas

Izslēgt likuma 15.pantā vārdus “un bāriņtiesas loceklis”.

Atbalstīts

15.pants. Amatu savienošanas ierobežojumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem vienlaikus nedrīkst pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

IV nodaļa

Bāriņtiesas kompetence

IV nodaļa

Bāriņtiesas kompetence

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masas, bērna vai citas rīcības nespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcības nespējīgās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, aizgādības vai adopcijas jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcības nespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai citas rīcības nespējīgas personas interesēs;

6) veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas (ģimenes) psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.

24.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 16.pantā vārdus “personas (ģimenes)” ar vārdiem “personas vai ģimenes”.

Atbalstīts

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību ievērošanu vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai citas rīcības nespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcības nespējīgas personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, aizgādības vai adopcijas jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcības nespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai citas rīcības nespējīgas personas interesēs;

6) veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai citas rīcības nespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) atbilstoši kompetencei izskata iesniegumus un sūdzības (arī iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību);

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par šīm ģimenēm nepieciešamo palīdzību;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai;

7) atbilstoši kompetencei sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcības nespējīgu personu kriminālprocesā.

25.

26.

27.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Aizstāt likuma 17.panta 4.punktā vārdus “sociālās palīdzības un policijas iestādēm” ar vārdiem “sociāliem dienestiem un policijas iestādēm”.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Izteikt likuma 17.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un nepieciešama palīdzības sniegšana.”

Deputāts V.Agešins

Papildināt likuma 17.pantu 9.punktu šādā redakcijā:

“9) rūpējas, lai ikvienam bērnam būtu nodrošinātas tiesības uz dzīvībai un veselībai nekaitīgu mājokli”.

Atbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

Neatbalstīts

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai citas rīcības nespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus un sūdzības (arī iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību);

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes, izglītības, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzības;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai;

7) atbilstoši savai kompetencei sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcības nespējīgu personu kriminālprocesā.

18.pants. Bērna personisko interešu aizstāvība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

1) lemj par atļaujas izsniegšanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

3) nosūta bērnu konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai;

4) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksu personai, kura faktiski audzina bērnu;

5) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas, atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksas pārtraukšanu personai, kas faktiski bērnu neaudzina, un izmaksu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu;

6) veic citus normatīvajos aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.

28.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 18.pantā vārdu “atļaujas izsniegšanu” ar vārdiem “atļaujas došanu”.

Atbalstīts

18.pants. Bērna personisko interešu aizstāvība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

1) lemj par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

6) veic citus normatīvajos aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.

19.pants. Domstarpību izšķiršana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ieraksta maiņu, ja vecāki par to nevar vienoties.

(2) Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

(3) Bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

29.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 19.pantā vārdu “ieraksta maiņu” ar vārdu “ierakstu”.

Atbalstīts

19.pants. Domstarpību izšķiršana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties.

(2) Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

(3) Bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

20.pants. Piekrišana atzīt paternitāti

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu atzīt paternitāti, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) tiesa bērna māti vai tēvu atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

30.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 20.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “atzīt paternitāti” ar vārdiem “paternitātes atzīšanai”.

Atbalstīts

20.pants. Piekrišana paternitātes atzīšanai

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) tiesa bērna māti vai tēvu atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

21.pants. Bērna mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;

2) lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;

6) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;

7) lemj par mantojuma, pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;

8) lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;

9) veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

21.pants. Bērna mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;

2) lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;

6) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;

7) lemj par mantojuma, pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;

8) lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;

9) veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

22.pants. Bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

(2) Ja bērna aprūpes tiesību atņemšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu.

(3) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja:

1) vecāks pret bērnu izturas īpaši slikti (piemēram, konstatēta vardarbība pret bērnu);

2) vecāks nerūpējas par bērnu (piemēram, ilgstoši ļaunprātīgi izvairās no pienākumu pildīšanas, sešu mēnešu laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ);

3) vecāks nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.

(4) Sagatavojot lietu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vai nepieciešamību sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika atņemtas bērna aprūpes tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aprūpē;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 22.panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktu;

Sociālo un darba lietu komisijas

Aizstāt likuma 22.panta trešajā daļā vārdus “sešu mēnešu laikā” ar skaitli un vārdiem “12 mēnešu laikā”.

Deputāte L.Liepiņa

Aizstāt likuma 22.panta trešajā daļā vārdus “sešu mēnešu laikā” ar skaitli un vārdiem “12 mēnešu laikā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma 22.panta trešās daļas 2.punktā vārdus un skaitli “12 mēnešu laikā” ar vārdiem “gada laikā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 22.panta trešās daļas 1. punktā vārdus “pret bērnu izturas īpaši slikti” ar vārdiem “ar bērnu apietas sevišķi slikti”.

Sociālo un darba lietu komisijas

Izslēgt 22.panta trešās daļas 1. un 2. punktā iekavās minētos piemērus.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 22.panta trešās daļas 1. punktā vārdu iekavās “piemēram”.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 22.panta trešās daļas 1.punktā pēc vārdiem “vardarbība pret bērnu” ar saīsinājumu “utml.”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 22.panta trešās daļas 2. punktā vārdu iekavās “piemēram”.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 22.panta trešās daļas 2.punktā pēc vārdiem “vecāka nolaidības dēļ” ar saīsinājumu “utml”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 22.panta trešās daļas 3.punktā vārdus “aprūpi un”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 22.panta ceturtās daļas ievaddaļā vārdus “vai nepieciešamību sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākam” ar vārdiem “vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam”.

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 34

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 34

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

22.pants. Bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

(2) Ja bērna aprūpes tiesību atņemšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu.

(3) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja:

1) vecāks ar bērnu apietas sevišķi slikti (konstatēta vardarbība pret bērnu u.tml.);

2) vecāks nerūpējas par bērnu (ilgstoši ļaunprātīgi izvairās no pienākumu pildīšanas, gada laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ u.tml.);

3) vecāks nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.

(4) Sagatavojot lietu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika atņemtas bērna aprūpes tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aprūpē;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesa bērnu nogādā audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutiski un 24 stundu laikā noformē rakstiski, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi vai kuras pārraudzībā ir attiecīgā aizbildnības vai audžuģimenes lieta.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

(6) Ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi un attiecīgajā brīdī nav informācijas par bērna vecākiem, aizbildni vai audžuģimeni, bāriņtiesa rīkojas saskaņā ar šā panta otro daļu.

43.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Izteikt likuma 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis bērnu nogādā audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.”

Atbalstīts

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis bērnu nogādā audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi par attiecīgo aizbildnības vai audžuģimenes lietu vai kuras pārraudzībā ir šī lieta.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) aprūpes tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē.

(2) Ja nav iespējams bērna vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, kā arī nav iespējama bērna atgriešanās aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē, bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam citā ģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu sēdes sasaukšanai var pagarināt līdz 30 dienām, ja lietas dalībniekiem ir attaisnojoši apstākļi, kuru dēļ viņi nevar ierasties uz bāriņtiesas sēdi.

44.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Izslēgt 24.panta trešo daļu.

Atbalstīts

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) aprūpes tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā.

25.pants. Audžuģimene

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) ģimenes (personas) piemērotību audžuģimenes funkciju veikšanai;

2) audžuģimenes statusa piešķiršanu;

3) bērna ievietošanu audžuģimenē un uzturēšanās izbeigšanu tajā.

(2) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas.

(3) Audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Audžuģimene

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) ģimenes (personas) piemērotību audžuģimenes funkciju veikšanai;

2) audžuģimenes statusa piešķiršanu;

3) bērna ievietošanu audžuģimenē un uzturēšanās izbeigšanu tajā.

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) bērna vecāki ir atzīti par rīcības nespējīgiem;

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) citos neatliekamos gadījumos (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no pienākumu pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Ar testamentu ieceltajam aizbildnim bāriņtiesa izsniedz aizbildņa apliecību, iekārto bērna aizbildnības lietu un uzrauga aizbildņa darbību atbilstoši šajā likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām.

(6) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) bērna vecāki ir atzīti par rīcības nespējīgiem;

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no pienākumu pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim izsniedz aizbildņa apliecību, iekārto bērna aizbildnības lietu un uzrauga aizbildņa darbību atbilstoši šā likuma un Civillikuma prasībām.

(6) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(1) Ja bāriņtiesa konstatē, ka tās darbības teritorijā dzīvo vai uzturas bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, vai cita rīcības nespējīga persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bāriņtiesa nekavējoties informē kompetento aizbildnības vai aizgādnības iestādi valstī, kuras pilsonis ir bērns vai cita rīcības nespējīga persona, vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi un lūdz izvērtēt nepieciešamību nodibināt aizbildnību vai aizgādnību un iecelt aizbildni vai aizgādni.

(2) Bāriņtiesa lemj par ārvalsts aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu, ja ārvalsts kompetentā aizbildnības vai aizgādnības iestāde ir iecēlusi aizbildni vai aizgādni un lūgusi pārņemt aizbildnības vai aizgādnības lietu.

(3) Par aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu bāriņtiesa informē bērna vai citas rīcības nespējīgas personas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi.

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus vai nepilnības (piemēram, konstatē aizbildņa ļaunprātīgu rīcību, bērna atrašanās pie aizbildņa apdraud bērna dzīvību vai veselību), tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi.

(5) Ja bāriņtiesa konstatē nekārtības (piemēram, konstatē aizgādņa ļaunprātīgu rīcību, rīcības nespējīgas personas atrašanās pie aizgādņa kaitē rīcības nespējīgās personas interesēm), tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

45.

46.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Izteikt likuma 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību, vai draudus bērna dzīvībai vai veselībai, tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi.”

Deputāte Ž. Vasaraudze

Izteikt likuma 27.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja bāriņtiesa konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai rīcību kas kaitē rīcībspējīgas personas interesēm, tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.”

Atbalstīts

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus bērna dzīvībai vai veselībai, tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi. (5) Ja bāriņtiesa konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai rīcību, kas kaitē rīcībspējīgas personas interesēm, tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

28.pants. Atlīdzība līdzaizbildņiem par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Bāriņtiesa lemj par atlīdzības izmaksu konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, ja bērnam iecelti līdzaizbildņi.

(2) Izvērtējot aizbildņu pienākumus, bāriņtiesa nosaka konkrētu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu katram līdzaizbildnim, ievērojot, lai līdzaizbildņu kopā saņemtā summa nebūtu lielāka par normatīvajos aktos par valsts sociālo pabalstu aizbildņiem noteikto atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu vienam aizbildnim.

28.pants. Atlīdzība līdzaizbildņiem par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Bāriņtiesa lemj par atlīdzības izmaksu konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, ja bērnam iecelti līdzaizbildņi.

(2) Izvērtējusi aizbildņu pienākumus, bāriņtiesa nosaka konkrētu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu katram līdzaizbildnim, ievērojot, lai līdzaizbi ldņu kopā saņemtā summa nepārsniedz atlīdzību, kas normatīvajos aktos par valsts sociālo pabalstu aizbildņiem paredzēta vienam aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

29.pants. Personas atbilstība aizbildņa pienākumu veikšanai

(1) Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu veikšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par aizbildni;

2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;

3) nodarbinātību;

4) dzīves apstākļus;

5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, pie kura persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs.

(3) Ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj par personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai.

(4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesai atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu veikšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

29.pants. Personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai

(1) Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par aizbildni;

2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;

3) nodarbinātību;

4) dzīves apstākļus;

5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, pie kura persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs.

(4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa no attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

30.pants. Aizbildņa apliecība

(1) Bāriņtiesa aizbildnim (arī pagaidu aizbildnim un ārvalstī ieceltam aizbildnim) izsniedz aizbildņa apliecību.

(2) Aizbildņa apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Aizbildņa apliecība

(1) Bāriņtiesa aizbildnim (arī pagaidu aizbildnim un ārvalstī ieceltam aizbildnim) izsniedz aizbildņa apliecību.

(2) Aizbildņa apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

31.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizbildnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā:

1) pieprasot, lai aizbildnis pieņem bērna mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesā;

2) uzraugot, vai aizbildnis gādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

3) uzraugot, lai aizbildnis nerīkojas ar bērnam piederošo mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja saskaņā ar likumu tā ir nepieciešama;

4) pārbaudot, vai aizbildnis pārvalda aizbilstamā mantu atbilstoši bērna interesēm un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) noskaidrojot, vai aizbildnis normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu;

6) katru gadu pārbaudot aizbilstamā dzīves apstākļus aizbildņa ģimenē.

(2) Bāriņtiesa pieprasa no aizbildņa, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās nobeiguma, sniegt galīgo norēķinu.

(3) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizbildnībai izbeidzoties, saņem un pārbauda aizbildņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

31.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizbildnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā:

1) pieprasot, lai aizbildnis pieņem bērna mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesā;

2) uzraugot, vai aizbildnis gādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

3) uzraugot, lai aizbildnis nerīkojas ar bērnam piederošo mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja saskaņā ar likumu tā ir nepieciešama;

4) pārbaudot, vai aizbildnis pārvalda aizbilstamā mantu atbilstoši bērna interesēm un normatīvo aktu prasībām;

6) katru gadu pārbaudot aizbilstamā dzīves apstākļus aizbildņa ģimenē.

(2) Bāriņtiesa pieprasa, aizbildnis, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās nobeiguma, sniedz galīgo norēķinu.

(3) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizbildnībai izbeidzoties, saņem un pārbauda aizbildņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

32.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizbildņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizbildnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizbildņa atstādināšanu;

3) lemj par aizbildņa atcelšanu.

(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa uzdod jaunieceltajam aizbildnim celt tiesā attiecīgu prasību.

(3) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

47.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Izteikt likuma 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.”

Atbalstīts

32.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizbildņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizbildnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizbildņa atstādināšanu;

3) lemj par aizbildņa atcelšanu.

(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.

33.pants. Aizbildņa atlaišana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības dibināšanas iemesli.

(2) Atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, ja aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa no aizbildņa pieprasa:

1) iesniegt bāriņtiesā norēķinu aizbilstamajam;

2) sniegt galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(3) Pēc tam kad bāriņtiesā iesniegts aizbildņa lūgums par viņa atlaišanu, kā arī saņemts bijušā aizbilstamā paraksts par to, ka visu viņam pienākošos mantu tas ir saņēmis un ka bijušajam aizbilstamajam pret aizbildni nav pretenziju, bāriņtiesa atlaiž aizbildni.

(4) Bāriņtiesa sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē aizbilstamo un pašvaldības sociālo dienestu par sociālo garantiju saņemšanu.

(5) Pārējos gadījumos, atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, bāriņtiesa no aizbildņa pieprasa:

1) sniegt aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim norēķinu bāriņtiesā;

2) sniegt galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodot aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(6) Aizbildni atlaiž un, ja nepieciešams, ieceļ citu aizbildni tā bāriņtiesa, kas aizbildni iecēlusi.

33.pants. Aizbildņa atlaišana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības nodibināšanas iemesli.

(2) Atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, ja aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis:

1) iesniedz bāriņtiesā norēķinu aizbilstamajam;

2) sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodod aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(4) Bāriņtiesa sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē aizbilstamo un pašvaldības sociālo dienestu par sociālo garantiju saņemšanu.

(5) Pārējos gadījumos, atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis:

1) sniedz aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim norēķinu bāriņtiesā;

2) sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodod aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(6) Aizbildni atlaiž un, ja nepieciešams, ieceļ citu aizbildni tā bāriņtiesa, kas aizbildni iecēlusi.

34.pants. Adopcija

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) bērna adopciju uz ārvalstīm;

4) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(2) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

(3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

34.pants. Adopcija

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) bērna adopciju uz ārvalstīm;

4) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

35.pants. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(1) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotam bērnam aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs.

35.pants. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs.

36.pants. Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzība

(1) Bāriņtiesa katru gadu:

1) pārbauda bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

2) ja bērna mantas pārvaldībai nav iecelts sevišķais aizbildnis, pieprasa no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(2) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja:

1) bērna vecākiem ir atjaunotas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) bērnam ir nodibināta aizbildnība;

3) bērns tiek nodots audžuģimenei;

4) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par bērna adopcijas apstiprināšanu.

(3) Lemjot par bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bāriņtiesa no institūcijas vadītāja pieprasa norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(4) Ja bērna aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedz pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet pieprasa institūcijai galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(5) Bāriņtiesa noskaidro, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu.

48.

Deputāts V.Agešins

Papildināt likuma 36.panta piekto daļu pēc vārdiem “dzīvojamo telpu” ar jaunu palīgteikumu šādā redakcijā:

“un savā darbības teritorijā kontrolē, lai šī dzīvojamā telpa pēc bērna aprūpes izbeigšanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā viņam tiktu piešķirta”.

Neatbalstīts

36.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzība

(1) Bāriņtiesa katru gadu:

1) pārbauda bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

(2) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja:

1) bērna vecākiem ir atjaunotas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) bērnam ir nodibināta aizbildnība;

3) bērns tiek nodots audžuģimenei;

4) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par bērna adopcijas apstiprināšanu.

(4) Ja bērna aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedz pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet pieprasa no institūcijas galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

37.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

37.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

38.pants. Apliecība sociālo garantiju saņemšanai

(1) Bāriņtiesa bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izsniedz apliecību sociālo garantiju saņemšanai.

(2) Apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

38.pants. Apliecība sociālo garantiju saņemšanai

(1) Bāriņtiesa bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izsniedz apliecību sociālo garantiju saņemšanai.

(2) Apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi, ja bāriņtiesa nav pieņēmusi lēmumu par satikšanās aizliegumu.

(3) Bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna un vecāka vai tuvu radinieku satikšanās aizliegumu, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

49.

Sociālo un darba lietu komisijas

Papildināt 39.panta trešo daļu pēc vārdiem “bāriņtiesa lemj” ar vārdiem “par prasības iesniegšanu tiesā”.

Neatbalstīts

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi, bāriņtiesa nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(3) Bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

40.pants. Aizgādņa iecelšana (1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: 1) rīcības nespējīgai personai un tās mantai; 2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; 3) promesošas un pazudušas personas mantai; 4) mantojumam; 5) testamenta izpildīšanai (arī ja mantojums novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai). (2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no tuviniekiem vai mantojuma lietā ieinteresētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. (3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību. (4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja: 1) aizgādnis ir kavēts uzņemties aizgādnību; 2) aizgādnis ir atstādināts. (5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā; 2) aizgādnis ir atcelts no pienākumu pildīšanas; 3) aizgādnis ir miris.				40.pants. Aizgādņa iecelšana (1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: 1) rīcības nespējīgai personai un tās mantai; 2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; 3) promesošas vai pazudušas personas mantai; 4) mantojumam; 5) testamenta izpildīšanai (arī ja mantojums novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai). (2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no tuviniekiem vai mantojuma lietā ieinteresētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. (3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību. (4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja aizgādnis ir: 1) kavēts uzņemties aizgādnību; 2) atstādināts. (5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā; 2) aizgādnis ir atcelts no pienākumu pildīšanas; 3) aizgādnis ir miris.
41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā (1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību viņa pienākumu izpildē, Civillikumā paredzētajos gadījumos atļauj aizgādnim kārtot darījumus. (2) Bāriņtiesa, aizstāvot rīcības nespējīgās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos: 1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt rīcības nespējīgai personai piekritušo mantojumu; 2) lemj par rīcības nespējīgai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē; 3) lemj par rīcības nespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nav lielāka par 1000 latiem) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām; 4) lemj par rīcības nespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība ir lielāka par 1000 latiem) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu; 5) lemj par īpašuma iegūšanu rīcības nespējīgai personai; 6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar rīcības nespējīgai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama; 7) pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādājamā mantu atbilstoši aizgādājamā interesēm un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (3) Bāriņtiesa pieprasa aizgādnim, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās nobeiguma, sniegt norēķinu. (4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu. (5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.				41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā (1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību viņa pienākumu izpildē, Civillikumā paredzētajos gadījumos atļauj aizgādnim kārtot darījumus. (2) Bāriņtiesa, aizstāvot rīcības nespējīgas personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos: 1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt rīcības nespējīgai personai piekritušo mantojumu; 2) lemj par rīcības nespējīgai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē; 3) lemj par rīcības nespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām; 4) lemj par rīcības nespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu; 5) lemj par īpašuma iegūšanu rīcības nespējīgai personai; 6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar rīcības nespējīgai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama; 7) pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādājamā mantu atbilstoši aizgādājamā interesēm un normatīvo aktu prasībām. (3) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizgādnis, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās nobeiguma, sniedz norēķinu. (4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu. (5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.
42.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja tiek konstatēti pārkāpumi aizgādņa rīcībā (1) Ja konstatētas kļūdas aizgādņa iesniegtajā norēķinā vai aizgādnības pārvaldības interesēm neizdevīga aizgādņa darbība, bāriņtiesa: 1) dod aizgādnim attiecīgus norādījumus; 2) lemj par aizgādņa atstādināšanu; 3) lemj par aizgādņa atcelšanu. (2) Ja aizgādnis atstādināts vai atcelts, bāriņtiesa ieceļ citu aizgādni. (3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa uzdod jaunieceltajam aizgādnim celt tiesā attiecīgu prasību. (4) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.	50.	Deputāte Ž. Vasaraudze Izteikt likuma 42.pantu šādā redakcijā: “(3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.”	Atbalstīts	42.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizgādņa rīcībā (1) Ja konstatētas kļūdas aizgādņa iesniegtajā norēķinā vai aizgādnības pārvaldības interesēm neizdevīga aizgādņa darbība, bāriņtiesa: 1) dod aizgādnim attiecīgus norādījumus; 2) lemj par aizgādņa atstādināšanu; 3) lemj par aizgādņa atcelšanu. (2) Ja aizgādnis atstādināts vai atcelts, bāriņtiesa ieceļ citu aizgādni. (3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību. (4) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.
43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas (1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja: 1) tiesa garā slimo personu atzinusi par rīcībspējīgu un izbeigusi aizgādnību un aizgādnis iesniedzis norēķinu un nodevis veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā; 2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa izbeigusi aizgādnību; 3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai; 4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātiem mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai. (2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.				43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas (1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja: 1) tiesa garā slimo personu atzinusi par rīcībspējīgu un izbeigusi aizgādnību un aizgādnis iesniedzis norēķinu un nodevis veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā; 2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa izbeigusi aizgādnību; 3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai; 4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātiem mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai. (2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu Bāriņtiesa lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai rīcības nespējīgo personu, kura ir izveseļojusies, atzītu par rīcībspējīgu.				44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu Bāriņtiesa lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai rīcības nespējīgo personu, kura ir izveseļojusies, atzītu par rīcībspējīgu.
V nodaļa Bāriņtiesas darba organizācija				V nodaļa Bāriņtiesas darba organizācija
45.pants. Bāriņtiesas darba vadība Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis.				45.pants. Bāriņtiesas darba vadība Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis.
46.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu; 2) nosaka bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus; 3) norīko bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem; 4) organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu; 5) organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 6) nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu.				46.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu; 2) nosaka bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus; 3) norīko bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem; 4) organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu; 5) organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 6) nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu.
47.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus; 2) pieņem darbā un atlaiž no darba šā likuma 8.pantā minētos darbiniekus; 3) pilnvaro bāriņtiesas locekļus un citus darbiniekus pārstāvībai administratīvajās iestādēs un tiesā; 4) personiski piedalās lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs; 5) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.				47.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus; 2) pieņem darbā un atlaiž no darba šā likuma 8.pantā minētos darbiniekus; 3) pilnvaro bāriņtiesas locekļus un citus darbiniekus pārstāvībai administratīvajās iestādēs un tiesā; 4) personiski piedalās lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs; 5) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.
48.pants. Lietu izskatīšana (1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. (2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.				48.pants. Lietu izskatīšana (1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. (2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.

49.pants. Lēmumu stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

(1) Bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot šā likuma 51.pantā minētos lēmumus.

(2) Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi.

(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta trešo daļu, 29.panta piekto daļu un 50. un 52.pantu.

51.

52.

53.

Deputāts V.Agešins

Papildināt likuma 49.panta pirmo daļu aiz vārdiem “Bāriņtiesas lēmumi” ar vārdiem “tās kompetences ietvaros” un tālāk pēc esošā teksta.

Deputāts V.Agešins

Atsauce likuma 49.panta trešajā daļā uz 29.panta piekto daļu ir nepareiza, jo 29.pantam ir tikai četras daļas.

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma 49.panta trešajā daļā vārdu “piekto” ar vārdu “ceturto”.

Neatbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr.53

Atbalstīts

49.pants. Lēmumu stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

(2) Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi.

(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta trešo daļu, 29.panta ceturto daļu un 50. un 52.pantu.

50.pants. Pēc tiesas pieprasījuma pieņemtie lēmumi

Bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus, kas nepieciešami šādos gadījumos:

1) saskarsmes tiesības izmantošanas kārtībai;

2) viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;

3) aizgādības tiesību atņemšanai un atjaunošanai;

4) paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;

5) citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

50.pants. Pēc tiesas pieprasījuma pieņemtie lēmumi

Bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus, kas nepieciešami šādos gadījumos:

1) saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanai;

2) viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;

3) aizgādības tiesību atņemšanai un atjaunošanai;

4) paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;

5) citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

51.pants. Tiesā apstiprināmie lēmumi Bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par: 1) pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; 2) atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 300 latu; 3) mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 1000 latu.				51.pants. Tiesā apstiprināmie lēmumi Bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par: 1) pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; 2) atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 300 latu; 3) mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 1000 latu.
52.pants. Tiesā izšķiramās lietas Bāriņtiesa iesniedz izšķirt tiesā lietas par bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām.				52.pants. Tiesā izšķiramās lietas Bāriņtiesa iesniedz tiesā izšķiršanai lietas par bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām.
53.pants. Bāriņtiesu sadarbība (1) Bāriņtiesas savstarpēji sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. (2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē. (3) Ja persona, kurai atņemtas vai atjaunotas bērna aprūpes tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu. (4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā. (5) Ja ģimene, kurā netiek nodrošināti apstākļi bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, maina dzīvesvietu, bāriņtiesa par šādu ģimeni informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu. (6) Ja aizbildnis vai aizgādnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību vai iecēlusi aizgādni, nosūta aizbildņa vai aizgādņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības vai aizgādnības lietas materiālu kopijas aizbildnības vai aizgādnības pārraudzībai.				53.pants. Bāriņtiesu sadarbība (1) Bāriņtiesas sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. (2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē. (3) Ja persona, kurai atņemtas vai atjaunotas bērna aprūpes tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu. (4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā. (5) Ja ģimene, kurā netiek nodrošināti apstākļi bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, maina dzīvesvietu, bāriņtiesa par šādu ģimeni informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu. (6) Ja aizbildnis vai aizgādnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību vai iecēlusi aizgādni, nosūta aizbildņa vai aizgādņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības vai aizgādnības lietas materiālu kopijas aizbildnības vai aizgādnības pārraudzībai.
VI nodaļa Lietu piekritība				VI nodaļa Lietu piekritība
54.pants. Ārpusģimenes aprūpe (1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa. (3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas. (4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā faktiski dzīvo bērna vecāki. (5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts. (6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par: 1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem; 2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai svešā ģimenē; 3) bērna uzturēšanos viesģimenē ārvalstī; 4) atļauju rīkoties ar bērna mantu; 5) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai; 6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam; 7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā; 8) bērna adopciju uz ārvalstīm; 9) adopcijas atbilstību bērna interesēm.				54.pants. Ārpusģimenes aprūpe (1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa. (3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas. (4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. (5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts. (6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par: 1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem; 2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai svešā ģimenē; 3) bērna uzturēšanos viesģimenē ārvalstī; 4) atļauju rīkoties ar bērna mantu; 5) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai; 6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam; 7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā; 8) bērna adopciju uz ārvalstīm; 9) adopcijas atbilstību bērna interesēm.
55.pants. Bērna aprūpes tiesību atņemšana un atjaunošana (1) Lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta nav deklarēta, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. (3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem abas bāriņtiesas, kuru darbības teritorijā deklarēta attiecīgā vecāka dzīvesvieta vai kuru darbības teritorijā attiecīgais vecāks faktiski dzīvo.				55.pants. Bērna aprūpes tiesību atņemšana un atjaunošana (1) Lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. (3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem abas bāriņtiesas, kuru darbības teritorijā deklarēta attiecīgā vecāka dzīvesvieta vai kuru darbības teritorijā attiecīgais vecāks faktiski dzīvo.
56.pants. Prasības iesniegšana tiesā aizgādības tiesību atņemšanai Lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši šā likuma 55.pantā noteiktajai lietu piekritībai.				56.pants. Prasības iesniegšana tiesā aizgādības tiesību atņemšanai Lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši šā likuma 55.pantā noteiktajai lietu piekritībai.
57.pants. Adopcija (1) Lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju pieņem adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa. (2) Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem bāriņtiesa tā vecāka dzīvesvietā, ar kuru bērns dzīvo kopā.				57.pants. Adopcija (1) Lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju pieņem adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa. (2) Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem tā vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa, ar kuru bērns dzīvo kopā.
58.pants. Atzinuma sniegšana tiesai (1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu sniedz katra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa. (3) Atzinumu tiesai par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns un vecāki. Minētā bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no tās personas dzīvesvietas bāriņtiesas, kura vērsusies tiesā ar prasību par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.				58.pants. Atzinuma sniegšana tiesai (1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu sniedz katra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa. (3) Atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns un vecāki. Minētā bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no tās personas dzīvesvietas bāriņtiesas, kura vērsusies tiesā ar prasību par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.

59.pants. Mantisko interešu aizsardzība (1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcības nespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku vai rīcības nespējīgās personas dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa. (3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.				59.pants. Mantisko interešu aizsardzība (1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcības nespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku vai rīcības nespējīgās personas dzīvesvieta. (2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa. (3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērn am nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.
VII nodaļa Apliecinājuma izdarīšana un citu funkciju pildīšana				VII nodaļa Apliecinājuma izdarīšana un citu funkciju pildīšana
60.pants. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas (1) Apliecinājumu izdara un citas šajā nodaļā minētās funkcijas veic bāriņtiesas priekšsēdētājs. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim izdarīt apliecinājumu un veikt citas šajā nodaļā noteiktās funkcijas.				60.pants. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas (1) Apliecinājumu izdara un citas šajā nodaļā minētās funkcijas pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim izdarīt apliecinājumu un pildīt citas šajā nodaļā noteiktās funkcijas.
61.pants. Bāriņtiesas funkcijas (1)Bāriņtiesa tās darbības teritorijā pilda šādas funkcijas: 1) apliecina vai izgatavo un apliecina darījuma aktu, ja darījumu slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 3000 latu; 2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; 3) ieraksta testamentu grāmatā attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas); 4) apliecina vai izgatavo un apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaras atsaukumus; 5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem, kā arī sagatavo šādu dokumentu projektus; 6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādu dokumentu un apliecina tā pareizību; 7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; 8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā. (2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. (3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.				61.pants. Bāriņtiesas funkcijas (1)Bāriņtiesa savā darbības teritorijā pilda šādas funkcijas: 1) apliecina vai izgatavo un apliecina darījuma aktu, ja darījumu slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 3000 latu; 2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; 3) ieraksta testamentu grāmatā attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas); 4) apliecina vai izgatavo un apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaras atsaukumus; 5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem, kā arī sagatavo šādu dokumentu projektus; 6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādu dokumentu un apliecina tā pareizību; 7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; 8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā. (2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. (3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa (1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi. (2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai jāsastāda darījuma akts vai jāizdara apliecinājums vai kura jāidentificē cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases datiem. Darījuma aktā vai apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.	54.	Deputāts V.Agešins Papildināt likuma 62.panta otro daļu pēc vārdiem “pases datiem” ar vārdiem “un/ vai Iedzīvotāju reģistra ziņām”.	Neatbalstīts	62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa (1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi. (2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai jāsastāda darījuma akts vai jāizdara apliecinājums vai kura jāidentificē cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases datiem. Darījuma aktā vai apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.
63.pants. Darījuma akta sagatavošana (1) Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesā sagatavotu apliecināmā darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sastādīt darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem. (2) Apliecinot vai sastādot darījuma akta projektu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt darījuma akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.				63.pants. Darījuma akta sagatavošana (1) Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesā sagatavotu apliecināmā darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sastādīt darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem. (2) Apliecinot vai sastādot darījuma akta projektu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt darījuma akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.
64.pants. Darījuma akta apliecināšana (1) Pēc darījuma akta parakstīšanas to ieraksta reģistrā. Uz darījuma akta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda: 1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu; 2) bāriņtiesas nosaukumu; 3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā; 4) norādi par to, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi, un viņu pases datus (arī personas kodu) vai atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami. (2) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu. (3) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā.				64.pants. Darījuma akta apliecināšana (1) Pēc darījuma akta parakstīšanas to ieraksta reģistrā. Uz darījuma akta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda: 1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu; 2) bāriņtiesas nosaukumu; 3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā; 4) norādi par to, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi, un viņu pases datus (arī personas kodu) vai atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami. (2) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu. (3) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā.
65.pants. Darījuma akta ierakstīšana zemesgrāmatā Šā likuma 61., 62. un 63.pantā noteiktajā kārtībā apliecināts darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.				65.pants. Darījuma akta ierakstīšana zemesgrāmatā Šā likuma 61., 62. un 63.pantā noteiktajā kārtībā apliecināts darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.
66.pants. Testamenta apliecināšana Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448.pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.				66.pants. Testamenta apliecināšana Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448.pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.
67.pants. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta izsniegšana (1) Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu. (2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam notāram vai tiesai pēc to lūguma. (3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu. (4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā. (5) Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā.				67.pants. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta izsniegšana (1) Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu. (2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam notāram vai tiesai pēc to lūguma. (3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu. (4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā. (5) Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā.
68.pants. Testamenta pieņemšana glabāšanā (1) Bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā. (2) Pieņemot testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju. (3) Bāriņtiesai glabāšanā nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439.panta noteikumi.				68.pants. Testamenta pieņemšana glabāšanā (1) Bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā. (2) Pieņemot testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju. (3) Bāriņtiesai glabāšanā nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439.panta noteikumi.

69.pants. Testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšana

(1) Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi.

(2) Pēc lūgumu saņemšanas par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sastāda testamenta atsaukšanas aktu. Testamenta atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi par tā atsaukšanu.

69.pants. Testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšana

(1) Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi.

(2) Ja saņemts lūgums par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sastāda testamenta atsaukšanas aktu. Testamenta atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi par tā atsaukšanu.

70.pants. Glabāšanā nodota testamenta atsaukšana

(1) Bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks.

(2) Pēc lūgumu saņemšanas par glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sastāda testamenta atsaukšanas aktu.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto glabājamā testamenta vietā.

70.pants. Glabāšanā nodota testamenta atsaukšana

(1) Bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks.

(2) Ja saņemts lūgums par glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sastāda testamenta atsaukšanas aktu.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto glabājamā testamenta vietā.

85.pants. Maksa par ceļa izdevumiem un citiem faktiskajiem izdevumiem (1) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma saraksta sastādīšanu, testamenta sastādīšanu vai apliecinājuma izdarīšanu ārpus bāriņtiesas telpām. (2) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par citiem faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju veikšanu.	56.	Sociālo un darba lietu komisijas Papildināt likuma 85.panta otro daļu pēc vārdiem “maksu par” ar vārdiem “pasta un”.	Atbalstīts	85.pants. Maksa par ceļa izdevumiem un citiem faktiskajiem izdevumiem (1) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma saraksta sastādīšanu, testamenta sastādīšanu vai apliecinājuma izdarīšanu ārpus bāriņtiesas telpām. (2) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par pasta un citiem faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju veikšanu.
86.pants. Mantojuma apsardzība Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.				86.pants. Mantojuma apsardzība Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.
87.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi Mantojuma apsardzības līdzekļi ir: 1) mantojamās mantas aizzīmogošana; 2) mantojamās mantas aprakstīšana un novērtēšana; 3) mantojamās mantas nodošana glabāšanā.				87.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas: 1) aizzīmogošana; 2) aprakstīšana un novērtēšana; 3) nodošana glabāšanā.
88.pants. Mantas aprakstīšana Mantas aprakstīšanu bāriņtiesa veic šā likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā.				88.pants. Mantas aprakstīšana Mantas aprakstīšanu bāriņtiesa veic šā likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā.
89.pants. Aizzīmogošana (1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpu, kurā atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.				89.pants. Aizzīmogošana (1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpu, kurā atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.
90.pants. Mantojuma aizgādnis (1) Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim. (2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.				90.pants. Mantojuma aizgādnis (1) Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim. (2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.
91.pants. Mantas aprakstīšanas akts Mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā. Akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.				91.pants. Mantas aprakstīšanas akts Mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā. Akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.
IX nodaļa Darba samaksa un pabalsti				IX nodaļa Darba samaksa un pabalsti
92.pants. Darba samaksa (1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu vai atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu atbilstoši nostrādāto stundu skaitam pēc pašvaldības domes (padomes) noteiktas likmes.				92.pants. Darba samaksa (1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu vai atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu atbilstoši nostrādāto stundu skaitam pēc pašvaldības domes (padomes) noteiktas likmes.

93.pants. Atvaļinājuma un nelaimes gadījuma pabalsts Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt pabalstu mēnešalgas apmērā bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim: 1) viņam aizejot kārtējā atvaļinājumā; 2) ja noticis smags nelaimes gadījums, kas radījis attiecīgās amatpersonas veselības traucējumus; 3) ja miris attiecīgās amatpersonas pirmās pakāpes radinieks.				93.pants. Atvaļinājuma un nelaimes gadījuma pabalsts Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt pabalstu mēnešalgas apmērā bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim: 1) viņam aizejot kārtējā atvaļinājumā; 2) ja noticis smags nelaimes gadījums, kas radījis attiecīgās amatpersonas veselības traucējumus; 3) ja miris attiecīgās amatpersonas pirmās pakāpes radinieks.
94.pants. Papildu atvaļinājums Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim papildu atvaļinājumu līdz 12 darbdienām kalendāra gadā.				94.pants. Papildu atvaļinājums Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim papildu atvaļinājumu līdz 12 darbdienām kalendāra gadā.
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republik as Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 17.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 5.nr.). 2. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā nav tā 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības, ir tiesības turpināt pienākumu veikšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām. 3. Šā likuma 3.panta otrā daļa, 93. un 94.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 4. Šā likuma 15.pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums vienlaikus pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras teritorijā atrodas šī bāriņtiesa, attiecas uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem, kuri ievēlēti pēc šā likuma spēkā stāšanās. 5. Līdz 2007.gada 1.janvārim bāriņtiesas lieto esošos zīmogus. 6. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesām ir saistošs šis likums.	57.	Juridiskā komisija Izslēgt Pārejas noteikumu 4. punktā vārdus “ un bāriņtiesu locekļiem”.	Atbalstīts	Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 17.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 5.nr.). 2. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā nav tā 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības, ir tiesības turpināt pienākumu pildīšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām. 3. Šā likuma 3.panta otrā daļa, 93. un 94.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 4. Šā likuma 15.pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums vienlaikus pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras teritorijā atrodas bāriņtiesa, attiecas uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem, kuri ievēlēti pēc šā likuma spēkā stāšanās. 5. Līdz 2007.gada 1.janvārim bāriņtiesas lieto esošos zīmogus. 6. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesām ir saistošs šis likums.
Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.	58.	Juridiskā komisija Izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

Juridiskais birojs

Aizstāt visā likumprojektā vārdu “rīcībnespējīgs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “rīcības nespējīgs” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

Vispārīgie noteikumi

Juridiskais birojs

Juridiskā komisija

Juridiskais birojs

Juridiskā komisija

Juridiskā komisija

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 3

Juridiskais birojs

Atbalstīts

(3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

Juridiskais birojs

Atbalstīts

(2) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Sociālo un darba lietu komisijas

Aizstāt likuma 9.panta otrajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdiem “var izsludināt”.

Juridiskā komisija

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.11

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu.

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Atbalstīts

Juridiskā komisija

Atbalstīts

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē).

Deputāts V.Agešins

Juridiskā komisija

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 15.pantā vārdus “un bāriņtiesas loceklis”.

Bāriņtiesas kompetence

Juridiskais birojs

Atbalstīts

7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.

Deputāte Ž. Vasaraudze

Deputāte Ž. Vasaraudze

Atbalstīts

Neatbalstīts

Juridiskais birojs

Atbalstīts

Juridiskais birojs

Atbalstīts

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

Juridiskais birojs

Atbalstīts

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

Deputāte L.Liepiņa

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma 22.panta trešās daļas 2.punktā vārdus un skaitli “12 mēnešu laikā” ar vārdiem “gada laikā”.

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Deputāte Ž. Vasaraudze

Atbalstīts

Deputāte Ž. Vasaraudze

Atbalstīts

Deputāte Ž. Vasaraudze

Deputāte Ž. Vasaraudze

Atbalstīts

Atbalstīts

Deputāte Ž. Vasaraudze

Atbalstīts

Neatbalstīts

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

Neatbalstīts

Deputāte Ž. Vasaraudze

Atbalstīts

Bāriņtiesas darba organizācija

Bāriņtiesas darba organizācija

Juridiskā komisija

Neatbalstīts

Lietu piekritība

Lietu piekritība

Neatbalstīts