Par Starptautiskā
privāttiesību unifikācijas institūta Statūtiem
1.pants. 1940. gada 15.marta Starptautiskā privāttiesību unifikācijas
institūta Statūti (turpmāk Statūti) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants.
Statūtos paredzēto saistību izpildi koordinē Valsts kanceleja un Tieslietu
ministrija.
3.pants. Statūti attiecībā uz Latvijas Republiku stājas spēkā to 20.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā
dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz
ar likumu izsludināmi Statūti angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.
Ministru
prezidents A.Kalvītis
|
Valsts
kancelejas direktore |
Valsts
kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās |
Par
kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
G.Veismane |
E.Ektermane |
Dz.Galvenieks |
I.Mēkons |
14.11.2005
14:04
822
Ivars
Mēkons
ivars.mekons@mk.gov.lv;
708 2890
Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) statūti
Oficiāls tulkojums, apstiprināts Ģenerālā
Asamblejas 45. sesijā 1991. gada 26. novembrī
1. pants
Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta mērķis ir meklēt risinājumus valstu un valstu grupu privāttiesību harmonizēšanai un koordinēšanai, kā arī pakāpeniski sagatavoties unificētu privāttiesību normu pieņemšanai dažādās valstīs.
Šo mērķu
sasniegšanai Institūts:
(a) sagatavo
likumu un konvenciju projektus ar mērķi
izveidot unificētas iekšējas tiesības;
(b) sagatavo
līgumu projektus ar mērķi atvieglot starptautiskās attiecības privāttiesību jomā;
(c) veic
pētījumus salīdzinošo privāttiesību jomā;
(d) piedalās
jau esošos projektos šajās jomās, kurus uzsākušas citas institūcijas, izvēloties piemērotāko attiecību veidu;
(e) organizē konferences un publicē darbus,
kurus Institūts uzskata par piemērotiem plašai apritei.
1. Starptautiskais privāttiesību unifikācijas
institūts ir starptautiska institūcija, kas ir atbildīga Dalībvalstu valdību priekšā.
2. Dalībvalstis ir tās, kas ir pievienojušās šiem
statūtiem saskaņā ar 20. pantu.
3. Institūtam katras Dalībvalsts teritorijā ir nepieciešamā tiesībspēja
un rīcībspēja, kas ļauj tam
veikt funkcijas un īstenot mērķus.
4.
Institūta, tā pārstāvju un amatpersonu privilēģijas un imunitāte ir noteikta ar ar Dalībvalstīm noslēgtajos līgumos.
Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta
galvenā mītne ir Romā.
Institūtam ir:
(1) Ģenerālā Asambleja;
(2) Prezidents;
(3) Vadības padome;
(4) Pastāvīgā komiteja;
(5) Administratīvais tribunāls;
(6) Sekretariāts.
1. Ģenerālajā Asamblejā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras Dalībvalsts. Valdības, izņemot Itālijas valdību, pārstāv to diplomātiskie pārstāvji, kurus akreditējusi
Itālijas valdība, vai to deleģētas personas.
2. Asamblejas parasto sesiju vismaz reizi gadā Romā sasauc Prezidents, un tajā tiek apstiprināti ikgadējie ienākumi un izdevumi, kā arī budžets.
3. Reizi trīs gados tā apstiprina Institūta darba programmu, balstoties uz Vadības
padomes priekšlikumu, un attiecīgos gadījumos, ievērojot 16. panta ceturtās daļas noteikumus, ar
divām trešdaļā klātesošo Dalībvalstu balsu izdara grozījumus saskaņā ar 16. panta trešo daļu pieņemtajās rezolūcijās.
1.
Vadības padomē ietilpst Prezidents un divdesmit pieci
padomes locekļi.
2.
Prezidentu ieceļ Itālijas valdība.
3. Padomes locekļus ieceļ Ģenerālā Asambleja. Asambleja papildus pirmajā daļā minētajiem padomes locekļiem var iecelt vēl vienu
padomes locekli, ko izvēlas no amatā esošajiem Starptautiskās tiesas tiesnešiem.
4. Prezidenta un Vadības padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viņus var iecelt atkārtoti.
5. Vadības padomes loceklis, kuru ieceļ par aizstājēju kādam padomes loceklim, kura termiņš nav beidzies, pilda Vadības padomes
locekļa pienākumus līdz sava priekšgājēja termiņa
beigām.
6. Jebkurš Vadības padomes loceklis var ar Prezidenta piekrišanu izvēlēties kādu
citu personu par savu pārstāvi.
7. Vadības padome var uzaicināt uz tās sanāksmēm starptautisku institūciju un organizāciju pārstāvjus piedalīties kā konsultantiem gadījumos, kad Institūts nodarbojas ar
jautājumiem, kas skar attiecīgās institūcijas vai organizācijas darbības sfēru.
8. Vadības padomi sasauc Prezidents, kad viņš to uzskata par nepieciešamu, bet ne retāk kā reizi gadā.
1. Pastāvīgajā komitejā ietilpst Prezidents un pieci komitejas locekļi, kurus no sava vidus izraugās Vadības padome.
2. Pastāvīgās komitejas locekļu pilnvaru ilgums ir pieci gadi,
un viņus var ievēlēt atkārtoti.
3. Pastāvīgo komiteju sasauc Prezidents, kad viņš to uzskata par nepieciešamu, bet ne retāk kā reizi gadā.
7.1 pants
1. Administratīvā tribunāla jurisdikcijā ir izskatīt strīdus starp Institūtu un tā amatpersonām vai darbiniekiem vai personām, kurām ir prasījuma tiesības caur iepriekšminētajām
personām, it īpaši saistībā ar Personāla noteikumu iztulkošanu un piemērošanu. Jebkādi strīdi saistībā ar Institūta un trešo personu līgumsaistībām ir nododami
izskatīšanai Administratīvajam tribunālam, ja tā jurisdikciju ir skaidri atzinušas strīdā iesaistītās puses līgumā, saistībā ar kuru radies strīds.
2. Tribunālā
ietilpst trīs pilntiesīgi locekļi un viens
aizstājējs. Tos izvēlas ārpus Institūta, vēlams no dažādām valstīm. Tos uz pieciem gadiem ievēl
Ģenerālā Asambleja. Vakances Administratīvajā tribunālā aizpilda pats Administratīvais tribunāls. Personai, kas aizpilda vakanci, nav balsstiesību.
3. Tribunāls pieņem
nepārsūdzamus lēmumus, piemērojot Statūtu un Noteikumu nosacījumus, kā arī vispārējos tiesību
principus. Tas var lemt arī ex aequo et bono, kad
puses vienojas piešķirt tam šādas pilnvaras.
4. Ja Tribunāla Prezidents uzskata, ka
strīds starp Institūtu un tā amatpersonu
vai darbinieku ir maznozīmīgs, viņš to var izlemt pats vai uzticēt izlemšanu vienam Tribunāla
tiesnesim.
5. Tribunāls pieņem savu kārtības rulli.
7.2 pants
Vadības
padomes vai Administratīvā tribunāla
locekļi, kuru termiņš izbeidzas, turpina pildīt savus pienākumus līdz
brīdim, kad amatā stājas jaunievēlētie locekļi.
1. Sekretariātā ietilpst Prezidenta izvirzīts un Vadības padomes iecelts Ģenerālsekretārs, divi Ģenerālsekretāra vietnieki no dažādām
valstīm, kurus arī
ieceļ Vadības padome, kā arī amatpersonas un darbinieki atbilstoši 17. pantā norādītajiem institūta vadīšanas un
iekšējās darbības noteikumiem.
2. Ģenerālsekretāru un abus Ģenerālsekretāra vietniekus ieceļ uz laiku, kas
nepārsniedz piecus gadus. Viņus var iecelt atkārtoti.
3. Institūta Ģenerālsekretārs ir ex officio Ģenerālās Asamblejas Sekretārs.
Institūts
Ģenerālsekretāra vadībā uztur bibliotēku.
Institūta oficiālās valodas ir itāļu, angļu, franču, vācu un spāņu.
11. pants
1. Vadības padome nosaka līdzekļus 1. pantā minēto funkciju izpildei.
2. Tā sagatavo Institūta darba programmu.
3. Tā apstiprina ikgadējo
pārskatu par institūta darbību.
4. Tā sagatavo budžeta projektu un iesniedz to apstiprināšanai
Ģenerālai Asamblejai.
1. Jebkuras Dalībvalsts valdība, kā arī jebkura oficiāla
starptautiska institūcija ir tiesīga iesniegt
Vadības padomei priekšlikumus par jautājumu izpēti
saistībā ar privāto tiesību unificēšanu, harmonizēšanu un koordinēšanu.
2. Jebkura starptautiska institūcija vai asociācija ar mērķi
pētīt juridiskus jautājumus var iesniegt
Vadības padomei priekšlikumus par veicamajiem pētījumiem.
3. Vadības padome lemj par darbību saistībā ar iesniegtajiem
priekšlikumiem un ierosinājumiem.
12.1 pants
Vadības padome var veidot attiecības ar citām starpvaldību organizācijām, kā arī ar to valstu valdībām, kas nav Dalībvalstis,
lai nodrošinātu sadarbību saskaņā ar to attiecīgajiem
mērķiem.
1. Vadības padome var uzticēt konkrētu jautājumu izpēti juristu komisijām, kam ir speciālās zināšanas attiecīgajos
jautājumos.
2.
Komisijas, ja vien iespējams, vada Vadības padomes locekļi.
1. Pēc
pētījuma pabeigšanas par jautājumiem, kuros Vadības padome ir iesaistījusies, tā attiecīgā gadījumā apstiprina
sākotnējos projektus iesniegšanai Dalībvalstu valdībām.
2. Tā nosūta
šādus projektus Dalībvalstu valdībām
vai institūcijām un asociācijām, kas iesniedza priekšlikumus un ierosinājumus, lūdzot tās sniegt atzinumu par noteikumu
piemērotību un būtību.
3. Ņemot vērā
saņemtās atbildes, Vadības padome attiecīgā gadījumā apstiprina gala
projektus.
4. Tā nosūta šos gala projektus Dalībvalstu
valdībām vai institūcijām un asociācijām, kas iesniedza priekšlikumus un ierosinājumus.
5. Vadības padome
tad apsver pasākumus, kas jāveic, lai sasauktu diplomātisku konferenci projektu izskatīšanai.
15. pants
1. Institūtu pārstāv Prezidents.
2. Izpildvara ir Vadības padomei.
16. pants
1. Ikgadējos Institūta darbības un uzturēšanas izdevumus sedz no institūta budžetā noteiktajiem ienākumiem,
tostarp Institūta sponsora - Itālijas valdības kārtējām iemaksām, kuras apstiprinājis
Itālijas parlaments un kuras kopš 1985. gada
Itālijas valdība ir noteikusi 300 miljonu
Itālijas liru apmērā. Šo summu var mainīt pēc katra trīs gadu perioda beigām ar
Itālijas likumu par valsts budžetu. Tāpat izdevumus sedz no citu dalībvalstu ikgadējām iemaksām.
2. Lai
sadalītu ikgadējo izdevumu daļu, ko nesedz kārtējā
Itālijas valdības iemaksa vai citu Dalībvalstu citi ienākumu avoti, to klasificē kategorijās. Atbilstoši katrai
kategorijai tiek noteikts konkrēts vienību skaits.
3.
Kategoriju skaits, katrai kategorijai atbilstošais vienību
skaits, katras vienības apjoms un katras valdības klasifikācija attiecīgajā kategorijā tiek noteikta ar Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, ko pieņem ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu, pamatojoties uz Asamblejas izveidotās Komitejas priekšlikumu. Šajā klasifikācijā Asambleja cita
starpā ņem vērā attiecīgās valsts nacionālos ienākumus.
4. Lēmumus, ko Ģenerālā Asambleja ir pieņēmusi saskaņā ar šī panta trešo daļu, var pārskatīt ik pēc trīs gadiem, pieņemot jaunu Ģenerālās Asamblejas rezolūciju ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu
vienlaikus ar 5.panta trešajā daļā norādīto lēmumu.
5. Itālijas valdība nosūta paziņojumu katras dalībvalsts valdībai par Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām, kas pieņemtas saskaņā ar šī panta trešo un ceturto daļu.
6. Viena gada
laikā pēc šī panta piektajā daļā norādītā paziņojuma katras dalībvalsts valdība var izteikt iebildumus pret rezolūcijā noteikto klasifikāciju. Šie iebildumi tiek izskatīti nākamajā
Ģenerālās Asamblejas sanāksmē. Asambleja izlemj
jautājumu, pieņemot lēmumu ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu. Itālijas valdība par lēmumu informē attiecīgās dalībvalsts
valdību. Tomēr šīs dalībvalsts valdībai ir tiesības
izstāties no Institūta saskaņā ar 19.panta trešajā
daļā noteikto kārtību.
7. Dalībvalstu valdības, kas vairāk nekā divus gadus nav veikušas savas iemaksas, līdz saistību nokārtošanai zaudē balsstiesības Ģenerālajā Asamblejā. Šīs
valdības netiek ņemtas vērā šo Statūtu 19.pantā noteiktā vairākuma nodrošināšanā.
8.
Itālijas valdība nodrošina Institūta darbībai nepieciešamās telpas.
9. Tiek izveidots Institūta Darbības kapitāla fonds, lai segtu tekošos izdevumus līdz
dalībvalstu valdību iemaksu saņemšanai, kā arī neparedzētos izdevumus.
10.
Darbības kapitāla fonda reglaments tiek iekļauts Institūta Nolikumā. Tos
pieņem un groza ar Ģenerālās Asamblejas klātesošo un balsojušo
dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu.
17.pants
1. Noteikumus par Institūta vadīšanu, iekšējo darbību un darbinieku pienākumiem pieņem Vadības padome un apstiprina
Ģenerālā Asambleja. Noteikumu saturs tiek paziņots Itālijas valdībai.
2. Vadības
padomes locekļu ceļošanas un uzturēšanās izdevumi
un pētījumu komisijas maksājumi, kā arī Sekretariāta darbinieku atalgojums un citas administratīvās izmaksas tiek segtas no Institūta budžeta.
3. Ģenerālā
Asambleja ieceļ vienu vai divus Prezidenta izvirzītus revidentus, kas ir atbildīgi par Institūta finanšu kontroli. Revidentus ieceļ uz pieciem gadiem. Ja tiek iecelti divi revidenti, katra revidenta tautībai jābūt atšķirīgai.
4. Itālijas
valdība neuzņemas nekādu finansiālu vai cita veida atbildību par Institūta administrēšanu, kā arī nekādu
civiltiesisko atbildību pat tā darbību, it īpaši attiecībā uz Institūta
darbiniekiem.
1. Itālijas
valdība apņemas sešus gadus nodrošināt 16.pantā noteikto ikgadējo subsīdiju un telpas Institūta darbībai. Šis nosacījums paliek spēkā arī pēc sešiem
gadiem, ja vismaz divus gadus pirms norādītā termiņa
beigām Itālijas valdība nav informējusi citu dalībvalstu valdības par nodomu pārtraukt atbalsta sniegšanu. Šajā
gadījumā prezidents sasauc Ģenerālās
Asamblejas sēde vai, ja nepieciešams, ārkārtas
sēdi.
2. Ja
Ģenerālā Asambleja izlemj pārtraukt Institūta
darbību, Ģenerālās Asamblejai ir pienākums, nepārkāpjot Statūtu noteikumus un Darbības kapitāla fonda
reglamentu, veikt visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar Institūta darbības laikā iegūto īpašumu, it īpaši attiecībā
uz dokumentu, grāmatu un periodisko izdevumu
arhīviem un krājumiem.
3. Taču šādā gadījumā zeme, ēkas un kustamais īpašums, ko Itālijas valdība
ir nodevusi Institūta rīcībā, tiek nodoti Itālijas valdībai.
19.pants
1. Ģenerālās Asamblejas pieņemtie Statūtu grozījumi stājas spēkā pēc to divu trešdaļu dalībvalstu valdību apstiprinājuma balsojuma, kas piedalījušās
grozījumu pieņemšanā.
2. Katra valdība par atbalstu
grozījumu apstiprināšanai rakstiski informē
Itālijas valdību, kas par to informē citu dalībvalstu valdības un Institūta prezidentu.
3. Jebkura
valdība, kas nav atbalstījusi kādu Statūtu grozījumu,
var Statūtus denonsēt sešu mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā. Denonsācija stājas spēkā no paziņojuma iesniegšanas Itālijas valdībai, kas par to informē citu dalībvalstu valdības un Institūta prezidentu.
20.pants
1. Valdība, kas
vēlas pievienoties Statūtiem, par to rakstiski informē Itālijas
valdību.
2. Pievienošanās ir spēkā sešus gadus; tā tiek uzskatīta par pagarinātu uz vēl sešiem gadiem, ja vismaz gadu pirms attiecīgā perioda beigām netiek sniegts rakstisks paziņojums
par denonsāciju.
3. Itālijas
valdība informē citu dalībvalstu valdības par pievienošanos un denonsāciju.
21.pants
Šie Statūti stājas spēkā, kad sešas valdības ir paziņojušas Itālijas vadībai par pievienošanos.
22.pants
1940.gada 15.marta Statūti tiek deponēti Itālijas valdības arhīvā. Itālijas valdība nosūta apliecinātu teksta kopiju katras dalībvalsts valdībai.
Ģenerālās Asamblejas 11.sanāksmē (1953.gada 30.aprīlī) apstiprinātā Statūtu
7.1panta iztulkojums
Ģenerālā Asambleja,
ņemot vērā Asamblejas 1952.gada 18.janvārī pieņemto
rezolūciju, ar kuru tika grozīti Statūti;
ņemot vērā, ka saskaņa ar Statūtu 7.1 panta pirmā punkta otro teikumu, kas nosaka Administratīvā tribunāla
jurisdikciju, " Jebkādi strīdi saistībā ar Institūta un trešo
personu līgumsaistībām ir nododami izskatīšanai Administratīvajam tribunālam,
ja tā jurisdikciju ir skaidri atzinušas strīdā iesaistītās puses līgumā,
saistībā ar kuru radies strīds.";
ņemot vērā,
ka ir vēlams precīzāk noteikt Administratīvās tribunāla jurisdikciju saskaņā ar iepriekš norādīto noteikumu;
paziņo,
(1) ka frāze "Jebkādi strīdi saistībā ar
Insitūta un trešo personu līgumsaistībām", ko Statūtu 7.1 pantā noteiktajos gadījumos var iesniegt izskatīšanai Institūta Administratīvajā tribunālā, attiecas tikai uz jebkuru strīdu par
saistībām, kas izriet no Institūta un trešo personu līgumattiecībām;
(2) ka
Administratīvā tribunāla jurisdikcija attiecībā uz strīdiem, kas izriet no
Institūta un trešo personu līgumattiecībām, nav uzskatāma par skaidri atzītu,
ja tā nav atrunāta rakstveidā.
|
Valsts
kancelejas direktore |
Valsts
kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās |
Par
kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
G.Veismane |
E.Ektermane |
Dz.Galvenieks |
I.Mēkons |
14.11.2005 18:04
14805
Ivars Mēkons 708 2890
ivars.mekons@mk.gov.l
STATUTE OF UNIDROIT
Official translation approved by the General
Assembly at its 45th session on 26 November
1991
Article 1
The purposes of the
International Institute for the Unification of Private Law are to examine ways
of harmonising and coordinating the private law of States and of groups of
States, and to prepare gradually for the adoption by the various States of
uniform rules of private law.
To this end the Institute shall:
(a) prepare
drafts of laws and conventions with the object of
establishing uniform internal law;
(b) prepare
drafts of agreements with a view to facilitating
international relations in the field of private law;
(c) undertake
studies in comparative private law;
(d) take
an interest in projects already undertaken in any of these fields by other
institutions with which it may maintain relations as necessary;
(e) organise conferences and publish works which the Institute considers worthy of wide circulation.
1. The International Institute for the Unification of Private Law is
an international body responsible to the participating Governments.
2. The participating Governments are those which accede to the present
Statute in accordance with Article 20.
3. The Institute shall enjoy, in the territory of each participating
Government, the necessary legal capacity to enable it to exercise its functions
and to realise its purposes.
4. The privileges and immunities which the Institute and its
agents and officers shall enjoy shall be
defined in agreements to be concluded with the participating
Governments.
The International Institute for
the Unification of Private Law shall
have its headquarters in Rome.
The Institute shall have:
(1) a General Assembly;
(2) a President;
(3) a Governing Council;
(4) a Permanent Committee;
(5) an Administrative Tribunal;
(6) a Secretariat.
1. The General Assembly shall
consist of one representative from each of the participating Governments.
Governments, other than the Italian Government,
shall be represented by their diplomatic representatives accredited to the
Italian Government or persons deputed by them.
2. The Assembly shall be convened in Rome by the President at least
once a year, in ordinary session, to approve the annual accounts of income and
expenditure and the budget.
3. Every three years, it shall
approve the work programme of the Institute on the basis of a proposal by the Governing Council and,
in appropriate cases pursuant to paragraph 4 of Article 16, revise by a
majority of two thirds of the
Members present and voting the resolutions adopted in accordance with paragraph
3 of the said Article 16.
1. The Governing
Council shall consist of the President and
twenty-five members.
2. The President shall be appointed by the Italian Government.
3. The members shall be appointed by the General Assembly. The Assembly may appoint, in addition to the members
mentioned in paragraph 1, one other member chosen from among the judges in
office of the International Court of
Justice.
4. The President and members of the Governing Council shall hold
office for a term of five years which shall be renewable.
5. A member of the Governing Council who
is appointed to replace a member whose term of office has not expired shall hold office for the remainder of the term of
his or her predecessor.
6. Each member may, with the consent of the President, choose
another person to act as his or her representative.
7. The Governing Council may invite representatives of international institutions or organisations to take
part in its meetings, in a consultative capacity, whenever the work of the
Institute deals with subjects which are
the concern of those institutions or organisations.
8. The Governing Council shall be convened by the President whenever
he or she considers it expedient and in any case at least once a year.
1. The Permanent Committee shall consist of
the President and five members appointed by the Governing Council from among
its own members.
2. Members of the Permanent Committee shall hold office for five
years and shall be eligible for re-election.
3. The Permanent Committee shall
be convened by the President whenever he or she considers it expedient and in any case at least once a year.
Article 7bis
1. The Administrative Tribunal shall have jurisdiction to deal with
any dispute between the Institute and its officers or
employees, or those entitled to claim through them, with particular regard to
the interpretation or application of the Staff Regulations. Any dispute
arising from contractual
relations between the Institute and third parties shall be submitted to
the Tribunal, provided that its jurisdiction is expressly recognised by the parties in the contract giving rise to the dispute.
2. The Tribunal shall consist of three full members and one
substitute, chosen from outside the Institute and preferably of
different nationalities. They shall be
elected for five years by the General Assembly. Any vacancy on
the Tribunal shall be filled by cooption.
3. The
Tribunal shall arrive at its decisions, which shall be without
appeal, by applying the provisions of the Statute and of the Regulations as
well as the general principles of law. It may also decide ex aequo et bono when such power has been given to it by an agreement
between the parties.
4. Where the President of the Tribunal
considers that a dispute between the Institute and one of its officers or employees
is of very limited importance, he or she may decide it or may entrust the
decision to a single judge of the Tribunal.
5. The Tribunal shall adopt its
own rules of procedure.
Article 7ter
Members of the Governing Council or
of the Administrative Tribunal whose
term of office expires shall continue to exercise their functions until the newly elected members take office.
1. The Secretariat shall consist
of a Secretary-General appointed by the Governing Council on the nomination of the President, two Deputy Secretaries-General of different
nationalities also appointed by the Governing Council, and the officers and
employees provided for in the rules governing the administration of the
Institute and its internal operations referred to in Article 17.
2. The Secretary-General and the
Deputy Secretaries-General shall be appointed for
a period which shall not exceed five years. They shall be eligible for
reappointment.
3. The Secretary-General of the
Institute shall be ex officio Secretary
of the General Assembly.
The Institute shall maintain a
library under the management of the Secretary-General.
The official languages of
the Institute shall be Italian, English, French, German and Spanish.
Article 11
1. The Governing Council shall determine the means of carrying out
the functions set out in Article 1.
2. It shall draw up the work programme of the Institute.
3. It shall approve the annual report on the Institutes activities.
4. It shall draw up a draft budget and forward it for approval to the General Assembly.
1. Any participating Government, as well as
any international institution of an official nature,
shall be entitled to set before the Governing Council proposals for
the study of questions relating to the unification, harmonisation or
coordination of private law.
2. Any international institution or association, the purpose of
which is the study of legal questions, may put before the Governing Council suggestions concerning studies to be undertaken.
3. The Governing Council shall
decide any action to be taken on proposals and suggestions made in this way.
Article 12bis
The Governing Council may enter
into relations with other intergovernmental
organisations, as well as with non-participating Governments, in order to ensure cooperation in
conformity with their respective aims.
1. The Governing Council may refer
the study of particular questions to commissions of jurists who have specialised knowledge of those questions.
2. The commissions shall, as far
as possible, be presided over by members of the
Governing Council.
1. Following the completion of the study of questions in which it
has engaged, the Governing Council shall, if appropriate,
approve any preliminary drafts to
be submitted to Governments.
2. It shall communicate such
drafts to the participating Governments or the institutions or
associations which have made proposals or suggestions to it, asking them for their
opinion on the expediency and the substance of the provisions.
3. In the light of the answers received, the
Governing Council shall, if appropriate, approve final drafts.
4. It shall
communicate these to the Governments and to the institutions or associations which have made proposals or suggestions to it.
5. The Governing Council shall then consider the
steps to be taken to convene a diplomatic Conference to examine the drafts.
Article 15
1. The President shall represent the Institute.
2. Executive authority shall be
exercised by the Governing Council.
Article 16
1. The yearly expenditure relating
to the operation and maintenance of the Institute shall
be covered by the income specified in the budget of the Institute, including in
particular the ordinary basic contribution of the Italian Government, the promoter of the
Institute, as approved by the Italian Parliament, which that Government declares to be set, as from 1985, at 300 million Italian lire per annum, a figure
which may be revised at the end of each period of three years by the law
approving the budget of the Italian
State, as well as the ordinary annual contributions of the other participating
Governments.
2. For the purpose of apportioning
the part of the yearly expenditure not covered by the
ordinary contribution of the Italian Government or by income from other sources
among the other participating Governments, the latter shall be classified in
categories. Corresponding to each category shall be a particular number of units.
3. The number of categories, the number of units corresponding
to each category, the amount of each unit, and the classification of each Government in a category,
shall be determined by a resolution of
the General Assembly adopted by a majority of two thirds of the Members present and voting, on the basis of
a proposal by a Committee appointed by
the Assembly. In this classification, the Assembly shall take account, among other considerations, of the national income
of the country concerned.
4. Decisions adopted by the General Assembly in accordance with
paragraph 3 of this Article may be revised, every three years, by a further
resolution of the General Assembly, adopted by a majority of two thirds of the
Members present and voting, at the same time as its decision mentioned in
paragraph 3 of Article 5.
5. Resolutions of the General Assembly adopted in accordance with para
graphs 3 and 4 of this Article shall be notified to each participating
Government by the Italian Government.
6. During a period of one year
following the notification mentioned in paragraph 5
of this Article, each participating Government may put forward objections
against resolutions concerning its classification for consideration at the next session of the General Assembly. The Assembly
shall give its decision by means of a resolution, adopted by a majority of two
thirds of the Members present and voting, which shall be notified by the Italian Government to the participating
Government concerned. The latter Government shall, however, have the
option of withdrawing from membership of the Institute, following the procedure
under paragraph 3 of Article 19.
7. Participating Governments which are more than two years in
arrears with the payment of their contribution shall lose the right to vote in the General Assembly until they regularise
their position. Furthermore, no
account shall be taken of such Governments in the process of arriving at
the majority required by Article 19 of this Statute.
8. Such premises as are
necessary to the operation of the services of the Institute shall be put
at its disposal by the Italian Government.
9. A Working Capital Fund of
the Institute is established, the purpose of which is to meet current
expenditure, pending the receipt of the contributions payable by the
participating Governments, and to meet unforeseen expenditure.
10. The rules of the Working Capital Fund shall
be incorporated in the Institutes Regulations. They shall be adopted and
modified by the decision of a majority of two thirds of the Members present and
voting in the General Assembly.
Article 17
1. Rules governing the
administration of the Institute, its internal operations and the
conditions of service of the staff shall be
adopted by the Governing Council and must be approved by the General Assembly
and communicated to the Italian Government.
2. Travel and living allowances of members of
the Governing Council and of commissions
engaged on studies, as well as the remuneration of the staff of the
Secretariat and any other administrative expenses, shall be met out of the
Institutes budget.
3. The General Assembly shall, on
the nomination of the President, appoint one or two auditors responsible
for the financial control of the Institute. They shall be
appointed for a period of five years. Should two
auditors be appointed, they must be of different nationalities.
4. The Italian Government shall
not incur any liability, financial or otherwise, from the
administration of the Institute, nor any civil liability from the operation of
its services, especially in relation to the staff of the Institute.
1. The undertaking of the Italian Government to
provide an annual subsidy and
premises for the Institute, as provided in Article 16, is given for a
period of six years. It will continue to be effective for a further period of
six years if the Italian Government has not notified the other participating
Governments at least two years prior to the end of the current
period, of its intention to terminate this assistance. In such an event the
President shall convene a session of the General Assembly, if need be an extraordinary session.
2. If the General Assembly should
decide to wind up the Institute, it shall be the duty of the General
Assembly, without prejudice to the provisions of the Statute and of the
Regulations concerning the Working Capital
Fund, to take all appropriate measures with regard to the property acquired by
the Institute in the course of its operation, especially the archives and
collections of documents and books or periodicals.
3. Nevertheless, it is understood that in such circumstances the
land, buildings and movables that have been put at the disposal of the
Institute by the Italian Government will be returned to that Government.
Article 19
1. Amendments to this Statute,
passed by the General Assembly, shall come into force when approved by a
majority of two thirds of the participating Governments.
2. Each Government shall communicate its
approval in writing to the Italian Government, which shall inform the other
participating Governments and the President of the Institute.
3. Any Government which has not approved an amendment to the
Statute may denounce the Statute at any time within six months of the coming
into force of the amendment. Denunciation shall take effect from the date of
notification to the Italian Government, which shall inform the other
participating Governments and the President of the Institute.
Article 20
1. Any Government wishing to
accede to this Statute shall notify the Italian Government in writing of
its accession.
2. Accession shall be effective
for six years; it shall be deemed to be renewed for further periods of
six years unless denunciation is effected in writing at least one year before the expiry
of any such period.
3. Accessions and denunciations
shall be notified to the participating Governments by the Italian
Government.
Article 21
This Statute shall come into force as soon as six Governments
have notified the Italian Government of their accession.
Article 22
This Statute, dated 15 March
1940, shall be deposited in the archives of the Italian Government. A certified copy of the
text shall be sent by the Italian Government to
each of the participating Governments.
Interpretation of Article 7bis of
the Statute, approved at the
eleventh session of the General Assembly
(30 April 1953)
The General Assembly,
Considering the
Resolution, adopted by the Assembly on 18 January 1952, which amends the
Statute of the Institute;
Considering that
according to the second sentence of the first
paragraph of Article 7bis of
the Statute which deals with the jurisdiction of the Administrative Tribunal
"any dispute arising from contractual relations between the Institute and third parties shall be submitted to the Tribunal,
provided that its jurisdiction is expressly recognised by the parties in the
contract giving rise to the dispute";
Considering the advisability of further defining
the extent of the jurisdiction which may be assumed by the
Administrative Tribunal in accordance with the above provision;
D e c l a r e s
(1) That the
expression "any dispute arising from contractual relations between the
Institute and third parties" which may be submitted to the Administrative Tribunal of the Institute in
the circumstances envisaged in
Article 7bis of the
Statute, relates exclusively to any dispute concerning obligations
arising from contracts concluded between the Institute and third parties.
(2) That the
jurisdiction of the Administrative Tribunal in respect of disputes arising from
contractual relations between the Institute and third
parties cannot be considered "expressly
recognised" unless such recognition is
expressed in writing
|
Valsts
kancelejas direktore |
Valsts
kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās |
Par
kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
G.Veismane |
E.Ektermane |
Dz.Galvenieks |
I.Mēkons |
14.11.2005 19:17
18091
Ivars Mēkons 708 2890
ivars.mekons@mk.gov.lv
Likumprojekta Par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta
Statūtiem anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
|
|
|
Likumprojekts paredz ienest nacionālajā tiesību sistēmā starptautisko
publisko tiesību līgumu UNIDROIT Statūtus. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās
tiks deponēts Latvijas pievienošanās dokuments atbilstoši UNIDROIT Statūtu
20.pantam, kas nozīmēs dalību UNIDROIT. Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (International Institute for the
Unification of Private Law; UNIDROIT) izveidots 1926.gadā. Sākotnēji
UNIDROIT tika izveidota kā Nāciju Līgas palīginstitūcija. UNIDROIT ir prominenta, neatkarīga starpvaldību organizācija, kuras
darbības mērķis ir modernizēt un harmonizēt starptautiskās privāttiesības, kā
arī koordinēt to piemērošanu starpvalstu un starpvalstu grupu līmenī. Īpašu
uzmanību UNIDROIT pievērš komerctiesībām. UNIDROIT uz šo brīdi apvieno 59
dalībvalstis, starp kurām ir arī ASV un Igaunija. Dalība UNIDROIT ir iespēja valstij sekmēt komerctiesību globālu
problēmjautājumu efektīvu risinājumu, tai pašā nodrošinot valsts interešu
ievērošanu starptautiskā mērogā. Tās izstrādātie dokumenti atzīti par
izsvērtu un kompetentu attiecīgās jomas risinājumu. UNIDROIT izstrādā gan saistošus dokumentus konvencijas, gan nesaistošus
dokumentus. Izstrādāto nesaistošo dokumentu piemērs ir plaši atzītie UNIDROIT
starptautisko komerctiesību līgumu principi (UNIDROIT komerclīgumu principi).
UNIDROIT darbības sfēra ir ļoti plaša; tā ietver gan privāttiesību vispārējos
jautājumus, gan risinājumu specifiskās jomās, piemēram, finanšu līzings,
faktorings, ceļojuma līgums, aviācijas infrastruktūra. UNIDROIT izstrādātie
dokumenti atzīti par noteiktas jomas kompetentu un izsvērtu risinājumu.
Piemēram, slēdzot komerclīgumu puses bieži vien izvēlas tieši UNIDROIT
komerclīgumu principus kā normu sistēmu, kam pakļauts līgums. Latvija ir
1988.gada Otavas UNIDROIT Starptautiskā finanšu līzinga konvencijas un
1988.gada Otavas UNIDROIT Starptautiskā faktoringa konvencijas dalībvalsts. Ņemot vērā UNIDROIT kompetenci, citas starptautiskās organizācijas
sadarbojas ar UNIDROIT starptautisko privāttiesību unifikācijas jautājumā. UNIDROIT bibliotēka un datubāzes ir unikāls dokumentu un juridiskās
literatūras krājums, kas aptver gandrīz ikvienu mūsdienās aktuālu tiesību
teorijas un prakses jautājumu. Tiesībzinātniekiem un privāto un publisko
institūciju juristiem praktiķiem tas dod iespēju veikt pilnvērtīgu
problēmjautājuma analīzi, arī normatīvo tiesību aktu projektu izstrādē. Dalība UNIDROIT pilnveidos Latvijas integrāciju Rietumvalstu saimē.
Dalība ļaus raudzīties uz tiesību jautājumiem no Rietumvalstu jurista
viedokļa. To vēl jo vairāk sekmēs UNIDROIT dalība citās prominentās
starptautisko tiesību attīstības, sekmēšanas un koordinēšanas institūcijās. |
|
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
2.
Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
|
|
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|
|
III. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normat-īvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normat-īvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
Finansiālā ietekme |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normat-īvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normat-īvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
6. Cita informācija |
Dalības maksu UNIDROIT nosaka Ģenerālā Asambleja saskaņā ar UNIDROIT
Statūtu 16.pantu. Šī summa Latvijai sastāda aptuveni 11,000 EUR. Dalības
maksa tiks veikta no Ministru kabineta budžeta apakšprogrammas Valsts
interešu pārstāvības starptautiskajos tiesību procesos nodrošināšana. |
||||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|||
|
1.
Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura
punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
|||
|
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
|||
|
1.
Saistības
pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
2.
Saistības pret
citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
3. Saistības, kas
izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
1.tabula |
|||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un
citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
2.tabula |
|||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||
|
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, |
|||
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|||
|
2. Kāda ir šo nevalstisko
organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums |
Konsultācijas nav notikušas. |
||
|
Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar oficiālā preses izdevuma
Latvijas Vēstnesis, Ministru kabineta mājas lapas, kā arī citu masu saziņas
līdzekļu palīdzību. UNIDROIT Ģenerālsekretārs Dr.Herberts Kronke oficiālās
vizītes laikā Rīgā šā gada 11.14.septembrī tikās arī ar Rīgas Juridiskās
augstskolas vadību un akadēmisko personālu. |
|||
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|||
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|||
|
1. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
2. Kā sabiedrība tiks
informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Ārlietu ministrija laikrakstā
Latvijas Vēstnesis paziņo līguma spēkā stāšanās datumu attiecībā uz
Latviju. |
||
|
3. Kā indivīds var
aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
|
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
Ministru prezidents A.Kalvītis
|
Valsts kancelejas direktore |
Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību
aktu lietās |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
G.Veismane |
E.Ektermane |
Dz.Galvenieks |
I.Mēkons |
14.11.2005
14:09
8619
I.Mēkons,
708 2890,
ivars.mekons@mk.gov.lv