Rīgā

2005. gada 30. novembrī Nr. 8/6-2.2.-87

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”.

Pielikumā: Likumprojekts, anotācija likumprojektam.

Saeimas deputāti:

1. ___________________ _______________________

2. ___________________ _______________________

3. ___________________ _______________________

4. ___________________ _______________________

5. ___________________ _______________________

6. ___________________ _______________________

7. ___________________ _______________________

8. ___________________ ________________________

Likumprojekts

Grozījumi Pilsonības likumā

Izdarīt Pilsonības likumā šādus grozījumus:

1. Izdarīt 3.¹ pantā šādus grozījumus:

izteikt panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību latviešu mācībvalodā un ieaudzināt viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai, kā arī, ja bērns mācās, pievieno iesniegumam izziņu par to, ka bērns apgūst izglītību latviešu mācībvalodā”.

svītrot panta piekto daļu.

2. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Latvijas pilsoņu vienlīdzība

Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi, ja likumā nav noteikts citādi”.

3. Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība, izņemot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts pilsoni, ja tā iegūst Latvijas pilsonību saskaņā ar šā likuma 2. panta pirmo daļu”.

4.Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā

Personu pēc tās pašrocīgi valsts valodā rakstīta lūguma ar pievienotu pašrocīgi valsts valodā rakstītu autobiogrāfiju var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, ja tā ir iekļāvusies Latvijas sabiedrībā”.

5. Izdarīt 11. pantā šādus grozījumus:

svītrot panta pirmās daļas piektā punkta otro teikumu;

papildināt panta pirmo daļu ar 9.,10.,11., un 12. punktu šādā redakcijā:

“9) kurinājušas nacionālo naidu, publiski izrādījušas necieņu Latvijas valstij, tās simboliem un vērtībām, publiski slavinājušas Latvijas okupācijas varas simbolus un vērtības, ja to konstatējušas kompetentas iestādes;

10) darbojas pret Latvijas valsti, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir saistītas ar terorismu, ja to konstatē kompetentas iestādes;

11) ir parakstījušas šā likuma 3.¹ pantā paredzēto iesniegumu, bet nav pildījušas šā likuma 3.¹ panta ceturtajā daļā minēto apliecinājumu vai arī 3.¹ panta sakarā ir sniegušas nepatiesas ziņas, ja to konstatē kompetentas iestādes;

12) ir hroniski alkoholiķi vai narkomāni, ja to apliecina kompetentas iestādes”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kamēr tiek veikta pārbaude par personas saistību ar šā panta pirmās daļas 8.,9.,10.,11. un 12. punktā minēto, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek apturēta līdz saņemts kompetentas iestādes atzinums.”

6. Izdarīt 12. pantā šādus grozījumus:

izteikt pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža)”;

izteikt pirmās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

“5) kurām ir legāls iztikas avo ts un ienākumi no šī avota ir pietiekami sevis un savu ģimenes locekļu uzturēšanai”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu 8.,9., un 10. punktu šādā redakcijā:

“8) par kuru lojalitāti un reputāciju valsts valodā pašrocīgi galvo divi ne mazāk kā 21 gadus veci pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas ir Latvijas pilsoņi saskaņā ar šā likuma 2. panta pirmo, trešo vai ceturto daļu;

9) kuras rakstiski apliecina, ka ir iekļāvušās sabiedrībā un pieņēmušas tajā valdošās vērtības;

10) kurām ir izziņa par pēdējo trīs gadu ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem”;

uzskatīt līdzšinējo 8. punktu par 11. punktu;

svītrot ceturto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.”

7. Izdarīt 17. pantā šādus grozījumus:

izteikt panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne agrāk kā 10 mēnešu un ne vēlāk kā viena gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja uz naturalizācijas iesniegumu Naturalizācijas pārvalde sniedz pozitīvu atbildi, tad persona, kura vēlas, lai to uzņem Latvijas pilsonībā, viena mēneša laikā atkārtoti apstiprina vēlmi iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

(3) Naturalizācijas pārvaldes lēmumu par naturalizācijas atteikumu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā”.

papildināt pantu ar jaunu ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets, ja tam ir īpaši apsvērumi, var atlikt vai atteikt uzņemšanu pilsonībā pat tad, ja izpildīti citi šī likuma nosacījumi.

(5) Ministru kabinets viena kalendārā gada laikā var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tādu skaitu personas, kas nepārsniedz 0,1% no Latvijas pilsoņu kopskaita attiecīgā gada sākumā.

(6) Ja naturalizācijas iesniegumi, kurus Naturalizācijas pārvalde nolēmusi iesniegt Ministru kabinetam, pēc skaita pārsniedz šā panta piektajā daļā minēto ierobežojumu, priekšrocības iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā ir šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajām personām”.

8. Izdarīt likuma 18. pantā šādus grozījumus:

izteikt panta ceturto rindkopu šādā redakcijā:

“Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.”

9. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtība

Latviešu valodas prasmi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanas pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

10. Svītrot 21. panta trešo daļu.

11. Papildināt likumu ar jaunu 21.¹ pantu šādā redakcijā :

“21.¹ pants. Iekļaušanās sabiedrībā un attieksmes pret sabiedrībā valdošajām vērtībām pārbaudes kārtība

Personas, kuras vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošajām vērtībām pārbauda intervijā ar pretendentu valsts valodā Ministru kabineta noteiktajā kartībā.”

12. Izdarīt 24. pantā šādus grozījumus:

izteikt pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, izņemot, ja tā ir Latvijas pilsonis saskaņā ar likuma 2. panta pirmo, trešo vai ceturto daļu, kas ieguvis Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts pilsonību”.

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas pilsonību, kas iegūta naturalizācijas kārtībā, atņem ar Ministru kabineta lēmumu, ja pilsonis pēc kompetentu iestāžu atzinuma:

1) nav pildījis solījumu par uzticību Latvijas Republikai un tajā pausto apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;

2) kurina nacionālo naidu, publiski izrāda necieņu Latvijas valstij, tās simboliem un vērtībām, publiski slavina Latvijas okupācijas varas simbolus un vērtības;

3) darbojas pret Latvijas valsti, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir saistīts ar terorismu;

4) ir ieguvis Latvijas pilsonību ar kukuļošanu”.

13. Izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24. pantu, nevar atkārtoti uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.”

14. Izteikt Pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā:

“1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus”.

15. Papildināt Pārejas noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5. Naturalizācijas iesniegumu pieņemšana, izskatīšana, naturalizācijas pārbaudījumu kārtošana un uzņemšana Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tiek apturēta līdz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu vienošanās par okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanu noslēgšanai attiecībā uz visām personām, izņemot tām, kuras minētas šā likuma 14. panta otrajā daļā vai kuras ieradušās Latvijā un saņēmušas pastāvīgo uzturēšanās atļauju pēc 1992. gada 1. jūlija.”

Likumprojekta

“Grozījumi Pilsonības likumā” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1994. gadā pieņemtais un laikā līdz 1998. gadam vairākkārt grozītais Pilsonības likums lielā mērā neņem vērā to, ka Latvijas valsts nav atdalījusies no PSRS, bet atjaunojusi savu neatkarību; neņem vērā arī to, ka 700 tūkstoši bijušās PSRS pilsoņu nav ieraušies Latvijā pirms Latvijas valsts dibināšanas, bet gan tās okupācijas laikā. Tādējādi tie nav ārvalstnieki, kas ieradušies Latvijā saskaņā ar tās likumiem, bet ignorējot Latvijas valsts un tautas gribu. Diemžēl šis fakts vāji atspoguļojas normās, kas regulē pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā. PSRS valdošās ideoloģijas iespaidā šo iebraucēju absolūtais vairākums uzskatīja, ka ierodas “likumīgā” PSRS teritorijā vai Krievijas impērijas nomalē. Šāda, gadu desmitiem ilgi veidota, apziņa traucē iekļauties Latvijas kā neatkarīgas valsts sabiedrībā, pieņemt tās vērtības un skatīties uz Latvijas vēsturi un šodienu ar Latvijai lojāla iedzīvotāja acīm. Pilsonības likums, īpaši tā normas par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, ignorē to, ka liela daļa no 700 tūkstošiem iebraucēju bija okupācijas varas īstenotāji; ka liela daļa no tiem balsoja pret Latvijas neatkarību 1991. gada marta aptaujā un balsoja par interfrontes deputātiem 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanās; ka daudzi tūkstoši no viņiem bija Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes vai citu pretvalstisku organizāciju biedri, kas aktīvi un apzināti cīnījušies pret Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Arī 15 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas saglabājas okupācijas un kolonizācijas sekas, tajā skaitā liels skaits iedzīvotāju, kas nevēlas un nespēj iekļauties Latvijas sabiedrībā. Par to liecina gan aicinājumi pēc otrās valsts valodas vai vismaz “oficiālās” valodas statusa krievu valodai Latvijā; gan neskaitāmi priekšlikumi pielīdzināt nepilsoņus visās tiesībās pilsoņiem; gan nereģistrētu organizāciju darbība pret skolu mācībvalodas reformu; gan provokatīvi izlēcieni valsts svētku un piemiņas dienās; gan okupācijas fakta apšaubīšana. Šādu cilvēku nav mazums arī Latvijas pilsoņu vidū, tajā skaitā starp 100 tūkstošiem naturalizēto. Par to liecina arī deputāti, kas aizstāv šīs idejas Saeimā, gan arī organizē un vada minētos izlēcienus. Pilsonības likums attiecībā uz valsts valodas zināšanu pārbaudi izvirza formālas prasības, kuras praksē bieži vien tiek apietas.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts un latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju nostiprināšanos (Satversmes 1. un 4. pants), ļaujot būtiski mazināt okupācijas un kolonizācijas sekas, nosakot, ka Latvijas pilsonību var iegūt personas, kas ir lojālas Latvijai un iekļāvušās tās sabiedrībā. Piedāvātos priekšlikumus var iedalīt četrās grupās: Pirmkārt, naturalizācijas apturēšana. Liels nepilsoņu skaits nav Latvijas iekšējais jautājums, bet starptautiska problēma, kas radusies noziedzīgā Molotova - Rībentropa pakta un Latvijas okupācijas rezultātā. Tāpēc Pārejas noteikumu 5. punkts paredz naturalizācijas procesu apturēšanu attiecībā uz personām, kas ieradušās Latvijā okupācijas laikā, līdz Latvijas un Krievijas starpvalstu vienošanās par okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanu noslēgšanai. Otrkārt, ikgadēja skaitliska kvota pilsonības iegūšanai un pārdomātāka pilsonības piešķiršanas procedūra. Lai veicinātu naturalizācijas procesa kvalitāti un pilsonības pretendentu atlasi no tiem, kas patiesi iekļāvušies sabiedrībā, 17. pants tiek papildināts ar jaunu 5. daļu, kas nosaka ik gadus naturalizējamo personu skaita augšējo robežu 0,1% apmērā no Latvijas pilsoņu kopskaita. Lai samazinātu iespēju nepamatoti un nejauši iegūt pilsonību, un padarītu rūpīgāku dokumentu izvērtēšanu, tiek pagarināts ar naturalizācijas pieteikumu saistīto dokumentu izskatīšanas laiks un noteikta nepieciešamība naturalizācijas pretendentam atkārtoti apstiprināt savu vēlmi iegūt pilsonību (17. panta otrā daļa). Lai paplašinātu Ministru kabinetam iespējas rīkoties neskaidrās un likumā neparedzētās situācijās, 17. panta 4. daļa nosaka, ka “Ministru kabinets var atlikt vai atteikt uzņemšanu pilsonībā”. Saskaņojot ar Administratīvā procesa likumu, tiek noteiks, ka Naturalizācijas pārvaldes lēmumus par naturalizācijas atteikumu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, nevis tiesā (17. panta 3. daļa). Treškārt, prasības, kas attiecas uz lojalitāti, latviešu valodas prasmi un iekļaušanos sabiedrībā, kā arī pilsonības atņemšanas vienkāršošana. Lai veicinātu, ka pilsonību iegūst personas, kas iekļāvušās sabiedrībā un labi apguvušas un prot lietot latviešu valodu, tiek noteiktas papildus prasības sakarā ar naturalizācijas iesniegumu, kas jāraksta pašrocīgi valsts valodā (10. pants); tiek papildināts solījums par uzticību Latvijas Republikai ar apņemšanos “stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu” (18. pants); tiek no jauna ieviesta intervija valsts valodā, lai pārbaudītu pilsonības pretendenta “iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošajām vērtībām” (21.^1 pants); tiek noteikti papildus pienākumi personai, kura vēlas reģistrēt par pilsoni pēc neatkarības atjaunošanas dzimušu bērnu, paredzot, ka tai ir jāapliecina, ka palīdzēs bērnam iegūt izglītību latviešu mācībvalodā, kā arī, ja bērns mācās, tad pievienos pilsonības iesniegumam izziņu par to, ka izglītību bērns apgūst latviešu mācībvalodā (3.^1 panta 4. daļa); kā arī tiek sašaurināti atvieglojumi latviešu valodas zināšanu pārbaudei (svītrota 21. panta 3. daļa). Tiek izslēgta iespēja iegūt pilsonību atvieglotā kārtībā no 15 līdz 18 gadu vecumam (svītrojot 3.^1 panta 5. daļu), ja bērnu vecāki nav izmantojuši likuma 3.^1 panta sniegtās iespējas līdz bērns sasniedz 15 gadu vecumu un nosakot, ka šādā gadījumā pilsonību iespējams iegūt likuma noteiktajā kārtībā (3.^1 panta 3. daļa). Likuma 11. panta 1. daļa tiek papildināta ar četriem jauniem punktiem, kuros uzskaitītas personas, kas netiek uzņemtas pilsonībā. Tajā skaitā ir personas, kas iesaistījušās dažādās pretvalstiskās aktivitātēs, ja to konstatējušas kompetentas iestādes; hroniski alkoholiķi un narkomāni, kā arī personas, kas izmantojušas iespēju lūgt pilsonību bērnam 3.^1 panta noteiktajā kārtībā, bet nav pildījušas solījumu, ka bērns, sasniedzot atbilstošu vecumu, apgūs izglītību latviešu mācībvalodā vai arī ir sniegušas nepatiesas ziņas par to, kādā valodā bērns mācās. Turklāt naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu paredzēts apturēt, kamēr kompetentas iestādes gatavo atzinumu par pilsonības pretendenta iespējamo saistību ar 11. panta 1. daļas 8.-12.punktā minēto. Jauni nosacījumi tiek izvirzīti personai, kas grib naturalizēties (12. panta 1. daļas 1., 8. – 10. punkti). Par šīs personas lojalitāti valsts valodā pašrocīgi galvo divi Latvijas pilsoņi no tiem, kas nav ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā. Pilsonības pretendents apliecina, ka ir iekļāvies sabiedrībā un pieņēmis tajā valdošās vērtības, iesniedz izziņu par pēdējo 3 gadu ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem. Tiek precizēts noteikums par pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā ne mazāk kā 5 gadus ar vārdiem “pēdējos piecus gadus”. Lai veicinātu rūpīgāku un pārdomātāku gatavošanos naturalizācijai, tiek noteikts, ka pilsonības iesnieguma noraidīšanas gadījumā, to atkārtoti var iesniegt ne ātrāk kā pēc trīs gadiem pašlaik noteiktā gada vietā (12. panta 6. daļa). Ņemot vērā, ka Latvijas pilsonību ieguvušas daudzas nelojālas personas, kas iesaistījušās dažādās pretvalstiskās aktivitātēs, vai arī ir ieguvušas to ar krāpšanos, tiek noteikta atvieglota pilsonības atņemšanas kārtība ar Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz kompetentu iestāžu atzinumu (24. pants 3. daļa); turklāt nosakot, ka personas, kurām Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar likuma 24. pantu, to nevar atkārtoti iegūt naturalizējoties (25. panta 2. daļa). Ceturtkārt, dubultās pilsonības pieļaušana izņēmuma gadījumos. Lai sekmētu valsts saikni ar latviešiem, kas okupācijas režīma terora dēļ bijuši spiesti pamest Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī, lai pilnībā nezaudētu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas izbrauc uz patstāvīgu dzīvi citās valstīs, likumprojekts (9. panta 1. daļa un 24. panta 1. daļas 1.punkts) pieļauj dubulto pilsonību kā izņēmumu. Tā iespējama, ja persona ir pilsonis kādā no ES, NATO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību, pamatojoties uz to, ka bija Latvijas pilsonis okupācijas brīdī vai arī ir šāda pilsoņa pēcnācējs. Savukārt, izbraucot no Latvijas un iegūstot pilsonību kādā no iepriekšminēto apvienību valstīm, Latvijas pilsonību varētu saglabāt tie, kas to nav ieguvuši naturalizācijas kārtībā. Šīs normas ļautu palielināt latviešu īpatsvaru Latvijas pilsoņu vidū. Šajā sakarā tiek atjaunota arī Latvijas pilsoņu un viņu pēcnācēju, kuri okupācijas laikā bijuši spiesti atstāt Latviju un šajā laikā ir naturalizējušies ārvalstīs, tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem (Pārejas noteikumu 1. punkts).
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz makroekonomisko vidi, taču ilgākā periodā paredzama netieša pozitīva ietekme, jo likumprojekts veicina ārzemēs dzīvojošo latviešu saikni ar savu valsti, tādā veidā arī veicinot viņu iespējas atgriezties Latvijā, kas var pozitīvi ietekmēt arī ekonomiku valstī.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojektam nav tiešu sociālo seku, taču netiešās sekas ilgākā termiņā būs pozitīvas, jo likumprojekta pieņemšanas gadījumā veidosies integrētāka solidārāka sabiedrība, pilsoņu kopums, kas ir lepni par savu valsti, būtiski samazinoties iespējai Latvijai nelojāliem iedzīvotājiem iegūt Latvijas pilsonību.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(Ls)
Rādītāji	Kārtējais gads (2006.)	Trīs nākamie gadi (2007. - 2009.)			Vidēji piecu gadu laika pēc kartēja gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	- 500 000	- 500 000	- 500 000	- 500 000	- 500 000
3. Finansiālā ietekme	500 000	500 000	500 000	500 000	500 000
4. Prognozējamie kompensējošie pasakāmi papildu izdevumu segšanai	Nav paredzēti	Nav paredzēti	Nav paredzēti	Nav paredzēti	Nav paredzēti
5. Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	Ņemot vērā naturalizācijas būtisku samazināšanos plānots samazināt Naturalizācijas pārvaldes izdevumus, kas 2006. gadam paredzēti 838 635 LVL. Ietaupītos līdzekļus būtu iespējams novirzīt repatriācijas veicināšanai.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Ministru kabinetam pēc likuma pieņemšanas būs nepieciešams grozīt vai izdot jaunā redakcijā ar Pilsonības likumu saistītos noteikumus, lai nodrošinātu to atbilstību likuma prasībām, kā arī izdot noteikumus atbilstoši šā likuma deleģējumiem.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jumu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jumu neskar.
3. saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem dokumentiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jumu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju			Likumprojekts šo jumu neskar
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, Latvijas Politiski represēto reģionālajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Minētās organizācijas šos likuma grozījumus atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Likumprojekts kopā ar detalizētu paskaidrojumu tika publicēts Laikrakstā “Latvijas Avīze” š.g. 21. novembrī, norādot adresi, kur sabiebrība var izteikt savus priekšlikumus. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir saņēmusi pārsvarā atbalstošus viedokļus no pilsoņiem.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildei nebūs nepieciešamas jaunas valsts institūcijas, bet esošo valsts institūciju (Naturalizācijas pārvaldes) funkcijas kopumā samazināsies, jo ievērojami samazināsies naturalizējamo personu skaits.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Naturalizācijas pārvalde veiks sabiedrības informēšanas pasākumus.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

„Tēvzemei un brīvībai”/LNNK

Frakcijas priekšsēdētājs M. Grīnblats