2006. gada ____. janvārī
Nr._________________
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 25. janvāra sēdē
ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Imigrācijas likumā (reģ. nr. 1477) 2.
lasījumam.
Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes
darba kārtībā.
Pielikumā: minētā
likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.
Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts 2. lasījumam
(steidzams)
Grozījumi
Imigrācijas likumā (reģ. nr. 1477)
Spēkā esošā redakcija |
1. lasījumā pieņemtā redakcija |
Pr.nr. |
Priekšlikumi 2. lasījumam (15) |
Atbildīgās komisijas atzinums |
Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 198.nr.) šādus grozījumus: |
1 |
Saeimas Juridiskais birojs: aizstāt likumprojekta ievaddaļā vārdus Latvijas Vēstnesis, 2005, 198.nr. ar vārdiem 2006, 1.nr.. |
Atbalstīt |
Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 1.nr) šādus grozījumus: |
61.pants. (1)
Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana
Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk saraksts), pieņem iekšlietu ministrs,
ja: 1) kompetentām
valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai
noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 2) kompetentām
valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts
drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var
traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu
noziedzīga nodarījuma atklāšanā; 3) kompetentām
valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt
smagu vai sevišķi smagu noziegumu; 4) ārzemnieks
izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai
piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu; 5) kompetentas
ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un
uzturēties Latvijas Republikā; 6) ārzemnieka
ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ,
pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu. (2) Ja ārzemnieks
ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), lēmumu par viņa
iekļaušanu sarakstā pieņem ārlietu ministrs. (3) Ja šajā likumā
noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums anulēt vai atcelt vīzu, lēmumu par
ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Konsulārā departamenta direktors vai
pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās
funkcijas. (4) Lēmumu par
ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Pārvaldes amatpersona, ja: 1) pieņemts lēmums
atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu; 2) pieņemts lēmums
atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju; 3) izdots
izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu
izraidīšanu; 4) ārzemnieks
palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā un tas ir
konstatēts ar tiesas spriedumu; 5) ārzemnieks
pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas
un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai muitas noteikumus; 6) ārzemnieks izraidīts
no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu
saistītie izdevumi; 7) ārzemniekam par
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods izraidīšana no
Latvijas Republikas. (5) Lēmumu par
ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks vai
viņa pilnvarota amatpersona, ja: 1) saskaņā ar šā
likuma 18.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktu pieņemts lēmums par atteikumu
ieceļot Latvijas Republikā; 2) saskaņā ar šā
likuma 46.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu
izraidīšanu; 3) ārzemnieks ir
pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās
kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad viņš izceļo no
Latvijas Republikas. 4) pieņemts lēmums
atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu. (6) Ārzemniekam,
attiecībā uz kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pēc lēmuma
uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senātā. (7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams. |
1. Izteikt 61.panta sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā." |
2 3 4 |
Saeimas Juridiskais birojs: aizstāt 61.
panta sestajā daļā (likumprojekta 1. pants) vārdus Augstākās tiesas Senātā
ar vārdiem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Saeimas Juridiskais birojs: papildināt 61.
panta sesto daļu (likumprojekta 1. pants) ar otro un trešo teikumu šādā
redakcijā: Pieteikuma
iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi.
Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību. Aizsardzības un iekšlietu komisija: izteikt 61. panta septīto daļu šādā redakcijā: (7) Lēmums, kas pieņemts pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju un par to ir saņemts Ģenerālprokuratūras atzinums, vai pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams. |
Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt |
1. Izteikt 61.pantā sesto un septīto daļu šādā redakcijā: (6) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību. (7) Lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju un par to ir saņemts Ģenerālprokuratūras atzinums, vai pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams. |
62.pants. (1)
Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā likuma 61.panta pirmajā daļā minētā
lēmuma izpildi. (2) Tiesa administratīvajā procesā var pieaicināt Ģenerālprokuratūru atzinumu sniegšanai savas kompetences ietvaros. |
2. Izslēgt 62.pantu. |
|
|
|
2. Izslēgt 62.pantu. |
|
3. Papildināt likumu ar VIII1 nodaļu šādā redakcijā: "VIII1 nodaļa Pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu
par personas iekļaušanu sarakstā izskatīšana tiesā 65.1 pants. (1) Tiesa personas pieteikumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums pieņemts un ierosināta lieta. Tiesa lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā. (2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai
tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietu
izskata tiesneši, kam ir speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šāds
nosacījums attiecināms arī uz tiesas sēdes sekretāru. 65.2 pants. (1) Pēc pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas tiesa pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un nosaka tiesas sēdi. (2) Par tiesas sēdes laiku un vietu tiesa informē pieteicēju. (3) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēja un atbildētāja pārstāvi, kā arī pieteicēju, ja lietas izskatīšanas laikā tas uzturas Latvijas Republikā. Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tādas iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā minēto atzinumu. Ja tiesa lietas izskatīšanu atzīst par iespējamu, uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai. 65.3 pants. Tiesa lietas izskatīšanā var
pieaicināt Ģenerālprokuratūru, lai tā sniegtu atzinumu atbilstoši
kompetencei. 65.4 pants. (1) Atbildētājam ir pienākums
pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. Pieteicējam ir pienākums iesniegt tā
rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus
apstākļus. (2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz savus paskaidrojumus un īsteno citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, kam ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos dokumentus nepievieno. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi. 65.5 pants. Tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas
argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu,
neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir
pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā. 65.6 pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur
šā likuma 61.panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi. 65.7 pants. Šajā likumā nenoregulētos ar lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus." |
5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 |
Saeimas Juridiskais birojs: izteikt 65.1 pantu (likumprojekta 3. pants) šādā redakcijā: (1) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 61. panta pirmajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. (2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā. (3) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciāla atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja tie piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā. Saeimas Juridiskais birojs: izteikt 65.2 pantu (likumprojekta 3. pants) šādā redakcijā: 65.2 pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. (2) Pieteicēju uz tiesas sēdi aicina tad, ja lietas izskatīšanas laikā tas likumīgi uzturas Latvijas Republikā. (3) Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tādas iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā minēto atzinumu. (4) Tiesa lietas izskatīšanā var pieaicināt Ģenerālprokuratūru, lai tā atbilstoši kompetencei sniegtu atzinumu. (5) Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes. Saeimas Juridiskais birojs: izslēgt 65.3 pantu (likumprojekta 3. pants). Saeimas Juridiskais birojs: izteikt 65.4 pantu (likumprojekta 3. pants) šādā redakcijā: (1) Pieteicējam ir pienākums iesniegt tā rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu (2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu, pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas (liecinieki, eksperti, tiesas darbinieki u.c.), kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. (3) Pierādījumu pārbaudē, kas satur valsts noslēpumu, var piedalīties pieteicēja pārstāvis zvērināts advokāts, kuram ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināti advokāti saņem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. (4) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi. (5) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti pierādījumi, kas satur valsts noslēpumu, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kad tiesa nepārbaudīja pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu. (6) Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno. Aizsardzības un iekšlietu komisija: izteikt 65.4 pantu (likumprojekta 3. pants) šādā redakcijā: 65.3 pants. (1) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. (2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu, pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. (3) Valsts noslēpumu saturošu pierādījumu pārbaudē var piedalīties pieteicēja pārstāvis (arī zvērināts advokāts), kuram ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. (4) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi. (5) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nepārbaudīja valsts noslēpumu saturošus pierādījumus. (6) Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno. (7) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti. Saeimas deputāts V.Buzajevs: Izteikt likumprojekta 3.pantā piedāvātā 65.4 panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja lietas apstākļu objektīvai
noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts
noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek divās daļās.
Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz savus paskaidrojumus un īsteno citas
administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu
saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, slēgtā
tiesas sēdē tiesa pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Procesa
dalībnieki, kam nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiek
rakstveidā brīdināti par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību,
kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu. Lietas
materiāliem valsts noslēpumu saturošos dokumentus nepievieno. Tiesas sēdes
protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo
dokumentu pārbaudi. Tieslietu ministre S.Āboltiņa: Izteikt likumprojekta 3.pantā piedāvātā 65.4 panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja lietas
apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju,
kas satur valsts noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek
divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz savus paskaidrojumus un
īsteno citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts
noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa
dalībniekiem, kam ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa
pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Tiesas sēdē ar
informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti, iepazīstas tikai
tiesa. Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos dokumentus
nepievieno. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka
un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi. Tiesas sēdes protokolā sēdes
otrā daļa tiek ierakstīta, neatspoguļojot valsts noslēpumu saturošu
informāciju. Saeimas Juridiskais birojs: papildināt 65.5 pantu (likumprojekta 3. pants) ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: (2) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī. (3) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam. Aizsardzības un iekšlietu komisija: izslēgt 65.6 pantu (likumprojekta 3. pants). Saeimas Juridiskais birojs: aizstāt 65.7 pantā (likumprojekta 3. pants)
vārdus ar lietas izskatīšanu ar
vārdiem ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu. |
Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt 9.
priekšlikuma redakcijā Atbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt |
3. Papildināt likumu ar VIII1 nodaļu šādā redakcijā: VIII1
nodaļa Pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu sarakstā izskatīšana tiesā 65.1 pants. (1) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 61. panta pirmajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. (2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā. (3) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā. 65.2 pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. (2) Pieteicēju uz tiesas sēdi aicina tad, ja lietas izskatīšanas laikā tas likumīgi uzturas Latvijas Republikā. (3) Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tās iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā minēto atzinumu. (4) Tiesa lietas izskatīšanā var pieaicināt Ģenerālprokuratūru, lai tā atbilstoši kompetencei sniegtu atzinumu. (5) Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes 65.3 pants. (1) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. (2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt pierādījumus, kas satur valsts noslēpumu, pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. (3) Valsts noslēpumu saturošu pierādījumu pārbaudē var piedalīties pieteicēja pārstāvis (arī zvērināts advokāts), kuram ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. (4) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi. (5) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nepārbaudīja valsts noslēpumu saturošus pierādījumus. (6) Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno. (7) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti. 65.4 pants. (1) Tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu, neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. (2) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī. (3) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam. 65.5 pants. Šajā likumā neregulētajos ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus. |
|
|
15 |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: papildināt
likumprojektu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. |
Atbalstīt |
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. |