Likums otrreizējai caurlūkošanai
Par
Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā
(reģ.nr. 1478)
Saeimā
2006.gada 25.maijā pieņemtā likuma redakcija |
Pr.nr. |
Likuma otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie
priekšlikumi (7) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā |
|
|
|
Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja
statusu Latvijas Republikā |
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas
Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusa
pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas
Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā
nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās
iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība,
nepārvaramas varas iestāšanās u.tml.); 2) pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz
pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās
mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas
Republikā piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad
pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša
ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā
katram; 3) trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas,
citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices
Konfederācijas pilsonis. |
1. |
Deputāts V.Agešins Papildināt likumprojekta 1.panta 3.punktu aiz vārdiem Šveices
Konfederācijas pilsonis ar vārdiem vai nav Latvijas nepilsonis. |
Neatbalstīts |
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas
Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusa
pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas
Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā
nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās
iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība,
nepārvaramas varas iestāšanās u.tml.); 2) pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz
pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās
mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas
Republikā piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad
pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša
ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā
katram; 3) trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas,
citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices
Konfederācijas pilsonis. |
2.pants. (1) Likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu
kustību Eiropas Savienības teritorijā. (2) Likums nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa
piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā. |
2. |
Deputāts V.Agešins Papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: (3) Latvijas nepilsonis iegūst Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja
statusu, ja viņš to vēlas, reģistrācijas kārtībā Latvijā, atbrīvojot viņu no
nosacījumiem un prasībām, kuri minēti šajā likumā. Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusu nepilsonim apliecina Latvijas valsts atzīme nepilsoņa
pasē EK pastāvīgais iedzīvotājs. |
Neatbalstīts |
2.pants. (1) Likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu
kustību Eiropas Savienības teritorijā. (2) Likums nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa
piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā. |
3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir
tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas
Republikā (turpmāk statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) viņam ir pietiekams
iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes
locekļus; 2) viņš ir apguvis valsts
valodu; 3) viņš ir nepārtraukti un
likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas
valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās
atļauju. (2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības
iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne vairāk kā
pusi no tā. (3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās
valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu, uzturēšanās atļauju
saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko
amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko
pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai
uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par
diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām
attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes
konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām
vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis
atradies brīvības atņemšanas iestādē. (4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu,
valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas
prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu
vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas
prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo
dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma
valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets. (5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā
valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. |
3. |
Deputāts V.Agešins Izteikt likumprojekta 3.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: 3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis vai kā Latvijas
nepilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas vai ar uzturēšanās atļauju. |
Neatbalstīts |
3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir
tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas
Republikā (turpmāk statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) viņam ir pietiekams
iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes
locekļus; 2) viņš ir apguvis valsts
valodu; 3) viņš ir nepārtraukti un
likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas
valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās
atļauju. (2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības
iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne vairāk kā
pusi no tā. (3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās
valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu, uzturēšanās atļauju
saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko
amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko
pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai
uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par
diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām
attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes
konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām
vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies
brīvības atņemšanas iestādē. (4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu,
valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas
prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu
vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas
prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo
dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma
valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets. (5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā
valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. |
4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt
statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk Pārvalde) vai
Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda
derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus: 1) normatīvajos aktos par
uzturēšanās atļaujām paredzēto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai; 2) fotogrāfiju; 3) dokumentus, kas apliecina
šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi; 4) dokumentus, kas
apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts
dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.); 5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka
ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu
izskatīšanu. (2) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu
persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. (3) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar
termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms
uzturēšanās termiņa beigām. |
4. |
Politisko organizāciju apvienības "Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ja trešās valsts pilsonis uzturas Latvijā kā Latvijas nepilsonis,
viņš neiesniedz dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.
un 3.punktā minēto nosacījumu izpildi. |
Neatbalstīts |
4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt
statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk Pārvalde) vai
Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda
derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus: 1) normatīvajos aktos par
uzturēšanās atļaujām paredzēto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai; 2) fotogrāfiju; 3) dokumentus, kas apliecina
šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi; 4) dokumentus, kas
apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts
dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.); 5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka
ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu
izskatīšanu. (2) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu
persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. (3) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar
termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms
uzturēšanās termiņa beigām. |
|
5. |
Deputāts V.Buzajevs Papildināt likumu ar jaunu 5.pantu šādā
redakcijā (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju): 5.pants. (1) Uz Latvijas nepilsoni, kas vēlas
iegūt statusu, neattiecas šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. (2) Latvijas nepilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pārvaldē vai Latvijas
Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu
ceļošanas dokumentu un iesniedz iesniegumu un fotogrāfiju. (3) Latvijas nepilsonis nemaksā valsts nodevu par statusa pieprasīšanai
nepieciešamo dokumentu izskatīšanu. |
Neatbalstīts |
|
5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu,
atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas
anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta ceturtajā daļā
minētos gadījumus. (2) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības
apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. (3) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var
pārsūdzēt tiesā. (4) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma
8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas
anulēšanu saskaņā ar šā likuma 12.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs. (5) Šā panta ceturtajā
daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības
pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamentā. Trešās valsts pilsoņa pieteikums tiesā izskatāms tādā kārtībā,
kādā saskaņā ar Imigrācijas likumu tiek izskatīts pieteikums par iekšlietu
ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām
ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur
minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma
darbību. |
|
|
|
5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu,
atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas
anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta ceturtajā daļā
minētos gadījumus. (2) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības
apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. (3) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var
pārsūdzēt tiesā. (4) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma
8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas
anulēšanu saskaņā ar šā likuma 12.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu trešās
valsts pilsonim ir tiesības pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamentā. Trešās valsts pilsoņa pieteikums
tiesā izskatāms tādā kārtībā, kādā saskaņā ar Imigrācijas likumu tiek
izskatīts pieteikums par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu
to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.
Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav
tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību. |
6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to
piešķirt pieņem triju mēnešu
laikā no dokumentu iesniegšanas dienas. |
|
|
|
6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to
piešķirt pieņem triju mēnešu
laikā no dokumentu iesniegšanas dienas. |
7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram
piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja
uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa
tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās
atļaujā izdara atzīmi EK pastāvīgais iedzīvotājs. (2) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir pienākums
reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot
Pārvaldei anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu
ceļošanas dokumentu. |
|
|
|
7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram
piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja
uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa
tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās
atļaujā izdara atzīmi EK pastāvīgais iedzīvotājs. (2) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir pienākums
reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot
Pārvaldei anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu
ceļošanas dokumentu. |
8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts
pilsonis: 1) nav ievērojis kādu no šā
likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem; 2) nav iesniedzis visus
nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati; 3) sniedzis nepatiesas
ziņas; 4) apdraud valsts drošību
vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes
atzinums; 5) ir saņēmis uzturēšanās
atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta
mācību laiku; 6) ir ieguvis bēgļa vai
alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir
pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā. |
|
|
|
8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts
pilsonis: 1) nav ievērojis kādu no šā
likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem; 2) nav iesniedzis visus
nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati; 3) sniedzis nepatiesas
ziņas; 4) apdraud valsts drošību
vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes
atzinums; 5) ir saņēmis uzturēšanās
atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta
mācību laiku; 6) ir ieguvis bēgļa vai
alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir
pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā. |
9. pants. Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss,
ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā
arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai
pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka
tiesības. |
|
|
|
9. pants. Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts
statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un
pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas
nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša
ārzemnieka tiesības. |
10.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam
izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja: 1) viņš ir ieguvis Latvijas
pilsonību; 2) viņš atsakās no statusa; 3) viņam statusu atņem. |
|
|
|
10.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam
izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja: 1) viņš ir ieguvis Latvijas
pilsonību; 2) viņš atsakās no statusa; 3) viņam statusu atņem. |
11.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no
statusa, ja viņš: 1) ir ieguvis citas Eiropas
Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas
pilsonību; 2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi
citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu
citā valstī. |
|
|
|
11.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa,
ja viņš: 1) ir ieguvis citas Eiropas
Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas
pilsonību; 2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi
citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu
citā valstī. |
12.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja
viņš: 1) ir ieguvis citas Eiropas
Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas
pilsonību un nav atteicies no statusa; 2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa; 3) sniedzis nepatiesas
ziņas; 4) bez pārtraukuma
uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus; 5) bez pārtraukuma
uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus; 6) apdraud valsts drošību
vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes
atzinums. (2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu
neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ
vai saistībā ar izglītības iegūšanu. (3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas
piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas apliecina
prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana
komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē u.tml.). |
|
|
|
12.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja
viņš: 1) ir ieguvis citas Eiropas
Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas
pilsonību un nav atteicies no statusa; 2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa; 3) sniedzis nepatiesas
ziņas; 4) bez pārtraukuma
uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus; 5) bez pārtraukuma
uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus; 6) apdraud valsts drošību
vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes
atzinums. (2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu
neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ
vai saistībā ar izglītības iegūšanu. (3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas
piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas apliecina
prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana
komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē u.tml.). |
13.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu šā
likuma 11.panta 2.punktā un 12.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā
minētajos gadījumos, ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies
Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms
statusa pieprasījuma iesniegšanas. |
|
|
|
13.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu šā
likuma 11.panta 2.punktā un 12.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā
minētajos gadījumos, ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies
Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms
statusa pieprasījuma iesniegšanas. |
14.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa
atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties
Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums
par statusa atņemšanu, Latvijas Republika jāatstāj. (2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā
nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un
izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. (3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju
anulē saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un šī persona
nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa
piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā
noteiktajā kārtībā. (4) Trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā Imigrācijas likumā
noteiktajā kārtībā var noteikt ieceļošanas aizliegumu. (5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās
atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā
lēmuma darbību. |
6. |
Deputāts V.Agešins Izslēgt no likumprojekta 14.panta trešās daļas vārdus un šī persona nav
Latvijas nepilsonis. |
Neatbalstīts |
14.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa
atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties
Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums
par statusa atņemšanu, Latvijas Republika jāatstāj. (2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā
nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un
izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. (3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju
anulē saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un šī persona nav
Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu
izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā
kārtībā. (4) Trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā Imigrācijas likumā
noteiktajā kārtībā var noteikt ieceļošanas aizliegumu. (5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās
atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā
lēmuma darbību. |
15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties
Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. |
|
|
|
15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties
Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. |
16.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu,
Latvijas Republikā var uzturēties likumā Par to bijušās PSRS pilsoņu
statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības noteiktajā kārtībā
vai ieceļot un uzturēties Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. |
7. |
Deputāts V.Agešins Izslēgt no likumprojekta 16.panta vārdus uzturēties likumā Par to
bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts
pilsonības noteiktajā kārtībā vai. |
Neatbalstīts |
16.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu,
Latvijas Republikā var uzturēties likumā Par to bijušās PSRS pilsoņu
statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības noteiktajā kārtībā
vai ieceļot un uzturēties Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. |
Pārejas noteikums
Dokumentus, kuri Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas
Republikā pieprasīšanai iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai,
izskata saskaņā ar šo likumu. |
|
|
|
Pārejas noteikums
Dokumentus, kuri Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas
Republikā pieprasīšanai iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata
saskaņā ar šo likumu. |
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no
Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu
pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas. |
|
|
|
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no
Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu
pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas. |