Likumprojekts "Grozījumi likuma " Par nodokļiem un nodevam""

24.03.2006

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"” (reģ.nr.1486) izskatīšanai 3.lasījumā

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

(5)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Starptautisko līgumu piemērošana

(1) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.

(2) Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.

(3) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas prasībām, nosaka Ministru kabinets.”

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā :

„(4) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nosaka Ministru kabinets.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

1. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanas prasībām, nosaka Ministru kabinets.”

 

8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli";

6) muitas nodoklis - Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti;

 

 

 

 

 

7) dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

1. Izteikt 8.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums;”.

 

 

 

2. Izteikt 8.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums;”.

8) izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli".

 

 

 

 

 

11.pants. Valsts nodevu objekti

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

36) par izziņu izsniegšanu par nekustamo īpašumu piederību un sastāvu;

2. 11.panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 36.1 punktu šādā redakcijā:

“361) par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu;”;

 

 

 

 

3. 11.panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 36.1 punktu šādā redakcijā:

“361) par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu;”;

 

58) par Ģerboņu likumā noteikto ģerboņu reģistrāciju.

 

papildināt daļu ar 59.punktu šādā redakcijā:

“59) par zemes kadastrālā uzmērītāja sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu.”

 

 

 

 

papildināt daļu ar 59.punktu šādā redakcijā:

“59) par zemes kadastrālā uzmērītāja sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu.”

 

18.1 pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem obligātajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā;

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam.

 

3

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 18.1 panta pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) koordinēt un veikt vienlaikus nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi;

5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piedaloties citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu pārbaudēs vai pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma iesaistot nodokļu pārbaužu veikšanā Latvijā attiecīgās dalībvalsts nodokļu administrācijas pārstāvi.”.

Atbalstīt

4. 18.1 pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) koordinēt un veikt vienlaikus nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi;

5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piedaloties citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu pārbaudēs vai pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma iesaistot nodokļu pārbaužu veikšanā Latvijā attiecīgās dalībvalsts nodokļu administrācijas pārstāvi.”;

 

(2) Attiecībā uz nodokļu prasījumu izpildi citu Eiropas Savienības dalībvalstu labā ir piemērojami šā likuma noteikumi. Nodokļu prasījums ir prasījums attiecībā uz nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu pamatparāda summas, kā arī ar to saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas piedziņu.

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 18.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 18.1 pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla[n1]  elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla[n2]  elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.”

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

 

 

 

 

 

6) dabas resursu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas resursu nodokli".

3. Izteikt 20.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;”.

 

 

 

5. Izteikt 20.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;”.

7) izložu un azartspēļu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Valsts ieņēmumu dienests.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā[1] un pārejas noteikumu 39.punktā[2] paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad Privatizācijas aģentūra saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu šīs funkcijas ir nodevusi Ministru kabineta noteiktajai valsts īpašuma atsavināšanu veicošajai institūcijai.

4. Pārejas noteikumos:

izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

“37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra.”;

 

 

 

 

6. Pārejas noteikumos:

izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

“37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra.”;

 

38. Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 24.panta desmito un divpadsmito daļu, ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā minētās darbības pēc attiecīgo funkciju pārņemšanas no Privatizācijas aģentūras veic šā likuma pārejas noteikumu 37.punktā minētā valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija.

izslēgt 38.punktu;

 

 

 

 

izslēgt 38.punktu;

 

77. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”.
papildināt pārejas noteikumus ar 78., 79. un 80.punktu šādā redakcijā:

“78. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.punkts zaudē spēku 2006.gada 30.jūnijā.

79. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.1 punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

80. Šā likuma 11.panta otrās daļas 59.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”
 
 
 
papildināt pārejas noteikumus ar 78., 79. un 80.punktu šādā redakcijā:

“78. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.punkts zaudē spēku 2006.gada 30.jūnijā.

79. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.1 punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

80. Šā likuma 11.panta otrās daļas 59.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

 


[1] 24.pants. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija

(10) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:

1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai to daļām;

2) privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(12) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

 

[2] Pārejas noteikumi

39. Gadījumos, kad privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetā iemaksājamo nodokļu parāds ir izveidojies pēc privatizācijas un nav samaksāts vai izveidojies līdz privatizācijai un nebija kapitalizējams, finanšu ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitalizāciju un valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudas, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ražo augstas tehnoloģijas produktus un šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti pirmstaksācijas periodā ir vairāk nekā 75 procenti,

b) valsts vai pašvaldību daļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā nepārsniedz 25 procentus.

 

 [n1]ja paliek kapitāla daļas, tas rada priekšstatu, ka runa ir par SIA kapitāla daļām

 [n2]ja paliek kapitāla daļas, tas rada priekšstatu, ka runa ir par SIA kapitāla daļām