18.01.2006. Nr. 8/2 2 __
Iesniedzam
izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu Grozījums likumā Par valsts
pensijām.
Pielikumā:
likumprojekts uz vienas lapas;
likumprojekta anotācija uz 3 lapām.
LR 8. Saeimas
deputāti:
1.
_________________________________________
2.
_________________________________________
3.
_________________________________________
4.
_________________________________________
5.
_________________________________________
Projekts
Grozījums likumā
Par valsts pensijām
Izteikt likuma
pārejas noteikumu 1. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
1. Līdz
1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes
locekļiem un pēcnācējiem, kā arī Latvijas nepilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās
PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta
10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts
apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam
pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods,
kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas
norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais
ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta
11.apakšpunktā minētajā gadījumā līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas
stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:
Likumprojekta
Grozījums likumā Par valsts pensijām
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir
vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Latvijas Republikas Satversmes
tiesa 2001. gada 26. jūnija spriedumā Lietā Nr. 2001-02-0106 konstatēja: ... jāsecina, ka likumdevējs nav noregulējis jautājumu par laikposmā līdz 1991. gadam nepilsoņu uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 1. pantam Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Tas nozīmē, ka Satversmes tiesa var izvērtēt tikai normatīvajos aktos formulētas tiesību normas un nevar izvērtēt neesošas normas atbilstību augstāka juridiska spēka normai. Tomēr jāņem vērā, ka nepilsoņi ir daļa no Latvijas Republikas iedzīvotājiem un minētais jautājums skar viņiem nozīmīgas sociālās tiesības. Likumdevēja kompetencē ir reglamentēt nepilsoņu kā atsevišķa tiesību subjekta līdz 1991. gada 1. janvārim ārpus Latvijas uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā saskaņā ar Satversmi un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā. No šā Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas dienas ir pagājuši vairāk kā 4 gadi, bet Saeima līdz šim nav izpildījusi Satversmes tiesas norādījumu likumā Par valsts pensijām noregulēt jautājumu par laikposmā līdz 1990. gada 31. decembrim nepilsoņu uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu Latvijā un bijušās PSRS teritorijā ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. |
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz ieskaitīt līdz 1990. gada 31.
decembrim Latvijas nepilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā
uzkrāto darba un tam pielīdzinātos periodus apdrošināšanas stāžā kā tas ir
likumā noteikts attiecībā uz Latvijas pilsoņiem. Turklāt likumprojekts
piedāvā līdzīgas tiesības piešķirt repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un
pēcnācējiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. |
|
3. Cita informācija |
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
sniegtajām ziņām 2001. gada jūnijā Latvijā dzīvoja 13 298 personas bez
Latvijas pilsonības, kuras 1991. gada 1. janvārī bija Latvijas pastāvīgie
iedzīvotāji un kuras līdz 1991. gada 1. janvārim bija strādājušas ārvalstīs. |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
Likumprojekts, samazinot sociālo tiesību atšķirības
starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, veicinās sabiedrības saliedētību un
sociālo vienlīdzību. Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecības
attīstību. |
|
III. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|
Likumprojekta īstenošana prasīs papildus izmaksas no
valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, tomēr tās attieksies uz nedaudz
vairāk kā 10 tūkstošiem cilvēku, kas ikgadēja valsts sociālās apdrošināšanas
budžeta pārpalikuma par 50-80 miljoniem latu apstākļos nevar būt būtisks
papildu slogs šim budžetam. Pieaugot pensijas apmēram, mazināsies pašvaldību
izdevumi, izmaksājot sociālos pabalstus trūcīgajiem pensionāriem
nepilsoņiem. |
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
Attiecinot visas pilsoņu sociālās tiesības pensiju jomā
arī uz nepilsoņiem, nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesību normu sistēmu
un attiecīgus pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu
ietvaros. |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām |
|
Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem,
kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām. |
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Latvijas
Republikas Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija spriedumu Lietā Nr.
2001-02-0106 Par likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 1. punkta
(daļā par ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991.
gada 1. janvārī bija Latvija, apdrošināšanas stāžu) atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 89., 91. un 109. pantam un 1950. gada 4. novembra Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam un šīs
konvencijas 1. protokola 1. pantam. |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā
akta izpilde |
|
Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas
institūcijas vai paplašināt esošās. Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar
publikācijām Latvijas Vēstnesī, kā arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras paziņojumiem. Likumprojekts paplašina indivīda sociālās tiesības. |