Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,
vides
un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam
Grozījumi likumā "Par
piesārņojumu"
(Reģ. nr. 1523)
Spēkā esošā redakcija |
Otrā lasījuma redakcija |
Nr. p.k |
Iesniegtie priekšlikumi ( 3 ) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Grozījumi likumā Par
piesārņojumu |
|
|
|
Grozījumi likumā Par piesārņojumu |
|
Izdarīt likumā Par piesārņojumu (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.;
2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt likumā Par piesārņojumu (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.;
2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus: |
1.pants. Likumā lietotie
termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar
atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva
ietekme uz cilvēkiem vai vidi; 2) darbības izmaiņa izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības
paplašināšana, kas var ietekmēt vidi; 3) emisija tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma,
nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza
piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai
var ietekmēt vidi; |
|
|
|
|
|
31) emisijas kvota pieļāvums emitēt noteiktā
laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas
siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā
attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas
kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā
likuma nosacījumiem var nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai; |
1. Aizstāt 1.panta 3.1 punktā
un 32.3 panta piektajā daļā vārdu nodot ar vārdu pārskaitīt. |
|
|
|
1. Aizstāt 1.panta 3.1 punktā
un 32.3 panta piektajā daļā vārdu nodot ar vārdu
pārskaitīt. |
4) militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas
sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas
vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem; 5) operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic
piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko
nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo
darbību; 6) piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa,
iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides
piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā
vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos; 7) piesārņojums tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz
vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada
vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu
izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu; 8) piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā
arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas; 9) potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens,
dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas
informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas; |
|
|
|
|
|
10) sanācija piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana
vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek
apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai
darbībai; 101) siltumnīcefekta gāzes oglekļa dioksīds
(CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O),
fluorogļ-ūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF6); 11) tehnoloģija tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas
ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas
tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai
rezultātu; 12) viela jebkurš ķīmisks elements vai ķīmisku elementu
savienojums; 13) trokšņa kartēšana esošu vai prognozētu trokšņu
līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa
robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu,
uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa
rādītājs; 14) trokšņa rādītājs fizikāls lielums, ar kuru raksturo
vides troksni, kas var radīt kaitīgas sekas; 15) trokšņa stratēģiskā karte karte, kas izstrādāta
noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa
kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi; 16) vides troksnis nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības
radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu
satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas
rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā
minētās piesārņojošās darbības (iekārtas). |
|
|
|
|
|
11.pants. Piesārņojošas
darbības veikšanas nosacījumi (1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro: 1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē; 2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus; 3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās
saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai
vielām; 4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu
grupu atbilstības novērtēšanas kārtību. |
|
|
|
|
|
(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu
ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē: 1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu
piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem; 2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz
piesārņojošu vielu emisiju ūdenī; 3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas
darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem; 4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus
telpām; 5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu
iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā; |
|
|
|
|
|
6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto
vides piesārņojumu; 7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu
sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām; 8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku
izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes; 9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas
bāzēm un pārvietojamām cisternām; 10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo
iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā; 11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu,
monitoringu un kontroli; 12) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošo vielu emisija no
noteiktiem produktiem; 13) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu
lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo preču sarakstu. |
|
|
|
|
|
|
2. 11.pantā: papildināt otro daļu ar 14.,
15. un 16.punktu šādā redakcijā: 14) šķidrās
degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam
apgrozījumam vai realizēt; 15) vides
kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri
izmanto sēru saturošu šķidro degvielu; 16) izmēģinājumu un inovatīvo
emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.; |
|
|
|
2. 11.pantā: papildināt otro daļu ar 14.,
15. un 16.punktu šādā redakcijā: 14) šķidrās
degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam
apgrozījumam vai realizēt; 15) vides
kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri
izmanto sēru saturošu šķidro degvielu; 16) izmēģinājumu un inovatīvo
emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.; |
(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo
emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem. |
|
|
|
|
|
|
papildināt
pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība Latvijas Antīko automobiļu
klubs izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā
transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos
produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu. |
|
|
|
papildināt
pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība Latvijas Antīko automobiļu
klubs izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā
transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos produktus ar paaugstinātu gaistošo
organisko savienojumu saturu. |
32.1 pants. Emisijas
kvotu sadales plāns (1) Vides ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un
Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī
(turpmāk sadales plāns) katram šā likuma 24.1 panta
piektajā daļā noteiktajam periodam. Sadales plānu noformē atbilstoši Eiropas
Savienības tiesību aktiem. (2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks
piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu,
kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī
plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem. (3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus pamatnosacījumus: 1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem
attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās
konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk Konvencija) Kioto protokolā
Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi; 2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un
prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām
iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma
nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā; 3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet
siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums; 4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai
piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu; 5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta
gāzes emisiju uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošas darbības
rezultātā saražotās produkcijas vienību un emisijas samazināšanā sasniedzamo
progresu; 6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un
izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā; |
|
1 2 |
Vides
ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens papildināt 32.1 panta trešās
daļas 4. punktu ar vārdiem ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā,
tehnoloģisko potenciālu) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Atbildīgā komisija 32.1 pantā: papildināt trešās daļas 4. punktu ar vārdiem
ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā, tehnoloģisko potenciālu)
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. |
daļēji atbalstīt,
iekļauts priekšlik. nr.2 atbalstīt |
3. 32.1 pantā: papildināt trešās daļas 4.
punktu ar vārdiem ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko
potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. |
7) ietver informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas
kvotas iekārtai, kurai atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija sakarā ar
izmaiņām darbībā, ja tās ieviestas pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas
Komisijai, kā arī jaunai iekārtai, attiecībā uz kuru ir saņemta
siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas
Komisijai un kura nav iekļauta sadales plānā; |
3. Aizstāt 32.1
panta trešās daļas 7.punktā vārdu atļauta ar vārdu plānota. |
|
|
|
aizstāt trešās daļas 7.punktā
vārdu atļauta ar vārdu plānota; |
8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu
vadlīnijas A kategorijas iekārtām; 9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi
uz siltumnīcefekta gāzu emisiju; 10) ietver informāciju par šā plāna apspriešanas gaitā izteiktajiem
sabiedrības priekšlikumiem un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi
tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas; 11) var ietvert informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz
tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nav Eiropas Savienības
dalībvalstu uzņēmumi; 12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī
nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts
atbalstu; 13) nosaka maksimālo emisiju samazināšanas vienību un sertificētas
emisiju samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori drīkst izmantot Eiropas
Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā procentuālo daļu no
katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Emisiju samazināšanas
vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 6.pantu un lēmumiem,
kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu.
Sertificētas emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas
Kioto protokola 12.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai
Konvencijas Kioto protokolu. Šis punkts attiecas uz sadales plānu, kuru izstrādā šā likuma 24.1 panta
piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajam periodam. (4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets,
Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā. |
|
|
|
|
|
32.2 pants.
Emisijas kvotu sadale (1) Vides ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot
vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu, pieņem lēmumu par emisijas
kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas
atļauju. (11) Operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas
atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru
ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma
2.pielikumā minētos rādītājus, emisijas kvotas Vides ministrija piešķir pēc
Eiropas Komisijas lēmuma par operatora iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas
kvotu tirdzniecības sistēmā. (2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta. (3) Operators saņem emisijas kvotas bez maksas. |
|
|
|
|
|
(4) Jaunai iekārtai, kas
saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc sadales plāna iesniegšanas
Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta sadales plānā, kā arī iekārtai, kurai
pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas
atļaujas nosacījumiem atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, operators
emisijas kvotas var saņemt sadales plānā noteikta
jā kārtībā. |
4. 32.2 pantā: aizstāt ceturtā daļā vārdu
atļauta ar vārdu plānota; |
|
|
|
4. 32.2 pantā: aizstāt ceturtā daļā vārdu
atļauta ar vārdu plānota; |
|
papildināt
ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: Vides ministrija pieņem
lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šajā daļā minētajam operatoram, ņemot
vērā šā likuma 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un
12.punktā minētos pamatnosacījumus.; |
|
|
|
papildināt
ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: Vides ministrija pieņem
lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šajā daļā minētajam operatoram, ņemot
vērā šā likuma 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un
12.punktā minētos pamatnosacījumus.; |
|
papildināt
pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: (41) Vides
ministrija pieņem lēmumu: 1) piešķirt emisijas kvotas
operatoram, kuram izdota siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nepiešķirot
tās iepriekšējam iekārtas operatoram, ja ir mainījies iekārtas operators; 2) nepiešķirt emisijas kvotas
operatoram, kuram anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.; |
|
|
|
papildināt
pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: (41) Vides
ministrija pieņem lēmumu: 1) piešķirt emisijas kvotas
operatoram, kuram izdota siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nepiešķirot
tās iepriekšējam iekārtas operatoram, ja ir mainījies iekārtas operators; 2) nepiešķirt emisijas kvotas
operatoram, kuram anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.; |
(5) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra
proporcionāli sadala attiecīgā perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram
perioda gadam un pārskaita to uz operatora kontu siltumnīcefekta gāzu
emisijas vienību reģistrā (turpmāk arī emisijas reģistrs). |
|
|
|
|
|
(6) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra līdz
katra gada 28.februārim sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem emisijas
reģistrā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par emisijas kvotu
piešķiršanu. |
aizstāt
sestajā daļā vārdus šā panta pirmajā daļā minēto ar vārdiem Vides
ministrijas. |
|
|
|
aizstāt
sestajā daļā vārdus šā panta pirmajā daļā minēto ar vārdiem Vides
ministrijas. |
32.3 pants.
Darbības ar emisijas kvotām (1) Operators katru gadu nodod Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā
gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts
saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas
kvotu daudzumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra anulē
emisijas reģistrā. (2) Operators, kurš nav nodevis šā panta pirmajā daļā minētās
emisijas kvotas, maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas
resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa
neatbrīvo operatoru no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas. (3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru
gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši
šā panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne
mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā
paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta
mājas lapā un laikrakstā Latvijas Vēstnesis. (4) Četrus mēnešus pēc kārtējā perioda sākuma Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra anulē emisijas kvotas, kurām beidzies
derīguma termiņš un kuras nav nodotas atbilstoši šā likuma noteikumiem par
siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu izpildi. |
|
|
|
|
|
(5) Emisijas kvotas īpašnieks
var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk arī persona).
Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem nodot to
citai personai. |
|
|
|
|
|
(6) Pēc emisijas kvotu īpašnieka pieprasījuma Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra emisijas reģistrā anulē attiecīgo
emisijas kvotu daudzumu. (7) Šā panta pirmās daļas nosacījumu izpildei Latvijā ir derīgas arī
emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā
institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts
izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija. (8) Persona nodrošina tai piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar
emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem
normatīvajiem aktiem. (9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā emisijas kvotas tiek
piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas. |
|
|
|
|
|
|
|
3 |
Vides
ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens papildināt 32.3 pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: (10) Ministru kabinets lemj par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu
(starpība starp sadales plānā paredzētajām emisi
jas kvotām šā likuma 32.1
panta trešās daļas 7. punktā minētajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām
emisijas kvotām) un par darbībām ar emisijas kvotām, kuras nepiešķir saskaņā
ar šā likuma 32.1 panta trešās daļas 4. punktā minēto
siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas potenciālu. |
atbalstīt Redakc. preciz. |
5. Papildināt 32.3 pantu ar
desmito daļu šādā redakcijā: (10) Ministru kabinets lemj
par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp sadales plānā
paredzētajām emisijas kvotām šā likuma 32.1 panta trešās daļas
7.punktā minētajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām) un
par darbībām ar emisijas kvotām, kuras nepiešķir saskaņā ar šā likuma 32.1 panta
trešās daļas 4.punktā minēto potenciālu siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanā. |
45.pants. Operatora veiktais
monitorings (1) Operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt
monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Operatori, kuri veic A kategorijas un B kategorijas darbības,
saskaņā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteikto kārtību veic regulārus
mērījumus un informē par tiem reģionālo vides pārvaldi. (3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti
nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes,
datu apkopošanas un uzglabāšanas veids. (4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas: 1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi
cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi; 2) avārijas vai tās draudu gadījumā. (5) Monitoringa dati ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles
institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai. (6) A kategorijas un B kategorijas darbības veicēji sastāda gada
pārskatu par monitoringa rezultātiem un nosūta to atļaujas izsniedzējam un
attiecīgajai pašvaldībai. Gada pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un
sabiedrībai. (7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji, kā
arī operatori, kas saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju tām šā
likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai
saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos
rādītājus, sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo
pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta
gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles
institūcijām un sabiedrībai. |
|
|
|
|
|
(8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada
31.martam nav pārbaudīts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir
atzīts par neatbilstošu, nevar veikt šā likuma 32.3 pantā
minētās darbības ar emisijas kvotām, līdz tā ikgadējais pārskats tiek
pārbaudīts vai papildināts. |
5. Izteikt 45.panta astoto
daļu šādā redakcijā: (8) Operators, kura
ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav apstiprināts šā panta
septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar
pārskaitīt emisijas kvotas, kamēr tā ikgadējais pārskats nav apstiprināts. |
|
|
Redakc. preciz. |
6. Izteikt 45.panta astoto
daļu šādā redakcijā: (8) Operators, kura
ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav apstiprināts šā panta
septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar
pārskaitīt emisijas kvotas, kamēr nav apstiprināts tā ikgadējais pārskats. |
Pārejas noteikumi 1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas
spēkā: 1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām saskaņā ar Ministru
kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim; 2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām 2003.gada
1.janvārī. 2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par
esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos
noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk
darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī. 3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus: 1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to
pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu; 2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt
noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām,
uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai; 3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti; 4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības
izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz
kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar
nitrātiem. 4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus: 1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām; 2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu
piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem; 3) par augsnes kvalitātes normatīviem; |
|
|
|
|
|
4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes
dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju; 5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu; 6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu
reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai; 7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām
izvirzāmajām prasībām. 5. Ministru kabinets divu gadu laikā no jutīgo teritoriju noteikšanas
dienas izdod noteikumus par rīcības programmu ūdens piesārņojuma ar nitrātiem
samazināšanai vai novēršanai īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas
paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar
nitrātiem. 6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un
sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim. 7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar
Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim. 8. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 3.1 punkts stājas
spēkā vienlaikus ar ūdens apsaimniekošanas likumu. 9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1
panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus
Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam. |
|
|
|
|
|
10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā
minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa
mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000
iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši
miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes
intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām,
kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā,
izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai
līdz 2008.gada 30.aprīlim. 11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā
minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa
mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000
iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs
miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes
intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz
2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai līdz
2013.gada 30.aprīlim. |
6. Pārejas noteikumos: aizstāt 10. un 11.punktā
vārdu mērījumus ar vārdu novērtējumu; |
|
|
|
7. Pārejas noteikumos: aizstāt 10. un 11.punktā
vārdu mērījumus ar vārdu novērtējumu; |
12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisijas
kvotu sadales plānu šā likuma 24.1 panta piektās daļas
1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24.1
panta piektajā daļā minētajam periodam vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā
perioda. |
|
|
|
|
|
13. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu
piešķiršanu šā likuma 24.1 panta piektās daļas 1.punktā
noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim, bet katram nākamajam 24.1
panta piektajā daļā minētajam periodam vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā
perioda. 14. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas
izpildi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra uzsāk ar
2005.gada 1.janvāri. 15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma
24. 16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta
sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants
stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. 17. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma
11.panta otrās daļas 12.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada
1.jūlijam - šā likuma 11.panta otrās daļas 9., 10., 11. un 13.punktā minētos
noteikumus. 18. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma
12.panta 2.1 daļā minētos noteikumus. |
izslēgt 13.punktā vārdus bet
katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam
vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda; |
|
|
|
izslēgt 13.punktā vārdus bet
katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam
vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda; |
|
papildināt pārejas noteikumus
ar 19.punktu šādā redakcijā: 19. Ministru kabinets līdz
2006.gada 11.augustam izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 14.punktā minētos
noteikumus. |
|
|
|
papildināt pārejas noteikumus
ar 19.punktu šādā redakcijā: 19. Ministru kabinets līdz
2006.gada 11.augustam izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 14.punktā minētos
noteikumus. |
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 12.decembra
direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību
pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 24.septembra
direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu
un pārvaldību; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības
līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz
sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes
direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas
2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un
groza Padomes direktīvu 96/61/EK; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas
2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido
siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā
Kioto protokola projekta mehānismus; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo
organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana
noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un
ar ko groza direktīvu 1999/13/EK. |
|
|
|
|
|
|
7. Papildināt informatīvo
atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā: 8) Eiropas Parlamenta un
Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura
samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza direktīvu
93/12/EEK; |
|
|
|
8. Papildināt informatīvo
atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā: 8) Eiropas Parlamenta un
Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura
samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza direktīvu
93/12/EEK; |
|
9) Eiropas Parlamenta un
Padomes 2005.gada 6.jūlija direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza direktīvu
1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā. |
|
|
|
9) Eiropas Parlamenta un
Padomes 2005.gada 6.jūlija direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza direktīvu
1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā. |
Likuma Par piesārņojumu 1.pielikums Piesārņojošas darbības
(iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja |
|
|
|
|
|
(4) Ķīmiskajā rūpniecībā*: 1) iekārtas organisko ķīmisko pamatvielu ražošanai: a) ogļūdeņražu (neciklisko un ciklisko, piesātināto un nepiesātināto,
alifātisko vai aromātisko ogļūdeņražu) ražošanai, b) skābekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu, arī spirta, aldehīdu,
ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu,
ražošanai, c) sēru saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai, d) slāpekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu amīdu,
nitrosavienojumu, nitrātu vai nitrītu grupas saturošo savienojumu, nitrilu,
cianātu vai izocianātu ražošanai, e) fosforu saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai, f) halogēnus saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai, g) metālorganisko savienojumu ražošanai, h) plastmasu sintētisko polimēru šķiedru un celulozes polimēru
šķiedru ražošanai, i) sintētiskā kaučuka vai gumijas ražošanai, j) krāsvielu un pigmentu ražošanai, k) virsmaktīvo vielu ražošanai; 2) iekārtas neorganisko vielu ražošanai: a) gāzu, piemēram, amonjaka, hlora vai hlorūdeņraža, fluora vai
fluorūdeņraža, oglekļa oksīdu, sēru saturošo savienojumu, slāpekļa oksīdu,
ūdeņraža, sēra dioksīda, fosgēna, ražošanai, b) skābju, piemēram, hromskābes, fluorūdeņražskābes, fosforskābes,
slāpekļskābes, sālsskābes, sērskābes, oleuma, sērpaskābes, ražošanai, c) bāzu, piemēram, amonija hidroksīda, kālija hidroksīda, nātrija
hidroksīda, ražošanai, d) sāļu, piemēram, amonija hlorīda, kālija hlorāta, kālija karbonāta,
nātrija karbonāta, perborāta, sudraba nitrāta, ražošanai, e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisko savienojumu, piemēram,
kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda, ražošanai; |
8. 1.pielikuma ceturtajā daļā: |
|
|
|
9. 1.pielikuma ceturtajā
daļā: |
3) uzņēmumi fosforu, slāpekli vai kāliju saturošo vienkāršo vai
kombinēto minerālmēslu ražošanai; 4) uzņēmumi augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanai; |
aizstāt 3. un 4.punktā vārdu
uzņēmumi ar vārdu iekārtas; |
|
|
|
aizstāt 3. un 4.punktā vārdu
uzņēmumi ar vārdu iekārtas; |
5) uzņēmumi, kuri ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai
bioloģiskus procesus; |
aizstāt 5.punktā vārdus
uzņēmumi, kuri ražo ar vārdiem iekārtas, kurās ražo; |
|
|
|
aizstāt 5.punktā vārdus
uzņēmumi, kuri ražo ar vārdiem iekārtas, kurās ražo; |
6) uzņēmumi sprāgstvielu ražošanai. |
aizstāt 6.punktā vārdu
uzņēmumi ar vārdu iekārtas. |
|
|
|
aizstāt 6.punktā vārdu
uzņēmumi ar vārdu iekārtas. |