Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                 Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”

(reģ.Nr.1556)

 

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

 

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(92)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 40.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 40.nr.) šādus grozījumus:

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji - par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji - par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) pieteikuma iesniedzēji - laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki - mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

10) administratori - prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā;

11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs vai tā ieceltie likvidatori — pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2001.gada 20.jūnija likumu, 2002.gada 31.oktobra likumu un 2003.gada 19.jūnija likumu)

 

1. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

 

"91) pieteikuma iesniedzēji – lietās par bērna prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu;".

1.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 43. panta pirmās daļas 9.1 punktā vārdus “pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu” ar vārdiem “pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu”

Atbalstīts

1. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

 

"91) pieteikuma iesniedzēji – lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;".

93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2003.gada 19.jūnija likumu)

 

2. Papildināt 93.panta trešo daļu pēc otrā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti tiek kavēta lietas iztiesāšana, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem."

 

 

 

 

2. Papildināt 93.panta trešo daļu pēc otrā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti tiek kavēta lietas iztiesāšana, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem."

 

137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms prasības nodrošinājuma līdzeklis.

(2) Prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās.

(3) Prasības nodrošināšana pieļaujama jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

  ;

3. Izteikt 137.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā."

 

 

 

 

3. Izteikt 137.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā."

 

138.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs vai nav ievērojis normatīvos aktus. Iesniedzot pieteikumu, iespējamam prasītājam jāsniedz pierādījumi, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(4) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, uzdodot iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu un 2004.gada 12.februāra likumu)

139.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas, arī naudas līdzekļu apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) aizliegums citām personām nodot atbildētāja naudas līdzekļus vai citu mantu atbildētājam vai jebkurai citai personai (pie trešajām personām esošās atbildētāja kustamas mantas vai naudas apķīlāšana);

7) izpildu darbības atlikšana, tai skaitā aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšana. Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasījuma priekšmets ir nauda.

(2) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai arī prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamu mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(3) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, šīs prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(5) Jūras prasību var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu.

(6) Nodrošinot naudas prasījumu ar citu kustamu mantu, tā apķīlājama.

(7) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet ne lielāku par prasības summu.

(8) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta septītās daļas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu un 2003.gada 19.jūnija likumu)

 140.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par prasības nodrošināšanu

Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

141.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļu maiņa

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem. Šo pieteikumu izskata, iepriekš paziņojot par to lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa vai tiesnesis var atļaut atbildētājam prasības nodrošinājuma līdzekļa vietā iemaksāt prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

142.pants. Lēmuma par prasības nodrošināšanu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(3) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie atbildētāja, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu, kas atrodas pie trešajām personām, vai naudu, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Manta apķīlājama šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta kredītiestādei rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja kontā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(5) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs, paziņojot tiesas lēmumu atbildētājam. Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

(6) (Izslēgta ar 2003.gada 19.jūnija likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu un 2003.gada 19.jūnija likumu)

 

4. Izteikt 138., 139., 140., 141. un 142.pantu šādā redakcijā:

 

"138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas (arī pie trešajām personām esošas mantas un skaidras naudas) apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu (arī noguldījumu kredītiestādē) apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

 

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

 

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma. 

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasī­bas nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinā­juma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

141.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 140.panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

 

142.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Blakus sūdzības iesniegšana par šo lēmumu neaptur tā izpildi.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā – kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (arī noguldījumus kredītiestādē vai citas prasījuma tiesības pret kredītiestādi), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājas termiņš (arī pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozīta kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam, kurš pirmais veicis maksājumu apķīlāšanu.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšana, ja prasības nodrošinājums atcelts, izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli."

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 138. panta pirmās daļas pirmajā punktā vārdus iekavās “(arī pie trešajām personām esošās mantas un skaidras naudas)”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 138. panta pirmās daļas otrajā punktā vārdus “kustamās mantas” ar vārdiem “kustamas mantas”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 138., 139., 140., 141. un 142.pantu šādā redakcijā:

 

"138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu, (arī noguldījumu kredītiestādē) apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

 

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

 

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma. 

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasī­bas nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinā­juma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

141.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 140.panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

 

142.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Blakus sūdzības iesniegšana par šo lēmumu neaptur tā izpildi.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā – kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (arī noguldījumus kredītiestādē vai citas prasījuma tiesības pret kredītiestādi), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājas termiņš (arī pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozīta kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais veicis maksājumu apķīlāšanu.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšana, ja prasības nodrošinājums atcelts, izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli."

 
144.pants. Prasības nodrošinājuma atcelšana

(1) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

 145.pants. Prasības nodrošinājuma izbeigšanās

(1) Ja prasība noraidīta, prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā atbildētāja pieteikuma pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

 

146.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Par visiem lēmumiem prasības nodrošināšanas jautājumos, izņemot šā likuma 145.panta otrajā daļā paredzētos jautājumus, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

(3) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru nodrošina prasību, neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts prasības nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

 

5. Izslēgt 144., 145. un 146.pantu.

 

 

 

 

5. Izslēgt 144., 145. un 146.pantu.

 
148.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

 

6. Izslēgt 148.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdu "tiesnesis".

 

 

 

 

6. Izslēgt 148.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdu "tiesnesis".

 

193.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2005.gada 17.februāra likumu

 

7. Papildināt 193.panta piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies."

 

 

 

 

7. Papildināt 193.panta piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies."

 

 

203.pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgi no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(4) Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

 

 

4.

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 203. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktajos gadījumos.”

 

Atbalstīts

8. Izteikt 203. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.”

 
207.pants. Sprieduma izpildīšanas nodrošinājums

Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam.

 

8. Aizstāt 207.pantā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

 

 

 

9. Aizstāt 207.pantā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

213.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā tiesas sēdē atsākama no jauna.

 

9. Izslēgt 213.pantu.

 

 

 

 

10. Izslēgt 213.pantu.

 

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar prasītāja (pieteicēja) konstitucionālo sūdzību;

41) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2001.gada 20.jūnija un 2004.gada 7.aprīļa likumu)

 

 

5.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 214. panta 4. punktā vārdus “ar prasītāja (pieteicēja)” ar vārdiem “ar puses vai trešās personas iesniegto”.

 

Atbalstīts

11. Aizstāt 214. panta 4. punktā vārdus “ar prasītāja (pieteicēja)” ar vārdiem “ar puses vai trešās personas iesniegto”.

 

 

Piektā sadaļa

Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības

 

10. Papildināt piekto sadaļu ar 28.1 nodaļu šādā redakcijā:

"28.1 nodaļa

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

 

232.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Strīdus, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

 

232.2 pants. Prasības celšana

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.

(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

 

232.3 pants. Lietu piekritība

(1) Prasību, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, ceļ pēc bērna dzīvesvietas.

(2) Prasību, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, var celt arī pēc bērna atrašanās vietas, ja bērns nedzīvo kopā ar aizbildni vai vecākiem.

(3) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izšķiramas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

 

232.4 pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

 

232.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Izšķirot strīdus, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa pierādījumus.

(2) Izšķirot strīdus, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Pēc puses lūguma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts.

(4) Tiesa, piemērojot 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem un izvērtējot lietas piekritības atbilstību bērna interesēm, pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma var pieņemt lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesā citā valstī, ja bērns tiesvedības procesa laikā iegūst dzīvesvietu šajā valstī un attiecīgās valsts tiesa ir piekritusi pārņemt lietu.

(5) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās piemērojama Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regula (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu, tiesa lēmumu par lietas nodošanu pieņem saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

 232.6 pants. Pušu izlīgums

(1) Lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

 

232.7 pants. Tiesas sprieduma sekas

Ja pēc tam, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, tiek izšķirtas lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, un mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga vērsties tiesā vispārējā kārtībā, iesniedzot jaunu prasību."

 

6.

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 28.1 nodaļu kā likuma 29.1 nodaļu.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.1 pantu kā likuma 244.1 pantu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.1 pantā vārdu “Strīdus” ar vārdu “Lietas”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.2 pantu kā likuma 244.2 pantu.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.3 pantu kā likuma 244.3 pantu.

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.3 panta pirmajā daļā vārdus “Prasību, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesiskajām attiecībām, ceļ” ar vārdiem “Prasību lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 232.3 panta otro daļu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.3 panta trešajā daļā vārdu “izšķiramas” ar vārdu “izskatāmas”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.4 pantu kā likuma 244.4 pantu.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.5 pantu kā likuma 244.5 pantu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.5 panta pirmajā daļā vārdus “Izšķirot strīdus” ar vārdu “Lietā”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.5 panta otrajā daļā vārdus “Izšķirot strīdus” ar vārdu “Lietā”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.5 panta otrajā daļā vārdus “tiesiskajām attiecībām” ar vārdu “tiesībām”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.5 panta piektajā daļā vārdus “Eiropas Savienības”.

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.5 panta piektajā daļā pēc vārda “atcelšanu” ar vārdiem iekavās “(turpmāk – Padomes regula Nr. 2201/2003)”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.6 pantu kā likuma 244.6 pantu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 232.6 panta pirmajā daļā vārdus “tiesiskajām attiecībām” ar vārdu “tiesībām”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.7 pantu kā likuma 244.7 pantu.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 232.7 panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

12. Papildināt piekto sadaļu ar 29.1 nodaļu šādā redakcijā:

"29.1 nodaļa

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

 

244.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

 

244.2 pants. Prasības celšana

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.

(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

 

244.3 pants. Lietu piekritība

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.

(2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

 

244.4 pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izska tīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

 

244.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa pierādījumus.

(2) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Pēc puses lūguma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts.

(4) Tiesa, piemērojot 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem un izvērtējot lietas piekritības atbilstību bērna interesēm, pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma var pieņemt lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesā citā valstī, ja bērns tiesvedības procesa laikā iegūst dzīvesvietu šajā valstī un attiecīgās valsts tiesa ir piekritusi pārņemt lietu.

(5) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās piemērojama Padomes regula Nr.2201/2003, tiesa lēmumu par lietas nodošanu pieņem saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

 

244.6 pants. Pušu izlīgums

(1) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.

(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

 

244.7  pants. Tiesas sprieduma sekas

Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā."

 

235.pants. Lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto pieteikuma

(1) Lietas par laulības šķiršanu, abiem laulātajiem par to vienojoties (Civillikuma 77.pants), tiesa izskata pēc abu laulāto kopīga pieteikuma.

(2) Pieteikumu var iesniegt tiesai pēc jebkura laulātā dzīvesvietas.

 

11. Izslēgt 235.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli iekavās “(Civillikuma 77.pants)”.

 

 

 

13. Izslēgt 235.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli iekavās “(Civillikuma 77.pants)”.

238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām, līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību, nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, — uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

12. Izteikt 238.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus."

 

 

 

 

14. Izteikt 238.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus."

 

238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām, līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību, nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, — uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

239.pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas (pagasttiesas) atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu kopijas (pilns dokumentu teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

246.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

 

250.5 pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (pagasttiesa) (Civillikuma 280.—283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738.panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

 

266.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvim un prokuroram.

(2) Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

267.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa izlemj jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu.

(2) Ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

(3) Nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai. Lēmums nosūtāms bāriņtiesai (pagasttiesai) izpildīšanai.

 

268.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa uz tiesu ekspertīzes atzinuma un citu pierādījumu pamata konstatē, ka personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju un šī persona nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi, tā taisa spriedumu par šīs personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) - aizgādņa iecelšanai personai un tās mantai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par rīcībnespējīgu;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

 

270.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšana

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībnespējīgu, izveseļojas, tiesa pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) vai prokurora pieteikuma var atzīt šo personu par rīcības spējīgu un izbeigt aizgādnību.

(2) Izskatot lietu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu, ir obligāts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums un, ja nepieciešams, pieaicināms arī psihologs.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) - aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par rīcības spējīgu;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

13. Izslēgt 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā, 246.panta ceturtajā daļā, 250.5 panta pirmajā daļā, 266.panta pirmajā daļā, 267.panta trešajā daļā, 268.panta otrajā daļā un 270.panta pirmajā un trešajā daļā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Izslēgt 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā, 246.panta ceturtajā daļā, 250.5 panta pirmajā daļā, 266.panta pirmajā daļā, 267.panta trešajā daļā, 268.panta otrajā daļā un 270.panta pirmajā un trešajā daļā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

 

249.pants. Kārtība, kādā ceļama prasība par bērna paternitātes noteikšanu

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) Ja prasību ceļ persona, no kuras bērns izcēlies un kura sastāv laulībā, vai šāda persona ir atbildētājs, lietā kā trešā persona pieaicināma šīs personas laulātā.

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

 

14. Izslēgt 249.panta trešo daļu.

 

 

 

16. Izslēgt 249.panta trešo daļu.

263.pants. Adopcijas atcelšana

(1) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu dzimšanas apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

 

15. Izslēgt 263.panta pirmās daļas otro teikumu.

 

 

 

17. Izslēgt 263.panta pirmās daļas otro teikumu.

272.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, uz kāda pamata personai nodibināma aizgādnība un kādi pierādījumi to apstiprina.

(2) Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, piemērojot šā likuma 139.pantā paredzētos nodrošinājuma līdzekļus. Šādu lūgumu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

 

16. Aizstāt 272.panta otrajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

 

 

 

 

18. Aizstāt 272.panta otrajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

275.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai narkotikas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tā ar spriedumu nodibina šai personai aizgādnību un atņem tai tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) - aizgādņa iecelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šai personai atņemtas tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to un ka tai nodibināta aizgādnība;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

 

276.pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas mantas, kurai nodibināta aizgādnība.

(2) Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, bet, ja lieta ierosināta pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) vai prokurora pieteikuma, - tie sedzami no valsts līdzekļiem.

 

277.pants. Aizgādnības izbeigšana

(1) Ja atkrituši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto aizgādnību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) - aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka izbeigta šai personai nodibinātā aizgādnība;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

 

280.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par aizgādnības nodibināšanu promesošās vai pazudušās personas mantai.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta sprieduma norakstu bāriņtiesai (pagasttiesai) - aizgādņa iecelšanai.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta sprieduma norakstu promesošajai personai, ja tās uzturēšanās vieta ir zināma; ja nav, - nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

286.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Ja tiesa ir konstatējusi pieņemamo pazudušās personas nāves dienu, tā norādāma spriedumā.

(3) Ja pieņemamo nāves dienu tiesa nevar konstatēt, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesai, par ko tiesa norāda spriedumā.

(4) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai - pazudušās personas nāves reģistrēšanai un bāriņtiesai (pagasttiesai) - aizgādnības nodibināšanai par mirušu izsludinātās personas mantai.

(5) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) pazudušās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un citus konstatētos personas datus;

3) to, ka šī persona izsludināta par mirušu;

4) pieņemamo pazudušās personas nāves dienu vai dienu, ar kuru šī persona uzskatāma par mirušu.

323.pants. Aizgādnība mantojumam

Ja tiesa, kura izskata mantojuma lietu, atzīst par nepieciešamu nodibināt mantojumam aizgādnību, tā pieņem par to lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai bāriņtiesai (pagasttiesai).

 

17. Izslēgt 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā un 323.pantā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

19. Izslēgt 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā un 323.pantā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā locījumā).

 

329.pants. Mantojuma pieņemšana uz inventāra tiesību pamata

(1) Pieteikums par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesību (Civillikuma 709.pants) pamata iesniedzams tiesai, kurai piekrīt mantojuma lieta.

(2) Pieteikumu var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.

(3) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par inventāra saraksta sastādīšanu, kuru nodod izpildei tiesu izpildītājam, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgajai pagasttiesai.

 

18. Aizstāt 329.panta trešajā daļā vārdu "pagasttiesai" ar vārdu "bāriņtiesai".

 

25.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu 329. panta trešajā daļā šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 329. panta trešajā daļā vārdus “bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgajai pagasttiesai” ar vārdiem “vai – attiecīgajai bāriņtiesai”.”

 

Atbalstīts

20. Aizstāt 329. panta trešajā daļā vārdus “bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgajai pagasttiesai” ar vārdiem “vai attiecīgajai bāriņtiesai”.

406.1 pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1)  par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2)  ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3)  ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā.

 

19. Izteikt 406.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu, kurām ir iestājies izpildes termiņš vai maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām nav noteikts izpildes termiņš, bet maksājuma saistība izriet no saistību līguma par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojumu sniegšanu.”

26.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 406.1 panta pirmajā daļā vārdus “kurām ir iestājies izpildes termiņš vai maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām nav noteikts izpildes termiņš, bet maksājuma saistība izriet no saistību līguma par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojumu sniegšanu” ar vārdiem “un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.”

 

Atbalstīts

21. Izteikt 406.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.”

 

496.pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas šā likuma 138.pantā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

 

20. Aizstāt 496.panta pirmajā daļā skaitli "138." ar skaitli "139.".

 

 

 

 

22. Aizstāt 496.panta pirmajā daļā skaitli "138." ar skaitli "139.".

 

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi vai tiesnešu lēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi;

6)  ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra, 2004.gada 12.februāra, 2004.gada 7.aprīļa likumu un 2005.gada 17.februāra likumu)

 

21. 539.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā

 

"(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:";

 

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem "ārvalstu tiesu" ar vārdiem "vai kompetento iestāžu".

 

 

 

 

23. 539.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā

 

"(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:";

 

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem "ārvalstu tiesu" ar vārdiem "vai kompetento iestāžu".

 

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra, 2003.gada 19.jūnija 2004.gada 12.februāra, 2004.gada 7.aprīļa likumu un 2005.gada 17.februāra likumu)

 

22. Papildināt 540.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu."

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

28.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvāto 540. panta 7. punktu ar vārdiem iekavās “(turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 805/2004)”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 540. panta 8. punktā un turpmākajā likumprojekta tekstā vārdus un skaitļus “Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem un skaitļiem “Padomes regulas Nr.2201/2003” (attiecīgajā locījumā).

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

24. Papildināt 540.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu."

 

 

23. Papildināt likumu ar 541.1 pantu šādā redakcijā:

 

"541.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc sprieduma pa sludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 54. un 58.pantā minēto apliecību, Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 6.panta 2. un 3.punktā minētās veidlapas tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus izsniedz tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(6) Par atteikšanos izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus tiesnesis pieņem motivētu lēmumu.

(7) Par šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 541.1 panta pirmajā daļā un turpmākajā likumprojekta tekstā vārdus un skaitļus “Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem un skaitļiem “Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 805/2004” (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 541.1 panta trešajā daļā vārdus “Eiropas Savienības”.

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvātajā likuma 541.1 panta trešajā daļā pēc vārda “komerclietās” ar vārdiem un skaitļiem iekavās “(turpmāk – Padomes regula Nr. 44/2001)”.

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvātajā likuma 541.1 panta trešajā daļā pēc vārdiem un skaitļa “58. pantā minēto apliecību” ar vārdu “un”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 541.1 panta sestajā daļā vārdu “tiesnesis” ar vārdu “tiesa”.

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 541.1 panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Par tiesas lēmumu atteikt izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus var iesniegt blakus sūdzību.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

25. Papildināt likumu ar 541.1 pantu šādā redakcijā:

 

"541.1 pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) Padomes 2000.gada 22.decembra regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Padomes regula Nr. 44/2001) 54. un 58.pantā minēto apliecību un Padomes regulas Nr.2201/2003 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 6.panta 2. un 3.punktā minētās veidlapas tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus izsniedz tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(6) Par atteikšanos izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus tiesa pieņem motivētu lēmumu.

(7) Par tiesas lēmumu atteikt izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus var iesniegt blakus sūdzību.”

 

 

24. Papildināt likumu ar 543.1 pantu šādā redakcijā:

 

"543.1 pants. Kļūdu labošana Eiropas Savienības izpildu dokumentos

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.pantu, vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Iesniedzot pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu, izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.panta 3.punktā minēto veidlapu.

(3) Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos izpildu dokumentos kļūdas izlabo ar tiesas lēmumu.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā."

 

35.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 543.1 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu var iesniegt blakus sūdzību.”

 

Atbalstīts

26. Papildināt likumu ar 543.1 pantu šādā redakcijā:

"543.1 pants. Kļūdu labošana Eiropas Savienības izpildu dokumentos

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.pantu, vai Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētajā apliecībā, pamatojoties uz Padomes regulu Nr.2201/2003.

 (2) Iesniedzot pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu, izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu.

 (3) Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos izpildu dokumentos kļūdas izlabo ar tiesas lēmumu.

(5) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu izpildu dokumentos var iesniegt blakus sūdzību.”

 

 

25. Papildināt likumu ar 545.1 pantu šādā redakcijā:

 

"545.1 pants. Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.panta 3.punktā minēto veidlapu, var atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 10.pantu.

(2) Pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 25.panta trešajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

27. Papildināt likumu ar 545.1 pantu šādā redakcijā:

 

"545.1 pants. Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu, var atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 10.pantu.

(2) Pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma atsaukšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

 

549.pants. Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām, pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu un 2003.gada 19.jūnija likumu)

 

26. Aizstāt 549.panta trešajā daļā vārdus “tieslietu ministra” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

 

 

37.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 549. panta trešajā daļā šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 549. panta trešajā daļā vārdus “tieslietu ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets”.

 

Atbalstīts

28. Aizstāt 549. panta trešajā daļā vārdus “tieslietu ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets”.

 

 

559.pants. Izpildu darbības atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu, vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206. vai 438.pantu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2003.gada 19.jūnija likumu)

 

27. 559.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.";

 

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "206. vai 438.pantu" ar skaitļiem un vārdiem "206., 438. vai 644.1 pantu";

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz tiesas lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu) izpildes aizstāšanu ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam (644.2 pants).

(3) Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ."

 

 

 

 

29. 559.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.";

 

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "206. vai 438.pantu" ar skaitļiem un vārdiem "206., 438. vai 644.1 pantu";

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz tiesas lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu) izpildes aizstāšanu ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam (644.2 pants).

(3) Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ."

 

 

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants).

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

 

28. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu) izpildes apturēšanu (644.2 pants)."

 

 

 

 

 

30. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu) izpildes apturēšanu (644.2 pants)."

 

 

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) (izslēgts ar 2003.gada 19.jūnija likumu);

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1. un 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) (izslēgts ar 2003.gada 19.jūnija likumu).

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

 

29. Aizstāt 562.panta pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus "3. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "3., 5. un 6.punktā".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31. Aizstāt 562.panta pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus "3. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "3., 5. un 6.punktā".

 

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu doku ments;

6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādnieks likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tāda jau ir izsludināta vai ja manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un pārējo naudu nodod maksātnespējīgā uzņēmuma administratoram. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

 

30. 563.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) atteikta tāda ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde, kurš ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, vai par kuru ir izsniegta Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība (644.3 pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem.";

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildes rīkojumu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama, bet turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildes rīkojumam."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 563. panta sestajā daļā vārdus “bet turpināma” ar vārdiem “un izpilde turpināma”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

32. 563.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) atteikta tāda ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde, kurš ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004 vai par kuru ir izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība (644.3 pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004.";

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildes rīkojumu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildes rīkojumam."

 

 

 

70.nodaļa

Piedziņas vispārīgie noteikumi

 

31. Papildināt 70.nodaļu ar 572.1 pantu šādā redakcijā:

 

"572.1 pants. Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs

Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestā­dei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties."

 

39.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 572.1 pantu.

 

 

Atbalstīts

 

573.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana

(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā (norādot, kas un kādā lietā mantu apķīlājis) un apsardzībā. Mantas apzīmogošanu var neveikt, ja tas var bojāt mantu vai būtiski ietekmēt tās vērtību. Kustamo lietu reģistros iekļautās mantas nav apzīmogojamas. Instrukciju par apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību izdod tieslietu ministrs.

(2) Tiesu izpildītājs, ja rodas šaubas par mantas piederību, pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī noskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas.

(3) Tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

32. Izteikt likuma 573.panta pirmās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību.”

 

 

 

33. Izteikt 573.panta pirmās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību.”

574.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kustamo mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzenamo summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs neapķīlā galvenās lietas blakus lietas šķirti no galvenās lietas.

(2) Tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz piedzinējam piespriesto summu un sprieduma izpildes izdevumus, ja parādniekam nav citas apķīlāšanai pakļautas mantas vai šo mantu vērtība nesedz piedzenamo summu un sprieduma izpildes izdevumus.

(3) Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs apķīlā to parādnieka kustamo mantu, kura nav apgrūtināta ar komercķīlu. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par parāda atlikumu.

(4) Uz kustamām lietām, kas ieķīlātas kā komercķīla vai rokas ķīla trešo personu prasījumu nodrošināšanai, tiesu izpildītājs var vērst piedziņu ar attiecīgā ķīlas ņēmēja piekrišanu, kā arī var vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu ķīlas pārdošanas gadījumā. Ja ķīlas ņēmējs pārdošanai nepiekrīt un pats bez attaisnojoša iemesla vilcinās pārdot ieķīlāto lietu, tiesu izpildītājs izskaidro piedzinējam, ka viņš var lūgt tiesu noteikt laiku ieķīlāto lietu pārdošanai, lai varētu vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu, kā arī izskaidro tiesības nodibināt komercķīlu.

(5) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka kustamā manta jau ir apķīlāta citai piedziņai, viņš salīdzina mantu ar iepriekšējā apķīlāšanā sastādīto mantas aprakstes aktu un apķīlā tikai tos priekšmetus, kas nav ierakstīti agrākajā aprakstes aktā. Turpmākās izpildu darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto mantu tiesu izpildītājs veic atbilstoši tieslietu ministra noteiktajai kārtībai.

(6) Ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim.

(7) Pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu.

(8) Notiekot kustamās mantas apķīlāšanai, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nav pretrunā ar šā likuma normām un nekavē nolēmuma izpildi.

(9) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana pēc viena izpildu dokumenta nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šo mantu pēc cita izpildu dokumenta.

(10) Kuģa apķīlājums attiecas ne vien uz kuģa korpusu, bet arī uz visiem kuģa piederumiem, ieskaitot tos, kuri nodrošina kuģa navigāciju. Kopīpašumā esošs kuģis apķīlājams visā tā sastāvā, iepriekš neatdalot parādnieka tiesības uz viņa daļu. Par kuģa apķīlāšanu paziņo Kuģu reģistram.

(11) Ja tiek apķīlāts transportlīdzeklis vai cita reģistrācijai pakļauta kustamā manta, par tās apķīlāšanu tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai reģistra iestādei.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

33. Izslēgt 574.panta piektās daļas pēdējo teikumu.

 

 

 

34. Izslēgt 574.panta piektās daļas pēdējo teikumu.

 

72.nodaļa

Piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem

parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas

(Nodaļas nosaukums 2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

 

40.

Juridiskais birojs

Aizstāt 72. nodaļas nosaukumā vārdus “citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas” ar vārdiem “citām naudas summām”.

 

Atbalstīts

35. Aizstāt 72. nodaļas nosaukumā vārdus “citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas” ar vārdiem “citām naudas summām”.

 

599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādus naudas līdzekļus parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu dzēšanai šīm personām nauda jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītāja norādītajā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu un 2003.gada 19.jūnija likumu)

 

34. Izteikt 599.pantu šādā redakcijā:

 

"599.pants. Piedziņas vēršana uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie maksājumi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām maksājumi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā."

 

41.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvāto 599. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties."

 

Atbalstīts

36. Izteikt 599.pantu šādā redakcijā:

 

"599.pants. Piedziņas vēršana uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie maksājumi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām maksājumi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.”

636.pants. Ārvalsts tiesas nolēmums

Ārvalsts tiesas nolēmums ir ārvalsts tiesas pieņemts saistošs nolēmums neatkarīgi no tā nosaukuma.

 

35.  Izteikt 636.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir ārvalsts tiesas pieņemts spriedums (neatkarīgi no tā nosaukuma), ar kuru strīdus jautājums starp pusēm ir izspriests pēc būtības, kā arī ārvalsts tiesas apstiprināts izlīgums.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir arī ārvalsts kompetentās iestādes nolēmums, kas izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja nolēmuma atzīšana un izpilde izriet no tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem."

 

42.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 636. panta pirmajā daļā vārdus iekavās “(neatkarīgi no tā nosaukuma)”.

 

Atbalstīts

37.  Izteikt 636.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir ārvalsts tiesas pieņemts spriedums, ar kuru strīdus jautājums starp pusēm ir izspriests pēc būtības, kā arī ārvalsts tiesas apstiprināts izlīgums.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums šīs nodaļas izpratnē ir arī ārvalsts kompetentās iestādes nolēmums, kas izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja nolēmuma atzīšana un izpilde izriet no tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem."

 

637.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu atzīst saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārējos noteikumus.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumu neatzīst tikai tad, ja pastāv viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu, saskaņā ar Latvijas likumu nebija kompetenta izskatīt attiecīgo strīdu vai šādam strīdam ir izņēmuma piekritība Latvijas tiesai;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav stājies likumīgā spēkā;

3) atbildētājam bijusi liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, it īpaši, ja atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā paziņots par ierašanos tiesā, izņemot, ja atbildētājs nav pārsūdzējis šo nolēmumu, lai gan viņam ir bijusi tāda iespēja;

4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību šādā strīdā;

5) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar tādu jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā;

6) ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

7) pieņemot ārvalsts tiesas nolēmumu, nav piemērots tās valsts likums, kas būtu piemērojams atbilstoši Latvijas starptautisko privāttiesību kolīziju normām.

(3) Izlemjot jautājumu par to, vai atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.

(4) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem.

 

36. 637.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;";

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ārvalsts tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības, aizbildnības vai saskarsmes tiesībām, neatzīst tikai tad, ja pastāv vismaz viens no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētajiem neatzīšanas pamatiem vai viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā vēlāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā.

(4) Izlemjot jautājumu par to, vai ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams atbilstoši šā panta otrajai daļai, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem."

 

 

 

 

 

38. 637.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;"

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ārvalsts tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības, aizbildnības vai saskarsmes tiesībām, neatzīst tikai tad, ja pastāv vismaz viens no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētajiem neatzīšanas pamatiem vai viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā vēlāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar vēlāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā.

(4) Izlemjot jautājumu par to, vai ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams atbilstoši šā panta otrajai daļai, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem."

 

 

638.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus indentifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu atzīt un izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumu pilnā apjomā vai kādā tā daļā;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmumu ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā, vai pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu;

2) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, savlaicīgi un pienācīgā kārtā bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) ārvalsts tiesas vai kompetentas institūcijas izdotu dokumentu par nolēmuma izpildi, ja ārvalsts tiesas nolēmums jau daļēji ir izpildīts;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. — 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā;

5) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2004.gada 2.septembra likumu)

 

37. 638.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "atzīšanu un izpildīšanu" ar vārdiem "atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "atzīt un izpildīt" ar vārdiem "atzīt vai atzīt un izpildīt";

izteikt trešās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja pieteicējs lūdz ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi;

5) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā;";

 

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā."

 

 

 

39. 638.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "atzīšanu un izpildīšanu" ar vārdiem "atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "atzīt un izpildīt" ar vārdiem "atzīt vai atzīt un izpildīt";

izteikt trešās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, ja pieteicējs lūdz ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi;

5) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā;";

 

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā."

643.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošināšana

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesnesis vai tiesa lēmumā, ar kuru tiek atzīts ārvalsts tiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 641.panta pirmajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesneša vai tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu. Blakus sūdzības iesniegšana par tādu lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā, ar kuru atcelts ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur lēmuma izpildi šajā daļā.

 

38. Aizstāt 643.panta pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

 

 

 

 

40. Aizstāt 643.panta pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

< ![if !supportEmptyParas]> 

 

644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšana

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanu saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā.

 

39. Izteikt 644.pantu šādā redakcijā:

 

"644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu, kurš ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz sprieduma izpildes pasludināšanas kārtību, kas paredzēta Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra regulā (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulā (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu, piemērojami šā likuma 77.nodaļas noteikumi par ārvalstu tiesas nolēmumu atzīšanu, ciktāl to pieļauj attiecīgo regulu noteikumi.

(3) Gadījumos, kas paredzēti Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulā (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulā (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, ārvalstu tiesu nolēmumi ir izpildāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, neprasot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, kā arī ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes pasludināšanu.

(4) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā."

 

 

 

 

41. Izteikt 644.pantu šādā redakcijā:

 

"644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu, kurš ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz sprieduma izpildes pasludināšanas kārtību, kas paredzēta Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra regulā (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un Padomes regulā Nr.2201/2003, piemērojami šā likuma 77.nodaļas noteikumi par ārvalstu tiesas nolēmumu atzīšanu, ciktāl to pieļauj attiecīgo regulu noteikumi.

(3) Gadījumos, kas paredzēti Padomes regulā Nr.2201/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 805/2004, ārvalstu tiesu nolēmumi ir izpildāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, neprasot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, kā arī ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes pasludināšanu.

(4) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā."

 

77.nodaļa

Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

 

40. Papildināt 77.nodaļu ar 644.1, 644.2, 644.3, 644.4 un 644.5 pantu šādā redakcijā:

 

"644.1 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atlikt ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi, sadalīt izpildi termiņos, grozīt izpildes veidu vai kārtību.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt vai sadalīt termiņos sprieduma izpildi, kā arī par izpildes veida vai kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

 

 

644.2 pants. Ar Eiropas Savienības izpildu dokumentiem saistīti izpil­des jautājumi

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 23.pantu, var:

1) aizstāt nolēmuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam;

2) grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 48.pantu, var pieņemt lēmumu par praktisko izpildes pasākumu veikšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā.

 

644.3 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 21.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 47.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību likumā noteiktajā kārtībā.

 

644.4 pants. Pieteikuma iesniegšana par ārvalsts tiesas nolēmuma, Eiropas Savienības izpildu dokumenta izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes atteikšanu

(1) Šā likuma 644.1, 644.2 un 644.3 pantā minētajā pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas nolēmuma norakstu;

2) attiecīgajos gadījumos – pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas izsniegtā Eiropas izpildes rīkojuma vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 41.panta 1.punktā minētās apliecības norakstu;

3) citus dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pieteikumu paraksta parādnieks vai tā pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis parādnieka pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu tiesā.

 

644.5 pants. Iesniegtā pieteikuma par ārvalsts tiesas nolēmuma – Eiropas Savienības izpildu dokumenta – izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu vai izpildes atteikšanu atstāšana bez virzības

Ja saskaņā ar šā likuma 644.1, 644.2 vai 644.3 pantu iesniegtais pieteikums neatbilst šā likuma 644.4 panta prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.2 panta pirmajā daļā vārdus “2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 23. pantu, var” ar vārdiem “regulas Nr. 805/2004 23. pantu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, var”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.2 panta ceturtajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.3 panta pirmajā daļā vārdus “2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 21. pantu, var” ar vārdiem “regulas Nr. 805/2004 21. pantu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, var”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.3 panta ceturtajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.4 panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “citus” ar vārdiem “tad citus”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.4 panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “parādnieks” ar vārdu “pieteicējs”.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.4 panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “parādnieka” ar vārdu “pieteicēja”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.4 panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “pilnvarojumu” ar vārdiem “pārstāvja pilnvarojumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

42. Papildināt 77.nodaļu ar 644.1, 644.2, 644.3, 644.4 un 644.5 pantu šādā redakcijā:

 

"644.1 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atlikt ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi, sadalīt izpildi termiņos, grozīt izpildes veidu vai kārtību.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt vai sadalīt termiņos sprieduma izpildi, kā arī par izpildes veida vai kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

 

644.2 pants. Ar Eiropas Savienības izpildu dokumentiem saistīti izpil­des jautājumi

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 23. pantu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, var:

1) aizstāt nolēmuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam;

2) grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 48.pantu, var pieņemt lēmumu par praktisko izpildes pasākumu veikšanu.

 (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. 

 

644.3 pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 21. pantu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, var atteikt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 47.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

 

644.4 pants. Pieteikuma iesniegšana par ārvalsts tiesas nolēmuma, Eiropas Savienības izpildu dokumenta izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes atteikšanu

(1) Šā likuma 644.1, 644.2 un 644.3 pantā minētajā pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas nolēmuma norakstu;

2) attiecīgajos gadījumos – pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas izsniegtā Eiropas izpildes rīkojuma vai Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā minētās apliecības norakstu;

3) citus dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai tā pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

 

 

 

644.5 pants. Iesniegtā pieteikuma par ārvalsts tiesas nolēmuma – Eiropas Savienības izpildu dokumenta – izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu vai izpildes atteikšanu atstāšana bez virzības

Ja saskaņā ar šā likuma 644.1, 644.2 vai 644.3 pantu iesniegtais pieteikums neatbilst šā likuma 644.4 panta prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas."

 

 

F daļa

Starptautiskais civilprocess

(F daļa 2004.gada 7.aprīļa likuma redakcijā)

Piecpadsmitā sadaļa
Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība

 

41. Papildināt F daļas piecpadsmito sadaļu ar 77.1 un 77.2 nodaļu šādā redakcijā:

 

"77.1 nodaļa

Lietas par bērna prettiesiskas pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī civiltiesiskajiem aspektiem

 

644.6 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī civiltiesiskajiem aspektiem, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

 

 

644.7 pants. Pieteikums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai

(1) Lai nodrošinātu tāda bērna atgriešanos Latvijā, kura dzīvesvieta ir Latvijā un kurš tiek prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesai pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc pieteicēja dzīvesvietas vai pēc bērna dzīvesvietas, kurā tas mitis pirms prettiesiskās pārvietošanas vai aizturēšanas.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina pieteicēja aizgādības vai aizbildnības tiesības;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno dokumentus, uz kuriem tas pamatots.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

644.8 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.7 panta trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām, tiesa to atstāj bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

 

644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai

(1) Pieteikumu tiesa izskata tiesas sēdē, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim.

(2) Par tiesas sēdi paziņo personai, kura tiek uzskatīta par bērna aizvedēju vai aizturētāju, ja personas adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, vai bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, un pieņem lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa nelemj par personu aizgādības vai aizbildnības tiesībām uz bērnu.

(5) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(6) Lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāms nekavē­joties.

(7) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

644.10 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt pēc būtības jautājumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij.

(2) Apgabaltiesas lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

644.11 pants. Tiesas rīcība pēc tam, kad izskatīts pieteikums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai

(1) Ja tiesa nolemj, ka pieteikums ir pamatots, lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij norakstu iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Ministrija minēto lēmuma norakstu nosūta attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautis­kās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Ja pieprasījums iesniedzams valstij, kas nav 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts, tiesa, lai lēmumu par bērna atpakaļatdošanu Latvijai atzītu un izpildītu ārvalstī, iesniedz minēto lēmumu Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija to vai nu nosūta attiecīgajai valstij (ja Tieslietu ministrija veic centrālās iestādes funkcijas starp Latviju un attiecīgo valsti piemērojamam divpusējās tiesiskās palīdzības līgumam), vai iesniedz Ārlietu ministrijai nosūtīšanai attiecīgajai valstij, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos sakarus.

(3) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija pievieno tiesas dokumentiem informāciju par Latvijas nacionālo tiesību aktu noteikumiem.

(4) Tiesas dokumentu tulkojumu valodā, kas noteikta kā sazināšanās valo­da attiecīgā tiesību akta piemērošanā, vai tās valsts valodā, kas ir dokumentu saņēmēja, nodrošina šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija.

 

 

 

644.12 pants. Ārvalsts tiesas pieņemta lēmuma par bērna neatdošanu Latvijai sekas

(1) Ārvalstu tiesu lēmumi un citi tiesas dokumenti par bērna neatdošanu Latvijai, kas pieņemti, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu un Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 6.punktu, Latvijā iesniedzami ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nosūta tos tiesai pēc bērna vai viena vai abu bērna vecāku vai aizbildņu dzīvesvietas, kā arī informē attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

(3) Tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas informē ieinteresētās personas saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 7.punktu.

 

 

 

 

77.2 nodaļa

Lietas par bērna prettiesiskas pārvietošanas pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā civiltiesiskajiem aspektiem

 

 

 

 

644.13 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna prettiesiskas pārvietošanas pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā civiltiesiskajiem aspektiem, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

 

 

644.14 pants. Lietu piekritība

(1) Pieteikums par prettiesiski pāri robežai uz Latviju pārvietošanas vai Latvijā aizturēta bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc bērna atrašanās vietas vai tās vai personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas, kura prettiesiski pārvietojusi aizturējusi bērnu.

(2) Ja ne bērna, ne viņu, prettiesiski pārvietojušās vai aizturējušās personas dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, pieteikums iesniedzams Rīgas Centra rajona tiesai.

 

 

 

644.15 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lai nodrošinātu prettiesiski pāri robežai uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja attiecīgā valsts ir 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt tiesai arī kompetentās iestādes, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(3) Pieteikumu attiecīgās personas vai kompetentās iestādes var iesniegt tiesai arī ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību.

(4) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina attiecīgās personas aizgādības vai aizbildnības tiesības uz bērnu;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturē­šanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(5) Pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, uz kuriem tas pamatots;

2) attiecīgās ārvalsts kompetento iestāžu apliecinātu informāciju par tiesisko regulējumu valstī, kurā ir bērna dzīvesvieta;

3) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(6) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

644.16 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.15 panta prasībām, tiesa to atstāj bez virzības tikai tādā gadījumā, kad dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski ietekmē pieteikuma izskatīšanas iespējamību.

(2) Ja tiesa atbilstoši šā panta pirmajai daļai atstāj pieteikumu bez virzības, iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

 

644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

Ja atbildētāja vai prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas Latvijā, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

 

644.18 pants. Tiesas rīcība, ierosinot lietu

(1) Tiesa paziņo Bērnu un ģimenes lietu ministrijai par lietas ierosināšanu. Bērnu un ģimenes lietu ministrija par to informē tās valsts kompetento iestādi, kurā ir bērna dzīvesvieta, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulu (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Ja pieteikums ir pamatots ar attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par bērna atpakaļatdošanu, tiesa papildus var tieši informēt arī attiecīgās ārvalsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par bērna atpakaļatdošanu attiecīgajai valstij.

 

644.19 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturētas bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, izskata tiesas sēdē, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var to formulēt.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus. Tiesa izmanto atbilstošākās procesuālās iespējas, kā arī ātrāko pierādījumu iegūšanas veidu, lai lēmumu varētu pieņemt sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

(5) Izskatot pieteikumu par prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa nelemj par personu aizgādības vai aizbildnības tiesībām uz bērnu.

(6) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā, tā pieņem lēmumu par bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, vienā no šādiem gadījumiem:

1)  laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā nepārsniedz vienu gadu, kopš attiecīgā persona vai iestāde ir uzzinājusi par bērna atrašanās vietu;

2)  laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā ir garāks par vienu gadu, bet bērns nav iedzīvojies Latvijā.

(7) Tiesa var pieņemt lēmumu neatdot bērnu atpakaļ valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ir pagājis vairāk nekā viens gads, kopš attiecīgā persona ir uzzinājusi vai varējusi uzzināt par bērna atrašanās vietu, bet šajā laikposmā tā nav vērsusies attiecīgajās institūcijās jautājumā par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2) bērns ir iedzīvojies Latvijā un viņa atgriešanās neatbilst bērna interesēm.

(8) Šā panta sesto un septīto daļu piemēro, ciktāl to pieļauj 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesis­kajiem aspektiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regula (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

 

644.20 pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

(1) Lēmums par prettiesiski pārvietota uz Latviju vai Latvijā aizturēta bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildāms nekavējoties.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Blakus sūdzības iesniegšana attiecībā uz lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij neaptur lēmuma izpildi.

(3) Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu.

 

644.21 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

644.22 pants. Rīcība pēc lēmuma pieņemšanas

(1) Tiesa, pieņēmusi lēmumu neatdot bērnu atpakaļ valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu un saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 6.punktu iesniedz lēmuma norakstu un citus lietas materiālus Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus nosūta attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, lai piemē­rotu Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 11.panta 7.punktu. Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina dokumentu tulkojumu attiecīgās valsts valodā vai tajā valodā, ko valsts ir noteikusi kā pieņemamu saziņā."

 

 

51.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59.

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

66.

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

70.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

73.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

77.

 

 

 

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

86.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 77.1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“77.1 nodaļa Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī”

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.6 panta tekstā vārdus “Lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī civiltiesiskajiem aspektiem” ar vārdiem “Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.7 panta nosaukumā vārdus “bērna atpakaļatdošanu Latvijai” ar vārdiem “bērna atgriešanos Latvijā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.7 panta pirmajā daļā vārdus “pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atpakaļatdošanu Latvijai” ar vārdiem “pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.7 panta trešās daļas 2. un 4. punktā vārdu “citus” ar vārdiem “tad citus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.9 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana”

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.9 panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam, ja viņa adrese ir zināma.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.9 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, tā pieņem lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.”

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 644.9 panta ceturto daļu.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.9 panta septītajā daļā vārdus “šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.10 panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības;”

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.10 panta otrajā daļā vārdu “Apgabaltiesas”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.11 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“644.11 pants. Rīcība pēc lēmuma pieņemšanas”

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.11 panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa pieņemtā lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā norakstu iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

(2) Ja lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā noraksts iesniedzams valstij, kas nav 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts, tiesa, lai atzītu un izpildītu minēto lēmumu ārvalstī, iesniedz to Tieslietu ministrijai.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.11 panta trešajā daļā vārdus “Latvijas nacionālo tiesību aktu noteikumiem” ar vārdiem “Latvijas normatīvo aktu noteikumiem”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 644.11 panta ceturto daļu.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.12 pantu šādā redakcijā:

“644.12 pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums par bērna neatgriešanos un citi dokumenti Latvijā iesniedzami tiesai ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nosūta tos tiesai pēc bērna vai viena vai abu bērna vecāku vai aizbildņu dzīvesvietas, kā arī informē attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 77.2 nodaļu šādā redakcijā:

“77.2 nodaļa Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā”

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.13 panta tekstā vārdus “Lietas par bērna prettiesiskas pārvietošanas pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā civiltiesiskajiem aspektiem” ar vārdiem “Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.14 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc bērna atrašanās vietas vai tās personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas, kura prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi bērnu.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.14 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja minēto personu dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, pieteikums iesniedzams Rīgas Centra rajona tiesai.”

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātā likuma 644.15 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“644.15 pants. Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.15 panta pirmajā daļā vārdus “var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta” ar vārdiem “var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.15 panta pirmajā daļā vārdus “Hāgas konvencijai” ar vārdiem “Hāgas konvencijas”.

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 644.15 panta pirmo daļu ar vārdiem “līgumslēdzēja valsts”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 644.15 panta trešo daļu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.15 panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā vārdu “citus” ar vārdiem “tad citus”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.18 panta nosaukumā vārdus “ierosinot lietu” ar vārdiem “pēc lietas ierosināšanas”.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.19 panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pieteikumu izskata tiesas sēdē, piedaloties pusēm.”

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 644.19 panta piekto daļu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.19 panta sestajā daļā vārdus “pieņem lēmumu par bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta” ar vārdiem “pieņem lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.19 panta sestās daļas 1. punktā vārdu “vienu”.

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.19 panta sestās daļas 2. punktā vārdus “ir garāks par vienu gadu” ar vārdu “pārsniedz gadu”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.19 panta septītās daļas ievaddaļā vārdus “lēmumu neatdot bērnu atpakaļ valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta” ar vārdiem “lēmumu par bērna neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.19 panta septītās daļas 1. punktā vārdu “viens”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 644.20 panta pirmajā daļā vārdus “Lēmums par prettiesiski pārvietota uz Latviju vai Latvijā aizturēta bērna atpakaļatdošanu valstij, kurā ir viņa dzīvesvieta” ar vārdiem “Lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.20 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 644.22 panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesa pieņemtā lēmuma par bērna neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, norakstu un citus lietas materiālus iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

43. Papildināt F daļas piecpadsmito sadaļu ar 77.1 un 77.2 nodaļu šādā redakcijā:

 

"77.1 nodaļa. Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī 

 

644.6 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

 

644.7 pants. Pieteikums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā

(1) Lai nodrošinātu tāda bērna atgriešanos Latvijā, kura dzīvesvieta ir Latvijā un kurš tiek prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesai pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc pieteicēja dzīvesvietas vai pēc bērna dzīvesvietas, kurā tas mitis pirms prettiesiskās pārvietošanas vai aizturēšanas.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina pieteicēja aizgādības vai aizbildnības tiesības;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno dokumentus, uz kuriem tas pamatots.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

644.8 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.7 panta trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām, tiesa to atstāj bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

 

644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu tiesa izskata tiesas sēdē, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim.

(2) Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam, ja viņa adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, tā pieņem lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(5) Lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāms nekavē­joties.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

 

644.10 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

644.11 pants. Rīcība pēc lēmuma pieņemšanas

(1) Tiesa pieņemtā lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā norakstu iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

(2) Ja lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā noraksts iesniedzams valstij, kas nav 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts, tiesa, lai minētais lēmums tiktu atzīts un izpildīts ārvalstī, iesniedz to Tieslietu ministrijai.

(3) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija pievieno tiesas dokumentiem informāciju par Latvijas normatīvo aktu noteikumiem. 

 

644.12 pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums par bērna neatgriešanos un citi dokumenti Latvijā iesniedzami tiesai ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nosūta tos tiesai pēc bērna vai viena vai abu bērna vecāku vai aizbildņu dzīvesvietas, kā arī informē attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.”

 

77.2 nodaļa. Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā

 

644.13 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus.

 

644.14 pants. Lietu piekritība

(1) Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc bērna atrašanās vietas vai tās personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas, kura prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi bērnu.

(2) Ja minēto personu dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, pieteikums iesniedzams Rīgas Centra rajona tiesai.

 

644.15 pants. Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta

(1) Lai nodrošinātu prettiesiski pāri robežai uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja attiecīgā valsts ir 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt tiesai arī kompetentās iestādes, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Padomes regulu Nr.2201/2003.

 (3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina attiecīgās personas aizgādības vai aizbildnības tiesības uz bērnu;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, uz kuriem tas pamatots;

2) attiecīgās ārvalsts kompetento iestāžu apliecinātu informāciju par tiesisko regulējumu valstī, kurā ir bērna dzīvesvieta;

3) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

644.16 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 644.15 panta prasībām, tiesa to atstāj bez virzības tikai tādā gadījumā, kad dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski ietekmē pieteikuma izskatīšanas iespējamību.

(2) Ja tiesa atbilstoši šā panta pirmajai daļai atstāj pieteikumu bez virzības, iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

 

644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

Ja atbildētāja vai prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas Latvijā, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

 

644.18 pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Tiesa paziņo Bērnu un ģimenes lietu ministrijai par lietas ierosināšanu. Bērnu un ģimenes lietu ministrija par to informē tās valsts kompetento iestādi, kurā ir bērna dzīvesvieta, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Padomes regulu Nr.2201/2003.

(2) Ja pieteikums ir pamatots ar attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par bērna atgriešanos, tiesa papildus var tieši informēt arī attiecīgās ārvalsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos attiecīgajā valstī.

 

644.19 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var to formulēt.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus. Tiesa izmanto atbilstošākās procesuālās iespējas, kā arī ātrāko pierādījumu iegūšanas veidu, lai lēmumu varētu pieņemt sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

(5) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā, tā pieņem lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vienā no šādiem gadījumiem:

1)  laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā nepārsniedz gadu, kopš attiecīgā persona vai iestāde ir uzzinājusi par bērna atrašanās vietu;

2)  laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā pārsniedz gadu, bet bērns nav iedzīvojies Latvijā.

(6) Tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ir pagājis vairāk nekā gads, kopš attiecīgā persona ir uzzinājusi vai varējusi uzzināt par bērna atrašanās vietu, bet šajā laikposmā tā nav vērsusies attiecīgajās institūcijās jautājumā par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2) bērns ir iedzīvojies Latvijā un viņa atgriešanās neatbilst bērna interesēm.

(7) Šā panta sesto un septīto daļu piemēro, ciktāl to pieļauj 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesis­kajiem aspektiem vai Padomes regula Nr.2201/2003.

 

644.20 pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

(1) Lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildāms nekavējoties.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(3) Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu.

 

644.21 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

644.22 pants. Rīcība pēc lēmuma pieņemšanas

Tiesa pieņemtā lēmuma par bērna neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, norakstu un citus lietas materiālus iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.”

 

650.pants. Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošināšana

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesa lēmumā, ar kuru tiek atzīts ārvalsts šķīrējtiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 649.panta piektajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu.

42. Aizstāt 650.panta pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

 

 

 

44. Aizstāt 650.panta pirmajā daļā skaitli "139." ar skaitli "138.".

 

79.nodaļa

Starptautiskā tiesiskā sadarbība

 

43. Papildināt 79.nodaļu ar 653.1 pantu šādā redakcijā:

 "653.1 pants. Tiesu sazināšanās lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu civiltiesiskajiem aspektiem

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās tieši vai ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību gadījumos, kad iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās ir piemēro­jama 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra regula (EK) Nr.2201/2003 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu.

(2) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās nav piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie tiesību akti, Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(3) Tiesas dokumentu tulkojumu valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda attiecīgā tiesību akta piemērošanā, vai dokumentu saņēmējas valsts valodā, nodrošina šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija.”

 

89.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

91.

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 653.1 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“653.1 pants. Tiesiskā sadarbība lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu”

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektā piedāvātajā likuma 653.1 panta trešajā daļā pēc vārdiem “valsts valodā” ar vārdiem “vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 43.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

”(4) Lai piemērotu šā panta pirmajā daļā minētos normatīvos aktus, ārvalstu kompetento iestāžu dokumenti, personu pieteikumi vai citi dokumenti, kas iesniedzami Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, attiecīgajos gadījumos noformējami orģinālvalodā, pievienojot tulkojumu valsts valodā, bet, ja tas nav iespējams, dokumentus var iesniegt angļu valodā, kuru tulkojumu nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

45. Papildināt 79.nodaļu ar 653.1 pantu šādā redakcijā:

 "653.1 pants. Tiesiskā sadarbība lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās tieši vai ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību gadījumos, kad iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās ir piemēro­jama 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Padomes regula Nr.2201/2003.

(2) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās nav piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie tiesību akti, Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(3) Tiesas dokumentu tulkojumu valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda attiecīgā tiesību akta piemērošanā, vai dokumentu saņēmējas valsts valodā, vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā, nodrošina šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija.

(4) Lai piemērotu šā panta pirmajā daļā minētos normatīvos aktus, ārvalstu kompetento iestāžu dokumenti, personu pieteikumi vai citi dokumenti, kas iesniedzami Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, attiecīgajos gadījumos noformējami orģinālvalodā, pievienojot tulkojumu valsts valodā, bet, ja tas nav iespējams, dokumentus var iesniegt angļu valodā, un tad totulkojumu nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija.”

 

Pārejas noteikumi

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās-A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās-A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

 

2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

 

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā “Par tiesu varu”:

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

 

4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

 

5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

 

6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

 

7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

 

8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

 

9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

 

10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

 

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo-A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto-A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu)

 

13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2008.gada 31.decembrim.

(2005.gada 1.decembra likuma redakcijā)

 

14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšan u, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 

17. Šā likuma 346.panta pirmās daļas 2.punkts par to, ka tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksts nosūtāms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, un 378.panta 2.1 daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

(2004.gada 12.februāra likuma redakcijā)

 

18. Visus pieteikumus par ārvalsts tiesu nolēmumu (izņemot ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumus) atzīšanu un izpildīšanu, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai un nav izskatīti līdz 2004.gada 1.maijam, izskata pirmās instances tiesa kārtībā, kāda bija spēkā pirms 2004.gada 1.maija. Pēc pieteicēja lūguma tiesnesis var izlemt šādu pieteikumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, un desmit dienu termiņš pieteikuma izlemšanai skaitāms no pieteicēja lūguma iesniegšanas dienas.

(2004.gada 7.aprīļa likuma redakcijā)

 

19. Ja rajona (pilsētas) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma (izņemot ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu) atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un 2004.gada 1.maijā nav izbeidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš, piemērojami šā likuma 641.panta otrajā daļā noteiktie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, tajos ieskaitot pagājušo laiku.

(2004.gada 7.aprīļa likuma redakcijā)

 

20. Šā likuma 486.panta jaunā redakcija, kas nosaka šķīrējtiesas izveidošanas kārtību, un 486.1 pants stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

 

21. Šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam, ne vēlāk kā līdz 2005.gada 15.augustam iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reģistrācijai, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

 

22. Tieslietu ministrija līdz 2005.gada 20.oktobrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tās šķīrējtiesas, kuras līdz 2005.gada 30.septembrim nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

 

23. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā un šī šķīrējtiesa nav reģistrējusies likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 30.septembrim vai izbeigusi savu darbību, puses vienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms tiesā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

 

24. Jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukumiem. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā ir šķīrējtiesai, kura pirmā ar šādu nosaukumu ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

 

25. Ja līdz 2005.gada 10.martam ir uzsākts šķīrējtiesas process šā likuma 487.panta 6. un 7.punktā minētajos strīdos (par personas izlikšanu no dzīvojamām telpām un individuālo darba tiesību strīdu), to izšķiršana pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

 

26. Līdz 2006.gada 30.jūnijam pieteikumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju iesniedz attiecīgajai apgabaltiesai. Līdz 2006.gada 30.jūnijam ierosinātās lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju izskata attiecīgā apgabaltiesa.

(2005.gada 1.decembra likuma redakcijā)

 

27. Šā likuma 447.panta jaunā redakcija, kas nosaka blakus sūdzību par tiesneša lēmumiem un par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem izskatīšanu rakstveida procesā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā un attiecas uz blakus sūdzību izskatīšanu par tiem lēmumiem, kuri pieņemti no 2006.gada 1.jūlija.”

 

92.

Juridiskais birojs

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu 28. punktu šādā redakcijā:

28. Grozījumi šā likuma 238. panta trešajā daļā, 239. panta otrajā daļā, 246. panta ceturtajā daļā, 250.5 panta pirmajā daļā, 266. panta pirmajā daļā, 267. panta trešajā daļā, 268. panta otrajā daļā, 270. panta pirmajā un trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā un 323.pantā (par vārda “pagasttiesa” izslēgšanu) un grozījums šā likuma 329.panta trešajā daļā (par vārda “pagasttiesa” aizstāšanu ar vārdu “bāriņtiesa”) stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

 

Atbalstīts

46. Papildināt pārejas noteikumus ar 28. punktu šādā redakcijā:

“28. Grozījumi šā likuma 238. panta trešajā daļā, 239. panta otrajā daļā, 246. panta ceturtajā daļā, 250.5 panta pirmajā daļā, 266. panta pirmajā daļā, 267. panta trešajā daļā, 268. panta otrajā daļā, 270. panta pirmajā un trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā, 323.pantā (par vārda “pagasttiesa” izslēgšanu) un 329.panta trešajā daļā (par vārda “pagasttiesa” aizstāšanu ar vārdu “bāriņtiesa”) stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.”

 

 

44. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu komercdarījumos.”

 

 

 

 

47. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu komercdarījumos.”