Likumprojekts

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) maršruts – noteikts transportlīdzekļa (neatkarīgi no transportlīdzekļu veida un skaita) kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

2) maršrutu tīkls – uz esošo autoceļu, ielu un sliežu ceļu tīkla veidots maršrutu kopums, kurā tiek organizēti sabiedriskā transporta pakalpojumi;

3) maršrutu tīkla pārzināšana – maršrutu tīkla plānošana, izstrādāšana, uzturēšana, attīstīšana un pilnveidošana;

4) pamata maršruts – noteiktā kārtībā apstiprināts valsts, rajona vai pilsētas nozīmes maršruts, kurā tiek nodrošināti valsts garantēti sabiedrībai nepieciešami noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir pieejami uz atvieglotiem nosacījumiem valsts noteiktām pasažieru kategorijām un ir pielāgoti valsts noteikto pasažieru kategoriju ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai;

5) pilsētas nozīmes maršruts – maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos pilsētas vai novada administratīvā centra robežās, kā arī no tā uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

6) pasažieru regulārie pārvadājumi – pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu;

7) pasūtītājs – institūcija, kas organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, tai skaitā slēdz ar pārvadātāju sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu;

8) rajona nozīmes maršruts – maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos viena rajona administratīvajās robežās, kā arī no tā uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

9) sabiedriskā transporta pakalpojumi – pasažieru regulārie pārvadājumi, kurus sabiedrības interesēs organizē valsts vai pašvaldība vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transportlīdzekļus;

10) sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums – procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs izvēlas pārvadātājus un piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā;

11) sabiedriskie transportlīdzekļi – sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens), kuri paredzēti, pielāgoti un aprīkoti noteikta pasažieru skaita pārvadāšanai un kurus pasažieri var izmantot saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas noteikumiem;

12) valsts nozīmes maršruts – maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos valsts teritorijā no vienas administratīvās teritorijas uz citu, šķērsojot rajona administratīvās teritorijas robežas, vai lai savstarpēji savienotu republikas pilsētas.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka institūciju kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskā transporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas principus.

(2) Likums attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kurus sniedz Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Pašvaldība var nepiemērot Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulu (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (turpmāk – Regula Nr.1191/69), bet tai jāpiemēro šā likuma prasības attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem pilsētas nozīmes maršrutos, ja pārvadātājs atbilst Regulas Nr.1191/69 1.panta 1.punkta otrajā daļā izvirzītajiem nosacījumiem.

(4) Jautājumus, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem un ko neregulē šis likums, regulē citi likumi.

II nodaļa

Valsts institūciju, pašvaldību un Autotransporta direkcijas kompetence sabiedriskā transporta nozarē

4.pants. Valsts institūcijas un pašvaldības

(1) Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija un pašvaldības.

(2) Satiksmes ministrija un tās institūcijas atbilstoši savai kompetencei īsteno likumu un citu normatīvo aktu ievērošanas valsts uzraudzību sabiedriskā transporta nozarē, maršrutu tīkla pārzināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu maršrutu tīkla valsts nozīmes maršrutos.

(3) Pašvaldības atbilstoši savai kompetencei organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla rajona un pilsētas nozīmes maršrutos.

5.pants. Autotransporta direkcija, republikas pilsētas un rajona pašvaldība

(1) Autotransporta direkcijas kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla valsts nozīmes maršrutus;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla valsts nozīmes maršrutos;

3) apsaimniekot sabiedriskajam transportam no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta iedalītos finanšu līdzekļus un sekot šo līdzekļu izlietojumam;

4) organizēt ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus:

a) izveidot dažādiem transporta veidiem integrētas biļešu rezervēšanas un tirdzniecības sistēmas un organizēt šo sistēmu uzturēšanu;

b) sadarboties ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem;

5) triju nedēļu laikā saskaņot rajona pašvaldības lēmuma projektu par maršrutu vai maršrutu tīklu vai iesniegt pamatotus iebildumus pret šāda maršruta izveidošanu;

6) konstatējot pašvaldības noslēgtā sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma neatbilstību likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, prasīt izdarīt grozījumus šajā līgumā;

7) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Republikas pilsētas pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus republikas pilsētās;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla republikas pilsētas nozīmes maršrutos;

3) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai vai rajona pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla valsts nozīmes vai rajona nozīmes maršrutos;

4) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;

5) nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu;

6) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Rajona pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla rajona nozīmes maršrutus un pilsētas nozīmes maršrutus rajona pilsētās;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla rajona nozīmes un rajona pilsētas nozīmes maršrutos;

3) iesniegt Autotransporta direkcijā lēmuma projektu par rajona nozīmes maršruta (maršrutu tīkla) izveidi;

4) gadījumā, ja Autotransporta direkcija nesaskaņo iesniegto lēmuma projektu, lemt par tā tālāku neskatīšanu, grozījumiem vai saskaņošanas atteikuma apstrīdēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai un republikas pilsētas pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla valsts nozīmes vai republikas pilsētas nozīmes maršrutos;

6) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta iedalītos finanšu līdzekļus sabiedriskajam transportam;

7) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

6.pants. Maršrutu tīkla robežas

(1) Ja maršrutu tīkla republikas pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība slēdz vienošanos par republikas pilsētas un rajona maršrutu tīkla robežām.

(2) Slēdzot šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, tajā ietver:

1) noteikumus par vienošanās darbības termiņu;

2) noteikumus par republikas pilsētas un rajona pašvaldībai piekrītošā maršruta jeb attiecīgā maršrutu tīkla pārzināšanu;

3) noteikumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā);

4) noteikumus par pašvaldību budžeta un pašvaldību speciālā budžeta iedalīto finanšu līdzekļu apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumiem attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā) un pārskatu par finansējuma izlietošanu iesniegšanas kārtību;

5) noteikumus par vienošanās grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

6) noteikumus par vienošanās izpildes kontroli;

7) noteikumus par atbildību par vienošanās neizpildi;

8) citus noteikumus, kas izriet no maršrutu tīkla (ma ršruta) pārzināšanas, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.

(3) Republikas pilsētas vai rajona pašvaldība 15 dienu laikā pēc šī panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanas vienu vienošanās eksemplāru iesniedz Autotransporta direkcijā.

(4) Republikas pilsētas un rajona pašvaldība katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikai sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, veic atbilstošas izmaiņas vienošanās nosacījumos.

(5) Ja maršrutu tīkla rajona nozīmes maršruts iziet ārpus rajona administratīvajām robežām, maršrutu tīkla rajona maršruta robežas nosaka Autotransporta direkcija, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām.

III nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana

7.pants. Maršrutu tīkls

Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē maršrutu tīklā. Maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, pamatojoties uz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu;

2) sabiedrisko transportlīdzekļu pielietojuma prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

a) ekonomiskie rādītāji (piemēram, izdevumi, efektivitāte);

b) pasažieru plūsma.

(2) Par prioritāriem pamata maršrutos ir noteikti sabiedriskā transporta pakalpojumi pa sliežu ceļu.

(3) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, ievērojot šādu maršrutu tīkla izstrādāšanas secīgumu:

1) valsts nozīmes maršrutu tīkls;

2) rajona nozīmes maršrutu tīkls.

(4) Organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas administratīvās teritorijas robežās, prioritāri ir maršrutu tīkla valsts nozīmes maršruti.

(5) Kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība

Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, veicot sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai maršrutu tīklā pamata maršrutos;

2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem.

10.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu var veikt maršrutu tīkla, atsevišķa maršruta vai reisa apkalpošanai.

(2) Pasūtījumu organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Koncesiju likumu.

(3) Viens pārvadātājs valsts nozīmes maršrutu tīklā var apkalpot ne vairāk kā 50 % no valsts nozīmes maršrutu tīkla. Ja pastāv draudi par dominējoša stāvokļa izveidi pasažieru pārvadājumu tirgū, Autotransporta direkcija ir tiesīga pieprasīt līdz 50 % no attiecīgā pārvadātāja iegūtā valsts nozīmes maršrutu tīkla apkalpošanas nodot apakšuzņēmējiem.

(4) Pārvadātāji var iesniegt kopīgu piedāvājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma izpildei.

(5) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības maršrutu tīklā vai maršrutā (reisā) piešķir un sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu slēdz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem – uz 15 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīto transportlīdzekļu amortizācijas periods pārsniedz 15 gadus, – uz laiku līdz 30 gadiem;

2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem – uz 8 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīto transportlīdzekļu amortizācijas periods pārsniedz 8 gadus, – uz laiku līdz 12 gadiem.

(6) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā piešķir šajā likumā noteiktajā kārtībā komersantam, kas ir saņēmis pasažieru pārvadājumu veicēja un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja speciālās atļaujas (licences).

(7) Šā likuma 3.panta trešajā daļā minētajos gadījumos pašvaldība, ja tās administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai vai kurā pašvaldībai ir izšķirošā ietekme, var nepiemērot sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma procedūru.

IV nodaļa

Pasažieru pārvadājumu finansēšana

11.pants. Pasažieru pārvadājumu finansēšanas apmērs

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā pamata maršrutos saistītos pārvadātāja zaudējumus un pārvadātāja izdevumus pārvadātājam kompensē Regulā Nr.1191/69 noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem sniedz, balstoties uz komerciāliem principiem, un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi un izdevumi ir pārvadātāja pašrisks, un tie netiek kompensēti, izņemot papildu izdevumus, kas pārvadātājam radušies, izpildot pasūtītāja noteiktās prasības, kas netika izvirzītas sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma procedūras laikā.

12.pants. Pārvadātāja zaudējumi

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē:

1) no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – maršrutu tīkla valsts nozīmes maršrutos;

2) no valsts budžetā, pašvaldību budžetā un pašvaldību speciālajā budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – maršrutu tīkla pilsētas un rajona nozīmes maršrutos, kā arī maršrutu tīkla valsts nozīmes maršrutos, ja šo pasūtījumu veic pēc pašvaldības iniciatīvas.

(2) Kārtību, kādā nosaka, aprēķina un pārvadātājam kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Pārvadātāja izdevumi

(1) Gadījumā, ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem tiek noteiktas minimālās kvalitātes prasības, kuras, darbojoties komerciālos nolūkos, pārvadātājs neieviestu un kuru ieviešana pārvadātājam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības prasīt no valsts visu šo izdevumu kompensēšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus kompensē pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma ietvaros, ja minimālās kvalitātes prasības tiek noteiktas pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

(3) Kārtību, kādā nosaka, aprēķina un pārvadātājam kompensē šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kārtība

14.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz šā likuma 7.pantā minētajā maršrutu tīklā.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā sniedz uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata.

(3) Ja pakalpojumu, kuri ir saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (piemēram, braukšanas biļešu tirdzniecība, informācijas sniegšana), sniedzējs vienlaikus nav pārvadātājs, ar kuru noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums, šos pakalpojumus sniedz saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp pasūtītāju un attiecīgā pakalpojuma sniedzēju.

(4) Pakalpojumus, kas ir saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem maršrutu tīklā, sniedz vienotā sistēmā, kuras izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Pasūtītājs ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ņemt maksu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tā pārziņā esošajā maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā.

(6) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Braukšanas maksas atvieglojumi

(1) Pasažieris ir tiesīgs izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.

(2) Ministru kabinets nosaka pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, kārtību, kādā izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, un braukšanas maksas atvieglojumu apmēru.

16.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums

(1) Papildus Regulā Nr.1191/69 noteiktajam sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā var paredzēt:

1) noteikumus par biļešu tirdzniecību;

2) noteikumus par informācijas sniegšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

3) noteikumus par līniju būvju vai infrastruktūras izmantošanu;

4) noteikumus par grozījumiem maršrutu tīklā (maršrutā);

5) noteikumus par sūdzību izskatīšanas kārtību;

6) noteikumus par kārtību, kādā tiek sniegta informācija pasūtītājam par saņemtajām pasažieru sūdzībām un to izskatīšanu;

7) noteikumus par līguma izpildes kontroli;

8) citus noteikumus, kas izriet no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu var pārskatīt katru gadu pēc valsts budžeta likuma apstiprināšanas atbilstoši valsts budžeta likumā šim mērķim paredzētai apropriācijai vai attiecīgo pašvaldību budžetu apstiprināšanas.

17.pants. Līgums par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā)

Līgumā par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā) paredz:

1) noteikumus par līguma darbības termiņu;

2) noteikumus par līguma priekšmetu;

3) noteikumus par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

4) noteikumus par maksu par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā);

5) noteikumus par pakalpojuma sniegšanas tarifu;

6) noteikumus par līguma izpildes kontroli;

7) noteikumus par līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

8) noteikumus par atbildību par līguma neizpildi;

9) noteikumus par sūdzību izskatīšanas kārtību;

10) noteikumus par kārtību, kādā tiek sniegta informācija pasūtītājam par saņemtajām pakalpojuma saņēmēja sūdzībām un to izskatīšanu;

11) citus noteikumus, kas izriet no pušu savstarpējām saistībām.

18.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, nosakot pakalpojumu sniegšanas tarifu.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas tarifu nosaka saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, ko noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Pārejas noteikumi

1. Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā valsts nozīmes maršrutos Autotransporta direkcija organizē no 2007.gada 1.maija. Līdz 2007.gada 30.aprīlim sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonu, tālsatiksmes autobusu un dzelzceļa maršrutu tīklā (maršrutos) organizē nozaru likumos noteiktās institūcijas.

2. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldības līdz 2006.gada 1.jūlijam noslēdz 6.pantā minētās vienošanās par maršrutu tīkla robežām.

3. Pārvadātājiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtās tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ir spēkā līdz piešķirto tiesību termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim. Institūcijas, kuras piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, piešķirot jaunas pakalpojumu sniegšanas tiesības, tās var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz šajā punktā norādīto.

4. Līdz administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai pilsētas nozīmes maršrutu definīcijas ietvaros termins "novads" ietver novadus un pagastus.

5. Šis likums attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sākot ar 2007.gada 1.maiju.

6. Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas rajona pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē tiek nodota reģionālajām pašvaldībām.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.martā.

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

Likumprojekta ”Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada 29.septembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.704 tika pieņemtas Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.-2014.gadam, bet 2005.gada 7.septembrī kā minēto pamatnostādņu realizēšanas etaps, Ministru kabinetā tika akceptēta Valsts maršrutu tīkla aģentūras izveidošanas koncepcija.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums ir izstrādāts, lai īstenotu minētajos politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Šobrīd sabiedriskā transporta darbību reglamentē Autopārvadājumu likums, Dzelzceļa likums, Dzelzceļa pārvadājumu likums un no tiem izrietošie Ministru kabineta noteikumi. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ir atšķirīgs dažādiem sabiedriskā transporta veidiem.

Latvijā sabiedriskā transporta organizēšanas funkcijas kopumā realizē 34 dažāda līmeņa valsts pārvaldes institūcijas – Satiksmes ministrija, rajona padomes un republikas pilsētas domes. Pie šāda dalītās kompetences principa, nav izslēgtas situācijas, kad maršrutu tīkla veidošanā netiek ievēroti kopējie maršrutu tīkla veidošanas principi. Jo īpaši tādēļ, ka šobrīd tiesību aktos nav viennozīmīgi definēts sabiedriskā transporta pakalpojumu standarts. Tas nozīmē, ka praktiski prasības pārvadājumu kvalitātei tiek noteiktas individuāli katram maršrutam, nevis pakalpojumam kopumā.

Kopš 2001.gada, ik gadus, kaut arī nelielā apmērā, bet pieaug finansējuma apjoms sabiedriskajam transportam no valsts un pašvaldību budžetiem. Taču tas joprojām nav pietiekams, lai segtu pārvadātājiem radītos zaudējumus esošajā maršrutu tīklā un strauji paaugstinātu pakalpojumu kvalitāti, it īpaši lauku apvidos. Vēlākais 2007.gada 1.maijā Latvijā būs jāsāk piemērot Eiropas Savienības kopējās procedūras sabiedriskā transporta finansēšanas jomā. Tas nozīmē, ka, nemainot esošos sabiedriskā transporta sistēmas principus, Latvijā 2007.gadā būs nepieciešami ievērojami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžetiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Ja pēc 2007.gada tiks saglabāta esošā sabiedriskā transporta sistēma, ik gadu strauji pieaugs nepieciešamā finansējuma apjomi, taču pakalpojumu kvalitāte nepieaugs proporcionāli piešķirtajam finansējumam.

Līdz ar to, visoptimālākais sabiedriskā transporta nozares reformas brīdis varētu būt 2007.gads, kad vienlaikus varētu mainīt gan sabiedriskā transporta finansēšanas, gan pakalpojumu sniegšanas organizēšanas principus.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus – pasažieru regulāros pārvadājumus, kurus sabiedrības interesēs organizē valsts vai pašvaldība vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transportlīdzekļus (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens).

Likumprojekts nosaka institūciju (Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas, republikas pilsētas un rajona pašvaldības) kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskā transporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avotus un nosaka finansēšanas principus.

Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas rajona pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē tiks nodota reģionālajām pašvaldībām.

Likumprojekts paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti vienotā maršrutu tīklā, ko veido pilsētas un reģionālās nozīmes maršruti. Pamata maršruti ir valsts garantēti sabiedrībai nepieciešami noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir pieejami uz atvieglotiem nosacījumiem valsts noteiktām pasažieru kategorijām un ir pielāgoti valsts noteikto pasažieru kategoriju ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai.

Sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti, pamatojoties uz šādiem principiem:

1. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu.

2. Sabiedrisko transportlīdzekļu pielietojuma prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

- ekonomiskiem rādītājiem;

- pasažieru plūsmas.

Pamata maršrutos par prioritāriem tiek noteikti sabiedriskā transporta pakalpojumu pa sliežu ceļu.

Likumprojekts paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, veicot sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai maršrutu tīkla pamata maršrutos un maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu var veikt maršrutu tīkla vai atsevišķa maršruta (reisa) apkalpošanai. Pasūtījumu organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Koncesiju likumu. Pasūtītājs ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju slēdz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu.

Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla pamata maršrutos saistītos zaudējumus un izdevumus pārvadātājam kompensē Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulā (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (turpmāk – Regula 1191/69) noteiktajā kārtībā un apmērā no valsts budžeta, pašvaldību budžeta un pašvaldību speciālā budžeta. Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem sniedz pamatojoties uz komerciāliem principiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi netiek kompensēti.

Likums paredz īpašu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanas kārtību pilsētas nozīmes maršrutos, gadījumos, kad attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai vai kurā pašvaldībai ir izšķirošā ietekme. Tas nozīmē, ka norādītajos gadījumos pašvaldības varēs piešķirt pakalpojumu sniegšanas tiesības pilsētas nozīmes maršrutu tīklā bez konkursa vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt sabiedriskā transporta organizēšanas funkcijas attiecīgajam komersantam.

Likumprojektā ir iekļauti arī no Regulas projekta par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu un autoceļiem izrietošie sabiedrisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizēšanas principi, tai skaitā, prasība par sabiedrisko pakalpojumu līgumu termiņu ierobežošanu.

Saskaņā ar Regulas projekta pārejas noteikumiem sabiedrisko pakalpojumu līgumu darbība, kas būs piešķirti pirms šīs Regulas stāšanās spēkā, ievērojot taisnīgu konkursa izsludināšanas procedūru un šo līgumu termiņš būs ierobežots ar Regulā paredzētajiem termiņiem, varēs tikt saglabāta līdz līgumā paredzētā termiņa beigām.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanās, sekmēs brīvāku darbaspēka kustību un nodrošinās labāku mācību iestāžu sasniedzamību.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts administratīvās procedūras padara labāk saprotamas. Tiks nodrošinātas atklātas un caurspīdīgas procedūras sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izvēlei.
3.Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Kopumā paaugstinot kvalitātes prasības sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanā tiks izmantoti jaunāki un videi draudzīgāki transporta līdzekļi.
5. Cita informācija	Sabiedriskā transporta pakalpojumi saskaņā ar šo likumu un Regulu 1191/69 tiks uzsākti ne agrāk kā 2007.gada 1.maijā. Būtiskas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumu izmaiņas saistītas ar pakalpojumu kvalitātes definēšanu un finansēšanas modeļa maiņu. Tā rezultātā palielināsies konkurence pārvadājumu tirgū, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, bet pieaugs valsts un pašvaldību finansējuma nepieciešamība, jo Regula nosaka, ka pārvadātājam ir tiesības pieprasīt un saņemt pilnīgu zaudējumu kompensāciju. Šobrīd Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam piešķirtais valsts vai pašvaldības finansējums (dotācija) nesedz faktiskos zaudējumus.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	8503	10833	11600	11600
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	-8503	-10833	-11600	-11600
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav paredzēti.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	No valsts budžeta papildus nepieciešamais finansējums, piemērojot Regulu 1191/69: valsts budžeta apakšprogrammā 31.01. Dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanai: 2007.gads – 1627; 2008.gads – 1825; valsts budžeta apakšprogrammā 31.02. Dotācija ar politiski represēto personu pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanām: 2007.gads – 74; 2008.gads – 86; valsts budžeta apakšprogrammā 31.03. Valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu: 2007.gads – 1551; 2008.gads – 1839; valsts budžeta apakšprogrammā 31.04. Dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem: 2007.gads – 3211; 2008.gads – 4767; Finansējums par 1999.gada 2.novembra Ministru kabineta noteikumos nr.370 „Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” minēto pasažieru kategoriju pārvadāšanu sabiedriskajā transportā ar braukšanas maksas atvieglojumiem (bērni bāreņi, bērni līdz 7 gadu vecumam, bērni no 7 līdz 10 gadu vecumam, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošās personas) 2007.gads – 2040; 2008.gads – 2316.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar šādiem likumprojektiem:

1) Grozījumiem Autopārvadājumu likumā;

2) Grozījumiem Dzelzceļa pārvadājumu likumā;

3) Grozījumiem Dzelzceļa likumā;

4) Grozījumu likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi par:

1) maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību;

2) sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījuma un nepieciešamā maršrutu tīkla apjoma noteikšanas kārtību;

3) sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā kārtību;

4) kārtību, kādā nosaka, aprēķina un kompensē pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus;

5) pakalpojumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem maršrutu tīklā, sniegšanas vienotās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtību;

6) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību;

7) pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, kārtību, kādā izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, un braukšanas maksas atvieglojumu apmēru.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts ir vērsts uz Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulā (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem noteikto prasību ieviešanu sabiedriskā transporta organizēšanas un finansēšanas jomā. Regula Latvijā jāsāk piemērot 2007.gada 1.maijā. Regula nosaka dalībvalsts kompetento iestāžu pienākumu slēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pietiekamiem transporta pakalpojumiem, dalībvalsts pienākumu kompensēt pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus, nosaka kompensāciju aprēķināšanas kārtību, atsevišķas procesuālas darbības u.c. Pamatojoties uz Regulas 1191/69 1.panta 1.punktā minēto, likumprojekts nosaka Regulas 1191/69 pielietošanas izņēmumu pārvadājumos pilsētas nozīmes maršrutos.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Padomes 1969.gada 26.jūnija Regula (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OJ L 156, 28.06.1969.) 2003.gada 24.jūlija Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā Nr. C-280/00/Altmark
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Pašvaldība var nepiemērot Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulu (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (turpmāk – Regula Nr.1191/69), bet piemēro šī likuma prasības attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem pilsētas nozīmes maršrutos, ja pārvadātājs atbilst Regulas Nr.1191/69 1.panta 1.punkta otrajā daļā izvirzītajiem nosacījumiem (3.panta trešā daļa).	Dalībvalstis var izslēgt no jomas, uz kuru attiecas šī Regula, visus uzņēmumus, kuru darbība ierobežojas vienīgi ar pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pakalpojumu sniegšanu (Regulas Nr.1191/69 1.panta 1.punkts).		Atbilst	Likumprojekts nosaka Regulas Nr. 1191/69 pielietošanas izņēmumu pārvadājumos pilsētas nozīmes maršrutos.
5. Cita informācija			Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Kopumā likumprojektu atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Paplašinātas Autotransporta direkcijas funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī Autotransporta direkcijas un Satiksmes ministrijas interneta mājas lapās.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Satiksmes ministrs A.Šlesers

25.01.2006.14.00;

1899

A.Ļublins 7028381

alublins@sam.gov.lv

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Legzdiņš

A.Ļubļina-Goldmane

I.Strautmane

I.Girucka