2006

 

 

 

 

2006. gada __. februārī                                                                    Latvijas Republikas

Nr. 8/8-                                                                                      8. Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

 

 

Pielikumā:

     1. Likumprojekts uz vienas lapas.

     2. Anotācija uz divām lapām.

 

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

_______________________    A. Golubovs

 

_______________________    O. Deņisovs

 

_______________________    M. Bekasovs

 

_______________________    S. Fjodorovs

 

_______________________    I. Solovjovs

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

 

 

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.: 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. Nr.: 1998, 1. nr.; 1999. 24.nr., 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr., 2002, 6. nr.,:2003, 15. nr.: 2004, 2. nr.; 2005, 2.,8. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 3. panta otrās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

 

“11) procentu ienākums:

 

- no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

 

- ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;

 

2. Izteikt 8. panta trešās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

 

“10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota, izņemot I un II grupas invalīdu pensijas”

 

3. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu.

 

4. Izteikt 9. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

 

“7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, I un II grupas invalīdu pensijas, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;”

5. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 23. punktu.

6. Izteikt 13. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par I un II grupas invalīdiem, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;”

7. 17. pantā 17. daļas “25” vietā iekļaut “15”.

Likums stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

 

I  Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašlaik Latvijā pavisam ir 52094 I un II grupas invalīdi, no viņiem 15871 cilvēks saņem pensiju, kas piešķirta pēc 1996. gada 1. janvāra. Uz personām, kam pensija piešķirta pēc 1996. gada 1. janvāra, netiek attiecināti atvieglojumi saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas 2. punktu, kurš nosaka, ka neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Pēc Finanšu ministrijas datiem 2004. gadā no invaliditātes pensijām kopā tika ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 146,2 tūkst. latu apmērā, līdz 2005. gada 1. augustam 128 540,02 Ls apmērā, pie tam vidējās invaliditātes pensijas apmērs bija 61,5 lati mēnesī.

 

Ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

 

Netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās.

 

Kopumā ienākumi no noguldījumiem un depozītiem pēc FKTK datiem 2004. gadā sastādīja 59,373 milj. latu un 2005. gadā 81, 965.7 milj. latu.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme sastāda 25 % no ienākuma. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas : “Sorosa fonds – Latvija” 171 personai izmaksājis stipendijas un atlīdzības, kuru kopējā summa ir LS 190 967, 94

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz invaliditātes pensiju (I un II grupas invalīdiem) neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas dos salīdzinoši nelielai cilvēku grupai (ap 16.000), kas zaudējuši veselību, arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos atvieglot dzīves apstākļus. Likumprojekts samazinās ienākuma nodokļa kopējo likmi no 25 % uz 15 %. Tas samazinās budžeta ienākumu daļu. Bet ienākumi no aplikšanas ar nodokli, ienākumi no procentiem par noguldījumiem, depozītiem, hipotekārajām ķīlu zīmēm, valsts un pašvaldību parādzīmēm dos budžetam ieņēmumu pārsvaru par izdevumiem. Likumprojekts arī piedāvā aplikt ar ienākuma nodokli visas “Sorosa fonds – Latvijā” izmaksājamās stipendijas un atlīdzības. 

3. Cita informācija

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām 2004. gadā Latvijā vidēji no katra I un II grupas invalīda tika ieturēti 12,43 LVL mēnesī kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

 

 

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekts ievērojami palielinās budžeta ieņēmumu daļu un pozitīvi ietekmēs būtiski tautsaimniecības attīstību. Turklāt cilvēki, kas zaudējuši veselību, varēs nedaudz uzlabot savus dzīves apstākļus, bet sabiedrība iegūs apziņu, ka valsts no savas puses to aizsargā un rūpējas par tās locekļiem veselības zaudēšanas rezultātā.

 

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Budžeta ieņēmumu daļa palielināsies, tas budžeta pašreizējo ienākumu apstākļos atstās būtisku ietekmi uz budžetu kopumā.

 

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesības normu sistēmu un attiecīgus pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu ietvaros.

 

 

 

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

 

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām.

 

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

 

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Invalīdu biedrību. Tās atbalsta likumprojektu.

 

VII  Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

 

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas in stitūcijas vai paplašināt esošās.

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumiem.

Likumprojekts paplašina indivīda sociālās tiesības.