02.03.2006.
Nr. 8/2 2 - 102
Prezidijam
Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas valsts karogu.
Pielikumā:
1.
Likumprojekts uz vienas lapas.
2.
Likumprojekta anotācija uz 3 lapām.
LR 8. Saeimas deputāti:
Projekts
Grozījumi likumā
Par Latvijas
valsts karogu
13) pie
dzīvojamām ēkām 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.
Citās valsts
svētku dienās un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos,
valsts karogu pie dzīvojamām ēkām var pacelt vai citādi lietot, garantējot
pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
Likumprojekta
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs? |
|
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Šobrīd saskaņā ar likumu Par
Latvijas valsts karogu valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti paceļams
11 dienās gadā, kā arī likums nosaka iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt
arī citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām
(pārsvarā valstu vadītāju oficiālu vizīšu reizēs). Par noteikto prasību neievērošanu
namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kurš arī
praksē tiek piemērots. Šāda likumdevēja pieeja nav
raksturīga Eiropas Savienības valstīs, kur valsts karoga pacelšana vai
nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta. Igaunija jau ir atteikusies no
prasības iedzīvotājiem obligāti izkārt valsts karogu valsts svētku un atceres
dienās (kopumā 7 dienas), atstājot šo prasību vienīgi valsts neatkarības
dienā. Turklāt Igaunijas parlaments ir
atteicies no valsts karoga obligātas pacelšanas Lietuvas un Latvijas
neatkarības un proklamēšanas dienās 16. februārī un 18. novembrī. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts piedāvā izslēgt no
likuma Par Latvijas valsts karogu desmit svētku un atceres dienas gadā, kad
pie dzīvojamām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs. Turklāt likumprojekts piedāvā
izslēgt no šo dienu saraksta 16. februāri (Lietuvas neatkarības diena) un 24.
februāri (Igaunijas neatkarības diena), kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī
pie valsts un pašvaldību, iestāžu un uzņēmumu ēkām, lai saskaņotu šo atceres
dienu atzīmēšanu ar Igaunijas likumdošanu. |
II. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz |
|||
Likuma pieņemšanas gadījumā pieaugs iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu un Latvijai nozīmīgām dienām, jo tā netiks īstenota ar piespiedu pasākumiem. Šāda pieeja atbilst Eiropas
Savienības valstu praksei un ir solis prom no totalitāras valsts pārvaldes
principiem un liecinās par sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā. |
|||
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||
Pozitīva |
|||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru
kabineta noteikumi) papildus jāizdod |
Būs nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos
un pašvaldību saistošajos noteikumos par valsts karoga pacelšanu, kā arī
attiecīgos policijas darbību reglamentējošos dokumentos. |
||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
ES tiesību akti šo jomu nereglamentē, bet
piedāvātie grozījumi atbilst ES dalībvalstu praksei. |
|||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, |
|||
Saņemtas iedzīvotāju vēstules, kas lūdz
pieņemt piedāvātos grozījumus. |
|||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde? |
|||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā
akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas
valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Likuma izpildei nav nepieciešamas ne jaunas institūcijas,
ne papildus līdzekļi. Likums respektē indivīda tiesības pašam izvēlēties, kad
paceļams valsts karogs. |
||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par
normatīvā akta ieviešanu? |
Sabiedrība par likuma grozījumiem
tiks informēta ar publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
||