Izdarīt Militārā
dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 22.panta
otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Pārējo
virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu,
kā arī vienību štatus apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris
aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."
2. Papildināt
32.pantu ar 2.1 daļu šādā
redakcijā:
"(21) Pirms šā panta otrās daļas 1.punktā
noteikto dienesta pakāpju piešķiršanas karavīra atbilstību likumā noteiktajām
prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija."
3. 36.pantā:
papildināt pirmo
daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) atvaļinājumu
bērna tēvam.";
aizstāt trešajā daļā
skaitli un vārdus "un 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "4. un
5.punktā".
4. Papildināt likumu
ar 39.1 pantu šādā
redakcijā:
"39.1 pants.
Atvaļinājums bērna tēvam
Bērna tēvam pēc viņa vēlēšanās piešķir 10 kalendāra
dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Atvaļinājumu bērna tēvam
piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc
bērna piedzimšanas. Paternitātes pabalstu karavīram piešķir darba tiesisko
attiecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un par šo laiku
izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju."
5. Papildināt
51.panta otrās daļas trešo teikumu aiz vārdiem "karavīra algas
apmērā" ar vārdiem "proporcionāli dienesta nespējas laikam".
6. Izteikt 55.panta
trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Profesionālā
dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra
noteiktajā kārtībā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta
dzīvojamo telpu.
(4) Profesionālā
dienesta karavīram izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un
komunālo maksājumu segšanai. Kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un
komunālo maksājumu segšanai izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un
apmērā."
7. Izteikt 59.panta
otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Karavīrs
saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir
atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma,
kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai
slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi
(arodslimība), kā arī tad, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar
aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un viņam ir piešķirta
izdienas pensija."
Aizsardzības
ministra vietā
tieslietu ministre
S.Āboltiņa
LIKUMPROJEKTA
Grozījumi Militārā dienesta
likumā
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ likums ir vajadzīgs |
|
||||
Pamatojoties uz
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likuma 3.panta piekto daļu, NBS sastāvdaļu
struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc NBS
komandiera priekšlikuma. Savukārt Militārā dienesta likuma (MDL) 22.panta
otrā daļa nosaka, ka vienību štatus apstiprina aizsardzības ministrs. NBS
strauji attīstās un, lai izpildītu NATO noteiktās prasības un uzdevumus,
notiek izmaiņas to struktūrā un štatos. NATO bruņoto spēku vienību štatu
apstiprināšana ir bruņoto spēku vadības kompetencē. Lai ieviestu līdzīgu
praksi arī mūsu valstī un atvieglotu Aizsardzības ministrijas vadības
darbību, nodrošinot efektīvāku NBS vienību štatu apstiprināšanu, nepieciešams
izdarīt grozījumus likumā un noteikt, ka vienību štatus apstiprina NBS
komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. MDL 32.pants
paredz nosacījumus un kārtību, kādā karavīriem tiek piešķirtas dienesta
pakāpes. Saskaņā ar MDL 32.panta otrās daļas 1.punktu virsniekiem dienesta
pakāpes piešķir Valsts prezidente pēc aizsardzības ministra ieteikuma. Šobrīd
likums neparedz kārtību, kādā aizsardzības ministra ieteikums būtu
pamatojams. Ņemot vērā NATO valstīs izmantoto praksi, ka dienesta pakāpju
piešķiršanu virsniekiem izvērtē koleģiāla institūcija, arī Latvijā
nepieciešams ieviest līdzīgu praksi. Likumprojekts paredz, ka atbildīgā
institūcija, kas izvērtēs karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām,
lai sagatavotu aizsardzības ministra ieteikumu Valsts prezidentam dienesta
pakāpes piešķiršanai virsniekiem, būs Augstākā atestācijas komisija (AAK).
Saskaņā ar MDL 23.panta ceturto daļu, AAK ir aizsardzības ministra izveidota
komisija, kas šobrīd saskaņā ar likuma noteiktajām prasībām izvērtē virsnieku
amata kandidatūru atbilstību iecelšanai noteiktos amatos. Paplašinot AAK
kompetenci, attiecīgi tiks precizēts iekšējais normatīvais akts, kas paredz
AAK darbību un kompetenci. Ieviešot šādu procedūru, būs iespējams pieņemt
pārskatāmus lēmumus un sakārtot virsnieku plānošanas sistēmu un tās kontroli. Pašreiz MDL nav paredzēts bērna tēvam
piešķirt atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, bet Darba likumā šādas tiesības
bērna tēvam ir noteiktas. Lai nodrošinātu minētā atvaļinājuma piešķiršanu arī
bērna tēvam karavīram, nepieciešams paredzēt MDL arī šādu atvaļinājuma
veidu. 2005.gada
18.maijā Ministru kabinets ir akceptējis Rīcības plānu pārejai uz
profesionālu militāro dienestu, atbilstoši kuram ar 2007.gada 1.janvāri tiek
plānots pāriet uz profesionālu militāro dienestu. Pārejot uz
profesionāli sagatavotiem bruņotajiem spēkiem, tiek pārskatīta Aizsardzības
ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku politika militārā personālsastāva
sociālo garantiju jomā. Lai panāktu
sociālo taisnīgumu un nediferencētu profesionālā dienesta karavīrus pēc viņu
ieņemamā amata, likumprojektā ir paredzēts izslēgt vienu no dienesta
dzīvojamās telpas piešķiršanas jautājuma izskatīšanas prioritātes kritērijiem
amata ieņemšana komandējošajā sastāvā. Ar 2005.gada
18.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.321 atbalstītajā Rīcības plānā pārejai
uz profesionālu militāro dienestu ir paredzēts ar 2006.gada 1.janvāri maksāt
visiem karavīriem dzīvojamās telpas īres kompensāciju. Ņemot vērā minēto un,
lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem karavīriem, likumprojektā ir
paredzēts atteikties no karavīru atbrīvošanas no īres maksas par dienesta
dzīvojamo telpu īri, vienlaicīgi nosakot, ka visi karavīri, neatkarīgi no
īrējamās telpas statusa saņems kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu
un komunālo maksājumu segšanai. Ņemot vērā Aizsardzības ministrijai
piešķiramo līdzekļu apjomu kārtējam gadam, karavīriem tiek plānots izmaksāt
ikmēneša kompensāciju Ls 65 apmērā. Lai nodrošinātu
bruņoto spēku personālsastāva stabilitāti un motivētu karavīrus pildīt
militāro dienestu līdz maksimālā vecuma sasniegšanai, ir nepieciešams arī
paaugstināt sociālo garantiju līmeni pēc karavīra atvaļināšanas no
bruņotajiem spēkiem. |
|
||||
2. Likumprojekta būtība |
Projekts paredz, ka pirms virsnieku dienesta pakāpju piešķiršanas karavīru atbilstību likumā noteiktajām prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka turpmāk NBS vienību štatu sarakstus apstiprinās NBS komandieris. Likumprojekts paredz Darba likumā nodrošināto iespēju arī bērna tēvam (karavīram) izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī paredz maksāt visiem profesionālā militārā dienesta karavīriem kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšana. Projekts valsts aizsardzībai atvēlētā budžeta ietvaros ļaus sniegt materiālo atbalstu rotācijas procesam. Vienlaicīgi tiks panākts sociālais taisnīgums, piešķirot visiem atvaļinātajiem karavīriem, kas saņem izdienas pensiju tiesības saņemt medicīnisko aprūpi. |
|
|||
II. Kāda var būt
likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Jūtama ietekme netiek prognozēta. |
|
|||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un
administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Paredzot iespēju arī bērna tēvam (karavīram) izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz iespēju izmantot tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Tiks panākts sociālais taisnīgums un vienlīdzības principa ievērošana, izslēdzot nosacījumu, ka dienesta dzīvojamo telpu saņemšanā prioritāte ir karavīriem, kas ieņem amatu komandējošajā sastāvā. Tiks ieviesti arī vienlīdzīgi nosacījumi un priekšnoteikumi kompensācijas dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Visiem atvaļinātajiem karavīriem, kas saņem izdienas pensijas tagad būs arī tiesības saņemt medicīnisko aprūpi. |
|
|||
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|||
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
tūkst. Ls |
||||
Rādītāji |
Kārtē- jais gads |
Trīs nākamie gadi |
*) |
||
|
2006. |
2007. |
2008. |
2009. |
|
||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
4164,4 |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
4164,4 |
281,8 |
78,0 |
78,0 |
|
||
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
-281,8 |
-78,0 |
-78,0 |
|
|
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Izmaksājot dzīvojamās telpas īres kompensāciju visiem profesionālā
dienesta karavīriem, nepieciešams šāds finansējums: 2006.gadā 5339 profesionālā dienesta karavīri x Ls 65 x 12 mēneši =
Ls 4164420 2007.gadā 5700 profesionālā dienesta karavīri x Ls 65 x 12 mēneši =
Ls 4446000 2008.gadā 5800 profesionālā dienesta karavīri x Ls 65 x 12 mēneši =
Ls 4524000 2009.gadā 5900 profesionālā dienesta karavīri X Ls 65 X 12 mēneši =
Ls 4602000 Paredzot tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi arī karavīriem,
kas atvaļināti no dienesta sakarā ar aktīvam dienestam noteiktā maksimālā
vecuma sasniegšanu, pieņemot, ka vidēji vienam atvaļinātajam karavīram gadā
tiek izlietoti 12 lati un ka gadā vidēji atvaļinās 20 karavīri, prognozējami
šādi izdevumi: 2007.gadā - 20 karavīri x Ls 12 = Ls 240,- = 0.24 tkst. Ls 2008.gadā - 20 karavīri x Ls
12 = Ls 240,- = 0,24 tkst. Ls 2009.gadā - 20 karavīri x
Ls12 = Ls 240,- = 0,24 tkst. Ls |
||||||
6.Cita informācija |
Likumprojekta īstenošana notiks Aizsardzības ministrijai piešķirto
valsts budžeta līdzekļu ietvaros. |
||||||
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||
Kādi normatīvie akti
likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti
to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Nav nepieciešams papildus izdot normatīvos aktus. |
||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts |
|||
|
|||
|
|
||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
|
|
||
2. Saistības pret citām
starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar.< /p> |
||
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|||
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
|
||
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu |
|||
Konsultācijas nav notikušas. |
|||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav notikušas. |
||
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas |
|||
VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde |
|||
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. |
||
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
||
Aizsardzības ministre L.Mūrniece
Aizsardzības ministre |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā persona |
Dokumenta autors |
L.Mūrniece |
E.Rinkēvičs |
S.Araslanova |
I.Kalna |
S.Vistiņa |
|
|
|
|
|
06.03.2006
10:40 AM
1263
S.Vistiņa, 7335249