Likumprojekts

Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un programmas "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) PHARE programma – finanšu instruments Eiropas Savienības finansiālajai un tehniskajai sadarbībai ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai sniegtu atbalstu pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā pirmsiestāšanās periodā;

2) programma "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" (turpmāk – Pārejas programma) – Eiropas Savienības finanšu instruments finansiālās palīdzības sniegšanai jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm valsts pārvaldes institūciju stiprināšanai jomās, kurās nav pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums;

3) finanšu memorands – Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas vienošanās par finansējuma piešķiršanu un tā izmantošanu PHARE programmas īstenošanā;

4) finanšu lēmums – Eiropas Komisijas lēmums par finansējuma piešķiršanu no Pārejas programmas līdzekļiem;

5) finanšu līdzekļu vadības dokumenti – finanšu memorands, finanšu lēmums, Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas 1998.gada 2.decembra saprašanās memorands par nacionālā fonda izveidošanu (turpmāk – saprašanās memorands par nacionālā fonda izveidošanu) un 2004.gada 13.septembra saprašanās memorands starp Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas valdību Pārejas programmas ieviešanai (turpmāk – saprašanās memorands par Pārejas programmas ieviešanu);

6) grantu shēma – pēc finanšu memoranda vai finanšu lēmuma parakstīšanas organizēta dāvinājuma piešķiršanas metode, kas atbilst Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 25.jūnija Regulas Nr.1605/2002 "Par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienas kopbudžetam" 6.nodaļas nosacījumiem grantu shēmu ieviešanai un iepirkuma veikšanai un kuru izmanto, lai izvēlētos projektus finansēšanai, kā arī tos ieviestu un kontrolētu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbība

Šis likums nosaka:

1) PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas, to tiesības un pienākumus;

2) PHARE programmas un Pārejas programmas vadības nodrošināšanu;

3) PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgo amatpersonu lēmumu pieņemšanu un pārsūdzēšanu grantu shēmas ietvaros.

II nodaļa

PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas, to tiesības un pienākumi

4.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas

PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas ir:

1) nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos;

2) nacionālā atbildīgā amatpersona;

3) nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu (Twinning projekti) un neliela apjoma mērķsadarbības projektu (Twinning light projekti) jautājumos (turpmāk – nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos);

4) programmas atbildīgā amatpersona;

5) vecākā nozares amatpersona.

5.pants. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos

(1) Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Nacionālo koordinatoru ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos ieceļ finanšu ministrs.

(2) Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos atbild par PHARE programmas un Pārejas programmas sagatavošanu un uzraudzību un starpposmu izvērtēšanas koordināciju, kā arī – kopīgi ar nacionālo atbildīgo amatpersonu – par PHARE programmas un Pārejas programmas koordināciju ar citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem.

6.pants. Nacionālā atbildīgā amatpersona

(1) Nacionālā atbildīgā amatpersona ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

(2) Nacionālā atbildīgā amatpersona atbild par Eiropas Komisijas piešķirto PHARE programmas un Pārejas programmas līdzekļu finanšu vadību, kā arī nosaka nacionālā fonda darbības kārtību un atbild par tā darbību.

(3) Nacionālā atbildīgā amatpersona, lai nodrošinātu tai uzticēto pienākumu izpildi, var pilnvarot ne vairāk kā divas citas amatpersonas veikt attiecīgos pienākumus, taču nacionālā atbildīgā amatpersona ir atbildīga par visu to pienākumu izpildi, kuri saskaņā ar saprašanās memorandu par nacionālā fonda izveidošanu, saprašanās memorandu par Pārejas programmas ieviešanu un šo likumu tai ir uzticēti.

7.pants. Nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos

(1) Nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos ir finanšu ministra ieceltā amatpersona.

(2) Nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos atbild par mērķsadarbības projektu un neliela apjoma mērķsadarbības projektu kopējo vadību, kā arī nodrošina projektu līgumu slēgšanu un ieviešanas uzraudzību.

8.pants. Programmas atbildīgā amatpersona

(1) Programmas atbildīgo amatpersonu katrai ieviešanas institūcijai ieceļ nacionālā atbildīgā amatpersona pēc saskaņošanas ar nacionālo koordinatoru ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos.

(2) Ieviešanas institūcijas funkcijas veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds.

(3) Programmas atbildīgā amatpersona atbild par ieviešanas institūcijas darbību.

(4) Programmas atbildīgā amatpersona ar ieviešanas institūcijas starpniecību nodrošina PHARE programmas un Pārejas programmas projektu ieviešanu. Ieviešanas institūcija ievēro programmu finanšu līdzekļu vadības dokumentu prasības.

9.pants. Vecākā nozares amatpersona

(1) Vecāko nozares amatpersonu ieceļ pēc PHARE programmas vai Pārejas programmas prioritāšu apstiprināšanas saskaņā ar attiecīgo institūciju amatpersonu iecelšanas kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Par vecākās nozares amatpersonas iecelšanu atbildīgā institūcija informē nacionālo koordinatoru ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālo atbildīgo amatpersonu, nacionālo koordinatoru mērķsadarbības projektu jautājumos un programmas atbildīgo amatpersonu.

(3) Vecākā nozares amatpersona atbild par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu iesniegumu sagatavošanu, projektu uzraudzību un mērķu sasniegšanu, kā arī PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas tehnisko vadību saskaņā ar attiecīgo programmu finanšu līdzekļu vadības dokumentiem.

III nodaļa

PHARE programmas un Pārejas programmas vadības nodrošināšana

10.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas vadība

PHARE programmas un Pārejas programmas vadība ir:

1) PHARE programmas un Pārejas programmas sagatavošana un apstiprināšana;

2) PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošana;

3) PHARE programmas un Pārejas programmas uzraudzība un izvērtēšana;

4) PHARE programmas un Pārejas programmas audita veikšana;

5) ziņošana par PHARE programmas un Pārejas programmas vadībā konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem.

11.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas sagatavošana un apstiprināšana

(1) PHARE programmas un Pārejas programmas sagatavošanā un apstiprināšanā ir šādi posmi:

1) prioritāšu noteikšana;

2) projektu iesniegumu izstrāde un atlase;

3) finanšu memoranda noslēgšana vai finanšu lēmuma pieņemšana.

(2) Prioritāšu noteikšanas, kā arī projektu iesniegumu izstrādes un atlases kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgo amatpersonu pienākumi PHARE programmas un Pārejas programmas sagatavošanā un apstiprināšanā

(1) Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos:

1) organizē PHARE programmas un Pārejas programmas sagatavošanu;

2) iesniedz PHARE programmas un Pārejas programmas prioritātes apstiprināšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, noteiktajā kārtībā;

3) iesniedz PHARE programmas un Pārejas programmas projektu iesniegumus apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

(2) Nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos nodrošina neliela apjoma mērķsadarbības projektu iesniegumu izvērtēšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos.

(3) Vecākā nozares amatpersona ir atbildīga par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu iesniegumu izstrādi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības un līdzfinansējuma plānošanu PHARE programmas un Pārejas programmas projektu iesniegumos.

13.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošana

(1) Pēc finanšu memoranda vai finanšu lēmuma parakstīšanas nacionālā atbildīgā amatpersona slēdz ar katru programmas atbildīgo amatpersonu finanšu līgumu par PHARE programmas vai Pārejas programmas projektu īstenošanas kārtību.

(2) Nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos slēdz ar vecāko nozares amatpersonu sadarbības līgumu par PHARE programmas vai Pārejas programmas īstenošanas nosacījumu piemērošanu un projektu īstenošanas tehnisko vadību mērķsadarbības projektu un neliela apjoma mērķsadarbības projektu ietvaros.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā finanšu līguma parakstīšanas programmas atbildīgā amatpersona slēdz ar vecāko nozares amatpersonu sadarbības līgumu par PHARE programmas vai Pārejas programmas īstenošanas nosacījumu piemērošanu un projektu īstenošanas tehnisko vadību.

(4) PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanai slēdz šādus līgumus:

1) iepirkuma līgumus (par piegādēm, pakalpojumiem un būvdarbiem);

2) mērķsadarbības līgumus un neliela apjoma mērķsadarbības līgumus;

3) grantu līgumus;

4) iestāžu sadarbības līgumus;

5) citus līgumus – pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

(5) PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami pārskati PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets.

14.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgo amatpersonu pienākumi PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanā

(1) Nacionālā atbildīgā amatpersona:

1) apstiprina un iesniedz finanšu līdzekļu pieprasījumu Eiropas Komisijai, lai savlaicīgi saņemtu finanšu līdzekļus;

2) nodrošina maksājumu veikšanu PHARE programmas un Pārejas programmas ietvaros;

3) ja pēc finanšu līdzekļu pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Komisijā nav saņemti finanšu līdzekļi no Eiropas Komisijas, lai savlaicīgi veiktu samaksu par programmas atbildīgās amatpersonas iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem:

a) iesniedz finanšu ministram pieprasījumu nodrošināt finanšu līdzekļus maksājuma veikšanai no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem;

b) nodrošina attiecīgo maksājumu veikšanu pēc finanšu līdzekļu piešķiršanas Valsts kasei;

c) pēc finanšu līdzekļu saņemšanas no Eiropas Komisijas nodrošina par veiktajiem izdevumiem piešķirto līdzekļu pārskaitīšanu valsts budžetā;

4) nodrošina finanšu pārskatu sistēmas darbību;

5) nodrošina finanšu līdzekļu pārdali viena finanšu memoranda vai finanšu lēmuma ietvaros;

6) pēc finanšu memorandā vai finanšu lēmumā noteiktā maksājuma perioda beigām sagatavo pārskatu par kopējo finanšu līdzekļu izlietojumu un iesniedz to Eiropas Komisijā;

7) pēc attiecīgā finanšu memoranda vai finanšu lēmuma izpildes nodrošina atlikušo finanšu līdzekļu pārskaitīšanu Eiropas Komisijai.

(2) Nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos:

1) ir atbildīgs par mērķsadarbības projektu un neliela apjoma mērķsadarbības projektu kopējo vadību;

2) nodrošina Eiropas Komisijas un projektā iesaistīto institūciju sadarbības koordināciju.

(3) Programmas atbildīgā amatpersona:

1) ir atbildīga par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas administratīvo un finanšu vadību attiecībā uz iepirkumu un grantu līgumiem un to mērķsadarbības projektu un neliela apjoma mērķsadarbības projektu īstenošanas finanšu vadības pasākumu veikšanu, kurus programmas atbildīgajai amatpersonai deleģējis nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos;

2) ir atbildīga par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas tehnisko vadību, ja PHARE programmas vai Pārejas programmas projekta tehnisko vadību saskaņā ar finanšu memorandu vai finanšu lēmumu neveic vecākā nozares amatpersona vai ja programmas atbildīgā amatpersona ir PHARE programmas vai Pārejas programmas finanšu līdzekļu saņēmējs;

3) nodrošina nepieciešamos publicitātes pasākumus visām darbībām, kuras finansē no PHARE programmas un Pārejas programmas līdzekļiem saskaņā ar programmu finanšu līdzekļu vadības dokumentiem;

4) iesniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai un nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos pārskatus par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas gaitu;

5) veic citas ar PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas administratīvo, finanšu vai tehnisko vadību saistītās funkcijas, kas paredzētas saskaņā ar šo likumu izdotajos normatīvajos aktos.

(4) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas administratīvo un finanšu vadību attiecībā uz iepirkumu un grantu līgumiem un to mērķsadarbības projektu un neliela apjoma mērķsadarbības projektu finanšu vadības pasākumu veikšanu, kurus programmas atbildīgajai amatpersonai deleģējis nacionālais koordinators mērķsadarbības projektu jautājumos. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētās PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas tehnisko vadību nodrošina vecākā nozares amatpersona, izņemot tos PHARE programmas un Pārejas programmas projektus, kuru īstenošanas tehnisko vadību veic programmas atbildīgā amatpersona;

(5) Sabiedrības integrācijas fonda administrētās PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas administratīvo, tehnisko un finanšu vadību veic programmas atbildīgā amatpersona.

(6) Vecākā nozares amatpersona:

1) ir atbildīga par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu mērķu sasniegšanu, kā arī projektu īstenošanas tehnisko vadību;

2) sadarbībā ar programmas atbildīgo amatpersonu veic iepirkumu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā to projektu ietvaros, kuru īstenošana notiek saskaņā ar Eiropas Komisijas saskaņoto paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmu;

3) iesniedz programmas atbildīgajai amatpersonai un nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos pārskatus par PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas gaitu;

4) nodrošina nepieciešamos publicitātes pasākumus visām darbībām, kuras finansē no PHARE programmas un Pārejas programmas līdzekļiem saskaņā ar programmu finanšu līdzekļu vadības dokumentiem;

5) nodrošina ārvalstu finanšu palīdzības un līdzfinansējuma savlaicīgu plānošanu valsts budžetā un saņemtās ārvalstu finanšu palīdzības un līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši finanšu memorandam vai finanšu lēmumam un noslēgtajiem līgumiem;

6) nodrošina PHARE programmas un Pārejas programmas ietvaros saņemto finanšu līdzekļu un iegādāto materiālo vērtību uzskaiti un uzglabāšanu.

15.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas uzraudzība un izvērtēšana

(1) PHARE programmas un Pārejas programmas uzraudzības mērķi ir:

1) novērtēt PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas gaitu;

2) novērtēt PHARE programmai un Pārejas programmai piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāti atbilstoši PHARE programmā un Pārejas programmā noteiktajiem mērķiem;

3) sniegt priekšlikumus par PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas uzlabošanu;

4) ieteikt grozījumus PHARE programmas un Pārejas programmas projektos un virzīt tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā saskaņā ar finanšu līdzekļu vadības dokumentiem un PHARE programmas un Pārejas programmas Vienotās uzraudzības komitejas nolikumu.

(2) PHARE programmas un Pārejas programmas starpposmu izvērtēšanas mērķis ir novērtēt PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas atbilstību finanšu memorandam vai finanšu lēmumam un sniegt priekšlikumus PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas uzlabošanai.

(3) PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanu uzrauga Vienotā uzraudzības komiteja (turpmāk – komiteja) saskaņā ar tās apstiprināto nolikumu.

(4) Komitejas sastāvā ir nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālā atbildīgā amatpersona, programmas atbildīgā amatpersona un Eiropas Komisijas pārstāvji. Komiteja var uzaicināt citas ieinteresētās amatpersonas piedalīties komitejas sanāksmēs. Komitejas sanāksmes ne retāk kā divas reizes gadā rīko nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos.

(5) Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos izveido nozaru uzraudzības apakškomitejas (turpmāk – apakškomiteja). Apakškomitejas ir atbildīgas par pastāvīgu PHARE programmas un Pārejas programmas projektu īstenošanas uzraudzību attiecīgajās nozarēs saskaņā ar komitejā apstiprināto apakškomitejas nolikumu.

(6) Apakškomiteju sastāvā ir nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālā atbildīgā amatpersona, programmas atbildīgā amatpersona vai to pilnvarotas personas, vecākā nozares amatpersona un Eiropas Komisijas pārstāvji. Apakškomiteju sanāksmes ne retāk kā divas reizes gadā rīko nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos.

(7) Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos ir atbildīgs par PHARE programmas un Pārejas programmas uzraudzību un starpposmu izvērtēšanas koordināciju.

(8) PHARE programmas un Pārejas programmas uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, kā arī pārskatu iesniegšanas kārtību PHARE programmas un Pārejas programmas uzraudzības nodrošināšanai nosaka Ministru kabinets.

16.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas audits

(1) PHARE programmas un Pārejas programmas nacionālo iekšējo un ārējo finanšu kontroli veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) PHARE programmas un Pārejas programmas vadībā iesaistītās amatpersonas nodrošina projektu dokumentu pieejamību nacionālajai un Eiropas Komisijas finanšu kontrolei.

17.pants. Ziņošana par PHARE programmas un Pārejas programmas vadībā konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem

(1) Nacionālā atbildīgā amatpersona ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem PHARE programmas un Pārejas programmas vadībā.

(2) Programmas atbildīgā amatpersona ziņo nacionālajai atbildīgajai amatpersonai par konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem.

(3) Ja PHARE programmas vai Pārejas programmas līdzekļu vadībā konstatēta neatbilstība vai krāpšana, programmas atbildīgā amatpersona nodrošina finanšu līdzekļu atgūšanu un ieskaitīšanu nacionālās atbildīgās amatpersonas norādītajā kontā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas ziņo par konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem PHARE programmas vai Pārejas programmas līdzekļu vadībā.

IV nodaļa

PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgo amatpersonu lēmumu pieņemšana un pārsūdzēšana grantu shēmas ietvaros

18.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgo amatpersonu pieņemtais lēmums

(1) Lēmumu pieņem par PHARE programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesnieguma (turpmāk – grantu shēmas projekta iesniegums) apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību), pamatojoties uz konkursa vērtēšanas komisijas viedokli (minētā komisija ir atbildīga par grantu shēmas projektu iesniegumu un to iesniedzēju atbilstības izvērtēšanu finanšu memorandā vai finanšu lēmumā noteikto mērķu sasniegšanai).

(3) Konkursa vērtēšanas komisiju izveido, tās sastāvu nosaka, kā arī konkursa vērtēšanas komisijas darbību nodrošina vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību).

(4) Grantu shēmas projekta iesnieguma iesniegšana vecākajai nozares amatpersonai vai programmas atbildīgajai amatpersonai (ja tā ir atbildīga arī par projekta tehnisko vadību) nerada pienākumu vecākajai nozares amatpersonai vai programmas atbildīgajai amatpersonai (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību) apstiprināt PHARE programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesniegumu.

(5) Vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību), pamatojoties uz grantu shēmas projekta iesniedzēja juridisko statusu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) administratīvo aktu – ja lēmuma adresāts ir grantu shēmas projekta iesniedzējs, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiska vai fiziska persona;

2) pārvaldes lēmumu – ja lēmuma adresāts ir grantu shēmas projekta iesniedzējs, kas ir valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība.

(6) Lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga arī par projekta tehnisko vadību) pieņem četru mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts grantu shēmas projekta iesniegums un visa informācija, ko pieprasījusi vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību).

19.pants. PHARE programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personas, ja to intereses aizskar vai ierobežo lēmums, kuru pieņēmusi vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību), var pārsūdzēt lēmumu tiesā.

(2) Grantu shēmas projekta iesniedzējs var pārsūdzēt lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Vecākās nozares amatpersonas vai programmas atbildīgās amatpersonas (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību) pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

20.pants. Tiesības iepazīties ar grantu shēmas projekta iesnieguma lietu

Tiesības iepazīties ar grantu shēmas projekta iesnieguma lietu ir attiecīgajam grantu shēmas projekta iesniedzējam.

21.pants. Grantu shēmas projekta iesnieguma precizēšana

(1) Ja grantu shēmas projekta iesniegums neatbilst konkursa vērtēšanas komisijas noteiktajiem kritērijiem, vecākā nozares amatpersona vai programmas atbildīgā amatpersona (ja tā ir atbildīga par projekta tehnisko vadību) rakstiski pieprasa (vienu reizi) grantu shēmas projekta iesniedzējam sniegt papildu informāciju, lai precizētu projekta iesniegumu.

(2) Lēmumu par papildu inform ācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt. Grantu shēmas projekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā likuma 11.panta otrajā daļā, 13.panta piektajā daļā, 15.panta astotajā daļā un 17.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.331 "Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu";

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.novembra noteikumi Nr.908 "Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" programmu".

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Eiropas Savienības finanšu instrumentu Phare programmas un programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums			Pašreiz Eiropas Savienības finanšu instrumenta Phare programmas (turpmāk – Phare programma) un programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” (turpmāk – Pārejas programma) vadību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.331 „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu” un Ministru kabineta 2004.gada 2.novembra noteikumi Nr.908 „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" programmu”. Ar Finanšu ministrijas 2004.gada 30.novembra rīkojumu Nr.1107 tika izveidota darba grupa, lai analizētu ar Eiropas Savienības finanšu politiku instrumentu ieviešanu saistītās problēmas un sagatavotu priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Minētā darba grupa secināja, ka pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus par Phare programmas un Pārejas programmas administrēšanas jautājumiem. Tika pieņemts lēmums izstrādāt likumu, kas noteiktu Phare programmas un Pārejas programmas vadību Latvijā, kā arī paredzētu deleģējumu Ministru kabinetam, izdot ārējus normatīvus aktus Phare programmas un Pārejas programmas vadības nodrošināšanai un noteiktu administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu Phare programmas un Pārejas programmas vadības procesā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Phare programmas un pārejas programmas vadību Latvijā, nosakot: 1) Phare programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas, to tiesības un pienākumus; 2) Phare programmas un Pārejas programmas vadības nodrošināšanu; 3) Phare programmas un Pārejas programmas atbildīgo amatpersonu lēmumu pieņemšanu un pārsūdzēšanu grantu shēmas ietvaros. Likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Phare programmas un Pārejas programmas sagatavošanas, apstiprināšanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas, kā arī pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas, ziņošanas par neatbilstībām kārtības. Likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā Phare programmas un Pārejas programmas projekta iesniedzēji var pārsūdzēt atbildīgās amatpersonas lēmumu par Phare programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, paredzot iespēju lēmumu pārsūdzēt tiesā bez iepriekšējas apstrīdēšanas padotības kārtībā augstākai institūcijai. Lēmuma par Phare programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pārsūdzēšana bez apstrīdēšanas iespējām ir noteikta ņemot vērā esošo Phare programmas un Pārejas programmas finansēto projektu vadības sistēmu, kas ir izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos izvirzītajām prasībām un, kuru ir akreditējusi Eiropas Komisija (EK). Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka Phare programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesnieguma iesniegšana likumā noteiktajai Phare programmas vai Pārejas programmas atbildīgajai amatpersonai nerada pienākumu apstiprināt iesniegto Phare programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesniegumu. Šāds regulējums nosaka, ka granta projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumus, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas). Jāuzsver, ka likumprojekts būtiski nemaina pašreizējo Phare programmas un Pārejas programmas vadības sistēmu, kas ir izveidota atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) akreditācijas iegūšanai. Līdz ar to, izveidotās un likumprojektā atrunātās vadības sistēmas papildus izmaiņas varētu izsaukt nopietnus iebildumus no Eiropas Komisijas puses, kā rezultāta varētu rasties problēmas ar EDIS akreditācijas atzīšanu.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, nosakot administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu Phare programmas un Pārejas programmas vadības procesā. Likumprojektā ir noteikta īpaša kārtība, kādā Phare programmas un Pārejas programmas projekta iesniedzēji var pārsūdzēt atbildīgo amatpersonu pieņemto lēmumu par Phare programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komercsabiedrību izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi				Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2005.			2006.		2007.		2008.	2006.-2010.
1		2			3		4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:		Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija:
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt: 1) kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Phare programmu un Pārejas programmu; 3) kārtību, kādā sagatavo un iesniedz pārskatus Phare programmas un Pārejas programmas īstenošanas un uzraudzības nodrošināšanai; 4) kārtību, kādā Phare programmas un Pārejas programmas atbildīgās amatpersonas ziņo par konstatētajām neatbilstībām un krāpšanas gadījumiem Phare programmas vai Pārejas programmas līdzekļu vadībā. Ministru kabineta 25.06.2003. noteikumi Nr.331 „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu” un Ministru kabineta 02.11.2004. noteikumi Nr.908 „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" programmu” ir spēkā līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šo likumprojektu. Iepriekš minētos Ministru kabineta noteikumus plānots izstrādāt līdz 2006.gada 1.februārim.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu. Likumprojekta sagatavošanā ir ņemtas vērā: - Eiropas Savienības Padomes 1989.gada 18.decembra Regula (EEK) Nr.3906/89 par ekonomisko palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai; - Eiropas Savienības Padomes 1991.gada 23.decembra Regula (EEK) Nr. 3800/91, ar ko groza Regulu (EEK) No 3906/89, lai paplašinātu ekonomisko palīdzību, iekļaujot citas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis; - Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1266/1999 par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem; - Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 25.jūnija Regula Nr.1605/2002 par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri



5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Likumprojekta sagatavošanā konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Likumprojekta sagatavošanā konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Likumprojekta sagatavošanā sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Likumprojekta sagatavošanā konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.				Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, kā arī esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta piemēro īpašu lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts nosaka, ja tiek izmantota dāvinājuma piešķiršanas metode - grantu shēma, tad Phare programmas un Pārejas programmas projekta iesniedzējs var pārsūdzēt tiesā atbildīgās amatpersonas izdoto lēmumu par Phare programmas vai Pārejas programmas grantu shēmas projekta iesnieguma pieņemšanu vai noraidīšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
4. Cita informācija

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāra v.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

S.Zvidriņa

E.Strazdiņa

M.Radeiko

I.Logina

07.12.2005. 12:50

1323