Juridiskā komisija

Rīgā, 2006.gada 21.jūnijā

Nr.9/3 –

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut tuvākajā ārkārtas Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģ.nr.1634),izskatīšanu trešajā lasījumā.

 

 

 

Pielikumā: minētais likumprojekts uz.......lpp.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs                                              R.Jurķis

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                         Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģ.nr.1634)

 

 

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

 

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

50.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

(Trešā daļa izslēgta ar 11.11.2004. likumu).

Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē – ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienu ieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās – no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās – no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot trīs telefonsarunas mēnesī;

5) lietot personisko televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7) valkāt personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās – no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgas satikšanās – no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta septītās daļas 5. – 10.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošas satikšanās – no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgas satikšanās – no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties cietuma veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot vienu telefonsarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu.

Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(1994.gada 15.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1998.gada 14.oktobra likumu, 2000.gada 8.jūnija likumu un 2004.gada 11.novembra likumu – Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 14.nr.)

1. Papildināt 50.4 panta sesto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.”

 

 

 

1. Papildināt 50.4 panta sesto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.”

50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība un sastāvs

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks – šīs iestādes priekšnieks, komisijas locekļi – šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

 

2. Izteikt 50.9 pantu šādā redakcijā:

“50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks – brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, komisijas locekļi – šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

2. Izteikt 50.9 pantu šādā redakcijā:

“50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks – brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, komisijas locekļi – šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.”

51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos, ja brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir iespējams notiesātos nodrošināt ar darbu. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās vai otrās grupas invalīdus darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, strādā izolētos iecirkņos. Valsts un citu īpašuma veidu uzņēmumos notiesāto darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie var nodarboties ar amatniecību.

Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas. Katru notiesāto darbā iesaista ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

(1998.gada 14.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu un 2004.gada 11.novembra likumu – Ziņotājs, 1998, 23.nr.)

 

3. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

 

“51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus, kā arī nepilngadīgos darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņu izolācijas noteikumus. Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto uzraudzību un atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stundas tarifa likmi aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanu un šā kodeksa 52.panta pirmajā daļā noteiktajam darba laikam.

Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas. Katru notiesāto darbā iesaista ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.”

 

 

 

 

3. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

 

“51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus, kā arī nepilngadīgos darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņu izolācijas noteikumus. Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto uzraudzību un atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stundas tarifa likmi aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanu un šā kodeksa 52.panta pirmajā daļā noteiktajam darba laikam.

Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas. Katru notiesāto darbā iesaista ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.”

 

 

52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā.

 

Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā.

 

Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās.

 

Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar darba likumdošanu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

 

Ja nepieciešams notiesātos iesaistīt darbā brīvdienās un svētku dienās, viņiem mēneša laikā piešķir citas atpūtas dienas.

 

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar darba likumdošanu.

 

Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem – 12 darbadienu ilgu atvaļinājumu.

 

Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

 

Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagu un veselībai kaitīgu darbu, kā arī notiesātajiem pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot 12 darbadienas pilngadīgajiem un 18 darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem.

 

Notiesāto darbu organizē, ievērojot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Augstākās Padomes Prezidija 1977.gada 24.marta, 1985.gada 27.septembra, 1987.gada 21.decembra dekrētu, 1992.gada 17.novembra likumu, 1994.gada 15.decembra likumu, 1998.gada 14.oktobra likumu un 2004.gada 11.novembra likumu  - Ziņotājs, 1977, 14.nr.; 1985, 41.nr.; 1987, 52.nr.; 1992, 49./50.nr.; 1995, 3.nr.; 1998, 23.nr.)

 

4. 52.pantā:

aizstāt otrajā un ceturtajā daļā vārdus “darba likumdošanu” ar vārdiem “Darba likumu”;

 

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 “Notiesāto atvaļinājums netiek apmaksāts. Notiesātie atvaļinājuma laikā saņem uzturu, sadzīves vajadzību materiālo nodrošinājumu un komunālos pakalpojumus vispārējā kārtībā.

Darba devējs nodrošina notiesātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām.”

 

 

 

 

4. 52.pantā:

aizstāt otrajā un ceturtajā daļā vārdus “darba likumdošanu” ar vārdiem “Darba likumu”;

 

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 “Notiesāto atvaļinājums netiek apmaksāts. Notiesātie atvaļinājuma laikā saņem uzturu, sadzīves vajadzību materiālo nodrošinājumu un komunālos pakalpojumus vispārējā kārtībā.

Darba devējs nodrošina notiesātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām.”

 

 

55.pants. Ieturējumi no izpeļņas un citiem ienākumiem ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām

Ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā)

5. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

“55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem Darba devējs, kas nodarbina notiesātos, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

 

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumu daļējai to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu. Šā ieturējuma apmērs ir 50 procenti no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina un ieturējumu izdara proporcionāli pienākumu pildīšanas laikam. Piemērojot akorda algas sistēmu, ieturējumus izdara proporcionāli izstrādes normu izpildei, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

 

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, – vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.”

 

1.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt likumprojekta 5.pantā (par kodeksa 55.panta izteikšanu jaunā redakcijā) skaitli “50” ar skaitli “25”.

Neatbalstīts

5. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

“55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem Darba devējs, kas nodarbina notiesātos, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

 

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumu daļējai to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu. Šā ieturējuma apmērs ir 50 procenti no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina un ieturējumu izdara proporcionāli pienākumu pildīšanas laikam. Piemērojot akorda algas sistēmu, ieturējumus izdara proporcionāli izstrādes normu izpildei, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

 

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, – vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.”

 

77.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi.

 

Dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.

 

Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu.

 

Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura.

 

Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem rada uzlabotus dzīvokļu un sadzīves apstākļus un noteic palielinātas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus.

 

Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā.

 

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa), iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.

 

Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.

 

Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar APP 1977.gada 24.marta dekrētu, 1989.gada 23.februāra dekrētu, 1992.gada 17.novembra likumu, 1994.gada 15.decembra likumu, 1998.gada 14.oktobra likumu  un 2004.gada 11.novembra likumu  - Ziņotājs, 1977, 14.nr.; 1989, 9.nr.; 1992, 49./50.nr.; 1995, 3.nr.; 1998, 23.nr.)

 

6. Papildināt 77.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

6. Papildināt 77.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma norm as brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

(1999.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu- Ziņotājs, 1999. nr.23)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) līdz 2007.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida - aresta - izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.01.2003.)

 

2. Līdz 2007.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2004.  likumu, kas stājas spēkā no 18.04.2003.)

 

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(2005.gada 28.aprīļa likuma redakcijā)

 

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(2005.gada 28.aprīļa likuma redakcijā)

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.”

 

 

 

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.”