Nr.9/3
Saeimas
Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu V.Agešina, A.Klementjeva, V.Orlova,
B.Cileviča un J.Urbanoviča iesniegto likumprojektu Grozījums Ministru kabineta
iekārtas likumā (reģ.Nr.1671), nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu
izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Ar
cieņu,
Juridiskās komisijas
priekšsēdētājs M.Segliņš
Likumprojekta
Grozījums Ministru kabineta iekārtas
likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Ministru
kabineta iekārtas likuma 29. pants nosaka, ka pēc amata pienākumu izbeigšanās
Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri vēl trīs mēnešus saņem
viņiem paredzēto atalgojumu. Šis
atalgojums jeb atlaišanas pabalsts Darba likuma izpratnē Ministru kabineta
loceklim tiek izmaksāts neatkarīgi no tā, kāpēc viņš atstājis amatu tai
skaitā arī pēc paša iniciatīvas vai ministru prezidenta prasības. Atšķirībā
no Ministru kabineta iekārtas likuma Darba likums (112. pants) ierobežo
darbinieka tiesības saņemt atlaišanas pabalstu tas 1 4 mēnešu vidējās
izpeļņas apmērā atkarībā no darbinieka darba stāža (5 20 gadi) tiek maksāts
tikai tad, ja darbinieks tiek atlaists sakarā ar profesionālo spēju
neesamību, veselības stāvokļa dēļ, cita darbinieka atjaunošanu šajā darbā,
darbinieku skaita samazināšanu vai darba devēja likvidāciju. Ja
darbinieks pats uzsaka darba līgumu vai ja viņš zaudējis darba devēja
uzticību, saskaņā ar Darba likumu atlaišanas pabalstu viņam neizmaksā. Tādējādi
Ministru kabineta iekārtas likuma normas par atlaišanas pabalsta izmaksāšanu
demisionējošiem Ministru kabineta locekļiem ir pretrunā ar vispārējiem Darba
likuma principiem un pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 91. panta
prasības par visu cilvēku Latvijā vienlīdzību likuma priekšā. |
2.
Likumprojekta būtība |
Likumprojekts piedāvā piemērot Ministru kabineta
locekļiem vispārējās darba likumdošanas normas un neizmaksāt viņiem 3 mēnešu
atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās sakarā ar personīgu Ministru
kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra uzteikumu, kā arī ja Ministru
kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra atkāpšanās no amata notikusi pēc
Ministru prezidenta prasības sakarā ar uzticības zudumu. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
Pozitīva, jo īstenosies Ministru kabineta sēžu zālē
deklarētais princips Viens likums un viena taisnība visiem un tiks panākta
Ministru kabineta iekārtas likuma atbilstība Satversmes 91. pantam. |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
Pozitīva, jo ietaupīsies valsts budžeta līdzekļi, ja
notiks Ministru kabineta locekļu demisija pēc pašu iniciatīvas, ņemot vērā,
ka Ministru kabineta locekļa vidējā mēneša izpeļņa ir ap 2 000 latu. |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
Papildus nav jāizdod likumi un MK noteikumi. |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
Nav notikušas. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta
izpilde |
Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts kanceleja un
nebūs nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Likums būs publicēts vispārējā kārtībā un iespējams
ierobežos dažas pašreizējās Ministru kabineta locekļu tiesības, ko kompensēs
iegūtais labums sabiedrībai kopumā. |