Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

Rīgā, 2006.gada 18.oktobrī

Nr.9/3 –

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta

“Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (reģ.nr.1707),

izskatīšanu trešajā lasījumā.

 

 

 

Pielikumā: minētais likumprojekts uz.......lpp.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                                          M.Segliņš

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                          Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

 

 

Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”

(reģ.nr. 1707)

 

 

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

(9)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Valsts probācijas dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Valsts probācijas dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks — persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību — pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) izvērtēšanas ziņojums — Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;

4) postpenitenciārā palīdzība — pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;

5) probācija — probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija nolūkā novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

6) probācijas klients — persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti likumā paredzētie pienākumi;

7) sociālās rehabilitācijas centrs — institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;

8) sociālās uzvedības korekcija — metodoloģiski organizētspasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā;

9) starpnieks — izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona;

10) uzraudzība — pasākumi, lai integrētu probācijas klientu sabiedrībā un nodrošinātu, ka probācijas klients respektē tiesību normu prasības;

11) uzraudzības plāns — dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks – persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

4) probācija – kriminālsoda – piespiedu darbs ­ un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs ­ izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) probācijas klients – nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; ar piespiedu darbu notiesāta persona; persona, kurai piemērots sabiedriskais darbs, persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs, kā arī persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir piekritusi iesaistīties izlīgumā; persona, kurai tiek sniegta postpenitenciārā palīdzība;

6) probācijas programma – pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā;

7) sociālās uzvedības korekcija – pasākumu kopums, kuru mērķis ir panākt probācijas klienta tiesisku uzvedību;

8) starpnieks – persona, kas ir īpaši apmācīta vadīt izlīgumu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojekta 1.panta 5.punktu (grozījumi likuma 1.panta 5.punktā) aiz vārdiem „persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir iesaistīta izlīguma procesā” ar jaunu tekstu šādā redakcijā: „persona, kura pēc brīvības atņemšanas iestādes atzinuma pēc atbrīvošanas no soda izciešanas par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var izdarīt jaunu noziegumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

”1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks – persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

4) probācija – kriminālsoda – piespiedu darbs ­ un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs ­ izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) probācijas klients – nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; ar piespiedu darbu notiesāta persona; persona, kurai piemērots sabiedriskais darbs, persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs, kā arī persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir piekritusi iesaistīties izlīgumā; persona, kurai tiek sniegta postpenitenciārā palīdzība;

6) probācijas programma – pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā;

7) sociālās uzvedības korekcija – pasākumu kopums, kuru mērķis ir panākt probācijas klienta tiesisku uzvedību;

8) starpnieks – persona, kas ir īpaši apmācīta vadīt izlīgumu.”

 

4.pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.”

 

 

 

 

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

”4.pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.”

 

6.pants. Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu veikšanu;

3) koordinēt kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;

4) veikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs- izpildi;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām postpenitenciāro palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu)

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

3) organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

4) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) organizēt un vadīt cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt postpenitenciāro palīdzību personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.”

 

2.

 

 

 

 

 

3.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Izteikt 6.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā”.

 

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojekta 3.pantu (grozījumi likuma 6.pantā) aiz 6.panta 7.punkta vārdiem „no brīvības atņemšanas iestādēm” ar vārdiem „vai kuras pēc brīvības atņemšanas iestādes atzinuma pēc atbrīvošanas no soda izciešanas par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var izdarīt jaunu noziegumu”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

3) organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

4) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt postpenitenciāro palīdzību personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.”

 

7.pants. Probācijas klienta pienākumi

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

 

 

4.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu ”spriedumā” ar vārdiem „nolēmumā un prokurora lēmumā”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu ”spriedumā” ar vārdiem „nolēmumā un prokurora lēmumā”.

8.pants. Probācijas klienta tiesības

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;

4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

5) pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās.

 

4. 8. pantā:

aizstāt 1. punktā vārdu „sprieduma” ar vārdiem „nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu”;

 

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

„5) piedalīties probācijas programmās.”

 

 

 

 

5. 8. pantā:

aizstāt 1. punktā vārdu „sprieduma” ar vārdiem „nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu”;

 

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

„5) piedalīties probācijas programmās.”

 

 

IV nodaļa

Valsts probācijas dienesta sadarbība, kompetence un finansēšana

 

9.pants. Valsts probācijas dienesta sadarbības institūcijas

Valsts probācijas dienests atbilstoši savai kompetencei un normatīvajiem aktiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.

10.pants. Valsts probācijas dienesta sadarbība ar sociālās rehabilitācijas centriem

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtiem līgumiem, sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas centriem.

(2) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai nodrošina valsts līdzdalību probācijas klientiem paredzēto sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanā.

11.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildes koordinācijā

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzībā

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, veic nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzību.

(2) Valsts probācijas dienests par tiesas nolēmuma izpildi paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu.

(3) Valsts probācijas dienests kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos gatavo iesniegumus tiesai un piedalās to izskatīšanā tiesas sēdēs.

13.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence, īstenojot izlīgumu ar starpnieka palīdzību

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

(2) Valsts probācijas dienests, īstenojot izlīgumu ar starpnieka palīdzību, pilda šādas funkcijas:

1) veic starpnieku apmācību;

2) sniedz procesa virzītājam informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā izlīguma mērķiem;

3) īsteno izlīguma ar starpnieka palīdzību procesu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma ar starpnieka palīdzību rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā izlīguma mērķiem.

 

 

14.pants. Valsts probācijas dienesta sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm un citām valsts un pašvaldību institūcijām:

1) veicina atbrīvojamo personu sociālās uzvedības korekciju soda izciešanas laikā un šo personu iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

2) noskaidro personas, kurām nepieciešama palīdzība pēc soda izciešanas, vienojas ar tām par palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

3) izstrādā un realizē ieslodzītajiem paredzētās sociālās uzvedības korekcijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienests ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto audzināšanas darbu ar notiesātajām personām;

3) personām, kuras administratīvā komisija ar savu lēmumu ierosinājusi tiesai nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas.

 

15.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence postpenitenciārās palīdzības sniegšanā

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstveida vienošanās.

(2) Valsts probācijas dienests pēc vienošanās ar probācijas klientu var:

1) sniegt informāciju par iespējām iegūt pagaidu mājvietu personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdzēt atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdzēt iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) piedāvāt piedalīties probācijas programmās;

5) sniegt konsultācijas par iespējamiem problēmu risinājumiem attiecībā uz iekļaušanos sabiedrībā.

(3) Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

16.pants. Valsts probācijas dienesta datu bāze

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumu apstiprina Valsts probācijas dienesta vadītājs, viņa vietnieks vai Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

(3) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par attiecīgo personu.

18.pants. Valsts probācijas dienesta darbības finansēšana

Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.

 

5. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Valsts probācijas dienesta uzdevumi

9.pants. Probācijas programmu licencēšana

(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

10.pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Valsts probācijas dienests īsteno probācijas programmas vai sadarbojas ar probācijas programmu īstenotājiem.

(2) Valsts probācijas dienests finansē probācijas programmas atbilstoši apropriācijai, kas piešķirta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā līdzfinansē probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus postpenitenciārās palīdzības un uzraudzības ietvaros.

 

11.pants. Personu uzraudzība

Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzrauga:

1) nosacīti notiesātās personas;

2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;

3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

 

12.pants. Kriminālsoda – piespiedu darbs – izpilde

Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

13.pants. Izlīgums ar starpnieka palīdzību

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.

(2) Lai nodrošinātu izlīgumu ar starpnieka palīdzību, Valsts probācijas dienests:

1) veic starpnieku apmācību;

2) informē procesa virzītāju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem;

3) īsteno izlīgumu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību.

 

14.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstveida vienošanās.

(2) Vienošanos slēdz uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem, un to ir iespējams pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tas nepieciešams uzsākto probācijas programmu pabeigšanai vai sociālās uzvedības korekcijas rezultātu nostiprināšanai.

(3) Vienošanās, kas noslēgta pirms personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, stājas spēkā atbrīvošanas dienā.

(4) Personai sešu mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ir tiesības noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu.

(5) Valsts probācijas dienests postpenitenciārās palīdzības ietvaros:

1) informē par iespējām iegūt pagaidu mājvietu un personu apliecinošus dokumentus;

2) palīdz atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) piedāvā piedalīties probācijas programmās;

4) konsultē par jautājumiem, kas saistīti ar iekļaušanos sabiedrībā.

(6) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

15.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par klientu.

 

 

 

 

 

16.pants. Valsts probācijas dienesta datubāze

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību.

 

17.pants. Sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) informē notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitencārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

2) piedalās notiesāto sociālās uzvedības korekcijā soda izciešanas laikā;

3) īsteno notiesātajiem paredzētās probācijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesātajiem;

3) personām, kuras lūdz brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju izskatīt jautājumu par lietas iespējamo virzīšanu uz tiesu nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas.

(3) Valsts probācijas dienests sniedz brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai rakstveida vērtējumu par personas gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

18.pants. Sadarbība ar institūcijām, sniedzot postpenitenciāro palīdzību nepilngadīgajām personām

Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izciešanas un kurām nav vecāku vai citu likumisku pārstāvju, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālo dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojekta 4.pantu (grozījumi likuma 11.pantā) ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

„4) personas, kuras pēc brīvības atņemšanas iestādes atzinuma pēc atbrīvošanas no soda izciešanas par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var izdarīt jaunu noziegumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdu „probācijas klientam” ar vārdiem „personai, kas atzinusi sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus „probācijas klientam” ar vārdiem „personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu”.

 

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Svītrot 13.panta otrās daļas 5.punktā vārdus „cietušajiem un probācijas klientiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.7.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

6. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Valsts probācijas dienesta uzdevumi

9.pants. Probācijas programmu licencēšana

(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

10.pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Valsts probācijas dienests īsteno probācijas programmas vai sadarbojas ar probācijas programmu īstenotājiem.

(2) Valsts probācijas dienests finansē probācijas programmas atbilstoši apropriācijai, kas piešķirta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā līdzfinansē probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus postpenitenciārās palīdzības un uzraudzības ietvaros.

 

11.pants. Personu uzraudzība

Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzrauga:

1) nosacīti notiesātās personas;

2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;

3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

 

12.pants. Kriminālsoda – piespiedu darbs – izpilde

Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

13.pants. Izlīgums ar starpnieka palīdzību

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.

(2) Lai nodrošinātu izlīgumu ar starpnieka palīdzību, Valsts probācijas dienests:

1) veic starpnieku apmācību;

2) informē procesa virzītāju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem;

3) īsteno izlīgumu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai informāciju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību.

 

14.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstveida vienošanās.

(2) Vienošanos slēdz uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem, un to ir iespējams pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tas nepieciešams uzsākto probācijas programmu pabeigšanai vai sociālās uzvedības korekcijas rezultātu nostiprināšanai.

(3) Vienošanās, kas noslēgta pirms personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, stājas spēkā atbrīvošanas dienā.

(4) Personai sešu mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ir tiesības noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu.

(5) Valsts probācijas dienests postpenitenciārās palīdzības ietvaros:

1) informē par iespējām iegūt pagaidu mājvietu un personu apliecinošus dokumentus;

2) palīdz atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) piedāvā piedalīties probācijas programmās;

4) konsultē par jautājumiem, kas saistīti ar iekļaušanos sabiedrībā.

(6) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

15.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par klientu.

 

16.pants. Valsts probācijas dienesta datubāze

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību.

 

17.pants. Sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) informē notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitencārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

2) piedalās notiesāto sociālās uzvedības korekcijā soda izciešanas laikā;

3) īsteno notiesātajiem paredzētās probācijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesātajiem;

3) personām, kuras lūdz brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju izskatīt jautājumu par lietas iespējamo virzīšanu uz tiesu nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas.

(3) Valsts probācijas dienests sniedz brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai rakstveida vērtējumu par personas gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

 

18.pants. Sadarbība ar institūcijām, sniedzot postpenitenciāro palīdzību nepilngadīgajām personām

Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izciešanas un kurām nav vecāku vai citu likumisku pārstāvju, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālo dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

 

 

V nodaļa

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvā padome

 

6. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„V nodaļa

Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes”.

 

 

 

7. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„V nodaļa

Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes”.

19.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi. Konsultatīvajai padomei ir teritoriālās struktūrvienības.

(2) Kārtību, kādā sasauc Konsultatīvās padomes un tās teritoriālo struktūrvienību sēdes, organizē šīs padomes un tās teritoriālo struktūrvienību darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.

7. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

„19. pants. Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.

(2) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvo padomju sēdes, un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

8. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

„19. pants. Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.

(2) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvo padomju sēdes, un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.”

 

21.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvs

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis;

2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;

3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis.

 

8. 21.pantā:

aizstāt vārdus „Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības” ar vārdiem „Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes”;

 

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde."

 

 

 

 

 

9. 21.pantā:

aizstāt vārdus „Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības” ar vārdiem „Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes”;

 

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde."

 

 

 

23.pants. Brīvprātīgie probācijas darbinieki

(1) Par brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem var kļūt personas, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties probācijas uzdevumu pildīšanā, piedalījušās pārrunās ar Valsts probācijas dienesta amatpersonām un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem.

(2) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem slēdz līdzdarbības līgumus.

 

9. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Brīvprātīgais probācijas darbinieks

(1) Par brīvprātīgo probācijas darbinieku var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos piedalīties šajā likumā noteikto Valsts probācijas dienesta uzdevumu pildīšanā un saņēmusi Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstveida atzinumu, ka spēj pildīt kādu no šiem uzdevumiem;

2) ir rīcībspējīga un sasniegusi 18 gadu vecumu;

3) prot valsts valodu.

(2) Brīvprātīgais probācijas darbinieks drīkst būt starpnieks izlīgumā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes starpniecības procesa vadīšanā;

2) viņš nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā.

(4) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgo probācijas darbinieku slēdz līdzdarbības līgumu.

(5) Brīvprātīgā probācijas darbinieka pienākums ir ievērot ētikas principus un neizpaust informāciju, ko viņš ieguvis, pildot līdzdarbības līgumā noteiktos uzdevumus.

(6) Brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

 

 

 

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Brīvprātīgais probācijas darbinieks

(1) Par brīvprātīgo probācijas darbinieku var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos piedalīties šajā likumā noteikto Valsts probācijas dienesta uzdevumu pildīšanā un saņēmusi Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstveida atzinumu, ka spēj pildīt kādu no šiem uzdevumiem;

2) ir rīcībspējīga un sasniegusi 18 gadu vecumu;

3) prot valsts valodu.

(2) Brīvprātīgais probācijas darbinieks drīkst būt starpnieks izlīgumā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes starpniecības procesa vadīšanā;

2) viņš nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā.

(4) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgo probācijas darbinieku slēdz līdzdarbības līgumu.

(5) Brīvprātīgā probācijas darbinieka pienākums ir ievērot ētikas principus un neizpaust informāciju, ko viņš ieguvis, pildot līdzdarbības līgumā noteiktos uzdevumus.

(6) Brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

 

25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients pilda tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

3) saņemt informāciju par probācijas klientu;

4) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

5) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas Valsts probācijas dienesta funkciju izpildei.

 

10. Izteikt 25. pantu šādā redakcijā:

"25. pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, tajā skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

3) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

4) pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt ieslodzījuma vietas;

5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēja vai izglītības iestādes pārstāvi;

7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;

8) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 700 līdz 2300;

9) fotografēt probācijas klientu;

10) vākt informāciju par probācijas klientu Valsts probācijas dienesta funkciju nodrošināšanai.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, veicot nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzību, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 2300 līdz 700, ja pienākumu minētajā laikā atrasties dzīvesvietā probācijas klientam uzlikusi tiesa;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem.

(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.

(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šā panta otrās daļas 4. punktā minētās tiesības.

(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojekta 10.pantu (grozījumi likuma 25.pantā) aiz 25.panta otrās daļas vārdiem ”vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu” ar vārdiem „vai tādu personu, kura pēc brīvības atņemšanas iestādes atzinuma pēc atbrīvošanas no soda izciešanas par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var izdarīt jaunu noziegumu” ,

un tālāk pēc esošā teksta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

11. Izteikt 25. pantu šādā redakcijā:

"25. pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

3) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

4) pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt ieslodzījuma vietas;

5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēja vai izglītības iestādes pārstāvi;

7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;

8) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 700 līdz 2300;

9) fotografēt probācijas klientu;

10) vākt informāciju par probācijas klientu Valsts probācijas dienesta funkciju nodrošināšanai.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, veicot nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzību, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 2300 līdz 700, ja pienākumu minētajā laikā atrasties dzīvesvietā probācijas klientam uzlikusi tiesa;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem.

(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.

(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šā panta otrās daļas 4. punktā minētās tiesības.

(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.”

 

Pārejas noteikums

Šā likuma 6.panta 5. un 7.punkts un 12.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

11. Pārejas noteikumā:

aizstāt nosaukumā vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

 

uzskatīt līdzšinējo tekstu par 1.punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

 "2. Valsts probācijas dienests uzrauga tās nosacīti notiesātās personas, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas, par kurām tiesas nolēmums vai prokurora lēmums stājies spēkā pēc 2005.gada 31.decembra.”

 

 

 

 

12. Pārejas noteikumā:

aizstāt nosaukumā vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

 

uzskatīt līdzšinējo tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

 "2. Valsts probācijas dienests uzrauga tās nosacīti notiesātās personas, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas, par kurām tiesas nolēmums vai prokurora lēmums stājies spēkā pēc 2005.gada 31.decembra.”

Juridiskās komisijas konsultante

Ieva Krūmiņa