LR 8. Saeimas Prezidijam

Iesniedzam izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.

Pielikumā:

likumprojekts uz vienas lapas;

likumprojekta anotācija uz 3 lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

1. _________________________________________

2. _________________________________________

3. _________________________________________

4. _________________________________________

5. _________________________________________

Projekts

Grozījums likumā

“Par valsts pensijām”

Izteikt likuma pārejas noteikumu 1. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem, kā arī Latvijas nepilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā — līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:”

Likumprojekta

“Grozījums likumā “Par valsts pensijām””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2001. gada 26. jūnija spriedumā Lietā Nr. 2001-02-0106 konstatēja: “... jāsecina, ka likumdevējs nav noregulējis jautājumu par laikposmā līdz 1991. gadam nepilsoņu uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 1. pantam Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Tas nozīmē, ka Satversmes tiesa var izvērtēt tikai normatīvajos aktos formulētas tiesību normas un nevar izvērtēt neesošas normas atbilstību augstāka juridiska spēka normai. Tomēr jāņem vērā, ka nepilsoņi ir daļa no Latvijas Republikas iedzīvotājiem un minētais jautājums skar viņiem nozīmīgas sociālās tiesības. Likumdevēja kompetencē ir reglamentēt nepilsoņu kā atsevišķa tiesību subjekta līdz 1991. gada 1. janvārim ārpus Latvijas uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā saskaņā ar Satversmi un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā”. No šā Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas dienas ir pagājuši vairāk kā 4 gadi, bet Saeima līdz šim nav izpildījusi Satversmes tiesas norādījumu likumā “Par valsts pensijām” noregulēt jautājumu par laikposmā līdz 1990. gada 31. decembrim nepilsoņu uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu Latvijā un bijušās PSRS teritorijā ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz ieskaitīt līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas nepilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrāto darba un tam pielīdzinātos periodus apdrošināšanas stāžā – kā tas ir likumā noteikts attiecībā uz Latvijas pilsoņiem. Turklāt likumprojekts piedāvā līdzīgas tiesības piešķirt repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem, kuriem nav Latvijas pilsonības.
3. Cita informācija	Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām 2001. gada jūnijā Latvijā dzīvoja 13 298 personas bez Latvijas pilsonības, kuras 1991. gada 1. janvārī bija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un kuras līdz 1991. gada 1. janvārim bija strādājušas ārvalstīs.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts, samazinot sociālo tiesību atšķirības starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, veicinās sabiedrības saliedētību un sociālo vienlīdzību.

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekta īstenošana prasīs papildus izmaksas no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, tomēr tās attieksies uz nedaudz vairāk kā 10 tūkstošiem cilvēku, kas ikgadēja valsts sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikuma par 50-80 miljoniem latu apstākļos nevar būt būtisks papildu slogs šim budžetam.

Pieaugot pensijas apmēram, mazināsies pašvaldību izdevumi, izmaksājot sociālos pabalstus trūcīgajiem pensionāriem – nepilsoņiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Attiecinot visas pilsoņu sociālās tiesības pensiju jomā arī uz nepilsoņiem, nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesību normu sistēmu un attiecīgus pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu ietvaros.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija spriedumu Lietā Nr. 2001-02-0106 “Par likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punkta (daļā par ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991. gada 1. janvārī bija Latvija, apdrošināšanas stāžu) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. un 109. pantam un 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam un šīs konvencijas 1. protokola 1. pantam”.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošās.

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumiem.

Likumprojekts paplašina indivīda sociālās tiesības.