2006. gada ____. jūnijā

Nr.________________

Saeimas Prezidijam

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu Grozījums Nacionālās drošības likumā un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, iekļaujot to 8. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā: minētais likumprojekts un anotācija uz 4 lpp.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Likumprojekts

Grozījums Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006., 1.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 10.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;”

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Likumprojekta „Grozījums Nacionālās drošības likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Saskaņā ar spēkā esošo Nacionālās drošības likuma regulējumu Ministru kabinetam ir tiesības lemt par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits ir mazāks par 100 personām un uzturēšanās ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Pēdējā laikā pieaugot terorisma draudiem, ir aktuāli pārskatīt lēmumu pieņemšanas kārtību cīņai ar šiem asimetriskajiem draudiem. Šo draudu raksturīgā pazīme ir apgrūtināta prognozejamība un situācijas eskalācija šauros laika ietvaros ar mērķi saglabāt pārsteiguma momentu. Lai cīnītos ar šāda veida draudiem, nepieciešama adekvāta krīzes vadības sistēma, procedūra un sabiedroto valstu atbalsts. Šajā sakarā ir būtiski maksimāli paātrināt un vienkāršot lēmuma pieņemšanas kārtību. Pie tam dominējošo asimetrisko draudu novēršanai visbiežāk ir nepieciešams veikt operācijas, saglabājot to slepenību. Gadījumā, ja Ministru kabinets nav tiesīgs lemt par šādām operācijām, tad augstākminētos apsvērumus ir grūti ievērot. Jāņem vērā arī tas, ka no 100 personu lielas ārvalstu bruņoto spēku vienības vismaz 1/3 būs atbalstošais personāls, tādēļ „aktīvā karaspēkā” faktiskais skaitlis, ko Ministru kabinets var uzaicināt ir tuvu 60 personām.
2. Tiesību akta projekta būtība		Likumprojekts deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par NATO un ES dalībvalstu spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā valsts drošības un aizsardzības pastiprināšanas nolūkā, kā arī izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas laikā neatkarīgi no plānotā ārvalstu militārpersonu skaita un viņu uzturēšanās termiņa.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Jūtama ietekme netiek prognozēta.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtē- jais gads			Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Tiesību akts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Tiesību akts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Tiesību akts šo jomu neskar

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Tiesību akts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas valsts institūcijas radītas netiks. Tiks paplašinātas Ministru kabineta pilnvaras
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likumprojekts šo jomu neskar.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš