Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums

(reģ.nr.1785)

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Nr.

Priekšlikumi

(36)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likums ir pieņemts,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;

balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes līgumā iekļautajiem principiem;

ievērojot Rīgas ebreju reliģiskās draudzes ilglaicīgu pastāvēšanu un jūdaisma izplatību Latvijas Republikas teritorijā;

apstiprinot savu uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, ko sniedz Rīgas ebreju reliģiskā draudze;

atzīstot jūdaisma tradicionālās reliģiskās konfesijas statusu.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt no likumprojekta preambulu. Tās saturu ietvert pantā, kas regulē likuma mērķi un uzdevumu (skat. 8. priekšlikumu).

Atbalstīts

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome (turpmāk LEDKP) – Latvijas Republikas ebreju draudžu un kopienu apvienība;

2. Rīgas Ebreju reliģiskā draudze (turpmāk RERD) — vienīgā likumīga līdz 1940. gadam pastāvējušās Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes, kā arī citu Latvijas ebreju reliģisko draudžu tiesību pārmantotāja; neatkarīga un patstāvīga Latvijas ebreju reliģiskā apvienība, ebreju reliģiskais centrs Latvijā, kurš pilnā apmērā nodrošina un garantē iespēju piekopt un saglabāt jūdaismu, kā arī pilnā mērā un bez jebkādiem ierobežojumiem apmierināt ebreju reliģiskās vajadzības. RERD ir Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes sastāvdaļa;

3. Statūti – RERD statūti, kas noteiktajā kārtībā piereģistrēti LR reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4. Ticīgie — LR pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir ebreji saskaņā ar ebreju reliģisko likumu, kuru reliģija ir jūdaisms;

5. RERD vadītājs – RERD priekšsēdētājs, kurš ievēlēts Statūtos noteiktajā kārtībā, ar viņam atbilstošajām tiesībām un pilnvarām.

6. RERD garīgā vara - RERD priekšsēdētājs, RERD valde, draudzes garīgais rabīns.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojektā aizstāt saīsinājumu “RERD” ar vārdu “Draudze” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) Rīgas ebreju reliģiskā draudze – reliģiska organizācija, kāda tā ir šā likuma spēkā stāšanās brīdī;”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) statūti – Rīgas ebreju reliģiskā draudzes (turpmāk - Draudze) statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;“.

Juridiskais birojs

Izslēgt 1. panta 4. punktu.

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) Draudzes vadītājs – persona, kas stājusies amatā un vada Draudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;“.

Juridiskais birojs

Izslēgt 1. panta 6. punktu un papildināt likumprojektu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

“5) Draudzes rabīns – Draudzes garīdznieku sarakstā ietvertais garīdznieks”.

Atbalstīts

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome (turpmāk – LEDKP) – Latvijas Republikas ebreju draudžu un kopienu apvienība;

2) Rīgas ebreju reliģiskā draudze – reliģiska organizācija, kāda tā ir šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

3) statūti – Rīgas ebreju reliģiskā draudzes (turpmāk – Draudze) statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4) Draudzes vadītājs – persona, kas stājusies amatā un vada Draudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

5) Draudzes rabīns – Draudzes garīdznieku sarakstā iekļautais garīdznieks.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un RERD attiecības, kā arī noteikt RERD likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas Latvijas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Draudzes ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijas Republikas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, ievērojot to, ka ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā kā arī to, ka Draudzes īpašumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt Latvijas valsts un Draudzes tiesiskās attiecības un noteikt Latvijas valsts un Draudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā un kultūras jomā.”

Juridiskā komisija

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Draudzes kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā un ka Draudzes īpašumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Draudzes tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Draudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā un kultūras jomā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.9

Atbalstīts

2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

3. pants. RERD statuss

(1) RERD Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) RERD ir Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekle, bet RERD vadītājs ir LEDKP priekšsēdētāja vietnieks. Pie Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes darbojas šīs organizācijas apstiprināta Rabīnu un autoritatīvu reliģisko darbinieku padome.

(3) Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās statūtiem.

(4) RERD pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldību un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tur noteiktajiem kanoniem.

(5) Rabīnu tiesas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(6) RERD nosaukums tiek īpaši aizsargāts. Citu organizāciju nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.

(7) Izstrādājot tiesību normas, kas attiecas un saistītas ar RERD statusu, tiek noskaidrots RERD viedoklis.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

Juridiskais birojs

Izslēgt 3. panta otro daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt 3. panta trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Draudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Draudzes statūtus.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 3. panta piekto daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt 3. panta sesto daļu kā ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Draudzes pilns nosaukums ir “Rīgas ebreju reliģiskā draudze”. Draudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Draudze, kā arī tās dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Draudzes nosaukuma.

(5) Draudze var prasīt tās nosaukuma prettiesīgas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Draudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.“

Juridiskais birojs

Izslēgt 3. panta septīto daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 3. panta septīto šādā redakcijā:

„(7) Izstrādājot un pieņemot tiesību normas, kas skar Draudzi, tiek noskaidrots Draudzes viedoklis.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

3. pants. Draudzes statuss

(1) Draudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Draudzes statūtus.

(3) Draudze pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldīb u un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tajos noteiktajiem kanoniem.

(4) Draudzes pilns nosaukums ir “Rīgas ebreju reliģiskā draudze”. Draudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Draudze, kā arī tās dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Draudzes nosaukuma.

(5) Draudze var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Draudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Izstrādājot un pieņemot tiesību normas, kas skar Draudzi, tiek noskaidrots Draudzes viedoklis.

4. pants. RERD vadītājs

(1) RERD vadītājs, saskaņojot savu darbību ar RERD garīgo varu, reprezentē RERD intereses.

(2) RERD vadītājs var pilnvarot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi rīkoties tās vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.

16.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 4.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Draudzes vadītājs pārstāv Draudzi attiecībās ar valsti.”

(2) Draudzes vadītājs statūtos noteiktajā kārtībā un gadījumos var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Draudzes vārdā attiecībās ar valsti.”

Atbalstīts

4. pants. Draudzes vadītājs

(1) Draudzes vadītājs pārstāv Draudzi attiecībās ar valsti.

(2) Draudzes vadītājs statūtos noteiktajā kārtībā un gadījumos var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Draudzes vārdā attiecībās ar valsti.

5. pants. Laulību reģistrācija

RERD rabīniem, kuriem RERD garīgā vara ir izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17.

18.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. pantu kā 8. pantu.

Juridiskais birojs

Izteikt 5. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5. pants. Draudzes rabīna tiesības reģistrēt laulību”.

Atbalstīts

(skat.otrajam lasījumam sagatavoto 8. panta redakciju)

6. pants. RERD īpašums un finanses

(1) RERD īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visa veida darbības ar RERD nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana), iespējamas tikai ar RERD lēmumu un RERD vadītāja rakstisku piekrišanu.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Ja kāda no RERD izveidotajām organizācijām vai iestādēm likvidējas, tās manta pāriet RERD īpašumā vai valdījumā.

(5) RERD ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.

(6) RERD normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

(7) RERD ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss RERD ir atņemams tikai ar likumu.

19.

20.

21.

22.

23.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 6. pantu kā 5. pantu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 6. panta otrajā daļā vārdus “RERD lēmumu un” un papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Rakstiska piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteikumiem.”

Juridiskā komisija

Papildināt 6. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Draudzes īpašumā esošie dievnami un kapsētas nav atsavināmi.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 6. panta ceturto un piekto daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 6. panta septīto daļu.

Atbalstīts

5. pants. Draudzes īpašums un finanses

(1) Draudzes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Draudzes nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Draudzes vadītāja rakstveida piekrišanu. Šāda piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Draudzes īpašumā esošie dievnami un kapsētas nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Draudzei normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

7.pants. RERD apbedīšanas ceremonijas

RERD reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.

24.

25.

26.

Juridiskais birojs

Izteikt 7. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7. pants. Reliģiskās ceremonijas kapsētās”.

Juridiskais birojs

Papildināt 7. pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Draudzei piederošajās kapsētās notiekošās ceremonijas ir Draudzes pārziņā.”

Juridiskais birojs

Izteikt pašreizējo 7. panta daļu kā otro daļu un papildināt to ar vārdiem “pašvaldības noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīts

6. pants. Reliģiskās ceremonijas kapsētās

(1) Draudzei piederošajās kapsētās notiekošās ceremonijas ir Draudzes pārziņā.

(2) Draudze reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Draudzes noteiktajā kārtībā.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Draudzes īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.

8. pants. Draudzes rabīna tiesības reģistrēt laulību

Draudzes rabīniem, kuriem Draudzes garīgā vara izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8. pants

Nevienai iestādei nav tiesību vervēt RERD rabīnus un pieprasīt no viņiem konfidenciālas informācijas atklāšanu, kura saistīta ar šo rabīnu tiešo pienākumu pildīšanas.

27.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 8. pantu izteikt šādā redakcijā:

“8. pants. Informācijas aizsargātība

“(1) Draudzes rabīnu nedrīkst pratināt un pieprasīt izpaust ziņas, kas uzzinātas rabīna garīgās darbības rezultātā, pat tad, ja šis rabīns ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Draudzes rabīnu.”

Atbalstīts

9. pants. Informācijas aizsargātība

(1) Draudzes rabīnu nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž savas garīgās darbības rezultātā uzzinātās ziņas, pat tad, ja šis rabīns ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Draudzes rabīnu.

9. pants. Militārais dienests

Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt rabīna aprūpi un piedalīties RERD dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

28.

29.

Juridiskais birojs

Izteikt 9. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“9. pants. Draudze un militārais dienests”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 9. pantā vārdus “ir tiesības saņemt rabīna aprūpi” ar vārdiem “ir tiesības saņemt Draudzes rabīna garīgo aprūpi”.

Atbalstīts

10. pants. Draudze un militārais dienests

Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt Draudzes rabīna garīgo aprūpi un piedalīties Draudzes dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

10.pants. Kultūras un mākslas mantojuma aizsardzība

(1) RERD nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanu.

(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros var piedalīties RERD īpašumā un valdījumā esošu kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.

(3) RERD ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības apskatei, ievērojot RERD statūtu noteikumus.

30.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 10. pantu kā septīto pantu šādā reakcijā:

“7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Draudzes noteiktajā kārtībā.

Atbalstīts

(skat.otrajam lasījumam sagatavoto 7. panta redakciju)

11. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš tiek vajāts tā jūdaistiskās pārliecības dēļ, ir tiesības pieaicināt RERD pārstāvjus juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Valsts iestādes nepieciešamības gadījumā izprasa RERD atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu tā jūdaistu pārliecības dēļ.

31.

Juridiskais birojs

Ierosinām 11. panta pirmo daļu izteikt šādi:

“(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas Mozus ticīgo (jūdaistu) pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Draudzes pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.”

Atbalstīts

11. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas Mozus ticīgo (jūdaistu) pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Draudzes pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Draudzes atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa jūdaistu pārliecības dēļ.

12. pants. Sabats

(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma sabatā, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam, vienojoties ar darbinieku, piešķir brīvdienu. Sestdienas laikā nenostrādātās darba stundas jāatstrādā svētdienā vai citā darba dienā, bez jebkādas virsstundu kompensācijas.

(2) Valsts iestāžu un privāto uzņēmumu darba devējam jāpiešķir pēc sava uzskata apmaksāta vai neapmaksāta brīvdiena ticīgajam darbiniekam ebreju svētkos (Pesahs, Roš Ašana, Jom Kipurs), ja viņš to ir lūdzis ne vēlāk kā 7 dienas pirms svētkiem. Tas attiecas arī uz ticīgajiem studentiem.

(3) Studējošo un skolnieku kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās dienās var tikt attaisnoti. Skolēnu skolas kavējumi var tikt attaisnoti, pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu savlaicīgi iesniegtā lūguma.

(4) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas, vienojoties ar Baznīcu, cenšas panākt, lai eksāmeni nesakrīt ar sabata dienām.

32.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 12. pantu.

Atbalstīts

13. pants. RERD attiecības ar darbiniekiem

(1) RERD ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar rabīniem balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz RERD ticību.

(2) Nodibinot, grozot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, RERD ir tiesīga pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret RERD mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.

33.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 13. pantu izteikt šādā redakcijā:

“13. pants Draudzes attiecības ar darbiniekiem

Draudzei darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem ir tiesības balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Draudzes mācību (doktrīnu), kā arī morāles, uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā jūdaismam.”

Atbalstīts

12. pants Draudzes attiecības ar darbiniekiem

Draudze darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Draudzes mācību (doktrīnu), kā arī uz morāles, uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā jūdaismam.

14. pants. Izglītība

(1) RERD ir garantētas tiesības izglītot savus garīdzniekus.

(2) RERED ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar RERD saskaņotu mācību programmu, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir RERD izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt RERD ticības mācību.

34.

Juridiskā komisija

Izslēgt 14. pantu.

Atbalstīts

35.

Juridiskais birojs

Papildināt likumu ar pantu šādā redakcijā:

“Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Draudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Draudze sastāda likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.”

Atbalstīts

13. pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Draudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Draudze sagatavo likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

Pārejas jautājums

RERD līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

36.

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “Pārejas jautājums” ar vārdiem “Pārejas noteikums” un tajā aizstāt vārdus “līdz 2006. gada 1. jūlijam” ar vārdiem “līdz 2007. gada 1. jūlijam”.

Atbalstīts

Pārejas noteikums

Līdz 2007. gada 1. jūlijam Draudze saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.