Likumprojekts

Grozījumi Muitas likumā

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 9.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 11.panta pirmajā daļā vārdu "zīmogus".

2. Izteikt 12.¹ pantu šādā redakcijā:

"12.¹ pants. Tiesības sniegt tiešās pārstāvības pakalpojumus

Tiešās pārstāvības pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai muitas brokeri. Šajā gadījumā ir piemērojams muitas brokera darbībai izsniegtais galvojums."

3. Aizstāt V nodaļas nosaukumā un tekstā vārdus "nepreferenciālie preču izcelsmes sertifikāti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāti" (attiecīgā locījumā).

4. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu kontrole un izsniegšanas kārtība

(1) Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanu kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets."

5.  27.pantā:

izslēgt trešās daļas 1.punktu;

izslēgt ceturtās daļas 1.punktā vārdus "notariāli apliecinātu".

6. Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Personām, kuras ieguvušas muitošanas speciālista izglītību apliecinošu dokumentu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.pantā attiecībā uz muitošanas speciālista izglītību apliecinoša dokumenta aizstāšanu ar muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātu, muitošanas speciālista izglītību apliecinošais dokuments ir derīgs līdz tajā norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam."

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

ANOTĀCIJA

Likumprojektam “Grozījumi Muitas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Kopš Latvijā ir spēkā un ir tieši piemērojama Padomes regula Nr.2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Kopienas Muitas kodekss), ir radušies vairāki jautājumi par Eiropas Savienības regulējuma interpretāciju nacionālajos tiesību aktos. Kā viens no jautājumiem, kas jāprecizē nacionālajos tiesību aktos, ir Kopienas Muitas kodeksā noteikto pārstāvības tiesību atspoguļojums, ņemot vērā muitas brokera institūtu Latvijā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojektā paredzēts svītrot zīmogus kā muitas nodrošinājuma veidu, jo muitas nodrošinājums ir līdzeklis preču identifikācijai, kura izmantošana nepieļauj nekontrolētu piekļūšanu precēm, taču šī nav zīmoga funkcija. Likumprojekts paredz papildināt Muitas likuma 12.^1 pantu, nosakot, ka muitas brokera darbībai izsniegtais galvojums ir piemērojams arī tiešās pārstāvības gadījumā. Kopienas muitas kodeksa 5.pants definē tiešās pārstāvības pakalpojumu veidu, proti, pārstāvis darbojas citas personas vārdā un uzdevumā. Turpretī netiešajā pārstāvībā pārstāvis darbojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā. Saskaņā ar Muitas likuma 27.pantu banka vai apdrošināšanas sabiedrība izsniedz muitas brokerim galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai. Saskaņā ar Kopienas muitas kodeksa 189.panta pirmo daļu, ja muitas iestāde pieprasa sniegt galvojumu muitas parāda atmaksas nodrošināšanai, šādu galvojumu sniedz persona, kas ir vai var būt atbildīga par šo parādu. Kopienas muitas kodeksa 201.panta trešā daļa paredz, ka parādnieks ir deklarētājs. Netiešās pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir noformēta muitas deklarācija. Atbilstoši Kopienas muitas kodeksam tiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir klients, nevis muitas brokeris, un tieši klientam jāizvirza prasība sniegt galvojumu muitas parāda segšanai. No tā izriet nepieciešamība noteikt, ka tiešajā pārstāvībā arī piemērojams muitas brokera galvojums. Likuma V nodaļā nepieciešams precizēt sertifikāta nosaukumu, jo nepreferenciāla ir izcelsme, nevis sertifikāts. Muitas likuma 25.pantu nepieciešams papildināt ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu atsevišķus izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes nosacījumus, jo ES regulās nav atrunāti visi sertifikātu izsniegšanas gadījumi un pārbaudes pasākumi, tādēļ tie nosakāmi nacionālā līmenī. Grozījumi Muitas likuma 27.pantā nepieciešami, jo Komerclikuma 144.pants vairs neparedz prasību komercsabiedrības statūtos norādīt komercdarbības veidu un, lai saņemtu muitas brokera atļauju, nav nepieciešams uzrādīt notariāli apliecinātu statūtu un reģistrācijas apliecības kopiju. Muitas likuma Pārejas noteikumu 2.punktu nepieciešams izteikt citā redakcijā, lai regulētu arī tos gadījumus, kad persona, kurai līdz 2005.gada 26.maija grozījumu pieņemšanai bija izsniegts muitošanas speciālista izglītību apliecinošs dokuments, taču nebija iegūts muitas brokera statuss, varētu minēto dokumentu izmantot muitas brokera statusa iegūšanai vēl līdz 2008.gada 1.jūlijam, izņemot gadījumus, kad dokumenta derīguma termiņš beidzas ātrāk.
3. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Grozījums 12.^1pantā viesīs skaidrību gan muitas administrācijai, gan muitas brokera klientam par pārstāvja atbildību tiešajā pārstāvībā. Piedāvātie grozījumi nodrošinās muitas parāda galvojuma sistēmas efektīvu piemērošanu. Grozījums Pārejas noteikumu 2.punktā paredzēs iespēju plašākam personu lokam iegūt muitas brokera statusu un palielināsies konkurence muitas brokeru vidū.
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2				3	4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
Cita informācija:		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt						Izstrādājams Ministru kabineta noteikumu projekts par nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes nosacījumiem nacionālās kompetences jomā: personas, kurām izsniedzams sertifikāts, izsniegšanas termiņš, kārtība, kādā kompetenta iestāde veic izsniegto sertifikātu pārbaudi. Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanas Saeimā.
2. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)				Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Loģistikas un muitas brokeru asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Atbalsta projektu un ir iestrādāti to priekšlikumi.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Likumprojekts ir ievietots Finanšu ministrijas mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija					Finanšu un kapitāla tirgus komisija savas kompetences ietvaros sniegusi pozitīvu atzinumu par 12.^1 pantu.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija						Jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams izveidot, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kā arī ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo						Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	I.Betkere

06.06.2006 16.00

1263

I.Betkere

ieva.betkere@fm.gov.lv

7095564