Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 182.pantu šādā redakcijā:

"182.pants. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīgs patēriņš, elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīga izmantošana

(1) Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, vai par elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu, ja ar to radīts ievērojams mantisks zaudējums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu vai par elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām."

2. Papildināt likumu ar 182.¹ pantu šādā redakcijā:

"182.¹ pants. Nelikumīgas darbības ar patērētās elektroenerģijas komercuzskaiti

(1) Par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā vai par tās traucēšanu, vai par iekārtu, ierīču vai programmatūras izgatavošanu, pielāgošanu, izplatīšanu vai uzstādīšanu, ja tas rada iespēju personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas."

Ekonomikas ministrs

A.Štokenbergs

Likumprojekta

"Grozījumi Krimināllikumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Elektroenerģija, siltumenerģija un gāze ir prece jeb manta par kuras patvaļīgu patēriņu (zādzību), atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, ir paredzēts sods. Šai precei piemīt specifika, jo enerģijas daudzumu, kas nelikumīgi patērēts, apejot vai sagrozot komercuzskaites mēraparāta uzskaiti, ir grūti pierādīt, bet viegli apstrīdēt. Krimināllikuma 182. panta esošā redakcija praksē ir pielietojama ar ļoti lielām grūtībām, jo kā priekšnoteikums saukšanai pie kriminālatbildības par enerģijas nelikumīgu patēriņu likums paredz būtiska kaitējuma radīšanu. Apstākļos, kad strauji pieaug enerģētisko resursu izmaksas, tas nav pieļaujams. Ņemot vērā, ka nelikumīga elektroenerģijas lietošana nodara AS „Latvenergo” mantiskus zaudējumus un ir tiesību un likumības pārkāpums, par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu spēkā esošās tiesību normas paredz administratīvu vai kriminālatbildību.

Valsts policija par atklātajiem enerģijas zādzību gadījumiem visbiežāk atsakās ierosināt krimināllietas, aizbildinoties, ka nav pierādījumu būtiska kaitējuma (ievērojams mantiskais zaudējums + apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības) esamībai. Ja krimināllietas tiek ierosinātas, dažādu iemeslu dēļ tās ļoti reti nonāk līdz tiesai, bet atrodas izmeklēšanas stadijā līdz noilgumam. 2005. gadā Valsts policija ir ierosinājusi aptuveni 30 krimināllietas pēc Krimināllikuma 182. panta.

AS „Latvenergo” regulāri atklāj elektroenerģijas nelikumīgas lietošanas un pārvades un sadales sistēmas ļaunprātīgas bojāšanas gadījumus, kuru skaits nesamazinās. Pēc AS „Latvenergo” iekšējās statistikas gadā tiek fiksēti 2000–2500 patvaļīga elektroenerģijas patēriņa gadījumi, kuros nereti iesaistītas jau iepriekš šādos nodarījumos pieķertas personas. AS “Latvenergo” tehniski aprēķinātie elektroenerģijas komerczudumu apjomi (2004. – 2006. 4 mēnešos) ir vidēji 2,7% no elektroenerģijas sadales tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma.

Līdzšinējā prakse liecina, ka pašreizējais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai samazinātu patvaļīga elektroenerģijas patēriņa gadījumu skaitu un sauktu pie atbildības vainīgās personas.

Lietderīgi papildināt Krimināllikuma 182. pantu, līdzīgi kā pārējos Krimināllikuma XVIII nodaļas pantus, par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, ar jaunu otro daļu, kas paredz pastiprinātu atbildību par enerģijas patvaļīgu patēriņu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai personu grupā.

Nopietnus draudus energoapgādes komersantu komercdarbībai rada personas, kas organizēti un atklāti par atlīdzību citām personām izgatavo un uzstāda palīgierīces, kas ļauj elektroenerģiju patērēt bez maksas. Šo personu nodarījumiem likumā pašlaik atbildība nav noteikta.

Pieņemot likumu, plānots veicināt vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības par enerģijas patvaļīgu patēriņu vai palīgierīču, ar kuru palīdzību iespējams patvaļīgi patērēt enerģiju, izgatavošanu un uzstādīšanu citām personām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz palielināt piemērojamās sankcijas par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu vai elektronisko sakaru pakalpojumu nelikumīgu izmantošanu – sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās – sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā vai par tās traucēšanu, vai par iekārtu, ierīču vai programmatūras izgatavošanu, pielāgošanu, izplatīšanu vai uzstādīšanu, ja tas rada iespēju citām personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju – sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta ietekme netieša – iespējas personas, kas patvaļīgi lieto elektroenerģiju vai sniedz pakalpojumus elektroenerģijas komercuzskaites apiešanā vai bojāšanā saukt pie kriminālatbildības, kā rezultātā vainīgajām personām būtu jāsaņem atbilstošs sods.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006.

2007.

2008.

2009.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un v ai ir sagatavoti to projekti.

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavots likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas arī vērsts uz patvaļīgas enerģijas lietošanas gadījumu skaita samazināšanu.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Akciju sabiedrība "Latvenergo"

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšana veikta ar masu mēdiju palīdzību, kas ziņoja par šī likumprojekta būtību likumprojekta iesniegšanas laikā Valsts sekretāru sanāksmē. Paredzams, ka par šiem likumprojektiem sabiedrību informēs arī komersanti, kas veic elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādi, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrības informēšana par sagatavotā likumprojekta normām ir veikta ar masu mēdiju palīdzību, kas ziņoja par šī likumprojekta būtību likumprojekta iesniegšanas laikā Valsts sekretāru sanāksmē. Masu mēdiju interese par likumprojektu paredzama arī tā virzīšanas un izskatīšanas laikā gan Ministru kabinetā, gan Saeimas komisijā. Tāpat paredzams, ka par šiem likumprojektiem sabiedrību informēs arī komersanti, kas veic elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādi, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K. Gerhards

Dž.Innusa

I. Dravniece

U.Sarma

15.06.2006 10:44

1231

D.Rekšāne

7013218, Dace.Reksane@em.gov.lv