07

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”

(Reģ.nr.1827)

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(42)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta ievaddaļā atsauces uz likuma oficiālajām publikācijām šādā redakcijā:

‘’(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 154. nr.)’’.

Atbalstīts

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 154. nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

1.  1.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudas";

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt 1.punkta otro teikumu aiz vārdiem „obligātajām iemaksām” ar vārdiem „kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.”;

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt 1.punkta otro teikumu aiz vārdiem „obligātajām iemaksām” ar vārdiem „kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.”;

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

1.  1.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudas";

papildināt 1.punkta otro teikumu aiz vārdiem „obligātajām iemaksām” ar vārdiem „kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.”;

2) valsts nodeva - obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);                                   

aizstāt 2.punktā vārdu "uzņēmējdarbībai" ar vārdiem "saimnieciskajai darbībai";

 

 

 

aizstāt 2.punktā vārdu "uzņēmējdarbībai" ar vārdiem "saimnieciskajai darbībai";

7) refinansēšanas likme - Latvijas Bankas noteiktā īstermiņa kreditēšanas likme kredītiem, kurus tā izsniedz komercbankām likviditātes uzturēšanai;

izslēgt 7.punktu;

 

 

 

izslēgt 7.punktu;

11) darījums - darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai;

papildināt 11.punktu pēc vārda "grozīšanai" ar vārdu "turpināšanai";

 

 

 

papildināt 11.punktu pēc vārda "grozīšanai" ar vārdu "turpināšanai";

12) nodokļu parādu kapitalizācija - uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtu kapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

 "12) nodokļu parādu kapitalizācija – kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu;";

 

 

 

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

 "12) nodokļu parādu kapitalizācija – kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu;";

14)  izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa;

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji;”;

4

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 1.panta 14.punktā vārdus ‘’nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju’’ ar vārdiem ‘’nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas’’.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji;”;

16) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā;

 

 

5

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Aizstāt likuma 1.panta 16.punktā vārdu „obligāto” ar vārdu „noteikto”.

Atbalstīts

aizstāt l6.punktā vārdu „obligāto” ar vārdu „noteikto”;

18) saistītas personas — šā likuma izpratnē: divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) tie ir mātes un meitas uzņēmumi,

b) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma,

c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

d) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

e) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums) uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šā uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības,

f) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs,

g) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

 "18) saistītas personas – divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) tās ir mātes un meitas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības,

b) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā sabiedrībā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šai mātes un meitas komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nav balsu vairākuma,

c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komerc­sabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

d) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komerc­sabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vie­nām un tām pašām personām,

e) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komerc­sabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās sabiedrībās (ir balsu vairākums) komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla vai daļu vērtības,

f) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām
ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību valdēs (izpild­institūcijās),

g) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus;";

 

 

 

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

 "18) saistītas personas – divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) tās ir mātes un meitas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības,

b) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā sabiedrībā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šai mātes un meitas komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nav balsu vairākuma,

c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komerc­sabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

d) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komerc­sabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vie­nām un tām pašām personām,

e) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komerc­sabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās sabiedrībās (ir balsu vairākums) komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla vai daļu vērtības,

f) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām
ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību valdēs (izpild­institūcijās),

g) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus;";

 

papildināt pantu ar 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

 "19) nodokļa deklarācija – nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas;

20) informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu;

21) nodokļu pārkāpums — nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ ir pārkāptas šā likuma, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība;

22) nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;

23) soda nauda — obligāts maksājums, kas tiek uzlikts nodokļu revīzijas (audita) rezultātā par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu nodokļu administrācijai iesniegtajās vai iesniedzamajās nodokļu deklarācijās;

 

 

 

papildināt pantu ar 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

 "19) nodokļa deklarācija – nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas;

20) informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu;

21) nodokļu pārkāpums — nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ ir pārkāptas šā likuma, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība;

22) nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;

23) soda nauda — obligāts maksājums, kas tiek uzlikts nodokļu revīzijas (audita) rezultātā par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu nodokļu administrācijai iesniegtajās vai iesniedzamajās nodokļu deklarācijās;

 

24) struktūrvienība – juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) daļa, kura teritoriāli ir atdalīta no minēto personu vai to pārstāvju ju­ridiskās adreses un kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Lat­vijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa;

6

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 1.panta 24.punktu šādā redakcijā:

‘’24) struktūrvienība – juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Lat­vijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa;’’.

Atbalstīts

24) struktūrvienība – juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Lat­vijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa;

 

25) nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem;

 

 

 

25) nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem;

 

26) valsts noteiktais maksājums – ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus)."

 

 

 

26) valsts noteiktais maksājums – ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus)."

 

 

7

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt ar 27.punktu šādā redakcijā:

“27) nodokļu aprēķins – pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma sagatavots nodokļu administrācijas atzinums par budžetam nodarīto iespējamo zaudējumu (nodokļu, valsts nodevu un citu valsts noteikto maksājumu apmērā), pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, neizdodot administratīvo aktu.”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

2.pants. Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk - nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.

2. Papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "apstrī­dē­šanas un".

 

 

 

2. 2.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "apstrī­dē­šanas un".

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt likuma 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

            „(5) Šī likuma normas ir attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, cik to piemērošanas jautājumus neregulē Eiropas Savienības attiecīgi normatīvie akti.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

            „(5) Šī likuma normas ir attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, cik to piemērošanas jautājumus neregulē Eiropas Savienības attiecīgi tieši piemērojamie normatīvie akti.”.

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.9

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

            „(5) Šī likuma normas ir attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, cik to piemērošanas jautājumus neregulē Eiropas Savienības attiecīgi tieši piemērojamie normatīvie akti.”.

3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma

(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

 

10

 

 

 

 

 

 

 

 

11

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt likuma 3.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

            „4) Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma 3.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

            „4) Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.”.

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.11

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

3. Papildināt likuma 3.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

            „4) Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.”.

5.pants. Noteikumi

(1) Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

(2) Atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un apstiprina metodiku, pēc kādas aprēķināmi nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar nodokļu aprēķināšanu saistītās darbības.

3. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

 "(2) Valsts ieņēmumu dienests izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā."

 

 

 

4. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

 "(2) Valsts ieņēmumu dienests izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā."

9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma - valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.pants. Valsts nodevu objekti

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

9) par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem;

4. 11.panta otrajā daļā:

aizstāt 9.punktā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības";

 

 

 

5. 11.panta otrajā daļā:

aizstāt 9.punktā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības";

39) par atļaujas izsniegšanu veikt darbības, kuras nav uzņēmējdarbība, ar jonizējošā starojuma avotiem vai arī iegūt īpašumā jonizējošā starojuma avotus;

aizstāt 39.punktā vārdu "uzņēmējdarbība" ar vārdu "komercdarbība".

 

 

 

aizstāt 39.punktā vārdu "uzņēmējdarbība" ar vārdu "komercdarbība".

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai.

 

5.  14.pantā:

aizstāt septītās daļas 3.punktā vārdus "uzņēmējdarbības (komercdarbī­bas)" ar vārdiem "saimnieciskās darbības";

 

 

 

6.  14.pantā:

aizstāt septītās daļas 3.punktā vārdus "uzņēmējdarbības (komercdarbī­bas)" ar vārdiem "saimnieciskās darbības";

(8) Papildus septītajā daļā minētajam tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas uzņēmējdarbības (komercdarbības) vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

 

izteikt astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 "4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā."

 

 

 

izteikt astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 "4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā."

15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

 

6.  15.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 "1) aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas;";

 

 

 

7.  15.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 "1) aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas;";

3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 "3) iesniegt nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstveidā vai elektro­niskā veidā nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;";

 

 

 

 

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 "3) iesniegt nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstveidā vai elektro­niskā veidā nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;";

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

 

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "ieņēmumus un izdevumus apliecinošus" ar vārdiem "attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecino­šus";

 

 

 

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "ieņēmumus un izdevumus apliecinošus" ar vārdiem "attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecino­šus";

5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;

 

12

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likuma 15.pantā:

            aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdus „obligāto budžeta” ar vārdu „valsts noteikto”;

Atbalstīts

            aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdus „obligāto budžeta” ar vārdu „valsts noteikto”;

6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt uzņēmējdarbībai izmantojamās telpas;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdu "uzņēmējdarbībai" ar vārdiem "saimnieciskajai darbībai";

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdu "uzņēmējdarbībai" ar vārdiem "saimnieciskajai darbībai";

8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei lietot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus vai pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru;

 

13

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei lietot pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru;”.

Atbalstīts

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei lietot pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru;”;

11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantojami nodokļu bāzes noteikšanai.

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

 "11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai.";

 

 

 

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

 "11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai.";

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus „juridiskajām personām” ar vārdiem „komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām) un citām privāto tiesību juridiskajām personām”;

papildināt trešās daļas 5.punktu pēc vārdiem "nodokļu administrācijai" ar vārdu "informatīvo";

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus "vienu tūkstoti" ar vārdiem "trīs tūkstošus";

 

 

 

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus „juridiskajām personām” ar vārdiem „komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām) un citām privāto tiesību juridiskajām personām”;

papildināt trešās daļas 5.punktu pēc vārdiem "nodokļu administrācijai" ar vārdu "informatīvo";

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus "vienu tūkstoti" ar vārdiem "trīs tūkstošus";

7) pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;

aizstāt trešās daļas 7.punktā vārdus „uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdiem „komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) un citas privāto tiesību juridiskās personas”;

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešās daļas 7.punktā vārdus „uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdiem „komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) un citas privāto tiesību juridiskās personas”;

8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus „uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)” ar vārdiem „komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) un citai privāto tiesību juridiskajai personai”;

14

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 6.pantu (attiecībā uz grozījumiem likuma 15.panta trešās daļas 8. punktā) pirms vārda ‘’uzņēmumam’’ ar vārdu ‘’likvidējamam’’ un pirms vārda ‘’komercsabiedrībai’’ ar vārdu ‘’likvidējamai’’.

Atbalstīts

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus „likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)” ar vārdiem „likvidējamai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) un citai privāto tiesību juridiskajai personai”;

 

papildināt trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tā ir reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas.”

 

 

 

papildināt trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tā ir reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas.”

15.1 pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija

(1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, sabiedriskās organizācijas un to apvienības arī kā nodokļu maksātājus.

7.  15.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 "(1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saim­niecības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas koo­pe­ratīvās sabiedrības, politiskās organizācijas (partijas), biedrības un nodibinājumus arī kā nodokļu maksātājus, piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.";

 

 

 

8.  15.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 "(1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saim­niecības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas koo­pe­ratīvās sabiedrības, politiskās organizācijas (partijas), biedrības un nodibinājumus arī kā nodokļu maksātājus, piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.";

(2) Uzņēmumu reģistrs uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), tā pārstāvniecībai un filiālei, kā arī sabiedriskajai organizācijai un sabiedrisko organizāciju apvienībai piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu.

(3) Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), tā pārstāvniecībai un filiālei, kā arī sabiedriskajai organizācijai un sabiedrisko organizāciju apvienībai Uzņēmumu reģistrs izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.

izslēgt otro un trešo daļu;

 

 

 

izslēgt otro un trešo daļu;

(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvniecību vai filiāli, piešķir pārstāvniecībai vai filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un pārstāvniecības vai filiāles reģistrācijas apliecībā norāda arī vienoto attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas kodu.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 "(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot:

1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un filiāles reģistrācijas apliecībā norāda arī vienoto attiecīgā ko­mersanta reģistrācijas kodu;

2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un izsniedz filiāles vai pārstāvniecības reģistrācijas apliecību.";

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 "(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot:

1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un filiāles reģistrācijas apliecībā norāda arī vienoto attiecīgā ko­mersanta reģistrācijas kodu;

2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un izsniedz filiāles vai pārstāvniecības reģistrācijas apliecību.";

(8) Vienas darbdienas laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), tā pārstāvniecības vai filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā pārstāvniecību vai filiāli, par sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), to pārstāvniecībām un filiālēm, kā arī par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām.

izteikt astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas pārstāvniecību vai pārstāvi, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko organizāciju (partiju), biedrību un nodibinājumu, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju reģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā un saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, informāciju par komercs abiedrību un kooperatīvo sabiedrību dalībniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem komersantiem un to filiālēm, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, ārvalstu komersanta filiālēm, ārvalstu komersanta pārstāvniecībām, ārvalstu komersanta pārstāvjiem, organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām organizācijām (partijām), biedrībām un nodibinājumiem.”

 

 

 

izteikt astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas pārstāvniecību vai pārstāvi, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko organizāciju (partiju), biedrību un nodibinājumu, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju reģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā un saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, informāciju par komercsabiedrību un kooperatīvo sabiedrību dalībniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem komersantiem un to filiālēm, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, ārvalstu komersanta filiālēm, ārvalstu komersanta pārstāvniecībām, ārvalstu komersanta pārstāvjiem, organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām organizācijām (partijām), biedrībām un nodibinājumiem.”

16.pants. Nodokļu maksātāju tiesības

4) iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju;

8.  16.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

 "4) iepazīties ar pārbaudes aktiem (pārskatiem) un revīzijas (audita) lietas materiāliem, kuri attiecas uz pašu konkrēto nodokļu maksātāju, izņemot pārbaudes aktos (pārskatos) un revīzijas (audita) lietas materiālos esošo informāciju, kas saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju;";

 

 

 

9.  16.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

 "4) iepazīties ar pārbaudes aktiem (pārskatiem) un revīzijas (audita) lietas materiāliem, kuri attiecas uz pašu konkrēto nodokļu maksātāju, izņemot pārbaudes aktos (pārskatos) un revīzijas (audita) lietas materiālos esošo informāciju, kas saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju;";

 

5) pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

papildināt 5.punktu pirms vārda "pārsūdzēt" ar vārdiem "apstrīdēt un";

 

 

 

papildināt 5.punktu pirms vārda "pārsūdzēt" ar vārdiem "apstrīdēt un";

6) iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;

 

aizstāt 6.punktā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu” un vārdus “deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu” — ar vārdiem “nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu”;

 

 

 

aizstāt 6.punktā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu” un vārdus “deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu” — ar vārdiem “nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu”;

10) pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

papildināt 10.punktu pēc vārda "atmaksāšanu" ar vārdiem "vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai".

 

 

 

papildināt 10.punktu pēc vārda "atmaksāšanu" ar vārdiem "vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai".

18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

2) kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

9.  18.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 "2) kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;";

 

 

 

10.  18.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 "2) kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;";

3) kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;

papildināt 3.punktu pēc vārda "(nodevu)" ar vārdiem "kā arī citu valsts noteikto";

 

 

 

papildināt 3.punktu pēc vārda "(nodevu)" ar vārdiem "kā arī citu valsts noteikto";

6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;

 

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību;

 

 

 

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību;

7) rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;

7) pēc pārbaudes pabeigšanas iesniegt nodokļu maksātājam pārbaudes aktu (pārskatu). Ja nodokļu administrācija pārbaudi veic pēc tiesībaizsardzības iestādes pieprasījuma, nodokļu maksātājam iesniedzams izraksts no pārbaudes akta (pārskata), kas ietver tiesībaizsardzības iestādes pieļauto informāciju;";

15

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likumprojekta 9.pantā attiecībā uz likuma 18.pantu:

            aizstāt 7.punktā vārdus „tiesībaizsardzības iestādes” ar vārdiem „kriminālprocesa virzītāja”;

Atbalstīts

7) pēc pārbaudes pabeigšanas iesniegt nodokļu maksātājam pārbaudes aktu (pārskatu). Ja nodokļu administrācija pārbaudi veic pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, nodokļu maksātājam iesniedzams izraksts no pārbaudes akta (pārskata), kas ietver kriminālprocesa virzītāja pieļauto informāciju;";

10) pieņemt lēmumu un informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot tās termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts obligātos maksājumus un taksācijas periodus;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

 "10) pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus;";

 

 

 

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

 "10) pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus;";

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;

aizstāt 11.punktā vārdus "nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas" ar vārdiem "nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus";

 

 

 

aizstāt 11.punktā vārdus "nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas" ar vārdiem "nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus";

13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un pavadzīmju numuru vienoto datu bāzi (reģistru);

 

16

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izslēgt 13.punktā vārdus „stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un”;

Atbalstīts

izslēgt 13.punktā vārdus „stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un”;

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju, tirgotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru);

izslēgt 14.punktā vārdu “tirgotāju”;

 

 

 

izslēgt 14.punktā vārdu “tirgotāju”;

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi pieteikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.

papildināt pantu ar 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“16) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu;

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“16) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu;

 

17) uzturēt komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību) un citu privāto tiesību juridisko personu — Latvijas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontu vienotu reģistru (turpmāk — juridisko personu kontu reģistrs);

18) nodrošināt kredītiestādēm — Latvijas Republikas rezidentiem tiešsaistes pieeju juridisko personu kontu reģistra informācijai.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17) uzturēt komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību) un citu privāto tiesību juridisko personu — Latvijas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontu vienotu reģistru (turpmāk — juridisko personu kontu reģistrs);

18) nodrošināt kredītiestādēm — Latvijas Republikas rezidentiem tiešsaistes pieeju juridisko personu kontu reģistra informācijai.”;

 

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu nodokļu administrācija nodokļu maksātājam sūta pa pastu, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam informācija paziņota septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā.

 

 

 

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu nodokļu administrācija nodokļu maksātājam sūta pa pastu, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam informācija paziņota septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā.

 

(3) Šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu nodokļu maksātājam nodokļu administrācija nesniedz, ja nodokļu revīzija (audits) veicama pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma vai nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka nodokļu maksātājs veic darbības, lai izvairītos no nodokļu revīzijas (audita) vai apgrūtinātu to.

17

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Aizstāt trešajā daļā vārdus „pēc tiesībaizsardzības iestāžu” ar vārdiem „pēc kriminālpro cesa virzītāja”;

Atbalstīts

(3) Šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu nodokļu maksātājam nodokļu administrācija nesniedz, ja nodokļu revīzija (audits) veicama pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka nodokļu maksātājs veic darbības, lai izvairītos no nodokļu revīzijas (audita) vai apgrūtinātu to.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 10.punktā nodokļu administrācijai noteiktais termiņš paziņojuma sniegšanai par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu nav attiecināms uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek uzsākta, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

 

 

 

(4) Šā panta pirmās daļas 10.punktā nodokļu administrācijai noteiktais termiņš paziņojuma sniegšanai par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu nav attiecināms uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek uzsākta, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

18.1 pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem obligātajiem  maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

 

18

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likuma 18.1 pantā:

            aizstāt nosaukumā vārdu „obligātajiem” ar vārdiem “valsts noteiktajiem”;

Atbalstīts

11. 18.1 pantā:

            aizstāt nosaukumā vārdu „obligātajiem” ar vārdiem “valsts noteiktajiem”;

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam;

10. Izslēgt 18.1 panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "pamatparāda palielinājuma un".

19

 

 

 

 

 

20

 

 

 

 

 

 

 

 

21

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „obligātos” ar vārdiem “valsts noteiktos”;

 

Juridiskais birojs

ierosinām izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

‘’10. Izslēgt 18.1 panta pirmās daļas 3.punktā un otrajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma un".

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „obligātos” ar vārdiem “valsts noteiktos” un izslēgt vārdus "pamatparāda palielinājuma un";

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.21

 

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.21

 

 

 

 

Atbalstīts

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „obligātos” ar vārdiem “valsts noteiktos” un izslēgt vārdus "pamatparāda palielinājuma un";

(2) Attiecībā uz nodokļu prasījumu izpildi citu Eiropas Savienības dalībvalstu labā ir piemērojami šā likuma noteikumi. Nodokļu prasījums ir prasījums attiecībā uz nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu pamatparāda summas, kā arī ar to saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas piedziņu.

 

22

 

 

 

 

 

23

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

aizstāt otrajā daļā vārdu „obligāto” ar vārdiem „valsts noteikto”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt otrajā daļā vārdu „obligāto” ar vārdiem “valsts noteikto” un izslēgt vārdus "pamatparāda palielinājuma un".

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.23

 

Atbalstīts

aizstāt otrajā daļā vārdu „obligāto” ar vārdiem “valsts noteikto” un izslēgt vārdus "pamatparāda palielinājuma un".

19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība

(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

 

11. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdus "atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā" ar vārdiem "par summu, kas vienāda ar pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā atlīdzināmajai summai aprēķinātās nokavējuma naudas’’.

 

 

 

12. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdus "atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā" ar vārdiem "par summu, kas vienāda ar pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā atlīdzināmajai summai aprēķinātās nokavējuma naudas’’.

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests, Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;

7) izložu un azartspēļu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8) muitas nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

 

24

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izteikt 20.panta 8.punktu šādā redakcijā:

            „8) muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus – Valsts ieņēmumu dienests.”.

 

Atbalstīts

13. 20.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

            „8) muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus – Valsts ieņēmumu dienests.”;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Valsts ieņēmumu dienests.

12. Papildināt 20.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) vieglo automobiļu un motociklu nodokli – Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši likumam "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem."

 

 

 

 

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) vieglo automobiļu un motociklu nodokli – Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši likumam "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem."

23.pants. Nodokļa maksājuma apmēra precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības pēc nodokļu revīzijas (audita) precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām. Ja attiecībā uz konkrētu nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts obligāto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Ja nodokļu administrācija aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, tai ir tiesības:

1) papildus aprēķināt nodokļus, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi, kā arī samazināt nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa;

2) uzlikt soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

(3) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par 30 dienām, lai iegūtu papildu informāciju nodokļu revīzijas (audita) veikšanai. Ja nepieciešams iegūt papildu informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt vēl līdz 30 dienām pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.

13.  23.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 "(1) Nodokļu administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita) nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu (nodevu) aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu triju gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

 (2) Nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(3) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1 daļai.";

25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likuma 23.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

„(11) Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu (budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu) summu.”.

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likuma 23.pantā:

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

„(41) Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu (budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu) summu. Šādā kārtā sagatavots atzinums nav administratīvs akts. Uz atzinumu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.”.

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

14.  23.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 "(1) Nodokļu administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita) nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu (nodevu) aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu triju gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

 (2) Nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(3) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1 daļai.";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:

 

 

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:

 

1) no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai;

 

 

 

1) no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai;

 

2) par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, ja nokavējuma fakts ir dokumentāri pierādīts un pieprasītās ziņas attiecas uz nodokļu revīzijā (auditā) pārbaudāmiem nodokļiem, nodevām vai citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, un tās ir vai tām vajadzēja būt nodokļu maksātāja rīcībā;

 

 

 

 

2) par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, ja nokavējuma fakts ir dokumentāri pierādīts un pieprasītās ziņas attiecas uz nodokļu revīzijā (auditā) pārbaudāmiem nodokļiem, nodevām vai citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, un tās ir vai tām vajadzēja būt nodokļu maksātāja rīcībā;

 

3) kurā nodokļu revīzijas (audita) veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, ja prombūtnes fakts ir dokumentāri apstiprināts.”;

 

 

 

3) kurā nodokļu revīzijas (audita) veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, ja prombūtnes fakts ir dokumentāri apstiprināts.”;

(4) Šā panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek veikta pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma.

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "uz gadījumiem, kad" ar vārdiem "tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude vai";

27

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

aizstāt panta ceturtajā daļā vārdus „tiesībaizsardzības iestāžu” ar vārdiem „kriminālprocesa virzītāja”.

Atbalstīts

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "uz gadījumiem, kad" ar vārdiem "tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude vai";

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „tiesībaizsardzības iestāžu” ar vārdiem „kriminālprocesa virzītāja”;

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

„(41) Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu (budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu) summu. Šādā kārtā sagatavots atzinums nav administratīvs akts. Uz atzinumu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.”.

(5) Nodokļu administrācija veic tematisko pārbaudi, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

aizstāt piektajā daļā vārdus "triju darba dienu" ar skaitli un vārdu "30 dienu";

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus "triju darba dienu" ar skaitli un vārdu "30 dienu";

(6) Veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus;

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā uzņēmējdarbības veidā vai ir citi apstākļi [arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

aizstāt sestās daļas 4.punktā vārdus "deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus" ar vārdiem "nodokļu deklarācijas";

aizstāt sestās daļas 11.punktā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdiem "saim­nieciskās darbības";

 

 

 

aizstāt sestās daļas 4.punktā vārdus "deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus" ar vārdiem "nodokļu deklarācijas";

aizstāt sestās daļas 11.punktā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdiem "saim­nieciskās darbības";

(8) Aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto savā rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un noguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Šī informācija bez maksas saņemama no:

aizstāt astotās daļas ievaddaļā vārdus "uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzņēmumu" ar vārdiem "kapitālsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā saimnieciskās darbības veida sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību)";

 

 

 

aizstāt astotās daļas ievaddaļā vārdus "uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzņēmumu" ar vārdiem "kapitālsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā saimnieciskās darbības veida sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību)";

4) Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

aizstāt astotās daļas 4.punktā vārdus "uzņēmējdarbības veida uzņēmumu" ar vārdiem "saimnieciskās darbības veida komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) vai citu privāto tiesību juridisko personu".

 

 

 

aizstāt astotās daļas 4.punktā vārdus "uzņēmējdarbības veida uzņēmumu" ar vārdiem "saimnieciskās darbības veida komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) vai citu privāto tiesību juridisko personu".

23.1 pants. Nodokļu iemaksāšana budžetā

(1) Nodokļu maksātājs iemaksā nodokļus budžetā saskaņā ar nodokļu administrācijas norādītajiem budžeta kontiem.

(2) Nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts budžets vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem tiek ieskaitīti budžetā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi.

14. Papildināt 23.1 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 "(4) Personas, kuras iekasē valsts nodevas skaidrā naudā, iepriekšējā mēnesī iekasētās valsts nodevu summas ieskaita valsts budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi."

 

 

 

15. Papildināt 23.1 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 "(4) Personas, kuras iekasē valsts nodevas skaidrā naudā, iepriekšējā mēnesī iekasētās valsts nodevu summas ieskaita valsts budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi."

24.pants. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1) pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās;

2) atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš;

3)  sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;

4)  sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.

15. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. un 2.punktā vārdus "neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu";

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "nodokļu maksājumu" ar vārdiem "nokavējuma naudu";

 

 

 

16. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. un 2.punktā vārdus "neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu";

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "nodokļu maksājumu" ar vārdiem "nokavējuma naudu";

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto kārtējo un nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu pagarināšanu gadījumos, kad konkrētos nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ir tiesīgs veikt Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, kas ir saskaņots ar attiecīgajām pašvaldībām. Attiecībā uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

 

 

 

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

(6) Nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

izslēgt sestajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudu";

 

 

 

izslēgt sestajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudu";

(7) Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 "(7) Kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.";

 

 

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 "(7) Kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.";

(8) Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos. Nodokļa pamatparāds, arī samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus.

 

izslēgt astotās daļas otro teikumu;

 

 

 

izslēgt astotās daļas otro teikumu;

(10) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:

1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai to daļām;

aizstāt desmitās daļas 1.punktā vārdus "privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" ar vārdiem "privatizējamām kapitālsabiedrībām";

 

 

 

aizstāt desmitās daļas 1.punktā vārdus "privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" ar vārdiem "privatizējamām kapitālsabiedrībām";

2) privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

 

aizstāt desmitās daļas 2.punktā vārdus "privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem" ar vārdiem "privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām";

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt desmitās daļas 2.punktā vārdus "privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem" ar vārdiem "privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām";

(12) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(14) Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt zemes nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zemes nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

 

aizstāt divpadsmitajā un četrpadsmitajā daļā vārdus "privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem" ar vārdiem "privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām".

 

 

 

aizstāt divpadsmitajā un četrpadsmitajā daļā vārdus "privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem" ar vārdiem "privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām".

25.pants. Nodokļu parādu dzēšana

(1) Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šādos gadījumos:

16.  25.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 "(1) Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šādos gadījumos:";

 

 

 

17.  25.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 "(1) Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šādos gadījumos:";

1) uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) - ja ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, dibinātāja - īpašnieka nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

3) fiziskajai personai - nodokļu maksātājam - viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)" ar vārdiem "komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskajai personai";

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudas un";

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)" ar vārdiem "komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskajai personai";

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudas un";

(3) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto zemes nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.”;

 

 

 

 

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.”;

 

(5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nosūta:

1) Valsts ieņēmumu dienests - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīkojumu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2) pašvaldības - domes (padomes) lēmumu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta.

aizstāt piektās daļas 1. un 2.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmēj­sabiedrību)" ar vārdiem "komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību) un citu privāto tiesību juridisko personu".

 

 

 

aizstāt piektās daļas 1. un 2.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmēj­sabiedrību)" ar vārdiem "komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību) un citu privāto tiesību juridisko personu".

 

17. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

 "25.1 pants. Nodokļu pārmaksu dzēšana

 Pārmaksātās nodokļa summas pēc tam, kad nodokļu maksātājs likvidēts un izslēgts no nodokļu maksātāju reģistra, dzēš:

1) valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas – Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes vadītājs;

2) pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas – attiecīgās pašvaldības."

 

 

 < ![endif]>

18. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

 "25.1 pants. Nodokļu pārmaksu dzēšana

 Pārmaksātās nodokļa summas pēc tam, kad nodokļu maksātājs likvidēts un izslēgts no nodokļu maksātāju reģistra, dzēš:

1) valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas – Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes vadītājs;

2) pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas – attiecīgās pašvaldības."

26.pants. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

18.  26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai” ar vārdiem “nodokļu deklarācijai” un vārdus “pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas” ar vārdiem — “nokavējuma naudu”;

 

 

 

19.  26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai” ar vārdiem “nodokļu deklarācijai” un vārdus “pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas” ar vārdiem — “nokavējuma naudu”;

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

 

28

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likuma 26.pantā:

izteikt trešās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

“1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidrās naudas maksājumu veikšanu. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Inkasācijas uzdevuma saņēmējs pēc inkasācijas uzdevuma izpildes informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu. Līdz inkasācijas uzdevuma izpildei inkasācijas uzdevuma saņēmējam informāciju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu izpaust jebkādā veidā ir aizliegts.

            2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas, individuālā komersanta, kā arī citas fiziskās personas, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likuma 26.pantā:

izteikt trešās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

“1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskas personas, kas nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidrās naudas maksājumu veikšanu. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Inkasācijas uzdevuma saņēmējs informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu.

            2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.29

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt trešās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

“1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskas personas, kas nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidrās naudas maksājumu veikšanu. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Inkasācijas uzdevuma saņēmējs informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu.

            2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā.”.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

aizstāt sestās daļas 1.punktā vārdu "pārsūdzēts" ar vārdu "apstrīdēts";

 

 

 

aizstāt sestās daļas 1.punktā vārdu "pārsūdzēts" ar vārdu "apstrīdēts";

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas zvērināta tiesu izpildītāja darbības, —  uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, —  līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, — līdz aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, — līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, — līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

papildināt astoto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

 "9) lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, – līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību."

 

 

 

papildināt astoto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

 "9) lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, – līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību."

26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

19. Aizstāt 26.1 panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumus (uzņēmēj­sabiedrības)" ar vārdiem "komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) vai citas privāto tiesību juridiskās personas".

 

 

 

20. Aizstāt 26.1 panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumus (uzņēmēj­sabiedrības)" ar vārdiem "komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) vai citas privāto tiesību juridiskās personas".

27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

20. Aizstāt 27.pantā vārdu "uzņēmējsabiedrības" ar vārdiem "komerc­sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) vai citas privāto tiesību juridiskās personas".

 

 

 

21. Aizstāt 27.pantā vārdu "uzņēmējsabiedrības" ar vārdiem "komerc­sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) vai citas privāto tiesību juridiskās personas".

28.pants. Nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana

(1) Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

21.  28.pantā:

izteikt pirmās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Atmaksājamās summas palielina par pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, bet gadījumos, kad nepareizi piedzītās maksājumu summas nav atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielina par šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, aprēķinot to no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.";

 

 

 

22.  28.pantā:

izteikt pirmās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Atmaksājamās summas palielina par pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, bet gadījumos, kad nepareizi piedzītās maksājumu summas nav atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielina par šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, aprēķinot to no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.";

(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma atmaksājamas 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību.  Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamās summas palielinās par 0,03 procentiem no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai un pēc nodokļu administrācijas pārbaudes novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai vai atmaksājamas 15 dienu laikā, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību. Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamo summu palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, aprēķinot to no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.";

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai un pēc nodokļu administrācijas pārbaudes novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai vai atmaksājamas 15 dienu laikā, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību. Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamo summu palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, aprēķinot to no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.";

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 "(21) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātāja pieprasījums saņemts triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, nodokļu administrācijai, ja tā uzsākusi pārmaksātās nodokļu summas pārbaudi, līdz pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ir tiesības pieņemt lēmumu par šo summu novirzīšanu vai atmaksāšanu neatkarīgi no tā, vai ir pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa.";

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 "(21) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātāja pieprasījums saņemts triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, nodokļu administrācijai, ja tā uzsākusi pārmaksātās nodokļu summas pārbaudi, līdz pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ir tiesības pieņemt lēmumu par šo summu novirzīšanu vai atmaksāšanu neatkarīgi no tā, vai ir pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa.";

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā, kā arī nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai pret kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums.

aizstāt trešajā daļā vārdus “ierosināta krimināllieta” ar vārdiem “uzsākts kriminālprocess” un vārdus “krimināllietas izbeigšanu” — ar vārdiem “kriminālprocesa izbeigšanu personu reabilitējošu apstākļu dēļ”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus “ierosināta krimināllieta” ar vārdiem “uzsākts kriminālprocess” un vārdus “krimināllietas izbeigšanu” — ar vārdiem “kriminālprocesa izbeigšanu personu reabilitējošu apstākļu dēļ”;

(4) Nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksas, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudu";

 

 

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudu";

(7) Šā panta piektās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums slēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem, un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un valsts nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

aizstāt septītajā daļā vārdus "ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu" ar vārdiem "un ar to saistīto no­kavējuma naudu un soda naudu".

 

 

 

aizstāt septītajā daļā vārdus "ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu" ar vārdiem "un ar to saistīto no­kavējuma naudu un soda naudu".

28.1 pants. Stingrās uzskaites pavad­zīmju-rēķinu, pavadzīmju ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

22. 28.1pantā:

 

30

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likumprojekta 22.pantā attiecībā uz likuma 28.1pantu:

            izslēgt panta nosaukumā vārdus “stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu”;

Atbalstīts

23. 28.1pantā:

            izslēgt panta nosaukumā vārdus “stingrās uzskaites pavadzīmju - rēķinu”;

(1) Lai nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām nodrošinātu akcīzes preču (alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu) un medikamentu saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzu un pilnīgu dokumentāru noformēšanu, nodokļu maksātāji lieto stingrās uzskaites pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtību, to lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, kārtību, kādā šīs pavadzīmes-rēķini noformējami, reģistrējami, piemērojami, uzskaitāmi vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību.

izslēgt pirmās daļas pirmo teikumu;

31

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

izslēgt panta pirmo daļu.

Atbalstīts

izslēgt panta pirmo daļu;

(4) Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kā arī prasības elektronisko ierīču un iekārtu ekspertīžu veikšanai.

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “kā arī prasības elektronisko ierīču un iekārtu ekspertīžu veikšanai”;

 

 

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “kā arī prasības elektronisko ierīču un iekārtu ekspertīžu veikšanai”;

(5) Ministru kabinets nosaka elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus un lietošanas kārtību, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji, apkalpojošie dienesti, eksperti un ekspertīzes akti reģistrējami vienotajā datu bāzē (reģistrā), un to uzraudzības un kontroles kārtību.

aizstāt piektajā daļā vārdus “tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji, apkalpojošie dienesti, eksperti un ekspertīzes akti” ar vārdiem “un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti”.

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus “tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji, apkalpojošie dienesti, eksperti un ekspertīzes akti” ar vārdiem “un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti”.

 

23. Papildināt likumu ar 28.2 pantu šādā redakcijā:

 "28.2 pants. Valsts nodevu atmaksāšana

Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota pieprasījuma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Pieprasījumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.”

 

 

 

24. Papildināt likumu ar 28.2 pantu šādā redakcijā:

 "28.2 pants. Valsts nodevu atmaksāšana

Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota pieprasījuma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Pieprasījumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.”

VII nodaļa
Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu

 

24. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa

Atbildība par nodokļu pārkāpumiem".

 

 

 

25. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa

Atbildība par nodokļu pārkāpumiem".

29.pants. Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana

25.  29.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 "29.pants. Nokavējuma naudas aprēķināšana";

 

 

 

26.  29.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 "29.pants. Nokavējuma naudas aprēķināšana";

(1) Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

izslēgt pirmo daļu;

(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

izslēgt otrajā daļā vārdus "(arī soda naudas)";

 

 

 

izslēgt otrajā daļā vārdus "(arī soda naudas)";

(3) Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darba dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

izteikt trešās daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

 "Nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot).";

 

 

 

izteikt trešās daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

 "Nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot).";

(4) Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana:

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 "(4) Nokavējuma naudas aprēķināšana:";

 

 

 

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 "(4) Nokavējuma naudas aprēķināšana:";

1) tiek pārtraukta, ja šā likuma 24.pantā nav noteikts citādi:

a) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, - no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas,

c) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;

aizstāt ceturtās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā vārdus "privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – no dienas, kad tie nodoti" ar vārdiem "privatizējamām kapitālsabiedrībām – no dienas, kad tās nodotas privatizācijai, kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas";

aizstāt ceturtās daļas 1.punkta "b" un "c" apakšpunktā vārdus "uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" ar vārdiem "komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām)";

 

 

 

aizstāt ceturtās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā vārdus "privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – no dienas, kad tie nodoti" ar vārdiem "privatizējamām kapitālsabiedrībām – no dienas, kad tās nodotas privatizācijai, kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas";

aizstāt ceturtās daļas 1.punkta "b" un "c" apakšpunktā vārdus "uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" ar vārdiem "komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām)";

2) tiek atjaunota, ja:

a) šīs daļas 1.punkta "a" vai "c" apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta;

b) šīs daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

 

aizstāt ceturtās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā vārdus "Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda" ar vārdiem "Nokavējuma nauda";

aizstāt ceturtās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdiem "komersantu, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību)";

 

 

 

aizstāt ceturtās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā vārdus "Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda" ar vārdiem "Nokavējuma nauda";

aizstāt ceturtās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdiem "komersantu, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību)";

(5) Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktā pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

(7) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summa sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

izslēgt piektajā, sestajā un septītajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudas un".

 

 

 

izslēgt piektajā, sestajā un septītajā daļā vārdus "pamatparāda palielinājuma naudas un".

30.pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.

26. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais skaidrās naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 10 000 latu.

 

 

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais skaidrās naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 10 000 latu.

(3) Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tikai attiecībā uz starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem, kuriem deklarējamo darījumu kopsumma mēneša laikā pārsniedz 3000 latu un kuri šos darījumus ir deklarējuši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, netiek piemērota soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas.

(4) Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nav ievērojuši šā panta trešās daļas nosacījumus, maksā soda naudu atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem.

(5) Šā panta normas neattiecas uz:

1) kredītiestāžu pakalpojumiem;

2) skaidrās naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā noteikto darījumu dalībnieku kontos.

(6) Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta normas ir attiecināmas tikai uz preču pircēju.

(7) Maksājumos par pakalpojumiem, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, šā panta normas attiecināmas tikai uz pakalpojumu saņēmēju.

(3) Šā panta normas neattiecas uz:

1) kredītiestāžu pakalpojumiem;

2) skaidrās naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos.

(4) Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta normas attiecināmas tikai uz preču pircēju.

(5) Maksājumos par pakalpojumiem, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, šā panta normas attiecināmas tikai uz pakalpojumu saņēmēju.”

 

 

 

(3) Šā panta normas neattiecas uz:

1) kredītiestāžu pakalpojumiem;

2) skaidrās naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos.

(4) Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta normas attiecināmas tikai uz preču pircēju.

(5) Maksājumos par pakalpojumiem, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, šā panta normas attiecināmas tikai uz pakalpojumu saņēmēju.”

32.pants. Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

(2) Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu;

2) piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai.

(21) Šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas samazinātā nodokļa summai neaprēķina pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu. Ja maksājumi noteikto piecu dienu laikā netiek veikti, ar deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.

(3) (Izslēgta ar 13.04.2000. likumu).

(4) Samazinātā nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.

27. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Atbildība par budžetā iemaksājamās nodokļu summas samazināšanu 

(1) Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

(2) Ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

(3) Ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

(4) Ja nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatē, ka nodokļu maksātājs ir samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu summu par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), tādējādi izdarot atkārtotu nodokļu pārkāpumu, soda nauda tiek noteikta 100 procentu apmērā no attiecīgās nedeklarētās nodokļu summas.

 

 

 

28. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Atbildība par budžetā iemaksājamās nodokļu summas samazināšanu 

(1) Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

(2) Ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

(3) Ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

(4) Ja nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatē, ka nodokļu maksātājs ir samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu summu par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), tādējādi izdarot atkārtotu nodokļu pārkāpumu, soda nauda tiek noteikta 100 procentu apmērā no attiecīgās nedeklarētās nodokļu summas.

 

 (5) Piemērojot šā panta ceturto daļu, par atkārtotu ir uzskatāms pārkāpums, kas atbilst visām turpmāk minētajām pazīmēm:

1) iepriekšējais pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijā (auditā), kas pabeigta ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas brīža;

 

 

 

 

 

 

 

 (5) Piemērojot šā panta ceturto daļu, par atkārtotu ir uzskatāms pārkāpums, kas atbilst visām turpmāk minētajām pazīmēm:

1) iepriekšējais pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijā (auditā), kas pabeigta ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas brīža;

 

2) lēmums, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šajā pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams;

 

 

 

2) lēmums, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šajā pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams;

 

3) atkārtoto pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar iepriekšējā pārkāpuma pamatošanai iepriekšējā administratīvajā aktā minētajām analoģiskām normām.

 

 

 

 

3) atkārtoto pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar iepriekšējā pārkāpuma pamatošanai iepriekšējā administratīvajā aktā minētajām analoģiskām normām.

 

(6) Šā panta ceturtās daļas nosacījumus nepiemēro tiem nodokļu pārkāpumiem, kuri konstatēti nodokļu revīzijā (auditā), ko veic pēc nodokļu maksātāja nodokļa pārmaksas atmaksas pieprasījuma.

 

 

 

(6) Šā panta ceturtās daļas nosacījumus nepiemēro tiem nodokļu pārkāpumiem, kuri konstatēti nodokļu revīzijā (auditā), ko veic pēc nodokļu maksātāja nodokļa pārmaksas atmaksas pieprasījuma.

 

(7) Ja nodokļu maksātājs, kurš jau izdarījis atkārtotu nodokļu pārkāpumu, triju gadu laikā izdara vēl vienu vai vairākus tādus pašus nodokļu pārkāpumus, par katru no šiem turpmākajiem nodokļu pārkāpumiem tiek uzlikta soda nauda 150 procentu apmērā no nodokļu summas, kas nav deklarēta, izdarot attiecīgo pārkāpumu.

 

 

 

(7) Ja nodokļu maksātājs, kurš jau izdarījis atkārtotu nodokļu pārkāpumu, triju gadu laikā izdara vēl vienu vai vairākus tādus pašus nodokļu pārkāpumus, par katru no šiem turpmākajiem nodokļu pārkāpumiem tiek uzlikta soda nauda 150 procentu apmērā no nodokļu summas, kas nav deklarēta, izdarot attiecīgo pārkāpumu.

 

(8) Samazinātā nodokļa summa, nokavējuma nauda un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu.

 

 

 

 

(8) Samazinātā nodokļa summa, nokavējuma nauda un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu.

 

(9) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nesamaksā samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu un minētajam maksājumam nav pagarināts nomaksas termiņš šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija var iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.”

 

 

 

(9) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nesamaksā samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu un minētajam maksājumam nav pagarināts nomaksas termiņš šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija var iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.”

 32.1 pants. Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:

1) līdz 15 kalendāra dienām — 0,1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 50 latu;

2) no 16 līdz 30 kalendāra dienām — 0,5 procenti no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 200 latu;

3) virs 30 kalendāra dienām — 1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 latu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā deklarācijas aprēķina rezultātā nodoklis nav jāmaksā vai soda nauda, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir mazāka par 10 latiem, par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos uzliek soda naudu 10 latu apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi.

28. Izslēgt 32.1 pantu.

 

 

 

29. Izslēgt 32.1 pantu.

 

29. Papildināt likumu ar 32.2 pantu šādā redakcijā:

“32.2 pants. Sadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām

(1) Nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzēto informāciju vai papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus, izdevumus apliecinošus dokumentus un grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana noteiktajā termiņā.

32

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likumprojekta 29.pantā attiecībā uz 32.² pantu:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.”

Atbalstīts

30. Papildināt likumu ar 32.2 pantu šādā redakcijā:

“32.2 pants. Sadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām

(1) Nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.

 

(2) Nodokļu administrācijas amatpersona, pieprasot iesniegt informāciju, nosaka termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 30 dienām.”

 

 

 

(2) Nodokļu administrācijas amatpersona, pieprasot iesniegt informāciju, nosaka termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 30 dienām.”

33.pants. Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā) nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā.

(2) (Izslēgta ar 13.04.2000. likumu).

(3) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.

33.1 pants. Nodokļu administrācijas tiesības samazināt uzlikto soda naudu

(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audits) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā.

(2) Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām:

1) nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam;

2) nodokļu administrācijas teritoriālo iestāžu vadītājiem, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas teritoriālo iestāžu vadītāju nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no teritoriālās iestādes vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas.

30. Izslēgt 33. un 33.1 pantu.

 

 

 

31. Izslēgt 33. un 33.1 pantu.

 

31. Papildināt likumu ar 33.2 un 33.3 pantu šādā redakcijā:

“33.2 pants. Nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļu administrācijai iesniegtās nodokļu deklarācijas

Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai. Ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu un deklarācijā precizēto nodokļa maksājumu veic:

1) pirms saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, nokavējuma naudu piemēro šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā;

2) pēc tam, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, un līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, nokavējuma naudu piemēro šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu - 10 procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas.

 

 

 

 

32. Papildināt likumu ar 33.2 un 33.3 pantu šādā redakcijā:

“33.2 pants. Nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļu administrācijai iesniegtās nodokļu deklarācijas

Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dien ai. Ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu un deklarācijā precizēto nodokļa maksājumu veic:

1) pirms saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, nokavējuma naudu piemēro šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā;

2) pēc tam, kad saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, un līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, nokavējuma naudu piemēro šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu - 10 procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas.

 

 

33.3 pants. Nodokļu administrācijas uzliktās (aprēķinātās) soda naudas samazināšana

(1) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pieņem lēmumu samazināt nodokļu maksātājiem nodokļu revīzijas (audita) rezultātā uzlikto (aprēķināto) soda naudu šajā pantā noteiktajā apmērā, ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda.

33

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Likumprojekta 31.pantā attiecībā uz likuma 33.3 pantu:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „nosūtīts nodokļu administrācijas lēmums” ar vārdiem „saņemts nodokļu administrācijas lēmums”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

33.3 pants. Nodokļu administrācijas uzliktās (aprēķinātās) soda naudas samazināšana

(1) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pieņem lēmumu samazināt nodokļu maksātājiem nodokļu revīzijas (audita) rezultātā uzlikto (aprēķināto) soda naudu šajā pantā noteiktajā apmērā, ja nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram [ieskaitot nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai] un 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, iemaksā budžetā papildus aprēķināto nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu kopā ar soda naudu 15 procentu apmērā no nodokļa pamatparāda.

 

(2) Ja nodokļu pārkāpums (budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšana) triju gadu laikā ir izdarīts pirmo reizi, nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina pilnā apmērā.

(3) Ja nodokļu pārkāpums triju gadu laikā ir izdarīts atkārtoti un abos gadījumos budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem, nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina līdz 35 procentiem.

(4) Ja nodokļu pārkāpums triju gadu laikā ir izdarīts atkārtoti un vienā no abiem gadījumiem budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem, nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina līdz 50 procentiem.”

 

 

 

(2) Ja nodokļu pārkāpums (budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšana) triju gadu laikā ir izdarīts pirmo reizi, nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina pilnā apmērā.

(3) Ja nodokļu pārkāpums triju gadu laikā ir izdarīts atkārtoti un abos gadījumos budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem, nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina līdz 35 procentiem.

(4) Ja nodokļu pārkāpums triju gadu laikā ir izdarīts atkārtoti un vienā no abiem gadījumiem budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir samazināta ne vairāk kā par 15 procentiem, nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina līdz 50 procentiem.”

34.pants. Atbildība par uzņēmējdarbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

 

32.  34.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 "34.pants. Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem";

 

 

 

33.  34.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 "34.pants. Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem";

Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas tiesības, tad:

1) tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus dubultā apmērā;

izteikt panta ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

 "(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamo nodokļu summu, tad:

1) par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen iemaksājamo nodokļu summu un soda naudu 150 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Ja nav iespējams noteikt nodokļa lielumu, nodokli iekasē par iepriekšējo periodu aprēķinātās nodokļa summas apmērā, bet, ja tāda perioda nav, nodokļa lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem. Kopā ar aprēķināto nodokļa summu piedzen soda naudu 150 procentu apmērā no minētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas;";

 

 

 

izteikt panta ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

 "(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamo nodokļu summu, tad:

1) par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen iemaksājamo nodokļu summu un soda naudu 150 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Ja nav iespējams noteikt nodokļa lielumu, nodokli iekasē par iepriekšējo periodu aprēķinātās nodokļa summas apmērā, bet, ja tāda perioda nav, nodokļa lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem. Kopā ar aprēķināto nodokļa summu piedzen soda naudu 150 procentu apmērā no minētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas;";

2) pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

a) ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību;

b) muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja eksporta un importa operācijas;

c) bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;

aizstāt 2.punkta "a" apakšpunktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdu "komercdarbību";

 

 

 

aizstāt 2.punkta "a" apakšpunkt ā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdu "komercdarbību";

3) tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai.

aizstāt 3.punktā vārdus „krimināllietas ierosināšanai” ar vārdiem „kriminālprocesa uzsākšanai”.

 

 

 

aizstāt 3.punktā vārdus „krimināllietas ierosināšanai” ar vārdiem „kriminālprocesa uzsākšanai”.

34.1 pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.

33. Izteikt 34.1 panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālās pārbaudes, kuras laikā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē kā tiek ievērotas atsevišķas normatīvo aktu prasības, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, un veic krājumu atlikumu inventarizāciju, lai salīdzinātu faktiski esošos krājumus ar grāmatvedības uzrādītājiem, veikšanai apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas.”.

34

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 33.pantu šādā redakcijā:

‘’33. Izteikt likuma 34.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālās pārbaudes veikšanai apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām skaitot no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Speciālās pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē kā tiek ievērotas atsevišķas normatīvo aktu prasības, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, un veic krājumu atlikumu inventarizāciju, lai salīdzinātu faktiski esošos krājumus ar grāmatvedības uzrādītājiem. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.”.

Atbalstīts

34. Izteikt 34.1 panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālās pārbaudes veikšanai apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām skaitot no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Speciālās pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē kā tiek ievērotas atsevišķas normatīvo aktu prasības, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, un veic krājumu atlikumu inventarizāciju, lai salīdzinātu faktiski esošos krājumus ar grāmatvedības uzrādītājiem. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.”.

35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(1) Pēc nodokļu administrācijas pieteikuma uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piemēro vienkāršotās likvidācijas procesu, ja nodokļu maksātājs:

1) gada laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav uzsācis uzņēmējdarbību;

2) sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktās deklarācijas, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu un nodokļu administrācijai nav informācijas par šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;

3) nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai. Konkrētu materiālu iesniegšanas nepieciešamību izvērtē un tos papildus pieprasa attiecīgā valsts institūcija.

 

34. Izslēgt 35. pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35. Izslēgt 35. pantu.

37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumu par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

35. Izslēgt 37.panta pirmajā daļā vārdus "lēmumu par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem".

 

 

 

36. Izslēgt 37.panta pirmajā daļā vārdus "lēmumu par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem".

37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu      apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata iesniegumu un 30 dienu laikā sniedz atbildi;

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

 

 

36. Papildināt 37.1 panta otro daļu pēc vārdiem "Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus" ar vārdiem "izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem".

 

 

 

37. Papildināt 37.1 panta otro daļu pēc vārdiem "Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus" ar vārdiem "izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem".

40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

 

37. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdiem "komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) vai citas privāto tiesību juridiskās personas".

 

 

 

38. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdiem "komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) vai citas privāto tiesību juridiskās personas".

41.pants. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšana

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.

 

 

38. Aizstāt 41.panta sestajā daļā vārdus „krimināllietas ierosināšanu” ar vārdiem „kriminālprocesa uzsākšanu”.

 

 

 

39. Aizstāt 41.panta sestajā daļā vārdus „krimināllietas ierosināšanu” ar vārdiem „kriminālprocesa uzsākšanu”.

Pārejas noteikumi

76. Šā likuma 28.1panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 31.decembrim.

39. Pārejas noteikumos:

izteikt 76. un 77.punktu šādā redakcijā:

“76. Šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 31.jūnijam, bet 28.1 panta piektajā daļā paredzētos noteikumus — līdz 2006.gada 31.decembrim.

35

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 76.punktā skaitli un vārdu „31.jūnijam” ar skaitli un vārdu „1.jūlijam”.

Atbalstīts

 

 

40. Pārejas noteikumos:

izteikt 76. un 77.punktu šādā redakcijā:

“76. Šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūlijam, bet 28.1 panta piektajā daļā paredzētos noteikumus — līdz 2006.gada 31.decembrim.

 

77. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”.

77. Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”, ciktāl tie nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības un ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām.”;

 

36

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumu 77.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

„ , bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.’’

Atbalstīts

 

 

77. Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”, ciktāl tie nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības un ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.”;

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 83., 84., 85., 86., 87., 88. un 89.punktu šādā redakcijā:

“83. Grozījumi šā likuma 1.panta 1.punktā, grozījums attiecībā uz 1.panta 7.punkta izslēgšanu, 1.panta 21., 22., 23.punkts, grozījumi 9.panta otrajā daļā un 18.panta 9., 10. un 11.punktā, 18.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, grozījumi 19.panta pirmajā daļā un 24.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, 24.panta sestajā, septītajā, astotajā un desmitajā daļā, 25.panta pirmās daļas ievaddaļā un trešajā daļā, 25.1 pants, grozījumi 28.panta pirmajā un septītajā daļā, 29.panta nosaukumā, grozījumi attiecībā uz 29.panta pirmās daļas izslēgšanu, grozījumi 29.panta trešajā daļā, ceturtās daļas ievaddaļā un 2.punkta “a” apakšpunktā un piektajā, sestajā un septītajā daļā, 32.panta jaunā redakcija, grozījumi attiecībā uz 32.1 panta izslēgšanu, 32.2 pants, grozījumi attiecībā uz 33. un 33.1 panta izslēgšanu, 33.2 un 33.3 pants, grozījumi 34.pantā un 35.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

84. Grozījumi 15.1 pantā attiecībā uz Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

87. Akcīzes preču (alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu) un medikamentu saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzai un dokumentārai noformēšanai stingrās uzskaites pavadzīmi-rēķinu nodokļu maksātājiem ir pienākums lietot līdz 2006.gada 31.decembrim.

89. Grozījumi šā likuma 18.panta 14.punktā, 28.1 panta ceturtajā un piektajā daļā stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

 

37

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izslēgt likuma pārejas noteikumu papildinājumu ar 83., 84.,87. un 89. punktu.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

38

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 84.punktu šādā redakcijā:

„84. Grozījums likuma 18.panta 13.punktā attiecībā uz vārdu „stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un” izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”.

 

Atbalstīts

 

 

papildināt likuma pārejas noteikumus ar 84., 85., 86. un 87. punktu šādā redakcijā:

„84. Grozījums likuma 18.panta 13.punktā attiecībā uz vārdu „stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un” izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”.

 

85. Konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējuma naudu. 

 

 

 

85. Konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējuma naudu. 

 

 

86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

39

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 86.punktu šādā redakcijā:

„86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.

 

Atbalstīts

 

 

86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

88. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapu iegādi līdz 2006.gada 31.decembrim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus, kas līdz 2006.gada 31.decembrim ir iegādāti Valsts ieņēmumu dienestā, nodokļu maksātāji no 2007.gada 1.janvāra var izmantot pēc izvēles.

40

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izteikt likuma pārejas noteikumu papildinājumu ar 88.punktu šādā redakcijā:

            “88. Nodokļu maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iegādātās stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus darījumu noformēšanai pēc izvēles var izmantot līdz 2008.gada 1.janvārim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem.”.

 

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

 

87. Nodokļu maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iegādātās stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus darījumu noformēšanai pēc izvēles var izmantot līdz 2008.gada 1.janvārim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem.

 

 

41

 

 

 

 

 

 

 

 

42

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 90.punktu šādā redakcijā:

„90. Likums stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī”.

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumu ar normu par tā spēkā stāšanos šādā redakcijā:

 „Likums stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.42

 

 

 

 

Atbalstīts

Likums stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī.