Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

(Steidzams)

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

(Reģ. nr. 1858)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k	Iesniegtie priekšlikumi ( 34 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5
	Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā				Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā
	Izdarīt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "paziņojums" (attiecīgā locījumā) un vārdu "pieteikšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "paziņošana" (attiecīgā locījumā).				1. Aizstāt visā likumā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “paziņojums” (attiecīgā locījumā) un vārdu “pieteikšana” (attiecīgā locījumā) — ar vārdu “paziņošana” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini	2.  1.pantā:				2.  1.pantā:
	izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:				izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Likumā lietotie termini atbilst Padomes regulā Nr.659/1999, Komisijas regulās Nr.68/2001, Nr.70/2001, Nr.2204/2002 un citās uz Padomes regulas Nr.994/98 pamata izdotajās Komisijas regulās lietotajiem terminiem.	"(1) Likumā lietotie termini atbilst Padomes 1999.gada 22.marta Regulā (EK) Nr.659/1999 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta piemērošanas kārtību (turpmāk – regula Nr.659/1999), Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulā (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību palīdzībai (turpmāk – regula Nr.68/2001), Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulā (EK) Nr.70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – regula Nr.70/2001), Komisijas 2002.gada 12.decembra Regulā (EK) Nr.2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (turpmāk – regula Nr.2204/2002), Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.363/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību atbalstam (turpmāk – regula Nr.363/2004), Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.64/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk – regula Nr.364/2004), un citās uz Padomes 1998.gada 7.maija Regulas (EK) Nr.994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo palīdzību (turpmāk – regula Nr.994/98), pamata izdotajās Komisijas regulās lietotajiem terminiem.";	1 2 3	Juridiskais birojs Likumprojekta 1.pantā (par grozījumiem likuma 1.pantā): aizstāt pirmajā daļā vārdus iekavās “regula Nr.659/1999” ar vārdiem “Padomes regula Nr.659/1999”; Juridiskais birojs papildināt pirmajā daļā visus turpmākos vārdus iekavās pirms vārda “regula” ar vārdu “Komisijas”; Juridiskais birojs aizstāt pirmajā daļā vārdus iekavās “regula Nr.994/98” ar vārdiem “Padomes regula Nr.994/98”;	atbalstīt atbalstīt atbalstīt	“(1) Likumā lietotie termini atbilst Padomes 1999.gada 22.marta regulā (EK) Nr.659/1999 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta piemērošanas kārtību (turpmāk — Padomes regula Nr.659/1999), Komisijas 2001.gada 12.janvāra regulā (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību palīdzībai (turpmāk — Komisijas regula Nr.68/2001), Komisijas 2001.gada 12.janvāra regulā (EK) Nr.70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk — Komisijas regula Nr.70/2001), Komisijas 2002.gada 12.decembra regulā (EK) Nr.2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (turpmāk — Komisijas regula Nr.2204/2002), Komisijas 2004.gada 25.februāra regulā (EK) Nr.363/2004, ar ko groza regulu (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību atbalstam (turpmāk — Komisijas regula Nr.363/2004), Komisijas 2004.gada 25.februāra regulā (EK) Nr.64/2004, ar ko groza regulu (EK) Nr.70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk — Komisijas regula Nr.364/2004), un citās uz Padomes 1998.gada 7.maija regulas (EK) Nr.994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo palīdzību (turpmāk — Padomes regula Nr.994/98), pamata izdotajās Komisijas regulās lietotajiem terminiem.”;
(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini: 1) atbalsta intensitāte — subsīdijas ekvivalents, reizināts ar simtu un dalīts ar kopējām atbalstāmā projekta izmaksām; 2) atbalsta sniedzējs — valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai kas ir atbildīga par atbalsta programmas normu izstrādi vai atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta piemērošanu; 3) subsīdijas ekvivalents — naudas izteiksmē aprēķināts atbalsta saņēmēja ieguvums no atbalsta, kura aprēķināšanai kārtējā gadā izmanto Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi.
	papildināt otro daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:				papildināt otro daļu ar 2.^1un 2.^2punktu šādā redakcijā:
	"4) ekskluzīvas tiesības – tiesības, ko valsts ar normatīvu aktu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt kādas darbības noteiktā administratīvā teritorijā;	4	Juridiskais birojs izteikt otrās daļas 4.punktu kā 2.^1 punktu un aizstāt vārdus “valsts ar normatīvu aktu” ar vārdiem “valsts ar normatīvu vai administratīvu aktu vai līgumu”;	atbalstīt	“2^1) ekskluzīvas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt kādas darbības noteiktā administratīvajā teritorijā;
	5) īpašas tiesības – tiesības, ko valsts ar normatīvu aktu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām, un konkrētajā administratīvajā teritorijā, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, īsteno vienu no šādām darbībām:	5 6	Juridiskais birojs izteikt otrās daļas 5.punktu kā 2.^2punktu un aizstāt vārdus “valsts ar normatīvu aktu” ar vārdiem “valsts ar normatīvu vai administratīvu aktu vai līgumu”; Finanšu ministrs O.Spurdziņš 1.pantā izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: „5) īpašas tiesības - tiesības, ko valsts ar normatīvu vai administratīvu aktu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām, un konkrētā administratīvajā teritorijā:	atbalstīt, iekļauts priekšl. nr.7 daļēji atbalstīt, iekļauts priekšl. nr.7
	a) ierobežo to komercsabiedrību skaitu (līdz divām vai vairāk), kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības,		a) ierobežo skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vai
	b) izraugās vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības,		b) izraugās, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, vai
	c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem."		c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.”
		7	Atbildīgā komisija Izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu kā 2.^2punktu šādā redakcijā: „2^2) īpašas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kas konkrētā administratīvajā teritorijā: a) ierobežo komercsabiedrību skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vai b) izraugās, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, vai c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.”	atbalstīt	2^2) īpašas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kas konkrētā administratīvajā teritorijā: a) ierobežo komercsabiedrību skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vai b) izraugās, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, vai c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.”
		8	Juridiskais birojs papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) valsts vai pašvaldības institūcija - atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai tiešās pārvaldes iestāde”	atbalstīt	papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) valsts vai pašvaldības institūcija — atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai tiešās pārvaldes iestāde.”
		9	Juridiskais birojs aizstāt visā likumprojekta tekstā (tajā skaitā likumprojekta 20.pantā ar kuru tiek izteikts jaunā redakcijā likuma 50. un 51.pants) vārdus “valsts iestādes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts vai pašvaldības institūcijas” (attiecīgā locījumā).	atbalstīt
3.pants. Likuma darbības joma (1) Likuma normas attiecas uz komercsabiedrībām, kā arī jebkuru juridisko vai fizisko personu, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību, neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida (turpmāk — komercsabiedrība).	3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:				3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Likuma normas neattiecas uz gadījumiem, kad atbalsts plānots vai tiek sniegts darbībām ar zvejniecības produktiem, kā arī ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā.	"(2) Likuma normas neattiecas uz gadījumiem, ja atbalsts plānots vai tiek sniegts darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, zivsaimniecības produktiem un mežsaimniecībai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus."			Redakc. preciz.	“(2) Likuma normas neattiecas uz gadījumiem, kad atbalsts plānots vai tiek sniegts darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.”
6.pants. Finansiālā palīdzība, kas nav uzskatāma par atbalstu (1) Komercdarbībai sniegtā finansiālā palīdzība no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem nav uzskatāma par atbalstu, ja šādu finansiālo palīdzību, ievērojot komerciālus principus, būtu sniedzis arī privātais ieguldītājs, bet finansiālās palīdzības saņēmējs nebūtu ieguvis ekonomiskas priekšrocības. (2) Valsts vai pašvaldības līdzekļu ieguldījums infrastruktūrā nav uzskatāms par atbalstu, ja infrastruktūras objekti ir publiskajā lietošanā un ieguldījums infrastruktūrā nav veikts konkrētas komercsabiedrības interesēs. (3) Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma pirkšana vai pārdošana nav uzskatāma par atbalstu, ja atsavināmā nekustamā īpašuma cena noteikta pēc vienas no šādām metodēm: 1) izsolē; 2) pamatojoties uz neatkarīga eksperta vērtējumu; 3) pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu vērtējumu. (4) Galvojums nav uzskatāms par atbalstu, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi: 1) atbalsta saņēmējs nav krīzes situācijā; 2) atbalsta saņēmējs kredītu varētu saņemt arī bez valsts vai pašvaldības galvojuma; 3) galvojumu sniedz fiksētai kredīta summai uz noteiktu termiņu, un galvojuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no kredīta summas vai citām finanšu saistībām; 4) komisijas maksājumus par galvojumu aprēķina, ievērojot komerciālus principus.
	4. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Atlīdzības maksājums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāms par atbalstu, ja ievēro visus turpmāk minētos nosacījumus:				4. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Atlīdzības maksājums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāms par atbalstu, ja ievēro visus turpmāk minētos nosacījumus:
	1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums ir noteikts normatīvajā aktā vai līgumā;	10	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Izteikt 6.panta piektās daļas pirmo punktu šādā redakcijā: „1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums ir noteikts normatīvajā vai administratīvajā aktā, vai līgumā;”	atbalstīt	1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums ir noteikts normatīvajā vai administratīvajā aktā vai līgumā;
	2) atlīdzības maksājuma apmēra aprēķināšanas parametri noteikti iepriekš, ievērojot objektivitāti un pārredzamību;			Redakc. preciz.	2) atlīdzības maksājuma apmēra aprēķināšanas parametri noteikti iepriekš, ievērojot objektivitāti un pārskatāmību;
	3) atlīdzības maksājuma apmērs nepārsniedz izmaksas, kas rodas, pildot ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistītos pienākumus;				3) atlīdzības maksājuma apmērs nepārsniedz izmaksas, kas rodas, pildot ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistītos pienākumus;
	4) komercsabiedrība, kurai uzdots sniegt sabiedrisko pakalpojumu, ir izvēlēta saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru. Ja nav veikta publiskā iepirkuma procedūra, atlīdzības maksājuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kas būtu radušās citai komercsabiedrībai, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos."			Redakc. preciz.	4) komercsabiedrība, kurai uzdots sniegt sabiedrisko pakalpojumu, ir izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru. Ja nav veikta publiskā iepirkuma procedūra, atlīdzības maksājuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kādas būtu radušās citai komercsabiedrībai, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos.”
8.pants. Kopējā pieļaujamā atbalsta apmēra noteikšana (1) Ja individuālais atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākiem šā likuma noteikumiem, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākiem šā likuma noteikumiem, piemēro attiecīgi paredzēto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti. (2) Ja plānotais atbalsts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākām Eiropas Komisijas apstiprinātām atbalsta programmām, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākām atbalsta programmām, piemēro šajās programmās noteikto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti. (3) Ja atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros atbalstu sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecina uz kopējo projekta atbalsta summu.
(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi netiek piemēroti, ja atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.68/2001, Nr.70/2001, Nr.2204/2002 un citu uz Padomes regulas Nr.994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem.	5. Papildināt 8.panta ceturto daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004".			Redakc. preciz.	5. Papildināt 8.panta ceturto daļu pēc vārda un skaitļa “Nr.2204/2002” ar vārdiem un skaitļiem “Nr.363/2004, Nr.364/2004”.
10.pants. Atbalsta uzraudzības institūcijas (1) Eiropas Komisija veic komercdarbībai sniegtā un plānotā atbalsta uzraudzību saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta nosacījumiem, kā arī citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. (2) Finanšu ministrija: 1) veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu. Šis nosacījums attiecas arī uz plānotajiem grozījumiem esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos;	6.  10.pantā:				6. 10.pantā:
	izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:				izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai pieteikumus par plānotajām atbalsta programmām vai individuālajiem atbalsta projektiem, kā arī par plānotajiem grozījumiem esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos;	"2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju;";		< ![endif]>		“2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju;”;
3) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.68/2001, Nr.70/2001, Nr.2204/2002 un citu uz Padomes regulas Nr.994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem;	papildināt otrās daļas 3.punktu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004".			Redakc. preciz.	papildināt otrās daļas 3.punktu pēc vārda un skaitļa “Nr.2204/2002” ar vārdiem un skaitļiem “Nr.363/2004, Nr.364/2004”.
4) gatavo ikgadējo pārskatu par komercdarbībai sniegto atbalstu.
11.pants. Plānotā atbalsta sākotnējā izvērtēšana (1) Ikvienu plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī ikvienu plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pirms tā īstenošanas uzsākšanas iesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā.	7.  11.pantā:				7.  11.pantā:
(2) Iesniedzot atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta pieteikumu sākotnējai izvērtēšanai, tam pievieno dokumentus vai to kopijas, kas apliecina pieteikumā atspoguļotās informācijas patiesumu. Pieteikumu iesniedz papīra formātā un elektroniski.	izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "un elektroniski";				izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “un elektroniski”;
	izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:				izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
(3) Ja iesniegtajā pieteikumā nav norādītas visas nepieciešamās ziņas, Finanšu ministrija pieprasa no atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēja papildu informāciju. Pieprasīto informāciju atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzējs sniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.	"(3) Ja paziņojumā nav sniegtas visas nepieciešamās ziņas, Finanšu ministrija atzinumā norāda paziņojumā konstatētās neprecizitātes un nepieciešamos papildinājumus.				“(3) Ja paziņojumā nav sniegtas visas nepieciešamās ziņas, Finanšu ministrija atzinumā norāda paziņojumā konstatētās neprecizitātes un nepieciešamos papildinājumus.
(4) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc pieteikuma un pieprasītās informācijas saņemšanas informē atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēju par iesniegtās atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību izvirzītajām prasībām.	(4) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc precizēta paziņojuma saņemšanas informē atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēju par iesniegtās atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību izvirzītajām prasībām."				(4) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc precizēta paziņojuma saņemšanas informē atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēju par iesniegtās atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību izvirzītajām prasībām.”
(5) Finanšu ministrija ir tiesīga nepieņemt un neizskatīt sākotnējai izvērtēšanai iesniegto atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta pieteikumu, ja tas nav sagatavots noteiktā formā un neietver visu nepieciešamo informāciju. (6) Projekti, kurus īsteno atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinātai atbalsta programmai, nav jāiesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā, izņemot gadījumus, kad sākotnējās izvērtēšanas nepieciešamība izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem, šā likuma, atbalsta programmas vai Eiropas Komisijas lēmuma. (7) Finanšu ministrija konkrētu atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu izvērtēšanai var pieaicināt nozaru speciālistus vai citus ekspertus.
12.pants. Atbalsta iepriekšēja pieteikšana Eiropas Komisijā  Ja atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta pieteikums sagatavots atbilstoši izvirzītajām prasībām, Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc pieteikuma un nepieciešamās papildu informācijas saņemšanas nosūta to papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.	8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: "12.pants. Atbalsta paziņojuma iesniegšana Eiropas Komisijai (1) Atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo atbalsta paziņojumu elektronisko sistēmu.				8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “12.pants. Atbalsta paziņojuma iesniegšana Eiropas Komisijai (1) Atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo atbalsta paziņojumu elektronisko sistēmu.
	(2) Kārtību, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus, kā arī piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, nosaka Ministru kabinets.				(2) Kārtību, kādā Eiropas Komisijai elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus, kā arī piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, nosaka Ministru kabinets.
	(3) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijā piemēro arī gadījumā, ja atbalstu plāno sniegt darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, zivsaimniecības produktiem un mežsaimniecībai."			Redakc. preciz.	(3) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijā piemēro arī gadījumā, ja atbalstu plāno sniegt darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai.”
13.pants. Atbrīvojums no atbalsta iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā	9.  13.pantā:				9.  13.pantā:
(1) Atbalsts, kuru sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.68/2001, Nr.70/2001, Nr.2204/2002 un citu uz Padomes regulas Nr.994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem, ir atbrīvots no iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā.	papildināt pirmo daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004";			Redakc. preciz.	papildināt pirmo daļu pēc vārda un skaitļa “Nr.2204/2002” ar vārdiem un skaitļiem “Nr.363/2004, Nr.364/2004”;
(2) Šā likuma 11.panta nosacījumus par plānotā atbalsta sākotnējo izvērtēšanu Finanšu ministrijā piemēro tad, ja atbalsts ir atbrīvots no iepriekšējas pieteikšanas Eiropas Komisijā, lai pārliecinātos par tā atbilstību šā panta pirmajā daļā minēto Komisijas regulu nosacījumiem.
(3) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu un nepieciešamo papildu informāciju, kas pamato atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību šā panta pirmajā daļā minēto Komisijas regulu nosacījumiem, papīra formātā un elektroniski ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu.	izslēgt trešajā daļā vārdus "papīra formātā un".				izslēgt trešajā daļā vārdus “papīra formātā un”.
	10. Papildināt likumu ar III^1 nodaļu šādā redakcijā: "III^1 nodaļa. Atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu				10. Papildināt likumu ar III^1 nodaļu šādā redakcijā: “III^1 nodaļa. Atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu
	20.^1 pants. Vispārīgie nosacījumi sabiedrisko pakalpojumu atbalstam	11	Juridiskais birojs Likumprojekta 10.pantā: izteikt 20.^1 pantu kā 21.^1 pantu;	atbalstīt	21.^1 pants. Vispārīgie nosacījumi sabiedrisko pakalpojumu atbalstam
	(1) Atlīdzību par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem var piešķirt, ja normatīvajā aktā vai līgumā, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu, ir noteikta:	12 13 14	Juridiskais birojs aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “atlīdzības” ar vārdiem “atlīdzības maksājumu”; Finanšu ministrs O.Spurdziņš Papildināt 20^1.panta pirmo daļu pēc vārda „normatīvajā” ar vārdiem „vai administratīvajā.” Juridiskais birojs aizstāt pirmajā daļā vārdus “normatīvajā aktā” ar vārdiem “normatīvajā vai administratīvajā aktā”;	atbalstīt daļēji atbalstīt, iekļauts priekšl. nr.14 atbalstīt	(1) Atlīdzības maksājumu par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem var piešķirt, ja normatīvajā vai administratīvajā aktā vai līgumā, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu, ir noteikta:
	1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma būtība un ilgums;				1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma būtība un ilgums;
	2) sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs (sniedzēji) un pakalpojuma sniegšanas teritorija;	15	Juridiskais birojs izslēgt pirmās daļas 2.punktā “vārdu “(sniedzēji)”;	atbalstīt	2) sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma sniegšanas teritorija;
	3) komercsabiedrībai piešķirtu ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtība;				3) komercsabiedrībai piešķirtu ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtība;
	4) atlīdzības aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas kārtība;	16	Juridiskais birojs aizstāt pirmās daļas 4. un 5.punktā vārdu “atlīdzības” ar vārdu “atlīdzības maksājuma”;	atbalstīt	4) atlīdzības maksājuma aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas kārtība;
	5) atlīdzības pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas kārtība.				5) atlīdzības maksājuma pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas kārtība.
	(2) Visi atbalsta sniedzēji, kas veic atlīdzības maksājumus par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, arī ja to atbalstītie pasākumi ir atbrīvoti no iepriekšējās pieteikšanas Eiropas Komisijā, katru gadu līdz 1.aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijā šādu informāciju:			Redakc. preciz.	(2) Visi atbalsta sniedzēji, kas veic atlīdzības maksājumus par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, arī tad, ja to atbalstītie pasākumi ir atbrīvoti no iepriekšējās pieteikšanas Eiropas Komisijai, katru gadu līdz 1.aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijai:
	1) apstiprinājums, ka sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā ir ievēroti šā panta pirmajā daļā ietvertie nosacījumi;				1) apstiprinājumu, ka sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā ir ievēroti šā panta pirmajā daļā ietvertie nosacījumi;
	2) sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījums un kompensācijas maksājumu apmērs;	17	Juridiskais birojs aizstāt otrajā daļā vārdus “kompensācijas maksājumu” ar vārdiem “atlīdzības maksājumu”;	atbalstīt Redakc. preciz.	2) informāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījumu un atlīdzības maksājumu apmēru;
	3) jebkādas izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā.			Redakc. preciz.	3) informāciju par jebkādām izmaiņām sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā.
	21.^1 pants. No paziņošanas Eiropas Komisijā atbrīvotie atlīdzības maksājumi	18	Juridiskais birojs izteikt 21.^1pantu kā 21.^2 pantu un aizstāt panta nosaukumā vārdus “atbrīvotie atlīdzības maksājumi” ar vārdiem “atbrīvotais atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”;	atbalstīt< /o:p>	21.^2 pants. No paziņošanas Eiropas Komisijai atbrīvotais atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu
	No iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijā ir atbrīvots atbalsts atlīdzības maksājuma veidā par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ja ir ievēroti šā likuma 20.^1 panta pirmās daļas nosacījumi, un to piešķir:	19 20	Juridiskais birojs aizstāt panta ievaddaļā vārdus “par sabiedriskajiem pakalpojumiem” ar vārdiem “par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”; Juridiskais birojs aizstāt panta ievaddaļā skaitli un vārdu “20.^1 panta” ar skaitli un vārdu “21.^1 panta”;	atbalstīt atbalstīt	No iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai ir atbrīvots atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja ir ievēroti šā likuma 21.^1 panta pirmās daļas nosacījumi, un to piešķir:
	1) komercsabiedrībai, kuras gada apgrozījums pirms nodokļu samaksas visās darbības jomās kopumā divus pārskata gadus, pirms tai piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir mazāks par 100 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu un gada atlīdzība par minētajiem pakalpojumiem ir mazāka par 30 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;				1) komercsabiedrībai, kuras gada apgrozījums pirms nodokļu samaksas visās darbības jomās kopumā divus pārskata gadus, pirms tai piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir mazāks par 100 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu un gada atlīdzība par minētajiem pakalpojumiem ir mazāka par 30 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;
	2) komercsabiedrībām, kuras apsaimnieko sociālās mājas un slimnīcas un kuru darbība pielīdzināma sabiedriskajiem pakalpojumiem;	21	Juridiskais birojs izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2) kā atlīdzības maksājumu par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās, sociālās daudzdzīvokļu mājās vai mājās, kuras tiek izmantotas sociālās palīdzības sniegšanai”.	atbalstīt	2) kā atlīdzības maksājumu par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās, sociālajās daudzdzīvokļu mājās vai mājās, kuras tiek izmantotas sociālās palīdzības sniegšanai;
	3) lidostām un ostām, kurām piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, gada apgrozījums divus pārskata gadus pirms šādu tiesību piešķiršanas nepārsniedz vienu miljonu pasažieru lidostās un 300000 pasažieru ostās."			Redakc. preciz.	3) lidostām un ostām, kurām piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus un kuru gada apgrozījums divus pārskata gadus pirms šādu tiesību piešķiršanas nepārsniedz vienu miljonu pasažieru lidostās un 300 000 pasažieru ostās.”
22.pants. Vispārīgie nosacījumi reģionālās attīstības atbalstam (1) Atbalstu reģionālajai attīstībai var apstiprināt kā atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.	11.  22.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā:				11. 22.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai citiem privātiem kredītresursiem, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi savu galvojumu.	"(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Mazām un vidējām komercsabiedrībām šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.";				“(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Mazām un vidējām komercsabiedrībām šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.”;
(3) Reģionālā atbalsta intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrētās teritorijas problēmas, kuras plānots novērst, izmantojot saņemto atbalstu. (4) Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt Latvijas reģionālā atbalsta kartē konkrētajai teritorijai noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti. Latvijas reģionālā atbalsta karti apstiprina Eiropas Komisija. (5) Vienlaikus sniedzot atbalstu gan sākotnējiem ieguldījumiem, gan ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, kopējo pieļaujamā atbalsta apmēru nosaka, atsevišķi aprēķinot procentuālo atbalsta apmēru sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem jaunu darba vietu radīšanai. Kopējais atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt Latvijas reģionālā atbalsta kartē konkrētajai teritorijai noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti. (6) Atbalsts reģionālajai attīstībai nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.
	papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Pēc atbalsta saņemšanas sākotnējo ieguldījumu veikšanai atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no pašu līdzekļiem va i citiem privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē."				papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Pēc atbalsta saņemšanas sākotnējo ieguldījumu veikšanai atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai citiem privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē.”
	12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:				12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:
23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam	"23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam				“23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam
(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai arī ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kuras bankrota procedūru sāktu, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.	(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.				(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.
(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās, izņemot ar dzelzceļa ritošo sastāvu saistītos izdevumus.	(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās.				(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās.
(3) Atbalstāmās izmaksas nemateriālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar patentu iegūšanu un tehnoloģiju apgūšanu.	(3) Pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi, atbalstāmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem.				(3) Pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi, atbalstāmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem.
(4) Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām komercsabiedrībām, kuras neatbilst Komisijas regulas Nr.70/2001 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.	(4) Iegādājamiem aktīviem jābūt jauniem, izņemot gadījumu, ja atbalstu sniedz mazām un vidējām komercsabiedrībām vai ja pārņem komercsabiedrību. Ja komercsabiedrību pārņem, atņem to aktīvu vērtību, kuru iegādei atbalsts sniegts pirms komercsabiedrības pārņemšanas.			Redakc. preciz.	(4) Iegādājamiem aktīviem jābūt jauniem, izņemot gadījumu, kad atbalstu sniedz mazām un vidējām komercsabiedrībām vai kad pārņem komercsabiedrību. Ja komercsabiedrību pārņem, atskaita to aktīvu vērtību, kuru iegādei atbalsts sniegts pirms komercsabiedrības pārņemšanas.
	(5) Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, sedz tikai tad, ja tā ir finanšu izpirkumnoma (līzings) un līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Ja nomā zemi un ēkas, nomas līgums ir spēkā vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas. Ja nomnieks ir maza vai vidēja komercsabiedrība, šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.	22	Juridiskais birojs Likumprojekta 12.pantā: aizstāt piektajā daļā vārdus “tā ir finanšu izpirkumnoma (līzings)” ar vārdiem “tas ir līzings”;	atbalstīt	(5) Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, sedz tikai tad, ja tas ir līzings un līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Ja nomā zemi un ēkas, nomas līgums ir spēkā vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas. Ja nomnieks ir maza vai vidēja komercsabiedrība, šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.
	(6) Nemateriālo ieguldījumu atbalstāmās izmaksas ir aktīvi tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.	23	Juridiskais birojs aizstāt sestajā daļā vārdus “Nemateriālo ieguldījumu atbalstāmās izmaksas ir aktīvi” ar vārdiem “Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi ir izmaksas”;	atbalstīt	(6) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi ir izmaksas tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.
	(7) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi atbilst šādiem nosacījumiem:				(7) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi atbilst šādiem nosacījumiem:
	1) tos izmanto vienīgi ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu;				1) tos izmanto vienīgi ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu;
	2) tos uzskata par amortizējamiem aktīviem;				2) tos uzskata par amortizējamiem aktīviem;
	3) tos iegādājas no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem;				3) tos iegādājas no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem;
	4) tos iekļauj komercsabiedrības aktīvos un vismaz piecus gadus saglabā ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu. Attiecībā uz mazām un vidējām komercsabiedrībām šis termiņš ir vismaz trīs gadi.				4) tos iekļauj komercsabiedrības aktīvos un vismaz piecus gadus saglabā ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu. Attiecībā uz mazām un vidējām komercsabiedrībām šis termiņš ir vismaz trīs gadi.
	(8)  Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām, bet mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas atbilst regulas Nr.364/2004 1.pielikumā ietvertajai definīcijai, var segt izmaksas nemateriālos ieguldījumos 100 procentu apmērā."	24	Juridiskais birojs papildināt astoto daļu pirms vārda “regulas” ar vārdu “Komisijas”.	atbalstīt	(8)  Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām, bet mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas atbilst Komisijas regulas Nr.364/2004 1.pielikumā ietvertajai definīcijai, var segt izmaksas nemateriālajos ieguldījumos 100 procentu apmērā.”
27.pants. Atbalsts komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai Atbalstu komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanai var apstiprināt tikai tad, ja atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, ir nepietiekams konkrētās teritorijas attīstībai un ja šāds atbalsts: 1) atbilst konkrētās teritorijas attīstības problēmām, kuras plānots novērst; 2) netiek sniegts ilgāk par pieciem gadiem un tā intensitāte pakāpeniski samazinās; 3) neizraisa pārprodukciju kādā no nozarēm.
	13. Papildināt 27.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Atbalstu nedrīkst sniegt komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai finanšu pakalpojumu nozarē un darījumiem, kurus veic komercsabiedrību grupas ietvaros."			Redakc. preciz.	13. 27.pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Atbalstu nedrīkst sniegt komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai finanšu pakalpojumu nozarē un darījumiem, kurus veic komercsabiedrību grupas ietvaros.”; uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.
36.pants. Mazajām un vidējām komercsabiedrībām pieļaujamais atbalsts (1) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus citiem šajā likumā, Komisijas regulā Nr.70/2001 un citās uz Padomes regulas Nr.994/98 pamata izdotajās Komisijas regulās noteiktajiem atbalsta pasākumiem var apstiprināt atbalstu jaunu normatīvu ieviešanai vides aizsardzībā. (2) Pēc jauno vides aizsardzībai noteikto normatīvu pieņemšanas mazajām un vidējām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu ieguldījumiem līdz 15 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām, lai ieviestu jaunos normatīvus.	14. Papildināt 36.panta pirmo daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.70/2001" ar vārdu un skaitli "Nr.364/2004".			Redakc. preciz.	14. Papildināt 36.panta pirmo daļu pēc vārda un skaitļa “Nr.70/2001” ar vārdu un skaitli “Nr.364/2004”.
	15. Papildināt likumu ar 36.^1 pantu šādā redakcijā:				15. Papildināt likumu ar 36.^1 pantu šādā redakcijā:
	"36.^1 pants. Atbalsts jaunizveidotām mazām komercsabiedrībām				“36.^1 pants. Atbalsts jaunizveidotām mazām komercsabiedrībām
	(1) Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt ne vairāk kā 2 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un ikgadēji piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt 33 procentus no minētās kopējās maksimāli pieļaujamās atbalsta summas. Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt tikai atbalsta programmas ietvaros.			Redakc. preciz.	(1) Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt ne vairāk kā 2 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un ik gadus piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt 33 procentus no minētās kopējās maksimāli pieļaujamās atbalsta summas. Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt tikai atbalsta programmas ietvaros.
	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu mazai komercsabiedrībai var piešķirt pirmajos piecos gados no tās izveidošanas dienas:				(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu mazai komercsabiedrībai var piešķirt pirmajos piecos gados no tās izveidošanas dienas:
	1) 40 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās pirmajos trijos gados pēc komercsabiedrības izveidošanas;				1) 40 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās pirmajos trijos gados pēc komercsabiedrības izveidošanas;
	2) 30 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās divos turpmākajos komercsabiedrības darbības gados.				2) 30 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās divos turpmākajos komercsabiedrības darbības gados.
	(3) Mazai komercsabiedrībai darbības sākumposmā atbalstāmās izmaksas veido:				(3) Mazai komercsabiedrībai darbības sākumposmā atbalstāmās izmaksas veido:
	1) ar komercdarbības izveidi tieši saistītu juridisko un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas un administratīvās izmaksas;				1) ar komercdarbības izveidi tieši saistītu juridisko un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas un administratīvās izmaksas;
	2) procentu maksājumi par piesaistītajiem finanšu līdzekļiem un dividendes no izmantotā pašu kapitāla, kas aprēķinātas, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;	25 26	Juridiskais birojs Precizēt likumprojekta 15.pantā (36.^1 panta trešās daļas 2.punktā) vārdus “dividendes no izmantotā pašu kapitāla”. Atbildīgā komisija Izteikt 36.^1 panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) procentu maksājumi par piesaistītajiem finanšu līdzekļiem un dividendes par piesaistīto pašu kapitālu, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;”	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšl. nr. 26 atbalstīt	2) procentu maksājumi par piesaistītajiem finanšu līdzekļiem un dividendes par piesaistīto pašu kapitālu, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;
	3) nomas maksa par ražošanas iekārtām un aprīkojumu;				3) nomas maksa par ražošanas iekārtām un aprīkojumu;
	4) maksa par elektroenerģiju, ūdeni, apkuri, nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli;				4) maksa par elektroenerģiju, ūdeni, apkuri, nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli;
	5) amortizācijas izmaksas, ražošanas iekārtu un aprīkojuma līzinga maksājumi, kā arī algu izmaksas, arī obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas.			Redakc. preciz.	5) amortizācijas izmaksas, ražošanas iekārtu un aprīkojuma līzinga maksājumi, kā arī algu izmaksas un obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas.
	(4) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas ir atbalstāmas, ja šīm izmaksām nav sniegts atbalsts citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros."			Redakc. preciz.	(4) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas ir atbalstāmas, ja tām nav sniegts atbalsts citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros.”
	16. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:				16. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
37.pants. Pieļaujamā papildu intensitāte mazo un vidējo komercsabiedrību atbalstam (1) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pirmajā daļā noteiktajām izmaksām.	"(1) Papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei vidējām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā un mazām komercsabiedrībām 20 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pirmajā daļā noteiktajām izmaksām."			Redakc. preciz.	“(1) Papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei mazām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu 20 procentu apmērā un vidējām komercsabiedrībām — 10 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pirmajā daļā noteiktajām izmaksām.”
(2) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām rūpniecisko pētījumu veikšanai un projektēšanas darbiem papildus šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no atbalstāmajām izmaksām, ievērojot nosacījumu, ka kopējā atbalsta intensitāte rūpnieciskiem pētījumiem nepārsniedz 75 procentus un projektēšanas darbiem — 50 procentus no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām. (3) (Izslēgta ar 01.04.2004. likumu). (4) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā, kā arī 35.panta pirmajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei vides aizsardzībai var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.
39.pants. Īslaicīgs finansiāls atbalsts (1) Īslaicīgu finansiālu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt: 1) kā vienreizēju pasākumu, ja šāds atbalsts ir pamatots, ņemot vērā attiecīgās teritorijas sociālās un ekonomiskās prasības; 2) ja atbalstu sniedz kā kredīta galvojumu vai kredītu, kuram noteikta tirgus procentu likme. Nosakot tirgus procentu likmi, izmanto Komisijas apstiprināto atsauces likmi;	17.  39.pantā: izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:				17. 39.pantā: izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
3) ar nosacījumu, ka komercsabiedrība saņemto kredītu atmaksā 12 mēnešu laikā no kredītiestādes veiktā pēdējā maksājuma dienas;	"3) ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;";				“3) ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;”;
4) ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams komercsabiedrības darbības saglabāšanai;
5) laika posmam, kāds nepieciešams reāla komercsabiedrības atveseļošanas pasākumu plāna izstrādei. Šis laika posms nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem. Izņēmuma gadījumos pēc atbalsta sniedzēja motivēta pieprasījuma Komisija var pagarināt sākotnēji noteikto sešu mēnešu termiņu, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.	izslēgt pirmās daļas 5.punkta otro teikumu;				izslēgt pirmās daļas 5.punkta otro teikumu;
(2) Komercsabiedrība, kas saņem īslaicīgu finansiālu atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda atbalsta apstiprināšanas iesniedz Komisijai vienu no šādiem dokumentiem: 1) komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plānu; 2) komercsabiedrības likvidēšanas pasākumu plānu; 3) pasākumu plānu, kas paredz saņemtā kredīta atmaksāšanu pilnā apmērā.
	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
	"(3) Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš."				“(3) Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.”
40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts	18. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: "40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts				18. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: “40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts
(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:	(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:				(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:
1) komercsabiedrība iesniedz pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:	1) komercsabiedrība ir izstrādājusi pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:				1) komercsabiedrība ir izstrādājusi pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:
a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu, kas pēc pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas komercsabiedrībai bez papildu finansiālās palīdzības ļaus segt visas ar tās darbību saistītās izmaksas,	a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par komercsabiedrības turpmākās darbības nosacījumiem,				a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par komercsabiedrības turpmākās darbības nosacījumiem,
b) to komercsabiedrības struktūru likvidēšanu, kuras rada zaudējumus;	b) to komercsabiedrības struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus,				b) to komercsabiedrības struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus,
	c) to apstākļu aprakstu, kuru dēļ komercsabiedrība nokļuvusi krīzes situācijā, lai novērtētu piedāvāto pasākumu piemērotību,				c) to apstākļu aprakstu, kuru dēļ komercsabiedrība nokļuvusi krīzes situācijā, lai novērtētu piedāvāto pasākumu piemērotību,
	d) tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes komercsabiedrība bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību saistītās izmaksas, tai skaitā amortizācijas izmaksas un finanšu saistības;				d) tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes komercsabiedrība bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību saistītās izmaksas, to skaitā amortizācijas izmaksas un finanšu saistības;
2) atbalsts neizraisa komercsabiedrības ražošanas jaudu palielināšanu, izņemot gadījumu, kad ražošanas jaudu palielināšana ir neatņemams priekšnosacījums komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai. Šādā gadījumā maksimāli ierobežojama atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci;	2) komercsabiedrība veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu komercsabiedrību ienākšanai attiecīgajos tirgos. Kompensācijas pasākumus atļauts nepiemērot mazām komercsabiedrībām;				2) komercsabiedrība veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu komercsabiedrību ienākšanai attiecīgajos tirgos. Kompensācijas pasākumus atļauts nepiemērot mazām komercsabiedrībām;
3) pārstrukturēšanas pasākumu plāns paredz komercsabiedrības ražošanas jaudu samazināšanu, ja komercsabiedrība darbojas nozarē, kurā ir pārprodukcija; 4) atbalsta saņēmējs finansē vismaz 25 procentus no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām no paša līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi savas garantijas. Atbalsta intensitāte ir ierobežota līdz minimumam atbilstoši tai atbalsta intensitātei, kāda nepieciešama komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.	3) atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē. Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazās komercsabiedrības līdzfinansē vismaz 25 procentu apmērā, vidējās komercsabiedrības vismaz 40 procentu apmērā, lielās komercsabiedrības vismaz 50 procentu apmērā. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.			Redakc. preciz.	3) atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē. Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazās komercsabiedrības līdzfinansē vismaz 25 procentu apmērā, vidējās komercsabiedrības — vismaz 40 procentu apmērā, lielās komercsabiedrības — vismaz 50 procentu apmērā. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.
(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienreiz. Atkārtotu atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies iepriekš minētais termiņš.	(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš."				(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.”
41.pants. Vispārīgie noteikumi atbalstam atsevišķās nozarēs (1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz komercsabiedrībām, kuras darbojas tērauda rūpniecībā, mākslīgo šķiedru ražošanā, autotransporta līdzekļu ražošanā, kuģu būves un remonta, kā arī transporta nozarē. (2) Ikvienu individuālo atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajās nozarēs, izņemot atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.68/2001, Nr.70/2001, Nr.2204/2002 un citu uz Padomes regulas Nr.994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem, var sniegt, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem: 1) ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums, ka plānotais atbalsts nav papildus piesakāms Eiropas Komisijā; 2) ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta otrās vai trešās daļas prasībām.	19. Papildināt 41.panta otro daļu aiz vārda un skaitļa "Nr.2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr.363/2004, Nr.364/2004".			Redakc. preciz.	19. Papildināt 41.panta otro daļu pēc vārda un skaitļa “Nr.2204/2002” ar vārdiem un skaitļiem “Nr.363/2004, Nr.364/2004”.
49.pants. Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība (1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla, ir balsstiesību vairākums vai ir tiesības iecelt vai atcelt komercsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu. (2) Uzņēmumu reģistrs katru gadu līdz 1.martam iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par komercsabiedrībām, kas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, un norāda šo komercsabiedrību neto apgrozījumu, bet kredītiestādēm — bilances kopsummu. (3) Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju, Finanšu ministrija katru gadu līdz 25.martam atjaunotu informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajām komercsabiedrībām nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.		27	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Papildināt 49.panta pirmo daļu pēc vārdiem „kurā valstij vai pašvaldībai” ar vārdiem „tieši vai netieši”.”	atbalstīt	20. Papildināt 49.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kurā valstij vai pašvaldībai” ar vārdiem “tieši vai netieši”.
50.pants. Finanšu darījumu uzskaite (1) Lai atspoguļotu informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem un šo līdzekļu izlietojumu, komercsabiedrībai grāmatvedībā ir atsevišķa uzskaite, kas nodala finanšu līdzekļu plūsmu komerciālām aktivitātēm no pasākumiem, kas finansēti no valsts vai pašvaldību līdzekļiem.	20. Izteikt 50. un 51.pantu šādā redakcijā: "50.pants. Finanšu darījumu uzskaite (1) Lai atspoguļotu informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts iestādes piešķir tieši valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām vai ar valsts v ai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību vai finanšu iestāžu starpniecību, un šo līdzekļu izlietojumu, komercsabiedrības grāmatvedībā nodrošina atsevišķu uzskaiti. Atsevišķā uzskaite nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses – produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai komercsabiedrībai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses – citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.	28	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Izteikt 50.pantu šādā redakcijā: „50.pants. Finanšu darījumu uzskaite (1)Valsts vai pašvaldības kontrolē esošai komercsabiedrībai ir jānodrošina tāda grāmatvedības uzskaite, kas atspoguļo informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts iestādes piešķir tieši valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām vai ar valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību vai finanšu iestāžu starpniecību, un šo līdzekļu izlietojumu.	atbalstīt	21. Izteikt 50., 51. un 52.pantu šādā redakcijā: “50.pants. Finanšu darījumu uzskaite (1)Valsts vai pašvaldības kontrolē esošai komercsabiedrībai ir jānodrošina tāda grāmatvedības uzskaite, kas atspoguļo informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas piešķir tieši valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām vai ar valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību vai finanšu iestāžu starpniecību, un šo līdzekļu izlietojumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma.	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, kā arī informāciju par komercsabiedrību finanšu un organizatorisko struktūru komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma.		(2) Atsevišķu grāmatvedības uzskaiti nodrošina komercsabiedrības, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 86. panta 1. punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saskaņā ar Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 86. panta 2. punktu uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuras par šādu pakalpojumu sniegšanu saņem atbalstu jebkādā veidā, kā arī veic citas darbības.		(2) Atsevišķu grāmatvedības uzskaiti nodrošina komercsabiedrības, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuras par šādu pakalpojumu sniegšanu saņem atbalstu jebkādā veidā, kā arī veic citas darbības.
(3) Komercsabiedrība katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu. Finanšu ministrija ir tiesīga pieprasīt no komercsabiedrības nepieciešamo papildu informāciju.	(3) Komercsabiedrība katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu. Finanšu ministrija ir tiesīga pieprasīt no komercsabiedrības nepieciešamo papildu informāciju.		(3) Komercsabiedrības, uz kurām attiecas prasība par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, izveido finansiālo un organizatorisko struktūru, kas nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses - produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai komercsabiedrībai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses - citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.		(3) Komercsabiedrības, uz kurām attiecas prasība par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, izveido finansiālo un organizatorisko struktūru, kas nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses  —  produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses — citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.
(4) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.	(4) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai.		(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju, komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma un iesniedz to Finanšu ministrijā pēc tās pieprasījuma. Finanšu ministrija iesniegto informāciju nosūta Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.		(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma un iesniedz to Finanšu ministrijai pēc tās pieprasījuma. Finanšu ministrija iesniegto informāciju nosūta Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.
	(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktā atsevišķā grāmatvedības uzskaite īpaši attiecas uz šādiem valsts iestāžu un valsts un pašvaldību komercsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:		(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības īpaši attiecas uz šādiem valsts iestāžu un valsts un pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:		(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības īpaši attiecas uz šādiem valsts vai pašvaldības institūciju un valsts un pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:
	1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;		1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;		1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;
	2) kapitāla nodrošinājums;		2) kapitāla nodrošinājums;		2) kapitāla nodrošinājums;
	3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;		3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;		3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;
	4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;		4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;		4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;
	5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;		5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;		5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;
	6) kompensācijas par valsts iestāžu uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.		6)kompensācijas par valsts iestāžu uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.		6) kompensācijas par valsts vai pašvaldības institūciju uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.
			(6) Lai nodrošinātu šā panta trešajā daļā minēto prasību par atsevišķas grāmatvedības uzskaites ieviešanu, komercsabiedrībās tiek: 1) nodalīta iekšējā grāmatvedība par dažādām darbībām; 2) pareizi piešķirtas un sadalītas visas izmaksas un ieņēmumi, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem; 3) skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar ko kārto atsevišķo grāmatvedību.”	Redakc. preciz.	(6) Lai nodrošinātu šā panta trešajā daļā minēto prasību par atsevišķas grāmatvedības uzskaites ieviešanu, komercsabiedrībās tiek: 1) nodalīta iekšējā grāmatvedība par dažādām darbībām; 2) pareizi piešķirtas un sadalītas visas izmaksas un ieņēmumi, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem; 3) skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar kuriem kārto atsevišķo grāmatvedību.
51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām (1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu, katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijai: 1) gada pārskatu; 2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus; 3) informāciju par piešķirtajām subsīdijām, kredītiem un galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus.	51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām (1) Rūpniecības nozares komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentu no gada kopējā apgrozījuma. Šādas komercsabiedrības darbība iekļaujama saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 1.redakcija) D sadaļā – Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).	29	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Izteikt 51.pantu šādā redakcijā: „51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām (1) Rūpniecības nozares komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentu no gada kopējā apgrozījuma. Šādas komercsabiedrības darbība iekļaujama saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 1.redakcija) D sadaļā – Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).	atbalstīt Redakc. preciz.	51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām (1) Rūpniecības nozares komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentus no gada kopējā apgrozījuma. Šādas komercsabiedrības darbība iekļaujama Eiropas Kopienas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 1.redakcija) D sadaļā — Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).
(2) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.	(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu, katru gadu līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijā:		(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu, katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Finanšu ministrijai:	Redakc. preciz.	(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu, katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam Finanšu ministrijai iesniedz:
	1) gada pārskatu;		1) gada pārskatu;		1) gada pārskatu;
	2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;		2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;		2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;
	3) informāciju par piešķirtajām subsīdijām, kredītiem un galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus;		3) informāciju par piešķirtajām dotācijām, subsīdijām, priekšrocībām saistībā ar ieguldījumiem pamatkapitālā, kredītiem, overdraftiem un valsts iestāžu piešķirtajiem galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus un norādot procentu likmes, kā arī garantijām, ko kredīta saņēmējs piedāvā aizdevējam;	Redakc. preciz.	3) informāciju par piešķirtajām dotācijām, subsīdijām, priekšrocībām saistībā ar ieguldījumiem pamatkapitālā, kredītiem, overdraftiem un valsts vai pašvaldības institūciju piešķirtajiem galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus un norādot procentu likmes, kā arī garantijām, ko kredīta saņēmējs piedāvā aizdevējam;
	4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldību ieguldījumu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts koncernu v ai citu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starpniecību neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtas dividenžu vai konvertēšanas tiesības);		4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldību ieguldījumu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts koncernu vai citu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starpniecību, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtas dividenžu vai konvertēšanas tiesības);		4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldību ieguldījumu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts koncernu vai citu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starpniecību, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtās dividenžu vai konvertēšanas tiesības);
	5) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, tai skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākuma nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.		5) informāciju par izmaksātajām dividendēm un nesadalīto peļņu; 6) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, tajā skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākumu nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.	Redakc. preciz.	5) informāciju par izmaksātajām dividendēm un nesadalīto peļņu; 6) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, to skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākumu nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.
	(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai.		(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.		(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.
	(4) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:		(4) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:		(4) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:
	1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī citās dalībvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, norādot informāciju par valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām un valsts vai pašvaldību institūcijām;		1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī citās dalībvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, norādot informāciju par valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām un valsts iestādēm;		1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī citās dalībvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, norādot informāciju par valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām un valsts vai pašvaldības institūcijām;
	2) valsts vai pašvaldību koncernu, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldību kontrolē esošas komercsabiedrības, ja šo koncernu konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares komercsabiedrību.		2) valsts vai pašvaldību koncernu, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldību kontrolē esošas komercsabiedrības, ja šo koncernu konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares komercsabiedrību.		2) valsts vai pašvaldību koncernu, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldību kontrolē esošas komercsabiedrības, ja šo koncernu konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares komercsabiedrību.
	(5) Valsts vai pašvaldību kontrolē esoši koncerni, kuros apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas komercsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību komercsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētus ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldību koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs."		(5) Valsts vai pašvaldību kontrolē esoši koncerni, kuros apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas komercsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību komercsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētus ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldību koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs.”		(5) Valsts vai pašvaldību kontrolē esoši koncerni, kuros apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas komercsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību komercsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētos ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldību koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs.
52.pants. Izņēmumi		30	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Izteikt 52.pantu šādā redakcijā: „52.pants. Izņēmumi.	atbalstīt	52.pants. Izņēmumi
Šā likuma 50.pantā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūciju finansiālajām attiecībām ar:			(1) Šā likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz valsts iestāžu finansiālām attiecībām ar:		(1) Šā likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūciju finansiālajām attiecībām ar:
1) komercsabiedrībām, kas pilda normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldības pastāvīgās funkcijas un vienlaikus veic arī komercdarbību, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;			1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;	Redakc. preciz.	1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;
2) komercsabiedrībām, kas pilda tikai normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldības pastāvīgās funkcijas;			2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja to iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;	Redakc. preciz.	2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;
3) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja to iepriekšējo divu gadu vidējā bilances kopsumma ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;			3) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja valsts iestādes tajās nogulda valsts vai pašvaldības līdzekļus uz komerciāliem nosacījumiem;	Redakc. preciz.	3) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja valsts vai pašvaldības institūcijas tajās iegulda valsts vai pašvaldības līdzekļus ar komerciāliem nosacījumiem;
4) Latvijas Banku.			4) Latvijas Banku.		4) Latvijas Banku.
			(2) Šā likuma 50.panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz:		(2) Šā likuma 50.panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz:
			1) komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;		1) komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums, sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;
			2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja to iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;	Redakc. preciz.	2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja šo kredītiestāžu iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma, sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;
			3) komercsabiedrībām, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja atbalsts, ko tās saņēmušas jebkādā formā, ir paredzēts uz noteiktu laiku un ir piešķirts ievērojot atklātu, pārskatāmu procedūru bez diskriminācijas.		3) komercsabiedrībām, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja atbalsts, ko tās saņēmušas jebkādā formā, ir paredzēts uz noteiktu laiku un piešķirts, ievērojot atklātu, pārskatāmu procedūru bez diskriminācijas.”
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 7.nr.; 2001, 15.nr.).  2. Līdz 2005.gada 1.janvārim šā likuma normas attiecas arī uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.  3. Šā likuma 38.panta otrā daļa: 1) līdz 2004.gada 31.decembrim attiecas arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām; 2) neattiecas uz tām komercsabiedrībām, kuras ir bijušas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un pēc Komerclikuma spēkā stāšanās uz pieteikuma pamata ir ierakstītas komercreģistrā.  4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās Komisijā piesakāmas tās atbalsta programmas vai individuālie atbalsta projekti, kuri iepriekš nav bijuši pieteikti Komisijā.  5. Līdz šā likuma 13.panta ceturtajā daļā, 15.panta pirmajā daļā un 48.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.200 “Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.  6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūlijam izdod noteikumus: 1) par atbalsta programmas un individuālā atbalsta projekta pieteikuma izskatīšanas kārtību un termiņu, kā arī apstiprina atbalsta programmas un individuālā atbalsta projekta pieteikuma veidlapu paraugus; 2) par minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, kā arī apstiprina minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugus.  7. Atbalstu autopārvadājumiem un dzelzceļa pārvadājumiem, kura īstenošana saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uzsākta līdz 2004.gada 30.aprīlim, var turpināt sniegt ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim, ja šāds atbalsts ir pieteikts Eiropas Komisijā līdz 2004.gada 31.augustam.
8. Līdz laikam, kad tiks izdota Komisijas regula, kura nosaka Padomes regulas Nr.659/1999 piemērošanas kārtību, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumi Nr.315 “Noteikumi par atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumu izskatīšanas kārtību, termiņu un pieteikuma veidlapu paraugiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.	21. Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu.	31	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 21.pantu.	atbalstīt
		32	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “9. Šā likuma 22.panta otrās un septītās daļas, 23. un 36.^1 panta, kā arī 37.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.	atbalstīt	22. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “9. Šā likuma 22.panta otrās un septītās daļas, 23. un 36.^1 panta, kā arī 37.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
			10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim izdod šā likuma: 1) 12.panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību kādā elektroniski Eiropas Komisijai iesniedzami atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumi un kārtību kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības 2) 21.^1 panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību kādā atbalsta sniedzēji Finanšu ministrijā iesniedz informāciju par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.	Redakc. preciz.	10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim izdod šā likuma: 1) 12.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā Eiropas Komisijai elektroniski iesniedzami atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumi, un kārtību, kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības; 2) 21.^1 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji Finanšu ministrijai iesniedz informāciju par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
			11. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 10.punkta 1. apakšpunktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.”		11. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.”
Informatīva atsauce uz Padomes un Komisijas regulām (Atsauce 01.04.2004. likuma redakcijā) Likumā iekļautas atsauces uz šādām Padomes un Komisijas regulām: 1) Padomes 1969.gada 26.jūnija regula (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību tādu pienākumu sakarā, kuri izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena, kas attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 156, 28.06.1969.); 2) Padomes 1969.gada 26.jūnija regula (EEK) Nr.1192/69 par kopīgiem noteikumiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kontu izlīdzināšanai (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 156, 28.06.1969.); 3) Padomes 1970.gada 4.jūnija regula (EEK) Nr.1107/70 par palīdzības piešķiršanu attiecībā uz dzelzceļa transportu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļu transportu (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 130, 15.06.1970.);	22. Izslēgt sadaļu "Informatīva atsauce uz Padomes un Komisijas regulām".	33	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 22.pantu	atbalstīt
4) Padomes 1982.gada 10.jūnija regula (EEK) Nr.1658/82, kas ar noteikumiem par kombinēto transportu papildina regulu (EEK) Nr.1107/70 par palīdzības piešķiršanu attiecībā uz dzelzceļa transportu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļu transportu (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 184, 29.06.1982.); 5) Padomes 1989.gada 27.aprīļa regula (EEK) Nr.1101/89 par strukturāliem uzlabojumiem iekšzemes ūdensceļu transportā (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 116, 28.04.1989.); 6) Padomes 1991.gada 20.jūnija regula (EEK) Nr.1893/91, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu rīcību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 169, 29.06.1991.); 7) Padomes 1992.gada 7.decembra regula (EEK) Nr.3578/92, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1107/70 par palīdzības piešķiršanu attiecībā uz dzelzceļa transportu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļu transportu (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 364, 12.12.1992.);
8) Padomes 1996.gada 19.novembra regula (EK) Nr.2255/96, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1107/70 par palīdzības piešķiršanu attiecībā uz dzelzceļa transportu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļu transportu (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 304, 27.11.1996.); 9) Padomes 1997.gada 17.marta regula (EK) Nr.543/97, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1107/70 par palīdzības piešķiršanu attiecībā uz dzelzceļa transportu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļu transportu (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 84, 26.03.1997.); 10) Padomes 1998.gada 7.maija regula (EK) Nr.994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo palīdzību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 142, 14.05.1998.); 11) Padomes 1999.gada 22.marta regula (EK) Nr.659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta piemērošanai (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 83, 27.03.1999.); 12) Komisijas 2001.gada 12.janvāra regula (EK) Nr.68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību palīdzībai (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 10, 13.01.2001.); 13) Komisijas 2001.gada 12.janvāra regula (EK) Nr.69/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis palīdzībai (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 10, 13.01.2001.);
14) Komisijas 2001.gada 12.janvāra regula (EK) Nr.70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 10, 13.01.2001.); 15) Komisijas regula (EK) Nr.2204/2002 (2002.gada 12.decembris) par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 337, 13.12.2002.).
	23. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:	34	Juridiskais birojs likumprojekta 23.panta ievaddaļu izteikt šādā redakcijā: “Izteikt likuma informatīvo atsauci uz Padomes un Komisijas regulām šādā redakcijā:”.	atbalstīt	23. Izteikt informatīvo atsauci uz Padomes un Komisijas regulām šādā redakcijā:
	"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām				“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
	Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām direktīvām:				Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
	1) Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvas 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;				1) Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvas 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;
	2) Komisijas 1993.gada 30.septembra Direktīvas 93/84/EEK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;				2) Komisijas 1993.gada 30.septembra direktīvas 93/84/EEK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;
	3) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/52/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;				3) Komisijas 2000.gada 26.jūlija direktīvas 2000/52/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;
	4) Komisijas 2005.gada 28.novembra Direktīvas 2005/81/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija Direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos."				4) Komisijas 2005.gada 28.novembra direktīvas 2005/81/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos.”