Rīgā

2006.gada 11.oktobrī 9/9-2-

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

(reģ. nr.1871) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula uz lapām.

priekšsēdētāja J.Stalidzāne

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (reģ.nr.1871)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījumā nobalsotā redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 26 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.) šādus grozījumus:
11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju (1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. (2) (Izslēgta ar 05.08.99. likumu). (3) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu).
		1.	Deputāts P.Simsons Papildināt likuma 11.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “(2)Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, ir tiesības uz vecuma pensiju sasniedzot 55 gadu vecumu.”	Nav atbalstīts.
		2.	Deputāts P.Simsons Papildināt likuma 11.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Politiski represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības uz vecuma pensiju pirms pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, samazinātu par ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu skaitu, bet ne agrāk, kā sasniedzot 55 gadu vecumu.”	Nav atbalstīts.
(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. (5) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību.
		3.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Papildināt 11.pantu ar 4` daļu šādā redakcijā: “(4`) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un kura vismaz 8 gadus ir nostrādājusi sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Nosakot šīs tiesības, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbalstu darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.”	Nav atbalstīts.
12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana (1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:   K P= -----       G P - gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K - apdrošinātās personas pensijas kapitāls, ko veido šīs personas personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums.
Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija.	1. Aizstāt 12.panta pirmās daļas formulas apzīmējuma K skaidrojumā vārdus "Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija" ar vārdiem "Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."				1. 12.pantā aizstāt pirmajā daļā formulas apzīmējuma K skaidrojumā vārdus "Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija" ar vārdiem "Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";
(3) Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par tās personīgajā kontā reģistrēto pensijas kapitālu.		4.	Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Luka Papildināt likumprojekta 1.pantu ar tekstu šādā redakcijā „izslēgt trešo daļu”;	Atbalstīts.	izslēgt trešo daļu.
16. pants. Invaliditātes pensijas aprēķināšana ……………….
		5.	Deputāte S.Bendrāte Papildināt 16. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Ja invalīda apgādībā ir bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, invalīdam piešķirtā pensija palielināma par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta par katru invalīda apgādībā esošo bērnu.”	Nav atbalstīts.
21.pants. Adoptētā tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju (1) Adoptētajam ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem..
(2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, saglabājas.	2. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, zūd no tā mēneša, kas seko mēnesim, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā ir saņemta informācija par adopcijas faktu, kas apstiprināts ar tiesas spriedumu. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās tiesa nosūta sprieduma kopiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai."				2. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, zūd no tā mēneša, kas seko mēnesim, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā saņemta informācija par adopcijas faktu, kas apstiprināts ar tiesas spriedumu. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās tiesa nosūta sprieduma kopiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai."
22.pants. Padēla un pameitas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju Padēlam un pameitai, ja viņi no vecākiem nav saņēmuši līdzekļus uzturam (alimentus), ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.	3. Izslēgt 22.pantu.				3. Izslēgt 22.pantu.
23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana (1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un to aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā: 1) vienam bērnam — 50 procenti no pensijas; 2) diviem bērniem — 75 procenti no pensijas; 3) trim un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas.		6.	Deputāte S.Bendrāte Izteikt 23.panta 1. daļu šādā redakcijā: “(1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru aprēķina pēc šādas formulas: Vi P= -------------- x APSk APSk +2	Nav atbalstīts.
			P - pensija, Vi - apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms apgādnieka nāves. Mēneši, kuros apgādnieks nostrādājis nepilnu darba dienu skaitu, apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai ņemami vērā kā pilni darba mēneši. Ja piecu gadu laikā pirms apgādnieka nāves ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem; APSk - apgādājamo personu skaits.
(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir veiktas apdrošināšanas iemaksas no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātajos periodos, bet tad, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).		7.	Deputāte S.Bendrāte Izteikt 23.panta 3. daļu šādā redakcijā: (3) Ja apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga darba vai tam pielīdzinātajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — apgādnieka zaudējuma pensija aprēķināma no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).	Nav atbalstīts.
(5) Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, kas aprēķināts, ievērojot apgādnieka apdrošināšanas iemaksas, nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru, starpība tiek segta no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.		8.	Deputāte S.Bendrāte Svītrot 23.panta 5. daļu.	Nav atbalstīts.
(8) Ja, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju saskaņā ar šā panta trešo daļu, iespējamais apdrošināšanas stāža periods līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, pārklājas divās vai vairākās valstīs, pensijas aprēķināšanai piemērojamo iespējamo apdrošināšanas stāžu aprēķina pēc šādas formulas: A Sie AS = ---------- x ASL A Si AS — apdrošināšanas stāžs; ASi — mirušā apgādnieka individuālais apdrošināšanas stāžs (kopējais visās valstīs); ASie — apdrošināšanas stāžs, kas būtu uzkrāts no apgādnieka nāves dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; ASL — mirušā apgādnieka uzkrātais apdrošināšanas stāžs, kas noteikts saskaņā ar šo likumu.		9.	Deputāte S.Bendrāte Svītrot 23.panta 8. daļu.	Nav atbalstīts.
24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas
(2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šā likuma 12.panta otrajā daļā minētos nosacījumus, un pensija, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas). *12.panta otrā daļa (2) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, sasniedzot šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo vecuma pensiju.	4. Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdu "neņemot" ar vārdu "ņemot".				4. Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdu "neņemot" ar vārdu "ņemot".
26.^1 pants. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka Labklājības ministrija.	5. Izteikt 26.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas."				5. Izteikt 26.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas."

35.pants. Valsts pensijas izmaksa par pagājušo laiku (1) Aprēķinātās valsts pensijas summas, ko pensijas saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas.
(2) Ja aprēķinātās valsts pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā pensiju, pensijas summas reizina ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā.	6. Izslēgt 35.panta otro daļu.				6. Izslēgt 35.panta otro daļu.
37.pants. Sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana (1) Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.	7. Papildināt 37.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja šādu personu nav, tiesības uz minēto pensijas summu ir citai personai, kura uzrāda mantojuma apliecību."				7. 37.pantā: papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja šādu personu nav, tiesības uz minēto pensijas summu ir citai personai, kura uzrāda mantojuma apliecību."
(2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā.
		10.	Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija Papildināt likuma 37. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu nosaka gadījumā, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs.”	Atbalstīts, redakcionāli precizējot.	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc šīs normas spēkā stāšanās.”
Pārejas noteikumi
1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā — līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:		11.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Izteikt pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā : “1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10. un 12.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Šis nosacījums attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ar pastāvīgo uzturēšanas atļauju, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā. Pārējiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10. un 12.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā – līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:";	Nav atbalstīts.
		12.	Deputāts A.Klementjevs Izteikt likuma pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā: “Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā — līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:”.	Nav atbalstīts.
10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts;		13.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Izteikt 1.punkta 10.apakšpunktu šādā redakcijā: “10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos un izsūtījumā, spaidu darbos Vācijā un Vācijas okupētajās teritorijās, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā, bet koncentrācijas nometnēs, geto vai cietumos Vācijā vai Vācijas okupētajās teritorijās – seškārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts;”.	Nav atbalstīts.

		14.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Papildināt 1.punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā: “12) Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās, partizānu vienībās vai pretošanās kustībā pavadītais laiks pieckārtīgā apmērā.”;	Nav atbalstīts.
3. Izdevumi, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no valsts pensiju speciālā budžeta, izņemot izdevumus, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā noteiktajiem atvieglojumiem. Izdevumi, kas saistīti ar pensijas apmēra palielināšanu, piemērojot šo pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā, kā arī 10.punkta 3.un 4.apakšpunktā noteiktos atvieglojumus, ar 2003.gada 1.janvāri sedzami no valsts pamatbudžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.		15.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Aizstāt pārejas noteikumu 3.punktā skaitli un vārdu “10.apakšpunktā” ar skaitļiem un vārdiem “10. un 12.apakšpunktā”.	Nav atbalstīts.
9. Izdarot grozījumus apdrošināšanas iemaksu tarifos, pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot vecumu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 8.punktā.
		16.	Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 9.^1 punktu šādā redakcijā: “9.^1 No 2007. gada 1. janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, piemērojot sarakstus, kādi norādīti šā likuma pārejas noteikumu 11. punktā, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot likuma pārejas noteikumu 8. punkta nosacījumus)”.	Atbalstīts, izteikts kā pārejas noteikumu 48.punkts.
15. Līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas šādā kārtībā: 1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;		17.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Aizstāt pārejas noteikumu 15.punkta 1.apakšpunktā skaitli “50” ar skaitli “100”;	Nav atbalstīts.
		18.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt likuma Pārejas noteikumu 15.punktu ar jaunu ceturto apakšpunktu šādā redakcijā: “4) politiski represētajām personām pensijas pārskatāmas 1.aprīlī un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.”	Nav atbalstīts.
34. Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,3; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, — 1,5.	8. Pārejas noteikumos: izteikt 34.punktu šādā redakcijā:  "34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: 1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 1,1; 2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3; 3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5;	19.	Deputāte S.Bendrāte Izteikt likuma pārejas noteikumu 34. punktu šādā redakcijā: “34. No 2007.gada 1.janvāra vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 latiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs pārsniedz likuma “Par valsts pensijām” 11.pantā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo minimālo stāžu, par katru pilnu apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz likuma “Par valsts pensijām” 11.pantā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo minimālo stāžu, vecuma pensijas minimālo apmēru palielina par 5% valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.”	Nav atbalstīts.		8.Parejas noteikumos: izteikt 34.punktu šādā redakcijā: "34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: 1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 1,1; 2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3; 3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5;
		20.	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā: “34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, -1,3; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, - 1,5; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, - 1,7; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu, - 2.”	Nav atbalstīts.
	4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu, – 1,7.";	21.	Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Luka Izteikt likumprojekta 8.pantā pārejas noteikumu 34.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā: „4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu, - 1,7.”.	Atbalstīts.		4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu, - 1,7.”;
41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, kā arī šīs piemaksas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. (20.10.2005. likuma redakcijā)	aizstāt 41.punktā vārdus un skaitļus "Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā)" ar vārdiem un skaitļiem "Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā) un kuriem kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, – nav mazāks par 25 gadiem";	22.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Izteikt Pārejas noteikumu 41.punktu šādā redakcijā “41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), un kuriem kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotajiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, – nav mazāks par 25 gadiem, līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Invaliditātes pensijas saņēmējiem piemaksas pie pensijas, kura nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, aprēķināmas un piešķiramas neatkarīgi no pensijas piešķiršanas laika un apdrošināšanas stāža. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, kā arī šīs piemaksas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	Nav atbalstīts.		aizstāt 41.punktā vārdus un skaitļus "Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā)" ar vārdiem un skaitļiem "Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā) un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, – nav mazāks par 25 gadiem";
	papildināt pārejas noteikumus ar 43.^1 un 43.^2 punktu šādā redakcijā: "43.^1 Personām, kurām no 1996.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlijam ir piešķirta priekšlaicīgā vecuma pensija un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanai ir nepārtraukti bijušas obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), un vecuma pensijas piešķiršana no jauna minētajā periodā nav veikta, ir tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu no jauna šādā kārtībā: 1) vecuma pensiju no jauna piešķir ar šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanas dienu, pamatojoties uz personas iesniegumu; 2) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija bija pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz pensijas lietā esošo personas iesniegumu par pensijas pārrēķināšanu, ņemot vērā pensijas kapitālu, kas uzkrāts pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna. No jauna piešķirtās vecuma pensijas pārrēķinu veic, ievērojot iepriekš veiktā pārrēķina termiņu; 3) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija nav pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz personas iesniegumu, ievērojot šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteikto termiņu;	23.	Juridiskais birojs Aizstāt 8.pantā skaitli “43.¹”ar skaitli “46.” un skaitli “43.²” ar skaitli “47.”;	Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.		papildināt pārejas noteikumus ar 46., 47. un 48. un 49. punktu šādā redakcijā: "46. Personām, kurām no 1996.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlijam ir priekšlaicīgi piešķirta vecuma pensija un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanai ir nepārtraukti bijušas obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), un kurām vecuma pensija minētajā periodā no jauna nav piešķirta, ir tiesības pieprasīt vecuma pensijas piešķiršanu no jauna šādā kārtībā: 1) vecuma pensiju no jauna piešķir ar šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanas dienu, pamatojoties uz personas iesniegumu; 2) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija bija pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz pensijas lietā esošo personas iesniegumu par pensijas pārrēķināšanu un ņemot vērā pensijas kapitālu, kas uzkrāts pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna. No jauna piešķirtās vecuma pensijas pārrēķinu veic, ievērojot iepriekš veiktā pārrēķina termiņu; 3) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija nav pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz personas iesniegumu un ievērojot šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteikto termiņu;
	4) no jauna piešķirto (pārrēķināto) vecuma pensiju, kas pārskatīta atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 15.punktam, izmaksā ar šīs normas spēkā stāšanās dienu, ja minētā pensija pieprasīta 12 mēnešu laikā no šīs normas spēkā stāšanās. Ja vecuma pensijas piešķiršanu no jauna pieprasa pēc 12 mēnešiem no šīs normas spēkā stāšanās, tad pensiju izmaksā ne agrāk kā 12 mēnešus pirms tās pieprasīšanas dienas. Izmaksājot no jauna piešķirto vecuma pensiju par pagājušo periodu, ņem vērā iepriekš saņemto vecuma pensiju; 5) ja vecuma pensijas apmērs pēc tās piešķiršanas no jauna pārsniedz šā likuma pārejas noteikumu 41.punktā minēto vecuma pensijas apmēru, tad persona zaudē tiesības uz iepriekš piešķirto piemaksu pie vecuma pensijas, ievērojot no jauna piešķirtās vecuma pensijas izmaksas termiņu. Ja sakarā ar vecuma pensijas piešķiršanu no jauna radusies piemaksas pie vecuma pensijas pārmaksa, tad likuma "Par valsts pensijām" 36.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā izdara ieturējumus no vecuma pensijas, kas piešķirta no jauna.	24.	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 8.pantā vārdus “šīs normas spēkā stāšanās dienu “ un vārdus “šīs normas spēkā stāšanās” ar skaitļiem un vārdiem ”2007.gada 1.janvāri” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.		4) no jauna piešķirto (pārrēķināto) vecuma pensiju, kas pārskatīta atbilstoši šo pārejas noteikumu 15.punktam, izmaksā par laiku no 2007.gada 1.janvāra, ja minētā pensija pieprasīta 12 mēnešu laikā no 2007.gada 1.janvāra. Ja vecuma pensijas piešķiršanu no jauna pieprasa pēc 12 mēnešiem no 2007.gada 1.janvāra, tad pensiju izmaksā par laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem pirms tās pieprasīšanas dienas. Izmaksājot no jauna piešķirto vecuma pensiju par pagājušo periodu, ņem vērā iepriekš saņemto vecuma pensiju; 5) ja no jauna piešķirtās vecuma pensijas apmērs pārsniedz šo pārejas noteikumu 41.punktā minēto vecuma pensijas apmēru, tad persona tiesības uz iepriekš piešķirto piemaksu pie vecuma pensijas zaudē no jauna piešķirtās vecuma pensijas dienā. Ja sakarā ar vecuma pensijas piešķiršanu no jauna piemaksa pie vecuma pensijas ir pārmaksāta, tad šā likuma 36.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā izdara ieturējumus no vecuma pensijas, kas piešķirta no jauna.
	43.^2 Personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma pensiju ierobežotā apmērā (līdz 2001.gada 31.decembrim divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un no 2002.gada 1.janvāra trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā), izmaksā nesaņemto pensijas daļu, kuru ieskaita personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā." (........)	25.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt likumprojekta pārejas noteikumu 43.^2punktu pēc vārdiem “pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā” ar jaunu tekstu šādā redakcijā: “ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.”	Atbalstīts.		47. Personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma pensiju ierobežotā apmērā (līdz 2001.gada 31.decembrim divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un no 2002.gada 1.janvāra trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā), izmaksā nesaņemto pensijas daļu, kuru ieskaita personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.”.
		26.	Juridiskais birojs Papildināt likuma pār ejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Apgādnieka zaudējuma pensiju, kas līdz 2006.gada 31.decembrim piešķirta adoptētajam pirms adopcijas vai padēlam un pameitai, turpina izmaksāt šajā likumā noteiktajā kārtībā.”	Atbalstīts.	49.Apgādnieka zaudējuma pensiju, kas līdz 2006.gada 31.decembrim piešķirta adoptētajam pirms adopcijas vai padēlam un pameitai, turpina izmaksāt šajā likumā noteiktajā kārtībā.
	Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.				Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.