Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 52.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiesneša amata kandidāti tiek izraudzīti, stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu."

2. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Apgabaltiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim."

3. Papildināt 79.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim."

4. Papildināt 80.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja apgabaltiesas tiesnesis saskaņā ar šo likumu aizstāj Augstākās tiesas Tiesu palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta pirmajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem."

5. Izteikt 125.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"16. Līdz 2009.gada 1.februārim par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

17. Līdz 2009.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53.panta otrajā daļā un 54.panta otrajā daļā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

18. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2009.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases."

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Tiesneša amata kandidātu atlase ir pirmais posms tiesneša kandidatūras atbilstības izvērtēšanas procesā, kuram seko tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošana. Pretstatā pēdējiem diviem posmiem – stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošana, pirmo posmu pašreiz neregulē ne ārējs, ne iekšējs normatīvais akts. Likuma „Par tiesu varu” 52.panta ceturtā daļa paredz, ka tieslietu ministrs nosaka tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Likumdevējs nav pilnvarojis ne tieslietu ministru, ne Ministru kabinetu noteikt tiesneša amata kandidāta atlases kārtību. Šobrīd Tiesu administrācija nodrošina tiesnešu amata pretendentu atlasi, izmantojot Tieslietu ministrijas 2003.gada 29.septembra instrukcijā „Administratīvās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība” noteikto atlases metodiku, kas zaudējusi spēku, pamatojoties uz Tieslietu ministra 2004. gada 6. oktobra rīkojumu. Pašreizējais tiesnešu skaits administratīvajās tiesās nav pietiekams, lai izpildītu visas tiesneša amata vakances un spētu nodrošināt lietu savlaicīgu un ātru izskatīšanu, tādējādi novēršot lietu uzkrājumu veidošanos tiesās. Pēc likuma „Par tiesu varu” 9. un 10. punktā noteiktā pārejas perioda beigām, radušās papildus grūtības ar piemērotu administratīvo tiesu tiesnešu amata kandidātu atlasi. Likuma „Par tiesu varu” 125.panta ceturtā daļa noteic, ka tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. 2005.gada 20.decembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām”. Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra sēdes protokola Nr. 76 81.§ 4.punktā uzdots Valsts kancelejai, nozaru ministrijām, Valsts kontrolei, ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Valsts drošības iestādēm līdz 2006.gada 1.martam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumos, kuri paredz tiesības amatpersonai saņemt bērna piedzimšanas pabalstu. Grozījumos paredzot, ka bērna piedzimšanas pabalstu var saņemt tikai viens no bērna vecākiem gadījumā, ka tiesības uz šo pabalstu katram no bērna vecākiem nosaka savs likums (abi vecāki atrodas atšķirīgos valsts dienestos).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz papildināt likumu „Par tiesu varu” ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma Apgabaltiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem. Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem. Atlīdzība gadījumā, ja apgabaltiesas tiesnesis aizstāj Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus likuma „Par tiesu varu” Pārejas noteikumi papildināti ar 16. - 18.punktu, nosakot līdz 2009.gada 1.februārim samazinātas prasības attiecībā uz nepieciešamo darba stāžu Administratīvās rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneša amata kandidātiem, kā arī paredzot, ka šīm personām pēc atestācijas nokārtošanas piešķirama zemākā Augstākās tiesas tiesneša vai apgabaltiesas tiesneša pienākumu pildīšanai nepieciešamā klase, ja šīm personām nav nepieciešamās klases. Likumprojekts precizē likuma 125. panta ceturto daļu, nosakot, ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, tad tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2006

2007

2008

2009

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi „Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība”. Ministru kabineta noteikumi noteiks tiesneša amata kandidāta atbilstības tiesneša amatam izvērtēšana procesa, kas ietver tiesneša amata kandidāta atlasi, stažēšanos un kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, vienotu regulējumu.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav.

 Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretāra vietā valsts sekretāra vietniece	Juridiskā dienesta vadītājas vietā	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgās amatpersonas vietā
I.Juhansone	M.Strauss	L.Popova	I.Ilgaža

01.08.2006. 13:16

1106

Ilgaža, 7036993

Inita.Ilgaza@tm.gov.lv