Anotācija

Līgums latviešu valodā

NOBEIGUMA AKTS

Likumprojekts

Par Nolīgumu, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu

starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

kas tika parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā

1.pants. Nolīgums, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā (turpmāk – Līgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgums stājas spēkā Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā, 93.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta

“Par Nolīgumu, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2000. gada 23. jūnijā Kotonū tika noslēgts Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (turpmāk – Kotonū nolīgums) ar mērķi veicināt ĀKK valstu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, mieru, drošību, kā arī vairot stabilitāti un stiprināt demokrātisku politisko vidi šajās valstīs. Kotonū nolīgums tika noslēgts uz 20 gadiem, paredzot iespēju katrus piecus gadus veikt tā pārskatīšanu. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija piedalās arī Kopienas ārējā politikā, kuras viena no prioritātēm ir attīstības sadarbība. Latvijas Republikas Pievienošanās Akta Eiropas Savienībai 6. panta 4. punkts paredz, ka ar šo Aktu ES jaunās dalībvalstis pievienojas Kotonū nolīgumam. Tādējādi uz Latviju attiecas arī Kotonū nolīgumā paredzētās saistības.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz ratificēt Nolīgumu, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (turpmāk – pārskatītais Kotonū nolīgums). 2005. gada 23. februārī, Briselē notika Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un ES ministru sanāksme, kurā tika panākta principiālā vienošanās starp ES un 78 ĀKK valstīm par izmaiņām Kotonū nolīgumā. Tā bija pirmā nolīguma pārskatīšana kopš tā parakstīšanas 2000. gadā. Grozījumi aptver jautājumu loku, kas skar politisko dimensiju, attīstības stratēģijas, ieguldījumu mehānismu un īstenošanas un vadības procedūras. Ir iekļauti arī noteikumi par cīņu pret terorismu, ar algotņiem saistītu darbību novēršanu, apņemšanos attiecībā uz Starptautisko krimināltiesu (ICC), sadarbību cīņā pret masu iznicināšanās ieroču izplatīšanu (WMD), kā arī strukturētāka un oficiālāka politiskā dialoga veidošanu. Tika panākta arī sākotnēja vienošanās par ES maksājumiem ĀKK valstīm nākamā Eiropas Attīstības fonda (EAF) ietvaros, kurš stājas spēkā ar 2008. gada 1. janvāri.
3. Cita informācija		Pārskatītais Kotonū nolīgums tika parakstīts no 2005. gada 25. jūnija līdz 31. decembrim, Luksemburgā un Briselē. Kā līgumslēdzējpuses piedalījās ES dalībvalstis, Kopiena (tās vārdā nolīgumu paraksta persona, kuru tam pilnvaro Padome) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis. Pēc parakstīšanās nolīgums tiek nodots ratifikācijai. Pārskatītais Kotonū nolīgums stāsies spēkā tā 93. panta kārtībā – otrā mēneša pirmajā dienā, pēc tam, kad ES dalībvalstis, Kopiena un vismaz 2/3 ĀKK valstu iesniegs savus ratifikācijas instrumentus. Pārējām ĀKK valstīm savi ratifikācijas instrumenti jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc nolīguma stāšanās spēkā. Izņēmums ir tās ĀKK valstis, kurās uz ratifikācijas brīdi nepastāv leģitīmas valdības institūcijas. Tām tiek nodrošināta iespēja veikt ratifikācijas procedūru 12 mēnešu laikā pēc valdības institūciju atjaunošanas. Līgumslēdzējpuses pārskatīto Kotonū nolīgumu ratificē saskaņā ar attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Kopiena un tās dalībvalstis savus ratifikācijas instrumentus iesniedz ĀKK valstu Ģenerālsekretariātā, savukārt ĀKK valstis ratifikācijas instrumentus iesniedz ES Padomes Ģenerālsekretariātā. Pārskatītā Kotonū nolīguma teksts tika izstrādāts angļu un franču valodās un tulkots visās ES oficiālajās valodās. Tulkojumu latviešu valodā veica Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāta juristu/lingvistu grupa. Nepieciešams savlaicīgi ratificēt Kotonū nolīgumu, lai no 2008. gada 1. janvāra varētu sākt piešķirt 10. EAF ietvaros plānoto palīdzību. 10. EAF līdzekļu faktiskajai piešķiršanai vajadzīgie finanšu noteikumi iegūs spēku tikai tad, kad būs stājies spēkā pārskatītais Kotonū nolīgums. Tas nozīmē, ka pārskatīto Kotonū nolīgumu nepieciešams ratificēt pēc iespējas ātrāk, un ne vēlāk kā 2007. gada 30. oktobrī.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Ņemot vērā, ka ĀKK valstis nav prioritāri Latvijas sadarbības partneri, ietekme uz makroekonomisko vidi nav paredzama.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
	Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2005	2006	2007	2008	2009
	1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
	2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
	3. Finansiālā ietekme	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Pievienošanās Akts ES paredz arī pievienošanos Kotonū nolīgumam. Galvenais finanšu instruments Kotonū nolīguma realizēšanai ir Eiropas Attīstības fonds (EAF), kura darbībā Latvija iesaistas ar 2008.gadu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Kotonū nolīguma 95. pantā noteikts, ka nolīgums noslēgts uz divdesmit gadiem, un pantā iekļauta pārskatīšanas klauzula, kas paredz iespēju ik pēc pieciem gadiem nolīgumu pārskatīt, lai tajā izdarītu grozījumus.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Kotonū nolīguma 91. pants nosaka, ka neviens līgums, konvencija vai vienošanās starp vienu vai vairākām Kopienas dalībvalstīm un vienu vai vairākām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm nedrīkst kavēt Kotonū nolīguma īstenošanu. Latvijai nav divpusējo līgumu ar ĀKK valstīm.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildi nodrošinās Ministru kabinets un ministrijas to kompetences un funkciju ietvaros. Jaunas institūcijas nav paredzēts izveidot.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

Ārlietu ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Pabriks	N. Popens	I. Mangule	E. Vijupe	K. Stepa-Abatniece

19.09.2006. 09:00

1291

P. Ancāns

7 016 423, Peteris.Ancans@mfa.gov.lv

Nolīgums,

ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu

starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna

valstu grupas locekļiem, no vienas puses,

un Eiropas Kopienu

un tās dalībvalstīm, no otras puses,

kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

ITĀLIJAS RE PUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk "Kopiena", Kopienas valstis turpmāk dēvējot par "dalībvalstīm", un

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BURKINAFASO PREZIDENTS,

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Kaboverdes RepublikaS PREZIDENTS,

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KOMORU ISLĀMA FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Kongo DEMOKRĀTISKĀS RepublikaS PREZIDENTS,

Kongo RepublikaS PREZIDENTS,

KUKA SALU VALDĪBA,

Kotdivuāras RepublikaS PREZIDENTS,

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,

Dominikānas RepublikaS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

FIDŽI SUVERĒNĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Gabonas RepublikaS PREZIDENTS,

Gambijas RepublikaS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Ekvatoriālās Gvinejas RepublikaS PREZIDENTS,

GAJĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Haiti RepublikaS PREZIDENTS,

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Kiribati RepublikaS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE Lesoto KaralisteS KARALIS,

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Malāvijas RepublikaS PREZIDENTS,

MalI RepublikaS PREZIDENTS,

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PREZIDENTS,

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAURU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Nigēras RepublikaS PREZIDENTS,

Nigērijas FederatīvāS RepublikaS PREZIDENTS,

NIUE VALDĪBA,

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE,

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE SentkitsaS-NevisaS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,

Samoa NeatkarīgāS Valsts VadītĀjs,

Santomes un Prinsipi DemokrātiskāS RepublikaS PREZIDENTS,

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SUDĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS VALDĪBA,

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS Taufa'ahau Tupou IV,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Vanuatu RepublikaS VALDĪBA,

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,

kuru valstis turpmāk dēvētas par "ĀKK valstīm",

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no vienas puses, un Džordžtaunas Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (turpmāk "Kotonū Nolīgums),

ŅEMOT VĒRĀ, ka Kotonū Nolīguma 95. panta 1. punktā ir noteikts, ka minētā nolīguma ilgums ir divdesmit gadi, kas sākas 2000. gada 1. martā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Kotonū Nolīguma 95. panta 3. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka desmit mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām Puses sāk sarunas, lai izskatītu jebkurus iespējamos grozījumus Kotonū Nolīguma noteikumos,

IR NOLĒMUŠI parakstīt šo Nolīgumu, ar kuru groza Kotonū Nolīgumu, un tālab iecēluši par saviem pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

Armand DE DECKER

attīstības koordinācijas ministrs

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Vladimír MÜLLER

ārlietu ministra vietnieks

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:

Ib Ritto ANDREASEN

Dānijas vēstnieks Luksemburgā

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Erich STATHER

valsts sekretārs, Federālā ekonomikas koordinācijas un attīstības ministrija

Dorothee JANETZKE-WENZEL

Āfrikas politikas vadītājs, Ārlietu ministrija

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Väino REINART

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Constantin KARABETSIS

vēstnieks, Starptautiskās attīstības koordinācijas ģenerālsekretārs, Ārlietu ministrija

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:

Alberto NAVARRO GONZALEZ

Eiropas Savienības lietu Valsts sekretārs

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Brigitte GIRARDIN

par kooperāciju, attīstību un franciski runājošo pasauli atbildīgā ministre

ĪRIJAS PREZIDENTE:

Ronan MURPHY

ģenerāldirektors, Attīstības koordinācijas direktorāts, Ārlietu departaments

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Rocco Antonio CANGELOSI

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Nicholas EMILIOU

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE:

Lelde LICE-LICITE

Vēstniece, pastāvīgā pārstāvja Eiropas Kopienās vietniece

izglītības un kultūras padomniece

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Rokas BERNOTAS

Ārlietu ministrijas Daudzpusējo attiecību departamenta direktors

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

Jean-Louis SCHILTZ

sadarbības un humānās palīdzības ministrs,

ministrs, kas ir atbildīgs par komunikāciju

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

András BÁRSONY

Ārlietu ministrijas politiskais valsts sekretārs

MALTAS PREZIDENTS:

Bernard HAMILTON

Pirmais padomnieks, divpusējo attiecību izpilddirektors, Ārlietu ministrija

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:

P.J. YMKERS

Padomnieks, Nīderlandes pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

Gregor WOSCHNAGG

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Jan TRUSZCZYNSKI

ārlietu ministrijas valsts sekretārs

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

João GOMES CRAVINHO

ārlietu un kooperācijas valsts sekretārs

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Marjan ŠETINC

vēstnieks, attīstības sadarbības un humānās palīdzības koordinators

Ārlietu ministrija

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Maroš ŠEFČOVIČ

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

Ritva JOLKKOSEN

ģenerāldirektore, Ārlietu ministrija

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

Agneta SÖDERMAN

Zviedrijas vēstniece Luksemburgā

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

Gareth THOMAS, MP

Starptautiskās attīstības departamenta parlamentārais valsts sekretāra vietnieks

EIROPAS KOPIENA:

Jean-Louis SCHILTZ

sadarbības un humānās palīdzības ministrs,

ministrs, kas ir atbildīgs par komunikāciju,

ES Padomes pašreizējais priekšsēdētājs

Louis MICHEL

Eiropas Kopienu Komisijas loceklis

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Ana DIAS LOURENCO

plānošanas ministre

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE:

Dr. Carl ROBERTS

Antigvas un Barbudas Augstais komisārs Apvienotajā karalistē

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS:

Errol Leroy HUMPHREYS

vēstnieks

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS:

Billie MILLER

vecākais ministrs un ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE:

Yvonne HYDE

vēstniece

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Massiyatou LATOUNDJI LAURIANO

rūpniecības, tirdzniecības un nodarbinātības veicināšanas ministrs

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Lt. Gen. Mompati MERAFHE

ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs

BURKINAFASO PREZIDENTS:

Jean-Baptiste Marie Pascal COMPAORE

finanšu un budžeta ministrs

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Thomas MINANI

Tirdzniecības un rūpniecības ministrs

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Isabelle BASSONG

vēstniece

Kaboverdes RepublikaS PREZIDENTS:

Victor Manuel BORGES

ārlietu, sadarbības un kopienu ministrs,

ĀKK Ministru padomes prezidents

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Guy ZOUNGERE-SOKAMBI

vēstnieks

KOMORU ISLĀMA FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Aboudou SOEFO

valsts ministrs, ārlietu un sadarbības ministrs

Kongo DEMOKRĀTISKĀS RepublikaS PREZIDENTS:

Christian KAMBINGA SELE

starptautiskās sadarbības ministra vietnieks

Kongo RepublikaS PREZIDENTS:

Pierre MOUSSA

plānošanas, reģionālās attīstības un ekonomiskās integrācijas ministrs,

Valsts kredītrīkotājs

KUKA SALU VALDĪBA:

Todd McCLAY

vēstnieks

Kotdivuāras RepublikaS PREZIDENTS:

Amadou SOUMAHORO

tirdzniecības ministrs

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Ali Farah ASSOWEH

ekonomikas, finanšu un plānošanas ministrs, kas ir atbildīgs par privatizāciju

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA:

George R.E. BULLEN

vēstnieks

Dominikānas RepublikaS PREZIDENTS:

Onofre ROJAS

valsts sekretārs, Valsts kredītrīkotājs

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS:

Andebrhan WELDEGIORGIS

vēstnieks

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Sufian AHMED

Finanšu un ekonomikas attīstības ministrs

FIDŽI SUVERĒNĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Ratu Seremaia T. CAVUILATI

vēstnieks

Gabonas RepublikaS PREZIDENTS:

Casimir OYE MBA

valsts ministrs, plānošanas un attīstības programmu ministrs,

Valsts kredītrīkotājs

Gambijas RepublikaS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS:

Yusupha Alieu KAH

vēstnieks

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Georg Y. GUYAN-BAFFOUR, M.P.

Finanšu un ekonomikas plānošanas ministra vietnieks

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE:

Joan-Marie COUTAIN

vēstnieks

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

El Hadj Thierno Habib DIALLO

sadarbības ministrs

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Nagib JAHOUAD

pagaidu lietvedis

Ekvatoriālās Gvinejas RepublikaS PREZIDENTS:

Victorino Nka OBIANG MAYE

vēstnieks

GAJĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Patrick Ignatius GOMES

vēstnieks

Haiti RepublikaS PREZIDENTS:

< span lang=DE style='mso-ansi-language:DE'>Hérard ABRAHAM

ārlietu un reliģijas lietu ministrs

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS:

K.D. KNIGHT, QC, MP

ārlietu un tirdzniecības ministrs

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Marx Gad NJUGUNA KAHENDE

vēstnieks

Kiribati RepublikaS PREZIDENTS:

Paul MALIN

daļas vadītājs, EK Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāts

VIŅA MAJESTĀTE Lesoto KaralisteS KARALIS:

Mpho MALIE

tirdzniecības un rūpniecības, kooperatīvu un tirgvedības ministrs

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Youngor Sevelee TELEWODA

vēstnieks

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Sahobisoa Olivier ANDRIANARISON

industrializācijas, tirdzniecības un privātā sektora attīstības ministrs

Malāvijas RepublikaS PREZIDENTS:

Brian Granthen BOWLER

vēstnieks

MalI RepublikaS PREZIDENTS:

Moctar OUANE

ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Paul MALIN

daļas vadītājs, EK Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāts

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Sidi OULD DIDI

ekonomikas un attīstības ministrs

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Sutiawan GUNESSEE

vēstnieks

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PREZIDENTS:

Paul MALIN

daļas vadītājs, EK Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāts

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Henrique BANZE

ārlietu un sadarbības ministra vietnieks, Valsts kredītrīkotājs

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Peter Hitjitevi KATAJAVIVI

vēstnieks

NAURU REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Dr. Karl H. KOCH

goda konsuls Beļģijā

Nigēras RepublikaS PREZIDENTS:

Ali MAHAMAN LAMINE ZEINE

ekonomikas un finanšu ministrs

Nigērijas FederatīvāS RepublikaS PREZIDENTS:

Clarkson NWAKANMA UMELO

vēstnieks

NIUE VALDĪBA:

Todd McCLAY

vēstnieks

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA:

Paul MALIN

daļas vadītājs, EK Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāts

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE:

Sir Rabbie NAMALIU KCMG, MP

ārlietu un imigrācijas lietu ministrs

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Monique NSANZABAGANWA

valsts sekretāre, kas atbildīga par plānošanu Finanšu ministrijā

VIŅAS MAJESTĀTE SentkitsaS-NevisaS KARALIENE:

Timothy HARRIS

ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE:

George R.E. BULLEN

vēstnieks

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE:

George R.E. BULLEN

vēstnieks

Samoa NeatkarīgāS Valsts VadītĀjs:

Tau'ili'ili Uili MEREDITH

vēstniece

Santomes un Prinsipi DemokrātiskāS RepublikaS PREZIDENTS:

Horácio FERNANDES DA FONSECA PURVIS

pagaidu lietvedis

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Saliou CISSE

vēstnieks

SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Patrick PILLAY

ārlietu ministrs

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Mohamed B. DARAMY

attīstības un ekonomikas plānošanas ministrs

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE:

Fredrick FONO

valsts plānošanas un palīdzības koordinēšanas ministrs

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Mosibudi MANGENA

Zinātnes un tehnoloģijas ministrs

SUDĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Ali Yousif AHMED

vēstnieks

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Maria E. LEVENS

ārlietu ministre

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS:

Clifford Sibusiso MAMBA

ārlietu un tirdzniecības ministrijas galvenais sekretārs

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Festus B. LIMBU, MP

finanšu ministra vietnieks

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Abderahim Yacoub NDIAYE

vēstnieks

timoras-lestes demokrātiskās republikas VALDĪBA:

José António AMORIM DIAS

vēstnieks,

pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītājs

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Gilbert BAWARA

valsts ministra delegāts,

ārlietu un Āfrikas integrācijas ministrs, kas ir atbildīgs par sadarbību

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS Taufa'ahau Tupou IV:

Paul MALIN

daļas vadītājs, EK Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāts

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Diane SEUKERAN

valsts ministre, Tirdzniecības un rūpniecības ministrija

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE:

Paul MALIN

daļas vadītājs, EK Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāts

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Deo K. RWABITA

vēstnieks

Vanuatu RepublikaS VALDĪBA:

Sato KILMAN

ministru prezidenta biedrs un ārlietu ministrs

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Felix CHIBOTA MUTATI

Finanšu un valsts plānošanas ministra vietnieks

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA:

Gift PUNUNGWE

vēstnieks

KAS, savstarpēji iepazinušies ar pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

VIENĪGAIS PANTS

Ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem tiek izdarīti grozījumi Kotonū Nolīgumā saskaņā ar minētā nolīguma 95. pantā paredzēto procedūru.

A. PREAMBULA

1. Pēc astotā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem "UZSKATOT Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju…", iekļauj šādus apsvērumus:

"NO JAUNA APSTIPRINOT, ka smagie noziegumi, par ko norūpējusies starptautiskā sabiedrība, nedrīkst palikt nesodīti un ka pret tiem efektīvi jāvēršas, veicot pasākumus valstu līmenī un sekmējot globālu sadarbību;

UZSKATOT, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis miera un starptautiskā tiesiskuma labā;".

2. Desmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem "UZSKATOT, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi…", aizstāj ar šādu apsvērumu:

"UZSKATOT, ka tūkstošgades attīstības mērķi, kas izriet no 2000. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās Tūkstošgades deklarācijas, jo īpaši ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi un principi, sniedz skaidru redzējumu un ka tiem jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros;".

B. KOTONŪ NOLĪGUMA PANTI

1. Kotonū Nolīguma 4. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu:

"ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku un vietējo decentralizēto iestāžu ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu attīstības procesā. Šim nolūkam saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem nevalstiskos dalībniekus un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:".

2. Kotonū Nolīguma 8. pantu groza šādi:

a) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp dažādiem attiecību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. Dialogs veicina sarunas starp Pusēm starptautiskos forumos. Dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. un 97. pantā paredzētās apspriežu procedūras.";

b) 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6. Dialogs notiek elastīgi. Dialogs pēc vajadzības ir formāls vai neformāls, un tas notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās, tostarp ĀKK valstu grupā, Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, ieskaitot reģionālo, apakšreģionālo vai nacionālo līmeni.";

c) iekļauj šādu punktu:

"6.a Ja vajadzīgs un lai izvairītos no tādu situāciju rašanās, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. pantā paredzēto apspriežu procedūru, dialogs attiecībā uz svarīgākajiem elementiem ir sistemātisks un formāls saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.".

3. 9. panta virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"Svarīgākie elementi cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un labas vadīšanas pamatelements".

4. Kotonū Nolīguma 11. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu punktu:

"3.a Tāpat Puses apņemas sadarboties, lai novērstu ar algotņiem saistītas darbības atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar starptautiskām konvencijām un dokumentiem, kā arī atbilstīgi saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.";

b) pievieno šādu punktu:

"6. Sekmējot miera un starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu, Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos:

– dalīties pieredzē attiecībā uz nepieciešamo juridisko pielāgojumu pieņemšanu, lai varētu ratificēt un īstenot Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūtus, un

– cīnīties pret starptautisko noziedzību saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, atbilstīgi ņemot vērā Romas Statūtus.

Puses cenšas veikt pasākumus, lai ratificētu un īstenotu Romas Statūtus un ar tiem saistītus instrumentus.".

5. Iekļauj šādus pantus:

"11.a pants

Cīņa pret terorismu

Puses atkārto savu stingro jebkāda terorisma nosodījumu un apņemas apkarot terorismu, īstenojot starptautisku sadarbību saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām, attiecīgajām konvencijām un instrumentiem un, jo īpaši, pilnīgi īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1373 (2001) un 1456 (2003), kā arī citas attiecīgas ANO rezolūcijas. Šim nolūkam Puses vienojas apmainīties ar:

– informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem, un

– viedokļiem par līdzekļiem un paņēmieniem cīņai pret terorismu, tostarp tehniskās jomās un apmācībā, kā arī ar terorisma novēršanas pieredzi.

11.b pants

Sadarbība cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir vieni no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības.

Puses vienojas, ka šis noteikums ir viens no šā Nolīguma svarīgākajiem elementiem.

2. Puses turklāt vienojas sadarboties un dot ieguldījumu neizplatīšanas mērķa īstenošanā:

– veicot pasākumus, lai, attiecīgi, parakstītu vai ratificētu visus pārējos attiecīgos starptautiskos dokumentus vai pievienotos tiem un lai tos pilnīgi īstenotu;

– izveidojot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp veicot masu iznīcināšanas ieročiem izmatojamu dubultā pielietojuma tehnoloģiju galīgā izlietojuma kontroli un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles noteikumu pārkāpšanu.

Finansiālo un tehnisko palīdzību sadarbības jomā, kuras mērķis ir cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, finansēs ar īpašiem instrumentiem, kas nav ĀKK-ES sadarbības finansēšanai paredzētie instrumenti.

3. Puses vienojas izveidot regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs Pušu sadarbību šajā jomā.

4. Ja pēc padziļināta politiskā dialoga īstenošanas kāda no Pusēm, jo īpaši saņēmusi informāciju no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA), Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas (OPCW) un citu attiecīgu daudzpusēju organizāciju ziņojumiem, uzskata, ka kāda cita Puse nav izpildījusi saistības, kas izriet no šā panta 1. punkta par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, tā, izņemot īpaši steidzamos gadījumos, sniedz otrai Pusei un gan ĀKK Ministru padomei, gan ES Ministru padomei attiecīgo informāciju, kas vajadzīga situācijas pamatīgai pārbaudei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā tā uzaicina otru Pusi rīkot apspriedes, kas pievēršas pasākumiem, kurus attiecīgā Puse ir veikusi vai kuri tai jāveic, lai stāvokli labotu.

5. Apspriedes rīko tādā līmenī un veidā, kas tiek uzskatīts par vispiemērotāko risinājuma rašanai.

Apspriedes sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma un turpinās ar savstarpēju vienošanos noteiktu laiku atkarībā no pārkāpuma veida un smaguma. Jebkurā gadījumā dialogs atbilstīgi apspriežu procedūrai turpinās ne ilgāk kā 120 dienas.

6. Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma, ja apspriede tiek noraidīta vai arī īpašas steidzamības gadījumos var veikt atbilstošus pasākumus. Šos pasākumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv iemesli to veikšanai.".

6. Kotonū Nolīguma 23. pantam pievieno šādu punktu:

"l) tradicionālo zināšanu veicināšana.".

7. Kotonū Nolīguma 25. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"d) sekmēt cīņu pret:

– HIV/AIDS, nodrošinot sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aizsardzību;

– citām ar nabadzību saistītām slimībām, īpaši malāriju un tuberkulozi;".

8. Kotonū Nolīguma 26. pantu groza šādi:

a) panta c) un d) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"c) palīdzēt sabiedriskām iestādēm, lai dotu iespēju bērniem attīstīt savu fizisko, psiholoģisko, sociālo un ekonomisko potenciālu;

d) reintegrēt sabiedrībā bērnus pēckonflikta situācijās ar rehabilitācijas programmām; un";

b) pievieno šādu punktu:

"e) sekmēt gados jauno pilsoņu aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē un veicināt studentu apmaiņas, kā arī ĀKK un ES jauniešu organizāciju savstarpējo sadarbību.".

9. Kotonū Nolīguma 28. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu:

"Sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis sev ir noteikušas reģionālās un apakšreģionālās sadarbības un integrācijas sakarā, ieskaitot starpreģionu un ĀKK starpvalstu sadarbību. Reģionālā sadarbība var ietvert arī attīstības valstis ārpus ĀKK, kā arī aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un attālākos reģionus. Šajā sakarā sadarbības atbalsta mērķis ir:".

10. Kotonū Nolīguma 29. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"i) reģionālas integrācijas iestādes un organizācijas – ko izveidojušas ĀKK valstis un kur ĀKK valstis piedalās – kuras veicina reģionālo sadarbību un integrāciju, un ".

11. Kotonū Nolīguma 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Sadarbība atbalsta arī ĀKK valstu savstarpējās un iekšējās sadarbības sistēmas un iniciatīvas, tostarp ar tādu attīstības valstu iesaistīšanos, kas nav ĀKK valstis.".

12. Kotonū Nolīguma 43. panta 4. punktam pievieno šādu ievilkumu:

"– vietējā satura attīstīšana un tā izmantošanas veicināšana informācijas un komunikācijas tehnoloģijās.".

13. Kotonū Nolīguma 58. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"58. pants

Tiesības uz finansējumu

1. Šādām personām vai iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Nolīgumu:

a) ĀKK valstis;

b) reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurām pieder viena vai vairākas ĀKK valstis, tostarp struktūras, kurās ir arī valstis, kas nav ĀKK valstis, un kuras šīs ĀKK valstis ir pilnvarojušas; un

c) kopīgas iestādes, ko izveidojušas ĀKK valstis un Kopiena, lai sasniegtu atsevišķus konkrētus mērķus.

2. Ja tam piekrīt attiecīgā ĀKK valsts vai ĀKK valstis, tiesības uz finansiālo atbalstu ir arī:

a) nacionālām un/vai reģionālām publiskām vai daļēji publiskām ĀKK valstu aģentūrām un departamentiem, tostarp parlamentiem, un jo īpaši to finanšu iestādēm un attīstības bankām;

b) ĀKK valstu uzņēmumiem, firmām un citām privātām organizācijām un privātām saimniecībām;

c) Kopienas dalībvalstu uzņēmumiem, lai tie papildus savam ieguldījumam varētu veikt produktīvus projektus ĀKK valsts teritorijā;

d) ĀKK vai Kopienas finanšu starpniekiem, kas sniedz, veicina un finansē privātus ieguldījumus ĀKK valstīs;

e) ĀKK valstu un Kopienas vietējām decentralizētām iestādēm; un

f) attīstības valstīm, kuras nepieder ĀKK grupai, ja tās piedalās kopīgā iniciatīvā vai reģionālā organizācijā kopā ar ĀKK valstīm.

3. Vietēja rakstura nevalstiskiem dalībniekiem no ĀKK valstīm un Kopienas ir tiesības uz Nolīgumā paredzēto finansiālo atbalstu saskaņā ar noteikumiem, par ko panākta vienošanās valstu un reģionālajās indikatīvajās programmās.".

14. Kotonū Nolīguma 68. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"2. Atbalsta mērķis eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumos ir aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas, kuras varētu negatīvi ietekmēt ieņēmumu samazināšanās, un novērst eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem.

3. Tiek ņemta vērā ĀKK valstu ekonomiku ārkārtējā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm, sadalot līdzekļus pieteikuma gadā. Šajā sakarā vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu.".

15. Kotonū Nolīguma 89. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Veic īpašus pasākumus, lai atbalstītu ĀKK salu valstu centienus apturēt un izbeigt savu aizvien pieaugošo neaizsargātību, ko izraisa jaunas un nopietnas ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas grūtības. Šo pasākumu mērķis ir veicināt mazo salu attīstības valstu ilgtspējīgas attīstības prioritāšu īstenošanu, vienlaikus sekmējot saskaņotu pieeju to ekonomiskajai izaugsmei un cilvēku attīstībai.".

16. Kotonū Nolīguma 96. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu punktu:

"1.a Pirms sākt apspriedes, kas minētas šā panta 2. punkta a) apakšpunktā, abas Puses vienojas izmantot visas dialoga iespējas atbilstīgi 8. pantam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus.";

b) 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) Ja, neskatoties uz politisko dialogu par svarīgajiem elementiem, kā paredzēts 8. pantā un šā panta 1.a punktā, kāda no Pusēm uzskata, ka kāda cita Puse nav izpildījusi saistības, kas izriet no cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanas, kā minēts 9. panta 2. punktā, tā, izņemot īpaši steidzamos gadījumos, sniedz otrai Pusei un Ministru padomei attiecīgo informāciju, kas vajadzīga situācijas pamatīgai pārbaudei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā tā uzaicina otru Pusi rīkot apspriedes, kas pievēršas pasākumiem, kurus attiecīgā Puse ir veikusi vai kuri tai jāveic, lai stāvokli labotu saskaņā ar VII pielikumu.

Apspriedes rīko tādā līmenī un veidā, kas tiek uzskatīts par vispiemērotāko risinājuma rašanai.

Apspriedes sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma un turpinās ar savstarpēju vienošanos noteiktu laiku atkarībā no pārkāpuma veida un smaguma. Jebkurā gadījumā dialogs atbilstīgi apspriežu procedūrai turpinās ne ilgāk kā 120 dienas.

Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma, ja apspriede tiek noraidīta vai arī īpašas steidzamības gadījumos var veikt atbilstošus pasākumus. Šos pasākumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv iemesli to veikšanai.".

17. Kotonū Nolīguma 97. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Tādos gadījumos jebkura Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriedes. Šīs apspriedes sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma, un dialogs atbilstīgi apspriežu procedūrai turpinās ne ilgāk kā 120 dienas.".

18. Kotonū Nolīguma 100. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"100. pants

Tekstu statuss

Šim Nolīgumam pievienotie protokoli un pielikumi ir tā sastāvdaļa. Ia, II, III, IV un VI pielikumu Ministru Padome var labot, pārskatīt un/vai grozīt, pamatojoties uz ĀKK-EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos oriģināleksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts valdībai.".

C. PIELIKUMI

1. Kotonū Nolīguma I pielikumam pievieno šādu punktu:

"9. Atkāpjoties no šā Nolīguma 58. panta, EUR 90 miljonus pārskaita ĀKK finanšu shēmai, kas paredzēta 9. EAF. Šo summu var piešķirt pārejas pasākumu finansēšanai laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam, un to tieši pārvalda Komisija.".

2. Iekļauj šādu pielikumu:

"Ia PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu līdzekļu apjoms sadarbībai saskaņā ar šo Nolīgumu

1. Sākot no 2005. gada 1. marta un saskaņā ar šajā Nolīgumā norādītajiem mērķiem jaunā sadarbības daudzgadu finanšu shēma attiecas uz saistībām, kas sākas 2008.gada 1. janvārī un ilgst piecus vai sešus gadus.

2. Šajā jaunajā laikposmā Eiropas Savienība turpina atbalstīt ĀKK valstis vismaz tādā pašā mērā kā ar 9. EAF, neieskaitot atlikumu; tam, pamatojoties uz Kopienas aplēsēm, pieskaita sekas, ko radījusi inflācija, izaugsme Eiropas Savienībā un 10 jauno dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā.

3. Atkāpjoties no šā Nolīguma 95. panta, par visiem nepieciešamajiem daudzgadu finanšu shēmas vai attiecīgo Nolīguma daļu grozījumiem lemj Ministru padome.".

3. Kotonū Nolīguma II pielikumu groza šādi:

a) 2. pantu groza šādi:

i) 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"7. Parastus aizdevumus var izsniegt ar priekšrocību noteikumiem šādos gadījumos:

a) tādiem infrastruktūras projektiem vismazāk attīstītās valstīs, pēckonflikta valstīs un valstīs, kas pārcietušas dabas katastrofu un kas nav aa) apakšpunktā minētās valstis, kuri ir priekšnosacījums privātā sektora attīstībai. Šādos gadījumos aizdevuma procentu likme tiks samazināta par 3 %;

aa) tādiem infrastruktūras projektiem komerciāli vadītos valsts uzņēmumos, kuri ir priekšnosacījums privātā sektora attīstībai valstīs, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīvu vai citu starptautiski saskaņotu parādsaistību noturības sistēmu. Tādos gadījumos Banka meklē iespējas samazināt līdzekļu vidējās izmaksas, īstenojot piemērotu līdzfinansēšanu kopā ar citiem donoriem. Ja tiks uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim, kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jaunas starptautiski saskaņotas parādsaistību noturības sistēmas;

b) projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības privatizācijas ietvaros, vai projektiem ar būtiskām vai skaidri pierādāmām sociālām vai vides priekšrocībām. Tādos gadījumos aizdevumus var izsniegt ar procentu likmes subsīdiju, par kuras summu un veidu tiks lemts attiecībā uz projekta īpašajām iezīmēm. Tomēr procentu likmes subsīdija nav augstāka par 3 %.

Galīgā aizdevuma procentu likme, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam, nekādā gadījumā nav mazāka kā 50 % no atsauces likmes.";

ii) 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"9. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai var izmantot dotāciju veidā. Līdz 10 % no budžeta procentu likmju subsidēšanai var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.";

b) 3. pantu groza šādi:

i) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Ieguldījumu mehānisms darbojas visās tautsaimniecības nozarēs un atbalsta privātu un komerciālu valsts sektora institūciju ieguldījumus, ieskaitot ieņēmumus nesošu ekonomisko un tehnoloģisko infrastruktūru, kas ir svarīga privātajam sektoram. Mehānisms:

a) tiek pārvaldīts kā apgrozības fonds un tā mērķis ir būt finansiāli ilgtspējīgam. Tā darbības ir ar tirgum piesaistītiem noteikumiem un izvairās no izkropļojumu radīšanas vietējos tirgos un privātu finanšu avotu pārvietošanas;

b) atbalsta ĀKK finanšu nozari un ir ar katalītisku ietekmi, veicinot ilgtermiņa vietējo resursu mobilizāciju un piesaistot ārvalstu privātos ieguldītājus un aizdevējus projektiem ĀKK valstīs;

c) uzņemas daļu no savu finansēto projektu riska. Tā finansiālo noturību nodrošina ieguldījumu portfelis kopumā, nevis atsevišķas darbības; un

d) tiecas virzīt līdzekļus caur ĀKK valstu un reģionu iestādēm un programmām, kas sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību.";

ii) iekļauj šādu punktu:

"1.a Bankai tiks atlīdzinātas izmaksas, kas tai radušās, pārvaldot ieguldījumu mehānismu. Pirmajos divos gados pēc otrā finanšu protokola stāšanās spēkā tas būs apmērā līdz 2 % gadā no ieguldījumu mehānisma kopējās sākotnējās dotācijas. Pēc tam Bankas atlīdzībā tiks iekļauta fiksētā komponente 0,5 % gadā no sākotnējās dotācijas un mainīgā komponente līdz 1,5 % gadā no ieguldījumu mehānisma portfeļa, kas ir ieguldīts projektos ĀKK valstīs. Atlīdzība tiks finansēta no ieguldījumu mehānisma.";

c) 5. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"b) parastu aizdevumu un riska kapitāla finansējuma gadījumā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) valūtas maiņas kursa risku parasti sadala starp Kopienu, no vienas puses, un citām iesaistītajām personām, no otras puses. Vidēji maiņas risks pusēm būtu jāsedz vienādās daļās; un";

d) iekļauj šādus pantus:

"6.a pants

Ikgadējā ziņošana par ieguldījumu mehānismu

ES dalībvalstu pārstāvji, kas atbild par ieguldījumu mehānismu, ĀKK valstu pārstāvji, kā arī Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Komisijas, ES Padomes Sekretariāta un ĀKK Sekretariāta pārstāvji ik gadu tiekas, lai apspriestu ieguldījumu mehānisma darbību un veikumu un ar to saistītos politikas jautājumus.

6.b pants

Ieguldījumu mehānisma darbības rezultātu pārskatīšana

Ieguldījumu mehānisma vispārējos darbības rezultātus kopīgi pārskata finanšu protokola termiņa vidusposmā un nobeigumā. Šajā pārskatīšanā var iesniegt ieteikumus par mehānisma īstenošanas uzlabošanu.".

4. Kotonū Nolīguma IV pielikumu groza šādi:

a) 3. pantu groza šādi:

i) 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) vajadzības novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas attiecas uz ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju skaitu, sociāliem rādītājiem un parādsaistību līmeni, eksporta ieņēmumu zaudējumiem un atkarību no eksporta ieņēmumiem, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām ĀKK valstīm, un pienācīgi ņem vērā salu valstu un valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, neaizsargātību. Bez tam ņem vērā īpašās grūtības, kādās ir valstis, kuras pārvar konflikta vai dabas katastrofas sekas; un";

ii) pievieno šādu punktu:

"5. Neskarot 5. panta 7. punkta noteikumus par pārbaudēm, Kopiena, ņemot vērā īpašas vajadzības vai izcilus rezultātus, piešķīrumu valstij var palielināt.";

b) 4. pantu groza šādi:

i) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas katra ĀKK valsts sastāda un iesniedz Kopienai indikatīvās programmas projektu, atbilstīgi un pamatojoties uz tās attīstības mērķiem un prioritātēm, kā noteikts VAS. Indikatīvās programmas projektā ietilpst:

a) galvenā nozare, nozares vai jomas, uz kurām jākoncentrē atbalsts;

b) vispiemērotākie pasākumi un darbības mērķu un nolūku sasniegšanai galvenajā nozarē, nozarēs vai jomās;

c) resursi, kas paredzēti programmām un projektiem ārpus galvenās(-ajām) nozares(-ēm), un/vai šo darbību plaši izklāsti, kā arī norāde par resursiem, kuri jāizvieto katram no šiem elementiem;

d) nevalstisko dalībnieku veidi, kas tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Ministru padomes noteiktajiem kritērijiem, resursi, kas piešķirti nevalstiskiem dalībniekiem, un atbalstāmo darbību veids, kam jābūt bezpeļņas darbībām;

e) reģionālu programmu un projektu priekšlikumi; un

f) rezerve apdrošināšanai pret iespējamiem prasījumiem un, lai segtu izmaksu pieaugumus un neparedzētus izdevumus.";

ii) 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Par indikatīvās programmas projektu notiek viedokļu apmaiņa starp attiecīgo ĀKK valsti un Kopienu. Indikatīvo programmu pieņem ar kopēju vienošanos starp Komisiju Kopienas vārdā un attiecīgo ĀKK valsti. Kad tā pieņemta, tā ir saistoša gan Kopienai, gan šai valstij. Šo indikatīvo programmu pievieno VAS, un tā ietver arī:

a) speciālas un skaidri noteiktas operācijas, īpaši tās, kuras var uzņemties pirms nākamās pārbaudes;

b) grafiku indikatīvās programmas īstenošanai un pārbaudei, ieskaitot saistības un resursu izmaksas, un

c) parametrus un kritērijus pārbaudēm.";

iii) pievieno šādu punktu:

"5. Ja kāda ĀKK valsts nonāk krīzes situācijā kara vai citāda konflikta rezultātā, vai ārkārtas apstākļos ar līdzīgām sekām, kas neļauj valsts kredītrīkotājam izpildīt savu pienākumu, Komisija var pati pārvaldīt attiecīgajai valstij paredzētos resursus saskaņā ar 3. pantu un izmantot tos īpašam atbalstam. Īpašais atbalsts var aptvert miera veidošanas politiku, konfliktu pārvaldību un atrisināšanu, pēckonflikta atbalstu, ieskaitot iestāžu izveides, saimnieciskās un sociālās attīstības darbības, sevišķi ņemot vērā visneaizsargātāko iedzīvotāju slāņu vajadzības. Komisijai un attiecīgajai ĀKK valstij ir jāatgriežas pie parastās īstenošanas un parastajām vadības procedūrām, kolīdz ir atjaunojusies kompetento iestāžu spēja vadīt sadarbību.";

c) 5. pantu groza šādi:

i) visā panta tekstā terminu "delegācijas vadītājs" aizstāj ar terminu "Komisija";

ii) 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"b) programmām un projektiem ārpus galvenās(-ajām) nozares(-ēm);"

iii) 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"7. Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes pabeigšanas Komisija Kopienas vārdā var pārskatīt resursu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.";

d) 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Reģionāla sadarbība ietver darbības, kas gūst labumu un ietver:

a) divas vai vairākas, vai visas ĀKK valstis, kā arī jaunattīstības valstis, kuras nav ĀKK, bet piedalās šajās darbībās; un/vai

b) reģionālu organizāciju, kuras locekļi ir vismaz divas ĀKK valstis, ieskaitot tādas, kurās ir locekļi, kas nav ĀKK valstis.";

e) 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"9. pants

Resursu piešķiršana

1. Finanšu protokola aptvertā perioda sākumā katrs reģions saņem no Kopienas norādi par resursu apjomu, no kuriem tas var gūt labumu piecu gadu laikā. Indikatīvā resursu piešķiršana pamatojas uz vajadzību novērtējumu un progresu un izredzēm reģionālas sadarbības un integrācijas procesā. Lai panāktu atbilstošu mērogu un palielinātu efektivitāti, reģionāli un nacionāli fondi var sajaukties, lai finansētu reģionālu darbību ar atšķirīgu valsts komponentu.

2. Neskarot 11. panta noteikumus par pārbaudēm, Kopiena, ņemot vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, piešķīrumu reģionam var palielināt.";

f) 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"c) programmas un projektus, kas dod iespēju sasniegt šos mērķus, ja tie ir skaidri noteikti, kā arī norādi par izvietojamiem resursiem katram no šiem elementiem un to īstenošanas grafiku.";

g) 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"12. pants

Sadarbība ĀKK iekšienē

1. Finanšu protokola aptvertā perioda sākumā Kopiena norāda ĀKK Ministru padomei to līdzekļu daļu, kuri piešķirti reģionālai darbībai un kurus atliek darbībai, kas dod labumu daudzām vai visām ĀKK valstīm. Šīs darbības var pārsniegt ģeogrāfiskās atrašanās vietas jēdzienu.

2. Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības ĀKK iekšējo darbību ietekmes palielināšanai, Kopiena var palielināt piešķīrumu sadarbībai ĀKK iekšienē.";

h) 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"13. pants

Finansējuma pieprasījumi

1. Reģionālu programmu finansējuma pieprasījumus iesniedz:

a) pienācīgi pilnvarota reģionāla iestāde vai organizācija, vai

b) attiecīgi pilnvarota apakšreģionāla iestāde vai organizācija vai ĀKK valsts attiecīgajā reģionā plānošanas posmā ar nosacījumu, ka darbība ir norādīta RIP.

2. Iekšējo ĀKK programmu finansējuma pieprasījumus iesniedz:

a) vismaz 3 pilnvarotas reģionālas iestādes vai organizācijas, kas pieder dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, vai vismaz divas ĀKK valstis no katra no trim reģioniem; vai

b) ĀKK Ministru padome vai ĀKK Vēstnieku komiteja; vai

c) starptautiskas organizācijas, kas veic darbību, kura sekmē reģionālas sadarbības un integrācijas mērķus, kā Āfrikas Savienība, pēc ĀKK Vēstnieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma.";

i) 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"14. pants

Īstenošanas procedūras

1. [svītrots]

2. [svītrots]

3. Ņemot vērā reģionālas sadarbības, ieskaitot sadarbību ĀKK iekšienē, mērķus un raksturīgās iezīmes, šajā jomā veikto darbību reglamentē procedūras, kas attiecīgā gadījumā noteiktas attīstības finansiālai sadarbībai.

4. Jo īpaši, ievērojot 5. un 6. punktu, katrai reģionālajai programmai vai projektam, ko finansē no Fonda, izstrādā:

a) vai nu finansēšanas līgumu starp Komisiju un 13. pantā minētajām iestādēm saskaņā ar 17. pantu; tādā gadījumā attiecīgā iestāde ieceļ reģionālo kredītrīkotāju, kura pienākumi ar attiecīgām izmaiņām atbilst valsts kredītrīkotāja pienākumiem;

b) vai dotācijas līgumu, kā noteikts 19.a pantā, ko noslēdz starp Komisiju un 13. pantā minētajām iestādēm atkarībā no pasākuma rakstura un kur attiecīgā iestāde, kas nav ĀKK valsts, atbild par programmas vai projekta īstenošanu.

5. Par programmām un projektiem, ko finansē no Fonda un par ko starptautiskas organizācijas ir iesniegušas finansēšanas lūgumus saskaņā ar 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu, noslēdz dotācijas līgumu.

6. No Fonda finansētās programmas un projektus, par ko finansējuma lūgumus iesniegusi ĀKK Ministru padome vai Vēstnieku komiteja, īsteno vai nu ĀKK grupas sekretariāts – tādā gadījumā tiek noslēgts finansēšanas līgums starp Komisiju un Sekretariātu saskaņā ar 17. pantu – vai Komisija atkarībā no darbības rakstura.";

j) 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"Novērtēšana un finansēšana";

k) 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"15. pants

Programmu un projektu noteikšana, sagatavošana un novērtēšana

1. Programmas un projekti, ko ir iesniegusi attiecīgā ĀKK valsts, ir pakļauti kopīgam novērtējumam. ĀKK-EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja izstrādā vispārīgas pamatnostādnes un kritērijus programmu un projektu novērtēšanai. Šīs programmas un projekti parasti ir daudzgadu, un tās var aptvert plašu klāstu ierobežota apmēra darbību kādā konkrētā jomā.

2. Programmu vai projektu dokumentācijai, kas sagatavota un iesniegta finansējumam, jāietver visa informācija, kas nepieciešama programmu vai projektu novērtēšanai, vai, ja šīs programmas un projekti nav pilnīgi definēti, jāsniedz plaši izklāsti, kas nepieciešami to novērtēšanai.

3. Programmu un projektu novērtēšanā pienācīgi ievēro nacionālos cilvēkresursu ierobežojumus un nodrošina stratēģiju, kas ir izdevīga šo resursu veicināšanai. Tajā ņem vērā arī katras ĀKK valsts īpašās iezīmes un ierobežojumus.

4. Programmas un projektus, kas jāīsteno nevalstiskiem dalībniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar šo Nolīgumu, var novērtēt Komisija viena pati un dot pamatu dotāciju līgumu izveidei starp Komisiju un nevalstiskajiem dalībniekiem saskaņā ar 19.a pantu. Šī novērtēšana atbilst 4. panta 1. punkta d) apakšpunktam attiecībā uz dalībnieku veidiem, viņu tiesīgumu un atbalstāmās darbības veidu. Komisija ar delegācijas vadītāja starpniecību informē valsts kredītrīkotāju par šādām piešķirtām dotācijām.";

l) 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"16. pants

Priekšlikums un lēmums par finansējumu

1. Novērtēšanas secinājumus apkopo finansējuma priekšlikumā, kura galīgo redakciju sastāda Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo ĀKK valsti.

2. [svītrots]

3. [svītrots]

4. Komisija, rīkodamās Kopienas vārdā, paziņo savu lēmumu par finansējumu attiecīgajai ĀKK valstij 90 dienās pēc finansējuma priekšlikuma galīgās redakcijas pabeigšanas datuma.

5. Ja Komisija Kopienas vārdā nepieņem finansējuma priekšlikumu, attiecīgo ĀKK valsti nekavējoties informē par šā lēmuma iemesliem. Tādā gadījumā attiecīgās ĀKK valsts pārstāvji 60 dienās pēc tam var pieprasīt:

a) lai šo jautājumu nodotu izskatīšanai ĀKK-EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo Nolīgumu; vai

b) lai tos uzklausa Kopienas pārstāvji.

6. Pēc šīs uzklausīšanas Komisija Kopienas vārdā pieņem galīgo lēmumu par finansējuma priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgā ĀKK valsts var nosūtīt Komisijai jebkurus faktus, kas var šķist nepieciešami, lai papildinātu tai pieejamo informāciju.";

m) 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"17. pants

Finansēšanas līgums

1. Izņemot, ja šajā Nolīgumā ir paredzēts citādi, jebkurai programmai vai projektam, ko finansē no Fonda, sastāda finansēšanas līgumu starp Komisiju un attiecīgo ĀKK valsti.

2. Finansēšanas līgumu sastāda starp Komisiju un attiecīgo ĀKK valsti 60 dienās pēc Komisijas Kopienas vārdā pieņemtā lēmuma. Finansēšanas līgumā:

a) īpaši nosaka informāciju par Kopienas finanšu ieguldījumu un finansēšanas kārtību un noteikumiem, vispārīgiem un īpašiem noteikumiem par attiecīgo programmu vai projektu; un

b) atbilstoši paredz apropriācijas, lai segtu izmaksu pieaugumus un neparedzētus izdevumus.

3. Jebkuru neparedzētu atlikumu, kas palicis pēc programmas vai projekta kontu slēgšanas, uzkrāj attiecīgajai(–ām) ĀKK valstij(–īm).";

n) 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"18. pants

Izmaksu pārsniegumi

1. Ja izrādās, ka, iespējams, ir risks, ka radīsies izmaksu pārsniegumi virs finansēšanas līgumā paredzētā finansējuma, valsts kredītrīkotājs paziņo Komisijai un lūdz tās iepriekšēju apstiprinājumu pasākumiem, kurus valsts kredītrīkotājs plāno veikt, lai segtu šos izmaksu pārsniegumus, samazinot programmas vai projekta mērogu vai izmantojot valsts vai citus ārpuskopienas resursus.

2. Ja nav iespējams samazināt programmas vai projekta apmēru vai segt pārsniegumus ar citiem resursiem, Komisija, rīkodamās Kopienas vārdā, var, balstoties uz pamatotu valsts kredītrīkotāja lūgumu, pieņemt papildu finansēšanas lēmumu attiecībā uz resursiem no nacionālās indikatīvās programmas.";

o) 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"19. pants

Retrospektīva finansēšana

1. Lai nodrošinātu projekta agru uzsākšanu, izvairītos no nesaskaņām starp secīgiem projektiem un novērstu kavējumus, ĀKK valstis, pabeidzot projekta novērtēšanu, vai pirms lēmuma par finansējumu pieņemšanas var iepriekš finansēt darbību, kas saistīta ar programmu uzsākšanu, iepriekšēju vai sezonas darbu, iekārtu pasūtījumiem ar ilgu piegādes sagatavošanas laiku, kā arī dažām esošām operācijām. Šiem izdevumiem jāatbilst Nolīgumā paredzētajām procedūrām.

2. Visus 1. punktā minētos izdevumus norāda priekšlikumā par finansējumu, un tie neskar lēmumu par finansēšanu, ko pieņēmusi Komisija Kopienas vārdā.

3. ĀKK valsts izdevumus, pildot šo noteikumu, finansē retrospektīvi saskaņā ar programmu vai projektu, ja tiek noslēgts finansēšanas līgums.";

p) 4. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"Īstenošana";

q) iekļauj šādus pantus:

"19.a pants

Īstenošanas pasākumi

1. No Fonda finansējamo programmu un projektu īstenošana gadījumos, kad finansiālā izpilde ir Komisijas pienākums, izpaužas galvenokārt šādi:

a) iepirkuma līgumu piešķiršana;

b) dotāciju piešķiršana;

c) izpilde tiešā kontrolē;

d) tiešie maksājumi kā budžeta palīdzība, atbalsts nozaru programmām, parāda atvieglošana un atbalsts, kas sedz eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstības.

2. Iepirkuma līgumi ir līgumi, kurus noslēdz finansiālās interesēs rakstveidā, lai par samaksu iegūtu tiesības piegādāt kustamus vai nekustamus aktīvus, veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus.

3. Šajā pielikumā dotācijas ir tiešas finansiālas iemaksas, ko piešķir ziedojuma veidā, lai finansētu:

a) vai nu pasākumu, kurš domāts, lai palīdzētu sasniegt kādu šā Nolīguma mērķi vai saskaņā ar šo Nolīgumu pieņemtas programmas vai projekta mērķi; vai

b) tādas iestādes darbību, kas cenšas sasniegt šādu mērķi.

Par tām slēdz rakstisku līgumu.

19.b pants

Konkursa procedūra ar apturēšanas klauzulu

Lai nodrošinātu agrīnu projektu darbības uzsākšanu, ĀKK valstis var visos attiecīgi pamatotos gadījumos, saskaņojot ar Komisiju, izsludināt uzaicinājumus uz konkursu uz visu veidu līgumiem ar apturēšanas klauzulu, tiklīdz ir pabeigta projekta izvērtēšana, bet vēl nav pieņemts lēmums par finansēšanu. Šādam noteikumam ir jābūt minētam finansēšanas priekšlikumā.";

r) 20. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"20. pants

Tiesības

Izņemot gadījumus, kad ir piešķirts izņēmums saskaņā ar 22. pantu, un neskarot 26. pantu:

1) piedalīties procedūrās publiskā iepirkuma līgumu vai no Fonda finansētu dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona no ĀKK valstīm un Eiropas Kopienas dalībvalstīm;

2) piegādēm un materiāliem, kas iegādāti pēc līguma, kuru finansē no Fonda, jābūt ar izcelsmi valstī, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. punktu. Šajā sakarā jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājums" definīcija vērtējama sakarā ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem, un piegādes ar izcelsmi Kopienā aptver piegādes ar izcelsmi aizjūras zemēs un teritorijās;

3) piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai no Fonda finansētu dotāciju piešķiršanai var starptautiskas organizācijas;

4) kad Fonds finansē kādu darbību, ko īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar organizācijas noteikumiem, rūpējoties par to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem donoriem. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi;

5) kad Fonds finansē kādu darbību, ko īsteno kā daļu no reģionālas iniciatīvas, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena fiziska vai juridiska persona no valsts, kura piedalās attiecīgajā iniciatīvā. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi;

6) kad Fonds finansē kādu darbību, kurai ir trešās valsts līdzfinansējums, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena persona, kas ir tiesīga pēc iepriekš minētās trešās valsts likumiem. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.";

s) 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"22. pants

Atkāpes

1. Ārkārtējos, attiecīgi pamatotos apstākļos fiziskām vai juridiskām personām no trešām valstīm, kas nav tiesīgas saskaņā ar 20. pantu, var atļaut piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai no Fonda finansētu dotāciju piešķiršanai pēc attiecīgo ĀKK valstu pamatota lūguma. Attiecīgās ĀKK valstis katrā gadījumā sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai lemtu par šo atkāpi, pievēršot īpašu uzmanību:

a) attiecīgās ĀKK valsts ģeogrāfiskajai atrašanās vietai;

b) dalībvalstu un ĀKK valstu darbuzņēmēju, piegādātāju un konsultantu konkurētspējai;

c) nepieciešamībai izvairīties no pārmērīgiem līguma izpildes i zmaksu pieaugumiem;

d) transportēšanas grūtībām vai kavējumiem sakarā ar piegādes laikiem vai citām līdzīgām problēmām;

e) lietderīgāko un vietējiem apstākļiem piemērotāko tehnoloģiju;

f) ārkārtējas steidzamības gadījumiem;

g) produktu un pakalpojumu pieejamībai attiecīgajos tirgos.

2. Projektiem, kurus finansē no ieguldījumu mehānisma, piemēro Bankas iepirkuma noteikumus.";

t) 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"24. pants

Tiešā kontrole

1. Tiešas kontroles gadījumā programmas un projektus īsteno ar attiecīgās(–o) ĀKK valsts(–u) valsts vai daļēju valsts aģentūru vai departamentu starpniecību vai juridiskā persona, kas atbildīga par operācijas izpildi.

2. Kopiena sedz iesaistītā departamenta izmaksas, sniedzot iekārtas un/vai materiālus, kuru tam nav, un/vai resursus, lai tas varētu iegūt papildu nepieciešamo personālu kā ekspertus no attiecīgajām ĀKK valstīm vai citām ĀKK valstīm. Kopienas līdzdalība sedz tikai izmaksas, kas radušās papildu pasākumu rezultātā, un pagaidu izdevumus saistībā ar izpildi, kas nepārsniedz attiecīgā projekta prasības.

3. Operāciju tiešā kontrolē īstenošanas programmu tāmēm jāatbilst Kopienas noteikumiem, procedūrām un Komisijas noteiktajiem standartdokumentiem, kas ir piemērojami programmu tāmju apstiprināšanas brīdī.";

u) 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"26. pants

Atvieglojumi

1. Tiek veikti pasākumi, lai veicinātu ĀKK valstu fizisko un juridisko personu visplašāko līdzdalību līgumsaistību izpildē, kurus finansē fonds, lai atļautu šo valstu fizisko resursu un cilvēkresursu optimizāciju. Šim nolūkam:

a) darbu līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 5 000 000, ĀKK valstu pretendenti ar nosacījumu, ka vismaz vienas ceturtās daļas kapitāla akciju un vadības personāla izcelsme ir vienā vai vairākās ĀKK valstīs, piešķir 10 % cenas atvieglojumu, ja salīdzina vienāda ekonomiska, tehniska un administratīva rakstura piedāvājumus;

b) pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no piegāžu vērtības ĀKK valstu pretendentiem, kuri piedāvā ĀKK izcelsmes piegādes vismaz 50 % apmērā no līguma vērtības, piešķir 15 % cenas atvieglojumu, ja salīdzina vienāda ekonomiska, tehniska un administratīva rakstura piedāvājumus;

c) attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, salīdzinot vienādas ekonomiskās un tehniskās kvalitātes piedāvājumus, priekšroka tiek dota:

i) ekspertiem, iestādēm vai konsultāciju uzņēmumiem vai firmām no ĀKK valstīm ar vajadzīgo kompetenci;

ii) piedāvājumiem, kurus iesniegusi ĀKK firma konsorcijā ar Eiropas partneriem; un

iii) piedāvājumiem, kurus iesnieguši Eiropas pretendenti ar ĀKK apakšuzņēmējiem vai ekspertiem;

d) ja paredzēti apakšuzņēmuma līgumi, sekmīgais pretendents dod priekšroku ĀKK valstu fiziskām personām, uzņēmumiem un firmām, kas spēj izpildīt nepieciešamās līgumsaistības ar līdzīgiem noteikumiem; un

e) ĀKK valsts konkursa uzaicinājumā potenciālajiem pretendentiem var piedāvāt citu ĀKK valstu uzņēmumu vai firmu vai nacionālo ekspertu vai konsultantu palīdzību, kas izvēlēti ar savstarpēju vienošanos. Šāda sadarbība var notikt kopuzņēmuma, apakšlīguma vai praktikantu stažēšanās veidā.

2. Ja divus pretendentus atzīst par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, priekšroka tiek dota:

a) ĀKK valsts pretendentam; vai

b) ja šāds piedāvājums nav gaidāms, pretendentam, kurš:

i) ļauj vislabākajā iespējamā veidā izlietot ĀKK valstu fiziskos resursus un cilvēkresursus;

ii) piedāvā vislielākās apakšuzņēmuma līgumu iespējas ĀKK uzņēmumiem vai fiziskām personām; vai

iii) ir ĀKK valstu un Kopienas fizisko personu un uzņēmumu konsorcijs.";

v) 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"Fonda līdzekļu vadība un izpildes aģenti";

w) 34. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"34. pants

Komisija

1. Komisija uzņemas ar Fonda līdzekļiem veicamo darbību finansiālo izpildi, izņemot ieguldījumu mehānismu un procentu likmju subsidēšanu, izmantojot šādas galvenās vadības metodes:

a) centralizēta vadība;

b) decentralizēta vadība.

2. Komisijas īstenotā Fonda līdzekļu finansiālā izpilde parasti notiek decentralizēti.

Tādā gadījumā izpildes pienākumus pilda ĀKK valstis saskaņā ar 35. pantu.

3. Lai veiktu Fonda resursu finansiālo izpildi, Komisija deleģē izpildes pilnvaras Komisijas struktūrvienībām. Komisija informē ĀKK valstis un Attīstības finansiālo komiteju (DFC) par uzdevumu deleģēšanu.";

x) 35. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"35. pants

Valsts kredītrīkotājs

1. Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās no Komisijas un Bankas pārvaldītā fonda līdzekļiem finansētās darbībās. Valsts kredītrīkotājs ieceļ vienu vai vairākus valsts kredītrīkotāja vietniekus, kas viņu atvietotu, ja viņš nebūtu spējīgs pildīt savus pienākumus, un par šo iecelšanu dara zināmu Komisijai. Ja nosacījumi par institucionālajām spējām un pareizu finanšu vadību ir izpildīti, valsts kredītrīkotājs var savas attiecīgo programmu un projektu īstenošanas funkcijas deleģēt atbildīgajai struktūrai viņa valsts administrācijā. Valsts kredītrīkotājs informē Komisiju par tādu deleģēšanu.

Ja Komisijai kļūst zināms par Fonda resursu vadības procedūru īstenošanas problēmām, tā veic pārrunas ar valsts kredītrīkotāju, lai stāvokli izlabotu, un nepieciešamības gadījumā nosaka attiecīgus pasākumus.

Valsts kredītrīkotājs ir finansiāli atbildīgs tikai par viņam uzticētajiem izpildes uzdevumiem.

Ja Fonda līdzekļus vada decentralizēti un pakļaujoties papildu pilnvarām, ko Komisija var būt piešķīrusi, valsts kredītrīkotājs:

a) atbild par sadarbības īstenošanas koordināciju, plānošanu, regulāru uzraudzību un ikgadējiem, termiņa vidusposma un termiņa noslēguma pārskatiem un par koordināciju ar donoriem;

b) ciešā sadarbībā ar Komisiju atbild par programmu un projektu sagatavošanu, iesniegšanu un novērtēšanu;

c) sagatavo konkursa dokumentus un attiecīgā gadījumā dokumentus uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus;

d) iesniedz konkursa dokumentus un attiecīgā gadījumā dokumentus uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus Komisijai apstiprināšanai pirms uzaicinājumu uz konkursu un – attiecīgā gadījumā – uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšanas;

e) ciešā sadarbībā ar Komisiju izdod uzaicinājumus uz konkursu un – attiecīgā gadījumā – uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

f) saņem piedāvājumus, un –attiecīgā gadījumā – priekšlikumus, un pārsūta piedāvājumu kopijas Komisijai; vada piedāvājumu izskatīšanu un nosaka šīs izskatīšanas rezultātus piedāvājumu iesniegšanas termiņā, ņemot vērā līgumu apstiprināšanai vajadzīgo laiku;

g) uzaicina Komisiju uz piedāvājumu un – attiecīgā gadījumā – priekšlikumu atvēršanu un ziņo Komisijai par piedāvājumu un priekšlikumu izskatīšanas rezultātiem, lai apstiprinātu priekšlikumus līgumtiesību un dotāciju piešķiršanai;

h) iesniedz līgumus un programmu tāmes un to iespējamos papildinājumus Komisijai apstiprināšanai;

i) paraksta Komisijas apstiprinātos līgumus un to papildinājumus;

j) noskaidro un atļauj izdevumus viņam piešķirto līdzekļu ierobežojumu ietvaros; un

k) izpildes operāciju laikā veic jebkurus pielāgošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apstiprināto programmu vai projektu pienācīgu izpildi no ekonomiskā un tehniskā viedokļa.

2. Valsts kredītrīkotājs operāciju izpildes laikā un atkarībā no prasības informēt Komisiju lemj par:

a) programmu un projektu tehniskiem pielāgojumiem un izmaiņām detalizētos jautājumos, kamēr tie neietekmē pieņemto tehnisko risinājumu un paliek finansēšanas līgumā paredzēto pielāgojumu rezerves ierobežojumu ietvaros;

b) vietas izmaiņām daudzu vienību programmām vai projektiem, ja tas ir tehniski, ekonomiski vai sociāli attaisnots;

c) sodu uzlikšanu vai atlaišanu par kavējumu;

d) galvotāju atlaišanu;

e) preču pirkšanu vietējā tirgū neatkarīgi no to izcelsmes;

f) celtniecības iekārtu un mašīnu lietošanu, kuru izcelsme nav dalībvalstīs vai ĀKK valstīs, ar nosacījumu, ka dalībvalstīs vai ĀKK valstīs neražo salīdzināmas iekārtas vai mašīnas;

g) apakšuzņēmuma līgumiem;

h) galīgo pieņemšanu ar nosacījumu, ka Komisija piedalās pagaidu pieņemšanā, piekrīt atbilstošajam protokolam un attiecīgā gadījumā piedalās galīgajā pieņemšanā, īpaši, ja pagaidu pieņemšanā uzskaitīto iebildumu apmēram nepieciešams liels papildu darbs, un

i) konsultantu un citu tehniskās palīdzības ekspertu nolīgšanu.";

y) 36. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"36. pants

Delegācijas vadītājs

1. Komisiju katrā ĀKK valstī vai katrā reģionālā grupējumā, kas to skaidri pieprasa, pārstāv delegācija, kuru vada delegācijas vadītājs, ar attiecīgās ĀKK valsts vai valstu piekrišanu. Tiek veikti piemēroti pasākumi katrā gadījumā, kad delegācijas vadītājs tiek iecelts attiecībā uz ĀKK valstu grupu. Delegācijas vadītājs pārstāv Komisiju visās tās kompetences jomās un visās darbībās.

2. Delegācijas vadītājs ir galvenā kontaktpersona ĀKK valstīm un struktūrām vai organizācijām, kas atbilstīgas finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar Nolīgumu. Viņš sadarbojas un strādā ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju.

3. Delegācijas vadītājs saņem nepieciešamās norādes un viņam ir deleģētas pilnvaras, lai veicinātu un paātrinātu visas operācijas saskaņā ar Nolīgumu.

4. Delegācijas vadītājs regulāri informē valsts iestādes par Kopienas darbībām, kas var tieši skart sadarbību starp Kopienu un ĀKK valstīm.";

z) 37. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"37. pants

Maksājumi

1. Maksājumu veikšanas nolūkā ĀKK valstu valūtās ĀKK valstīs Komisijas savā vārdā nacionālā valsts vai daļējā valsts finanšu iestādē var atvērt kontus dalībvalstu valūtās vai euro, kuru izvēlas ar vienošanos starp ĀKK valsti un Komisiju. Šī iestāde veic valsts maksātājaģenta funkcijas.

2. Valsts maksātājaģents nesaņem atlīdzību par saviem pakalpojumiem un nemaksā procentus par noguldītajiem līdzekļiem. Komisija papildina vietējos kontus vienas dalībvalsts valūtā vai euro, pamatojoties uz nākotnes naudas prasību tāmēm, kuras jāsniedz pietiekamu laiku iepriekš, lai izvairītos no ĀKK valstu iepriekšēja finansējuma nepieciešamības un novērstu nokavētas izmaksas.

3. [svītrots]

4. Maksājumus Komisija veic saskaņā ar Kopienas un Komisijas izdotajiem noteikumiem, attiecīgā gadījumā – pēc tam, kad valsts kredītrīkotājs ir noskaidrojis un atļāvis izdevumus.

5. [svītrots]

6. Procedūras izdevumu noskaidrošanai, pilnvarošanai un maksāšanai jāpabeidz 90 dienu laikā no maksājuma termiņa. Valsts kredītrīkotājs apstrādā un nogādā maksājuma atļauju delegācijas vadītājam ne vēlāk kā 45 dienas pirms termiņa.

7. Prasības par nokavētiem maksājumiem sedz attiecīgā ĀKK valsts vai valstis un Komisija no saviem resursiem par to kavējuma daļu, par kuru katra puse ir atbildīga saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām.".

5. Pievieno šādu pielikumu:

"VII PIELIKUMS

POLITISKAIS DIALOGS PAR CILVĒKTIESĪBĀM, DEMOKRĀTIJAS PRINCIPIEM UN TIESISKUMU

1. pants

Mērķi

1. Apspriedes, kas paredzētas 96. panta 3. punkta a) apakšpunktā, notiks pēc plaša politiskā dialoga saskaņā ar Nolīguma 8. pantu un 9. panta 4. punktu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus.

2. Abām Pusēm ir jāveicina tāds politiskais dialogs, kas ir saskaņā ar Nolīguma garu, ievērojot Ministru padomes pieņemtās Pamatnostādnes ĀKK-ES politiskajam dialogam.

3. Politiskais dialogs ir process, kam jāsekmē ĀKK-ES attiecību nostiprināšanās un jāveicina partnerattiecību mērķu sasniegšana.

2. pants

Pastiprināts politiskais dialogs pirms 96. pantā minētajām apspriedēm

1. Politiskais dialogs par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu notiek saskaņā ar Nolīguma 9. panta 4. punktu un 8. pantu, ievērojot starptautiski atzītus standartus un normas. Šajā dialogā Puses var vienoties par kopīgām programmām un prioritātēm.

2. Puses var kopīgi izstrādāt un vienoties par īpašiem kritērijiem un mērķiem attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu, ievērojot starptautiski atzītus standartus un normas, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts konkrētos un īpašos apstākļus. Kritēriji ir mehānisms, kā sasniegt mērķus, nosakot atbilstības pagaidu mērķus un termiņus.

3. Politiskais dialogs, kas noteikts 1. un 2. punktā, ir sistemātisks un oficiāls, un tajā izskata visas iespējas, pirms sāk Nolīguma 96. pantā minētās apspriedes.

4. Izņemot īpašas steidzamības gadījumus, kas noteikti Nolīguma 96. panta 2. punkta b) apakšpunktā, apspriedes var sākties bez iepriekšēja pastiprināta politiskā dialoga, ja kāda Puse pastāvīgi nepilda saistības, ko tā ir uzņēmusies agrākā dialogā, vai ja neizdodas uzsākt dialogu godprātīgi.

5. Politisko dialogu saskaņā ar 8. pantu Puses izmantos, arī lai palīdzētu valstīm, uz kurām attiecas attiecīgie pasākumi atbilstīgi 96. pantam, lai normalizētu attiecības.

3. pants

Papildu noteikumi Nolīguma 96. pantā minētajām apspriedēm

1. Puses cenšas veicināt vienlīdzību Nolīguma 96. pantā minētajās apspriedēs.

2. Puses ir apņēmušās īstenot pārredzamu mijiedarbību pirms oficiālajām apspriedēm, to laikā un pēc tam, ievērojot šā pielikuma 2. panta 2. punktā minētos īpašos kritērijus un mērķus.

3. Lai Puses varētu rūpīgi sagatavoties, kā arī lai apspriedes ĀKK grupā un starp Kopienu un tās dalībvalstīm būtu detalizētākas, Pusēm jāievēro 30 dienu paziņošanas termiņš saskaņā ar Nolīguma 96. panta 3. punktu. Apspriedēs Pusēm būtu jāvienojas par elastīgiem termiņiem, vienlaikus apzinoties, ka īpašas steidzamības gadījumos, kas noteikti Nolīguma 96. panta 3. punkta b) apakšpunktā un šā pielikuma 2. panta 4. punktā, var būt nepieciešama steidzama rīcība.

4. Puses apliecina ĀKK grupas lomu politiskajā dialogā, kas balstās uz kārtību, kura jānosaka ĀKK grupai un jādara zināma Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm.

5. Puses apliecina nepieciešamību pēc strukturētām un pastāvīgām apspriedēm saskaņā ar Nolīguma 96. pantu. Tālab Ministru padome var izstrādāt papildu kārtību.".

TO APLIECINOT, Pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu.

El presente Acuerdo queda abierto a la firma en Luxemburgo el 25 de junio de 2005 y, a continuación, del 1 de julio de 2005 al 31 de diciembre de 2005 en la Secretaría General del Consejo de la Unión Europea, en Bruselas.

Tato dohoda je otevřena k podpisu v Lucemburku dne 25. června 2005 a poté od 1. července 2005 do 31. prosince 2005 v generálním sekretariátu Rady Evropské unie v Bruselu.

Denne aftale er åben for undertegnelse den 25. juni 2005 i Luxembourg og derefter fra den 1. juli 2005 til den 31. december 2005 i Generalsekretariatet for Rådet for Den Europæiske Union i Bruxelles.

Dieses Abkommen liegt am 25. Juni 2005 in Luxemburg und danach – vom 1. Juli bis 31. Dezember 2005 beim Generalsekretariat des Rates der Europäischen Union in Brüssel – zur Unterzeichnung auf.

Käesolev kokkulepe on allakirjutamiseks avatud 25. juunil 2005 Luxembourgis ning seejärel 1. juulist 2005 kuni 31. detsembrini 2005 Euroopa Liidu Nõukogu peasekretariaadis Brüsselis.

Η παρούσα συμφωνία κατατίθεται προς υπογραφή στο Λουξεμβούργο στις 25 Ιουνίου 2005 και, στη συνέχεια, από την 1η Ιουλίου 2005 έως τις 31 Δεκεμβρίου 2005, στη Γενική Γραμματεία του Συμβουλίου της Ευρωπαϊκής Ένωσης, στις Βρυξέλλες.

This Agreement shall be open for signature at Luxembourg on 25 June 2005 and thereafter from 1 July to 31 December 2005 at the General Secretariat of the Council of the European Union in Brussels.

Le présent accord est ouvert à la signature à Luxembourg le 25 juin 2005 et ensuite du 1er juillet 2005 au 31 décembre 2005, au Secrétariat général du Conseil de l'Union européenne, à Bruxelles.

Il presente accordo è aperto alla firma a Lussemburgo il 25 giugno 2005 e successivamente a Bruxelles presso il Segretariato generale del Consiglio dell'Unione europea, dal 1º luglio 2005 al 31 dicembre 2005.

Minētais nolīgums ir pieejams parakstīšanai 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā un pēc tam no 2005. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Briselē, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

Šis susitarimas pateiktas pasirašyti 2005 m. birželio 25 d. Liuksemburge, o paskui, 2005 m. liepos 31 d.–2005 m. gruodžio 31 d., Europos Sąjungos Tarybos generaliniame sekretoriate Briuselyje.

Ez a megállapodás 2005. június 25-én Luxembourgban, majd 2005. július 1. és 2005. december 31. között Brüsszelben, az Európai Unió Tanácsának Főtitkárságán aláírásra nyitva áll.

Dan il-Ftehim huwa miftuħ għall-firma fil-Lussemburgu fil-25 ta’ Ġunju 2005 u wara dan mill-1 ta’ Lulju 2005 sal-31 ta’ Diċembru 2005, fis-Segretarjat Ġenerali tal-Kunsill ta’ l-Unjoni Ewropea, fi Brussel.

Deze overeenkomst staat open voor ondertekening op 25 juni  te Luxemburg en vervolgens met ingang van 1 juli tot en met 31 december 2005 bij het secretariaat-generaal van de Raad van de Europese Unie in Brussel.

Niniejsza Umowa jest otwarta do podpisu w Luksemburgu, 25 czerwca 2005 r., a następnie od 1 lipca 2005 r. do 31 grudnia 2005 r. w Sekretariacie Generalnym Rady Unii Europejskiej w Brukseli.

O presente Acordo está aberto para assinatura no Luxemburgo, em 25 de Junho de 2005 e, posteriormente, de 1 de Julho de 2005 a 31 de Dezembro de 2005, no Secretariado‑Geral do Conselho da União Europeia, em Bruxelas.

Táto dohoda je otvorená na podpis 25. júna 2005 v Luxemburgu a potom od 1. júla 2005 do 31. decembra 2005 na Generálnom sekretariáte Rady Európskej únie v Bruseli.

Omenjeni sporazum je na voljo za podpis v Luxembourgu 25. junija 2005 in od 1. julija 2005 do 31.decembra 2005 na generalnem sekretariatu Sveta Evropske unije v Bruslju.

Tämä sopimus voidaan allekirjoittaa Luxemburgissa 25.6.2005 ja sen jälkeen 1.7.2005–31.12.2005 Euroopan unionin pääsihteeristössä Brysselissä.

Detta avtal är öppet för undertecknande i Luxemburg den 25 juni 2005 och sedan från och med den 1 juli till och med den 31 december 2005 vid generalsekretariatet för Europeiska unionens råd i Bryssel.

Ārlietu ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Pabriks	N. Popens	I. Mangule	E. Vijupe	K. Stepa-Abatniece

19.09.2006. 09:00

9181

P. Ancāns

7 016 423, Peteris.Ancans@mfa.gov.lv

NOBEIGUMA AKTS

Pilnvarotie, ko iecēluši:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk "Kopiena", Kopienas valstis turpmāk dēvējot par "darlībvalstīm", un

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

Pilnvarotie, ko iecēluši:

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BURKINAFASO PREZIDENTS,

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Kaboverdes RepublikaS PREZIDENTS,

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KOMORU ISLĀMA FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Kongo DEMOKRĀTISKĀS RepublikaS PREZIDENTS,

Kongo RepublikaS PREZIDENTS,

KUKA SALU VALDĪBA,

Kotdivuāras RepublikaS PREZIDENTS,

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,

Dominikānas RepublikaS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

FIDŽI SUVERĒNĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Gabonas RepublikaS PREZIDENTS,

Gambijas RepublikaS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Ekvatoriālās Gvinejas RepublikaS PREZIDENTS,

GAJĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Haiti RepublikaS PREZIDENTS,

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Kiribati RepublikaS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE Lesoto KaralisteS KARALIS,

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Malāvijas RepublikaS PREZIDENTS,

MalI RepublikaS PREZIDENTS,

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PREZIDENTS,

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAURU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Nigēras RepublikaS PREZIDENTS,

Nigērijas FederatīvāS RepublikaS PREZIDENTS,

NIUE VALDĪBA,

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE,

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE SentkitsaS-NevisaS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,

Samoa NeatkarīgāS Valsts VadītĀjs,

Santomes un Prinsipi DemokrātiskāS RepublikaS PREZIDENTS,

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SUDĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS VALDĪBA,

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS Taufa'ahau Tupou IV,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Vanuatu RepublikaS VALDĪBA,

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,

kuru valstis turpmāk dēvētas par "ĀKK valstīm",

no otras puses,

sapulcējušies Luksemburgā, divtūkstoš piektā gada divdesmit piektajā jūnijā, lai parakstītu Nolīgums, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā,

šā Nolīguma parakstīšanas laikā ir pieņēmuši turpmāk norādītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

I deklarācija Kopīgā deklarācija par Kotonū nolīguma 8. pantu

II deklarācija Kopīgā deklarācija par Kotonū nolīguma 68. pantu

III deklarācija Kopīgā deklarācija par Ia pielikumu

IV deklarācija Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 3. panta 5. punktu

V deklarācija Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 9. panta 2. punktu

VI deklarācija Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 12. panta 2. punktu

VII deklarācija Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 13. pantu

VIII deklarācija Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 19.a pantu

IX deklarācija Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 24. panta 3. punktu

X deklarācija Kopīgā deklarācija par VII pielikuma 2. pantu

XI deklarācija Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 4. pantu un 58. panta 2. punktu

XII deklarācija Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 11.a pantu

XIII deklarācija Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 11.b panta 2. punktu

XIV deklarācija Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 28., 29., 30. un 58. pantu un IV pielikuma 6. pantu

XV deklarācija Eiropas Savienības deklarācija par Ia pielikumu

XVI deklarācija Kopienas deklarācija par IV pielikuma 4. panta 3. punktu, 5. panta 7. punktu, 16. panta 5. un 6. punktu un 17. panta 2. punktu

XVII deklarācija Kopienas deklarācija par IV pielikuma 4. panta 5. punktu

XVIII deklarācija Kopienas deklarācija par IV pielikuma 20. pantu

XIX deklarācija Kopienas deklarācija par IV pielikuma 34., 35. un 36. pantu

XX deklarācija Kopienas deklarācija par VII pielikuma 3. pantu

[TO APLIECINOT, Pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu].

El presente Acuerdo queda abierto a la firma en Luxemburgo el 25 de junio de 2005 y, a continuación, del 1 de julio de 2005 al 31 de diciembre de 2005 en la Secretaría General del Consejo de la Unión Europea, en Bruselas.

Tato dohoda je otevřena k podpisu v Lucemburku dne 25. června 2005 a poté od 1. července 2005 do 31. prosince 2005 v generálním sekretariátu Rady Evropské unie v Bruselu.

Denne aftale er åben for undertegnelse den 25. juni 2005 i Luxembourg og derefter fra den 1. juli 2005 til den 31. december 2005 i Generalsekretariatet for Rådet for Den Europæiske Union i Bruxelles.

Dieses Abkommen liegt am 25. Juni 2005 in Luxemburg und danach – vom 1. Juli bis 31. Dezember 2005 beim Generalsekretariat des Rates der Europäischen Union in Brüssel – zur Unterzeichnung auf.

Käesolev kokkulepe on allakirjutamiseks avatud 25. juunil 2005 Luxembourgis ning seejärel 1. juulist 2005 kuni 31. detsembrini 2005 Euroopa Liidu Nõukogu peasekretariaadis Brüsselis.

Η παρούσα συμφωνία κατατίθεται προς υπογραφή στο Λουξεμβούργο στις 25 Ιουνίου 2005 και, στη συνέχεια, από την 1η Ιουλίου 2005 έως τις 31 Δεκεμβρίου 2005, στη Γενική Γραμματεία του Συμβουλίου της Ευρωπαϊκής Ένωσης, στις Βρυξέλλες.

This Agreement shall be open for signature at Luxembourg on 25 June 2005 and thereafter from 1 July to 31 December 2005 at the General Secretariat of the Council of the European Union in Brussels.

Le présent accord est ouvert à la signature à Luxembourg le 25 juin 2005 et ensuite du 1er juillet 2005 au 31 décembre 2005, au Secrétariat général du Conseil de l'Union européenne, à Bruxelles.

Il presente accordo è aperto alla firma a Lussemburgo il 25 giugno 2005 e successivamente a Bruxelles presso il Segretariato generale del Consiglio dell'Unione europea, dal 1º luglio 2005 al 31 dicembre 2005.

Minētais nolīgums ir pieejams parakstīšanai 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā un pēc tam no 2005. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Briselē, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

Šis susitarimas pateiktas pasirašyti 2005 m. birželio 25 d. Liuksemburge, o paskui, 2005 m. liepos 31 d.–2005 m. gruodžio 31 d., Europos Sąjungos Tarybos generaliniame sekretoriate Briuselyje.

Ez a megállapodás 2005. június 25-én Luxembourgban, majd 2005. július 1. és 2005. december 31. között Brüsszelben, az Európai Unió Tanácsának Főtitkárságán aláírásra nyitva áll.

Dan il-Ftehim huwa miftuħ għall-firma fil-Lussemburgu fil-25 ta’ Ġunju 2005 u wara dan mill-1 ta’ Lulju 2005 sal-31 ta’ Diċembru 2005, fis-Segretarjat Ġenerali tal-Kunsill ta’ l-Unjoni Ewropea, fi Brussel.

Deze overeenkomst staat open voor ondertekening op 25 juni  te Luxemburg en vervolgens met ingang van 1 juli tot en met 31 december 2005 bij het secretariaat-generaal van de Raad van de Europese Unie in Brussel.

Niniejsza Umowa jest otwarta do podpisu w Luksemburgu, 25 czerwca 2005 r., a następnie od 1 lipca 2005 r. do 31 grudnia 2005 r. w Sekretariacie Generalnym Rady Unii Europejskiej w Brukseli.

O presente Acordo está aberto para assinatura no Luxemburgo, em 25 de Junho de 2005 e, posteriormente, de 1 de Julho de 2005 a 31 de Dezembro de 2005, no Secretariado‑Geral do Conselho da União Europeia, em Bruxelas.

Táto dohoda je otvorená na podpis 25. júna 2005 v Luxemburgu a potom od 1. júla 2005 do 31. decembra 2005 na Generálnom sekretariáte Rady Európskej únie v Bruseli.

Omenjeni sporazum je na voljo za podpis v Luxembourgu 25. junija 2005 in od 1. julija 2005 do 31.decembra 2005 na generalnem sekretariatu Sveta Evropske unije v Bruslju.

Tämä sopimus voidaan allekirjoittaa Luxemburgissa 25.6.2005 ja sen jälkeen 1.7.2005–31.12.2005 Euroopan unionin pääsihteeristössä Brysselissä.

Detta avtal är öppet för undertecknande i Luxemburg den 25 juni 2005 och sedan från och med den 1 juli till och med den 31 december 2005 vid generalsekretariatet för Europeiska unionens råd i Bryssel.

I DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR KOTONŪ NOLĪGUMA 8. PANTU

Attiecībā uz dialogu nacionālajā un reģionālajā līmenī atbilstīgi Kotonū Nolīguma 8. pantam uzskata, ka ar "ĀKK grupu" saprot ĀKK Vēstnieku komitejas (VK) Troiku un ĀKK Politikas, sociālo, humāno un kultūras lietu apakškomitejas (PSHKL) priekšsēdētāju; ar ĀKK-ES Apvienoto parlamentāro asambleju (APA) saprot ĀKK-ES APA līdzpriekšsēdētājus vai viņu norīkotās personas.

II DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR KOTONŪ NOLĪGUMA 68. PANTU

ĀKK-EK Ministru padome, piemērojot Kotonū Nolīguma 100. pantā ietvertos noteikumus, ĀKK puses priekšlikumus, kas attiecas uz Kotonū Nolīguma II pielikumu un saistīti ar eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām (FLEX).

III DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR Ia PIELIKUMU

Ja Nolīgums, ar ko izdara grozījumus Kotonū Nolīgumā, nav stājies spēkā līdz 2008. gada 1. janvārim, sadarbību finansē no 9. EAF atlikumiem un no iepriekšējiem EAF.

IV DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 3. PANTa 5. punktU

Piemērojot IV pielikuma 3. panta 5. punktu, "īpašas vajadzības" ir vajadzības, kas rodas ārkārtas vai neparedzētos apstākļos, piemēram, pēckrīzes situācijā; "izcili rezultāti" ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij piešķirtie līdzekļi ir pilnīgi piesaistīti un var uzņemt papildu finansējumu no nacionālās indikatīvās programmas uz efektīvas nabadzības mazināšanas politikas un pareizas finanšu vadības fona.

V DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 9. PANTA 2. PUNKTU

Piemērojot IV pielikuma 9. panta 2. punktu, "jaunas vajadzības" ir vajadzības, kas rodas ārkārtas vai neparedzētos apstākļos, piemēram, pēckrīzes situācijā; "izcili rezultāti" ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij piešķirtie līdzekļi ir pilnīgi piesaistīti un var uzņemt papildu finansējumu no nacionālās indikatīvās programmas uz efektīvas nabadzības mazināšanas politikas un pareizas finanšu vadības fona.

VI DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 12. PANTA 2. PUNKTU

Piemērojot IV pielikuma 12. panta 2. punktu, "jaunas vajadzības" ir vajadzības, kas var rasties ārkārtas vai neparedzētos apstākļos, piemēram, vajadzības, kas rodas no jaunām saistībām starptautiskās iniciatīvās, vai risinot ĀKK valstīm kopīgas problēmas.

VII DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 13. PANTU

Ievērojot konkrēto ģeogrāfisko situāciju Karību jūras un Klusā okeāna reģionos, ĀKK Ministru padome vai ĀKK Vēstnieku komiteja var, neskarot IV pielikuma 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iesniegt īpašu finansējuma lūgumu vienam vai otram no šiem reģioniem.

VIII DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 19.a PANTU

Saskaņā ar Kotonū Nolīguma 100. pantu Ministru padome izskatīs IV pielikuma noteikumus par līgumu piešķiršanu un izpildi ar nolūku tos pieņemt, pirms stājas spēkā Nolīgums par grozījumiem Kotonū Nolīgumā.

IX DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 24. PANTA 3. PUNKTU

Ar ĀKK valstīm iepriekš apspriežas par jebkuriem grozījumiem Kopienas noteikumos, kas minēti IV pielikuma 24. panta 3. punktā.

X DEKLARĀCIJA

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR VII PIELIKUMA 2. PANTU

Starptautiski atzītie standarti un normas ir paredzētas instrumentos, kas minēti Kotonū Nolīguma preambulā.

XI DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR KOTONŪ NOLĪGUMA 4. PANTU UN 58. PANTA 2. PUNKTU

Piemērojot 4. pantu un 58. panta 2. punktu, uzskata, ka termins "vietējas decentralizētas iestādes" ietver visus decentralizācijas līmeņus, tostarp "collectivités locales".

XII DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR KOTONŪ NOLĪGUMA 11.a PANTU

Finansiālo un tehnisko palīdzību sadarbības jomā, kas attiecas uz cīņu pret terorismu, finansēs no resursiem, kas nav ĀKK-EK attīstības sadarbības finansēšanai paredzētie resursi.

XIII DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR KOTONŪ NOLĪGUMA 11.b PANTA 2. PUNKTU

Tiek saprasts, ka Kotonū Nolīguma 11.b panta 2. punktā izklāstītos pasākumus veiks saskaņā ar pielāgotu grafiku, ņemot vērā katras valsts īpašās grūtības.

XIV DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR KOTONŪ NOLĪGUMA 28., 29., 30. UN 58. PANTU UN IV PIELIKUMA 6. PANTU

Nosacījums, lai īstenotu noteikumus par tādu reģionālo sadarbību, kurā iesaistītas valstis, kas nav ĀKK valstis, būs tādu līdzvērtīgu noteikumu īstenošana atbilstīgi Kopienas finanšu instrumentiem sadarbībai ar citām pasaules valstīm un reģioniem. Kopiena informēs ĀKK grupu, kad šie līdzvērtīgie noteikumi stāsies spēkā.

XV DEKLARĀCIJA

EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA

PAR Ia PIELIKUMU

1. Eiropas Savienība apņemas cik iespējams drīz un, ja vien iespējams, līdz 2005. gada septembrim izteikt priekšlikumu par precīzu summu daudzgadu finanšu shēmai, kas paredzēta sadarbībai saskaņā ar Nolīgumu par grozījumiem Kotonū Nolīgumā, kā arī par tās piemērošanas laikposmu.

2. Minimālais atbalsts, kas minēts Ia pielikuma 2. punktā, ir garantēts, neskarot ĀKK valstu tiesības uz papildu avotiem no citiem jau pastāvošiem vai, iespējams, izveidojamiem finanšu instrumentiem, lai atbalstītu darbību tādās jomās kā ārkārtas humānā palīdzība, nodrošinātība ar pārtiku, ar nabadzību saistītās slimības, atbalsts Ekonomisko partnerību nolīgumu īstenošanai, atbalsts pasākumiem, kas paredzēti pēc cukura tirgus reformas un attiecībā uz mieru un stabilitāti.

3. 9. EAF līdzekļu saistību izpildes galīgo termiņu, kas noteikts 2007. gada 31. decembrī, var vajadzības gadījumā pārskatīt.

XVI DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 4. PANTA 3. PUNKTU, 5. PANTA 7. PUNKTU,

16. PANTA 5. UN 6. PUNKTU UN 17. PANTA 2. PUNKTU

Minētie noteikumi neskar dalībvalstu lomu lēmumu pieņemšanas procesā.

XVII DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 4. PANTA 5. PUNKTU

IV pielikuma 4. panta 5. punktu un atgriešanos pie standarta pārvaldības pasākumiem īstenos, pieņemot Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Šo lēmumu attiecīgi paziņos ĀKK grupai.

XVIII DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 20. PANTU

IV pielikuma 20. pantu īstenos atbilstīgi savstarpības principam ar citiem donoriem.

XIX DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR IV PIELIKUMA 34., 35. UN 36. PANTU

Sīki aprakstīti attiecīgie Fonda resursu vadības un izpildes aģentu pienākumi ir iekļauti rokasgrāmatā par procedūrām, par ko ar ĀKK valstīm apspriedīsies saskaņā ar Kotonū Nolīguma 12. pantu. Rokasgrāmata tiks nodota ĀKK valstu rīcībā, stājoties spēkā Nolīgumam par Kotonū Nolīguma grozījumiem. Uz rokasgrāmatas grozījumiem attieksies tāda pati procedūra.

XX DEKLARĀCIJA

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

PAR VII PIELIKUMA 3. PANTU

Attiecībā uz VII pielikuma 3. panta paredzētajiem noteikumiem nostāja, ko Eiropas Savienības Padome īsteno Ministru padomē, pamatosies uz Komisijas priekšlikumu.

__________________

Ārlietu ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Pabriks	N. Popens	I. Mangule	E. Vijupe	K. Stepa-Abatniece

19.09.2006. 09:00

2263

P. Ancāns

7 016 423, peteris.ancans@mfa.gov.lv