Godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātā Ministru prezidentes kundze!

Godātie Saeimas deputāti!

 

Ministri, ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļā Latvijas tauta!

 

Novembris Latvijā ir viens no gada tumšākajiem mēnešiem, taču vienlaikus - arī mūsu valsts svētku mēnesis. Tāpēc novembrī mēs iededzam sveces - par Latviju, par katru no mums. Par Brīvību, Demokrātiju un Neatkarību.

Kā sveces liesma kliedē tumsu, tā 1918. gada 18. novembra lēmums par Latvijas Republikas proklamēšanu kliedēja šaubas par mūsu valsts iespēju pastāvēt brīvai un neatkarīgai, par tautas spēju virzīties pretī nezināmajam.

Šis vēsturiskais lēmums atbrīvoja sirdis no neticības un iedrošināja iet jauno ceļu. Latvijas valsts izveide apliecināja nācijas vienotību un spēju stāties pretī izaicinājumiem.

Un ilgi nebija jāgaida.

1919. gada novembrī, sniegā, salā, vējā, jaunās valsts patrioti, Brīvības cīņu cīnītāji: studenti, skolēni, pilsētnieki, zemnieki - cēlās, lai nosargātu jaundibināto valsti – Latviju.

Viņus vienoja ticība un paļāvība, vēl nepiedzīvots patriotisma vilnis. Viņus vienoja kopābūšana un pārliecība, ka kopā mēs esam stipri un neuzvarami!

Mūsu varoņu piemiņa ir uz mūžiem ieausta Latvijas karogā, kas simboliski atgādina – esam izcīnījuši savu neatkarību! Tāpēc mums savas valsts dzimšanas dienā ir svarīgi atcerēties, ka tieši mēs – ne citas varas – esam tie, kas veido savu vēsturi.

Mums ir savi varoņi, kuru piemiņas vietas ir godājamas – atjaunojamas vai veidojamas no jauna, lai nezustu no ļaužu atmiņas. Mums ir svarīgi atcerēties sava karoga stāstu – karoga, kas 50 gadus tika slēpts, bet kopš 1990. gada 4. maija atkal lepni plīvo virs mūsu galvām.

Augstākās padomes balsojums mums deva otru iespēju mīlēt, cienīt un lepoties ar Latvijas valsti, otru iespēju novērtēt un godāt Brīvības cīņās izcīnīto. Pārfrāzējot Zigfrīdu Annu Meierovicu – ar spalvu un smadzenēm gūtās uzvaras nostiprināt!

Pateicoties 4. maija deputātu balsojumam, viņu ticībai ideāliem, Latvija izlauzās no dzelzs priekškara tumsas un atgriezās demokrātiskajā Rietumu pasaulē.

Vēsturiskās rētas smeldz joprojām, tāpēc šodien tik personīgi izjūtam Ukrainas brīvības cīņas, jo varmākas pāridarījumus esam piedzīvojuši paši. 

Miers, kā patiesa vērtība, iegūst dziļāku nozīmi, ņemot vērā šo kopīgo vēsturisko pieredzi. 

Miers, kas sākas ar mūsu individuālo atbildību un rīcību, ir jāciena un jāaizsargā ik dienu. 

Ja ikviens no mums ir godprātīgs un strādā pašaizliedzīgi, mēs veicinām savu personisko attīstību un pozitīvi ietekmējam arī kopējo sabiedrību. Arī pavisam neliela un šķietami nemanāma mūsu rīcība var iedvesmot citus lieliem darbiem un nozīmīgām pārmaiņām. 

Šis gads ir nesis virkni izaicinājumu. Mums jāprot tos izmantot kā iespējas, kas dara mūs spēcīgākus un prasmīgākus! 

Bez pārmaiņām nav progresa. Kā teicis Rainis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Tomēr atcerēsimies, ka pārmaiņas vienmēr prasa iedziļināšanos un pamatojumu. Parlamenta loma valsts kontekstā ir rosināt un arī prast izskaidrot šīs pārmaiņas: ik dienu, uzticami, tālredzīgi un valstiski. 

Mans aicinājums ir veicināt pārmaiņas Saeimas darbā, padarot lēmumu pieņemšanas procesu vēl atvērtāku. Mums ir jāspēj sabiedrībai izskaidrot Saeimas pieņemtos lēmumus un likumus. 

Ikvienam no mums, Saeimas deputātiem, ir jāveicina pilsoniskās sabiedrības iesaiste un dialogs, tādējādi vairojot savstarpējo uzticēšanos. 

Jaunu pārmaiņu priekšā ir arī mūsu izglītības sistēma – mūsu valsts nākotnes pamats. Daudz strādāts ar jautājumiem par pedagogu atalgojumu un skolu tīkla attīstību. Tiek nodrošināta pāreja uz mācībām valsts valodā, kā arī ieviesta jauna pieeja otrajai svešvalodai, pievēršoties Eiropas Savienības valodu apguvei. 

Šeit īpaši vēlētos akcentēt to, ka skolu tīkla jautājums būtu jāskata individuāli, kopā ar katru pašvaldība, ņemot vērā skolu attālumu no bērnu mājām, ceļu infrastruktūru un sabiedriskā transporta pieejamību. 

Mums visiem kopīgi jāspēj rast tādus skolu tīkla attīstības risinājumus, kas līdzsvarotu valsts izaugsmi, neaizmirstot arī par Latvijas pierobežu. Izglītības pārmaiņu vadības procesā es saskatu iespējas stiprināt mūsu kaimiņattiecības ar Baltijas brāļu tautām. 

Pārmaiņas šogad skar arī tiesiskuma aspektus. Uzskatu, ka pašreizējais Saeimas sasaukums jau šobrīd ar saviem lēmumiem veicina tiesiskuma stiprināšanu Latvijā, un aicinu jūs, godātie kolēģi, arī ar savu turpmāko rīcību un lēmumiem paturēt prātā, ka tiesiskums, kas aizstāv valsts pamatvērtības un iedzīvotāju tiesības, ir mūsu demokrātijas pamats. 

Uzskatu, ka savstarpēja cieņa un empātija palīdz rast kompromisus un stiprina sabiedrību. Šāda pieeja veicina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un novērš sabiedrības šķelšanos. 

Ikvienam, kurš ciena un godā Latvijas valsti, mūsu dzimtenē jājūtas sadzirdētam un pasargātam savās tiesībās, piederīgam savai valstij un tautai. 

Mums ir jāprot atrast un izcelt otrā to, ko viņš spēj, nevis to, ko viņš nespēj. Demokrātiskā sabiedrībā taisnība nekad nebūs tam, kuram skaļāka balss, bet gan tam, kurš spēs argumentēti pamatot savu viedokli. 

Mums, Saeimas deputātiem, ir jārāda piemērs tam, kā ar iecietību, pieņemšanu un izpratni iespējams rast kompromisus, lai sabiedrība nešķeltos un būtu vienota. Patiesais valsts izaugsmes potenciāls ir prasme novērtēt un apzināties visas Latvijas kopējo nozīmi, kā arī katra reģiona spēku un pievienoto vērtību. 

Pārmaiņas piedzīvo visa pasaule, nonākot ne tikai politiskās, bet arī militārās krustugunīs. Mūsu spēja risināt sarežģītas situācijas un ar tām saistītos jautājumus ir svarīgs priekšnosacījums ceļam uz mieru. 

Krievijas agresija Ukrainā tieši apdraud mieru Latvijā un visā pasaulē. Krievijas agresijas atbalstītājas Baltkrievijas radītos hibrīdapdraudējumus jūtam ik dienu uz mūsu valsts robežas. 

Mēģinājumi ar dezinformācijas, kiberuzbrukumu un citu hibrīdkara elementu palīdzību izraisīt iekšpolitiskas krīzes un haosu vērojami arī citviet Eiropā un ārpus tās. 

Krievija vēlas ietekmēt un mainīt demokrātisko valstu starptautisko attiecību pamatprincipus, uz kuriem balstīta mūsu drošība. 

Krievijas agresija ir globāls apdraudējums, un arī atbildei uz to jābūt globālai. Mums ir jāatbalsta Ukrainas spēju maksimāla stiprināšana, lai nodrošinātu Krievijas militāru sakāvi kara laukā un iespējami drīzāku Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu. 

Mums ir jāveicina Ziemeļatlantijas alianses, tātad arī Latvijas drošības telpas nostiprināšana, faktiski pabeidzot tādas vienotas un brīvas Eiropas telpas veidošanu, kurā neapšaubāmi ietilpst arī Ukraina. 

Mūsu atbilde uz Krievijas agresiju arī turpmāk būs spēcīga un nepārprotama. Nedrīkstam pieļaut šaubas, aizspriedumus, minstināšanos vai nogurumu. 

Es saku paldies mūsu sabiedrotajiem par klātbūtni un sadarbību mūsu valsts un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. 

Mēs nevaram skatīties uz savu drošību atrauti. Ir nepieciešama vienota nostāja un izlēmība gan attiecībā uz militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, gan lemjot par Ukrainas nākotni Eiropas Savienībā un NATO, gan būvējot Eiropas militārās spējas, kur neiztikt bez straujas militārās industrijas attīstības.  

Tāpēc, stiprinot savas militārās spējas un iekšējo drošību, mums jābūt gataviem rīkoties ātri un izlēmīgi. Ne velti tieši drošība ir uzsvērta kā viena no augstākajām prioritātēm nākamā gada valsts budžeta projektā. Arī turpmāk ik gadu būs mērķtiecīgi jāpalielina ieguldījums Latvijas aizsardzībā. 

Stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, ir jau pieņemti atbildīgi lēmumi, piemēram: izveidots Valsts aizsardzības dienests, pieņemts lēmums par Sēlijas poligona izveidošanu, kas citstarp nodrošinās iespējas uzņemt lielākas mūsu sabiedroto NATO militārās vienības. 

Es no sirds saku paldies mūsu iekšlietu sistēmas darbiniekiem – robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem glābējiem – par valsts robežas aizsardzību un ārējās imigrācijas mazināšanu. 

Šodien paldies saku arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ar savu attieksmi, rīcību un darbu dara visu, kas ir viņa spēkos, lai mēs lepotos ar savu valsti, cienītu viens otru un justos droši savās mājās, savā dzimtenē. 

Mums jārūpējas, lai arī informatīvie uzbrukumi neapdraud nacionālo drošību, un jābūt gataviem civilās aizsardzības izaicinājumiem.  Ir svarīgi Latvijas teritorijā ieviest civilās aizsardzības sistēmu, aktīvi īstenojot civilās aizsardzības pasākumus arī pašvaldību līmenī. Tādējādi tiks pilnveidota valsts, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība. 

Mums jāspēj rast finansējumu ne tikai tam, lai nodrošinātu stabilas un uzticamas iedzīvotāju apziņošanas sistēmas izveidi, bet arī tam, lai izglītotu visas iesaistītās puses un nodrošinātu ārkārtas situācijās nepieciešamās materiālās rezerves.

Ir svarīgi saprast, ka miers nozīmē ne tikai trauksmes vai konfliktu neesamību, bet tas ir aktīvs process, kas ietver taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, ekonomisko attīstību un ilgtspējīgu vidi. Miers prasa sadarbību un dialogu, kas nepieciešams kopēju izaicinājumu risināšanai, piemēram, nabadzības un starptautiskās nestabilitātes mazināšanai.

Valdība ir izstrādājusi sabalansētu nākamā gada valsts budžetu, kas sekmēs Latvijas attīstību, labklājību un drošību. 

Valsts galvenās prioritātes – drošību, izglītību un veselību – caurvij ekonomiskā attīstība. Ir būtiski novērtēt uzņēmēju pienesumu valsts budžetā un atzīmēt, ka tieši uzņēmējdarbība rada ienākumus, kas sekmē mūsu valsts izaugsmi. 

Valsts ekonomikas attīstībai ir nepieciešama moderna un efektīva uzņēmējdarbība, kas vērsta uz eksportspēju un zināšanu ietilpīgu ražošanu. 

Tikai koordinēta sadarbība visās – izglītības, zinātnes, inovāciju, mājokļu, finanšu un kapitāla, nodarbinātības un investīciju – jomās būs stabils pamats mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai ilgtermiņā. 

Ir jāveicina mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi. Tieši mazā un vidējā uzņēmējdarbība ir ekonomikas dinamikas un vietējo kopienu attīstības dzinējspēks - būtisks reģionālā līdzsvara veidošanas elements. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt atbalstu reģionu attīstībai un uzņēmējdarbībai ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās. 

Ģeopolitiski ekonomisko izaicinājumu iespaidā mums ir bijusi nepieciešamība risināt energoapgādes jautājumus un pārvarēt milzīgu elektrības cenu kāpumu, atsakoties no fosilā kurināmā. 

Esam strādājuši ar valsts energoapgādes politikas pielāgošanu aktuālajai situācijai, apzinoties, ka energoapgādes sistēma ir iedzīvotāju ikdienas dzīves un uzņēmējdarbības attīstības pamats. 

Mēs esam apliecinājuši savu spēju reaģēt problēmsituācijās, piemēram, operatīvi risinot elektroapgādes jautājumus, kas šogad skāra ikvienu Latvijas mājsaimniecību. 

Esmu pārliecināta, ka tieši ar esošā Saeimas sasaukuma aktīvu darbu, mēs arī turpmāk spēsim rīkoties un spert nepieciešamos soļus, lai iespējami ātri panāktu mūsu valsts pilnīgu enerģētisko neatkarību.

Es ticu, ka mēs esam tauta, kura mīl savu zemi, kas mums ir visiem viena un vienlaikus katram sava – Latvija –, sirdij tik tuva un dārga, kā var būt tikai dzimtene.  

 

Cienījamie kolēģi! 

Brīvība, Neatkarība un Demokrātija ir mūsu pamatvērtības. Tās sakņojas ikvienā no mums, un mūsu svēts pienākums ir šīs vērtības godāt, kopt un sargāt. 

Es aicinu visus strādāt kopā, lai mūsu Latvijā augtu labklājība, būtu savstarpēja sapratne un cieņa, lai mēs visi būtu drošībā. Es ticu, ka mēs, apvienojot spēkus, spējam pārvarēt jebkuras grūtības. 

Šodien visa Latvija svin mūsu valsts brīvības un neatkarības 105.gadadienu. Dienu, kas ir mūsu valsts lepnums un cieņas avots. Šajā svētku dienā mēs visi apzināmies Latvijas garu, kas ir dzīvs un stiprs – kā mūžīgais ozols, kas aug mūsu zemē. 

Svētīsim šo dienu, lai mūsu valsts iztur visas vētras un nākotnē saglabā mieru un labklājību mūsu tautai.

Savas runas noslēgumā vēlos citēt dažkārt pretrunīgi vērtētā, tomēr mūsu valsts vēsturē neapšaubāmi nozīmīgā valstsvīra Kārļa Ulmaņa vārdus:

“Saņemsim dūšu, celsimies un sāksim strādāt, un viena apziņa lai uztur mūs stiprus, lai dod mums jaunus spēkus, kad mēs sākam pagurt, lai uztur mūs nelokāmus un negrozāmus jauno ceļus staigājot, un šī apziņa lai ir: mums pieder nākamie laiki.”

Es esmu pārliecināta, ka ar pašaizliedzīgu un nesavtīgu darbu, mums pieder tādi nākamie laiki, ar ko varēsim lepoties mēs kā tauta, un ar lepnumu uz mums skatīsies arī mūsu māte Latvija.

 

Dievs svētī Latviju!