Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien bija ļoti īsa Saeimas sēde, kaut gan tika izskatīti vairāk nekā 22 dažādi priekšlikumi un likumprojekti.

Kā pirmo es labprāt pieminēšu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas virzīto likumprojektu „Par eiro ieviešanas termiņu”, kas paredz, ka eiro ieviešanas termiņš izlemjams tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Šodien Saeima nolēma noraidīt šo likumprojektu, un, manuprāt, tas ir būtisks solis, kas tuvina mūs eiro ieviešanai Latvijā.

Saeimai tika nodots likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura mērķis ir papildināt regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredītu devēji, kā arī stiprināt e-banku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Mūsuprāt, šī ir ļoti laba iniciatīva, kas tiešām palīdzēs cilvēkiem, kuri cieš no ārpusbanku kredītu sniedzēju bieži vien negodīgās rīcības.

Tika nodoti izskatīšanai Saeimā arī vairāki citi likumprojekti, tādi kā „Grozījumi Civillikumā”, kas grozīs mantojuma tiesību regulējumu, „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, „Grozījumi Notariāta likumā” un „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, kas uzlabos likumu... novērsīs Bāriņtiesu likuma normu neatbilstību Civillikumam, un virkne citu likumprojektu.

Sēdes darba kārtībā bija arī sadaļa par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Es gribu noteikti pieminēt lēmuma projektu par Daugavpils tiesas tiesneša Ernesta Joksta atcelšanu no tiesneša amata. Jāsaka, ka šāda veida lēmumi nav bieži lēmumi Saeimai, bet, protams, ministra viedoklis par to, ka šis te... ministra virzītais priekšlikums par to, ka tiesnesis ir jāatceļ, un viņa pamatojums bija pietiekams, lai Saeima šodien lemtu par tiesneša atcelšanu.

Es gribu pieminēt arī to, ka šodien tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un mēs varējām pārliecināties, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā beidzot ir atrasts regulējums tam, lai Latvijā būtu ekonomiski saprotama bezmaksas virszemes apraide. Tas priecē. Taču komisija vēl nav atradusi īsti kvalitatīvu jeb tādu konsensa risinājumu jautājumā par to, kādā veidā paketēt televīzijas programmas, jeb par to, kāds varētu būt programmu saraksts, kāds mums būtu pieejams dažādās, teiksim, televīzijas pieejas sistēmās gan virs zemes, gan kabeļos, gan, visticamāk, arī interneta apraidē. Bet es domāju, ka šeit tiks atrasts labs risinājums. Liekas, ka lietas virzās labā virzienā. Un, protams, būs liela diskusija, kādā veidā rīkoties ar komerciālo virszemes apraidi, – vai atstāt vienu „spēlētāju”, kā šobrīd uz to pretendē „Lattelecom”, vai skatīties, lai tur būtu vairāki „spēlētāji” un konkurence. Tā ka šīs diskusijas vēl būs. Tās stāv likumdevējiem priekšā, un es domāju, ka mēs sagaidīsim labu rezultātu.

Lielu sabiedrības interesi izraisīja jautājums par banku uzrauga vēlēšanām. Šobrīd koalīcija virzīja lēmumu par šī lēmuma pieņemšanas atlikšanu, jo koalīcija uzskatīja, ka Brazovska kungam tiešām būtu svarīgi... svarīgi sniegt paskaidrojumu sabiedrībai par to, kur tad ir palikuši Krājbankas līdzekļi. Es domāju, ka Brazovska kungs nākamās nedēļas laikā ļoti labā veidā tiks ar to galā.

Vēl par tādiem procesiem Saeimā, kuri varbūt neattiecas uz Saeimas šodienas sēdi. Es gribu pateikt arī to, ka vakar frakcija VIENOTĪBA izskatīja Labklājības ministrijas virzīto un sabiedrībā daudz diskutēto reģionālās mobilitātes pasākumu programmu un kopumā frakcija to atzina par labu esam.

Izmantojot iespēju, es gribu īsumā izklāstīt mobilitātes pasākumu programmas būtību. Nākamā gada budžetā Labklājības ministrija virza programmu 84 tūkstošu latu apmērā, kura paredz atbalstu iedzīvotāju – 300 iedzīvotāju – mobilitātes pabalstam. Šī pabalsta jēga ir tāda, ka ilgstoši bezdarbnieki, kas ir bez darba ilgāk nekā 6 mēnešus, varētu saņemt katru mēnesi 70 latu atbalstu transporta biļetēm vai arī dzīvošanai, ja viņi atrastu darbavietu, kas ir par 20 kilometriem tālāk nekā viņu dzīvesvieta.

Šī ideja ir atbalsts darba ņēmējiem, kuri uzsāk darbu. Uzsākot darbu, 4 mēnešus šāds darba ņēmējs var dalīt savas darba uzsākšanas izmaksas ar valsts atbalsta programmu, un mūsu pārliecība... Labklājības ministrijas pārliecība ir tāda: tas ļautu tiešām uzsākt darba attiecības tiem cilvēkiem, kuri ir ilgstoši bezdarbnieki – bez darba ilgāk nekā divus trīs gadus – un kuri ir diezgan piesardzīgi attiecībā uz to, vai atstāt sociālo drošības tīklu.

Katrā ziņā ar šīs programmas prezentāciju Labklājības ministrija ir novērsusi bažas, ka reģioni varētu tikt iztukšoti, jo šī mobilitātes pasākumu programma neatbalsta darbinieku virzību Rīgas virzienā. Šeit ir tikai divi pilotprojekti: viens ir Latgales reģionā, otrs – Kurzemes reģionā. Programma ir mērķēta, protams, uz novadiem ar visaugstāko bezdarba līmeni.

Attiecībā uz reģionālo nodarbinātību jāteic, ka tas ir atbalsts ne tikai virzienā no novadiem uz centru; ja novados tiek atvērtas kādas ražotnes, kurās, kā mēs bieži redzam, trūkst darbaspēka, tas dod iespēju cilvēkiem uzsākt darba attiecības, teiksim, ārpus pilsētas un doties uz novadu. Tiek minēti daudzi šādi piemēri.

Tas īsumā arī viss. Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi savus priekšlikumus likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”, paredzot neaplikt kompensējamos medikamentus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), līdzīgi kā tas pašlaik ir noteikts ārstniecības pakalpojumiem. Problēma ir tajā, ka 10 gadu laikā PVN likme zālēm ir palielinājusies no nulles līdz 12 procentiem un ir viena no visaugstākajām likmēm Eiropas Savienības valstīs. Neskaitāmās iniciatīvas samazināt PVN likmi visām zālēm līdz šim ir cietušas neveiksmi, tāpēc par absolūti nepieciešamu uzskatām vismaz valsts kompensēto medikamentu neaplikšanu ar PVN.

Vairākus gadus kompensējamo zāļu budžets veidots ar deficītu. 2012.gadā, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensējamo zāļu izmaksas būs 83 miljoni latu, no kuriem valsts budžetā sākotnēji bija ieplānoti tikai 76,3 miljoni latu. Daļu no trūkstošajiem līdzekļiem – 4 miljonus latu – bija plānots iekasēt no zāļu ražotājiem proporcionāli viņu tirgus daļai Latvijā, taču šogad tie atteikušies maksāt. Ņemot vērā faktiskos un nepieciešamos izdevumus medikamentu izmaksu kompensācijai, kompensējamo medikamentu budžets arī 2013.gadam ir plānots ar jau iepriekš zināmu deficītu. Pašlaik tas ir 78,4 miljoni latu, un tas ir par 4,6 miljoniem latu mazāk nekā 2012.gadam prognozētie faktiskie izdevumi.

Šogad PVN daļā kompensējamo zāļu budžetā valsts izdevumos par kompensējamiem medikamentiem ir aptuveni 9 miljoni latu. Tā ir summa, kas tiek pārskaitīta starp iestādēm, un par šādu summu mazāka ir nauda, kas reāli tiek izmantota medikamentu apmaksai. Līdz ar to mēs uzskatām, ka kompensējamo zāļu aplikšana ar PVN vispār ir neloģiska, jo tas ir valsts atbalsts veselībai – atbalsts, ko pati valsts sniedz hroniski slimiem cilvēkiem.

Vēlos informēt par to, ka tuvākajā laikā šis „Saskaņas Centra” priekšlikums tiks izskatīts Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.

Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šajā laikā ir aktualizējusi, protams, vairākus jautājumus. Pamatu pamats ir budžets, taču šīsdienas sēdes darba kārtībā bija viens, mūsuprāt, ideoloģiski Latvijas valsts nācijai ļoti, ļoti svarīgs un nozīmīgs jautājums – jautājums par to, ka jāatjauno tiesības ikvienam no mums pasē saņemt savas tautības ierakstu. Diemžēl Ministru kabinets šīs tiesības mums ir atņēmis – un atņēmis, praktiski mūsu viedokli neprasot. Tā ir milzīga kļūda, kura ir jālabo, un mēs uzskatām, ka ar grozījumiem likumā mēs to varam izdarīt.

Arī Latvijas brīvvalsts laikā, pirms okupācijas, šāds tautības ieraksts pastāvēja, un to mēs varam redzēt arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, kur ir redzamas pasu kopijas gan no Satversmes sapulces vēlēšanu laikiem, gan no pirmo Saeimu vēlēšanu laikiem.

Tautības ieraksta aizliegums principā visvairāk ir diskriminējis pamatnāciju – latviešus –, bet, ja runājam par mazākumtautībām, tad jāteic, ka te redzama arī īpaša viņu diskriminācija, jo Līvu savienība ir šodien vērsusies Saeimā ar lūgumu deputātiem grozīt likumu un atjaunot šīs tiesības. Jāteic, ka Reformu partija, kura bija šī aizlieguma galvenā iniciatore valdības līmenī, šodien lūdz šo jautājumu izņemt no darba kārtības. Mēs respektējam viņu lūgumu, jo, mūsuprāt, vajadzētu iespējami plašāk visus 100 deputātus informēt par to, kas ir noticis un kādas tam nākotnē varētu būt sekas, ja mēs šo kļūdu neizlabosim.

Otrs jautājums, protams, ir saistīts ar budžetu. Pirmdien būs Saeimas ārkārtas sēde pulksten 11.00, un šajā ārkārtas sēdē deputāti izskatīs valdības sagatavotos likumprojektus, kas ir saistīti ar 2013.gada budžetu.

Mēs paredzam, ka būs ļoti nopietnas un asas debates par prioritātēm. Nacionālā apvienība uzskata, ka visu prioritāšu prioritāte jeb prioritāte numur viens šobrīd ir mūsu demogrāfiskās situācijas glābšana (teiksim tā – glābšana!), un, ja mēs to nedarīsim ar nākamā gada budžeta palīdzību, tad mēs varam nokļūt visai neapskaužamā situācijā, kurā varētu jau teikt, ka tauta ir bez nākotnes. Līdz ar to mēs uzskatām, ka tagad ir pēdējais brīdis, kad tas ir jādara. Tātad jānostiprina ir atbalsts jaunajām māmiņām, jānostiprina atbalsts ir ģimenēm, jānostiprina atbalsts ir bērniem.

Savu uzstāšanos es vēlos noslēgt ar atgādinājumu, ka šī nedēļa paiet mūsu izcilā latviešu dzejnieka Andreja Eglīša zīmē. Informēju, ka svētdien pulksten 14.00, tātad dienas vidū, būs īpašs piemiņas pasākums Tērbatas ielā 46 (tas ir netālu no Martas ielas, principā tas ir Martas ielas un Tērbatas ielas krustojums): tur notiks Andrejam Eglītim veltītas piemiņas plāksnes atklāšana. Ir paredzēts, ka tas būs visai vērienīgs pasākums gan ar kora piedalīšanos, gan ar Andreja Eglīša vārda pieminēšanu gan saistībā ar viņa izcilo dzeju, gan saistībā ar viņa dižo mūža gājumu.

Paldies par uzmanību. Uz tikšanos jaunnedēļ!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

 

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labrīt, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās ar Zaļo un Zemnieku savienības sagatavotā likumprojekta „Par eiro ieviešanas termiņu” izskatīšanu. Likumprojekts, ko Zaļo un Zemnieku savienība sagatavoja, paredzēja, ka valdība piedāvā eiro ieviešanas datumu, par to lemj Saeima un galīgajam apstiprinājumam šo datumu nodod tautas nobalsošanai.

Kādēļ Zaļo un Zemnieku savienība šādu likumprojektu sagatavoja?

Mēs ļoti rūpīgi iepazināmies ar kaimiņvalstu pieredzi, ar to valstu pieredzi, kuras, līdzīgi kā Latvija, ir parakstījušas līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā un virzīšanos eirozonas virzienā, un redzam, ka nedz Čehija, nedz Ungārija, nedz Polija, nedz arī kaimiņvalsts Lietuva šobrīd nesteidzas ar iestāšanos eirozonā. Šīs valstis uzsver, ka darīs to tikai tad, ja tām tas būs finansiāli izdevīgi. Atšķirīgs ir Latvijas viedoklis, Latvijas valdības viedoklis, kura jau šī gada sākumā ir sagatavojuši likumprojektu par eiro ieviešanu Latvijā, kura ir spērusi arī ļoti skaidrus soļus, kā tas ir redzams Ministru kabineta rīkojumā, kurš paredz, ka eiro tiks ieviests Latvijā jau 2014.gada 1.janvārī, neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā ir kritiski zems sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai. Pēdējie statistikas dati rāda, ka vairāk nekā 59 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu Latvijā un tikai 3 procenti atbalsta to pilnībā. Mums ir pamatotas aizdomas, ka šobrīd tas tiek darīts tādā steigā, nedodot iespēju tautai pašai par to izteikt viedokli, tāpēc, ka ir ļoti grūti ilglaicīgi noturēt leģendu par veiksmīgo Dombrovska valdības veiksmes stāstu, kaut gan patiesība ir pavisam cita. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvija piedzīvo demogrāfisko katastrofu. Pagājušajā gadā no Latvijas aizbrauca vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju peļņā uz ārzemēm. Mums ir ceturtā vieta pasaulē privātpersonu parādu apjoma ziņā, un katrs piektais iedzīvotājs Latvijā dzīvo tuvu nabadzības riskam. Skaidrs, ka agri vai vēlu gan iedzīvotāji, gan Eiropa šos faktus ievēros, sapratīs, un tad būtu daudz grūtāk pārliecināt eirobirokrātus par to, ka Latvijai eirozonā ir jāiestājas.

Zaļo un Zemnieku savienība ar šo likumprojektu uzsver, ka mēs neesam pret iestāšanos eirozonā. Mums, protams, ir jāievēro saprātīga finanšu disciplīna, jāseko arī Māstrihtas kritērijiem, bet ir svarīgi pašiem pieņemt lēmumu par to, kad būtu izdevīgi to darīt. Ir šaubas par to, vai šobrīd, kad eirozonā pašā nav stabilitātes un ir finanšu krīze, ir īstais brīdis, lai Latvija iestātos šajā savienībā.

Ir paredzēts 1,4 miljonu latu liels finansējums eiro ieviešanas reklāmai, un jāteic, ka viens no šī likumprojekta mērķiem bija nodrošināt, lai valdība būtu spiesta kvalitatīvi iedzīvotājiem skaidrot, kādas ir iespējamās sekas eiro ieviešanai – gan pozitīvās, gan, iespējams, arī negatīvās. Mūsuprāt, līdz šim valdība nav darījusi ne tik, cik melns aiz naga, lai to pietiekami skaidrotu sabiedrībai. Mēs dzirdam no premjerministra tikai slavinošus, tādus uzslavas pilnus vārdus par to, cik labi Latvijai ir virzīties šajā virzienā. Bet, ja uzdod jautājumu iedzīvotājiem: kāds tad mums no tā būs labums? –, tad atbildes īsti nav. Ja uzdod jautājumu: kas kompensēs mazajiem uzņēmējiem eiro ieviešanas izmaksas? –, tad arī uz šo jautājumu atbildes īsti nav.

Uzskatām, ka tas nav pieņemami un šis skaidrojošais darbs ir jāveic daudz kvalitatīvāk... pretstatā tādiem, nu, kā lai saka, mākslīgiem instrumentiem – panākt mazāku inflāciju Latvijā, lai mēs atbilstu Māstrihtas kritērijiem.

Mēs ļoti labi atceramies, ka pagājušajā gadā, kad eksperti sacīja, ka, lai Latvijas uzņēmēji, Latvijas ražotāji būtu konkurētspējīgi, ir būtiski jāsamazina darbaspēka nodokļi, tā vietā valdība pieņēma populistisku lēmumu – par vienu procentu samazināt pievienotās vērtības nodokli.

Ar pamatojumu, ka mums ir jāievēro ļoti stingrs budžeta „rāmis”, mēs jau kuro gadu liedzam iespēju palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, lai gan finansējuma piešķiršana izglītībai un zinātnei – tas pēc būtības ir Latvijas konkurētspējas priekšnosacījums. Mēs aizbildināmies ar to, ka mums nedrīkst būt pārāk liels budžeta deficīts, un tādēļ neindeksējam pensijas un tādēļ sakām, ka demogrāfijas problēmas – tas tāds nieks vien esot. Un ka jāpagaida, līdz 2014.gadā iestāsimies eirozonā, un tad visas problēmas kā ar burvju nūjiņu tikšot atrisinātas.

Mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, šāda pieeja nav pieņemama. Uzskatām, ka ir jābūt saprātīgam šim lēmumam par to, kad iestāties eirozonā. Nav jāsteidzas un katrā ziņā ir jāprasa viedoklis tautai.

Diemžēl tad, kad tika veikts balsojums par šī likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai, lai turpinātu diskusiju, lai turpinātu argumentāciju, vairākums deputātu nobalsoja „pret”; vien Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības pievienojās Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumam šo likumprojektu nodot komisijai un nobalsoja „par”. Skumīgi, jo Saeimas šodienas sēdē neviens no koalīcijas deputātiem neuzskatīja par pienākumu argumentēt šādu lēmumu un nebija diskusijas, kādēļ būtu jābalso pret šo likumprojektu.

Papildus jāteic, ka šodien, kā zināms no plašsaziņas līdzekļiem, bija plānots lemt par Jāni Brazovski kā iespējamo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Interesanti, ka arī šinī gadījumā koalīcija izvēlējās tādu strausa taktiku – izņēma šo jautājumu no darba kārtības, jo saprata, ka, iespējams, Saeimā nav pietiekama atbalsta šai kandidatūrai. Saprata, ka vieglāk ir izņemt šo jautājumu no darba kārtības, lai nebūtu jādiskutē par jutīgiem jautājumiem: kur palika un kādēļ vēl pēc Krājbankas darbības slēgšanas tika pārskaitīti vairāki desmiti miljonu latu, kas faktiski ir mūsu, iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, nauda?

Mēs runājam par nieka 3 miljoniem latu, kas ir nepieciešami nākamā gada budžetā, lai indeksētu pensijas, un sakām, ka tādu naudu mums nav iespējams atrast budžetā. Tad rodas jautājums: nu, vai tas ir samērīgi, ja 86 miljonus un vēl vairāk miljonus latu mēs ieguldām banku reorganizēšanā un pēc tam faktiski pazaudējam?

Protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem – papildus tiem, kas tika skatīti šajā Saeimas sēdē, – joprojām ir darbs pie valsts nākamā gada budžeta. Papildus pensiju indeksācijai, kas Zaļo un Zemnieku savienības prioritāšu vidū ir viena no svarīgākajām aktualitātēm, mēs nāksim ar saviem priekšlikumiem arī demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem būs palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides līdz 100 latiem ģimenei par katru apgādībā esošu bērnu, un mēnesī tas dotu ģimenes maciņā 7,5 latus par katru bērnu. Uzskatām, ka šāds priekšlikums attiektos uz visu sabiedrības daļu un būtu daudz saprātīgāks nekā, piemēram, māmiņu algu griestu atcelšana, kas ietekmēs tikai 15 procentus no ģimenēm... nu, faktiski turīgākajām ģimenēm.

Piedāvāsim arī priekšlikumu samazināt apkurei pievienotās vērtības nodokli. Uz to ir norādījušas arī pašvaldības: tajā brīdī, kad Latvijai bija dziļa krīze un bija jāsolidarizējas, tad šis pievienotās vērtības nodoklis tika pacelts, un tātad šinī brīdī, kad valdība skaļi paziņo, ka krīze ir beigusies, būtu jābūt tādai pašai solidaritātei pret pašvaldībām, pret iedzīvotājiem un būtu jānāk pretim ar pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu šai izdevumu daļai, kuru mēs īpaši ziemas periodos jūtam savos maciņos visvairāk.

Līdzīgi priekšlikumi būs par veselības nozari. Piedāvāsim priekšlikumu samazināt uz pusi pacientu līdzmaksājumus, lai mazāk turīgie iedzīvotāji būtu spējīgi rūpēties par savu veselību un neatliktu jautājumu par aiziešanu pie ģimenes ārsta. Būs arī vairāki citi priekšlikumi.

Pateicos jums par uzmanību. Vēlu jums veiksmīgu šo dienu! Un uz sadzirdēšanos!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Raidījumā „Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (RP).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Man prieks, ka mani kolēģi jau pirms manis ir daudz ko izstāstījuši par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību un arī daudziem citiem aktuāliem, plašākiem jautājumiem.

Es atļaušos jums atgādināt, ka ir pagājis tieši gads, kopš Latvijas Republikas 11.Saeima ir uzsākusi savu darbu, un gan apsveikšu savus kolēģus, gan arī novēlēšu veiksmi turpmākajā darbā. Un man, protams, jāatgādina arī tas, ka ir pagājis tieši gads, kopš Saeimā pirmo reizi skanēja deputāta zvērests latgaliski – Latgales latviešu valodā, kas ir Latvijas valsts valodas neatņemama sastāvdaļa. Un pavisam nesen, pirms nedēļas, Latvijas plašsaziņas līdzekļus pāršalca tāda jauna, bet būtībā veca ideja – ideja par Latgales autonomiju. Juristi un drošības dienesti atkal sāka pētīt Satversmi un likumus, vai tik nav pārkāpts valsts nedalāmības princips un vai tik beidzot nebūs iespēja kaut kā sodīt šādu izteikumu autorus.

Bet cik jauna vai sena ir šī piesauktā autonomijas ideja?

Te nedaudz jāpaskaidro termini. „Autonomija” vai tomēr „valstiski sakārtota reģionālā attīstība”?

Tiem, kas mazāk pētījuši Latvijas vēsturi, nedaudz atgādināšu, ka Latgales latvieši 1917.gadā – toreiz Latgale vēl ietilpa Vitebskas guberņā – vairākkārt uzsvēra, ka, apvienodamies ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, patur savu pašvaldību, pilnas tiesības pašiem lemt valodas, ticības, skolu, zemes, saimnieciskos un citus jautājumus.

Par šiem lēmumiem neskaitāmas reizes atgādināja politiķi – Francis Trasuns, Francis Kemps un daudzi citi toreizējie sabiedriskie darboņi. Diemžēl Satversmes sapulcē Latgales delegātu viedoklis tika ignorēts, tāpēc viņi par Latvijas valsts pamatlikumu atteicās arī toreiz balsot. Un arī pēc tam par Latgali arvien skaļāki parādījās saucieni un tika kaunināti dažādi viedokļi, kas attiecas uz Latgali. Es pat teiktu, tika apsaukāti par separātiskiem.

Bet nu jau esam atjaunojuši Latvijas neatkarību. Satversmē joprojām norādīts: „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.” Vairāk nekā pirms desmit gadiem izveidotas reģionu attīstības aģentūras, plānošanas reģioni.

Eiropas Savienība šobrīd aicina turpmāk veidot reģionāli integrētas investīciju programmas. Latvijas Republikas Saeimā vienlaicīgi pastāv pat divas komisijas, kas ir līdzatbildīgas par reģionu attīstības jautājumiem.

Latgaliešu nevalstiskās organizācijas vairākkārt ir paudušas savu lojalitāti Latvijas valstij un pacietīgi skaidro valsts institūcijām nepieciešamību nosargāt Latgales latviskumu, latgaliskumu likumu dažādu normatīvo aktu un, protams, valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Latgaliešu nevalstiskās organizācijas popularizē Latgales latviskuma ideju, raksta projektus un organizē dažādus pasākumus. Galu galā jau notikuši trīs pasaules latgaliešu saieti – 1992., 2002. un 2012.gadā, tātad šovasar. Tajos ne par autonomiju, ne par kaut kādām separātiskām idejām netiek spriests. Par to var pārliecināties šo saietu rezolūcijās.

Kopš ievēlēta 11.Saeima, valdība – un šeit man jāuzsver it sevišķi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – ir pievērsusi līdz šim nepieredzētu uzmanību Latgalei. Lai gan kvalitatīvu rezultātu vienmēr gribētos sagaidīt ātrāk, tomēr panākts būtiskākais – Rīgas nu jau šobrīd faktiskās autonomijas pārstāvju uzmanības pievēršana nomaļākā Latvijas reģiona un līdz ar to arī visu citu valsts lauku teritoriju problēmām. Ļoti žēl, ka visi iepriekš minētie un vēl daudzi citi centieni, kas vērsti uz līdzsvarotu sava reģiona un visas Latvijas attīstību, tiek ar vieglu roku iemesti tādā primitīvā populistiskā, sev nekur īstas mājas nerodošu labvēļu autonomijas idejas miskastē. Un atkal mums jāsāk no sākuma skaidrojošais darbs par to: kas tad īsti ir latgalieši? Latvieši. Kas ir latgaliešu valoda? Latviešu valodas, tātad valsts valodas, pilnvērtīga daļa. Un kas patiesībā ir mūsu izpratnē reģionālā attīstība?

Domāju, ka mums pašiem ir savi Latvijas un Latgales plāni realizējami, tie ir pieejami gan ministriju mājaslapās, gan Latgales plānošanas reģiona mājaslapā. Tos es tagad neuzskaitīšu, tikai atgādināšu, ka tie ir pieejami. Un tas, ko es minēju arī sākumā, – ka ne jau Lindermana kunga, bet tieši daudzu, daudzu, daudzu citu Latgales sabiedrisko darbinieku un arī politiķu kādreizējo darbs bija par pamatu tam, ka no Saeimas tribīnes izskanēja līdz tam nedzirdēts teksts Latgales latviešu – latgaliešu – valodā: „Es, apsajamūt Saeimys deputata omota pīnuokumus, Latvejis tautys prīškā svineigi sūlu byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitati i latvīšu volūdu kai vīneigū vaļsts volūdu, aizstuovēt Latveju kai naatkareigu i demokratisku vaļsti, sovus pīnuokumus piļdeit gūdpruoteigi i piec lobuokuos apzinis. Es apsajamu īvāruot Latvejis Satversmi i lykumus.”

Būtu labi, ja Kurzemes, Vidzemes un Zemgales latvieši zinātu par Latgales latviešiem kaut vai pusi no tā, ko mēs zinām par jums. Tad dažādi ekstrēmisti un svešvalodu aizstāvji nejauktu mums visiem galvas un ar viņiem netiktu kopā likti arī tie it kā joprojām nezināmie un nesaprotamie latgalieši.

Reformu partija ir jau no savas izveidošanas pirmsākumiem iestājusies par reģionu attīstību, un domāju, ka tā būs arī turpmāk.

Paldies kolēģiem par atbalstu. Paldies arī jums par uzmanību. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Jurim Viļumam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!