Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā ir noslēgusies Saeimas sēde un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāte Lolita Čigāne.

 

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es pastāstīšu par frakcijas VIENOTĪBA attieksmi un balsojumiem saistībā ar trim būtiskiem likumprojektiem.

Pirmais no likumprojektiem, kurus es gribētu pieminēt, ir grozījumi, kas bija iesniegti pašvaldību vēlēšanu likumā. Bija izteikts priekšlikums paredzēt to, ka arī jauniem cilvēkiem... ka jau no 16 gadu vecuma būtu iespējams piedalīties un vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

Frakcija VIENOTĪBA pēc būtības atbalsta jaunu cilvēku lielāku iesaisti politiskajos procesos. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti veselīgi jebkurai demokrātiskai valstij, un, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau divus gadus pēc kārtas ir rosinājusi un arī Saeimā organizējusi tā saukto Jauniešu Saeimu, kur jaunieši no visas Latvijas var iesūtīt savas idejas, piedalīties ideju konkursā un tad tikt izvirzīti attiecīgi pārstāvēt savu skolu un savu reģionu, Saeimā diskutējot par šīm idejām.

Tomēr šobrīd frakcija VIENOTĪBA ir sapratusi, ka mums ir juridiski šķēršļi, lai šādu normu atbalstītu, jo šobrīd Satversme nosaka, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi, un Civillikums paredz, ka pilntiesīgs pilsonis ir no 18 gadu vecuma. Tādēļ šodien mēs šo normu neatbalstījām. Taču katrā ziņā uzskatām, ka jāturpina diskutēt un meklēt veidu, kā jauni cilvēki varētu lielākā mērā iesaistīties politiskajos procesos.

Frakcija VIENOTĪBA neatbalstīja arī divus citus grozījumus – pašvaldību vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā –, kuri paredzēja atgriezties pie normas, no kuras Saeima atteicās jau 2002.gadā, – ka tiem cilvēkiem, kas kandidē pašvaldību vēlēšanās un Saeimas vēlēšanās, būtu atkal jāapliecina latviešu valodas prasme. Kā jau es teicu, 2002.gadā Saeima lēma par atteikšanos no šādas normas, un frakcija VIENOTĪBA ir, tā teikt, caur mūsu kolēģi Ilmu Čepāni, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, cītīgi strādājusi pie tā, lai mēs nenonāktu situācijā, ka Saeimā par deputātu var strādāt cilvēks, kurš nezina pilnvērtīgi valsts valodu. Tāpēc ir labots Saeimas kārtības rullis, paredzot to, ka šobrīd ir iespējas ne mazāk kā 20 deputātiem lūgt pārbaudīt kolēģa latviešu valodas zināšanas. Un, ja nekādā veidā neizdodas pierādīt, ka tās ir pilnvērtīgas un pietiekamas, lai varētu strādāt latviešu valodā, tad ir iespējams lemt par šāda deputāta atsaukšanu no Saeimas sastāva.

Līdzīgā veidā arī likumā par pašvaldības deputāta statusu ir paredzētas normas, ka iespējams veikt pārbaudi par to, kā pašvaldības deputāts zina latviešu valodu.

Tātad mēs uzskatām, ka latviešu valodas lietošana valsts pārvaldē ir jāstiprina, un mums daudz pašapzinīgākā veidā ir jāizmanto likumos esošās normas, lai nodrošinātu to, ka ne pašvaldībās, ne Saeimā nevarētu strādāt cilvēki, kas nezina valsts valodu.

Vēl viens ļoti būtisks likumprojekts, ko šodien Saeima nodeva komisijām, ir „Euro ieviešanas likums”. Frakcija VIENOTĪBA šo likumprojektu atbalstīja. Mēs uzskatām, ka eiro ieviešanai mūsu valstī ir gan ekonomiski, gan ideoloģiski, gan politiski pamati, kas liek mums ļoti nopietni izskatīt jautājumu par pievienošanos Eiropas kopējai valūtai – eiro, jo mums ir jāapzinās, ka Latvija ir maza, atvērta ekonomika, kas atrodas krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, un mums tomēr ir jāizmanto katra iespēja sevi ļoti pamatīgi „iecementēt” kopējās Rietumu, Rietumeiropas, Eiropas Savienības struktūrās. Un pievienoties eiro ir izvēlējusies arī mūsu ziemeļu kaimiņiene Somija, kuras ekonomika ir ļoti spēcīga. Savukārt tās kaimiņiene Zviedrija izvēlējās nepievienoties eiro, balstoties tieši uz zināmo ģeopolitisko risku, Somija nolēma, ka tās pievienošanās eiro, šai vienotajai valūtai, ir ļoti būtiska. Un arī, protams, mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi ir pievienojušies eiro. Tas mums ir patiešām tāds ļoti labs piemērs, kādā veidā nostiprināt savu piederību Eiropas Savienībai.

Un, tā kā šodien no Saeimas tribīnes izskanēja mūsu pirmā Valsts prezidenta, izcilā valstsvīra Jāņa Čakstes citāts, kurš liecina par to, ka, iespējams, viņš nebūtu vēlējies, lai Latvija lemtu par pievienošanos Eiropas Savienībai, ja Dievs būtu devis, ka viņš būtu nodzīvojis līdz šai dienai, arī es gribu noslēgt savu uzstāšanos ar nelielu citātu no mūsu pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes sacītā. Viņš ir teicis: „Latviešu tautas vēlēšanās ir, lai tuvināšanās starp Latviju un Igauniju būtu visciešākā. Mūsu tuvināšanās nevar būt tikai vārdos un ceremonijās, tai ir jābūt cieši ieaugušai ikkatrā latvietī un igaunī, lai izturētu visas vētras.”

Paldies. Un jauku jums pēcpusdienu!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans ziņojums būs sadalīts vairākās daļās.

Tātad pirmo daļu es veltīšu Nacionālās apvienības priekšlikumiem, lai Dzelzceļa likumā nodrošinātu aizsardzību... stratēģiski svarīga dzelzceļa tranzīta tīkla aizsardzību pret trešo valstu tīkojumiem to pārņemt savā ekonomiskajā varā. Kā zināms, Krievijas „maigās varas” koncepcijā ir arī transporta mezgli un tā tālāk. Un, protams, mēs gribējām noteikt likumā šo aizsardzību, taču diemžēl pagaidām kolēģu vairākuma atbalstu neieguvām. Ceram, ka nākotnē kolēģi ar izpratni izturēsies pret šo priekšlikumu un mēs pie tā atgriezīsimies.

Otrs jautājums ir par Nacionālās apvienības diviem priekšlikumiem. Pirmais ir priekšlikums pašvaldību vēlēšanu likumā dot tiesības jauniešiem jau no 16 gadu vecuma piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šis nav nez no kurienes izdomāts priekšlikums. Šādas iniciatīvas jau reāli strādā Austrijā, kur Eiropas Parlamenta vēlēšanās var piedalīties jaunieši no 16 gadiem, Skotijā, kur var piedalīties referendumā jau no 16 gadiem, daļēji arī Slovēnijā, daļēji arī vairākās citās Eiropas zemēs. Šī tendence pazemināt balsotāju vecumu Eiropā un arī pasaulē ir visai izteikta. Mūsu priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, taču mēs uzskatām, ka nākotnē agri vai vēlu mēs to panāksim un jaunieši no 16 gadu vecuma varēs iet balsot. Jāteic, ka šobrīd jauniešu aktivitātes jau izpaužas tiesībās iesniegt likumdošanas iniciatīvas. Un tās izpaužas arī, gan darbojoties nevalstiskajās organizācijās, gan arī piedaloties Jauniešu Saeimas pasākumos. Cerēsim, ka nākotnē Saeimas vairākums atbalstīs sākumā viņu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, pēc kāda laika varbūt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās un galu galā, pēc kādiem diviem sasaukumiem, arī Saeimas vēlēšanās.

Otrs. Par vēlēšanu likumu. Protams, mūsu priekšlikums noteikt valsts valodas prasmes deputātu kandidātiem, kas startē pašvaldību vēlēšanās, ir pamatots, jo tiešām tā situācija, kāda bija 2002.gadā, neļāva realizēt pilnībā šo cenzu tikai tāpēc, ka nebija nedz administratīvo tiesu, nedz normāla administratīvā procesa, kā to pārsūdzēt. Šodien tas ir iespējams. Līdz ar to šāds papildu ierobežojums jeb cenzs mazinātu tādus precedentus, kādi mums bija ar Kravcova kungu, tādus precedentus, kādi ir vairākās Latgales pašvaldībās, kur diemžēl ievēlētie deputāti nerunā valsts valodā, neraksta latviešu valodā un nekādi citādi nesazinās valsts valodā. Diemžēl to pagaidām mums neizdevās pieņemt.

Un visbeidzot, ja runājam par pagājušo nedēļu, tad jāteic, ka, protams, tā pagāja Latvijas valsts 94.dzimšanas dienas zīmē (un Lāčplēša dienas zīmē – nedēļa pirms tam). Un jāsaka Nacionālās apvienības vārdā paldies visiem Latvijas ļaudīm, kas piedalījās svētku pasākumos, un jo īpaši paldies cilvēkiem, kas piedalījās 18.novembra lāpu gājienā. Šis lāpu gājiens ir uzņemts video, un lielisks videomateriāls no šodienas ir pieejams internetā – gan facebook sociālajos tīklos, gan twitter, gan arī draugiem.lv.

Un jāteic, ka tikai katrai desmitajai tautai pasaulē ir izdevies izveidot savu valsti, un latviešiem ir sava valsts – Latvija.

Leposimies!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Rasnačam.

Un nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Ierosinātie grozījumi nepieciešami, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem pieder dzīvokļi mājās, kas uzceltas uz privātas zemes. Tas, ka Tieslietu ministrija pēc ilgas vilcināšanās beidzot ir rosinājusi vismaz kaut kādu izeju no situācijas, ir neliels solis uz priekšu. Tomēr šie priekšlikumi tikai daļēji risina problēmu. Kardināli to atrisināt var tikai vienā veidā: nepieciešams, lai daudzdzīvokļu mājai un tai piesaistītajai zemei būtu viens īpašnieks.

Pašlaik atbilstoši likumam „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ja uz zemes gabala, attiecībā uz kuru īpašumtiesības atjaunojis vecais īpašnieks vai tā mantinieki, atrodas daudzdzīvokļu māja, tad abām pusēm, dzīvokļu īpašniekiem un zemes saimniekam, ir jāvienojas par zemes nomas maksas apmēru. Ja vienoties neizdodas, tad nomas maksa ir 6 procenti no zemes gabala kadastrālās vērtības. Turklāt likums uzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem kompensēt zemes īpašniekam arī zemes nodokļu maksājumu pusotra procenta apmērā no kadastrālās vērtības.

Uz privātas, īpašniekam piederošas, zemes uzceltu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir nokļuvuši ķīlnieku situācijā, kas radusies valsts pieļautā juridiskā brāķa dēļ.

Atsevišķos gadījumos nomas maksa par zemi vienam dzīvoklim sasniedz pat 200 latus mēnesī, un daudzām ģimenēm tā ir nesamaksājama summa. Zemes piespiedu nomas attiecību problēma daudzdzīvokļu mājām ir aktuāla visās lielajās pilsētās valstī, bet vissmagākajā stāvoklī nonākuši to pilsētu iedzīvotāji, kurās strauji pieaug zemes kadastrālā vērtība (piemēram, Jūrmalā un Rīgā).

Pašlaik Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimai likumprojektu paketi, kas paredz noteikt atsevišķus pasākumus, lai nedaudz atvieglotu šādās mājās dzīvojošu cilvēku situāciju.

Pirmkārt, likumdošanā tiks ieviesta norma: ja puses nevar vienoties par zemes nomas maksas lielumu, tā var tikt noteikta līdz 6 procentiem, nevis būtu konkrēti 6 procenti, kā tas ir pašlaik. Proti, pusēm nāksies vienoties. Tas ir labi. Turklāt līguma nosacījumi var tikt pārskatīti katru gadu.

Otrkārt, ja pusēm neizdodas vienoties, tās var risināt savas domstarpības tiesā. Līdz šim tādas iespējas nebija.

Un, treškārt, – tas ir arī ļoti būtiski! – dzīvokļu īpašnieki būs atbrīvoti no pienākuma kompensēt zemes saimniekam zemes nodokļa izmaksas. Ir aktualizēts arī jautājums par nepamatoti lielu daudzdzīvokļu mājām piesaistītu zemes gabalu samazināšanu. Bieži vien zemes gabalam, kas piesaistīts mājai, nav nekāda funkcionāla pielietojuma, bet iedzīvotājiem tik un tā nākas maksāt nomu par to.

Visi piedāvātie pasākumi, bez šaubām, ir pussolītis pareizajā virzienā. Jāizsaka gan nožēla, ka Tieslietu ministrija vairākus gadus vienkārši novilcināja laiku. Lieta ir tā, ka jau 9.Saeimas laikā, 9.Saeimā, mūsu frakcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs bija iesniedzis šādus likumu grozījumus, kādus pašlaik piedāvā Tieslietu ministrija, un tātad nelietderīgi ir zaudēti vismaz divi gadi. Tāpat ir arī skaidrs, ka šie Tieslietu ministrijas ierosinājumi ir pagaidu risinājums, jo situācija, kad māja ir dzīvokļu īpašnieku īpašumā, bet zemes gabals zem ēkas pieder citai privātpersonai, nav normāla. Problēmu līdz galam var atrisināt vienīgi zemes gabala atsavināšana par labu dzīvokļu īpašniekiem, un tieši šādi risinājumi mums, likumdevējiem, būtu jāpanāk, un mēs to centīsimies panākt. Mēs strādājam pie šī likumprojekta pašlaik pirmajā lasījumā un gatavosim savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Šī problēma nekavējoties ir jārisina.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

 

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans uzdevums šodien – frakcijas vārdā jums pastāstīt par diviem likumprojektiem, kuri bija sagatavoti nodošanai atbildīgajām komisijām.

Vispirmām kārtām par likumprojektu „Euro ieviešanas likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu. Ir runa par skaidras un bezskaidras naudas maiņu, par preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, par grāmatvedības uzskaites pielāgošanu eiro ieviešanai, par likumdošanas sakārtošanas jautājumiem, tātad par grozījumiem citos likumos.

ZZS frakcijas deputāti neatbalstīja šī likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai –, un, lūk, paskaidrošu, kādēļ.

ZZS nekādā gadījumā neapšauba nepieciešamību Latvijā ieviest eiro. Jautājums ir par to, kad ieviest. Un kādēļ? Tādēļ, ka, mūsuprāt, vairāki jautājumi nav skaidri, kaut vai, piemēram, ieguvumi un zaudējumi. Un nākošais – kā mēs atbalstīsim cilvēkus, jo nevienam nav noslēpums – to ir skaidri un gaiši definējusi gan Latvijas Banka, gan finanšu ministrs, gan ekonomisti, eksperti –, ka sākumperiods būs sarežģīts – sākumperiods vienmēr ir sarežģīts! – sakarā gan ar skaidras un bezskaidras naudas maiņu, gan ar to, ka, gribam vai negribam, cenas tomēr paaugstināsies. Un jautājums ir par to, kā mēs atbalstīsim cilvēkus Latvijā, jo ļoti augstas amatpersonas, it sevišķi tagad, tikko pavadīto svētku laikā, vienā mutē atgādināja, ka mums ir jāciena un jāatbalsta ikviens cilvēks Latvijā, mums ir jārūpējas par ikkatru cilvēku, mums ir ļoti tolerantiem jābūt pret absolūti visām paaudzēm.

Bet, lūk, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””... Diemžēl situācija ir tāda, ka kārtējo reizi grozījumi likumā „Par valsts pensijām” nav nodoti atbildīgajai komisijai. „Par” balsoja 37, „pret” – 40 un atturējās 10. Divi deputāti nebalsoja.

Kas bija šī likumprojekta pamatā? Tieši tas, ko ir apgalvojusi valdošā koalīcija un kas arī uz šodienu ir paredzēts likumā „Par valsts pensijām”, – atjaunot pensiju indeksāciju 2014.gadā. Mūsu izstrādātajā likumprojektā galvenā doma bija tāda, ka nedrīkstam nākošajā gadā indeksēt pensijas vienu reizi gadā – visas pensijas! –, ka mazās pensijas... un šajā konkrētajā gadījumā likumprojektā bija runa par tām pensijām, kuras ir četrkārtīga sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, un sociālā nodrošinājuma pabalsts valstī gadiem ilgi saglabājies ir vienā apmērā, kas saistīts ar pensijām, un tie ir 45 lati... Tātad tās pensijas, kuras nepārsniedz 180 latus mēnesī, indeksētu divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī –, bet tās pensijas, kuras pārsniedz 180 latus mēnesī, indeksētu tikai vienu reizi gadā, tas ir, oktobrī.

Kolēģi it kā ieklausījās, bet, protams, balsojums diemžēl bija pavisam citāds.

Es argumentēju, ka sociālās apdrošināšanas budžetam nekāds kaitējums netiktu nodarīts, jo ar nākošā gada 1.janvāri, tas ir, ar 2014.gada 1.janvāri, būs... nu vismaz ir tāds solījums, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kurš uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks pārceltas uz valsts pamatbudžetu. Man ļoti gribas ticēt, ka tiešām tā tas arī būs.

Lūk, 2010.gadā piemaksām pie pensijām no sociālās apdrošināšanas budžeta mēs tērējām 143 miljonus gadā, 2011.gadā iztērējām 140 miljonus. Nu skaidrs, ka varam prognozēt, ka 2012.gadā būs kādi 137 miljoni... Līdz ar to 2014.gadā sociālās apdrošināšanas budžets tiek atslogots vismaz par 135 miljoniem. Nu tad ir jautājums – vai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” netiek nodots atbildīgajai komisijai tādēļ, ka, nedod Dievs, iesniedzēji ir opozīcijas deputāti, vai arī... negribētos gan tā domāt, ka tas, ko mēs sakām vārdos, 2014.gadā varētu darbos nemaz neatspoguļoties. Bet, neskatoties ne uz ko, es... Ņemot vērā, ka es parlamentā strādāju ne pirmo sasaukumu, bet ceturto, es ļoti labi zinu, kā dzīvo cilvēki Latvijā ne tik vien pilsētās, bet arī tālos un dziļos laukos, un es skaidri un gaiši varu apsolīt, ka centīšos rakstīt... turpināšu rakstīt likumprojektus un aicināšu kolēģus mani atbalstīt. Un pieļauju pat tādu domu, ka nebūs pagājis ne pusgads, kad koalīcijas deputāti tos pašus likumprojektus cels priekšā kā savus variantus. Nu vienalga, kaut arī tā. Manuprāt, galvenais ir rezultāts.

Tādēļ vēlu izturību, labu veselību gan šo pēcpusdienu, gan tuvākajās dienās un nedēļas nogalē. Paldies, ka uzklausījāt.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Raidījumu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

 

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Reformu partijas frakcijas vārdā minēšu vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem, kuri tika skatīti Saeimas sēdē.

Savu gaitu Saeimā šodien uzsāka likumprojekts „Euro ieviešanas likums”, kas tika nodots izskatīšanai komisijās, lai jau tuvākajā laikā Saeimas sēdē mēs atkārtoti debatētu par šo likumprojektu.

Minētais likumprojekts precīzi apraksta un nosaka, kāda būs procedūra, ieviešot eiro Latvijā. Mēs ceram, ka patiešām no 2014.gada 1.janvāra arī Latvija pilnībā pievienosies eirozonai un mēs savos norēķinos sāksim izmantot šo valūtu – eiro.

Vēlreiz pieminēšu tikai dažus no argumentiem, kādēļ mēs uzskatām, ka tieši šobrīd, neatliekot ne uz dienu un pat ne uz stundu, ir nepieciešams Latvijā ieviest eiro. Tas primāri ir saistīts ar mūsu valsts ekonomiku, ar valsts ekonomikas izaugsmes iespējām un stabilitāti, jo, lai arī kādās grūtībās būtu (un pirms kāda laika tiešām bija) eirozona, lielākā krīze tajā ir pārvarēta. Eirozonas dalībvalstis ir izdarījušas ļoti lielu darbu, lai nostabilizētu šo valūtu, un globālā kontekstā pasaulē tā tiek uzskatīta par ļoti stabilu un drošu valūtu. Un attiecīgi arī valsts, kura ir eirozonā, tiek uzskatīta par drošāku uzņēmējdarbībai, drošāku investīcijām, kas, varētu teikt, ir sinonīms jaunu darba vietu radīšanai un ekonomikas attīstībai, un tas noteikti ir tas, kas absolūti nepieciešams Latvijai.

Pieminēšu tikai vienu konkrētu skaitli, kas tad mainīsies esošajiem uzņēmējiem. Ik gadu Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji iztērē (vai, varētu teikt, – zaudē) 70 miljonus (tikai šobrīd!) uz konvertāciju jeb valūtas maiņu no latiem uz eiro un no eiro uz latiem. Šie 70 miljoni ir šobrīd absolūti zaudējumi, taču tā tas vairs nebūs tad, kad mums būs eirovalūta. Un tāpat ir arī daudzi citi ieguvumi, paaugstinoties valsts kredītreitingam, un samazināsies mūsu izdevumi.

Šis likums nosaka vairākas lietas, un, es domāju, svarīgi ir mums visiem zināt, ka varbūt... atšķirībā no iepriekšējām pieredzēm, kas ir bijušas, mainoties valūtai... to daudzkārt ir pieredzējuši vecākā gadagājuma cilvēki... lats nekad nezaudēs savu vērtību, un tāpēc tiek noteikts, ka vienmēr bez papildu maksas, bez konvertācijas maksas, tas būs apmaināms Latvijas Bankā pēc šī fiksētā, esošā kursa. Tas nozīmē, ka, ja arī, piemēram, pēc piecdesmit gadiem kāds cilvēks atradīs varbūt kādā vecmāmiņas grāmatā ieliktus desmit latus, tad par šo pašu fiksēto kursu, bez neviena papildu santīma (vai tobrīd – eirocenta) izmaksām, varēs Latvijas Bankā tos apmainīt. Un, ja kādam ir sakrātas mūsu skaistās un visiem mīļās jubilejas monētas, vai tā būtu monēta ar laimes pakaviņu vai piparkūku uz tās, – arī tās nekad nezaudēs savu vērtību, un tās tāpat droši var turpināt uzglabāt, zinot, ka jebkurā brīdī arī pēc daudziem, daudziem gadiem tās būs apmaināmas vai arī gluži tāpat būs glabājamas kā vērtīga nauda.

Un tātad, apspriežot likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, diskusiju gaitā tika arī diskutēts gluži konkrēti, kādi ir labākie mehānismi, lai to ieviestu tā, lai pēc iespējas vienkārši tas būtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tas radīs arī iespēju mums papildus izskaidrot un uzzināt, un pārliecināties par to veidu, kā mēs ieviesīsim, un par ieguvumiem no tā, un arī kliedētu mītus par iespējamiem riskiem.

Līdz ar to šis ir tāds nozīmīgs solis, kas ir sperts, un tajā brīdī Latvija kļūs par vēl spēcīgāku Eiropas Savienības dalībvalsti un varēs arī piedalīties eirozonas samitos, un mūsu attīstība nostiprināsies. Un uz to varam lūkoties arī šodienas kontekstā, it īpaši tagad, kad Briselē sākas Eiropadomes sanāksme, kurā tiks diskutēts par nākamā perioda budžetu, jo mums ir nozīmīgas intereses – iegūt no tā lielāku finansējumu gan mūsu zemniekiem, gan arī kohēzijas politikai. Un kopumā mērķis ir tātad valsts attīstība.

Un, lūkojoties, kādā situācijā Latvija būs pēc 7 gadiem, varam būt pārliecināti, ka, iegūstot šo nepieciešamo finansējumu no kohēzijas politikas, no lauksaimniecības politikas, kā arī ieviešot eiro no 2014.gada 1.janvāra, mūsu valsts ekonomika būs daudz labākā situācijā un stabilāka, un mūsu iedzīvotāji varēs patiešām arī sajust katrā ģimenē šos ieguvumus.

Tas bija par nozīmīgāko šodienas sēdē... par vienu no nozīmīgākajiem likumprojektiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Un līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauks vakars, un uz sadzirdēšanos!