Galerija
Viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem ir solidaritāte, un tieši šim principam ES jāseko, nākamajā daudzgadu budžetā atvēlot Latvijai un citām mazāk attīstītajām dalībvalstīm līdzvērtīgus lauksaimniecības tiešmaksājumus, kā arī kohēzijas finansējumu vismaz līdzšinējā līmenī. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra ceturtdien, 22.martā, uzstājoties Eiropas Parlamentā Briselē notikušajā konferencē.
„Eiropas Savienības spēks ir tās kopībā, kur vienlīdzība un solidaritāte ir tās izveides pamatvērtības. Tie ir principi, kas var nodrošināt ilgtspējīgu, iekļaujošu un globāli konkurētspējīgu izaugsmi,” uzrunājot Eiropas Parlamenta un ES nacionālo parlamentu deputātus, teica Z.Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijai nav pieņems Eiropas Komisijas sākotnējais ES daudzgadu budžeta piedāvājums kohēzijas finansējuma sadalē, kurā nav ņemti vērā Latvijas veiktie konsolidācijas pasākumi, kas atstājuši iespaidu arī uz valsts iekšzemes kopprdukta apjomu.
„Kohēzijas finansējuma sadalē jāņem vērā mūsu valsts stingrā fiskālā politika un atbildība pret Eiropas kopējo nākotni. Bet diemžēl mēs redzam, ka Latvijas kohēzijas politikas aploksni piedāvāts samazināt par 20 procentiem. Šāds scenārijs ir pretrunā Eiropas idejai par fiskālo disciplīnu un neatbalsta valsti, kura stingi iestājas par atbildīgu, ilgspējīgu un solidāru Eiropas ekonomikas attīstību,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
„Kohēzijas finasējums ir ļoti nozīmīgs Latvijas izaugsmei. Tas palīdzējis atjaunot ekonomiku, kas jau pagājušā gadā ir izgājusi no recesijas un spējusi pat pieaugt par 5,5 procentiem. Spēja atjaunot mūsu ekonomiku ir arī visas Eiropas kopējās interesēs,” pauda komisijas priekšsēdētāja.
Z.Kalniņa-Lukaševica arī atzīmēja, ka diemžēl arī lauksaimniecības tiešmaksājumu apjoms netiek izlīdzināts tādā veidā, kā tika paredzēts iestāšanās sarunās. „Latvijas zemniekiem joprojām tiek piedāvāti viszemākie tiešmakājumi visā Eiropas Savienībā, kas ir pat četras reizes mazāki, nekā citās dalībalstīs. Tas ir klajā pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences iespējām un nav savienojams ar ES pamatprincipiem,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Arī Vjačeslavs Dombrovskis, uzrunājot konferences dalībniekus, kā vienu no ES būtiskākajiem pamatprincipiem akcentēja solidaritātes principu, kas paredz palīdzību mazāk attīstītajām dalībvalstīm. V.Dombrovskis atgādināja, ka Latvija krīzes laikā piedzīvoja lielāko iekšzemes kopprodukta kritumu visā ES, tomēr ir spējusi pārvarēt recesiju un atgriezties pie izaugsmes. Tomēr ES daudzgadu budžeta piedāvājumā tas nav ņemts vērā un, piemēram, kohēzijas finansējums pat ir samazināts, pauda V.Dombrovskis.
„Uz kuras planētas to sauc par solidaritāti? Jūs varbūt teiksiet, ka tās ir Latvijas problēmas. Tad jājautā, kādu Eiropu vēlamies redzēt – tādu, kura balstīta uz kopējām vērtībām un solidaritāti, vai tādu, kurā stiprākie pakļauj vājāko un nabadzīgāko?” vaicāja deputāts.
Lai divpusējās sarunās ar ES amatpersonām un Vācijas Bundestāga deputātiem skaidrotu Latvijas nostāju ES daudzgadu budžeta veidošanā, divu Saeimas komisiju vadītāji no 19. līdz 23.martam uzturas darba vizītēs Briselē un Berlīnē. Vizītes noslēgumā Z.Kalniņa-Lukaševica un V.Dombrovskis Eiropas Parlamentā piedalās augsta līmeņa konferencē par ES nākamo daudzgadu budžeta ietvaru.
Tāpat Briselē Saeimas deputāti tikās ar ES komisāru attīstības politikas jautājumos Andri Piebalgu, kā arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un komisāru attiecībām ar nacionālajiem parlamentiem Marošu Šefčoviču (Maroš Šefčovič).
Saeimas Preses dienests