Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Sākam 8.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas Saeimas 8.maija sēdes darba kārtībā un sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana”, kā darba kārtības 21.jautājumu iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.Vai deputātiem ir iebildumi?Deputātiem iebildumu nav. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 8.maija sēdes darba kārtībā un darba kārtības 23.punktu - likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” - izskatīt pēc darba kārtības 41.punkta - likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” -izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.207 “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu atbildīgajai komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs. Un vēl, lūdzu, par izskatīšanu Saeimā! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!

S.Āboltiņa. Aicinu izskatīt nākamajā sēdē pēc 18.maija.

Sēdes vadītāja. Tātad 22.maijā. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” ir nodots komisijai, nosakot arī atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā-Hercegovinā (BH)” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Plinera, Urbanoviča un Turlā iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es palūgšu izlasīt šo likumprojektu, jo tas nav vis politisks, bet ir tīri humāns likumprojekts. Tas ir radies sakarā ar to, ka šodien nedrīkst pensionārus aplikt ar nodokļiem.

Iznāk tā, ka viņi vienreiz jau ir samaksājuši nodokļus, kad viņi strādāja un pelnīja šo pensiju, bet šodien, kad viņi saņem pensiju virs simt latiem, visu laiku mēs gribam viņus aplikt ar nodokļiem. Un tieši tāpēc es neticu, ka strādājošajiem cilvēkiem šodien ir stimuls maksāt sociālo nodokli, jo pēc tam, kad viņi saņems pensiju, viņiem atkal liks maksāt šo nodokli.

Par šo priekšlikumu iepriekšējā parlamentā ļoti asi debatēja Aija Barča, un ir ļoti žēl, ka viņa nevar šodien atnākt šeit un argumentēt to priekšlikumu, kuru bija iesniegusi 7.Saeimā.

Tomēr mūsu frakcija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu, jo ar to mēs palīdzēsim ne tikai pensionāriem, bet arī izvilksim no ēnu ekonomikas to privāto sektoru, kas šodien tur atrodas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. “Pret” deputāti runāt nav pieteikušies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 43. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Sokolovska, Tolmačova, Fjodorova, Bekasova, Kabanova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien ir 8.maijs - tā ir diena, kad pirms 58 gadiem beidzās pats nežēlīgākais karš mūsu kontinenta vēsturē. Šis karš nodarīja smagus zaudējumus Latvijas tautai. Valsts bija “sabeigta”, izpostīta, bojā gājuši vai devušies trimdā simtiem tūkstošu cilvēku.

Pats dramatiskākais ir tas fakts, ka Latvijas tauta kara laikā bija sašķelta. Daudzās ģimenēs bija radinieki, kuri karoja gan antihitleriskās koalīcijas, gan Vācijas pusē. Otrā pasaules kara rezultātu uztvere joprojām nav tikai vēstures jautājums, jo sabiedrībā nav vienota viedokļa par to, kas notika Latvijā kara laikā. Tomēr, ja mēs skatāmies uz mūsu vēsturi no pasaules vēstures perspektīvas, jāatzīst, ka bez antihitleriskās koalīcijas cīnītāju varoņdarba nebūtu mūsdienu civilizācijas, nebūtu demokrātisku brīvību, nebūtu izdzīvojušas dažas tautas, kas nacistiskās Vācijas plānos bija iznīcināšanai nolemtas. Visā mūsdienu Eiropā cilvēki ar pateicību un mīlestību izturas pret antihitleriskās koalīcijas karavīriem, partizāniem - tiem, kas veicināja nacionālās pretošanās cīņu, glāba cilvēkus, kurus vajāja okupācijas vara.

Šajā svētku dienā mēs aicinām atjaunot vēsturisko taisnīgumu un pieņemt likumu par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Ar to mēs aicinām pieminēt tos, kas upurējuši savu dzīvību mūsu nākotnes labā, un izrādīt cieņu tiem nedaudzajiem antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, kuri ir dzīvi. Šo cilvēku Latvijā paliek arvien mazāk, jo vecums, slimības, nabadzība viņus nesaudzē. 90.gadu sākumā Latvijā atjaunoja citu vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz cilvēkiem, kurus represējis padomju režīms. Pēc ilgiem gadiem viņi atguvuši atzinību sabiedrībā un ieguvuši nosacīti privileģētu statusu. Represēto personu statusu ieguvuši arī bijušie leģionāri. Tagad faktiski tikai tie, kas upurējuši sevi Eiropas vārdā, ir aizmirsti. Latvijas situācija diemžēl ir unikāla Eiropā. Pat valstīs, kuras pašas nav karojušas Otrā pasaules kara laikā (piemēram, Dānijā), antihitleriskās koalīcijas cīnītāji bauda aizsardzību. Valsts izrāda savu cieņu pret viņiem Francijā, Polijā, Itālijā; sociālās aizsardzības mehānismi pastāv Krievijā, Baltkrievijā, Igaunijā.

Svarīgākais piemērs mums būtu Lietuvas risinājums. Tur spēkā ir 1996.gada likums par to Lietuvā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, kuri cīnījās antihitleriskās koalīcijas pusē. Šis likums pēc nosaukuma un satura ir ļoti tuvs mūsu priekšlikumam. Mēs varam apbrīnot Lietuvas tautu un tās pārstāvjus, jo viņi ir pārvarējuši spekulācijas saistībā ar savu smago vēsturi un parādījuši savu drosmi un gudrību, garantēdami valsts atzinību un pateicību atbrīvotājiem no “brūnā mēra”.

Es negribētu šajā svētku dienā runāt par likuma pieņemšanas materiālajām sekām, bet prognozēju, ka skanēs ar tām saistīti iebildumi. Likumprojektam pēc būtības ir simbolisks raksturs, jo represēto privilēģijas, kuras mēs gribam piešķirt arī antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, diemžēl ir niecīgas. Nekādā ziņā nauda kā arguments nevar būt par iemeslu, lai necienītu un neatbalstītu cilvēkus, kuri nodzīvojuši ilgu mūžu un kuru nopelni civilizācijas priekšā ir neapšaubāmi.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija aicina savus kolēģus atzīmēt svētkus - Eiropas dienu -, pieņemot likumu, kurš ir cieši saistīts ar Eiropas vēsturi, atbilst mūsu kontinenta demokrātiskajām tradīcijām un garam.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms iesākšu ar tādu nelielu “ievadpūtienu”. Maskava asarām netic! Te jums ir pareizticīgo Ziemassvētki, te jums ir 8.marts, un te jūs taisāties un “pietaisāties” uz 23.maija demonstrāciju. Un tagad jums ir parādījies jauns “produkts” - jūs runājat par cilvēku nopelniem Latvijas tautas labā un cilvēces labā.

Parunāsim par nopelniem! Kura vara bija tā, kas palīdzēja atdzimt fašismam un vēlāk rasties hitlerismam? Tā bija Padomju Savienība! Tikai Padomju Savienības dēļ radās hitlerisms Vācijā - tik spēcīgs, ka pārcēla savu darbību ārpus Vācijas valsts robežām.

Es jums atgādināšu Rapallo līgumu. Es jums atgādināšu, ka miljoniem tonnu krāsaino metālu plūda no Padomju Savienības uz Vāciju. Es jums atgādināšu, ka Vācijas speciālisti ieradās Padomju Savienībā un apmācīja militārajā jomā padomju speciālistus.

Varbūt atcerēsimies 1939.gadā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu! Kas tad bija tie, kas savā starpā vienojās? Tie bija Ribentrops un Molotovs. Tie bija Staļins un Hitlers, kurš pa telefonu teica “einverstanden”, kad bija strīds par šā līguma tekstu. Te jūs runājat par nopelniem. Jūs runājat par 1939.gada 1.septembri - par laiku, kad vācu karaspēks iebruka Polijā. Bet kas pēc divām nedēļām iebruka Polijā no otras puses? To jūs esat aizmirsuši! Tā bija Padomju Savienība. Kas kopīgi rīkoja uzvaras parādes Polijas teritorijā? Tās bija hitleriskā Vācija un staļiniskā Padomju Savienība.

Jā, pēc tam, kad Hitlers “šaha spēlē” apspēlēja Staļinu un iebruka Padomju Savienībā ātrāk, nekā Staļins bija plānojis iebrukt Vācijā, - jā, tad sākās cita spēle. Bet Staļins par šo zaudējumu bija tik sarūgtināts, ka nepiedalījās 1945.gada 9.maija parādē. Jūs to esat laikam aizmirsuši! Palasiet paši savu - krievu - vēsturnieku atmiņas par Otro pasaules karu un paskatieties kaut vai Krievijas televīziju, kur daži progresīvi vēsturnieki stāsta to, kas tiešām notika! Un tad parunāsim par to lielo cīnīšanos par Eiropas atbrīvošanu. Es vairāk runātu par Eiropas piegānīšanu pēc Otrā pasaules kara.

Es atcerēšos to, kas notika Austrumvācijā, kuru vēlāk mākslīgi pārtaisīja par Vācijas Demokrātisko Republiku. Cik piļu tika sagrauts, cik piegānīts, cik piesmieti tika vācieši tur!

Atcerēsimies vāciešus, kurus simtprocentīgi izsūtīja no Kēnigsbergas! Un, lūk, tagad mums ir viens “augonis” pie Baltijas jūras. Jūs par to arī varētu parunāt.

Beigās parunāsim par to, kādas likteņgaitas piedzīvoja latviešu leģionāri pēc Otrā pasaules kara, cik no viņiem palika dzīvi pēc koncentrācijas nometnēm, cik no viņiem varēja izturēt to morālo spiedienu, kad viņus neņēma darbā un visādi vajāja. Un salīdzināsim ar sarkanarmiešiem, kas sita dūri galdā, ierazdamies jebkurā vietā, pieprasīdami sev dažnedažādas privilēģijas ārpus kārtas. Kā jūs varat vispār kaut ko tādu salīdzināt? Iemācieties pūst šitanī te vispirms un tad nāciet ar šādiem priekšlikumiem!

Nedrīkst viltot vēsturi! Es jūs aicinu: neviltosim vēsturi! Tā ir viena no lielākajām nelaimēm mūsu starpā šodien, ka jūs joprojām aizsedzat šeit staļinisko vēsturi. To pustrako tēviņu, kas gribēja sagrābt visu pasauli, viens no šeit sēdošajiem vēl slavina kā nezin kādu tur prāta ģēniju. Būtu labāk nokaunējies!

Nenodarbojieties ar muļķībām un nenāciet ar šādiem priekšlikumiem šeit, un labāk gatavojieties 23.maijam! Tur jau jums ir aģitbrigāde, - Staļingrada, Magadana un nezin vēl kādas citas... Vārdu sakot, nekas jums nesanāks.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - 2. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot Ārlietu komisiju par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Medību likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 18, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Vaideres, Tabūna, Krasta un arī citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam padomāt par to, kas šobrīd Latvijā ir vissvarīgākais. Un tas ir līdzsvars sabiedrībā, tā ir tieksme apslāpēt jebkurus mēģinājumus šo līdzsvaru izjaukt, - izjaukt saskaņu un radīt nekārtības. Šobrīd tas ir ārkārtīgi svarīgi arī tāpēc, ka, neapšaubāmi, vēlme radīt nekārtības ir to valstu un to grupējumu interesēs, kuri vēl kaut kādā veidā mēģina traucēt mūsu ceļa pēdējo posmu.

Runa ir par apzinātu vēršanos pret mūsu likumiem, runa ir par apzinātu vēlēšanos radīt liekas nekārtības. Šķiet, ka pēdējā laikā šādi piemēri ir acīm redzami. Ne jau kādu nu briesmīgi interesē valodas problēma! Ar šīm lietām nodarbojas - ja tā varētu teikt, šo vārdu liekot pēdiņās, - cilvēki, kuri stāv visai tālu no valodas kā tādas, kuriem tā ir pilnīgi vienaldzīga, bet viņiem ir vajadzīgs jūklis, ir vajadzīga dezinformācija, ir nepieciešami vajadzīgie raksti krievu presē, lai vienkārši cilvēkiem stāstītu to, ko vēlas iestāstīt. Ar šādu apzinātu nolūku cilvēkus vēlas izvilkt uz ielas, lai būtu troksnis, lai būtu šķietamība, ka te darbojas vareni spēki.

Līdz ar to ir jautājums: kāds ir ceļš, lai vērstos pret šādu rīcību? Ceļš ir ļoti vienkāršs: vajag paredzēt attiecīgu iestrādi likumā, paredzēt to, ka vismaz vēršanās pret mūsu valsts pamatvērtībām būtu jāsoda. Līdz ar to ir radies arī mūsu piedāvājums, un tā nav vispārīga vēršanās pret likumiem.

Ir skaidrs, ka cilvēkiem ir tiesības izteikt savu viedokli; skaidrs ir arī tas, ka viņiem ir tiesības iesniegt labojumus, taču nevar Latvijā un ārpus Latvijas dezinformēt sabiedrību, ka šeit vairs nav nekādas vārda brīvības.

Taču ne jau par to ir runa. Mums Satversmē ir vairāki pamata panti. Lūdzu, pārlasiet tos! Šie pamata panti skar mūsu galvenās vērtības, un šeit mēs ierosinām padomāt par to, vai var paust publisku aicinājumu, izmantojot dažādus saietus, izmantojot dažādus pasākumus, kur cilvēki varbūt ir nākuši atpūsties… vai tur var skanēt šādi aicinājumi - nepildīt mūsu Satversmi. Šādi aicinājumi skan no pieredzējušu cilvēku mutes vai arī šos aicinājumus ieliek tādu cilvēku mutēs, kuriem vispār nav nekādas pieredzes un kuri automātiski kaut ko atkārto.

Līdz ar to mēs aicinām nodot šo mūsu priekšlikumu komisijām un apspriest to, kā varētu juridiski precīzi tālāk pie šā dokumenta strādāt, jo šķiet, ka visatļautība tomēr nav vajadzīga. Lieks ir arī satraukums par to dezinformāciju, ko sniedz daži pat Saeimas deputāti, stāstīdami, ka tas ir kaut kas briesmīgs, ka tas ir ārprāts, ka nekur pasaulē tā nav… Jā, es varu piekrist tam, ka nekur pasaulē tā nav, ka bezkaunībai nav robežu, ka cilvēki, kam būtu jāciena Latvija, kam būtu jāciena latviešu tauta par to, ko tā ir izcietusi… ka šie cilvēki nekaunas turpināt savu poststaļinisko politiku un mēģina ar jebkuriem paņēmieniem uzspiest savu viedokli.

Līdz ar to mēs piedāvājam savu modeli atklātai diskusijai par šiem jautājumiem. Ja šo jautājumu mēs izskatīsim komisijās, tad mēs varēsim arī spriest par to, kādi varētu izskatīties vajadzīgie labojumi. Un šķiet, ka te nav vietas satraukumam un nav vietas arī tieksmei izrādīties briesmīgākiem, nekā ir faktiski.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kas notiktu, ja Saeima pieņemtu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu? Es jau šodien varu nosaukt pirmo upuri, jo pirmais upuris acīmredzami ir mūsu izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, jo viņš apgalvo, ka minoritāšu skolās 60 procenti priekšmetu tiks mācīti valsts valodā un 40 procentu - krievu valodā. Taču saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 9.punktu izglītība minoritāšu skolu desmitajās klasēs no 2004.gada 1.septembra tiks iegūta tikai valsts valodā. Sakarā ar to mūsu cienījamajam izglītības un zinātnes ministram cietums jau atvērts.

Otrkārt, šodien mūsu cienījamie kolēģi no labējās puses grib vajāt tos, kuri iestājas par krievu skolu saglābšanu, bet rīt viņi vajās tos, kuri nostājas pret pensijas vecuma vai arī komunālo maksājumu tarifu paaugstināšanu. Ja mēs pieņemsim frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, tad ceļš šajā virzienā būtu atvērts.

Cienījamie kolēģi! PCTVL savus uzskatus neslēpj: mēs iestājamies par krievu skolu saglabāšanu, mēs iestājamies par taisnīgu Pensiju likumu, mēs esam pret iedzīvotāju masveida izlikšanu no dzīvokļiem. Mēs uzskatām, ka diemžēl pusei mūsu valsts likumu ir vieta izgāztuvē, kur tos vajag nosūtīt kopā ar likumdevējiem. Vismaz kopā ar tiem nekvalificētajiem likumdevējiem, pēc kuru iniciatīvas tika ierosināts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kā arī tika ierosināta likuma “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atklāšana. Šie ļoti pazīstamie likumdevēji ir frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un diemžēl Valsts prezidentei pēdējā brīdī nācās likvidēt jūsu kļūdas, cienījamie kolēģi!

Sakarā ar to es aicinu neatbalstīt šo piedāvāto likumprojektu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 31. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežas sadarbību un tās papildprotokolu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, ja Valsts prezidente Satversmes 1.panta kārtībā ir pieprasījusi likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidentes motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.

Lūdzu noteikt datumu atkārtotai likuma izskatīšanai Saeimā!

J.Strazdiņš. Būtu vēlams 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Datums atkārtotai likuma izskatīšanai Saeimā ir 29.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Valsts prezidente ir atsūtījusi mums atpakaļ arī šo likumprojektu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad 26.maijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un likuma otrreizēja caurlūkošana?

S.Šķesters. 5.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Otrreizēja caurlūkošana - 5.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja deputātes Ingrīdas Circenes iesniegumu par to, ka Saeimas deputāta mandātu viņa noliek uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, un izskatīja arī Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas dokumentus par to, ka no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā deputāta vietā uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku stājas deputāta kandidāts no tā paša saraksta - Olita Augustovska. Izskatījusi Olitas Augustovskas iesniegumu par to, ka viņa atsakās pildīt 8.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēts deputāts pilda ministra pienākumus, un izskatījusi Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu par to, ka nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” ir Roberts Jurķis, un izskatījusi Roberta Jurķa iesniegumu par to, ka viņš piekrīt pildīt 8.Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēts deputāts pilda ministra pienākumus, Mandātu un iesniegumu komisija ir atbalstījusi Saeimas lēmumu: “Apstiprināt Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Robertu Jurķi dot svinīgo zvērestu.

R.Jurķis. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt pēc labākās apziņas un godprātīgi. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu: “Apstiprināt Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Robertam Jurķim ir apstiprinātas 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sakarā ar to, ka ir nepieciešams tehniski sakārtot balsošanas iekārtas, tiek lūgts 15 minūšu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi. Lūdzam Robertu Jurķi ieņemt savu vietu zālē!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus ierosinājumus papildināt darba kārtību ar diviem lēmuma projektiem par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu komisijās. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem priekšlikumiem papildināt darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Maķedonijā”.

Tā kā referents nav pieteicies, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Maķedonijā”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 2002.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Ļoti cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

Atbilstoši veiktajai cenu aptaujas procedūrai Publisko izdevumu un revīzijas komisija ierosina Latvijas Republikas Saeimai apstiprināt Valsts kontroles 2002.gada finanšu pārskata revīzijai zvērinātu revidentu komercsabiedrību “Sandra Dzerele un partneri”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par 2002.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Gatavojot pēdējam - trešajam - lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, atbildīgā komisija izvērtēja 19 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vladimira Makarova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Tāpat 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 7.panta piekto daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta septīto daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 6. - deputāta Daiņa Turlā priekšlikums - ir noraidīts, jo tas konceptuāli nesaskan ar iepriekšējā Saeimā pieņemto likuma pamatkoncepciju.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākamie kolēģa Daiņa Turlā priekšlikumi ir saistīti ar 6.priekšlikumu. Tātad noraidīts ir arī 7. - deputāta Daiņa Turlā priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 10., 11., 12., 13., 14. un 15. - kolēģa Daiņa Turlā priekšlikumi - ir noraidīti.

Sēdes vadītāja. Pret 10., 11., 12., 13., 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vladimira Makarova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 18. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Dzintara Rasnača priekšlikums - ir noraidīts tāpēc, ka aizkavējās šā likuma pieņemšana, un līdz ar to ir jāatbalsta 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ierosina noteikt citu - vēlāku šā likuma spēkā stāšanās termiņu. Tātad es aicinu atbalstīt 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja no Ministru kabineta saņemtos un Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz papildināt Ministru kabineta sastāvu ar vairākiem jauniem ministriem.

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Vairāk priekšlikumu netika saņemts. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 1. - deputāta Ērika Zundas priekšlikumu!

Deputāts Ēriks Zunda. Lūdzu!

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz šā priekšlikuma trim aspektiem.

Tātad pirmais aspekts šajā priekšlikumā ir tāds, ka te tiek paredzēts, ka ministru atalgojumu turpmāk noteiks nevis Ministru kabinets pats, tātad nevis ministri paši sev noteiks algu, bet to ar likumu noteiks Saeima. Un uz to mums ir tiesības, tāpēc ka Satversmes 59.pantā ir rakstīts, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata pildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un ka viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Tātad Saeima ir Ministru kabineta un ministru darba vērtētāja, un viens no šīs vērtēšanas kritērijiem ir darba alga.

Otrais aspekts. Ministru atalgojums tiek noteikts, piesaistot to vidējai algai valstī - līdzīgi kā tas tiek darīts attiecībā uz Saeimas deputātu atalgojumu. Šādas sistēmas priekšrocība ir tā, ka tiek veidota vienota pieeja algas noteikšanai augstākajām amatpersonām.

Nākamais. Alga nav jānosaka absolūtajos skaitļos, un to var nepārskatīt tad, ja mainās inflācija vai citi apstākļi. Un līdz ar to alga zināmā mērā tiek piesaistīta valdības darba rezultātam. Tātad, ja iedzīvotāji dzīvo labāk, ja viņi saņem lielākas algas un ja tas ir valdības nopelns, tad arī valdībai ir tiesības uz lielāku atalgojumu.

Un trešais aspekts, manuprāt, ir ētiskais aspekts. Es domāju, kolēģi, jūs visi zināt, ka pārmērība ir netikums, un valdība šā gada 7.janvārī, nosakot negausīgi lielu savu algu, tas ir, četrreiz palielinot to, zināmā mērā ir rīkojusies netikumiski. Faktiski valdība ir gribējusi dzīvot pēc komunisma principa: no katra - pēc viņa spējām un katram - pēc viņa vajadzībām, atstājot citiem, kuriem arī ir nepieciešams lielāks atalgojums - gan pensionāriem, gan policistiem, gan izglītības darbiniekiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem - , iespēju dzīvot pēc valsts spējām, bet viņi paši grib dzīvot pēc savām vajadzībām.

Tajā pašā laikā, apzinoties to, ka ministru darbs ir atbildīgs, es savā priekšlikumā piedāvāju, ka Ministru prezidenta atalgojuma koeficients pret vidējo algu ir 6,4 reizes lielāks. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta alga tiek noteikta divreiz lielāka nekā Saeimas deputātu atalgojums. Tādējādi tiek novērtēta gan Ministru prezidenta, gan visa Ministru kabineta nozīmība, un tajā pašā reizē tā tiek samērota ar mūsu valsts reālajām iespējām.

Tāpēc es lūdzu jūs nepārsteigties, noraidot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Šeit ir runa par vienu no nozīmīgākajiem valdības lēmumiem, kas ir pieņemts, vairāk nekā trīs reizes paaugstinot sev algas. Izskatot šāgada budžeta grozījumus, kas ir izskanējuši arī presē, mēs redzam, ka pieaugums nodokļu iekasēšanā ir apmēram divas reizes mazāks nekā pagājušogad. Pagājušogad bija 200 miljonus latu liels pieaugums. Šogad plānots ir 100 miljonus latu liels, nu varbūt būs 130 miljonus latu liels. Tātad strādāts divreiz sliktāk nekā iepriekš, bet alga ir trīsreiz lielāka.

Lai katrs cilvēks saprastu, paskaidrošu, ko nozīmētu, ja būtu vienāda attieksme pret skolotājiem, mediķiem un ministriem. Kantānes kundze, ja skolotājiem būtu algu palielinājums tāds pats kā ministriem, tad skolotājs par vienu likmi saņemtu par 250 latiem vairāk. Ārsts par vienu nostrādāto slodzi saņemtu par 350 latiem vairāk.

Un par to, ko Zundas kungs teica. Ir divi elementāri principi, kas ir jāievēro atalgojuma noteikšanai. Viens princips - augstākstāvoša instance nosaka zemākstāvošai vai kontrolējamai iestādei atalgojuma līmeni. Un otrs - šis līmenis ir samērojams ar veicamā darba kvalitāti. Tas, ka algas ir palielinātas trīs reizes, manuprāt, nav nekādā ziņā attaisnojams.

Tāpēc, pamatojoties arī uz Latvijas Republikas Satversmi, būtu nepieciešams noteikt šo atalgojumu. Pie tam valdībai jau ir visas iespējas strādāt labāk un saņemt vairāk. Jo, ja vidēji valstī pilsoņi un iedzīvotāji saņems vairāk, tad šī alga ar katru gadu pieaugs, jo tiek piemērots koeficients attiecībā pret vidējo algu. Tas īstenībā stimulēs valdību strādāt. Tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, ir ļoti būtisks.

Mēs neesam atbalstījuši un neatbalstām lieku, nevajadzīgu ministriju veidošanu, kādas, teiksim, jau vairākas ir izveidotas. Piemērs ir, teiksim, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās. Jūs redzējāt, ka budžeta prioritāšu sarakstā bija noteikts, ka šo jaunveidojamo ministriju vienīgā prioritāte ir šo ministriju pārvaldes aparāta izveidošana. Un tam naudas nav žēlots. Jūs zināt, ka šogad pārvaldes izdevumi pieaug par 35%, bet izskatāmajos budžeta grozījumos skolotāju algu palielinājuma pēdējam - ceturtajam - posmam naudas nepietiek, medicīnai kopumā tiek mazāks līdzekļu pieaugums nekā pagājušogad bija - pat ar visiem iespējamajiem pielikumiem. Pagājušogad bija 28 miljoni, bet tagad lielākais, kas vispār var būt, ir apmēram 20 - 21 miljons (kopā ar pašreizējo iespējamo pieaugumu). Tāpēc es domāju, ka šo amorālo valdības lēmumu vajadzētu mainīt un Saeimai šeit būtu sakāms savs vārds.

Es pieļauju, ka partijas “Jaunais laiks” pārstāvjiem ir mazliet bail, jo viņi netic savai valdībai. Jo, ja jau jūs ticētu savai valdībai, kuras atalgojums būs atkarīgs no vidējā labklājības līmeņa pieauguma, jūs taču balsotu. Var būt, ka jums ir bailes. Repšes kungs teica pēc bankas “Baltija” bankrota: mācījos un kļūdījos! Tagad, skatoties uz budžetu, jāteic: nu jā, nu neiet tik labi, kā bija cerēts. Un īstenībā man šķiet, ka jūsos valda liela neticība tam, ka valdība spēs darbu uzlabot, un tāpēc es nojaušu, ka jūs balsosiet “pret”.

Es aicinu jūs tomēr uzticēties savai valdībai, jo cita ceļa jau nav. Ja šī valdība būs neveiksmīga, arī turpmāk darbosies tikpat neveiksmīgi kā šobrīd, tad, vai nu jums tas patīk, vai nepatīk, partijai “Jaunais laiks” ir sagaidāms cienījams ceļš: partija “Jaunais laiks” 9.Saeimas laikā būs pati cienījamākā partija - Saeimā nepārstāvētā partija.

Tāpēc aicinu neizvēlēties šo ceļu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vadītājai ir kas iebilstams komisijas vārdā?

S.Āboltiņa. Kā jau es minēju, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, toties atbalstīja likumprojekta pieņemšanu kopumā, un lūdzu tātad deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Zundas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 19, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 152), kas paredz administratīvo atbildību par stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums saņemts nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirms mēs izskatām šo darba kārtības jautājumu, deputātiem ir jāreģistrējas kvoruma noteikšanai. Cienījamie deputāti! Jums ir elektroniskās balsošanas sistēmas lietošanas pamācība. Es varētu vienīgi vēl jums atgādināt: pēc tam, kad ir atskanējis skaņas signāls un pults ekrānā zem uzraksta “reģistrs” mirgo dzeltena lampiņa, nospiediet taustiņu, kurš atrodas tieši zem uzraksta “reģistrs”. Jūs esat reģistrējies, ja sāk mirgot lampiņas zem uzrakstiem “pret”, “par” un “atturas”.

Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pirms trešā lasījuma. Juridiskajā komisijā tika iesniegti trīs priekšlikumi trešajam lasījumam.

1. - deputāta Grīnblata priekšlikums, kurš loģiski sakārto panta struktūru. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi darīja! Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Taču viņa priekšlikums nav skatāms, jo ir pretrunā ar Satversmes 76.pantu, ka jebkurš grozījums Satversmē ir izskatāms trijos lasījumos. Šis viņa priekšlikums ir iesniegts tikai uz trešo lasījumu.

Kopumā Juridiskā komisija atbalsta likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas vadītāja deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, kas ir skatāms ciešā saistībā ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Par šo likumprojektu tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1. ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam to, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās vajadzētu dot iespēju piedalīties visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri ir Latvijas Republikas subjekti un kuriem jau ir 18 gadu, jo viņi visi ir nodokļu maksātāji. Un tieši nodokļu maksātājiem ir jādomā par to, vai mums vajag kaut kur stāties vai ne, vai mums vajag maksāt kaut kādai organizācijai vai nevajag, un, ja jūs to nesaprotat, tad diemžēl… Arī es jūs tad nesaprotu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Es iedošu pīlīti, uzpūt!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien, kad jau pagājuši 13 gadi pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas, mēs atkal diskutējam par nepilsoņiem - par to, vai viņi var vai nevar balsot referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Es, būdams politiķis ar stāžu, varu atcerēties tāda veida strīdu, kas notika 1991.gada ziemā, kad Augstākā padome pieņēma likumu par aptauju jautājumā par neatkarīgu un it kā demokrātisku Latviju. Diskusija bija par to, vai var atļaut šajā balsošanā piedalīties dienējošiem Padomju armijas virsniekiem. No vienas puses, viņi it kā nebija vietējie, bet, no otras puses, viņu ģimenes dzīvo šeit. Un iedomājieties - viņiem to atļāva! Liekuļu parlamentā tolaik nebija mazāk kā šodien.

Cits piemērs. Mēs atceramies 1991.gada janvāra upurus. Kurš raidīja tās lodes, kas nogalināja šos cilvēkus - neviens nezina, toties ir drošas ziņas, ka divu bojāgājušo miliču ģimeņu locekļi vēlāk izrādījās nepilsoņi. Sievām pilsonību vēlāk piešķīra par īpašiem nopelniem, bet bērnus gan šajā parlamenta lēmumā pieminēt aizmirsa. Bērnus vēl ilgi atteicās reģistrēt kā pilsoņus, atsaucoties uz to, ka nekādi nevar izprast likumdevēju gribu.

Daudz gadu ir pagājis. Naturalizācijas process ir nonācis galīgā strupceļā, lai gan vairāk nekā pusei nelatviešu joprojām nav politisko tiesību.

Cienījamās dāmas un kungi! Mēs uzskatām, ka mūsdienu Eiropas unikālais bezpilsonības institūts ir radīts ar vienu mērķi - lai varētu notikt politiskās varas monopolizācija, atstumjot no valsts politiskās un ekonomiskās dzīves Latvijas sabiedrības krievvalodīgo daļu.

Kamēr Latvijā eksistē masveida bezpilsonība, to nevar uzskatīt par patiešām demokrātisku valsti. Par vienīgo morāli attaisnojamo veidu, kā nepilsoņiem atjaunot politiskās tiesības, ir jāuzskata viņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, pieņemot vienotu likumdošanas aktu. Tajā pašā laikā mēs atbalstām jebkurus starpsoļus šajā virzienā, un mēs esam pārliecināti, ka tad, ja tīri hipotētiski tiktu pieņemts lēmums, kas atļautu nepilsoņiem piedalīties referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tas kļūtu par daudz lielāku soli integrācijas procesa īstenošanā nekā dažu desmitu integrācijas ministriju nodibināšana.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms Saeimas sekretāra biedrs nolasīs reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz īsu sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Guntis Bērziņš, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andis Kāposts, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Naglis, Ēriks Škapars, Kārlis Strēlis, Inese Šlesere, Elita Šņepste, Dainis Turlais un Inese Vaidere.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Zināt, reizēm tā īsti nevar saprast, priecāties vai bēdāties tad, kad es klausos dažas tā saucamās uzstāšanās. Vismaz gribētu aicināt tos, kuri nāk te uzstāties, lai viņi ieskatās tajos dokumentos, kurus mēs nupat esam pieņēmuši. Burtiski nupat, pirms kādas pusstundas! Mēs taču nupat pieņēmām grozījumus mūsu valsts Pamatlikumā - Satversmē. Nu tad izlasiet to, kādus grozījumus mēs pieņēmām!

Pieņemot šos grozījumus, mēs taču noraidījām grozījumu, kas skāra Satversmes 80.pantu. Izlasiet, lūdzu, tā priekšlikuma redakciju, kuru mēs nupat noraidījām! Tā pirmām kārtām vienkārši ir pretrunā ar Satversmes 76.pantu un faktiski nav pat balsojama. Tagad daži gudreļi nāk un runā par likumprojektu, nevis vairs par Pamatlikumu. Viņi vairs nenāk runāt par Satversmi, viņi tagad arī neklausās... Paskatieties, cik viņi dzīvi sarunājas savā starpā tur - pirmajā rindā! Viens ir pagriezis savu pēcpusi un vispār neklausās, kas te notiek! Lūk, tādi viņi ir! Un tāpēc nav ko brīnīties, ka viņi te nāk un uzstājas par jautājumiem, par kuriem nemaz vairs nevar runāt. Izlasiet to grozījumu par tautas nobalsošanu, kuru mēs nupat noraidījām! Un tagad izlasiet to priekšlikumu, par kuru te nupat viens deputāts runāja! Vai tie nav pilnīgi vienādi? Un, ja mēs šādu priekšlikumu, pieņemot Satversmi, esam noraidījuši... Klementjeva kungs, jūs te pirmīt ļoti skaisti runājāt! Man liekas, ka jūs vispār esat kurli palikuši, un kaut ko tādu redzēt reizēm pat ir tīri interesanti.

Orlova kungs, nebakstiet zobus, bet klausieties, ko te runā! Lūk, tā! Tātad tiešām izlasiet, jo citādi būs zili brīnumi. Jūs te regulāri nāksiet un runāsiet par tādiem jautājumiem, par kuriem mēs nupat jau esam vienojušies.

Un līdz ar to es tomēr gribētu atgādināt, ka, gadījumā, ja Satversmē jau ir apstiprinātas kādas noteiktas normas, tad faktiski, izskatot jebkuru citu likumu, šīs normas vairs nav balsojamas, jo nedrīkst būt pretruna starp Satversmi un izskatāmajiem likumiem. Vai tiešām jums tas nav skaidrs? Tāpēc nākamreiz, pirms jūs nākat šeit uzstāties, vismaz kaut nedaudz ieskatieties un nerunājiet šeit par izglītības problēmām, par nodokļu maksāšanu, par nepilsoņiem un vēl par daudz ko citu, bet runājiet par tām normām, kuras mēs nupat esam pieņēmuši.

Lūdzu, esiet tik laipni! Tad vismaz būs interesanti ar jums strīdēties, citādi tas kļūst jau neinteresanti, ja te nāk un runā par to, par ko vispār vairs nav jārunā.

Man ļoti patīk konkurence. Galu galā mēs, vismaz daži, esam nodarbojušies ar sportu. Vismaz jaunībā. Un sportistam taču patīk, ja ir konkurence, ja partneris uz kaut ko ir spējīgs, bet, ja uz šejieni nāk runāt kaut kāds pēdējais tizlenis, tad tas vairs nav interesanti.

Es aicinu tomēr padziļināt savas zināšanas, vairāk ieskatīties aplūkojamajos jautājumos, un tad šīs debates šeit varbūt būs interesantākas.

Pēc manām domām, šis priekšlikums vienkārši vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Lūdzu, lietojiet pieklājīgākas formas vārdus!

Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt, ka Dobeļa kungs nelasa Satversmi. Satversmē ir pateikts, ka vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta - tie ir visi cilvēki, kam ir Latvijas izdoti dokumenti. Tie ir pilsoņi, un tie ir nepilsoņi, un tāpēc te nav nekādas pretrunas. Līdz ar to mēs varam nobalsot par mūsu priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet okupācija bija vai nebija? Nekā nebalsosim!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Tā kā par šo priekšlikumu izvērtās tik karstas debates, es varbūt mazlietiņ darīšu jums zināmu Juridiskās komisijas viedokli par šo konkrēto priekšlikumu un arī par analoģisko priekšlikumu, kurš bija iesniegts saistībā ar Satversmi, bet par kuru debates neizraisījās.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja pirmām kārtām jau politisku apsvērumu dēļ, jo tas viennozīmīgi ir pateikts Satversmē, kas var piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tātad šis jautājums ir reglamentēts Satversmē. Tā ir Latvijas tauta, un suverenā vara pieder Latvijas tautai, bet Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi. Un arī visiem pārējiem ir dota brīva likumdošana, iespējas pievienoties Latvijas tautai un lemt Latvijas tautas nākotni. Tātad tas pirmām kārtām ir šis politiskais aspekts.

Otrs ir tīri juridiskais aspekts, kāds izskatās šis priekšlikums. Ne velti Dobeļa kungs vērsa jūsu uzmanību uz šo priekšlikumu, bet viņš nevērsa uzmanību vēl uz dažām interesantām niansēm. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad Latvija būs unikāla valsts, kur tautas nobalsošana un likumu ierosināšana būs saistīta ar 1% no iekšzemes kopprodukta, - ar to, kam pēc būtības nav nekādas juridiskas saistības un loģikas.

Es gribu vēl arī vērst deputātu uzmanību uz tādiem interesantiem likumdošanā lietotiem saīsinājumiem kā IKP. Mums visiem bija ļoti pazīstami un mīļi šie “PSKP CK” un tamlīdzīgi. Un noteikti Dobeļa kungs man piekritīs, ka acīmredzot tās ir deputāta Buzajeva tādas saldas atmiņas: ja nevar te ierakstīt “PSKP CK”, tad grib ierakstīt vismaz “IKP”.

Vēl. Kā juridisks arguments ir lietots arī termins “Latvijas iedzīvotāji”. Tāda termina “Latvijas iedzīvotāji” Latvijas likumdošanā nav. Latvijā ir pilsoņi un ir nepilsoņi, ir bezvalstnieki un ir ārvalstnieki. Tātad - kas bija domāts ar terminu “Latvijas iedzīvotāji”? Arī tas nebija skaidrs.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt nekādā ziņā, un es aicinu arī deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas precizē termiņu, kurā var vākt parakstus par likumu ierosināšanu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Jābalso? Deputāti aicina balsot par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas vienkārši precizē normas, kas regulē parakstu vākšanu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsaucieni: “Ir! Jābalso!”) Ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu arī deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos tās priekšsēdētāja - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pirms trešā lasījuma. Uz trešo lasījumu saņemti vairāki priekšlikumi.

1. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja, uzskatot, ka tālāk likumprojektā jau ir precīzi noteikts, ko parlamentārās izmeklēšanas komisija var un ko nevar. Šāda priekšlikuma pieņemšana būtu vienkārši liekvārdība.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Tas tika atbalstīts daļēji. Paldies Urbanoviča kungam, jo te tiešām teksts tika precizēts saskaņā ar citiem spēkā esošiem likumiem. Tātad komisija daļēji atbalstīja 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas, kā jau es iepriekš teicu, ir iesniegts tādēļ, lai nerastos pārpratumi un lai atšķirtu parlamentāro izmeklēšanu no kriminālprocesuālās izmeklēšanas un tātad pēc iespējas izvairītos no kriminālprocesuālās terminoloģijas. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē likuma spēkā stāšanos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pieņemts trešajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.701. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” ir sagatavots trešajam lasījumam.

Likumprojekts tika iesniegts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā sakarā ar to, ka tika paredzēts mainīt kārtību, kādā reģistrē arodbiedrības organizācijas.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi. 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Fjodorovs.

Komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, to ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, ir noraidījusi arī to. (Starpsauciens: “Pareizi darīja!”)

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2. - deputāta Fjodorova priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un arī 4.priekšlikums ir deputāta Fjodorova priekšlikums. Arī to komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Ir komisijas priekšlikums - pieņemt šos grozījumus likumā “Par arodbiedrībām” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par arodbiedrībām”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Mūsu valstī zvērinātu notāru kompetencē ietilpst mantojuma lietu kārtošana un mantojuma tiesību apstiprināšana. Šobrīd zvērinātiem notāriem nav iespējams saņemt no kredītiestādēm ziņas par mantojuma atstājēja naudas noguldījumiem, kas nepieciešamas, lai mantiniekiem varētu izsniegt apliecību par tiesībām uz mantojumu, konkrēti par naudas noguldījumu daudzumu kredītiestādēs.

Šis piedāvātais likumprojekts nosaka, ka noguldītāja nāves gadījumā kredītiestādes sniedz ziņas par attiecīgās personas kontu zvērinātam notāram, kas kārto šo mantojuma lietu. Līdz ar to noguldītāja mantiniekiem netiek liegta iespēja saņemt mantojuma apliecību par tiesībām uz šo konkrēto mantojumu - noguldījumu.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu, izskatīsim arī otrajā lasījumā! Vai ir vēl kas piebilstams komisijas vārdā?

B.Brigmane. Nē, paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 591. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.

Šis ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts, kuru mēs pieņemam pirmajā lasījumā. Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka šis likumprojekts ir jāsaskaņo ar 2001.gadā pieņemto Latvijas Administratīvā procesa likumu.

Šajā likumprojektā bez terminoloģiskiem un redakcionālas dabas labojumiem ir piedāvāti arī daži citi visai būtiski labojumi. Un tie ir tādi, ka turpmāk ministrs nebūs tiesīgs atcelt administratīvos aktus. Šos administratīvos aktus varēs pārsūdzēt tikai tiesā. Tātad par šiem administratīvajiem aktiem atbildība ir jāuzņemas attiecīgās pārvaldes amatpersonām. Citiem vārdiem sakot, lēmumi tiek atbrīvoti no politiskās varas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Otrajam lasījumam piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Par šo likumprojektu tika saņemti 7 priekšlikumi, kuri visi tika noraidīti, pamatojoties uz to, ka šo grozījumu būtība paredz atteikties no tautības ieraksta maiņas un vispār no visiem dokumentiem, kas saistīti ar tautības ieraksta maiņu.

Tātad mums saskaņā ar procedūru priekšlikumi ir jāskata pa vienam.

1.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Fjodorovs un Bekasovs. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mana runa kopumā būs par visiem priekšlikumiem.

Pamatojoties uz likuma “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” 2.pantu, katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam ir tiesības, saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu un nacionālo izcelšanos, likumā noteiktajā kārtībā uzrādīt vai atjaunot savos dokumentos nacionālo piederību. Tautība tiek obligāti ierakstīta Iedzīvotāju reģistrā. Tā tas ir attiecībā uz katru personu, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra likumu. Faktiski tautības ieraksts Iedzīvotāju reģistrā pamatojas nevis uz personas etnisko identitāti, bet gan uz tās etnisko izcelsmi. Tā saucamais asins princips. Modernākais identitātes princips tiek ignorēts. It īpaši jāņem vērā tas, ka tautības ieraksts Iedzīvotāju reģistrā izdarāms arī par jaundzimušiem bērniem, kuriem vispār nav un nevar būt etniskās identitātes. Ja personai nav priekšteču, kuru piederība pie noteiktas etniskās grupas tikusi dokumentos fiksēta, šī persona nevar panākt, lai tautības ieraksts tiktu grozīts. Šā ieraksta grozīšana ir iespējama tikai vienu reizi dzīves laikā. Šī pieeja ir stipri novecojusi un ir pretrunā ar vairākiem cilvēktiesību dokumentiem, jo sekmē diskrimināciju pēc etniskās pazīmes.

Atbilstošākais risinājums šajā situācijā varētu būt šāds: ziņas par personas tautību netiktu ierakstītas Iedzīvotāju reģistrā un no likuma “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” tiktu izslēgtas normas par tautības ieraksta grozīšanu. Personu apliecinošos dokumentos ziņas par tautību var ierakstīt, balstoties uz paša cilvēka viedokli par savu etnisko identitāti.

Pirmo soli šajā virzienā ir spērusi politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Būtībā jau visi šie priekšlikumi attiecas uz vienu un to pašu, un ir dzirdēta jau desmitiem gadu šī dziesmiņa, ko jūs te nupat nodziedājāt. Reizēm vārdi tai mainās, bet būtība nemainās.

Jautājums ir ļoti vienkāršs: vai mēs vispār vairs nerunājam par tādu jēdzienu kā tautība? Vai mēs tomēr gribam atcerēties, ka katram normālam cilvēkam tomēr ir arī tautība? Lūk!

Es saprotu, ka ir tāda patīkama vēlēšanās. Tāda, kāda bija visiem tiem “tētiņiem” un “māmiņām”, kas mūs kādreiz mācīja, kā pareizi jādzīvo. Tika ieviests tāds jēdziens kā padomju tauta, un tad nu tur saplūdināja kopā visu, ko tik vien varēja saplūdināt. Radās jautājums: kādā valodā runās padomju tauta? Tad viens krievu virsnieks neveikli izmocīja: “Nu, protams, krievu valodā.” Nu skaidrs! Vēl viens mēģināja izdomāt tādu jēdzienu kā padomju valoda. Tā ka šādi radīšanas brīnumi ir piedzīvoti. Jūs neko jaunu neesat izgudrojuši. Šis neveiklais mēģinājums ir, es nezinu, kaut kāda vispārējas demokrātijas tēlošana, kosmopolītisma jēdziena ieviešana. Nu, nesanāks nekas!

Protams, - kad nevar runāt skaidru valodu, runāt par pārkrievošanu, par Krievijas lielimpērijas paplašināšanu līdz Baltijas jūrai un vēl nezin uz kurām pusēm, nu tad vismaz var “paknibināt” tautības jēdzienu: var būt, ka kaut kas sanāk.

Es jums ieteiktu Maskavā, Krievijas Domē parunāt par to, ka Krievijā vajadzētu izņemt no visiem dokumentiem tādu jēdzienu kā tautība. Tad jūs laikam kaut ko interesantu tur dzirdētu. Lūk, tāpēc nu nevajag mocīties! Es saprotu, ka reizēm varbūt ir arī kristīgajā ticībā daži tādi fanātiķi, kas mīl sevi dauzīt ar visādām ķēdēm un pātagām un mocīties, guļ visādos īpatnējos guļammaisos un tā tālāk. Pareizticīgajiem ir tādi “shimņiki”, kas ļoti mīl izrādīt publiski savas ciešanas. Šeit kaut kas tāds sāk “spīdēt”. Tā ka, pēc manām domām, balsojams ir tikai viens priekšlikums. Konceptuālā ziņā visi pārējie priekšlikumi ir faktiski tieši tādi paši.

Man vismaz šķiet, ka reizēm vajadzētu taupīt laiku. Ja mēs neatbalstām 1.priekšlikumu, tad konceptuāli nav atbalstāms arī neviens no pārējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija 1.priekšlikumu neatbalstīja.

Un neatbalstīja arī 2. - deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikumu, kas pēc satura ir analoģisks.

Sēdes vadītāja. Vai Ina Druviete vēlas debatēt? Vispirms mēs balsosim par 1. - deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sākam debates par 2. - deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikumu.

Deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī mēs jau esam nobalsojuši pret 1.priekšlikumu, es varētu atgādināt, ka pastāv liela starpība starp diviem jēdzieniem, kas acīmredzot tiek jaukti. Tautības jēdziens tiek atzīts visā pasaulē, un visās valstīs pastāv arī noteikta statistika par iedzīvotāju pašidentificēšanos ar vienu noteiktu tautību. Aizliegta ir diskriminācija uz tautības pamata, un, kā jau jūs zināt, tā ir noliegta arī Latvijā.

Par 2.priekšlikumu. Priekšlikuma būtība tātad ir svītrot to, ka vārdu vai uzvārdu var mainīt, ja tas neatbilst pieteicēja tautībai. Līdz ar to mēs noliegtu vienu no cilvēka identitātes rādītājiem, respektīvi, viņa personvārdu un tā lomu vienā no cilvēka identitātes sastāvdaļām. Līdz ar to mums iznāktu pārkāpt, piemēram, Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas 11.pantu, kurā ir noteikts, ka katrai pie minoritātēm piederīgai personai ir tiesības izmantot savu uzvārdu un vārdu mazākumtautības valodā. Un personām, kuras ir piespiestas atteikties no sava vārda, ir tiesības uz tā oficiālu atzīšanu. Ja mēs ignorējam tautības jēdzienu kā tādu, mums līdz ar to nav pilnīgi nekāda pamata personas atzīšanai par piederīgu minoritātei jeb mazākumtautībai. Tādā gadījumā ir gluži vienkārši runa par kādas noteiktas valsts pilsoņiem bez šā etniskā dalījuma.

Šādi Latvijā ir tikušas pārkāptas gan mazo tautību jeb minoritāšu tiesības, gan arī latviešu tiesības. Ir vairāki simti gadījumu, kuros, pamatojoties uz tieši šo pantu, cilvēks ir atguvis sev tik svarīgo pašidentifikāciju. Un varu atgādināt, ka arī plaši pazīstamais Ivans Staļnojs no Edgara Eglīša kļuva par Staļnoju tieši uz šā panta pamata. Ja jūs to tagad iesakāt atcelt, tad līdz ar to, protams, viņa sekotājiem būs liegta šī iespēja - atteikties no viņiem tik netīkamā latviskā vārda un uzvārda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! 2. - deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikums - nav balsojams, jo mēs neatbalstījām 1.priekšlikumu. Balsosim, lūdzu, par 3. - deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 4. - deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikums. Un 5. - deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikums.

Komisija tos neatbalstīja tā paša iemesla dēļ, kura dēļ nav atbalstīts 1., 2. un 3.priekšlikums. Konceptuāli nebija pieņemama doma, ka varētu atteikties no iespējas mainīt tautību.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4. - deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts, tādēļ nav atbalstāms arī 5.priekšlikums.

S.Āboltiņa. 6. - deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikums. Un pēc satura analoģisks ir 7. - deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu un 7.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija līdz ar to, neatbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem, atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” izskatīšanu otrajā lasījumā un lūdz Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

Juridisk? komisija pirms otr? las?juma izskat?ja groz?jumus likum? “Par Latvijas Republikas Uz??mumu re?istru”.

Uz otro las?jumu ir sa?emti 14 priek?likumi.

1.priek?likums - tieslietu ministra Aksenoka priek?likums, kuru komisija atbalst?ja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9.priekšlikums - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Un 14.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par muitas nodokli”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par muitas nodokli”.

Likums sakārtos tirdzniecības un uzņēmējdarbības vidi, harmonizēs ar muitas nodokli neapliekamo preču daudzumu - to preču daudzumu, kuru atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanā paredzētajiem daudzumiem personām atļauts ievest Latvijā, nemaksājot muitas nodokli. Likums arī vienkāršos muitas lietu izpratni investoriem. Bez tam likumprojektā ir atrunāta uzņēmuma darbības pārvietošana no citas valsts uz Latvijas Republiku.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Šajā likumprojektā no Muitas likuma tiek izslēgta 28.nodaļa, kura ir iekļauta jaunajā likumprojektā - “Likums par muitas nodokli”.

Tāpēc lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Likuma grozījumu nepieciešamība izriet no 7.Saeimas darbības laikā pieņemtā Militārā dienesta likuma, kā arī no Administratīvā procesa likuma, kurā noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Lai saskaņotu likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, nepieciešams izdarīt grozījumu likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 41.pantā. Šāds grozījums nodrošina to, ka Zemessardzes amatpersonu pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt tiesā tikai tad, ja pirms tam tie ir apstrīdēti augstākā iestādē, tas ir, tādā kārtībā, kāda ir noteikta Militārā dienesta likuma 10.panta ceturtajā un piektajā daļā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 30.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” un nolēma to konceptuāli atbalstīt pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Pirmais lasījums.

Kas ziņos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā? Vai ir kāds ziņotājs, lūdzu?

Tā kā nav ziņotāja, mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa. Lūdzu!

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Administratīvā procesa likuma pieņemšanu un ir vērsts uz tiesību normu kolīzijas novēršanu. Attiecīgais grozījums ir izdarīts Apsardzes darbības likuma 7.panta otrajā daļā. Likumprojekta otrajam lasījumam neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam - 19.maijs.

Sēdes vadītāja. 19.maijs? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs deputāts Arnolds Laksa. Lūdzu!

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Likumprojekta otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums. Komisijā esam saņēmuši vairākus priekšlikumus - kopskaitā piecus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis. Priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus Ieroču aprites likuma 19.panta sestajā daļā, tādējādi panākot, ka visām Latvijā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, ir tiesība iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojumu ieroci, glabāt vai nēsāt “B” kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena ieročus, izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai. Komisija uzskatīja, ka šādas tiesības ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu, kā tas noteikts likuma 19.panta sestajā daļā, un tādēļ deputāta Sokolovska priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Lai ilgi nebēguļotu pa sliedēm, sagaidot strauji braucošo likumdošanas lokomotīvi, uzreiz ļoti īsi raksturošu visus trīs PCTVL priekšlikumus - priekšlikumu nr.1, nr.3. un nr.4 -, jo argumentācija “par” ir līdzīga un paši priekšlikumi ir līdzīgi pēc satura. Priekšlikums nr.1 un priekšlikums nr.3 ir vērsti uz to, lai izlīdzinātu Latvijas pilsoņu un tās pastāvīgo iedzīvotāju tiesības iegādāties, glabāt, nesāt, pārvietot un kolekcionēt ieročus. Principā ekskluzīvas tiesības tikai valsts pilsoņiem iegādāties savā īpašumā ieročus nav nekas neparasts. Mēs ierosinām paplašināt šo personu loku vienīgi tādēļ, ka par valsts pilsoņiem nav atzīti vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, kas ir viena ceturtā daļa tās iedzīvotāju un vairāk nekā puse mazākumtautību pārstāvju. Šādu situāciju - aizliegumu attiecībā uz ieroču nēsāšanu - var interpretēt kā noklusētu tā fakta atzīšanu, ka mazākumtautību tiesības Latvijā netiek ievērotas tādā pakāpē, ka minoritātes gatavosies atjaunot taisnīgumu ar ieročiem rokās.

Cienījamās dāmas un godātie kungi, tas taču neatbilst patiesībai! Pat apstākļos, kad tā saucamā izglītības reforma apdraud mūsu bērnu nākotni, mēs esam gatavi tikai uz miermīlīgām, likuma rāmjos ietilpstošām protesta formām. Aizliegums noteiktai sabiedrības daļai, kas ir nodalīta pēc vecāku izcelsmes pazīmēm, nēsāt ieročus bija plaši izplatīts Grieķijas vergturu demokrātijās. Piemērs tam ir spartieši un heloti. Taču pēdējo divarpus tūkstošu gadu laikā demokrātijas standarti, lai arī ne visās valstīs, tikuši zināmā mērā pārveidoti. PCTVL priekšlikuma atbalsts šādos apstākļos kļūs par uzticēšanās apliecinājumu krievu kopienai, nešaubīgi kalpos sabiedrības integrācijai. Un mēs ceram, ka uz mūsu pozīciju raudzīsies ar sapratni Saeimas vairākums.

Par priekšlikumu nr.4. Tas skar komerciālas dabas jautājumu: vai nepilsoņi var pārdot ieročus? Spēkā esošais likums ļauj to darīt Eiropas Savienības pilsoņiem, bet Latvijas nepilsoņiem liedz. Šis gadījums liecina, ka ārzemniekam tiek piešķirtas lielākas tiesības nekā valsts pastāvīgajam iedzīvotājam. Pat senie grieķi nespēja izdomāt kaut ko tādu! Latvijas nepilsoņu statusa jautājums Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgs vismaz tai ceturtajai daļai vēlētāju, kura apzināti nevēlas uzskatīt tos par svešiniekiem. Un Saeimas šīsdienas balsojums par mūsu priekšlikumu zināmā mērā ietekmēs viņu izvēli referendumā 20.septembrī.

Lūdzu nodot balsojumam mūsu priekšlikumus nr.1, nr.3 un nr.4 un atbalstīt tos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka viens vēlas aizstāvēt pilsoņus, bet cits atkal vēlas aizstāvēt nepilsoņus. Tā savādi sanāk, jo tāds jēdziens kā “nepilsonis” ir te mākslīgi iepludināts. Acīmredzama ir šī ārkārtīgi lielā tieksme visu laiku runāt par to.

Pamatjautājums ir ļoti vienkāršs - vai mums ir vajadzīga kārtība valstī, vai nav vajadzīga? Te jau, kā es redzu, nepatīk tas, ka tikai pilsoņiem ir ieroči: nu tagad ar lielu skubu apbruņosim arī nepilsoņus! Ja jau tiek visu laiku runāts par tādu miermīlīgu darbību, par to, ka viss notiks mierīgi, tad man jāprasa: priekš kam tad jums tie ieroči ir vajadzīgi? Jūs miermīlīgi tos lietosiet? Tas būtu vispār jauns jēdziens - “ieroča miermīlīga lietošana”. Varbūt pāriesim arī pie jēdziena “miermīlīga nošaušana” vai “miermīlīga pakāršana”? Jā, to jau var izdarīt arī ar smaidu. Galu galā viens otrs čekists tiešām ar smaidu šāva un nemaz neuztraucās par savu darbību. Lūk! Tā ka to tomēr vajadzētu saprast.

Jūs te runājat par Eiropas Savienību. Man būtu interesanti paskatīties, vai ir kāda Eiropas Savienības dalībvalsts, kas savos likumos paredz to, ka tajā valstī dzīvojošs nepilsonis var saņemt tādus pašus ieročus kā tajā valstī dzīvojošs pilsonis. Tas tiešām būtu ļoti interesanti.

Nu tiešām, tā vietā, lai runātu par to, izbeigsim šo spēlēšanos ar vārdu “nepilsonis”, kuru diemžēl savulaik ieviesa, lai kaut kā tiktu vaļā no to sāpīgo okupācijas jautājumu apspriešanas! Tagad jūs turpināt mētāties ar to. Nevaram to atbalstīt un, protams, arī neatbalstīsim!

Jā, varētu nemaz nerunāt par to lietu, noklausīties to, ko jūs sakāt, un vienkārši nobalsot “pret”. Tas ir viens paņēmiens.

Es aicinu kolēģus tomēr šad un tad atgādināt sabiedrībai par to, ko nozīmē jēdziena “nepilsonis” ieviešana, jēdziena “nepilsonis” izmantošana jebkurā nepieciešamajā brīdī. Lūk, nu jau mēs esam tik tālu tikuši, ka gribam dot nepilsonim šaujamieročus! Redziet, armijā viņš negrib iet, daudzi no viņiem nekļūstot par pilsoņiem tikai tā iemesla dēļ, ka negribot dienēt. Tātad armijā viņš negrib iet, bet pēc tā ieroča viņš grābstās, to gan viņš grib paturēt savās rokās. Nevar to atbalstīt! Nekā nevar darīt!

Acīmredzot mums nāksies šad un tad atgriezties pie šādiem priekšlikumiem. Šobrīd varu pateikt tikai to, ka šeit vairākos priekšlikumos saturs ir konceptuāli viens un tas pats, un aicinu tos noraidīt bez debatēm.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāts Arnolds Laksa vēlas komisijas vārdā ko piebilst? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 2.priekšlikums. To iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. Priekšlikumā ietvertā tiesību norma deleģē iekšlietu ministram kārtības noteikšanu šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanai.

Komisija atbalstīja šādas kompetences deleģēšanu iekšlietu ministram.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2.priekšlikumu nav iebildumu.

A.Laksa. 3.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Sokolovska kungs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja - līdzīgi kā 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Sokolovska kungs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Iesniegšanas termiņš - 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.723 - likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”.

1.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Esta. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Zīmīgi ir tas, ka 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir līdzīgs un atbildīgā komisija arī to nav atbalstījusi, neraugoties uz pamatotiem juridiskiem iebildumiem pret likumprojektu, kurš jau ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lietas būtība ir tāda, ka pirmajā lasījumā apstiprinātais, pieņemtais likumprojekts paredz, ka Uzraudzības padome uzraudzīs šā projekta īstenošanu un vienlaicīgi būs arī tā, kura noteiks finansēšanas grafiku. Šeit jau ir pirmā dziļā pretruna - tā, ka Uzraudzības padomes funkcija ir uzraudzība, nevis finansēšanas kārtības noteikšana. No juridiskā viedokļa raugoties, padomājiet - kam būs saistošs šis dokuments? Kā mēs zinām, finansēšanas kārtību var noteikt Ministru kabinets, un līdz ar to tā iegūst normatīvā akta spēku jeb likuma spēku. Šinī gadījumā Uzraudzības padomes noteiktā kārtība būs saistoša tikai un vienīgi sev. Es stipri šaubos, vai šāda kārtība būs saistoša jebkurai ministrijai, kur nu vēl valdībai. Un, ja valdība lems citādi, tad Uzraudzības padome būs kārtējo reizi spiesta mainīt savu kārtību, kā tas ir arī teikts šā likumprojekta anotācijā, tātad operatīvi lemt par izmaiņām. Tas nozīmē, tautas valodā runājot, to: “Šodien ir pieci ķieģeļi - iemūrēsim! Ziniet, rīt nav neviena - nu nemūrēsim!” Nu, tas nav nopietni, ka šādu lielu projektu grib īstenot pieci seši cilvēki! Es, Saeimas deputāts, nevaru balsot par to un uzlikt šo atbildību šiem pieciem sešiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā Ministru kabinets it kā pavirzās sāņus, noņem no sevis atbildību un pasaka, ja nepaveiksies ar šo projektu, tad “peramie zēni” būs, lūk, šie pieci vai seši cilvēki. Kā jūs redzat, tas nav nopietni. Šo projektu var īstenot un veikt tikai visas institūcijas kopā: Saeima - pieņemot likumprojektu, valdība - nosakot finansēšanas kārtību, un Uzraudzības padome, kurā ietilpst uz paritātes principiem sabiedriskās organizācijas, sabiedrība. Lūk, šādā situācijā ir iespējama šā projekta sekmīga realizācija.

Es aicinu deputātus apdomāties un nobalsot “par”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Estas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Analogs, tātad nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas viedokli par 2.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 3. - deputāta Estas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 4.priekšlikumā, kuru ir iesnieguši Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 3. - deputāta Estas priekšlikumu.

Deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Demokrātija ir arī sabiedrības līdzdalība. Mani ļoti uztrauc tas, ka “Jaunā laika” valdība vārdos it kā deklarēja, ka tā ir atklāta, bet rīkojas pilnīgi pretēji - izslēdz no līdzdarbības dažādās dzīves norisēs sabiedrību. Manuprāt, deputāta Estas priekšlikums noteikti būtu jāatbalsta, jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds dara ļoti lielu darbu, izskaidrojot sabiedrībai šīs bibliotēkas celšanas nepieciešamību. Turklāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds ir spējis un, es esmu pārliecināts, spēs arī turpmāk piesaistīt ievērojamus finanšu līdzekļus nevis no nodokļu maksātāju kabatas jeb no valsts budžeta, bet dažādu ziedotāju, to skaitā arī ārvalstu ziedotāju, finanšu līdzekļus. Un tas nāks tikai par labu mums, visiem nodokļu maksātājiem, jo līdz ar to mums būs mazāki šie izdevumi bibliotēkas celtniecībai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda pārstāvji vairāk nodarbojas ar finanšu līdzekļu piesaistīšanu celtniecībai, taču tīri cilvēcīgi varam to saprast - viņi grib piedalīties arī šo finanšu līdzekļu izlietošanas procesā, jo tas taču ir ārkārtīgi loģiski.

Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt deputāta Jāņa Estas priekšlikumu! Tautas partija uzskata, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fondam noteikti būtu jābūt pārstāvētam Uzraudzības padomē. Manuprāt, tikpat loģisks ir arī mūsu kolēģa deputāta priekšlikums, ka Uzraudzības padomē ir iekļaujams arī pašas Latvijas Nacionālās bibliotēkas izraudzīts pārstāvis.

Mēs taču redzam un nav taču nevienam noslēpums, ka pašreizējais Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks ir ieguldījis milzīgu darbu, milzīgu enerģiju, lai Latvija dabūtu šo projektu, un mūsu izcilais arhitekts Birkerts šo projektu faktiski lielā mērā par saviem līdzekļiem īstenoja savā projektu birojā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors ir ārkārtīgi, ārkārtīgi lielu darbu izdarījis, lai skaidrotu šo projektu sabiedrībai un visas šīs tehniskās lietas kārtotu. Kāpēc mums vajadzētu ignorēt Latvijas Nacionālo bibliotēku, liedzot tās pārstāvjiem piedalīšanos Uzraudzības padomē? Es neredzu tur loģiku!

Es aicinu atbalstīt deputāta Jāņa Estas ierosinājumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Es savukārt aicinu uzmanīgāk izlasīt 3. un 4.priekšlikumu!

Nākamajam vārds deputātam Edgaram Jaunupam. Lūdzu!… Jūs tomēr nevēlaties debatēt.

Nākamais debatēt ir pieteicies deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ābiķa kungs šeit pamatoti izskaidroja, kāpēc būtu jāatbalsta šis manis iesniegtais priekšlikums. Es viņa teikto vēl mazliet precizēšu, piebilstot vēl to, ka pats Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolektīvs, konkrēti, tās direktora Vilka un citu speciālistu personā, ir strādājis nemitīgi, nenogurstoši, lai uzturētu dzīvu šo bibliotēkas ēkas celtniecības ideju. Es esmu pats personīgi piedalījies kopā ar UNESCO pārstāvjiem par šiem jautājumiem rīkotajās konferencēs par daudzām šīm tēmām, un es neredzu šeit nekādu pretrunu un nekādu iemeslu, lai viens no Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem, kuri ir visu laiku aktīvi cīnījušies par šo ideju, neatrastos Uzraudzības padomē. Ar ko var šis pārstāvis kaitēt?

Tajā pašā laikā, kā mēs redzam, nākamais - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurā ir minēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda pārstāvis, - ir atbalstīts. Tātad arī no tā viedokļa, ka šajā komisijā būs seši pārstāvji, lēmumu pieņemšana būs sarežģīta.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kurā ir minēti septiņi padomes locekļi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups. Lūdzu!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Kultūras ministrijā, sagatavojot šo likumprojektu, ko šodien izskatām otrajā lasījumā, tas ir, galīgajā lasījumā, mēs, protams, ļoti plaši diskutējām par to, kāda būtu pati efektīvākā un kvalitatīvākā uzraudzības sistēma. Pamatprincips, pēc kura mēs vadījāmies, kad pirms pāris nedēļām atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bija tas, ka izpildfunkcijas skaidri nodalītas no uzraudzības funkcijām. Ja jau ir skaidri redzams, ka projekta realizācijas ietvaros noteiktus pienākumus veic Kultūras ministrija un pati Latvijas Nacionālā bibliotēka, un ja jau līdz šim bija arī paredzēts, ka noteiktus pienākumus projekta realizācijas ietvaros veic arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds, tad, protams, to institūciju pārstāvji, kuras pašas piedalās projekta realizācijā un tērē jeb izlieto valsts budžeta finansējumu, nekādā mērā nedrīkst piedalīties arī projekta uzraudzībā. Jo tad mēs nonāktu skaidrā un nepārprotamā interešu konfliktā.

Bija ilgas diskusijas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fondu, un pēc šīm diskusijām Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds ir atteicies no līdzdalības projekta realizācijā, atsacīdamies no sabiedrības informēšanas kampaņas organizēšanas. Un tieši šā iemesla dēļ - tiešām, Ābiķa kungs! - ir atbalstīts 4.priekšlikums, par kuru mēs balsosim pēc neliela mirkļa, - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda pārstāvi iekļaut Uzraudzības padomē. Taču es gribu vēlreiz norādīt, ka tā tas ir tieši tā iemesla dēļ, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds beidzot ir izšķīries par to, kādas funkcijas tas vēlas šajā bibliotēkas celtniecības, šā projekta realizācijas posmā veikt.

Attiecībā uz Nacionālās bibliotēkas pārstāvi. Šeit ir tieši tas pats gadījums. Nacionālajai bibliotēkai un tās direktoram Vilka kungam jau ir virkne pienākumu pašā projekta realizācijas posmā, un šā iemesla dēļ arī viņš pats atzīst, ka viņa dalība Uzraudzības padomē - līdzīgi kā tas būtu, piemēram, ar kultūras ministru - nav nepieciešama, jo tā ir projekta uzraudzība.

Vēl es gribu piebilst, ka attiecībā uz sabiedrības līdzdalību šā projekta uzraudzībā ir domāts jau no laika gala un ka no laika gala te ir iekļauta institūcija, kura nodrošina šo sabiedrības līdzdalību, - un tā ir Nacionālā kultūras padome un tās priekšsēdētājs. Šajā Nacionālās kultūras padomē tiešām ir personas, kuras neprasa komentārus un kurām pašām par sevi jau ir noteikts statuss sabiedrībā. Tur ir Nora Ikstena, Māra Zālīte, Juris Karlsons un arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Vilka kungs. Tā ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā Kultūras ministrijas pārraudzībā esošai iestādei ir visas iespējas iesaistīties šā projekta realizācijā.

Tai ir arī virkne pienākumu, kuri tai būs jāveic projekta realizācijas ietvaros. Tai ir pieejama visa nepieciešamā informācija, kāda vien ir šā projekta realizācijas stadijās, un ar Nacionālās kultūras padomes, ar šā pārstāvja, konkrēti ar Vilka kunga kā bibliotēkas direktora, līdzdalību tā ir iesaistīta šā projekta uzraudzībā.

Tā ka, es domāju, šī sistēma ir pārdomāta. Tā ir guvusi atbalstu ne tikai Kultūras ministrijā, bet ir guvusi atbalstu arī Ministru kabinetā. Šo projektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi Saeima, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī pirms otrā lasījuma. Es domāju, ka 3. - Estas kunga priekšlikums - tiešām ir noraidāms, bet 4.priekšlikums - atbalstāms.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta, otro reizi.

J.Esta. Godātie deputāti! Ja runājam par pretrunām, tad, neatbalstot 1.priekšlikumu, pretrunas jau ir iebalsotas šajā likumprojektā. Pretruna - turklāt ļoti dziļa pretruna - ir tā, ka Uzraudzības padome būs tā, kura vienā personā īstenos, kura sekos un kura uzraudzīs, vārdu sakot, kura darīs visu. Tā jau arī ir šī pati dziļākā pretruna! Pretruna jau nav tajā apstāklī, ka tur būs šis Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis.

Taču par pašu likumdošanu es gribētu teikt tā. Jaunupa kungs, jaunrade likumdošanā ir laba lieta, ja tā robežojas ar profesionalitāti, bet pašdarbība jeb amatierisms parasti robežojas ar diletantismu. Un man ir skumji, ka šo likumprojektu ir atbalstījusi valdība, tādējādi valdību šinī gadījumā padarot par pašdarbnieku pulciņu. Es negribētu, ka arī Saeima kļūtu par diletantiska projekta atbalstītāju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst? Nē.

Tad lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Jāņa Estas priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. - deputāta Estas priekšlikums. Tas ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.6.

Lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.a - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. - deputāta Pīka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Un šoreiz es arī teikšu: “Cienījamie radioklausītāji, kas klausās šo sēdi!”

Es nerunāšu gari, jo te jau tās lietas apmēram ir skaidras, ka neviens priekšlikums, kurš reāli ir vērsts uz to, lai Nacionālo bibliotēku beidzot uzbūvētu, netiek apstiprināts. Un tāpēc pašreiz notiek tāds process, ko varētu nosaukt “viegla mānīšanās”.

Ir jāpieņem kaut kādi lēmumi, jo ir likums, ir paredzēts bibliotēku būvēt, bet, godājamie kolēģi, izlasiet, lūdzu, kas ir rakstīts par finansēšanas avotu! Finansisti taču var saskaitīt kopā, kas sanāk no šiem finansēšanas avotiem, kuri ir minēti. Ar tiem taču šo bibliotēku uztaisīt nevar!

Pie tam šis mans priekšlikums kādreiz bija, un tas tika iesniegts tieši tādēļ, lai mēs šeit nemānītu sevi un nemānītu tautu, ka šo bibliotēku varam uzbūvēt. Tātad, ja ņem aizņēmumu, kuru garantē valsts, tad tas ir jāparedz likumā, un tad šo bibliotēku var uzbūvēt.

Ja te ir minētas arī loterijas, tad, kā es noskaidroju, te nav domāta kāda speciāla loterija, bet ir domāts it kā uzlikt nodokli jau esošajām loterijām. Tad nu, finansisti, saskaitiet! Ir taču zināms, cik ievāc no loterijām, cik ir saņemts no kuģniecības, kur tā naudiņa ir un cik kopā tās naudas sanāk, tāpēc nevajag sevi mānīt un mānīt tautu!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, ja mēs reāli domājam, ja nekrāpjam sevi un tautu un ja gribam uzbūvēt šo Nacionālo bibliotēku.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Riharda Pīka priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 23, atturas - 3. Likums “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmums: “Ievēlēt deputātu Robertu Jurķi Saimnieciskajā komisijā.”

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Deputāts ir ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts: “Ievēlēt deputātu Robertu Jurķi Sociālo un darba lietu komisijā.”

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Deputāts ir ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es ļoti atvainojos par nebūšanu zālē, taču žurnālistiem ir ļoti liela interese par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības likumu.

Tālāk es lūgtu izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””, kuru ir skatījusi arī mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Būtībā likumā tiek mainītas divas nenozīmīgas frāzes, jo tieši tās šim likumam traucē būt saskaņā ar Latvijas Administratīvā procesa likumu. Tieslietu ministrija pašreiz šos likumus sakārto, un Tieslietu ministrija arī mums ziņoja par šo labojumu. Mums, deputātiem, nekādu aizrādījumu par to nebija. Mēs tos akceptējam.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.maijs. Paldies!

Saeimas Prezidijs informē, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē sakarā ar 8.Saeimas deputāta Andreja Nagļa iesniegumu deputātam tika piešķirts bezalgas atvaļinājums šā gada 8.maijā. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Veselības aizsardzības apakškomisijas sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 12.35, bet pulksten 12.50 tajās pašās telpās būs Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Šā gada 13.maijā, otrdien, Saeimas Viesu zālē notiks Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Īrijas vēstnieku Patriku Makkeinu.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Es aicinu pulksten 12.30 Viesu zālē uz tikšanos ar Vācijas Tautsaimniecības komisijas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Andrejs Naglis, Māris Kučinskis, Inese Šlesere, Elita Šņepste, Andris Tolmačovs, Dainis Turlais un Inese Vaidere.

Sēdes vadītāja. Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas šāgada 8.maija sēdi var uzskatīt par slēgtu.

Balsojumi

Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju
Datums: 08.05.2003. 09:08:20 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.659 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu"
Datums: 08.05.2003. 09:09:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.660 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu
Datums: 08.05.2003. 09:10:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.661 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā-Hercegovinā (BH)
Datums: 08.05.2003. 09:11:06 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 08.05.2003. 09:13:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.671 nodošanu komisijām

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu
Datums: 08.05.2003. 09:23:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.673 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi"
Datums: 08.05.2003. 09:24:32 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.679 nodošanu komisijām

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Datums: 08.05.2003. 09:25:12 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.686 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 08.05.2003. 09:25:54 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.687 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 08.05.2003. 09:26:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.688 nodošanu komisijām

Medību likums
Datums: 08.05.2003. 09:27:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.689 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 08.05.2003. 09:28:02 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.690 nodošanu komisijām

Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai
Datums: 08.05.2003. 09:28:44 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.705 nodošanu komisijām

Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru
Datums: 08.05.2003. 09:29:26 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.706 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 08.05.2003. 09:39:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.707 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu"
Datums: 08.05.2003. 09:40:04 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.708 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 08.05.2003. 09:40:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.709 nodošanu komisijām

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums - otrreizēja caurlūkošana
Datums: 08.05.2003. 09:41:56 bal019
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok. nr.677 otrreizējo caurlūkošanu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" - otrreizēja caurlūkošana
Datums: 08.05.2003. 09:43:16 bal020
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok. nr.678 otrreizējo caurlūkošanu

Lēmuma projekts "Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku"
Datums: 08.05.2003. 09:47:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.717

Lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Maķedonijā"
Datums: 08.05.2003. 10:06:42 bal022
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.680

Lēmuma projekts "Par 2002.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē"
Datums: 08.05.2003. 10:08:22 bal023
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.710

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 10:11:38 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.685 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 10:20:56 bal025
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 10:21:28 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.675 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 10:22:50 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.676 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 10:25:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 10:26:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.697 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:11:20 bal031
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:12:06 bal032
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:12:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:13:30 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.699 pieņemšanu 3.lasījumā

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:15:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.698 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par arodbiedrībām" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:17:58 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.701 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:18:56 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.589 steidzamību

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:20:26 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.589 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 08.05.2003. 11:21:16 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.589 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:23:56 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.591 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:31:56 bal041
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:35:22 bal042
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:36:08 bal043
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:37:08 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.672 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:39:52 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.682 pieņemšanu 2.lasījumā

Likums par muitas nodokli (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:41:28 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.588 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:42:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.590 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:44:48 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.560 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Apsardzes darbības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:47:00 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.702 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sodu reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:48:04 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.703 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:58:14 bal051
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 11:59:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.704 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 08.05.2003. 12:04:34 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 08.05.2003. 12:16:18 bal054
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 08.05.2003. 12:19:34 bal055
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 08.05.2003. 12:20:16 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.723 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta R.Jurķa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"
Datums: 08.05.2003. 12:21:00 bal057
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.719

Lēmuma projekts "Par deputāta R.Jurķa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā"
Datums: 08.05.2003. 12:21:32 bal058
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.720

Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību" (1.lasījums)
Datums: 08.05.2003. 12:22:58 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.498 pieņemšanu 1.lasījumā