Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi!

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām tās izmaiņām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”, “Nav!”) Tā kā ir iebildumi un runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas, balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Ārlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā - darba kārtības 23. un 24.jautājumu izskatīt tūlīt aiz sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Pieci deputāti lūdz svītrot no darba kārtības 14.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu. Likumprojekts izsvītrots no darba kārtības.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”””. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Tā kā deputāti neceļ iebildumus un runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas, balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā - uzreiz pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 29, atturas - 1. Lēmuma projekts iekļauts sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi. Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Plinera, Buzajeva, Kabanova un Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvā jūsu uzmanībai likumprojektu, kura mērķis ir veicināt denacionalizēto namu īrnieku samilzušo problēmu risināšanu.

Šodien notiks vēl viens pikets, kurā daudzi rīdzinieki pulcēsies, lai izteiktu savu protestu un sašutumu par to, ka valsts ilgstoši ignorē viņu intereses.

Es vēlētos uzsvērt, ka šobrīd ir runa nevis par statistiku, nevis par cipariem, bet par konkrētiem dzīviem cilvēkiem, kuru problēmas risinājums ir jūsu rokās.

Iedomājieties sevi viņu vietā! Tie ir cilvēki, kas dzīvojuši šajos dzīvokļos desmitiem gadu. Pēc likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” pieņemšanas viņiem tika liegta iespēja privatizēt šos dzīvokļus par sertifikātiem, un tagad likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka attiecībā uz šiem dzīvokļiem, sākot ar 2005.gadu, tiks atcelti īres “griesti”. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2005.gadu, namīpašnieki varēs neierobežoti paaugstināt īres maksu, tādējādi radot apstākļus praktiski jebkura īrnieka izlikšanai no dzīvokļa.

Uzdosim sev jautājumu: uz kurieni šie cilvēki ies? Pēdējo desmit gadu laikā ne Saeima, ne valdības institūcijas nav izrādījušas vēlēšanos risināt šo problēmu, mētājušas to kā karstu kartupeli no vienām rokām citās. Tas līdzinās situācijai, kurā ārsts visu laiku atliek smagas slimības ārstēšanu, cerot, ka viņš drīzumā aizies pensijā un šī slimība būs jāārstē kādam citam ārstam. Taču pa to laiku slimība ir kļuvusi hroniska.

Daudzi mani oponenti apgalvo, ka tirgus visu noliks savās vietās. Es piekrītu, ka ar laiku tas tā arī notiks, taču diemžēl ir jākonstatē, ka pašreiz Rīgā ir lētu dzīvokļu deficīts. Uz viena dzīvokļa īrēšanu pretendē vairāki cilvēki, līdz ar to pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu, un tas novedis pie tā, ka īres cenas brīvajā tirgū ir ļoti augstas.

Ko valsts un pašvaldība ir darījušas, lai labotu šo netaisnību un nodrošinātu šos cilvēkus ar dzīvokļiem, kurus tie varētu īrēt vai nopirkt? Jā, pašvaldības ir uzsākušas sociālo māju celtniecību, taču uz dzīvokļiem šajās mājās varēs pretendēt tikai neliela daļa no iepriekš minētajiem cilvēkiem. Turklāt šis process var ievilkties uz daudziem gadiem, taču cilvēki var tikt izlikti jau 2005.gadā.

Vienīgais, ko pašreiz reāli piedāvā valsts, ir tas, ka tiek veidots valsts garantiju fonds, kas dod iespēju denacionalizēto namu īrniekiem ņemt kredītus uz atvieglotiem noteikumiem.

Tas viss, protams, ir labi. Taču problēmu kopumā atrisināt šādā veidā nevar. Jāpiekrīt, ka pozitīvas tendences ir, bet jāteic, ka tas ir tikai šā ceļa sākums, reāli rezultāti vēl nav sajūtami. Pat tad, ja mēs visi kopā sāksim intensīvi risināt šo problēmu - es ceru, ka mēs to darīsim -, rezultāts būs tikai pēc dažiem gadiem.

Mūsu frakcijas - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas - priekšlikums, ka īres “griesti” saglabājami līdz 2008.gadam, ir vērsts tieši uz to, lai dotu mums, valdībai un pašvaldībām laiku efektīvam un taisnīgam risinājumam. Tāpat mūsu frakcijas piedāvātie grozījumi paredz, ka kapitālais remonts vairs nevarēs tikt izmantots par iemeslu īrnieka izlikšanai no dzīvokļa bez līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Un pats galvenais ir mūsu priekšlikums, ka Ministru kabinetam līdz 2004.gada 1.septembrim ir jāizstrādā koncepcija denacionalizēto namu īrnieku problēmas kompleksam risinājumam.

Godājamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka daudzi no šiem cilvēkiem ir balsojuši par jūsu partijām un par jūsu kandidatūrām un ka viņu nostāja gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās būs lielā mērā atkarīga no tā, kā mēs tagad atrisināsim šo konkrēto problēmu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāts Pēteris Simsons. Lūdzu!

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tas, protams, ir ļoti skumji, ka neatkarības 13.gadā vēl nav atrisināts jautājums, kur dzīvot mazturīgiem īrniekiem, kuriem ir jāiet laukā no īpašniekiem atdotiem namiem. Šis jautājums tika apspriests šeit, šajā pašā zālē, arī pirms 13 gadiem, un šobrīd mums tiek ierosināts atkārtot to pašu kļūdu, kura tika izdarīta toreiz, - cerēt, ka problēmu varēs atrisināt, pārliekot no pašvaldības pleciem, kurai ir pienākums rūpēties par savas pilsētas iedzīvotājiem, uz īpašumus atguvušo īpašnieku pleciem. Ja mēs pieņemsim šādu piedāvāto risinājumu, tad arī nākamie desmit vai pat vairāk gadi vēl neatrisinās šo problēmu un nemudinās pašvaldības būvēt municipālos dzīvokļus.

Protams, ir arī kāds cerīgs moments, kas šo situāciju zīmē ne tik drūmās krāsās, kā mums nupat piedāvāja iepriekšējais runātājs. Rīgā un citās pašvaldībās jau ir sākta dzīvokļu celtniecība, tāpēc tuvākajos gados notiks iedzīvotāju pārbīde no vecajām mājām uz jaunām mājām.

Kā jūs atceraties, godājamie kolēģi, pirms neilga laika mēs šeit pat nolēmām dot zināmas garantijas tiem cilvēkiem, kuriem maksātnespējas dēļ vai mājas kapitālā remonta dēļ būtu jāatstāj iepriekšējie dzīvokļi.

Es aicinu balsot pret šādu piedāvāto risinājumu, jo tas ir nevis solis uz priekšu - uz konkrētās problēmas taisnīgu atrisināšanu, bet gan kāpšanās atpakaļ uz padomisko variantu, kad nama īpašnieks ir ļaundaris un galvenais vaininieks, kam ir jāuzliek par pienākumu rūpēties par visiem īrniekiem, ar kuriem īres līgumu ir slēgusi padomju laika namu pārvalde vai kāda cita padomju laika struktūra. Taču patiesībā šis īpašnieks ne pie kā nav vainīgs, turklāt šāda projekta atbalstīšana garantē tikai šo māju tālāku sabrukšanu.

Es aicinu balsot pret šādu projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 19. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vēlētāju reģistra likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manas uzstāšanās mērķis ir nevis kritizēt likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” pēc būtības, bet izteikt iebildumu pret Ministru kabineta likumdošanas stilu. Pašlaik Saeimas komisijās jau atrodas Alkohola aprites likums, kurā pirmajā lasījumā tika iebalsotas tikai dažas ne visai svarīgas izmaiņas. Ja valdības speciālisti būtu pasekojuši līdzi šā likumprojekta virzībai Saeimā, viņiem nebūtu vajadzības atvērt šo likumu no jauna, lai atkal mums piedāvātu trīs nelielas izmaiņas.

Es esmu pārliecināts, ka atbildīgās komisijas deputāti neiebildīs pret to, lai šos no valdības saņemtos grozījumus varētu izskatīt jau atvērtā likumprojekta otrajā lasījumā.

Kolēģi! Lai samazinātu papīru kaudzes apriti Saeimā, lai nepieļautu paralēlu dokumentu bezgalīgu cirkulēšanu, lūdzu, nobalsosim pret ierēdņu slikto likumdošanas stilu!

Sēdes vadītājs. Paldies. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka šī komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Ir. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 36. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” līdz 2003.gada 4.decembrim pulksten 11.00. Vai kāds vēlas debatēt? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 31, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Jau Saeimas iepriekšējā sēdē es Ārlietu komisijas vārdā ziņoju par vairāku līgumu denonsēšanas nepieciešamību sakarā ar mūsu paredzamo iestāju Eiropas Savienībā.

Arī šis Saeimas priekšsēdētāja biedra nosauktais likumprojekts ir skatāms šādā pašā kontekstā, un tātad ir nepieciešama šā attiecīgā līguma denonsēšana līdz mūsu iestājai Eiropas Savienībā.

Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma lūgt Saeimu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Paldies.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Vaidere. Godātie deputāti! Mēs būtu ļoti gandarīti, ja jūs varētu atbalstīt mūsu ierosinājumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt šodien līdz pulksten 10.30, un noteiktu, ka likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā veicama 11.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Ungārijas Republikas aizsardzības ministru un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru par Nīderlandes medicīniskās operatīvās ārstniecības iestādes izveidošanu un uzturēšanu Starptautisko drošības atbalsta spēku III sastāvā Kabulas starptautiskajā lidostā Afganistānā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Kā jūs atceraties, šā gada 6.februārī Saeima nolēma, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība tiek nosūtīta dalībai operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes kontingenta sastāvā.

Lai gan ir notikusi rotācija, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība turpina piedalīties misijā, un tādēļ ir nepieciešams jauns Saeimas lēmums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību misijā Afganistānā.

Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 10.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatām lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”.

Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis.

Ģ.-V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamie deputāti! Saeimas sēdes vadītāja kungs! Man ir šī iespēja šodien nākt jūsu priekšā, lai runātu par šo jautājumu. Gribu teikt, ka ar savu klātbūtni jūs ir pagodinājis arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Zeibota kungs, kurš tepat arī sēž.

Sākšu savu uzrunu ar to, ka teikšu, ka es vēl labi atceros to situāciju un spraigo sēdi, kurā jūs visi piedalījāties, — sēdi šā gada 20.martā. Toreiz mēs lēmām par nepieciešamību atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju nr.1441, kas deva Latvijai iespēju Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vadītās koalīcijas sastāvā piedalīties misijā Irākā, piedalīties visu to jautājumu risināšanā, ar kuru diskutēšanu, vērtēšanu aizvadītā gada laikā ir nodarbojušās daudzas un dažādas starptautiskās organizācijas un, protams, arī Latvijas politiķi un masu mediji.

Man īsti nav skaidrs, vai man būtu garāk vai īsāk ar jums šeit jārunā, bet es aicinu kaut nedaudz ieklausīties tajā, ko es teikšu, lai jums tiešām būtu pārliecība par to, kāds ir jūsu personīgais lēmums un attieksme tajā brīdī, kad jūs ar balsošanu lemsiet par jums priekšā liktā, Ministru kabineta sagatavotā lēmuma projekta apstiprināšanu.

Tātad runa ir par to, ka ir nedaudz mainījusies starptautiskā situācija. Ir daudzas un dažādas debates bijušas, un, kā mēs redzam, pašreiz jau ir runa par to, ka nākamajā gadā starptautiskie spēki, koalīcija jau faktiski būs pilnā mērā ieguvusi Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu, un šajā sakarā ir pieņemtas arī konkrētas Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas.

Gribu teikt, ka tas nav bijis vienkāršs process, jo starptautiskajai sabiedrībai, kā arī atsevišķām valstīm, institūcijām, dažādām aliansēm ir bijuši dažādi viedokļi par to, vai bija nepieciešams risināt Irākas valsts, tās iepriekšējā režīma pastāvēšanas jautājumus ar tādiem vai citādiem, to skaitā militāriem, līdzekļiem.

Gribu teikt, ka mana personīgā pārliecība un, es domāju, daudzu personīgā pārliecība ir tā, ka to viedokļi, kuri cenšas šo situāciju uzskatīt par militāru intervenci pret irākiešu tautu, nav atbalstāmi, jo skaidrs ir tas, ka šī cīņa bija nepieciešama, lai dotu pretsparu terorismam, tā cēloņiem, veicinātājiem, un tātad nekādā mērā šie pasākumi, kuri prasa militāru rīcību, nav vērtējami kā cīņa pret Irākas tautu vai pat, jāsaka, pret tajā valdošajām reliģijām. Cīņa ir pret vecā režīma un Sadama piekritējiem.

Kas ir mainījies šā gada laikā, līdz šim brīdim, kurā mēs sākam apspriest nepieciešamību pagarināt mandātu arī Latvijas karavīriem?

Gribu teikt, ka man ir bijusi iespēja pēdējo mēnešu laikā ne tikai apmeklēt Irāku, bet arī piedalīties Eiropas Savienības un NATO ministru - gan aizsardzības ministru, gan arī ārlietu ministru - sanāksmēs, diskusijās, un gribu teikt, ka tās pretišķības, kuras, piemēram, vācu, franču, beļģu nelielās koalīcijas vidē pastāvēja attieksmē pret Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vadīto koalīciju, patiesībā ir nogludinātas. Gribu teikt, ka šādās tikšanās reizēs tiek nopietni diskutēts, kā atrisināt situāciju. Un, kā es jau minēju, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcija, kas pieņemta 16.oktobrī, liecina par to, ka vairs netiek sevišķi diskutēts par to, kāpēc radās šī situācija, vai bija iespējams ar mazāk radikāliem līdzekļiem risināt problēmu, bet tiek runāts par to, kā tiešām pilnveidot Irākas pārvaldi un palīdzēt nodibināt šo pārvaldi tādu, lai tā būtu tieši pašu irākiešu rokās.

Gribu teikt, ka man pašam personīgi, pirms deviņiem mēnešiem jūsu priekšā nākot un domājot par to, kāda būs situācija Irākā, bija lielas bažas par to, kā šī situācija risināsies.

Neatkarīgi no tā, ka mēs katru dienu varam saņemt ziņojumus par incidentiem, par teroristu uzbrukumiem no dažādiem slēpņiem un ar dažādām partizānu cīņas metodēm, kas vērsti pret stabilitātes ieviešanu šajā valstī, un neskatoties uz to, ka šis iepriekšējais mēnesis ir bijis sarežģīts (tas ir bijis ramadāna mēnesis, kas ir varbūt bijis īpašs cīņas aicinājums tieši teroristiem, jo, viņu izpratnē, ramadāna mēnesis varētu būt viņiem veiksmīgs), domāju, ka situācijai ir pozitīvs risinājums un pozitīvas iespējas.

Domāju, ka starptautiskajai koalīcijai pašreiz ļoti svarīgi ir panākt ne tikai ekonomikas, ne tikai drošības situācijas stabilizēšanu Irākā, bet arī atrast tos mehānismus, kuri nodrošinātu, lai tieši pati irākiešu nācija, tautas, kas apdzīvo šo teritoriju, spētu uzņemties un uzņemtos atbildību par savas valsts tālāko attīstību, pārņemtu savās rokās gan ekonomiskos mehānismus, gan arī drošības mehānismus, kas ir saistīti ar policijas darbu, robežu apsardzību un, protams, arī bruņotajiem spēkiem. Tāpēc Irākā rit pietiekami intensīvs darbs tieši pašas Irākas valsts pārvaldes spēju attīstīšanai.

Nedaudz par Latvijas karavīriem, kuri piedalījās šajās darbībās aizvadītajā periodā. Latvija nostājās, domāju, vīrišķīgā un arī atbildīgā pozīcijā. Pagājušajā pusgadā lielākais mūsu karavīru skaits Irākā bija 150. Karavīri tur piedalījās brīvprātīgi, un, tiekoties personīgi gan ar tiem, kuri dien Irākā, gan ar tiem karavīriem, kuri ir atgriezušies no Irākas, gan arī saņemot iknedēļas ziņojumus no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gribu teikt, ka mūsu karavīru morāle ir tiešām augsta. Viņi pauž gandarījumu par to, ka piedalās svarīgu un komplicētu starptautisku uzdevumu risināšanā un ka ar savu profesionālo attieksmi, ar savu profesionālo varēšanu spēj palīdzēt šādu sarežģītu jautājumu risināšanā.

Protams, daudzi no jums zina, ka arī mums ir bijis jāsaskaras ar virkni problēmu, kuras bija saistītas galvenokārt ar vienības sagatavošanu un varbūt arī ar tās darbības nodrošināšanu. Par to ir runāts, par to arī Saeimas deputāti ir uzdevuši jautājumus. Esam centušies arī sniegt konkrētas atbildes, taču var teikt, ka šīs problēmas ir risinātas, ka gan objektīvie, gan arī subjektīvie jautājumi ir atrisināti.

Latvijas karavīru kontingentam bija vairākas dislokācijas vietas. Mūsu virsnieki, instruktori un karavīri piedalījās dažādos darbos - gan koalīcijas štāba darbā, gan arī konkrētās vietās, kur mūsu lielākās vienības - gan apgādes vienība, gan arī mūsu kājnieku rota - pildīja sev uzticētās funkcijas, uzņēmās atbildību par konkrētām Irākas teritorijām un par veicamajiem uzdevumiem.

Gribu teikt, ka attiecībā uz apgādes jautājumiem šai otrajai rotācijai ir kāda jauna nianse. Mūsu karavīri tiks sagatavoti patiesībā jau šeit uz vietas un nodrošināti, ja tā var teikt, no mūsu pašu Nacionālo bruņoto spēku noliktavām. Tāda ir atšķirībā no pirmās rotācijas, kad diezgan daudz ekipējuma un bruņojuma, pat atsevišķas būtiskas apgādes pozīcijas mums bija jāsaņem no Amerikas Savienoto Valstu vai Polijas partneriem. Un mums nācās pārliecināties par to, ka šajā laikā mūsu partneriem bija virkne, gribētu teikt, objektīvu grūtību, jo atsevišķas ekipējuma un bruņojuma sastāvdaļas arī šīm valstīm nebija pieejamas tik lielā skaitā, lai saskaņā ar līgumos paredzēto nodrošinātu starptautisko koalīciju.

Gribu teikt, ka nākamais mūsu kontingents būs 110 karavīri, tātad mēs nedaudz samazinām šo savu karavīru klātbūtni un cenšamies karavīrus koncentrēt vienuviet - daudznacionālajā Polijas vadītās divīzijas sastāvā. Mēs sava pēdējā ceļojuma laikā gūtās atziņas esam pauduši arī Polijas militārajai vadībai, un Polijas militārā vadība mūsu ieteikumus ir ņēmusi vērā. Līdz ar to varētu teikt, ka sadzīves problēmas, sadzīves apstākļi un drošība nepārtraukti tiek uzlabota, un tā situācija, kāda tā tiešām varbūt bija pirmajos mēnešos pēc militārās fāzes pabeigšanas, šodien jau ir diezgan jūtami mainījusies, tāpēc varētu teikt, ka sadzīves rakstura pamatā vairs nepastāv. Tās visas ir atrisinātas.

Es gribētu vēl nedaudz paraksturot šo situāciju un vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas līdzdalībai Irākas atjaunošanā un demokratizācijā nav tikai militāra nozīme vai militāra pieskaņa. Gribu teikt, ka arī Ārlietu ministrijas speciāli nozīmēti darbinieki iepriekšējā periodā ir piedalījušies sarunās par Irākas atjaunošanu, tieši skarot jautājumus, kas saistīti ar Irākas ekonomikas un tautsaimniecības stabilizāciju.

Mans vērtējums pēc vizītes Irākā ir tāds, ka Latvijai būtu jācenšas atrast un definēt savas intereses šajā reģionā, un, ja mūsu uzņēmēji, biznesmeņi vēlas te iegūt kaut kādas pozīcijas, slēgt kontraktus šajā zemē, tad mūsu valstij būtu jādomā par to, ka mums ir jāsūta savi pārstāvji tieši uz pagaidu administrācijas pārvaldi, kurā arī mūsu speciālisti dažādās nozarēs apgūst pieredzi, iepazīstas ar situāciju Irākā, tiekas ar vietējiem administratoriem, un tādējādi viņi tiešām var dot nepieciešamo informāciju visiem tiem mūsu, es gribētu teikt, aktīvajiem cilvēkiem - uzņēmējiem, tautsaimniekiem -, kuriem ir interese tieši šajā reģionā nākotnē attīstīt kādus stratēģiskus projektus.

Bez tam es gribētu teikt, ka te ir zināms paradokss: no vienas puses, mēs redzam, ka pasaule kļūst mazāka un ka Latvija iesaistās diezgan lielos globālos projektos saistībā ar drošības aspektiem, bet, no otras puses, protams, ģeogrāfiski šis reģions ir diezgan tālu, un Latvijai tas ir nepazīstams.

Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka dalība Irākas atjaunošanā acīmredzot no Latvijas puses nevar aprobežoties tikai ar šādu militāru līdzdalību, bet, protams, šodienas lēmums ir saistīts ar militāro līdzdalību.

Un vēl. Runājot par līdzšinējiem ieguvumiem, gribu teikt, ka mūsu līdzdalība miera nodrošināšanā Irākā ir pamanīta, tā tiek respektēta. Domāju, ka Latvija ir ieguvusi apņēmīga un stingra partnera reputāciju. Pret mūsu valsts pārstāvjiem dažāda mēroga sanāksmēs izturas ar cieņu, uzklausa mūs. Te es gribētu minēt ne tikai mūsu Prezidenti, bet arī tos mūsu pārstāvjus, kuri zemākos līmeņos runā par Latvijas atbildību, par līdzdalību, arī pauž jūsu lēmumu pilnvarojumu un mūsu konkrēto viedokli. Tātad es gribu teikt, ka tas ir ļoti būtiski mūsu valsts, mūsu politiķu un mūsu uzņēmēju pašapziņas celšanai un atpazīstamībai, beigu beigās arī tā nepieciešamā starptautiskā stāvokļa iegūšanai, kādu mūsu valsts gaida un kādu mūsu valsts beigu beigās ir arī pelnījusi.

Būtiski ir atzīmēt arī to, ka mūsu karavīri, protams, ir ieguvuši pieredzi gan Latvijā, veidojot mūsu karavīru atbalsta sistēmas, gan arī, no otras puses, šādā, es gribētu teikt, pat ļoti sarežģītā, komplicētā, riskantā operācijā. Pieredze ir ļoti vērtīga, un es domāju, ka veselīga ir arī pašapziņa.

Es savu runu nobeigšu varbūt ar tādu vērojumu. Dažkārt, apskatot situāciju Irākā, to cilvēku viedokļi, kuri varbūt ir diezgan radikāli noskaņoti “pret”, kuri mēģina atrast šajā starptautiskās koalīcijas rīcībā negatīvas nianses, kuri vienmēr apgalvo, ka šī ir okupācija, ka tā ir uzspiesta lieta un ka tā neatbilst Irākas tautu un nāciju interesēm, gribu teikt, ka pavisam nesen, pirms dažām dienām, Anglijas televīzijā bija diezgan plaša diskusija, uz kuru bija uzaicināti gan militārie, gan politiskie darbinieki, arī bijušie aizsardzības ministri, un jautājumu uzdevēji nebūt nebija draudzīgi, varētu teikt, valsts administratīvajiem pārstāvjiem, taču tajā izskanēja arī kādas tieši Irākā veiktas aptaujas secinājumi.

Un ko tad saka pati irākiešu tauta un ko mēs pēc šīs aptaujas rezultātiem varam spriest? Uz jautājumu, vai Irākas cilvēki tic tam, ka pēc šo operāciju pabeigšanas Irākā ir iespējams stabilizēt situāciju, vērst visu uz Irākas sakārtošanu, ka Irākā būs jauna, demokrātiska, mūsdienu prasībām atbilstoša pārvalde, vai arī domā, ka Irāka nespēs atrisināt šos uzdevumus, ka tā kritīs atpakaļ līdzīgā režīmā, kāds bija Sadama Huseina laikā, tad jāsaka, ka šīs aptaujas rezultāti Irākā pēc būtības bija ļoti pārsteidzoši, jo 67% no Irākas iedzīvotājiem pauda ticību tam, ka Irāka spēs radīt jaunu, godīgāku valsts administrāciju - tādu administrāciju, kura ievērojami atšķirsies no tās administrācijas, kāda bija iepriekšējā diktatūrā, iepriekšējā totalitārajā režīmā. Un es domāju, ka tas tomēr ir ļoti būtiski, ņemot vērā to, ka tikai divi Irākas tautas procenti ir noskaņoti pesimistiski, kuri uzskata, ka panākumu nebūs un ka irākieši atkal nonāks līdzīgā situācijā, kāda tā bija pirms tam, iekams starptautiskie spēki uzņēmās šo operāciju, lai mainītu režīmu, lai mainītu valsts pārvaldi un vērstu visas lietas uz pozitīvo pusi cīņā pret starptautisko terorismu, lai mazinātu draudus starptautiskajai sabiedrībai un demokrātiskajai pasaulei.

Paldies par man veltīto uzmanību! Ceru, ka jūsu debates būs ražīgas un ka, protams, tiks saņemts arī jūsu atbalsts Ministru kabineta iesniegtajam lēmuma projektam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki! (Smiekli zālē.)

Vakar jūs visi redzējāt televīzijas raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Tā bija diskusija, kurā pārliecinošu uzvaru guva kara pretinieki, bet mūsu valstsvīri izskatījās kā zuši pannā, tāpēc ka viņu argumenti nebija pārliecinoši. Kristovska kungs, tie nebija pārliecinoši!

Un tajā raidījumā piedalījās arī viens cilvēks, kas bija bijis Irākā, - Māris Bergholds, vienkāršs latviešu students. Taču šodien mēs nerunāsim par to, vai ir vērts studentiem braukt uz Irāku vai ne.

Šodien runāsim par to, vai mums ir vērts saglabāt Latvijas kontingentu Irākas teritorijā vai vajag to izvest. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi! Runā!”)

Vakar aizsardzības ministrs Kristovskis daudz ko pateica Ārlietu komisijas deputātiem: tomēr Latvijas dalībai amerikāņu militārajā okupācijā trūkst tiesiska pamata. Likumprojektā minētā ANO rezolūcija nevar likt apšaubīt to faktu, ka Irākas valsts tika vardarbīgi iznīcināta, lai gan reāli neapdraudēja savus kaimiņus. Varbūt Huseina režīms gluži nebija demokrātijas paraugs, tomēr tas bija pietiekami vājš (Starpsauciens: “Nelasi!”), lai nekļūtu par agresijas vai terorisma cēloni. Pilnīgi pretēji tam, piesedzoties ar melīgu informāciju par masu iznīcināšanas ieroču esamību Irākā, ASV un Lielbritānija uzsāka operāciju, kurai līdz šim brīdim nav pievienojies vairākums Eiropas Savienības valstu.

Kas šodien notiek Irākā? Nepaiet ne diena, kad sabiedroto karavīri neupurētu savas dzīvības mītiskas “Irākas demokrātijas” labā. Tajā pašā laikā Vašingtonā jau notiek apspriede par to, lai sadalītu Irāku trijās valstīs: sunnītu, šiītu un kurdu zemēs. ASV Starptautisko attiecību padomes prezidents Leslijs Gelbs klaji raksta avīzē “The New York Times”, citēju: “Nedz Baltais nams, nedz Kongress nav labvēlīgi noskaņots lielāka skaita karavīru sūtīšanai uz Irāku, tāpēc vajag internacionalizēt Irākas okupāciju.” Citāta beigas.

Es atkārtoju: okupāciju! Tā raksta “The New York Times”. Vēsturē jau bijuši gadījumi, kad skaitliski nelieli militāri kontingenti piedalījās pavisam svešu kara plānu realizācijā. Kāda jēga, piemēram, bija sūtīt Slovāku divīzijas karot tālaika Krievijā Otrajā pasaules karā? Protams, nekāda.

Ko bija pazaudējuši Ziemeļkorejā Turcijas karavīri, kas gāja tur karot kopā ar amerikāņiem? Neko.

Vai mēs varam tagad mierīgi skatīties uz to, ka atbildīgie valstsvīri bezkaunīgi tirgojas ar Latvijas atbalstu mums pilnīgi pretīgajā militārajā avantūrā?

Protams, daži var man iebilst, ka mēs esam taču NATO dalībvalsts un mums ir jārūpējas par Ziemeļatlantiskās alianses solidaritāti. Taču Irākas karš līdz šim brīdim nav NATO akcija, un, kā teica ievērojamais politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs Māris Gulbis intervijā krievu informācijas aģentūrai “Regnum”, “Latvijā NATO karabāzes nebūs, par to, manuprāt, Bušs ar Putinu jau lēma.” Citāta beigas.

Lūdzu nebalsot par šo lēmuma projektu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kabanova kundze… atvainojos, kungs!

Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Jums nupat tika atskaņota ļoti emocionāla, ar dažādām frāzēm un dažādiem citātiem safabricēta uzstāšanās, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par to, kāpēc un kāds tad īsti ir Latvijas uzdevums un kāpēc mēs tur esam, un kāpēc mums tur ir jābūt vai nav jābūt.

Protams, ģeogrāfiskajā ziņā Irāka atrodas tālu no Latvijas. Ļoti tālu! Mums liekas, ka uz mums tas viss neattiecas: tas vispār ir kaut kur nezin kur, un kāpēc mums vispār ir tur jābūt un kaut kas tur ir jādara?

Taču, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, Latvija ne tikai saņem priekšrocības, papildu drošību un ekonomiskos stimulus, papildu ietekmi starptautiskajās attiecībās… Tas ir tas, ko mēs saņemam. Taču nekas - pat, pēc elementāras fizikas likumiem, nekas! - šajā pasaulē nenotiek tāpat vien. Tāpēc vienlaikus pieaug arī mūsu politiskā atbildība un ieguldījums starptautiskajā politikā.

Būdama NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija nevar nepievērst uzmanību tam visam un neiesaistīties tajās problēmās un to risināšanā tajos reģionos, kurus par svarīgu interešu zonu uzskata un kuros ir iesaistītas gan NATO, gan Eiropas Savienība.

Tuvie Austrumi un Vidējie Austrumi, arī Irāka, ir viens no tādiem reģioniem. Un mūsu starptautiskā atbildība ir tā, ka mēs nevaram izlikties, ka tas uz mums neattiecas. Šā gada 15.oktobrī ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju nr.1511, kas sniedz juridisko pamatu (juridisko pamatu - es atkārtoju!) Irākas stabilizācijas spēkos iesaistīto valstu loka paplašināšanai. Pieņemot šo rezolūciju, pat lielākie Irākas kara oponenti ir atzinuši, ka ir nepieciešama starptautiskās sabiedrības vienotība, lai paveiktu ASV uzsākto Irākas atjaunošanas procesu. Līdz ar rezolūcijas apstiprināšanu arvien vairāk valstu iesaistīsies Irākas atjaunošanā. Tas pierāda, ka jau no paša sākuma, pieņemot lēmumu par līdzdalību koalīcijas spēku operācijā Irākā, Latvija ir izdarījusi pareizo izvēli.

Pašreizējā situācija Irākā liecina, ka šos uzbrukumus un teroristiskos aktus, par kuriem mēs dzirdam un kurus televīzijā redzam katru dienu, un kuri ir tiešām šausmīgi (es domāju, ka ne viens vien no mums, sēžot pie televizora un skatoties ziņas katru dienu un redzot, kas tur notiek, tiešām ar šausmām domā, vai tas nevarētu notikt arī ar Latvijas puišiem), - ka šos šausmīgos teroristiskos aktus organizē ne tikai Sadamam Huseinam lojālie. Tos organizē arī starptautiskie teroristi, kuriem ir izdevīgi, lai arī mēs, kas atbalstām šos demokrātiskos procesus tajā valstī, domātu, ka uz turieni nedrīkst sūtīt... jo tas rezultāts var būt tāds, kādu mēs katru dienu redzam, tāds, kāds ir diemžēl citās mums draudzīgajās valstīs... Šo uzbrukumu mērķis ir nepieļaut situācijas stabilizāciju un Irākas atjaunošanu. Un būtiski ir saprast, ka starptautiskajai sabiedrībai tas ir būtiski - nepieļaut šo spēku uzvaru, jo destabilizēta Irāka... un, ja tas Irākā turpināsies, tad tas būs drauds ne tikai Irākai. Tas ir drauds visai starptautiskajai drošībai, tas ir drauds arī Latvijas drošībai. Tāpēc ļoti svarīgi ir panākt situācijas stabilizāciju Irākā un Irākas atjaunošanu. Stabila un attīstīta Irāka būtiski mainīs situāciju reģionā un pozitīvi ietekmēs Tuvo Austrumu miera procesu. Domāju, ka katrs no mums zina, ka situācija Irākā ir sarežģīta. Tomēr koalīcijas valstu mērķis ir nepārprotami skaidri nosprausts. Varas nodošanai pašu Irākas pilsoņu rokās ir jānotiek, cik vien ātri iespējams, jo tikai tad, ja vara būs pašu irākiešu rokās, tad nebūs... tad tiks novērsti visi šie iebildumi, kas izskanēja arī nupat Kabanova kunga runā. Taču līdz tam ir jānodrošina, lai situācija Irākā būtu tiktāl stabila, ka tur var izveidoties stabila pašu irākiešu valdība. Šodien, domājot par Irāku, mums ir jāatceras arī mūsu pašu nesenā pagātne. Šī pagātne tiešām ir nesena, katram tā vēl ir absolūti dzīva atmiņā. Gadu desmitiem ilgi latvieši cīnījās pret totalitāro komunistisko režīmu, kas nežēlīgi apspieda citādi domājošos pilsoņus, nepieļāva vārda brīvību un normālu ekonomisko attīstību, izolēja no sadarbības ar citām valstīm un tautām. Paralēles ir viegli saskatāmas. Mūsu pašu piedzīvotais Latvijā neļauj mums stāvēt malā šobrīd, kad Irākas tauta veido sev labāku nākotni. Tas ir mūsu morāls pienākums - palīdzēt viņiem šo nākotni uzcelt. Un ir jādomā, ka līdz ar to nākotnē Latvija kļūs par nopietnu sadarbības partneri arī Irākai. Jāpateicas mūsu karavīriem par to, ka Latvija ir mainījusi savu lomu ne tikai Irākā, bet arī starptautiskajā plāksnē kopumā. Nevar noliegt, ka ir mainījies ārvalstu priekšstats par Latviju. Nevaram gaidīt, ka par Latviju spriedīs tikai pēc mūsu sasniegumiem futbolā vai kādā citā sporta veidā un ka Latviju atzīs un atpazīs tikai tādēļ vien, ka mēs esam sarīkojuši Eirovīzijas festivālu. Tā ir tikai mākslas un kultūras, un sporta visaptverošā vara, kuras dēļ Latviju atpazīst. Latvija ir valsts! Latvija ir valsts, un tai kā valstij ir jāapliecinās valstiski. Un valsts var valstiski apliecināties tikai tad, ja viņa sevi izpauž arī šādā jomā, parāda sevi kā starptautiskas sadarbības partneri. Un tādā veidā Latvija no valsts, kas tiecās pēc drošības un stabilitātes, ir kļuvusi par valsti, kas pati var sniegt nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Mēs vairs neesam tikai drošības patērētāji, bet kļūstam arī par tās veicinātājiem. Mēs esam nostiprinājuši saites ar saviem sabiedrotajiem, jo apliecinājām, ka esam gatavi dalīt atbildību un savu spēku robežās dot ieguldījumu starptautiskā miera stiprināšanā. Tieši šā apstākļa dēļ mēs tagad droši varam sagaidīt mūsu sabiedroto atbalstu brīdī, kad drošība būs apdraudēta. Mēs nevienu brīdi nedrīkstam aizmirst to un justies tā, ka mūsu drošība nav apdraudēta. Arī mēs varam nonākt tādā situācijā.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir tāds, ka mēs vienkārši nevaram atļauties būt vieni un nemeklēt sabiedrotos, kas būtu gatavi sniegt atbalstu arī mums grūtos brīžos. Mums pašiem ir jāatbild uz jautājumu, vai mēs vēlamies veidot Latvijas drošības politiku, kas balstīta uz ciešu sadarbību ar sabiedrotajiem, vai arī mēs vēlamies atkārtot tās kļūdas ārpolitikā, ko Latvijas politiķi pieļāva jau 30. un 40. gados. Es esmu pārliecināta, ka mums ir jāmeklē šie sabiedrotie un jābūt ar viņiem kopā.

Mēs varam būt lepni par mūsu karavīriem, kuri veiksmīgi pilda savus pienākumus ne tikai Irākā, bet arī Afganistānā, Bosnijā un Kosovā. Savā ziņā tas ir apliecinājums tam, kā ir mainījusies Latvijas loma starptautiskajā drošībā, un arī tam, cik atšķirīga ir kļuvusi izpratne par mūsu drošību un draudiem.

Par galvenajiem draudiem mūsdienu drošībai ir kļuvis starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās un reģionālie konflikti. Diemžēl šos draudus vairs nevar novērst ar tradicionālajiem līdzekļiem, kā tas bija “aukstā kara” laikā. Mūsu drošība ir atkarīga no tā, cik lielā mērā mēs varam rast sabiedrotos un dot mūsu praktisko ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanā. Mūsdienu starptautiskā drošība lielā mērā ir atkarīga no starptautiskās sabiedrības spējas aktīvi rīkoties un neļaut terorismam attīstīties jau pašos pirmsākumos.

Mums nevienam nav jāslēpj fakts, ka latviešu karavīri Irākā godprātīgi veic savu grūto darbu. Latviešu karavīru profesionalitāte guvusi pelnītu atzinību viņu ieroču brāļu - citu koalīcijas valstu karavīru - vidū, kā arī pārējo sabiedroto valstu politiskajās aprindās. Tas ir novērtēts, un tas ir pamanīts.

Šajā sakarā es gribētu atzīmēt, ka ASV Valsts sekretārs Kolins Pauels šā gada 2.decembrī ir nosūtījis atzinības vēstuli Latvijas ārlietu ministrei. Šajā vēstulē ir uzteikts Latvijas ieguldījums un izteikta cerība, ka Latvija turpinās palīdzēt Irākas pilsoņiem viņu valsts atjaunošanā un demokrātiskas sistēmas izveidošanā. ASV Valsts sekretārs norāda: “Amerika ir pateicīga par latviešu karavīru padarīto un cer, ka Latvija turpinās savu militāro klātbūtni Irākā šajā izšķirošajā brīdī.” Tādējādi Latvijas karavīru dalība Irākas operācijā ir saistīta ar mūsu sabiedrotajiem un drošību pasaulē kopumā, tā stiprinās arī mūsu pašu - Latvijas drošību. Mēs nevienu brīdi nedrīkstam aizmirst to, ka šis lēmums, ko mēs šodien pieņemsim, nav tikai lēmums par Latvijas līdzdalību notikumos Irākā. Tas ir lēmums arī par mūsu, Latvijas, drošību nākotnē, tas ir lēmums par to, kā pasaule skatīsies uz mums kā uz sabiedrotajiem, jo ir valstis, kur mums ir sabiedrotie, bet blakus mums ir arī tādas valstis, kurām būtu ļoti izdevīgi, ka mēs šodien šādu lēmumu nepieņemtu.

Es aicinu atbalstīt šo lēmumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem martā mēs, Saeima, devām pilnvarojumu piedalīties misijā Irākā. Zaļo un zemnieku savienības frakcija toreiz atbalstīja šo misiju, jo mums bija doma - un tā tas arī bija, - ka mēs dodamies nevis karot, bet glābt cilvēkus. Glābt cilvēkus, kuri tur bija nonākuši grūtībās. Mēs piekritām, jo mums toreiz teica, ka Irākā esot kodolieroči, arī ķīmiskie ieroči. Un mēs sapratām, ka tas ir nopietni, jo tāda valsts var būt drauds visai pasaulei. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Kas tad notika Irākā? Huseina režīms nu tika gāzts, bet kodolieroči nav atrasti. Neatrada arī nopietnus militāros resursus.

Ko atrada? Atrada naftu. Tagad mums piedāvā vēlreiz pagarināt šo misiju un ar armijas palīdzību pilnveidot Irākas valsts pārvaldi. Es gribu teikt, kolēģi, tā nav “zaļa doma”. Ar armiju valsts pārvaldi nevar pilnveidot!

Parunāsim par Apvienoto Nāciju Organizāciju. 1992.gadā man kā Latvijas pilnvarotam “sūtnim”, sūtnim pēdiņās, bija iespēja piedalīties šajā pasaules konferencē “Vide un attīstība” Riodežaneiro, kur sanāca kopā vairāk nekā 120 valstis un sprieda par to, kā varētu glābt pasauli, jo pasaule ir apdraudēta. Pasaule ir ekoloģiskās krīzes priekšvakarā, un šīs ekoloģiskās krīzes galvenais iemesls ir pārmēra patēriņš - pārmēru liela energoresursu izmantošana. Šo naftas energoresursu izmantošanas rezultātā vide tiek sagrauta, un saujiņa attīstīto valstu cilvēku pakļauj riskam visu zemeslodi, un tāpēc ir nepieciešams veikt steidzamus pasākumus, lai pārtrauktu globālās klimata izmaiņas.

1998.gadā es piedalījos jau Kioto protokola pieņemšanā Japānā, kur vairāk nekā 130 valstis vienojās par pasākumiem, kā samazināt globālās klimata izmaiņas, globālo sasilšanu. Un ko jūs domājat! Amerikas Savienotās Valstis vairāku dienu garumā tielējās un neparakstīja šo protokolu, bet pārējās 130 valstis gaidīja viņu lēmumu. Šo lēmumu varēja pieņemt tikai tad, kad konferences organizētājs - Japānas premjerministrs pa tiešo telefona vadu pazvanīja uz Vašingtonu prezidentam un prezidents labvēlīgi deva atļauju parakstīt Kioto protokolu.

Ko mēs redzam šodien? Kas boikotē šo Kioto protokolu? ASV ir pateikusi skaidru “nē”, jo tai interesē šie naftas resursi - interesē tas, lai šo naftu vairāk dedzinātu, jo uz šīs naftas ir balstīta pasaules varenība. Un pirms dažām dienām arī Krievija pateica: “Nē!” Krievija pateica: “Nē!” Tā bija vienīgā cerība, lai vēl ratificētu Kioto protokolu un beidzot mēģinātu pavērst par labu šo pasaules bojāeju.

Un kas tad ir kopīgs šīm abām valstīm? Viena karo Irākā, otra karo Čečenijā. Čečenijā ir ar naftu saistītas lietas, un arī Irākā ir ar naftu saistītas lietas. Un tad nu man iznāk teikt to, ko es gribu teikt: ““Zaļie” ir pret militāra spēka lietošanu naftas karos un ticības karos!”

Es gribu pateikt vēl vienu tēzi: draudi šo karu dēļ pasaulē pieaug, nevis mazinās! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Pieaug draudi! Draudi arī Latvijā pieaug, jo mēs, lūk, iesaistāmies ne jau mūsu interešu aizstāvībā, jo Latvijai tur īstenībā nav nekādu globālu stratēģisku interešu, bet mēs vienkārši skrienam pakaļ kādam, kas mums norāda, kur mums vajadzētu skriet. Un tāpēc es gribu sacīt, ka mums vajadzētu vairāk domāt par tiem draudiem, kuri apdraud Latviju, un Latviju apdraud, piemēram, Salaspils kodolreaktors.

Ja nu mēs esam tik drosmīgi un iesaistāmies šajā globālajā krīzē un militārajā konfliktā, tad mums vismaz vajadzētu dabūt šo kodolreaktoru ārā no Latvijas un izvest šo kodoldegvielu, jo šī problēma ir ļoti svarīga. Tas ir drauds Latvijai, un mums vajag veikt draudu analīzi. Tad šī draudu analīze parādītu, kas ir lielāks drauds šobrīd Latvijai. Ja mēs iesaistāmies šajā konfliktā, tad mums šie militāristi varētu dot padomu, kā šos draudus mazināt.

Es gribu atgādināt vēl vienu gadījumu, kolēģi! Runa ir par to, kā izgāja mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kuri ļoti gribēja cīnīties par neatkarību no Krievijas energoapgādes jomā. Un tad viņi mums teica, ka viņiem esot jāceļ Būtiņģes termināls, kas gādāšot par visas Baltijas energoapgādes drošību un neatkarību no Krievijas.

Un tad viņi šīs neatkarības vārdā ieguldīja milzīgus valsts resursus, jo amerikāņi teicās nodrošināt šo neatkarību no Krievijas, un tāpēc Lietuvas valsts “pumpēja” iekšā savas valsts budžeta līdzekļus Būtiņģes celtniecībā. Kad “zaļie” Latvijā, kas protestēja pret Būtiņģes terminālu, uzkāpa uz tā un pieķēdējās, un deva pasaulei iespēju paskatīties, kas īstenībā notiek, tad lietuvieši teica, ka “zaļie” aizstāvot prokrievisko naftasvadu Latvijā un ka viņi, lūk, esot noskaņoti amerikāniski, ka viņi pārdošot šo objektu Viljamsam.

Un kas tad, draugi, no tā iznāca? Kas tad no tā iznāca? Pēc tam amerikāņi pārdeva visu šo infrastruktūras elementu Krievijai! Krievijas uzņēmumam. Ar to tad arī beidzās Lietuvas neatkarības demonstrējums. Un tā izčibēja budžeta nauda, izčibēja šī alternatīvā naftas piegādes iespēja.

Drauds Baltijas jūrā palika, un tagad mūsu kaimiņi lietuvieši raud un aicina Latviju palīgā aizstāvēt viņus pret Krievijas interesēm uzcelt naftas platformu D-6. Un tā mēs Baltijas Asamblejā palīdzējām Lietuvai uzrakstīt rezolūciju, lai tiešām pievērstu pasaules uzmanību tam, ka šādu naftas platformu Baltijā nevajag.

Un tāpēc es jums, draugi, saku, ka par neatkarību vajag cīnīties! Latvijai vajag būt neatkarīgai valstij, bet tai vajag būt arī tik drosmīgai, lai var pateikt, kas ir neatkarība un kas ir vienkārši pakaļskriešana kādam lielam militāram spēkam vai varenai pasaules valstij, kas realizē pasaulē savas ģeopolitiskās intereses. Un tās ir divas dažādas lietas.

Tādēļ es šodien, tā kā esmu “zaļais”, balsošu “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi, vairāk runāsim nevis par notikušo, bet par faktiem!

Konceptuālu lēmumu par mūsu iesaistīšanos operācijās Irākā Saeima ir pieņēmusi šā gada 20.martā. Tālākais bija izpildītāja rokās. Izplatītājs tātad bija Ministru kabinets, it īpaši Aizsardzības ministrija. Un ne tikai.

Un tagad izpildītājs, paveicis iecerēto, vēršas pie mums, Saeimas, ar aicinājumu turpināt iesākto darbu.

Tātad ir jautājums: vai mēs uzticamies izpildītājam - Ministru kabinetam - un tā nosūtītajiem pārstāvjiem vai neuzticamies? Šobrīd tāds ir tas jautājums. Balsojums “pret” nozīmēs neuzticēšanos sagatavotajam lēmumam.

Gribu atgādināt, ka joprojām tiek ievērots militārpersonu brīvprātības princips. Un, kā jūs labi zināt, to, kas ir pieteikušies uz šīm vietām, ir krietni vairāk nekā pašu vietu.

Tālāk. Es gribētu pateikt arī to, ka starptautiskajā līmenī Latvija nevis kādam pakaļ skrien, bet ir uzņēmusies zināmas saistības, jo ne jau tikai viena vai divas valstis ir iesaistījušās operācijā Irākā; tur to ir krietni daudz. Un Latvija savas saistības pilda sekmīgi, par to liecina vairāki vērtējumi. Un, protams, pēdējais tāds ir ASV valsts sekretāra Kolina Pauela vērtējums - pateicība Latvijas valstij par ieguldījumu. Taču, ja jūs analizētu šo viņa pateicību, jūs redzētu, ka tur ir runāts ne tikai par militāro jomu, tur ir runāts arī par civilo jomu. Tur ir uzskaitītas civilās jomas - banku jautājumi, civilā administrācija, kultūras mantojuma saglabāšana. Tā ka mūsu līdzdalība operācijā Irākā - tie ir ne tikai karavīri. Karavīri ir tikai viena no misijas sastāvdaļām. Un līdz ar to šīs saistības ir krietni plašākas.

Vēl vajadzētu uzsvērt, ka starptautiskās koalīcijas pārstāvji taču ir skaidri pateikuši, ka Irākas valsts valdības izveidošanas process beigsies nākamajā gadā - sāksies ar pagaidu valdības izveidošanu un tālāk turpināsies līdz vispārējām vēlēšanām. Tātad process attīstās, un varas nodošana pašu irākiešu rokās ir tikai netālas nākotnes jautājums. Arī tas būtu jāsaprot!

Jā, es saprotu arī to, ka Latvijas piedalīšanās plašās starptautiskās operācijās Afganistānā, Irākā un citur nepatīk mūsu austrumu kaimiņam - Krievijai. Tieši pēdējā laikā Krievija ir sākusi intensīvi rīkoties, lai radītu jucekli teritorijās, kuras viņa joprojām klusībā uzskata par savām vai vismaz par tādām, kurās viņai ir lielas tiesības iejaukties. Es šobrīd minēšu četras Es pirmo minēšu Gruziju. (Kā zināms, ne tikai Abhāzijā nu ir pamatīga Krievijas ietekme, bet arī Adžārijā.) Es minēšu Lietuvu, kur ir izdevies radīt tādu jucekli, kas var beigties ar valsts prezidenta nomaiņu. Minēšu Moldovu, kurai Krievija pagaidām vēl nesekmīgi - bet nav zināms, kā būs nākotnē, - cenšas uzspiest līgumu par sava karaspēka uzturēšanos Moldovā. Minēšu arī Tadžikiju, kur Krievijas robežsargi “sekmīgi” (pēdiņās) sākuši pārtvert narkotikas, pirmām kārtām heroīnu, un cenšas pierādīt tadžikiem, ka viņi paši nav spējīgi nosargāt savu robežu, ka bez Krievijas karaspēka klātbūtnes Tadžikija nespēšot attīstīties.

Neapšaubāmi, darbojas šie dienesti, kuri ir pārpildījuši arī Latviju un kuriem ļoti imponē dažas kundzes vai kungi... Reizēm mums te ir daži deputāti, kuriem dzimumjautājumos ir vājas zināšanas... Šīm kundzēm daudz kas nepatīk. Neapšaubāmi!

Godātie kolēģi, runa ir arī par mūsu atbildību. Vai mēs, Saeima, esam spējīgi uzņemties atbildību - to atbildību, ko mums ir uzticējuši mūsu vēlētāji? Neviens nesaka, ka Irākā ir salda dzīve. Mēs visi cenšamies sekot līdzi tam, kas tur notiek, un uztraucamies par to, kā tur klājas mūsu valsts pārstāvjiem.

Nesen izskanēja tāda interesanta doma un tādi vārdi: “Vēl nāks Piektais gads!” Es tad nu arī gribētu atgādināt par Piekto gadu, kas drusku ir saistīts ar šodien izskatāmo jautājumu. Nedaudz no vēstures. 1905.gada revolūcijas organizatori un aģitatori, kas skaisti runāja Piektajā gadā, visi aizlaidās prom, tiklīdz sajuta briesmas. Lielākā daļa aizmuka uz ASV, daļa - uz Rietumeiropu. Un revolūcijā iesaistītie latviešu zemnieki un lauku skolotāji tika noslepkavoti - apmēram 2000 cilvēku tika noslepkavoti! To paveica bēdīgi slavenās grāfa Orlova un citas “melnās sotņas”. Lūk, tāda bija to cilvēku atbildība, kuri uz kaut ko aicināja, bet briesmu brīdī pameta Latviju!

Es ceru, ka Latvijas Republikas Saeimas vairākums ir ar savu atbildības sajūtu. Mēs esam spējīgi pateikt, ko mēs domājam, kāpēc mēs tā balsojam. Jārunā varbūt bez jūsmīgiem vārdiem, bet skaidri jāsaprot viens: ja jau mēs esam izvēlējušies sniegt savu konceptuālo atbalstu, ja jau mēs esam izvēlējušies atbalstīt šo pienākumu pildīšanu, tad arī iesim līdz galam ar savu atbildības sajūtu un ļausim mūsu valsts pārstāvjiem Irākā pildīt savu pienākumu līdz pilnīgai tā izpildei!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Droši vien jums savā deputāta darbā nākas sastapt visdažādākos cilvēkus visdažādākajās valstīs. Arī man ir bijusi tāda iespēja. Pagājušā gada decembrī tikos ar tālaika Irākas opozīcijas vadītājiem, un daudzi no viņiem man stāstīja, ka tad, kad tiks gāzts Sadama režīms, Irāka kļūšot par ziedošu, plaukstošu valsti, kļūšot par sava veida paraugu, demokrātijas paraugu, citām arābu valstīm. Bet tā nu ir sanācis, ka demokrātijas parauga vietā Irāka ir kļuvusi par haosa un sabrukuma simbolu. Simtiem tūkstošu karavīru un miljoniem, miljardiem Amerikas Savienoto Valstu dolāru nespēj nodrošināt tajā valstī nedz kārtību, nedz likuma varu.

ASV karavīri vēl līdz šim brīdim nesekmīgi meklē tur neesošos masu iznīcināšanas ieročus, kuri kļuva par iemeslu šim karam. Tikmēr Irāka ir kļuvusi par sava veida magnētu starptautiskajiem teroristiem un ekstrēmistiem, kas ir sākuši džihādu pret Rietumiem, kurus viņu izpratnē, iemieso Amerikas Savienotās Valstis.

Un tagad pēc šā ievada mazliet parunāšu par mūsu karavīriem. Jā, mēs ļoti labi apzināmies, ka Latvija, nākamā NATO dalībvalsts, ir uzņēmusies saistības - saistības arī miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās. Taču ir neapšaubāmi skaidrs, ka savu uzdevumu veikšanai mūsu karavīriem neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā vai valstī viņi atrastos, ir nepieciešami normāli un piemēroti apstākļi. Tas taču nav normāli, ka mūsu karavīri uz Irāku tika nosūtīti bez pienācīga ekipējuma, kas būtu piemērots tās valsts klimatiskajiem apstākļiem un tiem ieročiem, kas tur apdraud viņu dzīvības! Jā, Irāka nav Disnejlenda, Irāka nav arī nedz Legolande, nedz Serēnas ūdensatrakciju parks. Taču Alhašimē, kur atrodas mūsu karavīri, nav nedz Aušvice, nedz Guantanamo karabāze. Fakts, ka poļu karavīri uz mūsu miera uzturētāju karabāzi atveda pārvietojamās tualetes tikai dažas dienas pirms mūsu valsts aizsardzības ministra un citu augstu viesu vizītes (tikai īsu brīdi pirms šīs vizītes!), liecina tikai par to, ka mūsu puišiem starptautisko spēku kontingentā netiek pienācīgi nodrošināti paši pieticīgākie sadzīves apstākļi. Tā ka es ieteiktu mūsu vadībai nevis pateikties poļu militāristiem par to, ka mūsu karavīri var viņu pakļautībā strādāt šajā miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijā, bet gan drīzāk pieprasīt to, lai mūsu karavīri dzīvotu cilvēcīgos un civilizētos apstākļos!

Latvijas Pirmās partijas frakcija balsos par mandāta pagarināšanu uz vēl vienu gadu. Ja jau mēs esam sākuši atbalstīt šādas mūsu ārpolitiskās prioritātes, mēs tagad nemainīsim savas domas. Taču, ja pēc gada mūsu puišu sadzīves apstākļi nebūs uzlabojušies un ja Aizsardzības ministrija vairāk rūpēsies par ķeksīšu ievilkšanu rīcības plānos, tad mēs mainīsim savas domas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms runāšu par frāzēm, kādas es saklausīju šodien izskanam no šīs tribīnes. Un vispirms par to frāzi, ko dzirdēju no ministra kunga, - “pēc militārās fāzes pabeigšanas”. Piedodiet, šajā sakarā rodas jautājums - kas šodien notiek Irākā? Kurš ir bijis šīs militārās fāzes pabeigšanas moments? Katru mēnesi… novembrī Irākā gāja bojā 79 karavīri. Vienā mēnesī 79! Pēc šīs “militārās fāzes pabeigšanas” bojā gājis vairāk cilvēku nekā tad, kad bija šī militārā fāze, ministra kungs! Tāpēc nelietosim frāzes, runāsim par lietas būtību!

Tāda pati frāze ir “Irākas demokratizācija”. Es biju gaidījis, ka šeit nāks kāds no Ārlietu ministrijas un analizēs situāciju: kas vispār šodien ir Irāka, no cik daļām viņa sastāv, un ko šīs daļas grib, un cik lielā mērā var šīs daļas savienot.

Bija arī frāze par varas drīzu nodošanu pašu irākiešu rokās. Dobeļa kungs paredzēja, ka - precīzi neatceros - pēc pusgada vai gada vara pāriešot pašu irākiešu rokās. Taču, ja jau mēs runājam par varu un par Irākas demokratizāciju, mums būtu bijis arī jāsaka, ka Irākā jau šobrīd šī pašpārvaldes padome, kas ir amerikāņu iecelta, saka: “Mēs esam gatavi jau šodien pārņemt kontroli pār savu valsti!”

Kāpēc šodien no šīs tribīnes neskan nopietna politiskās situācijas analīze? Kāpēc šeit jārunā frāzēs? Kāpēc mums cits citam otram jāiestāsta it kā kaut kādas muļķības? Mēs saprotam, ka mums būtībā it kā nav izejas… Ārlietu ministrijai un valdībai nav citas izejas, kā turpināt iesākto ceļu, bet tad vismaz nāciet šeit tribīnē un profesionāli runājiet! Runājiet par to, kā tad mēs no turienes iziesim! Vai Irākā, iespējams, būs kā kādreiz Vjetnamā? Vai tur ir kāds labāks risinājums? Nekā tāda mēs šeit nedzirdam! Iekams komisijām nebūs pieejama profesionāļu veikta situācijas analīze un iekams tā nebūs izskanējusi no šīs tribīnes, mēs joprojām taustīsimies kā pa tumsu. Es aicinu valdību vispirms mēģināt sākt runāt profesionāli par visām lietām, nevis mēģināt piesegt kaut kādas savas neizdarības un šeit bārstīties ar tukšām frāzēm! Sāksim runāt par lietu, par lietas būtību, un tad, es domāju, tas panākums ne tikai mums šeit valstī, bet arī visās mūsu starptautiskajās aktivitātēs būs daudz nopietnāks!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai aizsardzības ministrs izmantos piecas minūtes? Lūdzu! Aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis.

Ģ.-V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamie Saeimas deputāti!

Es jūtu, ka zālē beidzot ir iestājies klusums. Acīmredzot visi grib dzirdēt, kā es atbildēšu uz tiem jautājumiem, par kuriem tika runāts.

Šeit tika runāts par tukšām frāzēm. Domāju, ka droši vien vienam otram, katram, kas uz tām norāda vai tās piesauc, būtu tiešām vērts ieklausīties tajā, ko valdība, ministrija saka, un nemēģināt bāzt galvu smiltīs, un nemēģināt jaukt militārus jēdzienus, militāru terminoloģiju ar terorismu… Tas ir viens no 21.gadsimta karadarbības apzīmējumiem un pieder pie labi zināmām lietām.

Jurkāna kungs minēja, ka 79 cilvēki - viņš ir saskaitījis! - iet bojā katru mēnesi Irākā… Tad nu es gribētu teikt, ka terorisma rezultātā 2001.gada 11.septembrī, vienā dienā vien, aizgāja tūkstošiem cilvēku bojā. Un arī tad jūs nācāt šeit tribīnē un runājāt par to, ka vajadzētu kaut ko pārkārtot. Taču es, godīgi sakot, neesmu īsti dzirdējis, kādi tad ir jūsu plāni vai priekšlikumi.

Es gribētu teikt, ka gan Aizsardzības ministrija, gan arī visa valdība ļoti atbildīgi, atbilstoši vēsturiskajai situācijai un pilnā mērā izprotot pasaules vēsturiskos procesus, ir savas reālās iespējas (savas reālās iespējas!) izvērtējusi, saskaņojusi un ir piedalījusies atbildīgu lēmumu, priekšlikumu sagatavošanā, izlemšanā un pieņemšanā un ar Saeimas atbalstu ir mūsu karavīrus deleģējusi profesionāli veikt savus uzdevumus.

Katrs, kurš kaut nedaudz zina par to, kas ir karadarbība, kurš ir ar to saskāries savā dzīvē, nevis tikai lasījis literatūru par to (protams, arī no literatūras var diezgan daudz uzzināt par militārās darbības sarežģītību, nodrošinājumu, komandstruktūrām un visām citām šīm lietām), - katrs no tiem cilvēkiem zina, ka simtprocentīgi ideāli šīs lietas nekad nevar notikt, lai arī kā mēs to vēlētos.

Tā ka runāt par to, ka mēs savus karavīrus nesagatavotus nosūtījām, es domāju, nav nekāda pamata.

Tās nav frāzes! Es jums to saku pietiekami īsi, jo šobrīd man ir atvēlēts ļoti īss laiks. Ļoti īss laiks! Vakar, kad es biju stundu runājis Ārlietu komisijā, jūs aizgājāt projām… klausījāties, klausījāties, līdz aizgājāt projām. Iespējams, to galveno jūs nedzirdējāt. Veselu stundu es ziņoju, jūs varējāt… Ziniet, tas ir jūsu personīgais viedoklis… Stundas laikā es pateicu ļoti daudz, un - atšķirībā no jums - 90% no komisijas dalībniekiem, būtībā visi, man izteica atzinību un saprata situāciju un lietas būtību.

Runājot par atbildību, mēs jau redzam… Man jāsaka, ir žēl, ka koalīcijas partneris Kastēns šeit uznāca tribīnē, kaut ko norunāja, bet tagad viņš pat nemaz neklausās, ko ministrs saka. Viņš ir ieslēdzis telefonu un acīmredzot laikam kādam ziņo par savu varonīgo uzstāšanos.

Aizsardzības ministrija nepievelk ķekšus, Kastēna kungs! Kad jūs varbūt būsiet nostrādājis vienu dienu valsts pārvaldē, tad jūs varbūt sapratīsiet, cik smags un atbildīgs darbs tur tiek veikts, nevis tiek pievilkti ķekši...

Runājot par karavīriem, gribu sacīt: “Jūs varat pieteikties, tur aizbraukt un paši pārliecināties! Karavīri ir nodrošināti, karavīri ir paēduši, un, kā es arī savas runas sākumā jau teicu, principā tās grūtības, kuras bija operācijas izvēršanas stadijā, tagad ir novērstas.” Ar to nav problēmu! Taču risks pastāv pat visdrošākajos apstākļos.

Attiecībā uz to, vai karavīri tika nosūtīti nodrošināti vai nenodrošināti, es jau paskaidroju savā runā. Ja jūs, Kastēna kungs, būtu ieklausījies, tad būtu saklausījis, kāda milzīga starpība ir starp to situāciju, kāda bija, kad beidzās Jurkāna kunga minētā militārā fāze… Tas ir termins, ko lieto militārie speciālisti gan starptautiskajā politikā, gan arī paši amerikāņi. Jūs taču saprotat, ka ir liela starpība starp to laiku, kad notika militārās operācijas, kurās piedalījās ASV jūras desants, piedalījās tanki, visu laiku gaisa telpā atradās lidmašīnas - AVAK lidmašīnas, iznīcinātāji, helihopteri… Un Amerikas Savienotās Valstis principā nodrošināja karadarbību un savu pārsvaru militāro cīņu laukā. Un ir milzīga starpība starp bijušo un to, kas pašreiz notiek Irākā, kad tur darbojas pretī terorisms. Tāpēc es tiešām varbūt uz šādām frāzēm vai arī uz nekompetenci, vai arī uz apzinātu pretdarbību negribētu īpaši atbildēt.

Mani vairāk varbūt satrauc tas, ko šeit minēja mans, es gribētu teikt, labs kolēģis Emša kungs. Emša kungs, jūs minējāt, teiksim, ka mēs ar karavīriem vēlamies tagad panākt kaut kādu kārtību. Diemžēl, ja arī jūs būtu rūpīgi ieklausījies, tad būtu pamanījis, ka es savā uzrunā tieši minēju kādu būtisku faktu - to, ka karavīri ir savu paveikuši un vēl kādu laiku to darīs. Es domāju, ka gan amerikāņi, gan starptautiskā koalīcija, gan Apvienotās Nācijas, par kuru rezolūciju izpildi jūs paudāt savas bažas, aicina visus iesaistīties valsts administrācijas sakārtošanā. Par to ir runa!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ministra kungs, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Ģ.-V.Kristovskis. Es gribētu lūgt divas minūtes, lai pabeigtu… (Starpsaucieni: “Nē! Nē!”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu jūs, sākoties pārtraukumam, tūdaļ pulcēties šeit pat blakus - Dzeltenajā zālē - uz īsu apspriedi. Tūlīt pat!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Nav…

Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.35. Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupu lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu tūlīt pulcēties uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē pulksten 10.30! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Paldies! Godātie kolēģi, Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas deputāti! Es jūs lūdzu pulcēties uz sēdi Viesu zālē otrajā stāvā, kur mēs tiksimies ar delegācijām! Viesu zālē otrajā stāvā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Aldis Kušķis, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vai klātneesošais Jānis Lagzdiņš vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas.

Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Šodien tiek izteiktas daudzas ļoti būtiskas un pareizas domas, jo strīdos dzimst patiesība, un tāpēc arī es atļaušos piedalīties šajā prāta vingrināšanā.

Apziņas demokratizācijas process nav viegls, bet cerīgs. Ja jau okupētājvalsts ideoloģijas mantinieks nosoda okupāciju, tad mēs varam cerēt, ka drīzumā no tā paša mūsu kolēģa puses varbūt sekos arī Latvijas okupācijas atzīšana, jo okupācijas izpratne mums katram var būt sava un atkarīga no katra personīgās pieredzes, tāpēc mēs nevaram šo faktu uzskatīt tikai par melnu vai par baltu, jo viena pārliecība un viena taisnība ir okupācijas upuriem, bet otra - okupētājiem.

Mēs nevaram noliegt, ka lielai pilsoņu daļai no okupācijas ir bijis ieguvums, jo viņi ir realizējuši šo okupācijas varu. Ar to es domāju tos Latvijas pilsoņus, kuri ir diezgan labi pārstāvēti arī šeit, Saeimā.

Mēs varam atcerēties situāciju Eiropā pēc Otrā pasaules kara, kad uz Rietumu sabiedroto okupēto zonu bāzes tika izveidota demokrātiska un attīstīta Vācijas valsts.

Es gribētu izteikt arī dažas replikas par “zaļo” domāšanu un “zaļo” politiku saistībā ar karu vai pēckara situāciju Irākā. Tā ir visnotaļ bīstama
tēma - atsaukties uz “zaļām” lietām politikā, jo zem “zaļā karoga” teroristi šobrīd spridzina un šauj gan karavīrus, gan civiliedzīvotājus. Mēs varam tikai piekrist un balsot par rapšu eļļas izmantošanu naftas vietā. Tas noteikti nāktu tikai par labu “zaļo” politikai un “zaļajām” problēmām.

Taču tajā pašā laikā saistībā ar karadarbību mēs nedrīkstam aizmirst to, ka savā laikā zaļais mežs ir devis patvērumu cīnītājiem pret Latvijas okupētājiem, un Irākas smiltīs citu zaļumu gan ir grūti pamanīt.

Pārējos argumentus “par” esmu jau izteicis iepriekšējā diskusijā par šo tēmu, tāpēc tagad piedāvāju drusku citādāku skatījumu. Esmu pārliecināts, ka mums ir jāpiekrīt valdības viedoklim, jo nevaram darbu atstāt pusratā. Šis iesākums ir bijis grūts, bet vēl grūtāks var būt šis nobeigums, taču mums ir jābūt tur klāt un jāpiedalās šajā procesā.

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūs stāvat lielas izvēles priekšā, bet atšķirībā no tās situācijas, kāda tā bija šā gada martā, jāteic, ka tagad ir panākta liela pasaules vienprātības šajā jautājumā. Atbilstīgi ANO Drošības padomes rezolūcijai nr.1511 ANO dalībvalstis tiek aicinātas piedalīties Irākas atjaunošanā, tajā skaitā arī ar militāru spēku.

Pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas arī daudzas citas valstis savos parlamentos, savās valdībās ir lēmušas par misijas turpināšanu vai papildināšanu. To skaitā ir arī tādas valstis, kuras atrodas ļoti tālu no Irākas. Japānas premjerministrs apstiprināja, ka šajā mēnesī nosūtīs vēl 1000 karavīru uz Dienvidkoreju. Pirms dažām dienām Dānijas parlaments balsoja ar šādu rezultātu: 103 - par, 9 - pret par misijas turpināšanu Irākā, un ar rezultātu 102 - par, 9 - pret par savu misiju Afganistānā.

Bet nu par Latvijas interesēm. Jūs, cienījamie deputāti, pirms dažām nedēļām apstiprinājāt valsts aizsardzības koncepciju, un tur kā mūsu pamatprioritāte, prioritāte numur viens, ir minēta valsts aizsardzība. Prioritāte nr.1.

Otrs pīlārs - līdzdalība NATO un Eiropas Savienības programmās.

Trešais. Dalība starptautiskajās operācijās.

Daudz tiek runāts par mūsu Nacionālo bruņoto spēku profesionalitāti, spējām un saņemto atzinību, bet mūsu Nacionālie bruņotie spēki šādu pieredzi var iegūt tikai un vienīgi piedaloties starptautiskajās operācijās. To nav iespējams izdarīt Ādažos vai atmīnējot Zvārdes pagastu. Šī pieredze ir neatsverama.

Pieredze tiek dota tālāk arī citiem. Pieredzi esam guvuši arī Bosnijā-Hercegovinā, un tie cilvēki, kuri atgriezās no šīs vietas, jau ir kļuvuši par mūsu instruktoriem. Mēs gatavojam profesionālus karavīrus, kuri būtu gatavi aizstāvēt arī mūsu valsti.

Marta debatēs Ministru prezidents nenorādīja uz masu iznīcināšanas līdzekļu esamību, bet gan uz ANO Drošības padomes rezolūcijas nepildīšanu. Tiesa gan, tur nav atrasti masu iznīcināšanas līdzekļi, bet ir atrasta informācija, ka vēl 2002.gada beigās Sadams Huseins ir vienojies ar Ziemeļkoreju ne tikai par tālvadības raķetēm, bet arī par tālvadības raķešu ražošanas līniju. Tātad tas atkal ir šīs ANO Drošības padomes rezolūcijas pārkāpums.

Cienījamie deputāti! Man ir bijusi iespēja divas reizes būt Irākā, un, tiekoties ar Irākas pagaidu pārvaldes pārstāvjiem, ar Irākas ministriem un citiem, viņi ir izteikuši ārkārtīgi lielu pateicību jums. Viņi ir pateicīgi par to, ka paši var veidot savu valsti tālāk, ka viņi ir atbrīvoti no šā totalitārisma režīma. Viņi ir pateicīgi Latvijas Saeimai, valdībai un tautai.

Ko atrada pēc Sadama Huseina režīma gāšanas? Atrada masu kapus, atrada ekoloģisko katastrofu. Būs nepieciešama šīs valsts atjaunošana, tāpat arī šīs vides sakārtošana, būs jārūpējas par senās kultūras saglabāšanu, par cilvēkiem, kuri tūkstošiem gadu ir dzīvojuši šajā purvā vai mitrājā, tātad īpašā vidē. Būs jāsakārto šīs vietas un šī ekoloģiskā vide, jāveic rekonstrukcijas darbi. Turklāt šī vide nav sapostīta vis karadarbības rezultātā, bet gan Sadama Huseina režīma laikā, bet visu šo atjaunošanas darbu var veikt vienīgi miera apstākļos.

Jurkāna kungs minēja politisko procesu. Gribētos jums sniegt īsu ieskatu, kā notikumi tur attīstās šobrīd, jo ANO Drošības padomes rezolūcija nosaka, ka nevis koalīcijas pārvaldei, bet gan Irākas pārvaldes padomei līdz šā gada 15.decembrim ir jāiesniedz savs tā saucamais politiskais process - ceļa karte vai arī konstitūcijas apstiprināšanas plāns, kura 1.punkts paredz pieņemt valsts pamatlikumu. Tas būtu tā saucamais fundamentālais likums, kurā būtu noteiktas pamattiesības - tiesības uz vārda brīvību, uz likumdošanu, uz reliģiju, visu irākiešu līdztiesība neatkarīgi no dzimuma, etniskās vai reliģiskās piederības. Tā ir arī jāparedz, kā tiks veidota šī neatkarīgā juridiskā sistēma. Ir jārunā arī par civilo un politisko kontroli. Un šis fundamentālais likums ir jāpieņem līdz 2004.gada 28.februārim. Pēc tam, pamatojoties uz šo likumu, tiks veidota Pārejas asambleja, tātad viņu de facto parlaments, kurš tiks ievēlēts no Irākas 18 reģioniem, un tam ir jānotiek līdz 2004.gada 31.maijam. Un pēc šā plāna šī Pārejas asambleja tad ievēlētu savus ministrus, un tad līdz jūnija beigām, tas ir, līdz 2004.gada jūnija beigām, šo suverēno varu varētu nodot irākiešiem, un tādējādi beigtos koalīcijas pārvaldes darbība.

Un ir arī noteikts, kādā veidā tiks rakstīta un akceptēta konstitūcija.

Es esmu daudz runājis par mūsu karavīru profesionālajām spējām un drosmi. Viņu darbība tur - tā ir mūsu valsts aizsardzības sastāvdaļa. Šis ir izaicinājums gan mums, gan daudzām citām valstīm. Mana pārliecība ir tā, ka mums ir jāstāv līdzās tām ANO dalībvalstīm, kuras ir paudušas savu vienprātību un ir noteikušas un lūgušas arī mūsu valsts līdzdalību Irākas atjaunošanas procesos. Un to var darīt tikai tādā gadījumā, ja ir šāda drošība.

Aicinu nepagriezt muguru Irākas tautai, aicinu nepagriezt muguru ANO dalībvalstīm! Atbalstīsim mūsu karavīru centienus palīdzēt Irākas tautai atjaunot savu valsti!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Draugi! Vai Latvija zina, kas ir nebrīvība, kas ir totalitārisms? Protams! Latvija to uz savas ādas izjuta 50 gadus. Deportētie cilvēki īpaši labi zina šo vārdu nozīmi.

Taču pirms 12 gadiem notika pilnīgs brīnums mūsu valstī - mēs atguvām savu brīvību un ieviesām demokrātiju bez sīva kara, bez simtiem un tūkstošiem cilvēku upuru.

Šoreiz Latvijai ir laimējies. Mums ir laimējies arī ar to, ka mēs neesam vieni, bet ka mums ir ļoti stipri sabiedrotie. Mēs tūlīt iestāsimies ne tikai Eiropas Savienībā, kas ir viena no pasaules pašām stiprākajām ekonomiskajām aliansēm; mēs vienlaikus iestājamies arī NATO, kas ir pasaules pati spēcīgākā militārā alianse.

Par ko tad šodien šeit ir runa? Vai mēs esam sanākuši kopā, lai apspriestu, kā to varbūt Kabanova un Jurkāna kungs gribētu, ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu darbu? Vai mēs esam sanākuši kopā, lai apspriestu, cik veiksmīga vai neveiksmīga bijusi ASV politiķu diplomātiskā rīcība? Draugi, tā atbilde ir nepārprotama: nē, mēs neesam sanākuši runāt par to.

Mēs esam sanākuši kopā, lai spriestu par mūsu valsts, Latvijas, turpmāko drošību un stabilitāti. Jūs varbūt vaicāsiet: “Kā tad tā? Mēs taču tagad runājam par Irāku.” Draugi, mēs šeit nerunājam par Irāku, mēs runājam par mūsu pašu Latviju! Es paskaidrošu.

Mirkli padomājiet bez ilūzijām! Latvija nav spējīga viena pati nodrošināt savu neatkarību, savu brīvību. Mēs neesam spējīgi paši to izdarīt! Tikai un vienīgi ar sabiedroto atbalstu mēs varam garantēt Latvijas drošību. Un kas tad ir šie sabiedrotie? Militārajā jomā tās ir visas NATO valstis kopā. Un kas ir NATO valstu centrā jeb priekšgalā? ASV! Sadarbība ar šīm valstīm ir tas īstais

garants mūsu drošībai, īstais garants Latvijas neatkarībai.

Draugi, ir pagājuši tie laiki, kad Latvija varēja prasīt Ziemeļamerikai un Rietumeiropas lielvalstīm: “Palīdziet mums! Nāciet ar saviem padomiem! Nāciet ar savu naudu! Nāciet ar saviem bruņotajiem spēkiem!” Tie laiki ir pagājuši! Mēs esam šajā laikā strauji attīstījušies, kaut gan vēl neesam viņu līmenī. Ir pienācis tas laiks, kad mums ir jāsāk dot pretī.

Kas tagad notiek Irākā? Ļoti elementāra lieta - mūsu sabiedrotie prasa: “Latvija, nāciet mums palīgā!” Ja mēs analizējam, kas ir noticis Irākā pirms šā kara, tad redzam, ka bija ANO rezolūcijas - ja es nemaldos, bija veselas 17 rezolūcijas 11 vai 12 gadu laikā -, kuras nosodīja visu to, ko Sadams Huseins tur darīja vai nedarīja. Par to nav runa. Pamats ir vienkāršs: sabiedrotie prasa mūsu palīdzību. Mums ir jāiet viņiem palīgā. Ja mēs gribam, lai nākotnē kāds stāvētu par mums, tad šodien mums ir jāstāv par viņiem!

Draugi, tā ir solidaritāte! Tas ir mūsu stiprums.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es gribu pateikt dažus vārdus sakarā ar Jurkāna kunga sacīto. Žēl, ka Jurkāna kungs ir izgājis no zāles. Viņš savu demagoģiju ir pateicis un tagad var klīst apkārt. Tāda ir viņa metode. Jurkāna kungs, netēlojiet pravieti, jo vienkārši esat demagogs un, kā ir pierādījies laika gaitā, visu šo gadu gaitā, arī Latvijas nedraugs!

Kariņa kungs jau te uzsvēra to, ko es arī gribu pateikt pavisam īsi. Jurkāna kungs apelē... piemin profesionālas sarunas, runā par profesionālām diskusijām. Kāda gan te īpaša profesionalitāte vajadzīga, ja patiesība ir skaidrāka par skaidru! Patiesība ir pavisam vienkārša: NATO, drošība, par ko iestājusies dažādās aptaujās tauta, ne tikai politiķi, ne tikai Saeimas deputāti un valdība. Taču saņemt drošību, gaidīt drošību var tikai, kaut ko dodot arī pretī, nevis rīkojoties pēc tāda principa, pēc kāda visu laiku kūda savus atbalstītājus Jurkāna kungs ar savu visu kompāniju. Viņu princips ir ļoti vienkāršs: ņemt visu, ko vien var, no šīs valsts, ņemt visu, ņemt pēc iespējas vairāk - pensijas, pabalstus, medicīnisko apkalpošanu, vārdu sakot, pilnu galdu -, neko nedodot pretī. Par viņu lojalitāti, par kaut kādu draudzīgu attieksmi pret mūsu valsti, nemaz nerunāšu. Lūk, uz ko viņi kūda! Jurkāna kungs ir viens no tiem. Viņš gan bieži vien mēģina, tā sakot, dažādi pārģērbties, pārkrāsoties, citās spalvās greznoties, zem sociāldemokrātu izkārtnes palīst, un varbūt vēl pie kādiem pieslieties pēc gada izdomās. Bet patiesība ir viena. Lūk, tāpēc mēs nedrīkstam klusēt! Mums jāpasaka tādiem kā Jurkāna kungs, ka galu galā ir jācīnās un jāaizstāv Latvijas intereses. Protams, mums vajag dot kaut ko pretī. Un mūsu karavīri brauc turp un mēs esam dzirdējuši viņu teikto intervijās. Viņi labprāt palīdz pasaulē nodibināt kārtību. Kā gan savādāk?!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Jautājums, ko šodien izskatām, ir ļoti nopietns. Es gribētu teikt, ka pašreiz mums izdodas uz šā jautājuma rēķina mēģināt vākt punktus iekšpolitikā. Šis nav iekšpolitikas jautājums! Šis ir jautājums par Latvijas ārpolitiku un par Latvijas drošības nostiprināšanu. Šo jautājumu mēs jau pozitīvi izlēmām - atbildīgi rīkojāmies ļoti grūtā situācijā, balstoties uz tādu informāciju, kāda mums bija martā. Mēs uzņēmāmies politiskus riskus, arī zināmus drošības riskus. Es neuzskatu, ka mēs izlēmām nepareizi, jo mēs lēmām, domājot par Latvijas turpmāko drošību. Ja jau mēs deklarējam, ka vēlamies būt NATO, tad mums ir arī ļoti labi jāsaprot, ka mums par to ir arī jāmaksā sava daļa.

Pašreiz jautājums, par ko mums ir jālemj, ir tas, vai mēs turpinām savu nostāju. Mēs šobrīd esam atbildīgi irākiešu priekšā, jo viņu dzīve ir mainījusies ļoti krasi. Situācija valstī nu ir pavisam citāda nekā tad, kad valdīja Sadama Huseina režīms. Kā šeit jau tika sacīts, ar militārām lietām šo jautājumu nevar atrisināt. Taču ar militārām lietām var panākt, lai tur neizceltos pilsoņu karš pilnā apjomā un lai varētu nodot viņiem pašiem civilo pārvaldi, palīdzētu viņiem to sakārtot. Un tāpēc ne tikai militāri speciālisti, bet arī civilspeciālisti tur ir vajadzīgi.

Es gribu teikt, ka mums ir šinī gadījumā vēlreiz jāuzņemas atbildība, jābalso “par”, lai mēs būtu konsekventi savos lēmumos.

Un nākamā lieta, ko es gribu piebilst. Sūtīt mūsu kontingentu uz ārzemēm, uz misijām, uz “karstajiem punktiem” pasaulē - tas ir mūsu pienākums, tas mums jādara, jau kā NATO nākamajai dalībvalstij. Mums ir ļoti jārūpējas par mūsu karavīru ekipējumu un drošību. Mēs nevaram pieļaut to, kas tika izdarīts iepriekšējā reizē, mums ir rūgta pieredze. Es ceru, ka nākamreiz šādas lietas netiks pieļautas. Tādas nedrīkst tikt pieļautas arī no parlamenta puses. Tātad, pirms tas notiek, parlamentam ir jāpārliecinās, vai visas lietas ir kārtībā. Un pilnībā atbildīgi par to ir arī gan komandieri, gan arī Aizsardzības ministrija.

Aicinu balsot “par” un nedzīt velnu attiecībā uz iekšpolitikas jautājumiem!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs labi atceramies, kādas izvērtās debates pirmajā reizē, kad tika pieņemts lēmums. Uz ko tas lēmums bāzējās? Tas bāzējās uz diezgan nopietnu ziņojumu, kas bija vairāk nekā 10 lappušu garš. To bija parakstījis Ministru prezidents, un tur bija minēti daži šaušalīgi fakti.

Kā izrādās, visi šie fakti, lielākā daļa, pašreiz nav apstiprinājušies. Fakti par milzīgo daudzumu bioloģisko, ķīmisko ieroču, kuru 1 kilograms spēj iznīcināt miljonu iedzīvotāju. Sakarā ar to nesen tika uzdots jautājums: lai virzītos tālāk un spriestu tālāk, vajag noskaidrot, kas tad ir īstie iemesli; kas šī bija par informāciju; vai viss tanī bija pareizi vai nebija; vai kopumā netika izmantots, teiksim, tas motīvs, ka lieta ir taisna, bet līdzekļus varam izvēlēties, kādus gribam.

Tanīs valstīs, kas iesāka šo okupāciju, Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā, nopietni tiek izvērtēts šo informācijas avotu autentiskums un tas, vai, pieņemot šos lēmumus, tika maldināts vai netika maldināts parlaments, sabiedrība un citi. Latvijā mēs nez kāpēc atsakāmies par to runāt, jo, protams, drosmes valdībai trūkst. Atzīt, ka sabiedrotie to no mums prasīja un mums bija jāpiedalās, - tā būtu godīga pozīcija, un mans balsojums no tā nemainītos. Bet nevar uz meliem būvēt taisnas lietas! Ja kāds uzskata, ka taisnību var ieviest ar meliem un pēc tam to, kā saka, nepaskaidrot, tad tas nav pareizi. Nav iespējams, ka mērķis attaisno līdzekļus. Tas ir ceļš uz diktatūru, tas ir ceļš, kas vērsts pret demokrātiskām sabiedrībām!

Tas bija viens no galvenajiem jautājumiem, uz ko es šodien gribēju šeit dzirdēt atbildi, godīgu izklāstu, kā radās šī situācija.

Otrs. Jaunajā lēmuma projektā jūs neatradīsiet vienu lietu, par ko Saeima lēma, - uzdot Ministru kabinetam nodrošināt mūsu karavīru līdzdalību šinīs operācijās tehniski. Kāpēc šinī lēmuma projektā, Kariņa kungs, tas vairs nav minēts? Tāpēc, ka valdība to neizdarīja. Valdība to neizdarīja! Karavīriem vairākus mēnešus nebija pat bruņuvestu. Bruņuvestes bija pielāgotas tikai mīnmetēju… teiksim, aizsardzībai pret mīnām, nevis pret lodēm. Mēnešiem ilgi cilvēki netika nodrošināti tā, lai viņi varētu veikt šo operāciju. Un tā ir tieši aizsardzības ministra atbildība, bet šodien, redz, mēs atsakāmies par to runāt, un jaunajā lēmuma projektā, lai nebūtu problēmu, vienkārši tas vairs netiek minēts. Tas bija aizsardzības ministra uzdevums un Ministru kabineta uzdevums. Un, teiksim, ministrs aizbrauca uz Irāku, un tur, teiksim, poļi gan atveda tās mazmājiņas, bet aizmirsa ierīkot roku mazgāšanas iekārtas, un tas beidzās ar dažām slimībām. Un vienīgais, par ko mēs varam priecāties, ir tas, ka šādā ceļā nevar iegūt veneriskās slimības.

Un vēl. Kādā veidā šobrīd Irākā notiek naudas aprite, kādā veidā šīs operācijas tiek apmaksātas? Operāciju finansēšana notiek skaidrā naudā: amerikāņi naudu atved ar lidmašīnām, pēc tam to ved mašīnās, sadala, pēc tam maisos tā tiek nogādāta tālāk un tiek sadalīta vienībām. Mūsu karavīri ir poļu vienībā, kura saņem šo naudu. Latvieši nesaņem tiešā veidā nekādu - ne finansiālu, ne materiālu - nodrošinājumu. Viss ir atkarīgs no šīs te vienības. Taču ministrs tur aizbrauca un sacīja: “Paldies, ka jūs mums te mazmājiņas nolikāt! Vai, kāds prieks!” Viņš nepaskatījās, ka mūsu karavīriem daudzas lietas ir iedotas tikai dažas dienas pirms viņa atbraukšanas. Viņš klanījās un visādi teica: “Paldies! Paldies!” Tas nav nopietni! Tas nav suverēnas valsts aizsardzības ministra cienīgi, jo šīs lietas bija jāprasa un jānodrošina.

Daži deputāti te runāja par atbildību. Es domāju, ka tad, ja mēs runājam nopietni par atbildību, mums ir jāatzīst, ka Irākā ir notikusi intervence, okupācija un ka mūsu atbildība nav tikai karavīru sūtīšana uz kādu vietu operāciju nodrošināšanai. Atbildība, Dobeļa kungs, ir arī domas par to, kas notiks ar Irāku, ar šo okupēto valsti, nākotnē! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu par mazmājiņām runā!”) Un tas vairs nav tik vienkārši, kā mēs šodien dzirdam, jo piedāvājumu šajā ziņā nav. Arī Latvijai kā valstij, kura tieši piedalījās šinīs operācijās, būs lielākā vai mazākā mērā jāuzņemas atbildība par Irākas nākotni, tās politisko uzbūvi un citām lietām.

Protams, šobrīd pašas operācijas un šā lēmuma projekta atbalstīšana, es uzskatu, ir nepieciešama, un arī mūsu karavīru tālākā atrašanās Irākā noteikti ir nepieciešama. Protams, situācija, kāda ir izveidojusies Irākā, atšķiras no tās, ko šeit mums zīmēja premjers, runādams par skaisto nākotni, par ziediem, dziesmām, ar kādām tika sagaidīti šie okupācijas spēki. Tagad ziedu vietā lido granātas un raķetes, dziesmu vietā varbūt skan protesta akcijas un notiek vēl citas lietas, un šis process nebūs vienkāršs.

Tomēr es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, apzinoties arī to lielo atbildību, kas izriet no šā lēmuma projekta. Un aizsardzības ministram es gribu pateikt tā: Latvijas amatpersonām ir jāiet ar augstu paceltu galvu, bet tad, kad šī galva ir iebāzta smiltīs vai kaut kur atejās, ir grūti iet ar augstu paceltu galvu!

Sēdes vadītājs. Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Tas lēmums, par kuru mums šodien jābalso, ir ļoti svarīgs, ir ļoti nopietns. Tas saistīts ar mūsu valsts drošības interesēm. To es gribētu uzsvērt. Tas ir saistīts ar mūsu drošību - ar mūsu cilvēku drošību, ar mūsu bērnu drošību, ar mūsu karavīru drošību.

Šis lēmums, ko mēs pieņemam, ir mūsu valsts, Latvijas, interesēs. Mēs pieņemam lēmumu, ka mūsu karavīri turpina savu darbību šajā miera nodrošināšanas operācijā Irākā. Un mēs to darām sevis dēļ, nevis kādu citu interešu dēļ. Es domāju, ka šo faktu vajag atkārtot, jo tas ir ļoti, ļoti svarīgs, un to vajag, es domāju, mums visiem atcerēties.

Mēs to darām vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām mēs to darām tāpēc, ka mēs gribam arī no savas puses dot ieguldījumu kolektīvajai drošībai. Mēs esam nolēmuši iesaistīties NATO, kas ir kolektīvās drošības organizācija, un mēs nevaram gaidīt palīdzību tikai no citiem, bet mums ir jādod arī sava artava. Mums ir jāpiedalās šajās kopīgajās operācijās.

Ir svarīgi palīdzēt sabiedrotajiem, it īpaši šajā gadījumā palīdzēt galvenajam sabiedrotajam, kas NATO ir Amerikas Savienotās Valstis. Tas ir tā kā apdrošinājums. Mēs sevi apdrošinām pret to situāciju, ka kādreiz mums varbūt būs grūtības un ka mums vajadzēs palīdzību.

Atcerēsimies tikai to, kāda kādreiz vēsturē bija situācija, kad šī valsts stāvēja viena pati, - 1939. un 1940.gadu, un toreiz neviena cita valsts - ne liela valsts, ne maza valsts - nespēja nākt mums palīgā. Un tāpēc vienīgais risinājums, vienīgais vēsturiskais risinājums, kas ir iespējams, ir tāds, ka mēs sastāvam šajā kolektīvajā drošības sistēmā, šajā organizācijā, ka mēs gaidām palīdzību no citiem, bet tajā pašā laikā dodam arī savu artavu.

Es domāju, otrais iemesls, kas mums būtu jāatceras, ir tas, ka šis nav lēmums par ieiešanu Irākā, bet šis ir lēmums par operācijas turpināšanu. Un padomājiet, ko tas nozīmētu, ja mēs nolemtu tagad neturpināt! Tas būtu ļoti negatīvs signāls. Negatīvs signāls mūsu sabiedrotajiem.

Pašlaik Irākā notiek pārbaudījums - tiek pārbaudīts koalīcijas noturīgums, un, ja mēs šajā izšķirošajā brīdī teiktu: - “Nē, paldies! Mēs tomēr neturpināsim!”, tad citi to uztvertu kā vājuma signālu koalīcijā. Tā to vērtētu arī pretinieki Irākā, un tas tiktu uztverts kā negatīvs signāls mūsu sabiedrotajos.

Ir svarīgi draugus atbalstīt! Ir svarīgi viņus atbalstīt labos brīžos, bet vēl svarīgāk ir draugus atbalstīt tajos brīžos, kad ir grūtības, un tāpēc, es domāju, ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām piedalīties šajā operācijā.

Es savas uzstāšanās noslēgumā vēlreiz gribētu atkārtot: “Atcerēsimies, ka šī mūsu līdzdalība ir mūsu interesēs. Mēs toreiz pieņēmām šo lēmumu, mēs pieņemsim lēmumu turpināt, un mēs to darīsim sevis dēļ, nevis kāda cita interešu dēļ.”

Tāpēc es no “Jaunā laika” puses aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo lēmumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Ir procesi, kas Latviju savā ziņā iepriecina, - Eiropa paplašinās, mēs virzāmies uz Eiropu; NATO paplašinās, arī tur mēs būsim, taču šī paplašināšanās rada arī problēmas - lēmuma pieņemšanas problēmas.

Problēmas ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijai, un lēmumu pieņemšana starptautiskā līmenī “klibo”. Un mēs patiešām ar lielu balsu pārsvaru izšķīrāmies par to, ka vajag atbalstīt šo rīcību uz to lēmumu, uz to argumentu pamata, kādi bija tajā mirklī. Mēs nolēmām, ka Latvijas valsts iesaistīsies šajās operācijās, un, visticamākais, ka mēs darījām pareizi, jo citas nopietnas alternatīvas kārtības uzturēšanai pasaulē nebija, un tās nav arī šajā mirklī. Un šādā kontekstā, protams, Tautas partija atbalstīs arī to, kas ir iesākts pirms kāda laika.

Es tikai vienu gribu teikt Saeimas kolēģiem: tas ir ļoti nepatīkams lēmums! Tas bija nepatīkams arī tad, kad mēs lēmām iepriekšējā reizē. Šodien mēs varam pajokot, jo laimīgā kārtā Latvijas pusē kritušo nav, bet, ja būtu, tad mūsu debates, visticamākais, būtu izvērtušās ievērojami citādākas.

Es arī novēlu, lai šādi lēmumi mums būtu jāpieņem pēc iespējas retāk!

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.-V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Teikšu tā! Jāteic, ka esmu bijis parlamenta biedrs, arī deputāts, kas pašreiz ir nolicis mandātu, tāpēc varbūt labi zinu, cik informēti vai neinformēti bieži vien ir deputāti, un tad, kad viņi nāk tribīnē, dažkārt daudz kas nāk no sirds, daudz kas nāk varbūt arī no pieredzes, kas ir gūta savā iepriekšējā darbībā, un daudz kas teiktajā varbūt ir arī šā pieredzes trūkuma vaina vai vienkārši nezināšana, kas ir objektīva lieta.

Un tomēr, pirms es izdaru noslēgumu, varbūt pat kopsavilkumu, es gribētu pateikt, ka daudz kas no tā, kas tika teikts un skanēja varbūt pretrunīgi, patiesībā jau nemaz nenoliedz vienu vai otru problēmu, kas pastāv pasaulē. Līdz ar to man ir jāpaturpina tā doma, kuru es nepaspēju pabeigt pirms pārtraukuma, kad biju pieteicies runāt.

Manuprāt, Emša kungs, jums ir pilnīga taisnība, ka pasaulē šis “siltumnīcas efekts” ir ļoti būtiska problēma. Nav šaubu arī par to, ka Kioto rezolūcijas ir jāpilda. Tikai žēl, ka, runājot par atsevišķiem mūsu partneriem, kuriem atsevišķos jautājumos mēs varam uzticēties un piekrist un bez kuru atbalsta un sadarbības mēs nevaram realizēt sev, Latvijas valstij, mūsu tautai, būtiskus uzdevumus, dažos jautājumos mūsu domas nesakrīt, un mēs konkrēti jūs un “zaļos” aicinām turpināt cīņu par Kioto rezolūciju izpildi, jo, neapšaubāmi, mēs stāvam daudzu un dažādu problēmu priekšā.

Tāpēc gan es, būdams aizsardzības ministrs, gan Aizsardzības ministrija, valdība, šinī gadījumā runā par vienu problēmu, kas ir saistīta ar terorismu. Taču tas, ko jūs sacījāt par Kioto rezolūciju, ir ne mazāk svarīga problēma, jo, iespējams, ja pasaule to atrisinās, mums vairs nebūs izvēles. Pasaulei tā ir jāatrisina!

Un arī mums tajā skaitā ir jāatrisina šī terorisma problēma, mēs nedrīkstam gaidīt nākamo dienu, jo paralēli ir jārisina arī visas Kioto problēmas un visas pārējās lietas. Tikai žēl, ka, risinot vienu jautājumu, mēs noliekam otru problēmu kā pretargumentu, ka, lūk, tāpēc, ka kādā jomā kaut ko nav izdevies sasniegt, mēs noraidām kādu citu - visai cilvēcei, mūsu sabiedrībai, mūsu valstij svarīgu jautājumu risināšanu.

Nedaudz par to, ko mans bijušais kolēģis, ministrs, es gribētu teikt, acīmredzot pieredzējis cilvēks, teica par mani. Es tā saprotu, Bērziņa kungs, ka jūs nākamajā reizē gribat doties uz Irāku vai nu karavīru rindās, vai arī būt nākamajā delegācijā, kura turp brauks. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Tad, kad jūs nebūsiet ministrs, es nākamajā dienā pieteikšos!”) Ziniet, karavīri, man liekas, jau ir tuvāk… Iespējams, ka arī jūs varētu pieteikties, parādīt savu drosmi, apgūt zināšanas… (Starpsauciens.) un pārliecināties par to, vai tur ir tualetes vai nav tualešu, kas ierodas Irākā, kāda ir viņu stāja, kam kurš klanās vai neklanās, jo daudz kas no tā, ko jūs teicāt, diemžēl ir sagrābstīts pa kaut kādiem kaktiem un neatbilst ne mazākajai patiesībai. Jūs, būdams finansists, neesat noskaidrojis pat to, kādā veidā tiek finansēti bruņotie spēki starptautiskā kontingenta ietvaros un kādā veidā tie tiek finansēti tieši Latvijai, un kādas varbūt ir problēmas. Kādas ir problēmas, kas izriet no tā juridisko aktu kopuma, kas varbūt apmierināja Latvijas valsti tajā laikā, kad jūs bijāt finanšu ministrs, bet kas šajā situācijā diemžēl sasien rokas, jo atsevišķas kabatas naudas tiešām mūsu karavīriem ir jānogādā skaidrā naudā, lai viņi varētu atrisināt Irākā daudzas atsevišķos gadījumos politiskas problēmas.

Un es gribu teikt paldies Saeimas deputātiem, tiem, kuri ziedoja, kuri saziedoja skaidru naudu. Es pats personīgi aizvedu šos dolārus, iedevu mūsu rotas komandierim, lai viņš varētu nopirkt zīmuļus, burtnīcas, vēl ko citu tad, kad viņi Irākā dodas pie sava pārraugāmā rajona skolēniem un bērniem. Un tas tiek izdarīts. Tā ka, Bērziņa kungs, ar to viss it kā būtu kārtībā!

Mani gan skumdina kas cits. Mani skumdina jūsu izteikumi. Es saprotu, ka jūs, Bērziņa kungs, gribat būt ļoti oriģināls un ka jūs redzat, ka mana galva atrodas atejās, kā jūs teicāt... ne tikai atrodas, bet pat iebāzta atejā.

Es gribētu teikt, ka, manuprāt, jūsu izteikumi liecina par gluži pretējo - par to, ka jūsu galva atrodas atejā. Un vēl es gribētu pateikt to, ka, atverot savu muti, tā dažkārt smird. Un pat ļoti smird! Un to jūs varējāt ņemt vērā. Bet, neskatoties uz šiem nesaudzīgajiem izteicieniem, kurus jūs veltījāt man, es ceru, ka jums būs dūša un ka jūs nobalsosiet!

Un visbeidzot par to, par ko runāja Jurkāna kungs, - par to, vai ir stratēģija izejai no situācijas. Gribētu teikt, ka šī stratēģija ir. Par to tiešām runā nopietni cilvēki daudz un dažādos mērogos. Runa ir par to, ka Irāka ir jāpārvalda pašiem irākiešiem, Irākas tautai. Un Irākai ir jābūt stabilai, prognozējamai valstij, tāpēc ir nepieciešams atbalsts šo mērķu sasniegšanai. Un tas ir tas, par ko mēs šodien runājam. Tā ir runa par nākamo gadu, un mums ir jātic tam, ka mums izdosies sasniegt šos mērķus, jo, ja mēs sāksim apšaubīt šos mērķus, tad tie, protams, arī nepiepildīsies. Mūsu pusē jābūt spēkam un pārliecībai!

Un vēl es gribētu teikt, ka karavīru nosūtīšana tiešām nav kaprīze. Tā nav kaprīze ne valdībai, ne arī aizsardzības ministram. Es gribētu teikt, ka es nebūt nealkstu šeit nākt jūsu priekšā un runāt par šādām lietām. Man tas nav ne viegli, ne arī patīkami, bet es nāku šeit jūsu priekšā tāpēc, ka droši vien redzu šīs lietas plašāk, nevis tikai kā aizsardzības ministra atbildību. Šajā gadījumā es pārstāvu valdību, bet acīmredzot ir arī kaut kāda vēsturiskā kompetence un pieredze, runājot un domājot par mūsu valsts aizsardzības un drošības lietām, un tā liek man rīkoties šādā veidā. Pat vēl vairāk! Šī pieredze ir tāda, kas liek saprast, kas notiek starptautiskajā jomā un kādi pretsitieni var nākt atpakaļ pret Latvijas valsti. Un mums ir jābūt šai pieredzei, mums ir jābūt šai tālredzībai. Tas ir tas, par ko mēs šodien šeit runājam.

Un mūsu uzdevums ir novērst terorismu kā tādu un piedalīties šajā cīņā, jo patiesībā mūsu vājums, vājums citos parlamentos, citās valstīs, citās valdībās un domstarpības politiķu starpā, ir tas, uz ko cer šis terorisms, kurš ... Jā, tas nav atnācis līdz Latvijai, bet terorisms neko nešķiro. Terorisms faktiski ir kā gripa, kā bacilis, kurš tiešām, godīgi sakot, var pielipt arī tiem cilvēkiem, kuri šodien varbūt nepārstāv ne “Al Quaeda”, ne kaut ko tamlīdzīgu.

Tātad mums ir jācīnās par kopīgiem mērķiem - par mūsu kopējās Latvijas drošību un starptautisko drošību. Izvēles iespēju mums diemžēl nav. Arī atkāpšanās ceļa mums nav.

Un tāpēc es ticu, ka šis lēmums, kas šeit ir jāpieņem, tiks pieņemts. Ka tas tiks pieņemts nevis tāpēc, ka tā ir kāda kaprīze, bet tāpēc, ka tas ir pamatots, tāpēc, ka tas ir apzināts, tāpēc, ka tas ir izsvērts. Un tas lēmums ir vienlīdz grūts gan man, gan jums. Es gribu ticēt gan valdībai, gan mums visiem, kas ar atbildību domājam un runājam par savu valsti. Tas ir grūts lēmums. Vienlīdz grūts tas ir gan Amerikas Savienoto Valstu Kongresam, Senātam, gan Vācijas Bundestāgam, gan arī citu valstu parlamentiem. Tas ir tikpat grūts arī šeit.

Es aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātais deputāt Gundar Bērziņ un godātais ministra kungs! Turpmāk, izsakoties par to, kur kuram atrodas galva, aicinu jūs izvēlēties cienījamākus izteicienus. (Aplausi.)

Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 21, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1660. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi, kas izskatīti komisijas 26.novembra sēdē.

1. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ir pagājis vairāk nekā desmit gadu kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā Latvija ir guvusi vērā ņemamus panākumus valstiskuma nostiprināšanā, taču daudzu Latvijas iedzīvotāju cerības vēl joprojām nav piepildītas. Tieši šajā sakarā Tautas saskaņas partija iestājas par vienādām sociālajām un ekonomiskajām tiesībām Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Taču man tomēr liekas, ka dažas partijas - ne Latvijas tauta, bet dažas partijas! - joprojām atrodas stereotipa gūstā.

Saskaņā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikto redakciju turpmāk par apsardzes uzņēmumu vadītājiem būs ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī Eiropas Savienības pilsoņi. Bet kāpēc tādu tiesību joprojām nav Latvijas nepilsoņiem? Nepilsoņa statuss taču piešķirts samērā lielai valsts iedzīvotāju daļai, turklāt vairāk nekā puse nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, bet pārējie sen dzīvo mūsu valstī.

Tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams atbalstīt 1.priekšlikumu. Tas būtu integrāciju veicinošs solis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. -deputāta Valērija Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 58, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Mūrniece. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Tolamčovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Tagad mēs, ja es nemaldos, jau ceturto reizi izskatām politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumus par grozījumiem Apsardzes darbības likumā.

6.panta pirmā daļa. Mēs ierosinām atļaut nepilsoņiem vadīt apsardzes firmas. Tā saucamā Nepilsoņu likuma 2.pantā ir skaidri teikts, ka visas Satversmē garantētās tiesības, kas tieši neattiecas vienīgi uz Latvijas pilsoņiem, ir garantētas gan nepilsoņiem, gan ārvalstniekiem, kas apmetušies uz dzīvi Latvijā pirms 1992.gada. (Starpsauciens: “Ko tu muldi!”)

Satversmes 106.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Protams, saskaņā ar Satversmes 116.pantu var šīs tiesības ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību. Ierobežot šīs tiesības ar likumu ir nepieciešams, ņemot vērā arī Satversmes 94.pantu, kurā ir teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šodienas apstākļos Latvijas nepilsoņi acīmredzamā veidā tiek diskriminēti - viņiem tiek liegtas tiesības nodarboties ar vienu no privātās uzņēmējdarbības veidiem. Ar aizliegumu vadīt apsardzes uzņēmumu visi nepilsoņi ir pielīdzināti personām, kuras, citēju, “ir sodītas par noziedzīgu nodarījumu vai kurām ir konstatētas psihiskas slimības, alkohola vai narkotiskā atkarība”. Derētu atgādināt, ka šā likumprojekta izskatīšana Saeimā ir saistīta ar nepieciešamību izpildīt Eiropas Savienības direktīvu, kas pieprasa, lai ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ikvienā dalībvalstī tiktu garantētas tiesības nodarboties ar jebkuru uzņēmējdarbības veidu.

Šajā kontekstā redzam, ka aizliegums kādai personai pilnvērtīgi nodarboties ar apsardzes darbību, kurš pastāv, pamatojoties tikai uz to, ka šai personai nav Latvijas pilsonības, ir pretrunā ar vispāratzītajām cilvēktiesību normām un Eiropas Savienības principiem.

Ja mēs nepielīdzināsim… neizlīdzināsim Eiropas Savienības pilsoņu tiesības ar Latvijas nepilsoņu tiesībām, tad izveidosies paradoksāla situācija: ārzemniekam, kas, iespējams, pirmo reizi būs atradis Latviju uz globusa, piederēs Latvijā vairāk tiesību nekā nepilsoņiem, kas šeit dzīvo, tā teikt, jau veselu mūžību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz! Beidz!”)

Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem, tikai piektā daļa nepilsoņu nav Latvijā dzimuši un ir dzīvojuši tajā mazāk par 30 gadiem.

Aicinu kolēģus atbalstīt piedāvātos grozījumus… (No zāles dep. J.Dobelis: “Vari salasīt to, ko tu teici?”) Lūdzu, aizveries!

Sēdes vadītājs. Izsaku jums piezīmi, Tolmačova kungs!

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Mūrniece. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Mūrniece. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 7, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu iekļaut pēc šīsdienas sēdes darba kārtības 25.punkta likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 25.punkta! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 24. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu ir saņemti 17 priekšlikumi uz trešo lasījumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jākov! Rīga dimd! Kā klājas?”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piedāvādama šos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina uzsākt tā saucamās lustrācijas problēmas risināšanu. Gatavojot apspriežamos grozījumus, mēs esam dzirdējuši iebildumus, ka lustrācijas problēmu būtu jāsāk risināt, grozot tā saucamo “jumta” likumu, kas nosaka “čekas maisu” likteni. Varētu piekrist arī tādam viedoklim, tomēr no likumdošanas prakses viedokļa mēs nesaskatām neko neiespējamu arī mūsu piedāvātajā risinājumā - paralēli grozīt vairākus likumus, kuros kādreiz tika iestrādāta lustrācija.

Problēma ir svarīga. Un, lai deputāti varētu piedalīties diskusijā, es atgādināšu jēdziena “lustrācija” saturu. Ar šo terminu apzīmē tādu praksi, ka zināmām iedzīvotāju kategorijām uz noteiktu laiku tiek liegtas tiesības ieņemt amatus vēlētās institūcijās un valsts pārvaldē.

Kādas ir šīs iedzīvotāju kategorijas Latvijā? Vienkāršojot klasifikāciju, minēšu divas lielas kategorijas. Tie ir bijušie PSRS VDK štata un ārštata darbinieki un tie cilvēki, kuri darbojās komunistiskajā opozīcijā laikā no 1991.gada janvāra līdz septembrim. Daudzos pašlaik spēkā esošajos likumos ir aizliegts šiem cilvēkiem kļūt par Saeimas un vietējo pašvaldību deputātiem, kā arī pretendēt uz amatiem tādās valsts institūcijās, kuras ir saistītas ar valsts drošību, aizsardzību un tiesu sistēmu.

Kāds ir lustrācijas mērķis? Pārejas posmā no totalitāras valsts iekārtas uz stabilu demokrātiju lustrācija tika piemērota, lai izslēgtu pat teorētisku iespēju bijušā režīma aktīviem atbalstītājiem sabotēt vai traucēt demokrātijas attīstību. Līdzīgi ierobežojumi bija spēkā vairākās Austrumeiropas valstīs. Lustrācijas principu nosaka un reglamentē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija nr.1096 “Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanai”, kura satur arī ieteikumu ierobežot lustrācijas darbību ar 5 gadu termiņu. Saskaņā ar šo rekomendāciju visās valstīs, kurās šie ierobežojumi bija spēkā, pašlaik gandrīz visi tie ir atcelti. Latvija ir pēdējā Eiropas valsts, kura ne tikai saglabāja šos ierobežojumus, bet pēdējo gadu laikā dažus no tiem pat pastiprināja. Varam apgalvot, ka nekur Eiropā, izņemot Latviju, nepastāv politiski ierobežojumi kandidātiem parlamenta un vietējās vēlēšanās.

Kāpēc šie ierobežojumi tika atcelti Eiropā? Atbilde ir ļoti vienkārša: demokrātiskā iekārta valstīs, kas ir ar Latvijai līdzīgu vēsturi, pašlaik nekur nav apdraudēta.

Mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka mūsu valstī ir unikāla situācija. Taču Eiropas Savienība ir atzinusi, ka Latvijas Republika atbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem. Tādējādi Eiropas līmenī ir atzīts, ka arī mūsu valstī demokrātijai, paldies Dievam, nekas nedraud! Tāpēc lustrācija ir zaudējusi jebkādu praktisku jēgu un politiski ierobežojumi valsts amatu ieņemšanai ir apkaunojošs anahronisms vai negodīgas konkurences paņēmiens.

Ko ierosinām mēs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija? Mēs ierosinām ar 2004.gada 1.maiju izbeigt lustrācijas darbību Latvijā. Šī diena būs ļoti simboliska un nozīmīga Latvijas vēsturē, jo mūsu valstij, iesaistoties Eiropas Savienībā, izbeigsies pārejas posms. Šajā posmā...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

J.Pliners. ... ir jāatsakās no totalitārā režīma mantojuma.

Lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Komisija, izvērtējusi deputāta Buzajeva priekšlikumu, secināja, ka ļoti precīzi 55.panta piektajā daļā ir noteikti ierobežojumi personām, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu. Vispār viss šis pants to precīzi nosaka.

Runājot par šo tēmu, jāteic, ka 5.pantā ir precīzi noteikti ierobežojumi, kas atbilst pārējiem Latvijas likumdošanā noteiktajiem ierobežojumiem.

Deputāta Buzajeva piedāvātais priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret... Par - 13, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

S.Āboltiņa. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 61, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 63, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 8. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 10. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 12. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 14. - Tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 15. - Tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. - Tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija iesniegts. Komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai” (dokumenta reģistrācijas nr. 275).

Pirms trešā lasījuma par minēto likumprojektu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 1.pants ir redakcionāli precizēts.

2. - deputātes Labuckas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Ingrīdas Labuckas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 54, atturas - 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

S.Āboltiņa. 3. - pēc satura analoģisks priekšlikums. Deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

S.Āboltiņa. 4. - deputātes Labuckas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Ingrīdas Labuckas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 5. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 5. - analoģisks deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 9. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1537. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Pasta likumā. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, un principā tās ir trīs galvenās prasības.

Pirmkārt, vispārējo pakalpojumu definīcijā ir jādefinē ierakstītais un apdrošinātais pasūtījums; otrkārt, iestājoties Eiropas Savienībā, ir jāsamazina monopolpakalpojumu apjoms, un tas faktiski būs līdz 100 gramiem, tātad no mūsu iestāšanās brīža Eiropas Savienībā sūtījums līdz 100 gramiem būs pasta monopolpakalpojums, bet pārējie jau būs brīvā tirgū, un no 2006.gada tie būs līdz 50 gramiem. Šādu prasību mēs ieviestu ar šo likumu. Un, treškārt, mēs definētu to, ka licencētas tiek tikai tās uzņēmējsabiedrības, kas sniedz vispārējos pasta pakalpojumus.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.591 - likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.

Kā mēs jau zinām, Darba likums tika pieņemts 2001.gada 12.jūnijā, taču, likumam stājoties spēkā, ir atklājušās atsevišķas tā nepilnības, kas radušās saistībā ar jaunākajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ar dažiem likuma aktiem, kuri ir stājušies spēkā pēc Darba likuma pieņemšanas.

Tātad šie grozījumi paredz ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma prasībām. Šis likumprojekts paredz likuma normu precizēšanu atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam, kā arī paredz likuma normu precizēšanu atbilstoši Personu apliecinošo dokumentu likumam.

Likumprojektā ir notikusi arī jauna darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamata paredzēšana, proti, ja darbiniekam par noziedzīgu darījumu izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana vai arests.

Bez tam šajā likumprojektā ir noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar veselības pārbaudi, ir jāsedz darba devējam.

Tiek ierobežotas arī iespējas darba devējam uzteikt darbu darbiniekam, kuram nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, bet darba devējam ir jārod iespēja šo darbinieku nodarbināt citā darbā tajā pašā vai arī kādā citā uzņēmumā.

Tāpat ir izdarīti arī daži precizējumi par darba līguma laušanu ar invalīdiem. Ir precizēts darba devēja pienākums uzskaitīt darbiniekam darba laiku nakts stundās, nedēļas atpūtas laikā un arī svētku dienās.

Likumprojekts arī izslēdz šīs jau ilgi pastāvošās nesaskaņas starp darba devējiem un darba ņēmējiem par pārtraukuma laika uzskaiti.

Šis likumprojekts ir saskaņots ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēmusi pieņemt to pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav.

Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (dokumenta reģistrācijas nr.462).

Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums no deputāta Buzajeva. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Pēc Latvijas oficiālā paziņojuma izskatīšanas trīs ANO komitejās pēc kārtas visai pasaulei kļuva zināms, ka Latvijā eksistē nopietna nepilsoņu problēma. Visai pasaulei, izņemot varbūt Latvijas Saeimu. Un, kaut gan likums par Zemessardzi nav īpaši labvēlīgs gadījums tajā ziņā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai asajai problēmai, tomēr pamēģināsim. Šajā nolūkā salīdzināsim likuma par Zemessardzi un valdības piedāvātās integrācijas koncepcijas tekstu.

Kā zināms, Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Zemessardzes darbības mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, sniegt palīdzību personām un organizācijām to tiesību un pienākumu realizācijā.

Manuprāt, aizliegums daļai iedzīvotāju, pie tam, vērtējot vienīgi pēc viņu senču izcelsmes pazīmes, piedalīties visos šajos cēlajos pasākumos nebūt nesekmē sabiedrības integrāciju.

Saskaņā ar valdības koncepciju integrācijas uzdevums ir palīdzēt Latvijas valstij uzticīgiem un lojāliem iedzīvotājiem izprast savas perspektīvas Latvijā, panākt to, lai visi Latvijas iedzīvotāji apzinātos, ka mums ir vajadzīga kopīga valsts, ka tikai kopīgi mēs spēsim celt sabiedrības labklājības un drošības līmeni, ka ikviens cilvēks ar savām zināšanām, uzņēmību un labu gribu ir vajadzīgs Latvijas sabiedrības attīstībai.

Integrācija notiek, visiem Latvijas iedzīvotājiem aktīvi iesaistoties Latvijas sabiedrības dzīvē, tamdēļ nepamatotā aizlieguma uz vienu no sabiedriskās darbības veidiem atcelšana, kas šeit tiek piedāvāta, pilnīgi atbilst valdības oficiāli apstiprinātajai sabiedrības integrācijas koncepcijai, un to var uztvert kā vienu no soļiem ceļā, kas ved uz šīs koncepcijas īstenošanas.

Protams, gadījumā, ja šis PCTVL priekšlikums hipotētiski tiktu pieņemts, vajadzētu mainīt arī dažus citus likumus. Šādus grozījumus mēs piedāvājām jau agrāk, un mēs esam gatavi nepieciešamības gadījumā iesniegt tos vēlreiz.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien šajā Saeimas sastāvā nopietni nepārstrādāsim mūsu likumdošanu gan izglītības, gan valodas, bet it īpaši pilsonības jomā, tad nekāda sabiedrības integrācija principiāli nav iespējama.

Pamēģināsim spert soli pareizā virzienā un atbalstīsim kārtējo sabiedrību integrējošo PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šodien mēs jau vairākkārt esam atkal dzirdējuši nepilsoņu apskatīšanu no vienas puses. Un tagad paskatīsimies uz nepilsoni no otras puses!

Vispirms jāteic, ka jau tā mūsu ārkārtīgi “mīkstais” Pilsonības likums, kuru par tādu ir atzinušas daudzas starptautiskās vērtētājas, tomēr, redziet, kādam nepatīk. Par pilsoņiem kļūt mēs negribam! Tajā pašā laikā Cileviča kungs, kurš šodien kārtējo reizi atkal nepiedalās Saeimas sēdē, baida latviskās organizācijas: “Pagaidiet, pagaidiet! Tad, kad visi nepilsoņi kļūs par pilsoņiem, jūs pazudīsiet no politiskās skatuves!” Kā tad nu sanāk: te dzirdama šāda baidīšana ar pilsoņu skaita strauju pieaugumu, te atkal notiek cīņa par nepilsoņu saglabāšanu un par nepilsoņu integrēšanu?

Un tad rodas vēl tāds jautājums. Ja jau kāds ir tik patriotiski noskaņots, ka grib būt zemessargs, grib ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, nodibināt iekšējo kārtību, demonstrēt Latvijas spēku ārpus Latvijas robežām, bet negrib būt pilsonis... Kā tad tā? Liela daļa no viņiem latviski pat neprot runāt! Arī šodien man jāklausās, kā te viens otrs speciālists Eiropu sauc par “Jevropu” šeit pat no Saeimas tribīnes. Tā nu tas ir! (No zāles dep. J.Pliners: “Juri, tas nav solīdi! Cilvēks pārteicās!”)

Tātad, draugi mīļie, ja jūs gribat nopietni iesaistīties Latvijas sabiedrībā un tiešām vēlaties darboties Iekšlietu ministrijā, vēlaties darboties apsardzes sistēmā, Zemessardzē, - tad, lūdzu! Taču tad pildiet arī saistības un priekšnosacījumus, kādi ir paredzēti!

Nesen jau bija ļoti interesanti paskatīties uz tā saucamajiem nepilsoņiem. Sanāca tāds bariņš tantiņu un onkulīšu, atbrauca viens “gudrais no Austrumiem” un sāka mācīt, par ko Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem būtu jābalso Krievijas Domes vēlēšanās. Nu kā tad šitādus te var integrēt!

Tomēr tanī pašā laikā godātie priekšlikuma iesniedzēji kaut kā nepilda Rogozina piedāvātās saistības. Šis te kunģelis nesen izteicās, ka viņš darīs visu, lai ārpus Krievijas dzīvojošie krievi kļūtu par attiecīgo valstu pilsoņiem. Un tad jau Buzajeva kunga un Rogozina kunga uzskati atšķiras šinī jautājumā. Nu skaisti! Buzajeva kungs kā īsts Latvijas patriots, protams, ir nostājies ar krūti pretī. Tātad ar to integrāciju, redziet, tā īsti nesanāk.

Integrācija būs tad, kad būs cieņa pret latviešu valodu, kad jūs arī šeit, Saeimā, pietiekami skaidri pratīsiet izteikties, nevis tā, kā šodien viena “kundze” lasīja no papīra, acis neatrāvusi, savu penteri, kas bija sarakstīts iepriekšējā vakarā, un šajā penterī bija jaušama neizpratne par to, kāds ir cilvēka dzimums. Tā ka nav ko brīnīties! Jūs jau rādāt labu priekšzīmi tai saucamajai integrācijai. (Dep. N.Kabanovs no zāles iekliedzās: “Ha!”)

Kā jūs dzirdat, vainīgie jau paši sāk atsaukties. Lūk, kā jūs to esat sapratuši! Šāda integrācija man nav pieņemama. Iemācieties latviešu valodu! Iemācieties cienīt Latvijas valsti, godīgi izturēties pret Latvijas tagadni un nākotni, un tad runāsim! Bet nu parādās šitik jocīgi priekšlikumi šad un tad... Un tādēļ es kolēģus arī aicinu šos te nepilsoņu “kustinātājus” dažreiz apspriest šeit, jo šis nepilsoņu jautājums viņiem ir vajadzīgs kā ēst, tā viņiem ir maizīte -, lai tos neizprotošos pilsoņus piedabūtu balsot par attiecīgajām organizācijām, tad, kad pienāks kārtējās vēlēšanas.

Protams, mēs noraidīsim šādus un līdzīgus priekšlikumus. Cik ilgi jūs locīsiet vārdu “nepilsoņi”? Nāciet un pasakiet, līdz kuram datumam jūs turpināsiet cīnīties par to, lai Latvija būtu pilna ar kaut kādiem jocīgiem cilvēkiem, kurus varētu saukt arī par nepilsoņiem!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lsījumam?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta reģistrācijas numurs 454.

Likumprojekta otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums (no deputāta Buzajeva), kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pavisam nesen Saeimas vairākums atbalstīja valdības piedāvāto Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, kurš kļūs par pamatu, plānojot mūsu Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija nav atbalstījusi šo koncepciju. Nav to atbalstījusi galvenokārt tāpēc, ka šī koncepcija nesniedz atbildi uz jautājumu, vai mūsu valsts teritorijā tiks izvietotas ārvalstu karabāzes. Pieņemsim, ka ārvalstu militārā kontingenta izvietošana Latvijā būs izdevīga mūsu ekonomikai, taču, ņemot vērā mūsu neseno pagātni, visiem ir zināms, kā tas reāli izskatīsies dzīvē. Šīs koncepcijas īstenošanai ir nepieciešama cieša un intensīva sadarbība ar NATO partnervalstīm, kā arī profesionāli, militāri sagatavoti bruņotie spēki. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi! Runā!”)

Tādēļ mēs gaidījām no valdības un no valdošās koalīcijas partijām grozījumus attiecīgajā likumā - proti, Obligātā militārā dienesta likumā -, kuri paredzētu gan pakāpenisku obligātā militārā dienesta termiņa samazināšanu, gan to personu loka paplašināšanu, kuras nav pakļautas iesaukumam. Ar saviem priekšlikumiem par Nacionālo bruņoto spēku likumu mēs vēlamies vērst jūsu uzmanību uz šo jautājumu, lai jūs rūpīgāk padomātu par NBS personālsastāva komplektācijas principiem. Vai likumā esošā norma par NBS komplektāciju no Latvijas pilsoņiem atbilst minētās koncepcijas pamatnostādnēm, proti, principam par ciešu sadarbību ar NATO dalībvalstīm un profesionālas armijas principam?

Varu minēt šādu piemēru. Pieņemsim, ka mūsu sabiedrotās valsts Lielbritānijas virsnieks spēs ne tikai vadīt Satversmes Aizsardzības biroju, bet arī piedalīties militāro plānu izstrādē. Nav noslēpums, ka kāds to spējis veikt arī pirms Latvijas pilsonības saņemšanas. Iespējams, ka vēl kāda piemērota Ziemeļatlantijas alianses valsts militāra amatpersona izteiks savu vēlmi komandēt, pieņemsim, Ādažu bataljonu. Kāpēc mums būtu tas jāliedz viņam, ja viņš ir augstākas kvalifikācijas speciālists? Manuprāt, šajā sakarā būtu lietderīgi arī atcerēties par vēl vienu aspektu, proti, par bruņoto spēku uzturēšanu. Armijas uzturēšana, no vienas puses, kā smags slogs gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem, bet, no otras puses, šāda norma ļautu daļai nodokļu maksātāju iekārtoties tur darbā - kļūt par palīgpersonālu dažādās NBS struktūrvienībās.

Mēs uzskatām, ka šis ierobežojums arī liedz nodokļu maksātājiem elementāri iekārtoties darbā. Tāpēc arī tapis šis priekšlikums - svītrot 5.panta pirmo daļu.

Nobeigumā gribētos arī atgādināt, ka nav likuma normas, kura aizliegtu Latvijas nepilsoņiem dienēt kādas ārvalsts leģionā, un tādēļ šādu dienestu nevar uzskatīt par likumpārkāpumu, tātad tas nav krimināli sodāms. Likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 7.panta pirmās daļas 4.punktā ir melns uz balta noteikts, ka nepilsoņi, saņemot Ministru kabineta speciālo atļauju, var iestāties militārajā dienestā ārvalstu bruņotajos spēkos. Maigi sakot, tas ir dīvaini, jo savā valstī, kuru šis cilvēks pārstāvēs ārpus tās, viņam šāda iespēja ir nepārprotami liegta. Mūsuprāt, tas nav loģiski. Kāpēc liedz profesionāļiem dienēt savā valstī, bet ļauj viņiem to darīt ārpus Latvijas? Man personīgi tas nav skaidrs, it sevišķi ņemot vērā to, ka tie mūsu jaunieši, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi, šodien gluži vienkārši izvairās no dienesta Latvijas armijā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Būs profesionāla armija!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muižniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās paziņojumi.

Vārds Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Lūdzu Eiropas lietu komisiju tagad pulcēties Sarkanajā zālē! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās notiks 16.decembrī pulksten 14.00 Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Latvijas basketbols šogad svin savu 80.jubileju. Tāpēc ir doma nākamceturtdien rīkot starp frakcijām sacensības (trīs pret trīs) Rīgas Valsts tehnikumā. Nolikums tiks izsūtīts. Lūdzu jau savlaicīgi gatavot komandas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Saimnieciskās komisijas deputātiem atgādinu par sanāksmi, kura tūlīt notiks Jēkaba ielā 16 (parastajā vietā - 116.telpā).

Sēdes vadītājs. Vārds Aleksandram Bartaševičam. Lūdzu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme.

Sēdes vadītājs. Vārds Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Ir precizējums. Eiropas lietu komisiju lūdzu tomēr pulcēties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir no Ministru kabineta saņēmusi Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šos grozījumus ir ierosinājuši sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Pašreiz saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu var tiesā celt viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas.

Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš prasību par atjaunošanu darbā var tiesā celt viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kuru tiesa atzinusi par spēkā neesošu, ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.

Savukārt Civilprocesa likums nenosaka termiņus, kādos ir jāizskata prasības pieteikumi lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Lietas izskatīšana tiesā parasti ir ilgstošs process, un, ja tiesa spriedumā konstatē, ka darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunojams iepriekšējā darbā, darba devējam jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku, arī gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.

Piedāvātie grozījumi paredz, ka pirmās instances tiesā, kā arī apelācijas instances tiesā lietās, kurās ir prasījums par atjaunošanu iepriekšējā darbā, un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

Šie ir jautājumi, kas ir ļoti svarīgi darbiniekiem. To risināšana bieži vien ievelkas garumā, un tad parādās ļoti garš tas periods, kurā ir jāmaksā kompensācija. Tādēļ tagad tiek noteikts termiņš, kurš līdz šim Civilprocesā nav bijis noteikts, - 15 darba dienas.

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (reģistrācijas numurs 452) otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Likumprojekta būtība ir atlikt likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” spēkā stāšanos līdz 2005.gada 1.janvārim. Iemesli, kādēļ tas ir jādara, ir sekojoši.

Lai izvērtētu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskā darba - izpildes un uzraudzības mehānismu un tam nepieciešamā finansējuma apjomu, pēc Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas ierosinājuma Tieslietu ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā strādāja gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts, gan Tieslietu ministrijas, gan arī Valsts Cilvēktiesību biroja pārstāvji. Darba grupa ir iesniegusi atzinumu, kurā ir secinājusi, ka ir nepieciešams pārcelt likuma spēkā stāšanās laiku uz 2005.gada 1.janvāri tāpēc, ka, pirmkārt, nav panākta starpinstitucionāla vienošanās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu (konkrēti, sabiedriskais darbs un uzvedības ierobežojumi) ieviešanas, finansēšanas un uzraudzības kārtību, un, otrkārt, pastāv arī nepilnības likumā (to skaitā arī nepilnības attiecībā uz atsevišķu institūciju kompetenci un pilnvarām audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā), kuras ievērojami apgrūtinātu likuma ieviešanu, jo šis ir starpnozaru jautājums. Tas ir daļēji Tieslietu ministrijas kompetencē, gan arī pašvaldību kompetencē; ir skarti bērnu tiesību aizsardzības jautājumi, kas ir Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta kompetencē, un ir skarts arī jautājums par sabiedrības drošību jeb aizsardzību no likumpārkāpumiem, kurš ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Nedrīkst neņemt vērā arī to, ka Valsts probācijas dienesta likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Šajā izskatāmajā likumā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus nedrīkst nodalīt no šobrīd veidojamās probācijas sistēmas, kā arī no citiem noziedzības profilakses pasākumiem.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka Ministru kabinetam, izveidojot starpinstitucionālu darba grupu, ir jānovērš jau minētās nepilnības un jāizstrādā skaidrs audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu uzraudzības mehānisms, finansēšanas apjoms un kārtība, kā arī jānosaka atbildīgo institūciju kompetence un pilnvaras likuma piemērošanā. Komisija vienojās arī par to, ka tā aicinās darba grupu regulāri informēt komisiju par darba grupas paveikto, tādējādi nodrošinot likuma pilnīgu un efektīvu ieviešanu no 2005.gada 1.janvāra.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, es komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Ērika Zommere vēlas runāt pret steidzamību? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 16, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Atklājam debates. Vārds Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā atbalstot šo likumprojektu un piekrītot domai, ka šis ir ļoti vajadzīgs dokuments par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem, es tomēr nevaru samierināties ar esošo situāciju un piekrist tam, ka šim tik ļoti vajadzīgajam pasākumam ne 2003.gada, ne 2004.gada valsts budžetā netika paredzēts finansējums. Pie tam mēs ļoti labi zinām, kāda ir situācija ar šiem pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši bērni, cik ļoti noslogoti ir cietumi un cik ļoti sarežģīti ir apstākļi šajās ieslodzījumu vietās.

Mēs ļoti labi atceramies, cik liels satraukums radās sabiedrībā pēc tam, kad Valsts prezidente bija iepazinusies ar situāciju valstī, cik ļoti mēs visi gribējām aktīvi darboties, cik ļoti mēs tūlīt gribējām novērst negatīvo, visu pārkārtot, izdarīt un sakārtot.

Bet, lūk, kas tagad notiek! Ir nodibināta īpaša ministrija, īpašs sekretariāts. Visi mēs cerējām, ka šīs lietas ātri tiks sakārtotas. Turklāt arī Baštika kungs nepārtraukti uzsver un saka, ka ir profesionāli cilvēki, un arī Ministru prezidents apgalvo to pašu, ka visur patiešām ir zinoši, lieliski un augsti kvalificēti cilvēki. Taču ko mēs redzam patiesībā? Mēs visi gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, gan principā arī Saeimā atzīstam: jā, šī lieta ir vajadzīga! Taču mēs atkal apstājamies pie tā, ka nekas nevirzās uz priekšu.

Un šodien mums tiek atkal piedāvāts pārcelt. Tāpat kā attiecībā uz Izglītības inovācijas fondu, tāpat kā attiecībā vēl uz citām ļoti daudzām lietām mēs atkal pārceļam datumu uz priekšu, un situācija diemžēl nemainās, jo problēma netiek risināta.

Taču mani ļoti uztrauc vēl kas cits. Jā, es piekrītu Šleseres kundzei, ka darba grupa patiešām tika nodibināta. Tagad tiek ierosināts veidot nākamo darba grupu - nu jau starpinstitucionālu, bet kur tad palicis tas atbildīgais cilvēks, kuram galu galā ir jāatbild par to, ko katra šī darba grupa izdara? Un, ja šīs grupas darbam nav rezultāta vai, pareizāk sakot, ir radies slikts produkts, tad galu galā mums beidzot vajadzētu atteikties no likumu grozīšanas tikai tāpēc, ka ir absolūti neapmierinošs izpildes mehānisms gan Ministru kabinetā, gan atbildīgajā institūcijā, kam bija uzticēts šis pienākums.

Jau paņemot rokā anotāciju, mēs redzam būtiskas nepilnības; pie tam pats interesantākais ir tas, ka arī sadaļa “Sociālo seku izvērtējums”, piedodiet, ir ļoti nekorekta, jo tur ir teikts, ka, pārceļot likuma spēkā stāšanās laiku, tiks radīta iespēja paredzēt valsts budžetā tam finansējumu, bet tas netiks izdarīts. Un kas notiks ar šiem bērniem? Mēs varējām daudz ko labu izdarīt, lai šo lietu nevilcinātu!

Un vēl viena interesanta detaļa. Runa ir par Valsts probācijas dienestu. Man, arī komisijā skatot šo jautājumu, tiešām radās neizpratne par to, kāpēc jauna, ļoti laba lieta nefunkcionē, pie tam nefunkcionē ciešā saistībā ar šo nākamo piedāvājumu. Nekas nav darīts visa šā iepriekšējā gada laikā! Kāds gan ir pamats cerēt, ka turpmāk kaut kas mainīsies?

Arī runājot ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, nācās secināt, ka veiktie aprēķini ir neprecīzi, nav īsti zināms, cik tas maksās, un beigu beigās es jūtu, ka nav cilvēka, nav atbildīgās personas, kas to visu koordinētu.

Tāpēc es lūdzu, cienījamie kolēģi, beigsim pārcelt datumus, bet šīs neskaitāmās darba grupas veidosim efektīvas! Galu galā es rosinu tās institūcijas, kuras ir atbildīgas - ir nodibināta pat īpaša ministrija -, tomēr godprātīgāk izturēties pret saviem pienākumiem, jo šis nav pirmais gadījums, kad uz Saeimu tiek virzīti absolūti nesagatavoti un, piedodiet, ļoti, ļoti vāji likumprojekti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Tāda ir šīs valdības darba visaptverošā prakse. Šis nav pirmais gadījums, kad tā iemesla dēļ, ka budžetā nav paredzēta nauda, pēc tam tiek meklēti dažnedažādi iegansti un iemesli un tiek dibinātas darba grupas. Darba grupas savu darbu it kā padara, bet pēc tam nākamā gada budžetā atkal neatrodas nauda. Atkal tiek meklēti iegansti, kā atvirzīt to tālāk un tālāk, un tālāk. Tāda ir prakse! Par to mēs esam pārliecinājušies visa gada garumā, un tāpēc nebrīnīsimies, ka arī nākamie likumprojekti būs līdzīgi. Nav naudas - nav problēmu! Problēma ir tikai viena - kā attaisnoties, kā pavirzīt šīs lietas tālāk.

Es aicinu balsot vienkārši “pret”! Valdībai ir jādara tas, kas likumos ir paredzēts, nevis Saeimai jāpielāgojas valdībai un jābalso par tās nepadarīto.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti skumji, ka mēs bērnu vajadzību apmierināšanu atkal pārceļam uz nenoteiktu laiku, jo, Dievs nedod, varbūt pēc gada atkal kāds izdomās pārcelt to vēl par gadu, kā tas ir bijis arī ar citiem likumiem.

Es gribu uz šā fona atgādināt, ka ir pieņemts, manuprāt, pat traģisks lēmums. To ir pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija, un tas ir cieši saistīts ar šo pašu likumprojektu. Proti, Latvijā savā laikā tika veikti pasākumi, lai vienkopus neatrastos dažāda vecuma bērni vai jaunieši, kuri bija izdarījuši noziegumus. Es atkārtoju: kuri bija jau izdarījuši noziegumus un kuri bija ievietoti pāraudzināšanas iestādēs Latvijā. Tika gādāts, lai nodalītu atsevišķi šos jauniešus, kuriem ir jau 16 -18 gadi. Tas ir diezgan bēdīgi, bet ir jāsaka, ka tie bieži vien jau ir diezgan rūdīti noziedznieki. Es atvainojos, ka es tā saku, bet tas ir fakts! Jo viņi ir notiesāti jau par ļoti smagiem likumpārkāpumiem.

Latvijā Rēzeknes rajonā tika izveidota speciāla Pilcenes mācību un pāraudzināšanas iestāde, kur tika ievietoti šie sešpadsmit, septiņpadsmit un astoņpadsmit gadīgie jaunieši, lai viņi neatrastos vienkopus ar mazajiem - vienpadsmit un divpadsmit gadīgajiem likumpārkāpējiem. Skolā tika radīta pirmklasīga mācību bāze, tika ieguldīti apmēram 600 tūkstoši latu, jauniešiem bija radītas iespējas apgūt šajā mācību bāzē profesiju.

Jā, protams, no pirmā acu uzmetiena tas šķiet dārgi, bet vai nenāksiet maksāt daudz dārgāk, ja šie jaunie cilvēki, atgriezušies brīvībā, nevis pilnvērtīgi iekļausies dzīvē, bet atkal stāsies, nedod Dievs, uz noziegumu izdarīšanas ceļa?

Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija, tātad “Jaunā laika” vadītā ministrija, šobrīd ir pieņēmusi lēmumu likvidēt Pilcenes mācību un pāraudzināšanas iestādi, un ievietot šos sešpadsmit, septiņpadsmit un astoņpadsmit gadīgos jauniešus Alūksnes mācību un pāraudzināšanas iestādē Strautiņos. Un tas nozīmē, ka vienkopus atkal būs šie vienpadsmitgadīgie un astoņpadsmitgadīgie ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas vienkārši ir briesmīgi, ka mēs taupām uz sabiedrības visneaizsargātākās daļas rēķina! Tas ir briesmīgi! Un tas ir ārkārtīgi tuvredzīgi!

Arī es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere. Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Zommeres kundzei, ka šis likumprojekts un tajā noteiktie jaunie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi - sabiedriskais darbs un uzvedības ierobežošana - būtu ļoti nepieciešami.

Taču, no otras puses, ir jāņem vērā arī visi argumenti, kurus es jau minēju. Šis likums tika izstrādāts 2002.gadā, to izstrādāja vēl iepriekšējā Saeima, un arī iepriekšējā valdība šā likuma īstenošanai neparedzēja savā budžetā finanšu līdzekļus.

Šobrīd situācija ir mainījusies, jo 2004.gada 1.janvārī, kā jūs zināt, sāk darboties Valsts probācijas dienests, jau ir izveidota jauna institūcija - Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts. Kā es jau norādīju, darba grupa, kura sastāvēja gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, gan no Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārstāvjiem, kā arī no Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvjiem, vienbalsīgi nolēma, ka ir jānovērš likuma nepilnības, tas ir, jāprecizē un skaidri jānosaka katras institūcijas kompetence un finansējuma apjoms. Un tikai tad mēs varēsim lemt par šā likuma efektīvu izpildi un tiešām nodrošināt to, lai tas, ko ir paredzēts atrisināt ar šo likumu, patiešām arī notiktu.

Otra lieta, ko es gribu pateikt saistībā ar Ābiķa kunga minētās mācību un pāraudzināšanas iestādes “Pilcene” likvidēšanu. Jā, arī es viņam piekrītu, un arī pagājušajā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē mēs izskatījām šo jautājumu, un visa mūsu apakškomisija vienbalsīgi nolēma, ka šāds lēmums ir pretrunā ar bērnu interesēm, un tāpēc mēs nosūtīsim Ministru kabinetam vēstuli ar lūgumu vēlreiz ļoti rūpīgi izvērtēt šīs pāraudzināšanas iestādes “Pilcene” tālāko likteni, jo tiešām tas nav pieļaujams. Šajā skolā ir ieguldīti milzu līdzekļi, gandrīz 500 000 latu, un tā bija domāta tieši tādām vajadzībām, lai šajā ēkā uzturētos bērni vecumā no 15 līdz 18 gadiem un lai viņi nedzīvotu vienkopus “Strautiņos”, kur ir bērni no 11 līdz 15 gadu vecumam, tāpēc nav pieļaujama šādas iestādes likvidēšana.

Pie šā jautājuma mēs noteikti vēl atgriezīsimies, bet tagad es aicinu deputātus nerīkoties destruktīvi, bezatbildīgi nospiežot podziņu “pret”, tikai tāpēc, lai iespītētu Ministru kabinetam vai lai ieņemtu kādu pozu, jo vēl nav skaidrs šīs kompetences sadalījums, finansējuma apjoms un konkrētais šā likuma realizācijas mehānisms.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 26, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.decembris, izskatīšana Saeimā - 11.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā” (dokumenta reģistrācijas nr.453). Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, tāpēc aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedri, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.479 - likumprojektu “Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumi…

Tā, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (dokumenta reģistrācijas nr.479).

Tātad 1. ir Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates.

Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ar šo likumu esošā daudzpartiju sistēma un partiju finansēšanas sistēma - laba vai slikta - tiks sagrauta, bet jauna vietā netiek piedāvāta. Tā vietā mēs dzirdam runas par aizliegšanu, samazināšanu, novēršanu un iznīcināšanu. Jauni aizliegumi rada jaunu vajadzību tos apiet. Šis likums faktiski iezīmē ceļu uz tā saucamo melno kasu sistēmu, kad politiskās organizācijas, lai izdzīvotu, būs spiestas vākt neoficiālus ziedojumus, taču, raugoties no valsts un sabiedrības interešu viedokļa, vissvarīgākā ir atklātība. Partiju finansēm ir jābūt iespējami atklātām, lai vēlētāji varētu pilnā mērā tās izvērtēt un zinātu, no kurienes partijai nāk ziedojumi.

Atklātību veicina nevis ierobežojumi, bet gan stingra finanšu kontrole. Šis likums būs izdevīgs diviem spēkiem: pirmkārt, tiem, kuri ir pie varas un tādējādi var izmantot augsto amatu piedāvāto publicitāti, tātad Ministru prezidentam un ministriem, un, otrkārt, šis likums būs izdevīgs tādām partijām, kuras nemaz nav īstas partijas, - tādām partijām, kuras ir mazas un bez reālas organizācijas visā valstī. Tās ir elitāras tā sauktās Doma laukuma partijas, tādas kā “Jaunais laiks”, kurām ir maz biedru, kurām nav lielu nodaļu visā valstī un kurām nav arī partijas uzturēšanas līdzekļu.

Turpretī Tautas partijai ir 26 nodaļas visā Latvijā, kuras ir jāuztur. Telpu īre, biroju izdevumi, informatīvā saikne ar partijas biedriem un iedzīvotājiem - tas viss prasa izdevumus, kas elitārām partijām nav vajadzīgi.

Likumprojektā tiek piedāvāts noteikt ierobežojumus kampaņu finansēšanai. Godīgi būtu, ja šis ierobežojums attiektos uz reklāmas laiku vai uz publicēšanās laukumiem, nevis uz partijas kopējiem izdevumiem. Šis likums partijas nostāda negodīgas konkurences situācijā. Liela un demokrātiska partija būs spiesta ievērojamu daļu kampaņas izdevumu novirzīt organizācijas uzturēšanai, bet sīkpartijas visu naudu varēs tērēt reklāmai.

Šim likumam ir viens mērķis - nodrošināt “Jaunajam laikam” priekšrocības politiskajā konkurencē ar citām partijām, citiem vārdiem sakot, Repše par katru cenu vēlas noturēties pie varas. Un šis likums kārtējo reizi to apliecina. (Starpsauciens no zāles: “Sagrāvi visu!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Sekas būs, bet šīs sekas nemaz nebūs tādas, kādas Kalvīša kungs minēja. Politiskajām partijām, to skaitā Tautas partijai, sekas būs, jo tām būs jāpaļaujas nevis uz naudas visvarenību, ieguldot 1,4 miljonus priekšvēlēšanu cīņā, kā tas bija pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, bet, lai uzrunātu tautu, būs jāmēģina iztikt ar 280 000. Tad vairs nevarēs slēpties aiz labi apmaksātām politiskajām reklāmām, bet būs jāatbild uz tautas jautājumiem “pa tiešo”. Tātad sekas būs! Būs jāmaina veids, kā tiek uzrunāts vēlētājs. Tas būs grūti, bet tas ir iespējams.

Es būtībā gribētu minēt trīs lietas, ko mūsu piedāvātās izmaiņas šajā likumā radīs.

Pirmkārt, samazināsies priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu pieaugums, kas bija vērojams iepriekšējo kampaņu laikā, kad šie izdevumi divkāršojās. Latvijā ir ļoti mazs vēlētāju skaits, un tēriņi uz vienu balsstiesīgo iedzīvotāju pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bija gandrīz 4 lati. Šī summa ir desmit reižu lielāka, nekā tas ir Lielbritānijā, kur uz vienu balsstiesīgo partijas kopumā ir tērējušas tikai 40 santīmus. Ilgtermiņā tas nodrošinās arī politisko partiju neatkarību - neatkarību no sponsoriem.

Otrkārt, tas vairos partiju vienlīdzību to savstarpējā konkurencē, kas būs balstīta uz programmatiskiem un politikas realizēšanas principiem, nevis uz priekšvēlēšanu aģitācijā ieguldīto līdzekļu apjomu, kā tas bija līdz šim.

Treškārt, tas padarīs priekšvēlēšanu cīņu informatīvāku. Veidojot priekšnoteikumus uz informētību balstītai vēlētāju izvēlei, tādējādi tiktu uzlabota demokrātijas kvalitāte Latvijā, nevis, kā tika minēts, tiktu grauta pastāvošā sistēma.

Gribu teikt, ka, cerams, 18.decembrī mēs šeit lemsim arī par likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitāciju, par tā nodošanu atbildīgajai komisijai. Tur mēs esam iestrādājuši normu, kas paredz, ka vēlēšanu gados līdzekļi piešķirami politisko diskusiju un analītisko raidījumu veidošanai gan sabiedriskajās, gan komerciālajās raidorganizācijās. Šāda norma dotu iespēju visām politiskajām partijām, ne tikai, kā minēja Kalvīša kungs, tām, kas ir pie varas, parādīt sevi un atbildēt uz grūtajiem, sarežģītajiem žurnālistu jautājumiem, nevis uzrunāt vēlētājus ar vienkāršu reklāmu palīdzību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es tagad nerunāšu par visām tām lietām un neatspēkošu, manuprāt, nepamatotos kolēģa Ainara Latkovska iebildumus un motīvus, kādēļ būtu jāpieņem šādi ļoti stingri ierobežojumi attiecībā uz partiju finansēšanas sistēmu. (Par to būtu jārunā, lemjot par nākamajiem grozījumiem, ar kuriem paredzēts ievērojami samazināt partiju finanšu kopapjomu.) Runāšu par konkrēto priekšlikumu, tātad par Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, kā arī deputātu grupas priekšlikuma būtību.

Tātad kolēģi ierosina noteikt, ka turpmāk, atšķirībā no iepriekšējiem astoņiem gadiem (faktiski jau kopš neatkarības atjaunošanas), kad darbojās Partiju finansēšanas likums un kad politiskās partijas varēja finansēt ne tikvien fiziskās personas, bet arī juridiskās personas, - ka turpmāk tikai un vienīgi fiziskās personas varēs finansēt politiskās partijas. Līdzšinējās diskusijās ārpus parlamenta - jo tikai tagad diskusijas ir sākušās no Saeimas tribīnes! - es neesmu dzirdējis nevienu sakarīgu argumentu, kādēļ šāds ierobežojums būtu jānosaka.

Sakiet, lūdzu, kāpēc tie 1000 latu vai 10 000 latu, kurus ziedo politiskajai partijai fiziskā persona, tātad iedzīvotājs, mūsu valsts pilsonis, ir, tā teikt, tīrāki, godīgāki par to naudu, ko likumīgi ir nopelnījusi, ieguvusi juridiskā persona, kāda firma? Jā, tiek minēts it kā tāds apstāklis, ka, lūk, viena persona mūsu valstī var brīvi dibināt vairākas firmas, vairākas sabiedriskas organizācijas un tādējādi faktiski ziedot lielāku summu, jo katra juridiskā persona var ziedot 10 000 latus.

Taču, no otras puses, ir ļoti daudz tādu juridisko personu, tas ir, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu, kuru īpašnieki ir desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju. Arī šādas juridiskās personas taču ir ziedojušas partijām! Vismaz Tautas partijai ir ziedojušas šādas juridiskās personas, šādi uzņēmumi, kuriem ir ļoti daudz īpašnieku. Un te nu mēs nonākam it kā tādā pretrunā. Turklāt, pastāvot līdzšinējai juridisko personu, it īpaši uzņēmumu, komercsabiedrību, finansiālās darbības kontrolei, ko veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts struktūras, pastāv, manuprāt, daudz lielāka iespēja kontrolēt juridisko personu finansiālās darbības un reizē arī veikt šo juridisko personu izdarīto ziedojumu likumības pārbaudi. Attiecībā uz fiziskām personām tik komplicētu, sarežģītu pārbaudi nevar veikt, jo to neparedz likums. Vienīgi tad, ja mēs pieņemsim šos daudzos absurdos ierosinājumus, kas seko tālāk šajā likumprojektā... Turklāt naudas plūsmai, kas ir notikusi juridiskās personas iekšienē vai no vienas juridiskās personas uz otru, var izsekot daudz vieglāk nekā tajos gadījumos, kad naudas plūsma ir starp fiziskajām personām.

Manuprāt, ja pieņems šo priekšlikumu, kurš ir bez jebkādas motivācijas, nav racionāls, rezultāts būs tas, ka faktiski tiks veicināta starpnieku sistēma. Naudu faktiski būs nopelnījis uzņēmums, bet tā nauda tiks dota attiecīgiem labi atalgotiem uzņēmuma darbiniekiem, kuri varēs ievērot arī šos likuma tālākos noteikumus un ierobežojumus, kurus mēs pieņemsim, un faktiski šie darbinieki šo uzņēmuma naudu jau kā savu naudu ziedos attiecīgajai politiskajai partijai, un tādējādi neparādīsies īstais ziedotājs. Šādu faktiski nelikumīgu “ķēdi” ieviešot (un turpmāk būs vēl daudz šādu gadījumu, un par tiem es runāšu, kad lemsim par nākamajiem priekšlikumiem), radīsies tāda situācija, ka vairosies likumpārkāpēji, un tādējādi mēs, ja tā varētu teikt, pakļausim riskam paši savas politiskās partijas, jo pārkāpuši likumu būs gan ziedotāji, gan starpnieki, gan arī tās politiskās partijas, kuras šādā veidā naudu būs saņēmušas.

Un vēl viens arguments, kādēļ, manuprāt vajadzētu atstāt juridiskajām personām tiesības ziedot politiskajām partijām. Faktiski tad, kad internetā parādīsies informācija par to, ka kādai politiskajai partijai, ietekmīgai politiskajai partijai, ir ziedojusi juridiskā persona, kura darbojas noteiktā nozarē ar noteiktām interesēm, noteiktām ekonomiskām interesēm, tad izvērtēt tās attiecīgās politiskās partijas darbību, kura būs saņēmusi šo ziedojumu, varēs parlamentā un valdībā; vismaz žurnālisti un sabiedrība varēs izvērtēt, vai tiešām ar šo ziedojumu politiskā partija nav “nopirkta”. Taču tagad mēs šo iespēju liegsim.

Tādēļ es aicinu tomēr noraidīt šos priekšlikumus un saglabāt esošo sistēmu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Latkovskis. Otro reizi.

A.Latkovskis. Tie iemesli, kāpēc juridiskajām personām vajadzētu liegt ziedot politiskajām partijām, ir zināmi arī Lagzdiņa kungam, jo mūsu komisijā KNAB ir argumentējis to. Pateikšu tikai to, ka ziņojumā par politisko partiju finanšu kontroli tika minēts, ka 165 tūkstoši ir ziedoti no firmām, kurām, tā teikt, nevar sadzīt galus. Tāpēc tie pārkāpumi, kas ir pierādīti partijām, ir saistīti tikai ar fiziskajām personām. Tātad firmas, tāpat kā nodokļu nemaksāšanas gadījumā, tiek izmantotas šai transakcijai.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ir Rietumu demokrātijas piemērs. Kāpēc tur atsakās no juridisko personu ziedojumiem? Tas ir tāpēc, ka tad, kad iegūst valsts vai pašvaldības pasūtījumu firma, kura ir ziedojusi kādai partijai, automātiski tiek skatīts, vai saistība šeit ir tikai šķietama vai tāda ir patiesībā. Lai šādas diskusijas nebūtu, Rietumu demokrātijas atsakās no juridisko personu ziedojumiem vai samazina tos līdz minimumam.

Treškārt, jebkurš īpašnieks var dibināt vairākas firmas un tādā veidā, caur šīm firmām, ziedot - viens pats īstenībā! - partijai, pārsniedzot to limitu, ko var ziedot viena fiziskā persona.

Pastāv vēl arī tāda iespēja, ka arī ārzemju nauda, kuru ir aizliegts ziedot vēlēšanām Latvijā, caur uzņēmumiem kā ofšoru nauda var nokļūt politisko partiju kasēs.

Un visbeidzot man atliek tikai atgādināt gadījumu ar “Alūksnes pienu” kā vēl vienu šādu piemēru. Ja nemaldos, “Alūksnes piens” ziedoja tieši Tautas partijai. Šī juridiskā persona ziedoja, bet pēc tam darbinieki no firmas vērsās pie KNAB - vērsās ar informāciju, ka “Alūksnes piens” ir praktiski maksātnespējīgs. Šis arī ir pats pēdējais iemesls, kāpēc vajadzētu aizliegt juridiskajām firmām ziedot politiskajām partijām.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Varbūt “Jaunais laiks” šobrīd mēģina realizēt ļoti aprobētas shēmas, kas jau ir veiksmīgi darbojušās, finansējot viņu kampaņu. Minēšu konkrētu piemēru. Šeit tiek minēts, ka juridiskās personas, ziedojot un iegūstot valsts pasūtījumu, var nonākt interešu konfliktā... Paskatīsimies, kas bija tie cilvēki, kas ziedoja “Jaunajam laikam” un Repšem, kad viņš bija amatpersona! Kad būvēja Latvijas Bankas ēku, tur bija izlikts tās firmas nosaukums, kura veica šos būvdarbus. Tur lieliem burtiem bija rakstīts “Velve”. Un tie bija trīs cilvēki, kas ziedoja. Visiem trijiem viņiem, viņu kompānijām, bija pusmiljonu lieli un pat vēl lielāki pasūtījumi Latvijas Bankas būvniecībā. Tie bija Lokenbahs, Krupņikovs un vēl arī trešais, tas, kas pārstāv firmu “Dati”, - Kreislers. Visi trīs. Izrādās, ka tur interešu konfliktu Latkovska kungs nesaskata. Bet tad, ka ziedo “Piensaimnieks”, kura nav, kuru jūs nosaucāt nepareizi… tādas kompānijas nav, tas ir tikai akciju pārvaldītājs, kas iegūst reālu peļņu un ziedo… tad tur, redziet, ir saskatīts... Es domāju, ka partija “Jaunais laiks” ir pārbaudījusi šo shēmu, tā ir viņiem jau zināma… Formāli it kā nebūtu konfliktā, kaut gan es uzskatu, ka te konflikts ir acīm redzams, un tikai iestāžu koncentrēšana zem savas pārvaldes neļauj šīs nelikumības izvest gaismā un pierādīt sabiedrībai un arī sodīt vainīgos, arī tos, kas ir “Jaunā laika” cilvēki, un, manuprāt, tas ir pilnīgi acīmredzams, Latkovska kungs!

Otra lieta ir tā, ka izvirzām kritērijus, kādiem ir jāatbilst juridiskajai personai, - ka viņai ir jābūt ir reģistrētai, ka ir jābūt iesniegtam gada pārskatam, ka ziedot var, teiksim, tikai no peļņas… Tas viss varētu būt tādā veidā.

Kur novedīs šie formālie ierobežojumi? (Mēs jau zinām Amerikas “sausā likuma” laikus un citas lietas.) Tie novedīs pie dažām tādām lietām, kas šobrīd jau ir vērojamas kaimiņvalstī Krievijā, kur ir diezgan līdzīga šī sistēma. Jo, es domāju, “Jaunais laiks” varbūt veido dažas jaunas lietas, bet daudz ko arī aizgūst no mūsu kaimiņiem, no jau pārbaudītām lietām, un tur šī sistēma, Latkovska kungs, ir ļoti līdzīga.

Un kas notiek? Notiek masu mediju iegāde, lai iegūtu politisko ietekmi. Teiksim, kāds finanšu cilvēks, kam ir lielas finanses, liels rīcības kapitāls, grib iegūt politisko ietekmi. Šobrīd viņam ceļš būs tāds - iegādāties masu informācijas līdzekļus un slēptā veidā publicēt intervijas un citas lietas, popularizēt šos cilvēkus. Un īstenībā viņš pāriet no legālā veida - no tā, ka viņš ir ziedotājs, ka var viņu pārbaudīt, - uz pavisam citu lietu.

Otra lieta. Jūs pārejat no brīvprātīgas partiju finansēšanas sistēmas uz piespiedu finansēšanu, jo jūs minējāt… un tā tas ir arī jūsu mīļajā Krievijā… nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā lielas summas par šādām publiskām debatēm. Varu pateikt, ka, atvēlot pietiekamu laiku šai viedokļu paušanai, kā jūs minējāt, summa kopumā, pēc tirgus cenām, varētu tuvoties vienam miljonam latu. Un nodokļu maksātājam vairs nebūs izvēles - neatkarīgi no tā, vai viņš to grib vai negrib, jūs iebāzīsiet savu kuslo rociņu viņa kabatā, neprasot viņam atļauju un neņemot vērā, vai šobrīd tas nodokļu maksātājs ir izvēlējies ziedot vai neziedot kādai no partijām.

Jūs minējāt Lielbritāniju… Varējāt labāk nosaukt Ķīnu. Tur nepavisam nav līdzekļi jātērē - viena partija, viens līderis, viena kampaņa! Nav līdzekļi jātērē nepavisam! Ja jūs to visu sadalīsiet uz miljardu, jūs, tā teikt, ne santīma daļu nedabūsiet... Kāpēc jūs piesaucāt Lielbritāniju?

Taču, protams, ir arī citas lietas. Es, piemēram, nešaubīgi paredzu - tas ir acīm redzami -, ka Repšes kunga saņemtie ziedojumi, kas tika savākti, pēc viņa vērienīgās nekustamo īpašumu iegādes šogad būs gada beigās, ļoti iespējams, izsīkuši.

Un, lai palielinātu šo te līdzekļu plūsmu un nodrošinātu šo iespēju uzturēt jūsu partijas līderi politikā, padarītu viņa rokas tīras un godīgas, atstātu viņu nevainīgu un neskartu, viņam ir, protams, jāatstāj kaut kādi līdzekļu avoti. Un tad paliks šis avots, ko tagad atņem partijām, un visi varēs mesties ziedot jūsu vadonim.

Uz priekšu, Latkovska kungs!

Sēdes vadītājs. Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Godājamo sēdes vadītāj! Kolēģi! Šobrīd, kad te diskusijas jau sāk kļūt diezgan karstas, neviens jau vairs neatceras, kādā veidā ir tapuši šie likuma grozījumi. Taču, es domāju, Latkovska kungs ļoti labi atceras, kā bija ar šiem likuma grozījumiem: pavisam īsu brīdi pēc tam, kad savu darbu bija uzsākusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu pašreiz vēl neleģitīmā izpildītāja, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā ieradās KNAB pārstāvji ar šiem grozījumiem un tika izveidota darba grupa, kurā piedalījāties arī jūs, Latkovska kungs, un kurā piedalījās arī Grīnblata kungs, un kurā piedalījās vēl arī ļoti daudzi citi cienījami kolēģi. Viņi, tā teikt, gāja cauri šiem KNAB piedāvātajiem priekšlikumiem (No zāles daudzbalsīgs starpsauciens: “Meli! Meli!”), šiem likuma grozījumiem, un vienojās par vairākām lietām. Es domāju, ka ne Grīnblata kungs, ne Latkovska kungs man neļaus samelot šobrīd šeit, no tribīnes, un, teiksim, būs tik godīgi un atzīs to, ka darba grupa, ejot cauri šiem grozījumiem, cieti vienojās par to, ka nav aizliedzami juridisko personu ziedojumi. Un šeit es varētu arī pateikt, kāda būtībā bija toreiz un tagad tā argumentācija, kādēļ tos būtībā nevajadzētu it kā aizliegt.

Lieta ir tāda. Es domāju, ka tad, kad mēs runājam par to, vai atļaut vai aizliegt juridiskajām personām ziedot politiskajām partijām, ir jārunā arī par tādām lietām kā atklātība, caurspīdība, likumība. Un, manuprāt, kur gan vēl labāk un skaidrāk ir iespējams ikvienam pārliecināties par konkrētās juridiskās personas esamību un legalitāti, un viņas spēju ziedot, ja ne tur, kur ir runa tieši par juridiskajām personām!

Internetā ir tāda datu bāze - LURSOFT. Internetā ieejot un ievadot šis datu bāzes nosaukumu, ir iespējams pārliecināties par to, vai firma ir, vai viņa eksistē, kas ir viņas dibinātāji, kāds ir viņas statūtkapitāls, kādi ir viņas darbības veidi, tur var apskatīt gada pārskatu, peļņu, nomaksātos nodokļus un visu pārējo.

Kur gan vēl labāk ir pārliecināties par šādu personu? Es domāju, nevienam nav pieejas fizisko personu datu bāzēm, turpretim publiski ir pieejamas juridisko personu datu bāzes, tās ir pieejamas būtībā visiem.

Tālāk. Par šo Rietumu demokrātiju, kas te nemitīgi tiek piesaukta un ekspluatēta būtībā, es pat teiktu, diezgan nelietīgi. Paskatīsimies, kas notiek te pavisam netālu! Arī šajā zālē ir cilvēki, kuriem ir ļoti liela pieredze... Es domāju par klasisko Rietumu demokrātiju, kas šeit tiek pieminēta. Tāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Mums visiem ir ļoti labi zināms, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs gan prezidenta, gan senatoru, gan kongresmeņu, gan pat pilsētu mēru vēlēšanu pieredze un kādi ir tie līdzekļi, kas tur tiek tērēti. Nevienam nav noslēpums, ka visu laiku visdārgākā vēlēšanu kampaņa, ja mani atmiņa neviļ, ir pēdējā Ņujorkas mēra vēlēšanu kampaņa - tā bija 56 miljonu ASV dolāru apmērā. Un tur iesaistās juridiskās personas, iesaistās firmas, iesaistās korporācijas, tiek veidoti fondi. Viss ir atklāti, viss ir caurspīdīgi.

Nu, es nezinu... Ja jau šeit ir vēlme to visu padarīt pēc iespējas neskaidrāku un, teiksim, sarežģīt šos spēles noteikumus un vispār radīt kaut kādu “purvu”, kas pašlaik būtībā tiek piedāvāts ar šiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, - lūdzu, uz priekšu! Uz priekšu! Es domāju, ka mēs šā vai tā, agri vai vēlu, atgriezīsimies pie šā jautājuma un būsim spiesti to, tā teikt, kārtot atpakaļ, kārtot pavisam savādākā veidā.

Es šeit dzirdēju vēl arī tādu argumentu, ka viena fiziskā persona var nodibināt ļoti daudz firmu un caur tām pārkāpt visus šos aizliegumus. Nu tad varbūt likumā ierakstīsim, ka vienai fiziskajai personai ir aizliegts dibināt vairāk par vienu juridisko personu! Nu tad tas būs pavisam normāli, jo būtībā... Nē, tāds bija jūsu piedāvātais risinājums! Tāds bija piedāvātais risinājums. To teica Latkovska kungs. Nē, tāds piedāvāts bija! Latkovska kungs to skaidri un gaiši no tribīnes šeit teica... (Starpsauciens.) Tie nav meli! Varēsiet pēc tam stenogrammu paņemt un paskatīties visi... (Starpsauciens.)

Un noslēgumā es gribētu teikt, ka būtībā, es domāju, ka šo priekšlikumu par juridiskajām personām vienkārši vajadzētu pārstrādāt tā, lai jebkura legāli reģistrēta juridiskā persona, kura var uzrādīt savus ienākumus, tas ir, peļņu, un kura var pierādīt to, ka viņai nav nekādu saistību pret valsti vai nenomaksātu nodokļu, būtu tiesīga ziedot jebkādā apjomā - lielākā vai mazākā - politiskajām partijām. Tas būtu visumā ļoti labi, normāli un atbilstu jebkurai, arī Rietumu demokrātijas, praksei.

Tā ka lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un neizslēgt no to personu loka, kuras ir spējīgas ziedot politiskajām partijām, juridiskās personas!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirmajā mirklī, skatoties uz šiem priekšlikumiem, šķiet: “Varbūt patiešām kāds vēlas kaut ko sakārtot?” Bet, jo cītīgāk skatos šos priekšlikumus, jo acīm redzamāks ir tas, ka “Jaunais laiks” iet pa ļoti vecu taku. Tiklīdz partijai ir radušās publiskas finansēšanas problēmas, kad tā tiek pieķerta blēdībās, savu ziedotāju lobēšanā, kad tai ir atklājušies nelikumīgi ziedojumi, tā uzreiz parādās priekšlikums: “Uzlabosim likumu, ierosināsim, novērsīsim, aizmirsīsim!” Galvenais, lai tas nesmukais fakts vairs nebūtu pamanāms. Tā patiešām nav unikāla pieredze. Tā ir darījušas politiskās partijas jau arī iepriekšējā Saeimā. Diemžēl arī mēs esam bijuši mazliet grēcīgi, bet nu tas viss ir novests līdz absurdam. Te nav nekāda sakara ar saprātu, ar vēlmi kaut ko sakārtot, te vienkārši ir īslaicīgs problēmu risinājums - tāds tampons. Nekā cita tur nav!

Aicinu šos muļķīgos priekšlikumus noraidīt. Uz ko tad mēs ejam? Vai tiešām jūs cerat, ka visu mūžu, līdz pat savai nāvei, valdīs viens vadonis, kurš bez reklāmas varēs būt pie varas?

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Ja mēs atbalstām šos priekšlikumus, tad automātiski viss akcents tiek likts uz fizisko personu ziedojumiem, bet vai mēs esam iedziļinājušies tādā jautājumā, cik valstī ir dubultpilsoņu, tas ir, pilsoņu ar divām pasēm? Es gribētu redzēt, kā KNAB un citas institūcijas izkontrolēs legālos ienākumus šīm fiziskajām personām, kurām ir šī otra pase. Ziedot politiskajām partijām viņas tātad var, bet sadzīt, piedodiet, viņas rokā, ja viņas dzīvo aiz okeāna, diemžēl nevar.

Līdz ar to es aicinu noteikti neatbalstīt šos divus priekšlikumus, bet runāt par finanšu kontroli, lai šie ziedojumi, ko ziedo sabiedriskās organizācijas vai juridiskās personas, būtu pārskatāmi un saprotami.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Interesanti, vai ne? Tātad tagad mēs sākam skatīt likumprojektu, kura mērķis ir sakārtot un ierobežot partiju finansēšanas jautājumu, kas mūsu valstī, kā zināms, ir problemātisks. Es te sēžu un domāju, ka faktiski šis likums konceptuāli nemaz nav tik grūts. Mums visiem ir laba griba šo problēmu sakārtot. Un es, te sēžot, domāju: “Vai jums pašiem neuzkrīt, ka no Tautas partijas te nāk viens pēc otra un tik ļoti uztraucas par šo?” Draugi mīļie, pamodīsimies! Ir taču skaidrs, kurp jāiet!

Slaktera kungs, mums ir jāsakārto šī sistēma, un tā nav muļķīga! Nauda nedrīkst spēlēt tādu lomu vēlēšanās, kādu līdz šim ir spēlējusi! Dievs dod, lai mums būtu tādas vēlēšanas, kurās bez lielām reklāmām tiešām varētu ievēlēt jēdzīgus cilvēkus! Ir taču pilnīgi skaidrs, kas te notiek! Ar prieku es to vienkārši komentēju. Sekosim šajā gadījumā veselajam saprātam, nevis dīvainai demagoģijai!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kariņa kungs, būdams jauns politiķis, varbūt nemāk liekuļot, tāpēc es citēšu to, ko viņš teica un kas būs redzams arī stenogrammā. Viņš sacīja, ka likuma mērķis ir ierobežot partiju finansēšanu. Jā, Kariņa kungs, jūs nemākat liekuļot, jūs teicāt taisnību! Jūs nerunājāt par to, ka notiek negodīgu līdzekļu ieplūšana vai kādas citas lietas.

Likuma mērķis, kā jūs precīzi pateicāt, ir ierobežot partiju finansēšanu Latvijā, bet partijas - patīk mums tas vai nepatīk - tomēr ir demokrātijas pamats, politiskās uzbūves noteikta sastāvdaļa. Un man ir ļoti žēl, ka jūs vēlaties sasniegt šo mērķi, praktiski likvidējot partiju sistēmu.

Es vēlreiz atkārtoju: jūs vēlaties pāriet no brīvprātības partiju finansēšanā uz piespiedu finansēšanu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, ko tagad neslēpjat ne jūs, ne arī jūsu premjers. Un pirmais solis būs - apmaksāt publiskos raidījumus, bet otrais - pēc nākamajām vēlēšanām finansēt partijas no budžeta. To jūs esat pateikuši.

Es esmu pret to, ka tiek ierobežota partiju finansēšana un ka partiju sistēma Latvijā tiek grauta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Šķestera kungs?

S.Šķesters. Paldies. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

S.Šķesters. 2. - deputātu Latkovska, Labuckas… Jā, faktiski tas ir identisks ar iepriekšējo priekšlikumu, un identiski ir arī atbalstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

S.Šķesters. 3. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Tātad pirmajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumu, kas šā grozījuma spēkā stāšanās gadījumā būs jāpilda; proti, ja mēs pieņemsim šo grozījumu, tad turpmāk jebkuram ziedotājam pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma būs pienākums sniegt informāciju par saviem ienākumiem, par naudas uzkrājumiem un par īpašumiem. Tātad neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir pārkāpusi likumu, vai viņas ienākumi ir legāli vai nelegāli, visiem, ja vien to vēlēsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, būs jāsniedz šī informācija.

Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka tiesības pieprasīt šādu informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jādod tikai tajā gadījumā, ja šis ziedotājs, veicot dāvinājumu vai ziedojumu, ir pārkāpis likumu vai arī ja šā dāvinājuma vai ziedojuma summa pārsniedz ziedotāja ienākumus attiecīgajā kalendāra gadā. To varētu darīt tikai tad, kad ir motīvs, kad ir iemesls un ir radusies nepieciešamība sākt ziedotāja vajāšanu.

Šobrīd ir izveidojusies ļoti interesanta prakse, godātie kolēģi! Tiem, kuri to varbūt nezina un nav runājuši ar saviem ziedotājiem, varu pastāstīt, ka pat tie ziedotāji, kuru ienākumi ir ļoti lieli, kuri ir īpašnieki lielām firmām, kuru gada apgrozījums sniedzas vairākos miljonos latu, pat desmitos miljonu latu, arī šie ziedotāji tādēļ vien, ka viņi pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ir ziedojuši “nepareizajām” partijām, bet nav ziedojuši “Jaunajam laikam”, vienreiz, otrreiz un trešoreiz bez jebkāda motīva tiek saukti sniegt paskaidrojumus.

Šā priekšlikuma, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, būtība, kas tagad būtu jālabo, ir tāda, ka ziedotājus bez motivācijas nedrīkst vajāt. Nedrīkst radīt policejisku valsti! Tāda valsts tur, Austrumos, jau pastāv.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

S.Šķesters. 3.priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - 15. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Šķesters. 4. - deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko tad piedāvā mūsu Saeimas korupcijas tēvs Latkovska kungs? Es atvainojos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas komisijas vadītājs! Tiek piedāvāts fiziskajām personām ierobežot ziedojumu apjomu ar pēdējo trīs gadu deklarētajiem ienākumiem. Tas, no vienas puses, varētu būt it kā loģiski, lai spētu kontrolēt, jo tagad arī KNAB ir minējis, ka daudz kas tiek ziedots no uzkrājumiem.

Bet kas šeit īstenībā ir pilnīgas muļķības un kādā ziņā?

Iepriekšējās valdības bija izstrādājušas sistēmisku pieeju šā jautājuma risināšanai. Kas ir ētiski: vai ziedot partijai no iepriekšējā gada uzkrājumiem vai ziedot, piemēram, vadonim Repšem, vai iegādāties māju, vai pirkt piecas vai desmit mašīnas par nedeklarētiem ienākumiem? Un piedāvājums bija ļoti vienkāršs - ieviest nulles deklarāciju! To, kas ir amatpersonu deklarācijās - ir apmēram 43 000 valsts amatpersonu - jau šobrīd principā var uzskatīt par nulles deklarācijām, tāpēc ka tajās ir uzrādīti visi uzkrājumi un sākuma brīdis, un pēc tām var skatīties arī ienākumus un izdevumus un konstatēt, vai tie atbilst vai neatbilst cilvēka ienākumiem.

“Jaunais laiks”, kaut arī šis likums jau bija pieņemts un principā to vajadzēja virzīt tālāk, no šīs sistēmiskās pieejas, ka tiek ieviesta nulles deklarācija, kas, protams, nav viegls darbs, atteicās, jo tā izraisīja varbūt arī no sabiedrības puses kaut kādu ne visai labu attieksmi. Un tā, protams, skartu daudzus cilvēkus.

Šī shēma bija tāda: visiem, kam ir uzkrājumi uz to brīdi, uz kuru tiek attiecināta šī deklarēšanās, teiksim, ir noteikts 2004. vai 2005.gada sākums, un kas pārsniedz, teiksim, noteiktu summu - 500 vai 1000 latus, tie ir obligāti jādeklarē. Ja viņi to nav deklarējuši, tad šī summa, ja tā vēlāk parādās, tiek uzskatīta par nelegāli iegūtu, viņi tiek sodīti.

Šobrīd nezin kāpēc, kad tika piedāvāts sistēmisks risinājums šai problēmai, “Jaunais laiks” no tā ir kategoriski atteicies, es tikai nezinu, kādu iemeslu dēļ. Ir notikusi atsacīšanās no nulles deklarācijas ieviešanas visaptveroši, bet, ja šī lieta tiek attiecināta uz ziedošanu partijām, tad tas ir visneētiskākais. Citur šo naudu var tērēt droši, bet, ja ziedo partijām, tad tas ir ļoti slikti. Pat tad, ja cilvēks varbūt var pierādīt, ka viņš ir pārdevis kaut kādus noteiktus īpašumus vai arī to, ka šie ienākumi ir gūti legāli. Tātad viņš nedrīkstēs ziedot no tiem ienākumiem, kuri ir gūti agrāk nekā pēdējos trijos gados.

Es jau saprotu, ka “Jaunais laiks” politikā ir atraktīvs un ka viņiem varbūt ir dažādas simpātijas… ka viņiem patīk pieņemt gadījuma lēmumus, kas ir raksturīgi konkrētajai situācijai. Es savukārt esmu pretinieks gadījuma sakariem, gadījuma lēmumiem. Man patīk sistēmiska pieeja. Ja šo problēmu grib risināt, tad, manuprāt, ir jāievieš nulles deklarācija, attiecinot visas šīs prasības vienādā mērā uz visām finanšu sfērām un uz iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Īsumā par Tautas partijas pozīciju attiecībā uz šo kolēģa Latkovska priekšlikumu.

Tautas partija atbalsta domu, ka tomēr būtu jānosaka to ienākumu apjoms vai, tā teikt, loks, no kuriem tad varētu veikt ziedojumus politiskajām partijām, bet šo konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstām, tādēļ ka šeit nav fiksēti visi iespējamie ienākumi - legālie ienākumi. Un tāpēc arī mēs šobrīd nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi, man ļoti, ļoti patika deputāta Gundara Bērziņa uzstāšanās, kurā viņš runāja par sistēmisko pieeju.

Tad kāda ir bijusi šī sistēmiskā pieeja, Tautas partijas izpratnē, līdz šim? 80.gados audzējām tulpes, rozes un visu pārējo, iepirkām zelta stieņus, likām vecaimammai zem gultas, pēc tam divu gadu laikā ieguvām vekseļus 29 miljonu apmērā un tad ar šo naudiņu izveidojām partiju. Tiešām sistēmiska pieeja! Cepuri nost, Bērziņa kungs!

Diemžēl “Jaunajam laikam” un jaunajai politiskajai sapratnei nav pieņemama šāda sistēmiskā pieeja, un tāpēc 3 gadu laiks, no kurā gūtajiem ieņēmumiem var ziedot politiskajām partijām, ir ļoti normāls, un tas ļoti nopietni risinās šo, jūsu izpratnē, sistemātiskāko pieeju.

Paldies par jūsu atklātību!

Sēdes vadītājs. Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Tas nekas, ka Kampara kungs nerunāja par šobrīd izskatāmo jautājumu un par apspriežamo tēmu. Tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.

Jautājums ir pavisam vienkāršs - par nulles deklarācijām.

Sākoties šā sasaukuma Saeimas darbībai, valdošā pozīcija pati, apspriežot jautājumu par nulles deklarācijām, nonāca pie viedokļa, ka Latvijā visiem pilsoņiem nulles deklarācijas neieviesīsim. Nulles deklarācijas neieviesīsim, bet tajā pašā laikā arī pilnīgi izslēgsim iespēju, to, ka cilvēkam vispār varētu būt kaut kādi uzkrājumi. Aizvērsim acis, norobežosimies no tā un uzskatīsim, ka nevienam nekā nav! Atzīsim, ka ir tikai pēdējo trīs kalendāro gadu laikā iegūtā darba alga, kuras apmērs, protams, visiem varētu būt zināms, cik liela tā ir bijusi. Tā ka droši pievērsim acis, aizmirsīsim par to visu, un nedomāsim par to, ka cilvēki ir dzīvojuši un Latvijā strādājuši 10, 20, 30 un 50 gadus un ka viņiem varētu būt kaut kādi uzkrājumi, domāsim, ka viņiem nav absolūti nekādu uzkrājumu.

Par Kampara kunga salīdzinājumu, par sistēmisko pieeju un par gadījuma sakariem. Jā, Kampara kungam, protams, patiktu, ka tāda ir Tautas partijas sistēmiskā pieeja, bet lai nu paliek! Toties “Jaunā laika” gadījuma sakari ir tādi: gadījuma pēc, gadījumā, kaut kādā sakarā nonākt kaut kur, gadījuma pēc paprasīt kādu miljonu, gadījuma pēc saņemt kādu pusmiljonu, gadījuma pēc ienākt politikā un gadījuma pēc šeit kaut ko izdarīt. Un gadījuma pēc vēl “papurgāt” kādu lieku likumu...

Es domāju, ka būtībā šī ir viena no tādām diskusijām, kurā jau nu gan vajadzētu piedalīties vismaz profesionāliem juristiem, ekonomistiem un finansistiem. Un ka gadījuma rakstura cilvēkiem nevajadzētu līst tribīnē un vienkārši kaut ko tukšu muldēt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es jau Tautas partijas pozīciju šeit izskaidroju. Šajā priekšlikumā ir runa par to, kādā apjomā un kādā kārtībā drīkst izdarīt ziedojumus fiziskā persona. “Jaunais laiks” Kampara personā šeit meta akmeni Tautas partijas virzienā, taču tai “akmens mešanai” nebija pilnīgi nekādas saistības ar šo likumu. Es gribētu informēt godāto Kampara kungu un Kariņa kungu, kurš tagad runā pa mobilo telefonu, rūpīgāk izskatīt savu ziedotāju sarakstu, tieši fizisko personu sarakstu, un pārbaudīt un noskaidrot Tieslietu ministrijā un Iekšlietu ministrijā, kādēļ šo ziedotāju sarakstā ir divas personas, pret kurām ir ierosināta krimināllieta par liela mēroga izlaupīšanu, no kādiem avotiem šos lielos ziedojumu līdzekļus šīs personas ir ieguvušas, kādēļ jau pusotru gadu ir izbeigta krimināllieta un kādēļ nav nodotas tiesāšanai šīs personas, kādēļ tiek aizkavēta krimināllietas nodošana tiesai un kādēļ netiek pienācīgi izmeklētas šīs krimināllietas.

Es aicinu to noskaidrot!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

S.Šķesters. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 6. - deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts, un likumprojekts papildināts ar jaunu 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 7. - deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu.

Jānis Lagzdiņš... (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

S.Šķesters. 8. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šie divi priekšlikumi ir pilnīgi absurdi, un es aicinu noraidīt gan vienu, gan otru. Zaļo un zemnieku savienības frakcija ierosina noteikt, ka ikvienam ziedotājam, pat tam pensionāram, kurš ir ziedojis politiskai partijai latu, ir jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam deklarācija par to, ka ziedojums vai dāvinājums ir izdarīts no paša iegūtajiem līdzekļiem.

Deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums ir mazliet sakarīgāks, ja tā varētu teikt. Kolēģi ierosina noteikt, ka šāda deklarācija jāiesniedz tikai tām fiziskajām personām, kuras ir ziedojušas ziedojumu, vērtīgāku par 100 latiem, vai nu naudā, vai mantā.

Kolēģi, ko tas nozīmē? Faktiski tas nozīmē to, ka mēs birokratizējam kontroles sistēmu tā vietā, lai to veidotu loģisku, pašsaprotamu. Proti, Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs ir informācija par to, cik lielus ienākumus katra fiziskā persona, ja vien tā ir guvusi legālus ienākumus, ir guvusi attiecīgajā taksācijas gadā. Attiecīgajiem kontrolētājiem pietiek tikai un vienīgi ielūkoties - pietiek tikai un vienīgi ielūkoties! - šajā informācijas bāzē, lai noskaidrotu, cik lieli ienākumi iepriekšējā gadā ir bijuši Jānim Lagzdiņam, Ainaram Latkovskim, Andrim Šķēlem un citiem, un lai varētu pārliecināties, vai šie ziedotāji ir bijuši spējīgi ziedot attiecīgo naudas summu likumīgi un godīgi. Tā vietā tiek radīta lieka birokrātiska sistēma - KNAB tiks noslogots ar neskaitāmām deklarācijām, būs atkal jāalgo cilvēki... Tā vietā, lai nodarbotos ar reālu korupcijas apkarošanu, partiju finanšu reālu kontroli, notiks papīru uzkrāšana un atkal būs dažādi skandāli, noplūdīs informācija, un tā tālāk.

Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus, gan 8., gan 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

S.Šķesters. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par 8. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 50, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 50, atturas - 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Šķesters. 10. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! 10.priekšlikumam, ko es esmu iesniedzis, ir divas nozīmes. Pirmkārt, ar šo priekšlikumu ir ierosināts, ka tajā gadījumā, ja ziedotā summa attiecīgajā kalendāra gadā pārsniedz ziedotāja oficiālos ienākumus, tad ziedotājam ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāiesniedz deklarācija, kas apliecina šo finanšu līdzekļu vai mantas izcelsmes likumību. Tā ir pirmā, ja tā varētu teikt, nozīme šim priekšlikumam. Otrā ir daudz svarīgāka.

Godātie kolēģi! Es ierosinu ar šo priekšlikumu atcelt galveno, ja tā varētu teikt, normu, kas ir radījusi tādu situāciju, ka veidojas starpniecības sistēma. Un kādēļ? Šobrīd likumā ir noteikts, ka viena persona var ziedot gada laikā tikai 10 000 latu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis daudzus starpniecības gadījumus. Tas nozīmē, ka ir personas, kuras politiskajām partijām ziedo summas, kas faktiski ir lielākas par 10 000 latiem. Un, lai varētu šo lielāko summu ziedot, tiek izmantoti starpnieki. To ir konstatējis KNAB.

Kolēģi, lai mēs šo apburto loku likvidētu un neradītu veselu likumpārkāpumu ķēdi, starpnieku ķēdi, es aicinu noteikt, ka tās personas, kuras ir ieinteresētas valsts politikas veidošanā un kurām ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, var ziedot tik lielu naudas summu, cik viņas katrā konkrētā gadījumā vēlas.

Kāpēc gan, teiksim, partiju līderi to nevarētu? Piemēra labad es minēšu divus ļoti labi mums zināmus. Viens ir bijušais līderis, un otrs ir, manuprāt, tagadējais līderis, - tie cienījamie, Latvijā pazīstamie politiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, kuru ienākumi, legālie ienākumi, ir ļoti lieli un kuri ar savu uzņēmējdarbību šos ienākumus ir guvuši. Kādēļ gan šie cilvēki nevarētu, ja reiz viņi ir partiju līderi, partiju biedri, - kādēļ gan viņi nevarētu politiskajām partijām godīgi ziedot naudas summu, kas lielāka par 10 tūkstošiem latu? Kādēļ? Kādēļ mēs viņiem aizliedzam? Kādēļ mēs radām ar šādu mākslīgu ierobežojumu situāciju, ka ir jāpārkāpj likums? Iespējams, jāpārkāpj likums. Kādēļ mēs tādu situāciju esam radījuši? Tajā pašā laikā ir mūsu valstī citiem uzņēmējiem iespēja savādākā veidā, nepārkāpjot likumu, ietekmēt valsts politikas veidošanu. Nu, piemēram, šie paši turīgie uzņēmēji jebkurā laikā var legāli nopirkt kādu radio studiju vai televīzijas studiju. Starp citu, ļoti interesanta sakritība: pirms neilga laika, pirms dažām dienām, pie manis vērsās kāda pazīstama masu medija pārstāvji, kuriem ir radušās problēmas. Vērsās ne tādēļ, ka es būtu iespējamais šā masu medija pircējs, bet vienkārši tādēļ, ka šos cilvēkus pazīstu kopš Atmodas laika. Un viņi uzdeva tādu pavisam vienkāršu jautājumu: “Mums ir problēmas. Vai tu nezini, kas gribētu nopirkt mūsu masu informācijas līdzekli?” Un šādu masu informācijas līdzekli var iegādāties mūsu valstī jebkurš turīgs cilvēks, kurš grib ar tā starpniecību ietekmēt, turklāt ļoti efektīvi ietekmēt, valsts politiku. Šādi piemēri mūsu valstī ir. Mēs zinām, ka ir masu informācijas līdzekļi, kuri ir privātpersonu īpašumā un kuri vēlēšanu kampaņu laikā ļoti aktīvi iestājas par vienu vai otru politisko partiju un tātad aktīvi veido mūsu parlamenta sastāvu.

Godātie kolēģi, aicinu šo priekšlikumu apsvērt un to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 38, atturas - 17. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Šķesters. 11. - deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums.

12. - ZZS frakcijas priekšlikums. Faktiski identiski. Tie komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk - 13.priekšlikums.

S.Šķesters. 13. - ZZS frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 14. - deputātu grupas - Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres - priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

S.Šķesters. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 18. - deputātu grupas - Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres - priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 20. - ZZS frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 21. - deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

S.Šķesters. 22. - deputātu grupas - Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres - priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 24. - ZZS frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 25. - deputātu grupas - Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres - priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 26. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts… atvainojos, 26. - deputāta Grīnblata priekšlikums - nav atbalstīts! (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 28. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Daļēji atbalstīts 29.priekšlikumā, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 30. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 10. Priekšlikums guvis atbalstu.

S.Šķesters. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 32. - ZZS frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 33. - deputātu grupas - Labuckas Latkovska, Grīnblata un Ūdres - priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu par 32.priekšlikumu? Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 32. un 33.priekšlikumu?

Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Deputātu grupas piedāvātais priekšlikums ierobežot priekšvēlēšanu izdevumus ir, manuprāt, ļoti, ļoti bīstams dažādu aspektu dēļ.

Pirmkārt, mūsu valstī pastāv daudz likumīgu veidu, es pat gribētu teikt, taisnīgu veidu, kā šo ierobežojumu apiet. Kad pirms brīža es uzstājos debatēs par iepriekšējo priekšlikumu, es minēju vairākus šādus veidus. Jebkura valsts politikā ieinteresēta persona var dibināt masu informācijas līdzekli. Tiesa, lai veidotu elektronisko, radio vai televīzijas, ir jāievēro sarežģītāki noteikumi, tas ir daudz komplicētāk.

Kolēģi! Es baidos, ka tad, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tiks stimulēta mūsu valstī tāda tendence, kāda veidojas Krievijā (un ir jau līdz galam, tā teikt, šis process paveikts Itālijā), - ka tā saucamie oligarhi sagrābj masu informācijas līdzekļus.

Arī mūsu valstī šāda tendence ir. Lai ietekmētu parlamenta darbu, ietekmētu vēlēšanu rezultātus, mēs nevis ļausim politiskajām partijām ar savu finansētāju palīdzību, ar oficiālu un legālu finansējumu, veidot priekšvēlēšanu kampaņu, par kuru tiktu likumā noteiktajā kārtībā sniegts finansiālais pārskats, ļoti detalizēts pārskats… tā vietā mēs to naudu, kura laužas iekšā politikā, novirzīsim tādā gultnē… un tādā veidā, kas ir ļoti bīstams mūsu valstij. Manuprāt, viens no galvenajiem instrumentiem cīņai pret korupciju un cīņai par tiesisku valsti ir tas, ka valstī pastāv maksimāli daudz masu informācijas līdzekļu, kas ir dažādi domājoši, kam ir dažāda politiskā orientācija, kas ir neatkarīgi, it īpaši finansiālā ziņā neatkarīgi, masu informācijas līdzekļi.

Es vēlreiz atkārtoju: ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad tie uzņēmēji, kuri grib ietekmēt politiku, būs spiesti šo naudu ieguldīt masu informācijas līdzekļu legālā pirkšanā. Palielināsies to gadījumu skaits un tas naudas apjoms, kas tiek izlietots, lai kaut kādā veidā finansētu arī žurnālistus, atsevišķus žurnālistus, pirktu tā saucamos netiešās reklāmas dažādus rakstus. Es atceros vēl 90.gadu vidu, jau vēsturē aizgājušu partiju taktiku, kad politiķiem bija zināmas pat takses, cik jāmaksā par vienu vai par otru raidījumu sabiedriskajā televīzijā, par interviju lielā, centrālā preses izdevumā, kuru organizēja Latvijā pazīstami un iemīļoti rakstnieki iks un igrek. Bija zināms cik liela nauda ir jāmaksā. Es baidos, ka šīs tendences pastiprināsies, un jāatzīst, ka iepriekšējo vēlēšanu kampaņas laikā šāda netiešās reklāmas pirkšana bija daudz, daudz mazāka nekā 6. un 7.Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā.

Es aicinu godātos kolēģus padomāt, vai šāda krasa naudas ierobežošana vēlēšanu kampaņai... Pēc jēgas tas faktiski nozīmē, ka tiek ierobežota arī tā nauda, kas tiek izlietota partijas ikdienas darbam, partijas darba organizēšanai. Šī nauda tiek samazināta tik ļoti, lai tie cilvēki, kuri organizē partiju darbu un vēlēšanu kampaņu, būtu spiesti iet nelikumīgus ceļus.

Kolēģi, rezultāts būs tieši pretējs - likumu pārkāps gan finansētāji, gan partijas, gan starpnieki, un tādējādi veidosies likumpārkāpēju ķēde, bet partiju atkarība no finansētājiem būs daudz lielāka, nekā tas ir šobrīd.

Es tomēr aicinu šo priekšlikumu nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms turpinām debates, mums ir jāizskata deputātu grupas ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Iebildumu nav.

Nākamajam vārds debatēs Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Zaļo un zemnieku savienības frakcija šim jautājumam pieiet ar lielu uzmanību un vērību, jo, protams, visas šīs ziedojumu lietas, kas faktiski mūs ir diezgan smagi skārušas, mums lika iesniegt šādus ļoti radikālus priekšlikumus, un principā mūsu doma ir krasi samazināt šo vēlēšanu kampaņu “griestus”.

Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka šie “griesti” varētu būt 100 000 latu, un katrā ziņā otra šī mūsu nostādne ir tāda, ka vismaz pusi no šīs summas sastāda partijas biedrunaudas.

Šeit Lagzdiņa kungs nesen runāja, un, protams, viņam var arī daļēji piekrist attiecībā uz šīm bažām saistībā ar masu medijiem. Tomēr es domāju, ka mums ir tiesībsargājošie orgāni, kam ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi tam, kā šie masu mediji strādā, jāseko līdzi žurnālistiem, kuri varbūt dažādos negodīgos nolūkos varētu izmantot šīs iespējas, kas viņiem paveras.

Es domāju, ka mums tomēr galvenokārt ir jādomā par mūsu sabiedrību, jo tā, protams, ir nogurusi no visām šīm milzīgajām plakātiskajām reklāmām, no šiem milzīgajiem portretiskajiem tēliem, kuri pārslogo mūsu presi un masu medijus, tāpēc perspektīvā mums, runājot par mūsu vēlēšanu kampaņu, visiem kopā, protams, būtu jādomā par šo saturisko tēlu, kas vēlēšanu kampaņas laikā būtu veidojams tieši katram politiskajam spēkam. Un tās varētu būt dažāda veida diskusijas, dažāda veida “apaļie galdi”, varbūt šīs sarunas televīzijā un radio, kādas jau ir bijušas. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka pilnīgi pietiktu, ja mēs šos plakātiskos tēlus prezentētu sabiedrībai ar šiem 100 000 latu.

Sēdes vadītājs. Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Atkarība mēdz būt dažāda. Pret to var cīnīties ar medicīniskām metodēm, pret to var cīnīties arī ar likumdošanu, jo ir pamatotas aizdomas, ka kolēģi, kas sēž labajā pusē, ir nonākuši ļoti stiprā naudas atkarībā un ka šī naudas atkarība, lietojot medicīnisku formulējumu, manuprāt, izpaužas diezgan agresīvā formā, turklāt cienījamie kolēģi pat nevēlas ārstēties, jo, ja ir atkarība... (Starpsauciens.) Jā, es katrā ziņā biju domājis Tautas partiju, nevis mūsu kolēģus no... Es biju domājis mūsu kolēģus Tautas partijā, nevis apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nekādā gadījumā!

Tātad naudas atkarība ir agresīvā formā, jo pacients nevēlas ārstēties. Slaktera kungs gan teica, ka arī viņi, protams, ir bijuši nedaudz grēcīgi, tomēr tāds mazs atzinums vēl nav pilnīga šīs atkarības apzināšanās.

Sabiedriskās organizācijas ir pilnībā atbalstījušas šo likumu. Interesanti, ar kādām sabiedriskajām organizācijām ir konsultējusies Tautas partija, ka viņai ir visi šie argumenti, kāpēc šajā likumā nevajag izdarīt šādus vai citādus labojumus.

Lagzdiņa kungs saka, ka nevajag ierobežot lielos ziedotājus, jo ja cilvēks ir godam nopelnījis miljonu vai 28 miljonus šajā gadā, tad viņam ir tiesības ziedot Tautas partijai. Mēs neuzskatām, ka politiskajām partijām vajadzētu nonākt tik lielā atkarībā no lielajiem finansistiem, no lielajiem sponsoriem. Tā ir visā pasaulē apspriesta tēma, un visa pasaule cīnās par to, lai zustu atkarība no politiskajiem lielmagnātiem un politiskajiem lielsponsoriem, kuri ir spējīgi finansēt partijas ar miljons latiem katru gadu un, loģiski, var prasīt no tām pretī arī attiecīgu paklausību.

Turklāt šādi ierobežojumi, šādi tēriņu “griesti”, ierobežotu arī to profesionālo, ļoti profesionālo “skalošanas” metožu daudzumu, kādu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās izmantoja mūsu Tautas partijas kolēģi. Un Tautas partija labi zina, kā būs, jo Lagzdiņa kungs visu laiku saka: “Jūs tagad pieņemsiet likumu, un būs tā!” Manuprāt, šīs zināšanas par to, kā būs, vienkārši balstās uz iepriekšējos četros, piecos vai sešos gados piekopto praksi un attiecīgi arī reaģē.

Šeit mēs redzam - paldies Brigmaņa kungam, kurš arī iesaistījās šajā diskusijā -, ka iebildumi praktiski ir tikai vienīgi Tautas partijai. Es uzsvēršu vēlreiz: šī atkarība no naudas, manuprāt, ir agresīvā formā, kam piemīt nevēlēšanās ārstēties. Palīdzēsim kolēģiem! Atbalstīsim šo likumprojektu un arī šo pantu!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiem, kam jāārstējas ir jāārstējas. Es zinu, ka jūsu vadonis tagad it kā slēpojot, bet pēc citas informācijas, ārstējas klīnikā. No kādām slimībām -, varat paši padomāt. Varbūt arī jums tur ir vieta blakus...

Sēdes vadītājs. Runājiet par tematu!

G.Bērziņš. ...Jā, par ārstēšanos un par ierobežojumiem.

Otra lieta, kas ir saistīta ar šiem noteiktajiem ierobežojumiem vēlēšanu kampaņai. Pirmā lieta tiešām ir tā, kas daudziem varbūt arī jaunajā laikā ir mazāk saprotama. Runa ir par partiju struktūrām, kas tomēr ir ļoti sazarotas un ļoti funkcionētspējīgas, bet kuru uzturēšana tomēr maksā arī naudu. Piemēram, Tautas partijas 26 nodaļās budžets… visas šīs 26 nodaļas ir juridiskās personas, kuras pašas vāc ziedojumus savu biroju uzturēšanai, un gada laikā šī bilance tiek konsolidēta. Kā redzat, šo situāciju īstenībā ir ļoti grūti no centra regulēt, jo katrai no šīm nodaļām ir konts un tiesības vākt ziedojumus, tajās ir apstiprināta iekšējā kārtība. Un jāsaka, ka šīm struktūrām, kurām regulāri notiek tikšanās ar vēlētājiem, arī zāle ir jāapmaksā. Arī tas tomēr maksā simtus latu. Šīs izmaksas nav ļoti mazas.

Un paskatīsimies arī otru pusi! Labi, it kā tiek ierobežoti šie vēlēšanu izdevumi, bet rodas jautājums: vai tie ir efektīvi vai nav efektīvi? Bet, raugoties no otras puses, līdz šim vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par to, cik ilgs ir priekšvēlēšanu aktīvās aģitācijas periods - vai tas ir viens vai trīs mēneši, vai tās ir 270 dienas, kas ir diezgan absurdi.

Pie tam šajā pašā laikā personām, kuras ir kaut kādos amatos un kuras startē vēlēšanās, ir ierobežojumi, teiksim, saistībā ar publicitāti, jo katra šī publicitāte nešaubīgi tiek izmantota arī savas partijas tēla veidošanai, startējot vēlēšanās.

Līdz ar to, kā es saprotu, “Jaunais laiks” domā, ka viņi visu laiku būs valdībā un ka šī priekšrocība tiks izmantota. Īstenībā, ja paskatās šo likumu, kas ir pieņemts, var redzēt, ka šis likums nebūtu ļāvis jums, “Jaunajam laikam” rasties. Un vienmēr dzīvē der atcerēties latviešu tādu patiesību: “Nedari citiem, ko negribi, lai dara tev pašam!” Izlasiet rūpīgi šo likumu un paskatieties, ko jūs sakāt! Viss tomēr - gan karogi, gan baznīcas un pārējais taču maksā ievērojami lielāku naudu, nekā jūs gribat atvēlēt šobrīd. Tad jūsu kā tādu nemaz nebūtu.

Un īstenībā tas mērķis, kuru jūs vēlaties sasniegt, man liekas, ir ļoti savtīgs. Uzskati, ka jums šobrīd ir šis publicitātes handikaps sakarā ar to, ka ir vesela virkne amatpersonu, kam tiešām ir lielākas iespējas iegūt publicitāti, ka jūs esat pie varas un ka ar atsevišķiem tādiem lozungiem, ar “asins nolaišanu” un tā tālāk jūs varēsiet to ilgstoši saglabāt, es domāju, ir nepareizi.

Latvijas Zemnieku savienība piedāvā šiem mērķiem atvēlēt 100 tūkstošus. Varētu jau, protams, tos plakātus nelikt, varētu, teiksim, par velti rīkot sadziedāšanos, piemēram, ar “Prāta vētru”, kā to Latvijas Zemnieku savienība rīkoja, jo deklarācijās šis pasākums, izrādās, neko nav maksājis… Varētu rīkot, teiksim, sadziedāšanos ar “Prāta vētru” bez maksas. Bet, redziet, ar zemniekiem viņi dzied, bet ar citiem viņi nedzied. Arī ar “Jauno laiku” diez vai dziedās. Tā ka vajag būt saprātīgiem! Nedariet citiem to, ko negribat, lai citi dara pašiem.

Un nevajag mānīt, ka mērķi ir īstie, ka īstie mērķi ir tādi, kādi ir “Jaunajam laikam”… Ticiet man, jūs nesasniegsiet šos mērķus - ar netīrām metodēm, kādas jūs lietojat, jūs neiegūsiet dominanti Latvijas politikā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par 32. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 51, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

S.Šķesters. 34. - deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Uzreiz teikšu, ka es atbalstu kolēģa Ainara Latkovska priekšlikumus - gan 34., gan 35. un 36.priekšlikumu, kaut gan vienlaikus es vēlētos norādīt uz to, ka saskaņā ar likumu, kuru mēs pieņemsim, šķiet, galīgajā lasījumā vēl šajā gadā, runājot par kārtību, kādā stājas spēkā Biedrību un nodibinājumu likums… ar šo jauno likumu, ko mēs pieņemsim, valdībai tiks uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt likumu par politiskajām partijām.

Tātad, izstrādājot šo likumu, būs jāņem vērā tā saucamā “jumta”
likuma - Biedrību un nodibinājumu likuma - tās normas, kuras jau ļoti detalizēti, ļoti perfekti, ļoti moderni, eiropeiski un atklāti reglamentē biedrību un nodibinājumu finansiālo un saimniecisko darbību. Un tās normas, kuras Partiju finansēšanas likumā ierosina iekļaut deputāts Ainars Latkovskis, daudz detalizētāk un precīzāk tiek reglamentētas jaunajā Biedrību un nodibinājumu likumā, kurš, tiesa, nereglamentēs politiskās partijas.

Tā ka man ir šaubas par to, vai valdība varēs izstrādāt un iesniegt Saeimai un vai Saeima varēs pietiekami ātrā laikā pieņemt Politisko partiju likumu, jo iepriekšējais parlaments to nespēja izdarīt. Toreiz tika nodibināta īpaša apakškomisija Dzintara Rasnača vadībā, kura nespēja panākt politisku konsensusu un faktiski šo likumu izstrādāt. Tā kā pastāv šīs šaubas, ka nākamajā gadā varētu tikt pieņemts jauns, moderns un visiem politiskajiem spēkiem pieņemams Politisko partiju likums, es aicinu tomēr šos priekšlikumus pieņemt, jo tie ir lietderīgi, lai varētu kontrolēt politisko partiju finansiālo darbību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. 34.priekšlikums tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

S.Šķesters. 35. - deputāta Latkovska priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 36. - deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Šķesters. 38. - deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 39. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums - ir atbalstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šķesteram. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.decembris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas nr.526).

Tātad pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par šaujamieroču un munīcijas iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas un izvešanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas fiziskās personas, kurām ir attiecīgās atļaujas, un par šaujamieroču un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, nēsāšanas, ievešanas un izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši to uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu, organizāciju darbinieki, kurām ir attiecīgās atļaujas.

Savukārt Ieroču aprites likums nosaka, ka lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei un glabāšanai ir nepieciešama Valsts policijas atļauja, bet gāzes pistoļu iegādei un nēsāšanai atļauja vairs nav nepieciešama, bet savukārt ir reglamentēta to glabāšanas, nēsāšanas un pielietošanas kārtība.

Ieroču aprites likums reglamentē arī pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtību, un par tās pārkāpšanu ir nepieciešams paredzēt atbildību.

Nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību arī par lielas enerģijas pneimatiskā ieroča aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī administratīvo atbildību par gāzes pistoles glabāšanas un nēsāšanas kārtības pārkāpšanu.

Šobrīd nav paredzēta administratīvā atbildība arī par auksto ieroču, mazas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī par pirotehnikas aprites noteikumu pārkāpšanu un par šaujamieroču un gāzes pistoles pielietošanas nosacījumu kārtības pārkāpšanu, ja to pielietošanas vai izmantošanas gadījumā nav iestājušās sekas, par kurām ir paredzēta kriminālatbildība.

Tātad piedāvātais likumprojekts paredz šo atbildību par auksto ieroču nēsāšanu un izmantošanu, par lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprites noteikumu pārkāpšanu, par mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtības pārkāpšanu, par pirotehnikas iegādāšanās un izmantošanas pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču, gāzes pistoļu pielietošanas nosacījumu kārtības pārkāpšanu un arī par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšanu komercdarbībā.

Tātad Juridiskā komisija, izskatījusi minēto likumprojektu, atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 300.

Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti 23 priekšlikumi.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Kāda jēga ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumam par apspriežamā likuma 13.pantu, kas nosaka tiesvedības valodu? Mēs nekādā ziņā necenšamies, Dobeļa kungs, aizskart valsts valodu kā tiesvedības valodu. Mēs tikai vēlamies, lai dokumentam, kas izsniegts Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nebūtu nepieciešams.

Runa, protams, ir par dokumentiem, kas ir iedzīvotājiem izsniegti krievu valodā padomju laikos. Kaut gan kopš tiem laikiem jau ir pagājis 13 gadus ilgs periods, dažādās tiesu lietās vēl nākas operēt ar šāda veida dokumentiem. Lielākā daļa šo dokumentu ir personu apliecinoši dokumenti - darba grāmatiņas un citi -, kas tika toreiz izsniegti abās valodās, un to iesniegšana tiesai nav saistīta ar dārgi maksājošu tulkošanu, tādu, kas kļūst par problēmu daudziem prasītājiem. Taču veselā virknē tiešā Maskavas pakļautībā esošu uzņēmumu tika izziņas izsniegtas tikai krievu valodā. Šī problēma ir īpaši aktuāla tajās tiesu lietās, kuras attiecas uz pensiju aprēķināšanu. Šādiem prasītājiem ir dārgs katrs santīms, un tādēļ jebkurš tiesvedības procesa atvieglojums tiks sagaidīts no viņu puses ar sapratni un pateicību.

Pats saprātīgākais būtu pārlikt viņu problēmas uz valsts pleciem, it īpaši ņemot vērā to, ka šīs problēmas nav lielas, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju krievu valodas prasmes līmenis pagaidām ļauj un acīmredzot arī turpmāk ļaus brīvi lasīt dokumentus krievu valodā.

Lūdzu kolēģus deputātus pirms balsošanas pievērst īpašu uzmanību tam faktam, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija nav pati izgudrojusi šo grozījumu! Piedāvātā norma bez jebkādām izmaiņām ir ņemta no Valsts valodas likuma. Valsts valodas likums tika pieņemts gadu vēlāk pēc Civilprocesa likuma, un tā sagatavošanas gaitā daudz rūpīgāk tika izvērtētas sekas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas ieviešanai divvalodīgā valstī. Tādēļ Valsts valodas likums paredz, ka visām valsts iestādēm ir pienākums pieņemt dokumentus, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz Valsts valodas likuma spēkā stāšanās dienai, oriģinālvalodā.

Kaut gan tiesu vara ir neatkarīga no izpildvaras, tomēr tā ir valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļa. Vismaz lietvedības jomā ir pilnīgi pieļaujama unifikācija. Ja tomēr lietvedībai tiesās būtu jāatšķiras no lietvedības citās valsts iestādēs, tad tikai par labu iedzīvotāju ērtībai.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ļaus kaut nedaudz atvieglot iedzīvotājiem saskarsmi ar birokrātisko sistēmu, vismaz likvidēt papildu grūtības, kas nav raksturīgas visai sistēmai kopumā, bet tikai vienam šīs sistēmas posmam, kas tika patvaļīgi izdalīts ar Civilprocesa likuma 13.pantu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

I.Labucka. 2. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu...

Atklājam debates.

Deputāts Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka valstij jārūpējas par kvalitatīvas juridiskās palīdzības sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi spētu valsts un pašvaldību institūcijās un tiesās pilnvērtīgi aizstāvēt viņiem ar likumu piešķirtās tiesības. Mēs uzskatām, ka zvērināti advokāti vairs nevar darboties izolēti no sabiedrības, jo formālisms darbā ar maznodrošinātiem cilvēkiem un nespēja efektīvi aizstāvēt maznodrošināto iedzīvotāju tiesības neveicina uzticēšanos zvērinātiem advokātiem. Sabiedrība ir tiesīga prasīt šo trūkumu izskaušanu.

No kā mēs baidāmies, godājamie kolēģi? Varbūt baidāmies no atklātas un godīgas konkurences? Mēs ierosinām skaidri noteikt, ka pārstāvis civilprocesā var būt ne tikai zvērināts advokāts, bet arī persona ar augstāko juridisko izglītību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

I.Labucka. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Labucka. 5. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

I.Labucka. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Neviens nav tomēr pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

I.Labucka. 7. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 9. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Labucka. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Labucka. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Labucka. 20. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

I.Labucka. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

I.Labucka. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums” (reģistrācijas numurs 314) pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu saņemti 53 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 2. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 4. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. un 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 10. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 14. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 16. - deputāta Strēļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 19. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 21. - deputātu Simsona, Ulmes, Emša, Seiles, Ābiķa, Lagzdiņa, Dobeļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 26. - deputātu Simsona, Ulmes, Emša, Seiles, Ābiķa, Lagzdiņa un Dobeļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26.priekšlikumu.

Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Man ir liels gandarījums par to, ka šis likumprojekts ir nonācis līdz otrajam lasījumam. Dažādu sabiedrisko organizāciju septiņu gadu pūliņi ir materializējušies šajā dokumentā, taču, lai likumam būtu jēga un lai tas spētu sasniegt savu mērķi, sabiedrībai ir jāpieņem piedāvātā apbalvojumu sistēma un jāatzīst par pareiziem un taisnīgiem apbalvošanas kritēriji, bet, lai tā tiešām būtu, likumdevējam ir jābūt konsekventam savos lēmumos, un, ja ir pateikts “A”, tad ir jāpasaka arī “B” un “C”, un “D”.

“A” šinī gadījumā ir 1996.gadā pieņemtā deklarācija par Latvijas okupāciju. Atļaušos nocitēt mazu fragmentiņu: “Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā turpinājās bruņota pretestība PSRS okupācijai. Pretošanās kustībā piedalījās vairāk nekā 30 tūkstoši nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju. Pēc tās apspiešanas, neraugoties uz padomju režīma represijām, pretestība turpinājās citās formās. Jau pirms PSRS sabrukšanas Latvijā sākās plaša tautas kustība par valsts neatkarības atjaunošanu mierīgā un demokrātiskā ceļā.”

Sakarā ar to un saskaņā ar citēto Augstākās Padomes deputātu klubs 1999.gadā griezās pie visām tālaika Saeimas valdošajām frakcijām, un no šā aicinājuma es atļaušos atkal nolasīt mazus citātiņus: “Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par neatkarības atjaunošanu, aicina Saeimu atjaunot neatkarīgās Latvijas Republikas apbalvojumus.” Atgādināšu, ka tas bija 1999.gadā.

Un nu attiecībā uz konkrēto apbalvojumu: ““Atzinības Krusts” būtu piešķirams par izcilu Tēvijas mīlestību un nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā pilsoņiem, kuri savu mūžu veltījuši tautas un valsts labā, palikdami uzticīgi neatkarīgai Latvijai un nepakļaudamies svešām varām, kad par Tēvzemes mīlestību bargi sodīja.”

Šī ordeņa devīze “Godaprāta ļaudīm” neļautu to piešķirt cilvēkiem, kuri aktīvi kalpojuši okupācijas varas struktūrās. Visu Latvijas Republikas ordeņu atjaunošana blakus Triju Zvaigžņu ordenim ļautu diferencēt valsts apbalvojumu piešķiršanu un apstādinātu arvien vairāk iezīmējušos Triju Zvaigžņu ordeņa devalvācijas procesu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

2001.gadā Latvijas Politiski represēto apvienība griezās pie Saeimas ar aicinājumu (citēju): “Latvijas Politiski represēto apvienība jau divkārt - 8.konferencē 1996.gada 30.novembrī un 12.konferencē 2000.gada 9.decembrī - ir griezusies ar ierosinājumu atjaunot pirmskara Latvijas Republikas apbalvojumus. Tā kā šis jautājums ar Valsts prezidentes svētību ir nonācis Saeimas pārziņā, atkārtoti aicinām respektēt “Atzinības Krusta” devīzi “Godaprāta ļaudīm” un nepieļaut tā piešķiršanu cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar okupācijas varu, aktīvi darbojušies PSKP un VĻKJS vadības struktūrās, kalpojuši okupācijas režīma varas, drošības un represīvajās iestādēs. Tādējādi tiktu novērsts politiski represēto Latvijas pilsoņu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pazemojums, redzot vienādus apbalvojumus pie agrāko pretinieku krūtīm, kā tas ir noticis ar valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni.”

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Simsons. Tāpēc deputātu grupa ir izteikusi piedāvājumu - papildināt likumu un pievērst sevišķu uzmanību frāzei “par izcilu Tēvijas mīlestību” un atstāt šo viszemāko apbalvojumu tiem, kuri nav nodevuši Tēvijas mīlestību nedz aiz bailēm, nedz karjeras vai personīgās labklājības dēļ.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par
26. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 20, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Āboltiņa. 27. - deputāta Strēļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 28. un 29. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Daļēji atbalstīti un iestrādāti 30. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Āboltiņa. 32. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka, lai veicinātu integrācijas procesu mūsu valstī, valstij ir jābūt ne tikai sabiedrības integrācijas programmai un visādām koncepcijām, bet arī jārada labvēlīga gaisotne sabiedrībā un valdošajās politiskajās aprindās, un, ja tā padomā… ja teorētiski mēs varēsim apbalvot nepilsoņus, tad kāpēc nepilsonis nevarētu būt Ordeņu kapitula loceklis? Es uzskatu, ka mums vajadzētu demokrātiski paplašināt Ordeņu kapitula locekļu loku.

Un vēl - pagaidām gan mutiski - es gribu ierosināt šādu priekšlikumu: redzot to, kā šodien šeit no tribīnes un no vietas deputāti lamājās, dzirdot ministru lamāšanos no tribīnes, es ierosinātu vispār neapbalvot un nepiešķirt nekādus apbalvojumus 8.Saeimas deputātiem un ministriem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 34. - deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 36. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 37. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 38. un 39. - Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Āboltiņa. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 41. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 41, atturas - 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Āboltiņa. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 45. - deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 47. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 50. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 51. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 52. - deputātes Ūdres priekšlikums. Daļēji atbalstīts 53. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts apbalvojumu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Arnoldam Laksam no 8. līdz 15.decembrim. (Starpsauciens.)

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Vārds paziņojumam Šķestera kungam. Lūdzu!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pulcēties uz nelielu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Vitālijs Orlovs, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Anna Seile, Atis Slakteris, Jevgenija Stalidzāne, Māris Kučinskis, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Balsojumi

Datums: 04.12.2003. 09:05:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu
Datums: 04.12.2003. 09:06:18 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1651 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"
Datums: 04.12.2003. 09:15:38 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1657 nodošanu komisijām

Grozījumi Alkohola aprites likumā
Datums: 04.12.2003. 09:17:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1667 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"
Datums: 04.12.2003. 09:20:56 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1692 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"" 3.lasījumam"
Datums: 04.12.2003. 09:21:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1693

Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifa barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 09:23:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1643 steidzamību

Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifa barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 09:23:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1643 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Ungārijas Republikas aizsardzības ministru un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru par Nīderlandes medicīniskās operatīvās ārstniecības iestādes izveidošanu un uzturēšanu Starptautisko drošības atbalsta spēku III sastāvā Kabulas starptautiskajā lidostā Afganistānā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 09:25:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1597 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā"
Datums: 04.12.2003. 11:50:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1682

Grozījums Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 11:53:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 11:57:14 bal013
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 11:57:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1660 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 04.12.2003. 11:58:40 bal015
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:06:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:06:44 bal017
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:07:08 bal018
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:08:12 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1678 pieņemšanu 3.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:09:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:09:52 bal021
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai (3.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:10:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1679 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Pasta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:12:00 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1537 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:15:32 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1591 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:25:40 bal025
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:26:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1659 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:31:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 12:31:42 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1661 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.500) (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 13:35:08 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1485 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 13:36:12 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1674 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 13:40:28 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1694 steidzamību

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 13:53:18 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1694 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Alternatīvā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 13:54:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1675 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:25:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:29:02 bal035
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:38:30 bal036
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:39:22 bal037
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:42:42 bal038
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:43:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:48:06 bal040
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:48:34 bal041
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:50:10 bal042
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 14:50:44 bal043
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:06:30 bal044
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:06:48 bal045
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:09:48 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1676 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.526) (1.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:13:10 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1595 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:18:26 bal048
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:20:22 bal049
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:20:50 bal050
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:21:10 bal051
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:21:40 bal052
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:22:52 bal053
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:23:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1680 pieņemšanu 2.lasījumā

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:32:04 bal055
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:32:48 bal056
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:34:42 bal057
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:35:24 bal058
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:35:56 bal059
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:37:00 bal060
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Valsts apbalvojumu likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2003. 15:37:32 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1681 pieņemšanu 2.lasījumā