Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 11.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu - iekļaut Saeimas šā gada 11.decembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Dzintara Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Kastēna, Nagļa, Jēkabsona, Simsona, Stalidzānes un citu priekšlikumu - šā gada 11.decembra sēdes darba kārtībā sadaļā “Lēmuma projektu izskatīšana” kā 1.jautājumu iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalniņa, Šķestera, Breša, Ozoliņa, Ulmes un citu priekšlikumu - izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 11.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma”” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas runāt? Nē. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Vaideres un Straumes iesniegto likumprojektu “Okupācijas muzeja likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka mēs, pētot Latviju ne tikai caur pagātnes prizmu, bet arī šodienu, vēl ne reizi vien atgriezīsimies pie vārda “okupācija”. Mums, latviešu tautai, protams, pārāk nozīmīgs ir šis vārds ar attiecīgo pieskaņu.

Pagājušās Saeimas darbības laikā mēs iedibinājām 17.jūniju kā Latvijas Republikas okupācijas dienu, bet par šo vārdu “okupācija” starptautiski strīdas joprojām, jo, piemēram, Krievija joprojām negrib atzīt šo okupācijas jēdzienu. Arī Latvijā esošā krievu prese ļoti bieži priecājas, ka, redziet, par okupāciju vairs nevajadzētu runāt. Kam gan mums šādas lietas būtu jāatceras?

Bet tomēr būs jārunā par šo okupācijas jēdzienu. Iekļaujoties arvien vairāk un vairāk starptautiskajā apritē, tieši mums ir jāpievērš šim vārdam uzmanība un jāizskaidro daudz kas no tā, kas šodien notiek Latvijā. Un tāpēc ir šis Okupācijas muzejs, kas jau kopš 1993.gada īsteno Latvijas valsts ļoti nozīmīgu funkciju, sniegdams informāciju gan mūsu valsts pilsoņiem, gan arī daudzajām ārvalstu delegācijām. Tiesa, dažas no tām diemžēl izvairās apmeklēt šo Okupācijas muzeju. Jo vairāk tāpēc ir nepieciešams šis izglītošanas darbs.

Jāuzsver ir tas, ka Okupācijas muzeja apmeklētāju skaits no gada gadā arvien pieaug un ka lielākā daļa - ap 60% - muzeja apmeklētāju ir ārvalstu pārstāvji. Līdz ar to Okupācijas muzeja nozīmīgums ir nenovērtējams, šis muzejs ir ārkārtīgi svarīgs, un es izsaku dziļu cieņu un apbrīnu Okupācijas muzeja darbiniekiem par viņu padarīto darbu.

Un tieši tāpēc mums ir pienācis laiks sakārtot likumus tā, lai arī mēs, Saeima, sniegtu savu atbalstu Okupācijas muzejam, tā darbiniekiem viņu funkciju izpildē, jo šīs minimālās izmaksas, ko muzejs līdz šim ir prasījis, tiešām ir pieņemamas, taču tajā pašā laikā paša muzeja atrašanās šajā ēkā ilgstoši ir tikusi apstrīdēta. To apstrīd joprojām, izskan pat dažādi dīvaini priekšlikumi, piemēram, par to, ka Okupācijas muzeju varētu apvienot ar Tautas frontes muzeju, kas nu nekādi nav saistāms kopā.

Lūk, tā tad acīmredzot ir visīstākā vēlēšanās izvairīties no okupācijas vārda lietošanas; tā acīmredzot ir vēlme uzsvērt kaut kādus panākumus no to cilvēku puses, kuriem šādu panākumu nemaz nav.

Un tāpēc ir izstrādāts šis likumprojekts, kura tapšanā ārkārtīgi aktīvi piedalījās Okupācijas muzeja pārstāvji, arī vairāki Saeimas deputāti no dažādām frakcijām. Paldies koalīcijas partneriem, it īpaši “Jaunā laika” pārstāvjiem, kuri arī ir ieguldījuši pietiekami daudz darba šā likuma tapšanā, un tā rezultātā, cienītie kolēģi, šodien jūsu priekšā ir projekts, kuru, es ceru, daudzās diskusijās mēs beigu beigās pārvērtīsim par likumu.

Šis likumprojekts paredz, ka ir jāpārņem valsts īpašumā un jānodod bez atlīdzības atklātajam sabiedriskajam fondam “Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds” šis nekustamais īpašums - ēka un zeme Rīgā, Strēlnieku laukumā 1 Okupācijas muzeja uzturēšanai. Un tālāk ir jādomā par tā attīstību. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir jāīsteno Okupācijas muzeja attīstības projekts.

Bez tam likumprojekts paredz arī Uzraudzības padomes izveidošanu. Šī padome varētu sekot līdzi projekta īstenošanai un attīstīt šo domu tālāk.

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka attieksme pret to, kas Latvijā ir noticis visā 20.gadu simtenī, mums ir ārkārtīgi svarīga, un it īpaši sāpīgi ir atcerēties šos okupācijas gadus. Tieši tāpēc šim muzejam ir jābūt tur, kur tas ir, un jāuzņemas arī turpmāk tā slodze, kādu šis muzejs jau ir uzņēmies.

Aicinu atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs ir pieteicies runāt “pret”.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Prezidij! Deputāti! Es praktiski neiebilstu pret to, ko teica Dobeļa kungs. Šī ir tā reta reize, kad es piekrītu viņam, ka šāds muzejs ir vajadzīgs, un, ja tas ir, tad tas ir jāsaglabā, turklāt pienācīgā līmenī. Šodien tas ir Okupācijas muzejs, rīt tas varbūt būs apvienots ar vēstures muzeju, taču katrā ziņā šis okupācijas periods ir mums ļoti svarīgs. To nekādā gadījumā nevar un nedrīkst aizmirst.

Taču, saprotiet, te jau nav runa par šo ideoloģisko strīdu - ir vai nav bijusi okupācija, kādas un kam bijušas sekas, vai pēc tam no tā izriet deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija, departejizācija un vēl citas “de-”. Te jau runa ir par to, ka vienā pašvaldībā - šodien ir runa tieši par Rīgas, par galvaspilsētas pašvaldību - tiek radīts precedents.

Kolēģi mīļie, tas ir precedents, ka no vēsturiskā centra tiek izrauts viens gabals, un pēc tam mēs paši, it sevišķi “Jaunā laika” deputāti un pretendenti uz mēra vietu, kritizēsim Rīgas Domi, ka tā, lūk, tagad slikti saimnieko, ka nerisina infrastruktūras jautājumus. Paši šeit jaucamies iekšā un mēģinām darīt kaut ko - voluntāri, bez kādas apjēgas par šiem saimnieciskajiem jautājumiem, mēģinām kaut kam piešķirt statusu, lietas izņemt no pārvaldījuma, no valdījuma.

Es katrā ziņā aicinu apdomāties un iesaku koalīcijai, pirms tādus jautājumus atbalstīt savos koalīcijas, teiksim, saietos, to visu izvērtēt - ne tikai izrādīt kaut kādus ideoloģisku pretimnākšanu bankrotējušai partijai, bet arī izskatīt, kādas saimnieciskas sekas tam visam ir paredzamas.

Paldies! (Starpsauciens: “Lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 23, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai...

Es atvainojos! Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicies runāt “pret”.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mana pārliecība ir tā, ka Ministru kabinets ir problēmas risināšanai piegājis no nepareizās puses. Tas, kā šoreiz Ministru kabinets rīkojas, ir labs piemērs tam, kā rīkojas policejiskā valstī. Uzreiz, nenoskaidrojot, kādi ir problēmas cēloņi, sāk ierosināt sodīt cilvēkus, nevis noskaidrot, kāpēc tas tā ir un kā var citādāk atrisināt šo problēmu. Vai kāds ir analizējis, kas ir tie cilvēki, kas lieto šo zemi laukos, un kāpēc pa šiem 13 gadiem viņi to neprivatizēja, kaut gan viņiem tādas tiesības bija?

Pēc šeit rakstītā mēs varam saprast, ka likumprojekta autori domā, ka tagad pagastos sēž tādi bezkauņas, kas nevēlas maksāt valstij un pieraduši dzīvot vispār par velti.

Tad nu, lūdzu, ieskatīsimies tajos skaitļos, ko mums piedāvājuši likumprojekta autori, un analizēsim tos! Zemi pagastos, laukos lieto 110 000 cilvēku. Ja mēs sarēķinām to vidējo zemes platību, tad iznāk, ka katram ir apmēram 7 hektāri. Lai privatizētu šo zemi, šos 7 hektārus, vajag maksāt apmēram 100 latus par katru hektāru. Turklāt visi tie 110 000 cilvēku ir zemnieki, kuriem mēs tagad no valsts budžeta palīdzam pārvarēt tās problēmas, kas viņiem radušās, rudenī neievācot ražu.

Taču, no otras puses, mēs piespiežam viņus maksāt apmēram 700 latu par tās zemes privatizāciju, kuru viņi lieto. Un, ja viņi līdz 2005.gadam to neizdarīs, tad viņi maksās par zemes lietošanu šos 5%. Tā ir diezgan liela nauda zemniekiem, un sanāks tā, ka mēs viņiem ar vienu roku gan devām, bet ar otru tagad atņemsim. Ticiet man, ka ne jau no labas dzīves šie zemnieki nevar šo zemi privatizēt un paņemt to īpašumā! Tieši pretēji. Laukos trūkst naudas, tur ir citas lietas, kur to naudu vajag ieguldīt, jo vienkārši vajag eksistēt tiem zemniekiem.

Godājamie kolēģi, lūdzu jūs tomēr neatbalstīt šo Ministru kabineta piedāvāto ierosinājumu! Vajadzētu varbūt mēģināt no citas puses pieiet šai problēmai un palīdzēt zemniekiem samaksāt visu šo naudu, kas vajadzīga šīs zemes privatizācijai. Vajadzētu pieiet no citas puses!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - 7. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kabanova lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 18.decembrī. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kabanovam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dzintara Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija, izskatījusi Arnolda Laksas iesniegumu, ar kuru viņš paziņo par 8.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, un Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu par to, ka nākamais deputāta kandidāts no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Dzintars Jaundžeikars, kā arī izskatījusi Dzintara Jaundžeikara apliecinājumu, ka viņš piekrīt pildīt Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāta amata pienākumus, ir atbalstījusi Saeimas lēmuma
projektu - apstiprināt Dzintaram Jaundžeikaram 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi, lūgsim Dzintaru Jaundžeikaru dot svinīgo zvērestu!

Dz.Jaundžeikars.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, godājamie kolēģi, balsot par 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Dzintaram Jaundžeikaram! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Deputāta pilnvaras ir apstiprinātas. (Aplausi.)

Godājamie kolēģi! Sakarā ar jaunā deputāta pilnvaru apstiprināšanu ir nepieciešama 15 minūšu ilga tehniska pauze, lai sakārtotu balsošanas tehniku.

Tiksimies zālē pulksten 9.40.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā”.

Ministru kabineta vārdā - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Ministru kabinets šā gada 2.decembrī apstiprināja šo lēmuma projektu un piedāvā to apstiprināt arī Saeimā. Minētais lēmuma projekts ir pamatots ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes šā gada 13.oktobrī pieņemto rezolūciju par situāciju Afganistānā. Savukārt šī rezolūcija pagarina Starptautisko drošības atbalsta spēku mandātu uz 12 mēnešiem.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - … Cienījamie kolēģi! Tā kā bija pārtraukums, deputātiem vēlreiz vēlreiz.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar savām identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Kastēna, Petera, Stalidzānes, Šleseres, Kļaviņa un citu lūgumu iekļaut Saeimas 11.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Jēkabsona atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Ir saņemts arī desmit deputātu: Kastēna, Petera, Stalidzānes, Šleseres, Kļaviņa un citu lūgums mainīt Saeimas 11.decembra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā””. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Iesniedzēju vārdā neviens nevēlas runāt. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 9, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1484-b.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā” otrajam lasījumam. Tā kā šis likumprojekts atzīts par steidzamu, tad šis ir pēdējais lasījums. Komisija iesaka 1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2.priekšlikumu, kuru arī iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Strazdiņš, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs izskatām par likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā” iesniegto 3.priekšlikumu, kura autors ir deputāts Jānis Strazdiņš. Tas paredz izslēgt 1.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “izņemot alu”, kur likuma 1.pantā ir doti termini, kas ir alkohols, alkoholiskie dzērieni, alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas un tā tālāk. 5.punktā ir arī rakstīts, ka alkoholisko dzērienu, izņemot alu, ražošanas izejvielas ir spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas - spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti un tamlīdzīgi. Alus ir alkoholisks dzēriens, kas tiek iegūts no miežu sulas vai ekstrakta rūgšanas procesā, kuram rūgšanas procesā pieliek vēl klāt cukuru, attiecīgi iegūstot dažādu stiprumu - 1,2; 3,5; 4; 5,2; 5,5 un 7 grādus, kā arī vēl grādīgākus dzērienus. Un, kaut arī mēs zinām, ka laukos ir speciālisti, kas prot izgatavot vēl stiprāku šo dzērienu, to tik un tā vienkārši sauc par “aliņu”.

Redziet, arī vīns tiek iegūts rūgšanas procesā no augu sulas. Arī to mēs saucam par alkoholisku dzērienu, kuram ir 7 vai vienādi grādi ar alu, bet alus nav atzīts par alkoholisku dzērienu. Tā nav taisnība! Ja autovadītājs būs lietojis astoņgrādīgu alu vai astoņgrādīgu vīnu un, sēdēdams pie auto stūres, nelaimīgā kārtā būs izraisījis avāriju, medicīniskās ekspertīzes slēdzienā tiks norādīts, ka autovadītājs ir bijis alkohola reibumā, jo asinīs būs tādas vai citādas alkohola promiles, bet slēdzienā nebūs norādīts, vai autovadītājs ir dzēris alu, brāgu, vīnu, degvīnu vai šampanieti, jo tam vairs nav nozīmes. Tur būs vienīgi norādīts, ka viņš bijis alkohola reibumā. Un, lūk, no manis teiktā ir skaidrs, ka alus ir alkoholisks dzēriens.

Deputāta narkologa Jāņa Strazdiņa priekšlikums ir atbalstāms, un mums ir jāizslēdz no 1.panta pirmās daļas 5.punkta vārdus “izņemot alu”, kas radīs skaidrību arī tālāk, mums strādājot ar 51.pantu saistībā ar iesniegto 11.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību! Atbalstīsim 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Augsti godājamie kolēģi! Nagļa kungs jau ļoti perfekti paskaidroja šā jautājuma būtību, runādams vairāk no bioloģiskiem aspektiem. Es savukārt gribētu pieskarties sabiedriskās domas aspektiem, lai jūs iedziļinātos vismaz vienā jautājumā. Šis kļūdainais termins, kas šeit ir ievietots 5.punktā, kur ir runa par izejvielām, no kā izgatavo spirtotos dzērienus, pēkšņi pilnīgi nevietā parādās kā vārdkopa “izņemot alu”. Šī frāze ir pilnīgi nevietā, un to paskaidrošu tālāk. Tautā to uztver tā, ka Alkohola aprites likums vispār noliedz to, ka alus būtu alkoholiskais dzēriens. Un te nu sākas dažādas manipulācijas gan tirdzniecībā, gan publicistiskā, un arī reklāmās to ļoti daudzi izmanto. Tātad šajā sakarā noris ļoti lielas diskusijas.

Pagājušajā piektdienā, Rīgā, Kongresu namā, bija sarīkota liela konference, kurā piedalījās arī pieci mūsu Saeimas deputāti. Tur visa sabiedrība ar plus zīmi atzīmēja to, ko es piedāvāju, - izņemt no Alkohola aprites likuma šo kļūdaino frāzi, lai vienreiz rastos skaidrība, turklāt vēl ņemot vērā arī to, ka pašreiz ir Ministru kabineta noteikumi par alus aprites kārtību. Tajā laikā, kad tika radīts likums “Par alkohola aprites kārtību”, šo noteikumu vēl nebija.

Noteikumos viss ir sakārtots, tā ka šī vienkārši ir iepriekšējās Saeimas kļūda, kura mums būtu vienreiz jānovērš. Šis teiciens “izņemot alu” būtībā neko nenosaka, tas ir pavisam muļķīgs, un, ja mēs atbalstām muļķības, tad, piedodiet, tas, manuprāt, mums nebūtu piedodami.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, neatbalstīt šo priekšlikumu, jo esošais Alkohola aprites likums ir uzbūvēts, balstoties uz principu, ka alus nav alkoholiskais dzēriens. Kā piemēru varu minēt situāciju saistībā ar taru, ar pudelēm. Ja jūs palasītu tālāk likumu, jūs redzētu, ka tajā ir noteikts, ka alkohola taru nedrīkst izmantot otrreiz. Savukārt alus pudeles ir depozīta pudeles. Ja mēs izņemam šo teicienu ārā, tad kurš gan var prognozēt, kā tālāk tiks risināts šis jautājums attiecībā uz šo taru. Un tieši tāda pati situācija varētu veidoties arīdzan attiecībā uz reklāmu.

Tāpēc es tomēr lūgtu šajā likumā atbalstīt komisijas viedokli un neņemt ārā šo alu, nemainīt tā statusu, kādā tas ir šobrīd, bet savukārt nākamajā likumā, jo drīz Saeimā mums būs jauns Alkohola aprites likums, visus šos terminus un jēdzienus sakārtot pēc būtības.

Taču šoreiz lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Strazdiņa... Vai Emša kungs vēlas runāt komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es tikai gribu vēlreiz atgādināt, kāpēc mēs tagad šo likumu vispār skatām. Mēs to skatām tādēļ, lai nomainītu ministrijas nosaukumu. Tāpēc mēs piekritām likumprojekta steidzamībai. Taču, pieņemot steidzamību, mēs nevarējām izanalizēt visu likumu ar tām sekām, kas varētu būt, izmainot, strauji izmainot, kaut kādus formulējumus. Un it īpaši tas ir sakāms par šo sākuma formulējumu. Mēs nezinām, kādas varētu būt sekas, ja mēs vārdus “(izņemot alu)” izsvītrojam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sekas nav analizējusi. Sakarā ar to es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, jo mēs nezinām, kas varētu notikt, izsvītrojot šos vārdus. Mēs vienkārši neesam to analizējuši.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Strazdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē starpsaucieni.) Kā, lūdzu?

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es, protams, varu turpināt, bet, manuprāt, likumprojekta tālākā skatīšana būtu tomēr jāpārtrauc un būtu jāatgriežas... Taču es tomēr eju tagad tālāk.

4. - deputātu Kabanova un Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

I.Emsis. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un ietverts 2.priekšlikumā.

Arī 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir atbalstīts un ietverts 2.priekšlikumā.

(Seko ilga pauze.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6.priekšlikumu.

Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir radušies zināmi sarežģījumi ar tālāku likumprojekta izskatīšanu, Prezidijs ierosina piecas minūtes ilgu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi, turpināsim sēdi! Visas neskaidrības ir noskaidrotas. Lūdzu, izskatīsim tālāk likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka 5. un 6.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

7.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, ir atbalstīts daļēji un ietverts 8.priekšlikuma redakcijā, kuru ir izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

I.Emsis. 9. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 11. - deputātu Kabanova kunga un Tolmačova kunga priekšlikums, pret kuru komisijai nebija iebildumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

11.priekšlikumā, ko iesnieguši deputāti Kabanovs un Tolmačovs, rakstīts: “Izteikt 51.pantu šādā redakcijā: “Alkoholisko dzērienu ar absolūtā spirta daudzumu virs 5,5 tilpumprocentiem mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus, kuros atļauta alkoholisko dzērienu pārdošana patērēšanai uz vietas, kā arī beznodokļu veikalus, kuri atrodas uz kuģiem, ostās, lidmašīnās vai lidostās.”” No pirmā skata priekšlikums ir pilnīgi pieņemams, jo arī esošajā 51.panta redakcijā ir teikts tas pats (11.priekšlikumā gan ir norādīti arī spirta daudzuma procenti). Bet kas zem tā slēpjas?

Te ir lobisms mazalkoholisko kokteiļu, sidru, morsu izplatībai. Uz tiem neattiecas 51.panta aizliegums; jo realizēšanas aizliegums attiecas tikai uz alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtā spirta daudzums ir virs 5,5 tilpumprocentiem.

Tātad tos alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtā spirta daudzums ir zem 5,5 tilpumprocentiem, varēs realizēt visu diennakti, un mūsu bērni, jaunieši tos varēs lietot bez ierobežojuma, jo tie ir mazalkoholiski dzērieni.

Kolēģi deputāti! Man gribas uzdot jautājumu - vai kaut viens alkoholiķis ir sācis savu pagrimuma ceļu ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem? Dabīgi, ka ne. Tātad arī mūsu bērni sāks šo nelaimīgo pagrimuma ceļu, papildinās alkoholiķu lielo saimi, sākdami ar šiem nevainīgajiem mazalkoholiskajiem kokteiļiem, sidru, morsu; no tiem radīsies atkarība gan zēniem, gan meitenēm.

Tas ir ļoti bīstami, it sevišķi mums - mazai tautai. To es saku kā absolūts alkoholisko dzērienu nelietotājs, atturībnieks pēc pārliecības. Esmu pie šo problēmu risināšanas strādājis jau ilgāk nekā 25 gadus un labi zinu šo nelaimīgo cilvēku problēmu cēloņus.

Kolēģi deputāti! Lai gan atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, es aicinu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu, jo domāju, ka atbildīgajā komisijā, izskatot šo priekšlikumu, nav novērtēti visi šā priekšlikuma plusi un mīnusi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vispirms ļaujiet man pateikt lielu paldies par atbalstu iepriekšējam manam priekšlikumam un arī par drosmi turpināt likumprojekta izskatīšanu!

Es apbrīnoju mūsu kolēģu Kabanova un Tolmačova ļoti lielo gudrību, to, kādā veidā ir pasniegts šis priekšlikums. Kas slēpjas aiz šā priekšlikuma? Mēs, pieņemot šo priekšlikumu, neatļausim pārdot stiprākus alkoholiskos dzērienus, tādus, kuros absolūtā spirta daudzums ir virs 5,5 grādiem jeb tilpumprocentiem. Tas nozīmē, ka mēs atļausim visu mazalkoholisko kokteiļu pārdošanu... Šorīt no rīta, braukdams uz darbu, iebraucu Citymarket un tur iegāju veselā tādā lielā, varētu teikt, skapju rindā, kur atradu apmēram 20 nosaukumus šiem dzērieniem, kuriem ir vai nu 5,5 grādi vai pat vēl mazāk... Ar visskaistākajiem nosaukumiem - gan “Maisītā vodka”, gan “Maisītais viskijs”, gan “Maisītais džins” -, ar visām piedevām, ar visiem vistropiskākajiem augļiem. Iedomājieties, kas tā ir par garšas buķeti! Un pie tam vēl tie ir gāzēti! Tas nozīmē, ka to iedarbība sākas ļoti strauji. Un pie tam vēl formāts! Formāts ir tāds, ka šis dzēriens viegli iebāžams kabatā, paņemams līdzi uz diskotēku; staigādams pa parkiem, šis jaunietis var lietot šos dzērienus, meitenes var tos ielikt somiņās. Un ņemiet vērā vēl arī to, ka, jau pēc pašreizējās statistikas, kas pašreiz ir narkologu rīcībā, tieši meiteņu vidū šie dzērieni ir vispopulārākie. Ja mēs pieņemsim šādu priekšlikumu, tad mēs atļausim meiteņu nodzeršanos. Līdz šim meitenes un sievietes ir bijušas mūsu nācijas balsts. Vai tiešām jūs gribat narkologiem sagādāt vēl vairāk darba un pieļaut, ka tiek pieņemts tik viltīgs piedāvājums? Apdomāsim visu to! Un es kā speciālists un kā deputāts ļoti lūdzu jūs neatbalstīt šo ļoti viltīgo priekšlikumu. Es ceru uz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es nesaprotu, ko deputāti piedāvā. Vai viņi piedāvā pārdot bērniem alkoholiskos dzērienus, lai mūsu bērni sāk dzert sidru? Saskaņā ar spēkā esošo likumu alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot bērniem vecumā līdz 18 gadiem. Vai jūs, Strazdiņa kungs, piedāvājat pārdot bērniem alkoholiskos dzērienus? Es - ne.

Es esmu arī pret kaut kādu priekšrocību radīšanu kaut kādam produktam. Kāpēc šajā gadījumā var iegādāties stipro alu, bet nevar nopirkt vieglo kokteili? Kāpēc spēkā esošais likums to pieļauj? (Starpsauciens: “Nevar!”) Ja kādam garšo alus, bet savukārt citam garšo kas cits, kāpēc viņu vajag spiest dzert alu? Un es te saskatu kaut kādu alus ražošanas lobēšanu. Varbūt mēs varētu paprasīt KNAB, lai tas izskata, kas tad lobē alus ražotājus? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš, otro reizi.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Tolmačova kungs! Sidrs ir 6 grādus stiprs. Tas būtu jūsu zināšanai. Tā ka par sidru šeit nav runa.

Otrs - par alu. Vakar bija ļoti interesanta diskusija, kuru vadīja mūsu žurnālists Pulks. Un bija arī skatītāju balsojums. Visi skatītāji nobalsoja par to, lai tādi paši ierobežojumi būtu arī alum. Es vadīju šo skatītāju diskusiju un atbildēju uz skatītāju jautājumiem. Tā ka jūs velti mani biedējat šeit ar KNAB, jo es nemaz netaisos lobēt alus ražotājus, turklāt stipro alu faktiski ir iecienījuši tikai alkohola atkarīgie, bet tā jau ir īpaša sarunas tēma. Un tādējādi tā vispār būtu mūsu rūpniecības pieskaņošanās sabiedrības saslimšanas pakāpei.

Es domāju, ka šim alum, kuram ir tikai šie 5 vai 4,5 grādi, ir viena ļoti īpaša īpatnība. Pirmām kārtām tas ļoti veicina urīna izdalīšanos, tā ka līdz galvai nekas nenonāk. Šie bērni un arī šie jaunieši, kaut arī viņi būs jau 18 gadus veci, nepiedzersies, viņi skraidīs pa krūmiem, un tā tad arī būs šī lielā atšķirība.

Turpretī šos kokteiļus jūs varat sajaukt vienas diennakts laikā, bet alu rūpnieki saražos labi ja mēneša laikā, jo te, lai būtu kvalitatīvs alus, ir jāievēro ļoti sarežģīta tehnoloģija. Šādu alu cilvēki varētu patērēt, nebaidoties par savu veselību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputātu Kabanova un Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. Godātie kolēģi! Izskatīsim 12. - Strazdiņa kunga priekšlikumu, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir īpašs, un tas faktiski ir izprovocēts. Un pateikšu - kāpēc. Faktiski man gribētos pēc viena ļoti nepatīkama notikuma aizstāvēt jūsu, mūsu deputātu, godu un cieņu. Kā jūs zināt, žurnāls “Stiļ žizņi” izmantoja mūsu cilvēku uzticēšanos un dažiem mūsu deputātiem lika manīt, ka viņi ir Eiropas cilvēki. Pēc tam, kad mēs bijām nobalsojuši par mūsu līgumu ar Eiropas Savienību, žurnāla darbinieki uzaicināja deputātus uz redakciju, lika saģērbties visskaistākajās drēbēs, bet pēc tam žurnālā parādījās konjaka un franču smaržu reklāmas. Tas nebija saskaņots ar šiem deputātiem. Nevienā civilizētā valstī valsts amatpersonas - un es domāju, ka Saeimas deputāti ir valsts amatpersonas - žurnālisti nedrīkst tik rupji krāpt. Taču, ja tāda prakse ir ieviesusies mūsu žurnālistu aprindās, tad man par viņiem ir liels kauns. Tāpēc varbūt tomēr ieliksim likumā šo punktu, jo arī Reklāmas likumā ir piezīme par to, ka amatpersonas nedrīkst piedalīties reklāmās.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Strazdiņa kunga priekšlikumu noraidīja galvenokārt tāpēc, ka tas loģiski neiekļaujas likuma pamattekstā, un, ja mēs tagad nobalsotu par Strazdiņa kunga priekšlikumu, tad likuma teksts būtu šāds: “Alkohola reklāmā aizliegts izmantot Latvijas valsts simboliku un amatpersonas.” Šeit nav pateikts, vai tie ir amatpersonu attēli vai kas cits. Un es arī domāju, ka simbolika un amatpersonas nav viens un tas pats. Šīs amatpersonas vismaz būtu jāiekļauj atsevišķā rindkopā kā cits apakšpunkts. Turklāt to visu varētu sakārtot, ja Strazdiņa kungs iesniegtu jaunu priekšlikumu, bet, ieviešot šādu redakciju, radīsies ārkārtīgi lielas neskaidrības, kas tad ar šīm amatpersonām jādara un vai viņas tiešām ir Latvijas valsts simbolika. Pie tam visas amatpersonas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš, otro reizi.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es pilnīgi piekrītu jūsu priekšlikumam, ka tas varētu būt arī atsevišķs punkts, un tad viss sakārtotos. Šī tiešām no manas puses ir neliela kļūda, ka es to tādā veidā piedāvāju. Ja to ir iespējams juridiski mainīt un ietvert kā atsevišķu punktu, tad, es domāju, problēmu vispār nebūtu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu norādīt uz mūsu vēlmi šajā likumā mainīt ministrijas nosaukumu. Mēs tiešām neko citu negribējām, un tāpēc arī pasludinājām šo likumprojektu par steidzamu. Ja mēs būtu piedāvājuši izdarīt šajā likumā revīziju un visu sakārtot, tad mēs Strazdiņa kunga priekšlikumu būtu iestrādājuši. Un tad viss būtu gludi un saprotami.

Taču tāds nebija mūsu mērķis. Mūsu mērķis tiešām bija izdarīt ļoti steidzamu, nepieciešamu izmaiņu - mainīt ministrijas nosaukumu, lai būtu skaidra kompetence, kas nodarbojas ar alkohola aprites uzraudzību.

Strazdiņa kungs, tagad visi šie priekšlikumi šo likumprojektu “sašūpo”, un mums nebūs, kas nodarbojas ar uzraudzību. Tas ir rezultāts, ko mēs te panākam.

Tāpēc es komisijas vārdā ļoti lūdzu neieviest likumā šobrīd nevajadzīgas steidzamības kārtā pieņemtas izmaiņas, kuras nav būtiskas. Tādējādi mēs atbalstām Strazdiņa kunga domu, bet nevaram to pašreiz realizēt šajā likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Strazdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 45, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 13. - Strazdiņa kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas precizē uzraudzības institūcijas nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. - Zaķa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. - deputātu Kabanova un Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 18. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts un daļēji ietverts pārejas noteikumu 6.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Emša, Seiles, Kariņa, Kastēna un Brigmanes - priekšlikumu. Minētie deputāti lūdz likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā” nodot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai sakarā ar nobalsoto normu neatbilstību tālākajiem priekšlikumiem. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 41, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 5.janvāris, un likumprojekta izskatīšana - 15.janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 5.janvāris, likumprojekta izskatīšana - 15.janvāra sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu un, gatavojot to otrajam lasījumam, galīgajam lasījumam, konstatēja, ka ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu Ārlietu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Arī 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Godātie deputāti, aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” . Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Likumprojekta reģistrācijas numurs 552. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1692-B.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ne jau tikai man, bet mums daudziem, gan šajā zālē, gan ārpus zāles, ir pierasts, ka jaunajos laikos debates par būtību tikpat kā nenotiek. Iepriekšējie mirkļi jums ir acīm redzams pierādījums. Neuzklausa pat koalīcijas partnerus, kur nu vēl opozīcijas argumentus!

Un es nāku šeit aizstāvēt Buzajeva kunga priekšlikumu ne jau tāpēc, ka arī viņš ir opozīcijā. Es nāku runāt par to būtību, kuras dēļ ir radušies šie grozījumi, un vēlos jūs aicināt atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu tāpēc, ka tad, kad saņēmām šos priekšlikumus no Ministru kabineta, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ir ļoti rūpīgi izskatījusi šos priekšlikumus un debatējusi par iemesliem, kādēļ ir nepieciešams šāds grozījums. Anotācijā, kas ir katram jums, jūsu rīcībā, ir rakstīts, ka 2004.gada janvārī vajadzēs stāties spēkā likumam “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kurš noteic, ka bērniem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī par pārkāpumiem, par kuriem likumā paredzēta administratīva atbildība, un kurš paredz jaunus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus - proti, uzvedības ierobežojumus un sabiedrisko darbu -, kuru ieviešanai nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, un tādēļ likuma pārejas noteikumu 3.punktā ir jāparedz attiecīgs finansējums. Diemžēl, kā to atzīst anotācijas iesniedzēji un tātad arī likumprojekta iesniedzēji, šīs valdības laikā šie līdzekļi budžetā nav paredzēti ne 2003.gadam, ne 2004.gadam.

Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas ierosinājuma tika izveidota, protams, Tieslietu ministrijā darba grupa, kurai bija jāprecizē šā grozījuma mērķi un arīdzan šie pasākumi, ko sauc par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem un par to piemērošanu.

Situācija izveidojusies ir tāda, ka likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” tika konstatētas būtiskas nepilnības, (tā raksta Tieslietu ministrija savā atzinumā, balstoties uz šīs grupas darbu), kuras ievērojami apgrūtinātu likuma ieviešanu un kuras būtu jānovērš, gatavojot grozījumus likumā.

Kas par šo jautājumu sacīts kāda cita likumprojekta anotācijā, kurš ir paketē kopā ar šo likumu? Proti, tas ir likumprojekts “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Arī tiem grozījumiem ir jātiek pieņemtiem, bet tie vēl Saeimā nav skatīti. Un tur anotācijā ir aile “Cita informācija”, kura, protams, ir tukša diemžēl.

Šajā likumā, kuru izskatām šodien, ir rakstīts: ja 2005.gada budžetā nebūs iespējams paredzēt likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” ieviešanai nepieciešamo finansējumu un ja tā spēkā stāšanās laiks atkārtoti tiks pārcelts uz vēlāku laiku... lai nebūtu atkārtoti jāizdara grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumprojektā paredzēts šāds formulējums: stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Ļoti labi, taču diemžēl tā ir ļoti veikla manipulācija, jo arī 2005.gadā varētu netikt piešķirti līdzekļi. Tādā gadījumā rodas jautājums: vai patiešām šī ļoti nepieciešamā rīcība ir izdebatēta valdībā un vai ir motivācija tam, kādēļ visu laiku tik nepieciešamie pasākumi tiek atlikti?

Ja ir runa par tiem ierobežojumiem vai par tiem jaunajiem atrastajiem trūkumiem likumā, kuri nu būtu steidzami jālabo, tad jāteic, ka Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis nekādā veidā nav ticis ņemts vērā. Taču es gribētu šeit deputātiem to darīt zināmu, jo tieši pašvaldībās notiek viss tas, kam būtu jānotiek attiecībā uz audzinoša rakstura pasākumiem. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes un uzraudzības institūciju kompetence ir noteikta pietiekami precīzi. Vēl vairāk - viņi uzskata, ka katram audzinoša rakstura piespiedu līdzeklim nav jāprecizē izpildes institūcija, jo visām pašvaldībām nav vienotas institūciju struktūras un vienota resursu sadalījuma tajās.

Un visbeidzot, atbilstoši iepriekšējai iebildei jāatgādina, ka Latvijas Pašvaldību savienība iesaka precizējumu, ka finansējums nav aprēķināms atsevišķi katrai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes institūcijai, jo finansējums jebkurā gadījumā tiek caur pašvaldību budžetiem novirzīts konkrētajai funkcijai. Jautājums Baštika kungam: “Vai piemirsās? Vispār aizmirsās iesniegt budžetā šādu prasību?” Atbildes nav. Ir tikai likuma grozījumi, ar kuriem tiek legalizēta nelikumīga darbība, jo, ja likumā reiz bija paredzēti nepieciešamie līdzekļi, tad tie Budžeta likumā arī bija jāpiešķir. Ja tie nav piešķirti, tad šobrīd ar šiem grozījumiem, kurus jūs piedāvājat, jūs ikdienas cilvēkam tādā ļoti grūti pārskatāmā veidā cenšaties labot tās savas kļūdas, kuras esat pieļāvuši.

Un kas tad īsti notiek šajās audzināšanas iestādēs saistībā ar šīm funkcijām? Es minēšu tikai vienu piemēru.

Sēdes vadītāja. Cienījamā Rugātes kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Rugāte. Es vēlos pateikt vēl par “Pilceni”, ja drīkstu. Par “Pilceni”, kura šogad ir slēgta, bet kura 1999.gadā tika atvērta ar labu nolūku - atdalīt jauniešus no pusaudžiem, lai neveidotos iekšējās hierarhijas struktūras, kas pasliktinātu šo audzināšanas līdzekļu piemērošanu un bērnu audzināšanu. Šajā Pilcenes iestādē ir ieguldīti 460 000 latu no valsts budžeta, lai varētu savest to kārtībā. Atbilstoši dokumentam, ko šobrīd ir izplatījusi Izglītības un zinātnes ministrija un ko ir parakstījis Šadurska kungs, Izglītības un zinātnes ministrijai būs nepieciešams risināt jautājumu par mācību un pāraudzināšanas iestādes “Pilcene” ēku izmantošanu, meklējot šīm ēkām nomnieku vai risinot šo jautājumu sadarbībā ar Rēzeknes rajona padomi un ar citām ieinteresētajām institūcijām, un tad man ir priekšlikums. Ir kāda, manuprāt, ieinteresēta institūcija, kurai būtu jārisina šis jautājums, pārceļoties uz Pilcenes ēku un strādājot tur. Un tas ir šis Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

Lūdzu, atbalstiet Buzajeva kunga 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par deputāta Buzajeva 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot vēl par iepriekšējo priekšlikumu. Arī 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums - ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Tas ir jautājums par likuma spēkā stāšanās laika noteikšanu. Tātad Buzajeva kungs iesaka, ka vajadzētu, lai šis likums stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

Paldies Rugātes kundzei par diezgan izsmeļošo informāciju, bet es noteikti gribētu pieminēt vēl dažus faktus, kurus Rugātes kundze nepieminēja. Kā jūs jau dzirdējāt, ir vairāki iemesli, kādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija nonāca pie šāda secinājuma.

Rugātes kundze jau minēja, ka šī darba grupa, kas rūpīgi izvērtēja pašreizējo situāciju, ir konstatējusi to, ka nav panākta starpinstitucionāla vienošanās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu, šo divu jauno piespiedu līdzekļu, tas ir, par sabiedriskā darba un uzvedības ierobežojumu, ieviešanas, finansēšanas un uzraudzības kārtību.

Likuma tekstā ir vēl dažas nepilnības, kuras rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā to, ka 2004.gada 1.janvārī stājas spēkā Valsts probācijas dienesta likums. Tātad visi šie aspekti ir rūpīgi jāizvērtē darba grupā. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzam Ministru kabinetam tos izvērtēt un rūpīgi ar tiem pastrādāt.

Runājot par šā likuma spēkā stāšanās laiku, jāteic, ka visi pieaicinātie eksperti, Valsts cilvēktiesību birojs, visas iesaistītās ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība uzskata 2005.gada 1.janvāri par saprātīgu šā likuma spēkā stāšanās laiku, jo šajā termiņā ir iespējams likumā izdarīt nepieciešamos grozījumus - noteikt kompetences un atbildības sadalījumu, izveidot pašvaldībās uzraudzības institūcijas, kā arī sagatavot precīzus un pamatotus nepieciešamā finansējuma aprēķinus un sastādīt budžeta pieprasījumu.

Mēs komisijas vārdā lūdzām šai izveidotajai darba grupai iespējami īsā laikā paveikt šo darbu, izdarīt aprēķinus un paredzēt līdzekļus jau šā gada budžeta grozījumos. Protams, mēs lūgsim šo darba grupu arī regulāri atskaitīties par veiktajiem pasākumiem.

Man ir prieks, ka Tautas partija pagājušajā sēdē, kad mēs lēmām par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, vispār neatbalstīja to, ka ir jāpārskata šis spēkā stāšanās laiks. Man ir prieks, ka pēc nedēļas arī jūs esat rūpīgi apsvēruši visus argumentus un piekrītat šo termiņu pagarināt uz pusgadu.

Un mana pārliecība ir tāda, ka arī jūs, ja būtu vēl rūpīgāk iepazinušies, piekristu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklim, ka šis termiņa pagarinājums līdz 2005.gada 1.janvārim ir saprātīgs un loģisks, un to atzina arī visi pieaicinātie eksperti.

Es tiešām šajā gadījumā varu piekrist opozīcijai, ka šis ir Ministru kabineta neizdarītais darbs. Šo likumu 2002.gadā izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija, tāpēc arī Baštika kungam būtu nevietā pārmest to, ka šis darbs nav izdarīts, jo par šā likuma izpildi ir atbildīga Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija. Līdz ar to mums ir jāpieņem lēmums, vadoties pēc tās situācijas, kāda šobrīd ir izveidojusies.

Aicinu kolēģus atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - 6. Likums “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es Saeimas vārdā vēlos sveikt deputātu Mihailu Pietkeviču viņa apaļajā jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).

Godājamie kolēģi! Pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas visus klātesošos lūdzu pulcēties Saeimas pagalmā Saeimas eglītes svinīgai iedegšanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē Baltijas Asamblejas Kultūras un izglītības komisijas dalībniekus.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz pulcēties mūsu sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie deputāti! 15.decembrī notiks Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās, kurā viesosies Krievijas Federācijas Federālās padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Margelova kungs ar savu delegāciju.

Un tūlīt pat, pulksten 10.30, Dzeltenajā zālē tiks dibināta Latvijas un Horvātijas parlamentu sadarbības grupa.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tūlīt uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Vilis Krištopans un Staņislavs Šķesters.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, izskatāmā dokumenta nr.1688.

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu 26.novembra sēdē un aicina Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”, dokumenta nr.1689.

Kopumā par likumprojektu trešajam lasījumam ir saņemti četri priekšlikumi, kas tika izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 26.novembra sēdē.

1.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 2.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 3.priekšlikumu iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. Priekšlikums tika atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas izteikta 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Uz trešo lasījumu priekšlikumi iesniegti nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. To sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 69, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 9. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie ir visi trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.1714. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 20 priekšlikumus.

1. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, kura sakarā valdība, manuprāt, nav izdarījusi neko. Tas ir viens no pašiem smagākajiem gada laikā nepadarītajiem darbiem.

Mēs šobrīd runājam par šo priekšlikumu - par neapliekamā minimuma palielināšanu. Kas ir neapliekamais minimums? Tā ir algas daļa, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā. Kam tas ir svarīgi? Tas jo sevišķi svarīgi ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, zemu atalgojumu, kas ir minimālās algas līmenī vai tuvu minimālās algas robežai. Tas skar viņu ienākumus.

Kāpēc tas jautājums ir ļoti aktuāls šobrīd?

Manuprāt, jāraugās no diviem aspektiem.

Viens ir šāds. Jau iepriekšējā reizē, iesniedzot šo priekšlikumu, es norādīju, ka ļoti svarīga ir nodokļu politikas pakete, kas ir valsts konkurētspējas sastāvdaļa. Diemžēl manas prognozes ir piepildījušās. Ja mēs paskatāmies, kāda ir deviņu mēnešu statistika, tad redzam, ka ārvalstu investīciju ieplūde, kas iepriekšējā gada - 2002.gada - deviņos mēnešos bija 210 miljonu latu, šogad ir tikai 112 miljonu latu. Tas ir katastrofāls rādītājs, ņemot vērā tos pozitīvos ārējos faktorus, tādus kā iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kuriem vajadzēja veicināt šo investīciju ieplūdi. Tātad šobrīd kaut kas notiek nepareizi. Šis ārvalstu investīciju ieplūduma samazinājums, neapšaubāmi, atstās iespaidu uz mūsu valsts tālāko ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Pie tam dramatiski pasliktinās tā saucamā tekošā konta maksājumu bilance. Negatīvais saldo jau pārsniedz 9,2%. Temps ir dramatiski straujš.

Otra lieta, par ko runājām, apspriežot budžetu, un par ko valdošā koalīcija, valdība nerunāja, un par ko budžeta paskaidrojuma rakstā bija trīs teikumi, ir inflācija vai cenu celšanās. Šobrīd atsaukšos uz jau zināmiem statistikas datiem - teiksim, cenu celšanās vai inflācijas rādītājiem un indikatoriem. Pagājušogad oktobrī cenu indekss jeb inflācija kopumā pieauga par 1,6%, turpretim šogad šis rādītājs oktobrī bija 3,6%, tas ir, 2,25 reizes lielāks. Tas ir kopējais inflācijas rādītājs. Protams, tas ir augsts, jo mēs pēdējos gados esam pieraduši dzīvot tādā inflācijas līmenī: 2% - 2,5%. Taču pats dramatiskākais jau ir tas, ka arī Statistikas komiteja veido tā saukto krīzes iztikas minimuma summu, kurā ietilpst cilvēkam absolūti nepieciešamie izdevumi, kas ir gan pakalpojumu, gan preču formā. Statistikas komitejai ir pieejami dati par septembri. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, redzam, ka pagājušā gada septembrī krīzes iztikas minimums vienam cilvēkam bija 88 lati, turpretim šogad tas jau ir sasniedzis 93 latus. Gandrīz 6 latus liels pieaugums! Ja parēķinām procentuāli, tad redzam, ka šis cenu pieaugums ir gandrīz 7%. Tātad cilvēkiem, kuriem ienākumi ir zemi, nākas rēķināties ar to, ka cenas gada laikā ir pieaugušas par 7%, tātad par 6 latiem uz vienu iedzīvotāju mēnesī.

Mēs varam šos datus salīdzināt ar divus latus 46 santīmus lielo indeksāciju un parēķināt, cik tas nosedz.

Un tāpēc vienīgais risinājums, lai kompensētu šobrīd šīs iedzīvotāju daļas reālās pirktspējas pazemināšanos - tas skar simtiem tūkstošu cilvēku - , ir neapliekamā minimuma palielināšana. Mums tiek piedāvāti divi varianti - 40 latu ar 1.janvāri vai procenti no minimālās algas.

Ko tas dotu katram cilvēkam? Ja neapliekamais minimums tiktu palielināts un būtu 40 latu 21 lata vietā, kas ir šobrīd, tad katrs cilvēks mēnesī iegūtu 4 latus 75 santīmus lielus papildu ienākumus, nemainoties viņa atalgojumam, kas tiek it kā saņemts uz papīra. Tātad 4 lati 75 santīmi - tie ir 50 lati gadā, un tas ļautu nosegt šo dramatisko cenu pieaugumu. Turklāt, ņemot vērā to, ka elektrības tarifi un citi tarifi vēl nav stājušies spēkā un rēķini vēl nav izsniegti, arī tuvākajā laikā ir gaidāms liels cenu pieaugums.

Es uzskatu, ka mums izdosies valdošo koalīciju piespiest atzīt savas kļūdas. Šī kļūda tiks izlabota! Es esmu gatavs izmantot visus likumā atļautos līdzekļus, lai liktu jums saprast, ka jūs šoreiz kļūdāties.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es nācu šajā tribīnē runāt par vēl kādu aspektu, kura dēļ mums būtu jāatbalsta šis priekšlikums. Tad, kad pirms dažiem mēnešiem valdība paaugstināja minimālo darba algu, pie manis vērsās vairāku lielu pilsētu pašvaldību uzņēmumu darbinieki, uz kuriem it kā būtu jāattiecina minimālās darba algas palielinājums. Un izrādījās, ka pat pašvaldību uzņēmumos un iestādēs notiek tas pats, kas privātos uzņēmumos. Kad mēs formāli paaugstinām minimālo darba algu, tad daudzviet, arī pašvaldību uzņēmumos, spiež darbiniekus “brīvprātīgi” (pēdiņās) rakstīt iesniegumus, ka, lūk, viņi vēloties strādāt nepilnu darba laiku, teiksim, 0,8 slodzes, un tādējādi darba alga, reālā darba alga, netiek palielināta. Cilvēkiem saglabājas attiecīgais darba apjoms - viņiem nepilnā darba laikā jāveic tas pats darba apjoms, bet darba alga paliek vecā un faktiski minimālās darba algas palielinājums ir butaforisks.

Tātad, kolēģi, pieņemt šo priekšlikumu, palielināt neapliekamo minimumu, - tā ir vienīgā iespēja, kā palielināt visiem reālo darba algu, īpaši tiem, kam tā ir neliela.

Es saprotu, deputātus neinteresē šis jautājums, kaut gan šis priekšlikums skar katru Latvijas valsts iedzīvotāju, kurš oficiāli strādā un godīgi maksā nodokļus. Arī žurnālistus tas neinteresē. Neapšaubāmi, - tad, kad šodien būs šeit ticis runāts par čekas maisiem, par ko ļoti interesanti ir rakstīt presē, rīt daudzos preses izdevumos būs garu garie raksti par to, kā deputāti ir runājuši, strīdējušies par čekas maisiem. Bet, dabīgi, šajos preses izdevumos nebūs ne vārda par šo priekšlikumu, kas tiešām ir ļoti būtisks valstij, katram iedzīvotājam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas iebilstams komisijas vārdā? Lūdzu! Deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars. Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, 19.jūnijā pieņemot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tika noteikts tas, ka ar nodokļiem neapliekamā minimuma lielumu pieņem gadskārtējā valsts budžeta ietvaros. Taču, kā jūs zināt, gadskārtējais valsts budžets jau ir pieņemts, tātad visi šie minētie priekšlikumi, arī nākamie Tautas partijas frakcijas priekšlikumi, ir pretrunā ar 2004.gada Budžeta likumu.

Es gribētu vēl piebilst, ka koalīcija strādā pie šā jautājuma, lai paceltu neapliekamo minimumu. Darbs notiek, un tas tiks izdarīts. Taču pašreiz attiecībā uz šo priekšlikumu aicinu balsot “pret”, jo, kā jau teicu, tas ir pretrunā ar 2004.gada Budžeta likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 43, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 2. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 46, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 4. - Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Likuma 13.pants skar apgādājamās personas. Neapliekamais minimums attiecas uz pašu strādājošo un uz personām, kas ir viņa apgādībā. Šobrīd sistēma ir tāda: strādājošajiem kā neapliekamais minimums tiek ieskaitīta puse… Tātad par nepilngadīgu bērnu neapliekamais minimums ir 10,5 lati.

Tautas partijas frakcija piedāvā priekšlikumu (protams, šobrīd nav drosmes valdošajai koalīcijai pieņemt lēmumu, un to atkal pieņems tikai kaut kad tuvākajā laikā), ka vismaz uz ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgiem bērniem, vajadzētu attiecināt neapliekamo minimumu pilnā apmērā. Par katru bērnu tad reālie ienākumi būtu 3 lati 40 santīmi mēnesī, tas ir 36 lati gadā, trīsbērnu ģimenē tie būtu 100 lati. Lai arī tas nav daudz, tas tomēr būtu zināms līdzekļu pieaugums ģimenēm, ņemot vērā tās izmaksas, kuras es jau iepriekš minēju (sevišķi jāņem vērā 7% lielais cenu kāpums krīzes iztikas minimuma grozam, tas ir, grozam, kas skar katra iedzīvotāja pirmās nepieciešamības izdevumus - komunālos maksājumus, pārtiku un citas lietas). Manuprāt, šā priekšlikuma pieņemšana tikai ļautu nepasliktināt situāciju ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgiem bērniem.

Es aicinu rūpīgi izlasīt priekšlikumu un nebalsot pret bērnu interesēm, it sevišķi šobrīd, kad šis karogs ir pacelts tik augstu un nākotnē tiek solīts ļoti daudz.

Jāņem vērā arī tas, ka mūsu kaimiņi igauņi nupat pieņēma lēmumu par to, kādā veidā nākamajā gadā atbalstīt bērnu intereses un uzlabot demogrāfisko situāciju.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem vajadzētu piemērot pilnu neapliekamo minimumu - 21 latu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 5. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 6. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 8. - deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 10. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies par drosmi, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem! Lai arī vēl drosmes pietrūka tos atbalstīt, vismaz pietika drosmes nebūt “pret”.

10.priekšlikums skar to, kādā veidā iedzīvotāju ienākuma nodoklis sadalās un kādos budžetos tiek iemaksāts.

Šis pants jau ir grozīts saistībā ar budžetu. Agrāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis dalījās divās daļās, turpretī tagad 71,6% nonāk pašvaldību budžetos, bet 28,4% tiek novirzīti valsts veselības speciālajā budžetā.

Tā kā valsts veselības finansēšanas sistēma ir atdalīta no speciālā budžeta un speciālais budžets ar Saeimas lēmumu ir likvidēts, tad šī sasaiste vairs nav nepieciešama. Manuprāt, tāpat kā nekustamā īpašuma nodoklis, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu padarāms par pašvaldību nodokli un 100% apmērā iemaksājams dzīvesvietas pašvaldības budžetā un pašvaldību izlīdzināšanas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis pilnā mērā kļūtu par pašvaldības nodokli.

Ņemot vērā Eiropas strukturālo fondu apgūšanas nepieciešamību, to, ka budžetā šiem līdzekļiem nav paredzēta vieta, kā arī to, ka ir daudzas funkcijas, kuru finansēšanai pašvaldību resursi ir nepietiekami - it sevišķi tas skar mājokļus, komunālos pakalpojumus, sociālos pakalpojumus, garantēto minimālo ienākumu, kas tiek uzlikts uz pašvaldību pleciem, - šis priekšlikums, manuprāt, būtu apsverams, un pie šā priekšlikuma, es domāju, mēs drīz nonāksim. Atklāts paliek vienīgi jautājums: cik ilgā laikā un kā valdošā koalīcija izpratīs šo problēmu.

Tāpēc es aicinu balsot par to, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklis turpmāk būtu “tīrs” pašvaldību nodoklis un pilnībā tiktu izmantots pašvaldību funkciju veikšanai. Un, tā kā ir pieņemts Pašvaldību likums, mums ir iespējams sabalansēt arī šīs funkcijas, kuras pašvaldības realizē šā finansējuma ietvaros, jo saistībā ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā radīsies arī papildu funkcijas, kas būs jāveic pašvaldībām. Pie tam jebkurā gadījumā saskaņā ar Pašvaldību likumu būs jārod finanšu resursi šo funkciju veikšanai.

Aicinu atbalstīt pašvaldības!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Eiropas Vietējo pašvaldību hartā ir nostiprināta norma, ka vietējo pašvaldību finanses veidojas no resursiem, kurus rada vietējie nodokļi un kurus pašvaldības ir tiesīgas regulēt likumā noteiktajās robežās. Līdz šim par tādu vietējo pašvaldību nodokli Latvijā varēja uzskatīt nekustamā īpašuma nodokli, jo pašvaldībai bija tiesības to iekasēt pilnā apmērā, noteikt atlaides šim nodoklim un izmantot šo nodokli savām vajadzībām pilnā apmērā.

Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, redzam, ka tikai 71,6% līdzekļu nonāk pašvaldību budžetā, bet 28,4% tiek novirzīti valsts speciālajā aprūpes budžetā. Sakarā ar to, ka mēs esam atteikušies no šā speciālā budžeta un ka šie līdzekļi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti valsts budžetā, bet pēc tam no valsts budžeta savukārt tiek ieskaitīti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, es domāju, būtu pareizi, ka arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpat kā nekustamā īpašuma nodokli, mēs padarītu par vietējo pašvaldību nodokli. Tas tik tiešām ir laika jautājums, kā Bērziņa kungs jau teica, un mēs pie šā jautājuma vēl atgriezīsimies. Šis nodoklis ar laiku taps par vietējo pašvaldību nodokli, ko pašvaldības administrēs pilnā apmērā un pilnā apmērā arī izmantos savām vajadzībām.

Man savā darbības laikā vairākkārt ir nācies sastapties ar Eiropas Savienības ekspertiem, kuri mūs ir mudinājuši šo nodokli padarīt par vietējo pašvaldību nodokli, bet tajos gadījumos, kad mēs teicām, ka tas jau ir pašvaldību nodoklis, viņi to apstrīdēja, sacīdami: “Nē, tas nav pašvaldību nodoklis divu iemeslu dēļ: tāpēc, ka tas neienāk pašvaldībām pilnā apmērā, un tāpēc, ka pašvaldībām nav tiesību regulēt tā lielumu.”

Es faktiski neceru, ka ar šo uzstāšanos es pārliecināšu jūs šinī brīdi nobalsot pozitīvi, bet es ceru, ka šis atgādinājums varbūt līdzēs jums aizdomāties un kādreiz atgriezties pie šā jautājuma, lai atrisinātu to pēc būtības, tas ir, iedzīvotāju ienākuma nodokli padarītu par vietējo pašvaldību nodokli.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu balsot par 10. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 44, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 11. ir finanšu ministra Dombrovska priekšlikums, un tas ir iestrādāts komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 13. ir finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 15. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumos nr.7 un nr.16.

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 18. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 19. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 20. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir pieņemts.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas nr.267) pirms trešā lasījumā.

Par minēto likumprojektu ir saņemti 24 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 21. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu

nav.

S.Āboltiņa. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemts netika. Komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Tajā ir izslēgta trešā nodaļa un vēl atsevišķi panti, kas attiecas uz bezpeļņas uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Kopumā ir sagatavoti 20 priekšlikumi. Citu priekšlikumu nav.

1. ir Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Arī 2. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 6. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 9. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 14. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 15. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 16. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 17. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 18. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 20. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (dokumenta reģistrācijas nr.335) pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu par minēto likumprojektu ir saņemti tikai divi priekšlikumi.

1. ir deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: “Nu johaidī!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Par likumprojektu ir iesniegti tikai divi priekšlikumi. Pie tam tiem ir pilnīgi pretēja ievirze.

Pirmais priekšlikums paredz pagarināt ņemšanos ar čekas maisiem uz vēl desmit gadiem.

Otrais - pārtraukt šā likuma darbību no tā brīža, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā. Šos priekšlikumus, kā to varēja gaidīt, ir iesniegušas no sešiem vai septiņiem deputātiem sastāvošas frakcijas, kuras nepārtraukti ķīvējas savā starpā.

Ņemot vērā šā likuma rakstura, kā arī “maisos” atrodamās informācijas visai šaubīgo izcelsmi, es varētu to uzskatīt par anekdoti, tāpēc savu uzstāšanos sākšu ar anekdoti. Baidos, ka šī anekdote pilnībā nebūs saprotama amerikāņu izcelsmes kolēģiem deputātiem.

Čehoslovākija, Prāga, 1969.gads. Parkā skolēni cītīgi vāc zīles. Garāmgājējs tiem jautā: “Kamdēļ jūs to darāt?” Skolēni atbild: “Mums skolotāji lika, lai neizaugtu jauns Dubčeks.”

Ņemot vērā prezidenta partijas panākumus kaimiņvalstī, gribētos atgādināt kolēģiem, ka pilnībā rīcībspējīgs ir tās valsts prezidents. Ja viņš dzīvotu mūsu valstī, viņš nebūtu pielaists pie politiskās darbības vismaz 10 gadus, bet, ja mēs pieņemtu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, tad arī visus divdesmit.

Kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri nevar lepoties ar savu popularitāti vēlētāju vidū, kā arī visā valdošajā elitē, kā no nāves baidās no tādiem rīcībspējīgiem konkurentiem, jo viņiem nav nekā cita, ko tiem likt pretī, kā tikai papīrītis no tā “maisa”, kuru šiem pameta tie paši čekisti.

Atcerēsimies arī anekdoti par Georgu Andrejevu - pirmo mūsu valsts ārlietu ministru tajos laikos, kad Satversme tika atjaunota pilnā apjomā, - vai arī anekdoti par izcilo čekistu Jāni Ādamsonu, kas sekmīgi maskējās divus deputāta pilnvaru termiņus pēc kārtas un pat prata ielavīties iekšlietu ministra postenī!

No šādiem aplamiem aizliegumiem, it īpaši no šo aizliegumu selektīvas pielietošanas arī veidojas Latvijas kā nelabojamu iedzīvotāju valsts tēls. It īpaši pikanti izskatās tāda veida likumi valstī, kas no nākamā gada 1.maija kļūs par Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti.

Godājamie kolēģi! No izveidojušās situācijas mums - pretstatā tam gadījumam, par ko ir runa zināmā anekdotē, - ir nevis divas, bet četras izejas.

Pirmā. Pieņemt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu un noraidīt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Šāda izvēle raksturotu Saeimu kā parlamentu, kas atrodas dziļā pagātnē, 1991.gada barikādēs.

Otrais variants. Pieņemt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu un noraidīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Tas liecinātu par to, ka Saeima jau ir gatava strādāt to tiesisko normu ietvaros, kas ir pieņemtas Eiropas Savienībā.

Trešais. Noraidīt abus priekšlikumus. Saeima šādā gadījumā formāli demonstrētu savu līdzsvarotību un nevēlēšanos atrasties ekstrēmistu pavadā. Taču reāli ir vāja rīcībspējība un nevēlēšanās lemt jautājumus pēc būtības.

Pats interesantākais ir ceturtais variants. Pieņemt abus priekšlikumus. Pagarināt vienam no likuma pantiem darbību līdz 2014.gadam un atcelt likumu no nākamā gada 1.maija.

Godātie kolēģi! Tikai šāds lēmums būtu cienīgs, lai to ierakstītu anekdošu grāmatā par bijušajiem čekistiem, un tikai tas vislabāk raksturotu mūsu paradoksiem pārsātināto likumdošanas darbību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ).

Godātie kolēģi! Pēc nupat izskanējušās slavas dziesmas VDK konstruktīvajai un patīkamajai darbībai, vajadzētu arī parunāt par to, kā šodien Saeimai ir jāskatās uz visu to.

Apskatāmā priekšlikuma būtība ir pilnīgi skaidra un nepārprotama. Ir jābūt izvēlei. Vai mēs šodien jau esam pilnīgi nolēmuši, ka VDK ir ļoti jauka, patīkama organizācija, kura visu savas darbības laiku it neko citu nav darījusi, kā stiprinājusi Latviju kā neatkarīgu valsti un visi tās darbinieki vaiga sviedros rāvušies un palīdzējuši mums atgūt mūsu neatkarību?

Nu, ja mēs tā šo jautājumu apskatām, tad jau, protams, kādi vairs tur ierobežojumi, kāda vairs tur sadarbība! Par to vairs nav vispār jārunā.

Taču, ja šo lietu papēta nopietnāk un ja konstatē, ka nākamajā gadā, 2004.gadā, beidzas šā sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš, tad tomēr ir pavisam cita runa.

Tieši tāpēc, ka Latvija nākamajā gadā kļūs par nopietnu partneri gan NATO, gan Eiropas Savienībā, ir īpaši nepieciešama šā termiņa pagarināšana.

Kā jūs iedomājaties, piemēram, Latvijas līdzdalību NATO, ja dažnedažādos amatos un dažnedažādos līmeņos tur mierīgi darbosies bijušie VDK darbinieki? Vai tas ir kādam skaidrs vai nav? Tiem, kas mīl VDK, kas nākuši no VDK klēpja un kas šeit dzied slavas dziesmas šai patīkamajai organizācijai, - tiem, protams, jo vairāk tādu tur iekšā, jo brīnišķīgāka dzīve. Neapšaubāmi!

Tieši tāpēc mūsu apvienība pievērsa uzmanību tam faktam, ka nevajadzētu iedibināt šo riska faktoru, pakļaut riskam Latvijas nopietno līdzdalību gan NATO, gan arī Eiropas Savienībā un šeit runāt tā: “Ziniet, mēs esam šausmīgi nedemokrātiski, mēs, redziet, Eiropas un pasaules acīs tādi izskatīsimies!” Interesanti gan, kurā valstī ciena tos cilvēkus, kas ir grāvuši valsti vai arī kas ir traucējuši valstij kļūt neatkarīgai? Kurā valstī tas tā ir? Pavisam nesen mēs izteicām neuzticību cilvēkam, kas mūsu valsti apmeloja Eiropas Parlamentā. Tāda ir mūsu, Latvijas Republikas Saeimas, attieksme. Tā vienkārši tāda ir. Ja mums bija tiesības kādu pilnvarot, tad mums pēc tam ir tādas pašas tiesības izteikt šim cilvēkam neuzticību.

Tas pats attiecas uz šo organizāciju - uz VDK. Mēs nevaram ticēt tam, ka tagad nu tie visi ir tā pāraudzināti, ka vairs neviens nedarbosies kaitnieciski pret Latvijas Republiku. Nevar tam ticēt! Pēdējais pierādījums ir Krievijā notikušās vēlēšanas. Tur skaidri ir redzams tas, ko varēja jau iepriekš paredzēt. Uz kaila nacionālisma un tukšas klaigāšanas bāzes Krievijas Domē darbosies ļoti interesantas frakcijas un ļoti interesantas personas. Tieši tāpēc tas ir vēl viens arguments par labu tam, ka nedrīkst būt nekāda noilguma termiņa pārtraukšana, ka šī lieta ir jāturpina un tai ir jāpieiet pilnīgi nopietni. Un tā arī ir demokrātija. Man ir mans viedoklis, es bijušajiem VDK darbiniekiem neuzticos. Tas ir mans personiskais viedoklis, un ar šādu viedokli es arī balsošu. Un tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka tēma par VDK un ar to saistītām lietām ir ļoti interesanta, jo ne velti jau ilgāk nekā desmit gadus šī tēma tiek apspriesta, bet galīga risinājuma nav.

Kā jūs zināt, šis likums, kura grozījumi tiek piedāvāti, ir spēkā kopš 1994.gada. Kādi tad ir šā likuma mērķi? Viens no tā mērķiem ir reabilitēt personas, kuras VDK ir represējusi, vajājusi un izspiegojusi. Ja mēs iedziļināmies šajā frāzē, tad redzam, ka šeit ir zināma īpatnība vai nesaprotams formulējums. Spriežot pēc tā, mums ir šaubas, vai tās personas, kuras VDK ir izsekojusi un represējusi... ka varbūt nebūtu reabilitējamas kādas no tām. Varbūt kādas ir pamatoti izsekotas un represētas no VDK puses. Ja mēs paskatāmies, ko tad likums uzskata par VDK darbiniekiem vai ārštata darbiniekiem, vai informatoriem, tad faktiski mums nav jābrīnās par situāciju, kāda ir ar bijušo deputātu Ādamsonu, - ka pēc vajadzības var vienā gadījumā atzīt par piederīgu pie Saeimas, bet citā gadījumā - par nepiederīgu (vai otrādi, pareizāk sakot). Es varētu minēt daudz tādu piemēru no šā likuma, veselu rindu. Man kā personai, uz kuru attiecas 4.panta pirmā daļa, kā cietušai personai, ir grūti uzskatīt šo likumu par kādas problēmas risinājumu. Jo - vai kāds var man nosaukt kādu Latvijas Republikas normatīvo aktu, kurā būtu formulēts, ka būtu nosodāma vai tiktu nosodīta sadarbība ar varas struktūrām līdz neatkarības atjaunošanai? Tātad, vadoties pēc dziļākas izpratnes, faktiski tas ir tā: kamēr mēs paliekam tikai pie tēzes, ka Latvija bija okupēta, un kamēr sadarbība ar okupācijas varu vai kalpošana okupācijas varai nav nekādā veidā vērtēta ne tautas līmenī, ne likumdevēja līmenī, tikmēr faktiski, es gribētu teikt, mēs esam pieskārušies absurdai lietai. Kāpēc? Arī mūsu neatkarības vēsture, īsā vēsture, jau pierāda to, ka apmelot, nodot - tā jau ir parasta politiskās cīņas metode. Un faktiski bausli “Tev nebūs nepatiesu liecību dot!” ievēro tikai izraēļu tauta. Latviešu tauta jau to neievēro pēc būtības.

Un, ja mēs paskatāmies uz šo piedāvāto grozījumu, tad rodas jautājums - ko šis formulējums nozīmē? To, ka pēc 20 gadiem faktiski šīs personas saņems indulgenci, jo tad personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana vairs nav pieļaujama. Tātad cauri! Kas bijis, tas bijis, kas padarīts, tas padarīts! Tās personas “iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu”. Tātad iepriekšējā runātāja labie nodomi un kategoriskie izteikumi faktiski vēl varētu būt spēkā 10 gadus.

Es nevaru konceptuāli piekrist šādai lietai, jo, kā jau es teicu, es piederu pie tās kategorijas, kura ir minēta 4.panta pirmajā daļā, protams. Es esmu piedalījies šīs struktūras likvidēšanā un faktiski arī šo strīdīgo dokumentu saglabāšanā šeit, Latvijā, lai tie neaizietu bojā. Un tāpēc manis piedāvātais risinājums būtu šāds. Kā nu ir, tā ir ar šo piedāvāto grozījumu, 1.grozījumu! Es faktiski neredzu pamata to atbalstīt vai neatbalstīt, jo tas nedod nekādu būtisku rezultātu, tas šo problēmu tikai pagarina vēl par 10 gadiem.

Mans priekšlikums būtu, godājamie kolēģi, kuri tiešām uzskata, ka mums jautājums par Latvijas pilsoņu sadarbību ar okupācijas varas represīvajām struktūrām jāatrisina varbūt plašākā kontekstā, nekā šis likums to paredz, - mans priekšlikums būtu šāds: vajadzētu tomēr trešajā lasījumā piedāvāt konstruktīvus, būtiskus grozījumus, lai mēs šo problēmu atrisinātu, lai mēs neiedzītu vienu daļu cilvēku stūrī... Savas līdzšinējās korporatīvās politikas negatīvās sekas mēs vēl arvien cenšamies atrisināt, norādot uz vienu samērā ļoti nelielu Latvijas pilsoņu daļu.

Vēlreiz aicinu: lemsim par šo tēmu nopietni, pēc būtības! Jo nu jau ir pagājuši padsmit gadi, kopš mēs šo iestādi esam likvidējuši. Var būt, ka mēs varam uzdrošināties un varam tiešām nopietni pateikt, kas ir kas un ko kurā gadījumā darīt.

Tā ka es atturos balsot par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas problēmu neatrisina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Divpadsmit gadi ir pagājuši, kopš sabruka Padomju Savienība un mūsu valsts atguva savu neatkarību. Taču šajā laikā komunisms kā totalitārās varas ideoloģija un izpausme vēl nav līdz galam izvērtēts un nav vēl starptautiski nosodīts. Šis ir viens mērķis, kas mums mūsu valstī ir jāizvirza, - izvērtēt un nosodīt komunistiskā terora sekas. VDK jeb Valsts drošības komiteja, čeka, - tā bija šīs totalitārās varas visniknākais un vispārliecinātākais izpildītājs.

Kolēģi! Es aicinu, kamēr nav komunisms starptautiski nosodīts un kamēr mēs neesam pilnvērtīgi izvērtējuši savu vēsturi, atbalstīt šo priekšlikumu! Mums nav morālu tiesību teikt: “Kas ir bijis - bijis!” Jo tas viss vēl nav līdz galam izvērtēts, tā sistēma vēl nav līdz galam nosodīta.

Tātad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt pirmām kārtām to, ka Satversmes 91.pants noteic: “Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Savukārt Satversmes 101.pantā ir teikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Un otrkārt. Ļoti svarīgi būtu visiem kolēģiem ņemt vērā arī to apstākli, ka priekšlikuma iesniedzējiem trūkst nopietnas juridiskas argumentācijas jautājumā par to, kādēļ vispār šis priekšlikums ir nepieciešams. Mēs šeit dzirdējām un redzējām tikai emocijas.

Tādēļ Tautas saskaņas partija aicina noraidīt šo vājo un nepamatoto priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamie kolēģi! Tā lieta nav tik vienkārša. Es gribu pasacīt kārtējo reizi skaidri un gaiši: mūs, latviešus, neizdosies padarīt par mankurtiem! Neizdosies, lai kā to gribētu Buzajevs un viņam līdzīgie! Neizdosies! Pārāk trakas lietas ir pastrādātas pret mūsu tautu. Un vēl turpina tādas pastrādāt!

Šie 50 okupācijas gadi ir tik drausmīgi bijuši Latvijai un latviešiem, ka mēs visus šos neatkarības gadus tā arī nespējam atkopties ne politiski, ne saimnieciski. Tieši šo nodarījumu dēļ. Un nedomājiet, ka mēs aizmirsīsim visu un piedosim visu! Mēs varam varbūt neatriebt. Jā, varam neatriebt, bet piedot šīs lietas mēs nepiedosim. Kariņa kungs šeit teica pareizi: komunistiskais režīms ne Eiropā, ne pasaulē nav saņēmis nosodījumu un nav saņēmis izvērtējumu. Es atgādināšu, ka pavisam nesen, mums esot Viļņā, Baltijas Asamblejas sastāvā, Baltijas Asambleja pēc mūsu, Latvijas delegācijas, priekšlikuma pieņēma īsu rezolūciju par šā režīma nosodīšanu, faktiski par “Nirnbergas-2” sarīkošanu beigu beigās. Nav jau tā, ka pasaule nesaprot šīs lietas. Pasaule sāk tās saprast mūsu nacionāli patriotisko cilvēku, parlamentāriešu veiktās skaidrošanas rezultātā. Arī Eiropas parlamentāriešu grupa pašlaik strādā pie šāda dokumenta, pie rezolūcijas, lai beidzot izvērtētu komunistiskā režīma drausmīgās izdarības. Es domāju, ka nevar aizmirst to drausmīgo teroru, ko piekopa komunisms, it īpaši Latvijā. Tas laiks nav pagaisis, nav! Tas laiks nav izvērtēts. Tāpēc es personīgi ieteiktu, ka ne tikai pēc 20 gadiem… ka ne tikai vēl uz 10 jāpagarina šī lieta, bet uz visu mūžu. Nav ko tiem cilvēkiem te maisīties pa kājām, nav ko traucēt šeit veidot demokrātisku valsti, jo viņi nav strādājuši mūsu valsts labā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ko ierosina Grīnblata kungs? Viņš ierosina vēl uz 10 gadiem turēt tos maisus slēgtus. Kāpēc viņš tā baidās? Varbūt viņš kopā ar Dobeli un Tabūnu baidās, ka katrs varēs iepazīties ar to maisu saturu un uzzināt, ka viņiem ir tur lietas? Tagad, balsojot par šo priekšlikumu, mēs redzēsim, kas baidās, ka visi uzzinās, ka viņš bija VDK darbinieks. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātais Golubova kungs, kā jau okupāciju joprojām nesaprotoša persona, maldās trijās priedēs. Galva viņam ir miglā tīta, un tāpēc es galīgi nebrīnos par viņa izteicieniem.

Un tagad daži vārdi par cilvēktiesībām. Kā jūs domājat, - vai tiem cilvēkiem, kas ir cietuši no VDK, nav šo cilvēktiesību? Kāds viņiem būs gandarījums, ja tagad mēs mierīgi, ar vēsu prātu, pateiktu, ka nav vairs nekāda noilguma un ka viss ir kārtībā? Vai šos cilvēkus nevajag atcerēties ar cieņu? Ko jums parāda visi tie tiesas procesi, kuros Latvijas tiesa mēģina tiesāt tos, kas ir noziegušies pret cilvēkiem? Kā parāda šos tiesas procesus Krievija un kā tos parāda Latvijā iznākošie krievu laikraksti? “Nabaga sirmgalvīši! Redziet, šodien viņi tādi noliesējuši un tādi vārgi izskatās, bet jūs viņiem neliekat mieru! Un viņi taču savulaik ir bijuši tādi varoņi! Tik sparīgi, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, slaktējuši sievietes un bērnus, un tagad jūs gribat viņus tiesāt!”

Un šajā sakarā es arī Simsona kungam gribu pateikt, ka šeit ir skaidrs priekšlikums - paildzināt šo termiņu. Ja jūs, Simsona kungs, uztraucaties par citiem pantiem, tad, lūdzu, iesniedziet arī savus priekšlikumus! Lūdzu! Neviens jums to netraucē darīt. Šā konkrētā priekšlikuma jēga ir tikai viena - nedrīkst vairs beigties šis noilguma termiņš. Nekas vairāk!

Par citiem priekšlikumiem runāsim atsevišķi. Pagaidām mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jums būt pieklājīgiem vienam pret otru un nelietot personīgus apvainojumus!

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šī tematika ir atkārtojusies ne jau vienu reizi vien un vēl turpināsies, jo, redzat, šis likumprojekts... vispār šis temats, ko mēs šeit mēģinām it kā nokārtot, ir tikai sākums. Tas pasākums, Dobeļa kungs, ir pilns liekulības, man jāsaka. Mēs nodarbojamies ar Valsts drošības komitejas darbiniekiem, virsniekiem un tā tālāk. Bet kas tad viņiem deva politisko virzienu, vispār varu? Kur tad paliek tā gudrā partija, kas visu vadīja, - tās ideologi, tie, kuriem bija vara, kuri bija “saimnieki” un kuri noteica, kas ir jādara un kas nav jādara? Ikvienam partijas sekretāram, nodaļas sekretāram nevajadzēja nemaz kam lielākam būt, pietika tikai dot norādījumu par kāda cilvēka izteicieniem, par viedokli, lai VDK jau sāktu darboties. Mēs “saimniekus” visu laiku esam atstājuši mierā, it kā tagad šeit, nepielaižot bijušos VDK virsniekus pie politiskās darbības, kaut ko būtu nokārtojuši. Mēs tikai drusciņ kaut ko esam sākuši it kā sakārtot. Mēs it neko vēl neesam nokārtojuši! Un es ceru, ka šī diskusija turpināsies līdz tam brīdim, kad mēs sāksim runāt arī par komunistiskās partijas funkcionāru atbildību, nevis tikai par VDK atbildību.

Protams, šis likumprojekts tagad ir jāpieņem, jo būtu ļoti netaisni to atkal nolikt pie malas un sacīt: “Nu viss ir kārtībā! Aizmirsīsim pagātni!” Vairāk nekā iepriekš mums ir jāmēģina šo pagātni skaidrot, jo tagad tam rodas priekšnosacījumi arī visas Eiropas mērogā. Arī Vācijā, kur visu laiku līdz Vācijas atkalapvienošanai klusēja par komunisma režīma noziegumiem austrumu daļā, tagad jau uzdrošinās šo tematiku cilāt, par to runāt, un tur arī mēs varam piedalīties. Mums vēl ir garš ceļš priekšā, lai šo pagātni noskaidrotu un pareizi novērtētu. Bet tas, ko mēs patlaban darām, ir tikai tāds neliels iesākums tam, kas ilgā laika sprīdī ir tapis, jo nekas nopietns netiek panākts, tomēr labāk ir tā, nekā nedarīt neko.

Vārdu sakot, balsosim vien “par” šo ierosinājumu - tā es domāju, - un neaizmirsīsim, ka ar to vien šis darbs nav pabeigts un ka ar to mēs neesam izvērtējuši pagātni, lai atbilstoši mūsu tautas upuriem veiktu lietu sakārtošanu mūsu tautas nākotnes interesēs.

Tā! Tik daudz es gribēju pieminēt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es kā pēdējais “čekists” laikam... (Smiekli, aplausi.) ...varētu labprāt pakomentēt šo likumu, kaut gan nebiju domājis vispār par to runāt, jo šis likums - lai kā arī tas skan, - faktiski ir likums, kā man teica tajā specprokuratūrā, runājot par šiem ”čekas maisiem”. Un jau pašu šo “čekas maisu” izcelsme vien ir dīvaina, ka vairāk nekā desmit gadus Saeima nevar noskaidrot - nevar palūgt bijušajiem čekas ģenerāļiem, tā laika Ministru kabineta darbiniekiem, Satversmes aizsardzības biroja speciālistiem, nevar pajautāt, kā tie “čekas maisi” radās. Kāpēc kāda daļa cilvēku pēkšņi ir kaut kādā maisā, bet visi pārējie dokumenti tiek aizvesti projām, un viss ir normāli. It kā tā čeka būtu kaut kāds bērnudārzs, kuram, vedot projām mantiņas, izkrīt kāds “maišelītis”.

Dabīgi, ka visās valstīs, republikās, itin visās ... Es tagad biju arī Moldāvijā un redzu, ka visās valstīs jau sen šis jautājums ir atrisināts. Tad vajag vai nu publicēt tos, kuri tur ir palikuši, vai arī vispār saprast, ka tas ir Trojas zirgs - elementāra provokācija. Jebkura Satversmes aizsardzības biroja, jebkura specdienesta speciālisti jums pateiks, ka šie maisi ir nolikti speciāli, lai Latvijā vienkārši notiktu tas, kas te notiek.

Ko tad mēs ar šiem “maisiem” esam atklājuši? Vai to, kuri ir šie aģenti? Nu te ir Ulme, kurš ir izsūtījis uz Sibīriju laikam simtiem... nezin cik tur tos tūkstošus. Taču beigās izrādās, ka Ulme ir tieši tā persona, kurš 1989.gadā bija pie Centrālkomitejas, kurš rīkoja piketus par Kompartijas darbības aizliegšanu un tās nodošanu starptautiskam tribunālam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Es arī biju!”) Tātad tajā laikā, kad Rubiks vēl sēdēja tajā mājā, mēs, Vides kluba “zaļie”, rīkojām pret Kompartiju... pirmie visā Padomju Savienībā - vismaz vakarā teica Centrālā televīzija. Un šeit klāt nebija ne Tautas fronte, ne “tēvzemieši”, ne LNNK - neviens nebija. (Starpsauciens: “Ko tu stāsti, Arvīd!”)

Jā, un šajā gadījumā, neskatoties uz to, ka, piemēram, ar šiem “čekas maisiem” visu laiku tiek manipulēts, ka tie ik pa brīdim tiek izvilkti ārā... neskatoties uz to, ka, piemēram, šajos pašos čekas elektroniskajos arhīvos es, šis galvenais ienaidnieks cīņā pret šo totalitāro režīmu, šis nacionālists un tā tālāk, esmu konstatējis... neskatoties uz to, ka šajā izmeklēšanā, piemēram, ir šā vervētāja personīgais ziņojums, ka viņš, man nezinot, ir ierakstījis šo kartiņu tāpēc, lai viņam būtu savervēto plāns... Neskatoties uz visu šo manu konkrēto darbību, tik un tā kaut kādā mistiskā specprokuratūrā es viņām skaitos aģents.

Respektīvi, es, kurš esmu visu savu apzinīgo dzīvi cīnījies pret šo režīmu, minot savu piemēru, tikai gribu teikt, ka šos “maisus” var izmantot un izmantot, un izmantot. Un piektdienas vakarā, manā vārdadienā, pēkšņi prokuratūra paziņo, ka, lūk, es esmu jau atzinies vai ka viņiem ir pierādījumi.

Saprotiet, un tas gan vienreiz, gan otrreiz, gan veselu gadu notiek, ka kaut kādas personas manipulē ar šiem “maisiem”, pagriež kloķi, kad viņas grib un kā viņas grib, bet mēs vēlamies vēl uz 20 gadiem, varbūt pat uz 1000 gadiem šos “maisus” vēl atstāt! Taču, kāpēc visas citas valstis ir atrisinājušas šo problēmu pēc būtības? Pēc būtības! Tāpēc nevajadzētu vienkārši vēlreiz atstāt, lai atkal kāds velk ārā, atkal ziņo, atkal meklē...

It sevišķi attiecībā uz tām mistiskajām kartiņām un ziņotājiem. Neviens drošības dienests, ne arī Valsts drošības komiteja tāpat vien, pa roku galam, kaut kādus savu aģentūru tīklus neatstāj. Tas jums ir skaidrs, ka tur kaut kas nav...

Un vēl trakāk ir tas, ka viņu pašu - Valsts drošības komitejas - virsnieki liecina tiesā par to, kurš ir aģents un kurš nav, un vēl paliek dzīvs vairāk nekā 24 stundas pēc tam, kad viņš ir izdevis savu aģentūru. Nu kas notiek! Kur mēs 10 gadus... Ko šī Juridiskā komisija ir strādājusi un cik ilgi tā turpināsim?

Es tiešām ierosinu vispār neatbalstīt šo likumu! Izskatīt to un būtībā neatbalstīt vispār otrajā lasījumā! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā saka, strīdos dzimst patiesība. Es saprotu, ka mana iepriekšēja runa varbūt bija pārāk gara un pārāk sarežģīta, lai uztvertu lietas būtību. Nupat pirms brīža jūs dzirdējāt, ko kolēģis Ulme sacīja, ko mūsu kolēģis Paulis Kļaviņš runāja.

Protams, mums jau nav cita ceļa kā vien atbalstīt šo priekšlikumu, jo citu priekšlikumu jau mums nav. Un par to ir ļoti žēl.

Es, protams, cerēju, ka radikāli noskaņoti cilvēki pēc tik ilga laika, kopš šis likums ir pieņemts, varētu dot veselu rindu būtisku priekšlikumu. Manas runas akcents bija likts uz to, ka būtībā šo konkrēto priekšlikumu es uzskatu par mēģinājumu atkal desmit gadus nerisināt šo problēmu, noglabāt šo problēmu atvilktnē, lai pēc 10 gadiem vairs neko nevarētu darīt. Lai 10 gadi būtu tas termiņš, kuru mēs atkal piecietīsim, nogaidīsim, jo gan jau pēc tam upuri būs miruši un arī vaininieki varbūt un varbūt nemaz nebūs jāatzīst, ka komunistu režīms bija kaitīgs un noziedzīgs, ka kalpošana varas struktūrās tajā laikā tomēr nebija laba, ka savu kaimiņu apmelošana, apsūdzēšana ir slikta lieta...

Tāpēc, mīļie kolēģi, ja mēs gribam šo problēmu patiesi atrisināt, tad, es ļoti ceru, uz trešo lasījumu būs vesela rinda priekšlikumu gandrīz vai par katru šā likuma pantu, kur faktiski nekas netiek pateikts un nekas netiek atrisināts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. A.Golubovs: “Leopold, sadod viņiem!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums, kā tagad saka latviešu valodā, ir sensibls. Un tas joprojām būs sensibls, kamēr šos kartīšu krājumus nenopublicēs. Es aicinu atbalstīt grozījumus otrajā lasījumā un virzīt tos uz trešo lasījumu, uz kuru es iesniegšu priekšlikumu, ka šie saraksti tomēr ir jāpublicē.

Un kāpēc? Mēs zinām notikumus saistībā ar tā saucamajiem piecīšiem, kuru vārdus publicēja 1994.gada 26.aprīlī. Mums bija liels pārsteigums, ka šajā sarakstā ir cienījami zinātnieki - Georgs Andrejevs un Aivars Kreituss, ka tur bija Siliņš, bija partijas “Tēvzemei un Brīvībai” darbonis Milbergs. Vienīgi Georgam Andrejevam bija spēja jeb saņemšanās apliecināt to, kā viņš ir nokļuvis šajā kartotēkā. Kreitusa kungs tiesā paskaidroja, ka viņš ir neapzināti ievilkts šajā kartotēkā. Droši vien arī Siliņa kungs un Inkēna kungs, un citi, kas tomēr bija šajā kartotēkā, un mēs viņu vārdus zinām. Par to liecina arī pēdējie notikumi ar Ulmes kungu, kurš šodien jums skaidroja, kā tad viņš, lūk, ir nonācis šajā kartotēkā. Un es viņam ticu, es saprotu, ka tajā situācijā viņš bija drosmīgs un uzņēmās lielu atbildību, lai mēs šodien varētu piedzīvot tādu situāciju, ka es varu par to runāt ar jums no šīs tribīnes.

Domājams, ka šīs kartotēkas publicēšana un vēlākās diskusijas gan ar šīm personām, gan arī sabiedrībā varbūt dos iespēju izvērtēt šo cilvēku daļēji, arī viņa pagātni un viņa nodarījumus, un tad mēs varbūt varēsim atrast attaisnojumu.

Šodien Georgs Andrejevs ir cienījams cilvēks, Kreitusa kungs ir Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks, Inkēna kungs ir ievērojams žurnālists, uzņēmējs. Es domāju, ka šāda rīcība būtu pareiza, lai tās spekulācijas un tās nejaucības, kas saistītas ar šo kartotēku, reiz izbeigtos, jo to var novērst tikai atklātība. Un mēs iestājamies par šādu atklātu sabiedrību, atklātu diskusiju. Tad parādītos varbūt arī tie virsnieki un tie vervētāji, kuru nav šajā kartotēkā, un ar viņiem saistītie cilvēki.

Tāpēc aicinu pagaidām atbalstīt šo priekšlikumu, bet uz nākamo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus - un arī es to izdarīšu - par šā pieejamā čekas arhīva publikāciju. Jo es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šāda rīcība parādīs īstenos organizētājus - gan tos, kuri šos “maisus” varbūt aizmirsa vai atstāja, gan arī tos, kuru šajos “maisos” nav nemaz vēl iekšā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 23, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums saņemts no frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu: esiet pieklājīgi un toleranti viens pret otru un personīgi neapvainojiet viens otru.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc dažām minūtēm notiks izšķirošais balsojums. Tā rezultātā uz ilgu laiku tiks noteikta Latvijas sabiedriski politiskās situācijas attīstība, un no šā balsojuma būs atkarīga Eiropas valstu attieksme pret mūsu valsti un tās likumiem.

Ja šodien deputātu vairākums nobalsos par bijušo padomju drošības dienestu darbinieku turpmāko vajāšanu, Latvija paliks pēdējā valsts Eiropā, kura pilnīgi neierobežotā veidā saglabā lustrāciju.

Ko piedāvājam mēs - frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”? Mēs piedāvājam ar 2004.gada 1.maiju Latvijā izbeigt lustrācijas darbību. Mēs piedāvājam padarīt atklātu un publicēt tā saucamo čekas maisu saturu, līdz ar to atceļot visus tiesību ierobežojumus cilvēkiem, kuri šajos “maisos” ir minēti.

Ir vēl arī cits variants - šos maisus vispār izmest vēstures izgāztuvē. Tas ir grūts jautājums, un katram cilvēkam uz to ir sava atbilde. Viennozīmīgi skaidrs ir tikai viens - pašlaik šie cilvēki nav bīstami sabiedrībai. Vairākums no viņiem ir iekļāvušies tirgus ekonomikas un demokrātiskās iekārtas veidošanā Latvijā.

2004.gada 1.maijs būs ļoti simboliska un nozīmīga diena Latvijas vēsturē, jo, mūsu valstij iestājoties Eiropas Savienībā, beigsies pārejas posms. Šajā posmā ir jāatsakās no totalitārā režīma mantojuma. Tas nozīmē atteikties no aizdomīguma, nedemokrātiskiem ierobežojumiem, kropļotām likumu normām, atsevišķu kategoriju cilvēku diskriminācijas.

2004.gada 1.maijam jākļūst par Latvijas sabiedrības izlīguma dienu, pēc kuras Latvija dzīvos pēc civilizētiem likumiem. Ļoti gribētos cerēt.

Cienījamie kolēģi! Visi kari kādreiz beidzas, to skaitā aukstie un pilsoņu kari. Visas brūces kādreiz aizdzīst, ja vien tās regulāri neuzplēš no jauna. Visi bijušie pretinieki ar laiku kļūst par labiem kaimiņiem vai vismaz par politiskajiem oponentiem. Tas ir dzīves likums.

Balsojot šodien “par” lustrācijas atcelšanu, par izlīgumu, mums ir vēsturiska iespēja sākt dzīvot bez naida kā normāliem cilvēkiem normālā valstī.

Tāpēc arī lūdzu atbalstīt PCTVL priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es, protams, pieļauju, ka piedāvātais grozījums netiks atbalstīts, kā tas mums ir pieņemts, jo to ir iesniegusi opozīcija, taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz diviem faktoriem, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms pēc būtības.

Pirmām kārtām te izskanēja ierosinājums likvidēt - ar kādu noteiktu datumu atcelt šo likumu, noteikt to, ka likums ar konkrētu datumu zaudē spēku, taču to nav iespējams izdarīt tāpēc, ka šī problēma vēl nav atrisināta. Arī atgādinājums par to, ka visi kari reiz beidzas un ka viss ir jāaizmirst, nav pamatots, tāpēc ka karš beidzas tad, kad apbalvo varoņus, savāc un apglabā kritušos un nevienai pusei vairs nav iebildumu pret to.

Šobrīd šie iebildumi vēl pastāv. Šo ierosinājumu - izmest atkritumos šos maisus - 1991.gadā mums jau izteica Maskavas čekas ģenerāļi, lai mēs šo kartotēku likvidējam. Tas, ka varētu publicēt to personu vārdus, kas šajā kartotēkā ir, un pēc tam cits citam neko nepārmestu, nav iespējams, jo mums nav tiesību publicēt informāciju, kura var skart ne tikai šos cilvēkus, bet arī viņu ģimenes locekļus un viņu bērnus, jo mēs jau ļoti labi zinām, ka ir bijušas dažādas situācijas un dažādi iemesli, kāpēc cilvēka vārds ir nonācis šajā kartotēkā. Turklāt viens gadījums no otra atšķiras.

Manuprāt, vienīgais risinājuma variants ir tāds, ka mēs pasakām, ka tie cilvēki, kuri jūt savu vainu, piesakās valsts drošības iestādēs, izstāsta visu, ko viņi ir darījuši, kāpēc ir darījuši un kas par viņiem tur ir rakstīts, pretī saņemot garantiju, ka informācija par viņiem netiek publicēta, bet savukārt par tiem, kuri šo labprātīgo atzīšanos negrib pieņemt, šī informācija varētu tikt publicēta vispārējai apspriešanai.

Tāpēc es uzskatu, ka piedāvātais grozījums absolūti neatbilst tai motivācijai, kuru kolēģis Pliners minēja no šīs tribīnes, un tāpēc šis piedāvājums nekādā ziņā nav atbalstāms. (No zāles dep. J.Pliners: “Jūs kļūdāties!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums tiešām nav atbalstāms, un es gribētu Plinera kungam pateikt tādu domu. Redziet, te ir starpība! Nevienu vajāt mēs netaisāmies, pieņemot šo likumu. Vajāšana ir viena lieta, bet nepielaist valsts darbā, jo īpaši likumdošanas darbā, šos cilvēkus ir pavisam cita lieta. Un mēs varam atļauties zināmai cilvēku kategorijai nepieļaut izdot likumus, ja viņi šos likumus... ja viņi ir pret šo likumu garu, un kaut kad agrāk ir strādājuši pret mūsu neatkarīgo, demokrātisko valsti. Tomēr tas būs galvenokārt vēsturnieku jautājums. To mēs turpmāk vairs droši vien, nekārtosim, vismaz šādā veidā - ne. Mēs saglabāsim tādu stāvokli, kāds tas tagad ir, un nelaidīsim vairs tālāk šīs lietas. Kartotēka ir jāsaglabā, tai ir vēsturiska un zinātniska vērtība. Neko nedrīkst sadedzināt. Mums ir pārāk maz to dokumentu palicis pāri, lielāko daļu nozaga un aizveda, bet to, kas ir, mēs saglabāsim un pakļausim rūpīgai pētīšanai. Mēs nedrīkstam izdarīt to kļūdu, jo, publicējot šo kartotēku, mēs izdarītu lielāku ļaunumu, nekā tas ir tagad, kad šie kartotēkas dokumenti ir “maisā”. Neviens, Arvīd, nav “maisā”, varētu teikt, ka visa tā... (Smejas.) ...visa tā kartotēka atrodas koferī. Taču tie vārdi un uzvārdi, kas ir tanī koferī, neko neizsaka, nepasaka, vai viņi ir bijuši varoņi vai nodevēji jeb “stukači”. Neko nepasaka šī kartotēka. Tādēļ tas nav atrisināms jautājums. Būsim mierīgi! Taču, nelaižot kādu strādāt valsts darbā, mēs noziegumu neizdarām. Vajāšanas nenotiek. Tas lai būtu skaidrs! (Starpsauciens: “Kāpēc jācieš nevainīgiem cilvēkiem?”)

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Pulksten 13.15 Sarkanajā zālē notiks Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas vēlēšanas. Svarīgas! Jāpiedalās ir Dzintaram Zaķim, Baibai Brigmanei, Ingrīdai Ūdrei, man pašam, Jevgenijai Stalidzānei, Krišjānim Peteram, Inesei Vaiderei, Guntaram Krastam, Dzintaram Ābiķim, Andrim Ārgalim, Igoram Solovjovam, Anatolijam Mackevičam, Valerijam Agešinam un Jakovam Plineram.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš un Vilis Krištopans.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.

Turpinām debates par 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis ir priekšlikums no 1.maija atvērt tos “maisus”, par kuriem šeit ir runa. Es tikai nevaru saprast, no kā baidās visa mūsu pozīcija un daļa Tautas partijas. No kā viņi baidās? Baidās, ka tur atradīs tieši viņu uzvārdus? Ja viņi no tā baidās, lai tad arī par šo priekšlikumu nobalso “pret”! Taču aicinu nobalsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts nevis tāpēc, ka kāds baidītos no kaut kā, bet kaut vai tāpēc, ka tas ir juridiskā ziņā absolūti nekorekti noformēts. Tāpēc šis priekšlikums principā pat nebija skatāms un komisijā tika noraidīts.

Aicinu arī deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot pat 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 60, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija.

Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 22, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.janvāris.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Tolmačova iesniegumu - paziņojumu, ka viņš ir kļūdījies, balsojot par šodienas sēdes darba kārtības 22.jautājumu. Viņš lūdz norādīt, ka attiecībā uz 1.priekšlikuma pieņemšanu viņš ir vēlējies balsot “pret”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 531, - “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””.

Likumprojekts paredz izdarīt likumā grozījumus, kas nodrošinās Ministru kabinetā apstiprinātās valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijas īstenošanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šā gada 3.decembra sēdē ir izskatījusi minēto likumprojektu un pieņēmusi lēmumu atbalstīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - nākamā gada 5.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kas ir ar reģistrācijas numuru 533. Arī šis likumprojekts ir likuma grozījumu paketes sastāvdaļa. Tas nepieciešams, lai īstenotu valsts stratēģiju valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šā gada 3.decembra sēdē izskatīja arī šo likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 11, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Aicinu arī šim likumprojektam pieņemt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 2004.gada 5.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 5.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1699 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 18.decembris. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlos jums ziņot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” otrajam lasījumam.

Aicinu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.-E.Bresis. Komisija lūdz iesniegt iespējamos priekšlikumus līdz šā gada 16.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 16.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Lūdzu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” izskatīt otrajā lasījumā.

Neviens priekšlikums nav iesniegts.

Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Strazdiņš. 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas 1999.gada 8.jūlija lēmumu, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība tika nosūtīta līdzdalībai starptautiskajā operācijā Kosovā. Šī vienība ir nodota NATO militārās vadības pārziņā. Lai varētu turpināt piedalīties šajā starptautiskajā operācijā, Ministru kabinets ir izskatījis rīkojuma projektu par minēto saprašanās memorandu un ir to iesniedzis Saeimai ratifikācijai. Šis saprašanās memorands nosaka dalībnieku savstarpējās tiesības un - kas varbūt ir svarīgāk šajā gadījumā - arī pienākumus, finansēšanas noteikumus, apgādes kārtību, apakšvienību funkcijas un citus svarīgus jautājumus, kas reglamentē šo bruņoto spēku uzturēšanos Kosovas spēkos. Saskaņā ar mūsu likumu, pašreiz spēkā esošo likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, šis memorands ir slēdzams starpvalstu līguma veidā. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz jūs atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.decembrim un aicinu noteikt par izskatīšanas datumu Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā 18.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2003.gada 12.decembris. Likumprojekta izskatīšanas laiks - šā paša gada 18.decembris.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Šis, protams, ir ļoti svarīgs likumprojekts, tāpat kā visi pārējie, ko mēs pieņemam. Es gribētu uzsvērt, ka šobrīd bioloģiskās drošības jomu Latvijā regulē Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi. Konvencija regulē jautājumus, kas attiecas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu, dzīvās dabas resursiem, arī uz ģenētisko resursu patērēšanu.

Es gribētu uzsvērt, ka, apzinoties mūsdienu biotehnoloģijas straujo izplatību un arī, protams, pamatotās bažas saistībā ar šīs tehnoloģijas nevēlamo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir nepieciešams attiecīgi regulēt bioloģiskās drošības sfēru.

Viens no tādiem regulēšanas mehānismiem ir Kartahenas protokols par bioloģisko drošību. Komisija pirmajā lasījumā izskatīja šo projektu, un es gribētu jūs informēt arī par to, ka mēs jau mazliet runājām ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru par šo jautājumu. Es ierosinu Ekonomikas ministrijai ļoti rūpīgi izskatīt šo jautājumu un apsvērt, vai Latviju mēs nevarētu pasludināt par brīvu zonu no ģenētiski modificētiem organismiem.

Kāpēc man tas liekas ļoti svarīgi? Kaut vai tāpēc vien, ka mums, protams, rūp mūsu iedzīvotāju drošība un veselība, ka mums rūp arī mūsu agrārā sektora, mūsu lauksaimniecības, konkurētspēja pasaulē, kad pieaugs pieprasījums pēc ekoloģiski drošas pārtikas. Tāpēc ir šis aicinājums. Es lūdzu Ekonomikas ministrijai strādāt pie šā jautājuma un komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu jūs par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.decembris. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Atgādināšu jums, ka līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, ir spēkā no 1998.gada 1.februāra.

Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējā tirdzniecībā preču izcelsmi regulē šā līguma 3.protokols, kas reglamentē jēdzienu “izcelsmes produkcija”, tā definīciju un, protams, administratīvās sadarbības metodes.

Pašlaik spēkā ir Eiropas Līguma 3.protokola nosacījumi ar grozījumiem, kur pēdējie ir izdarīti 2001.gada 23.janvārī.

Eiropas Līguma 3.protokols ir grozīts vairākkārt, un tāpēc, lai nodrošinātu piemērojamo izcelsmes noteikumu skaidrību un juridisko noteiktību, ir vajadzīga šo protokola grozījumu konsolidācija.

Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē un atbalstīja to. Es Ārlietu komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Godātā Saeima! Aicinu jūs par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.decembris. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas vadītāja Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja izstrādāts. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie ir visi otrajam lasījumam saņemtie priekšlikumi, tāpēc aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2004.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2004.gada 30.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pirms pirmā lasījuma.

Grozījumi likumā ir izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 3.augustā pieņemto rīkojumu nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm)”. Grozījumi likumā ir izdarāmi sakarā ar grozījumiem likumos “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, kurus mēs šodien jau nodevām izskatīšanai komisijām, lai pēc tam virzītu uz pirmo un otro lasījumu.

Šie grozījumi paredz zemes lietotāja statusa izbeigšanu uz zemi, kuras privatizācija par samaksu nav pieteikta līdz 2004.gada 31.decembrim, paredzot, ka lauku apvidos šī zeme piekrīt pašvaldībām, bet pilsētās - valstij, un tā attiecīgi ir reģistrējama uz pašvaldību vai valsts vārda.

Likumprojekts paredz, ka, zemes reformai beidzoties, valstij piekrīt un uz valsts vārda reģistrējama pilsētu zeme, bet pašvaldībām savukārt piekrīt un uz pašvaldību vārda reģistrējama zeme lauku apvidos, kuras privatizācija par samaksu nav pieteikta, kā jau es minēju, līdz 2004.gada 31.decembrim.

Tas nozīmē, ka ir ļoti svarīgi šo likumprojektu pieņemt savlaicīgi, jo tajā atkal ir norādīts termiņš - 2004.gada 31.decembris. It kā priekšā vēl ir vesels gads, bet cilvēkiem tomēr tas ir ļoti svarīgi, jo ļoti liela daļa cilvēku vēl nav pieteikuši savas īpašuma tiesības uz zemi un nav šīs īpašuma tiesības nostiprinājuši zemesgrāmatā.

Tātad, izskatījusi minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Pašreiz normatīvie akti neparedz vienotu kārtību, kas reglamentētu dažādu valsts institūciju rīcību ar aizturēto un izņemto mantu līdz tam brīdim, kad tā kļūst par valstij piekritīgu mantu un kad šo darbību tālāk regulē jau Ministru kabineta 1999.gada 19.maija noteikumi nr.188.

Ievērojot to, ka Ministru kabineta noteikumi nr.188 reglamentē tikai valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju, ir konstatēts, ka normatīvajos aktos patlaban nav atrunāts jautājums par rīcību ar mantu, kuru izņem Valsts ieņēmumu dienests, kā arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, līdz brīdim, kad tā iegūst šo valstij piekritīgās mantas statusu.

Turklāt, atšķirībā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz realizēt izņemtās mantas, kuras ātri bojājas, kuras nevar atdot īpašniekam vai arī kuru ilgstoša uzglabāšana līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai rada zaudējumus valstij.

Tātad šā piedāvātā likumprojekta mērķis ir pilnveidot šo kārtību, kā administratīvās lietvedības ietvaros jārīkojas ar izņemtajām mantām. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus, nosakot, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja izņemtās mantas ātri bojājas vai tās nevar atdot īpašniekiem, vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir šīs tiesības izņemt attiecīgās mantas, lemj par to nodošanas realizācijai vai iznīcināšanas kārtību. Šo kārtību savukārt noteiks Ministru kabinets.

Tāpat likumprojekts paredz atlīdzināt arī zaudējumus personām, ja izņemtās mantas ir realizētas, taču saskaņā ar lēmumu administratīvajā lietā tās nav bijušas konfiscējamas.

Tātad, izskatījusi minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījuma pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - nākamā gada 12.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Bezvalstnieku likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Bezvalstnieku likums” (dokumenta reģistrācijas numurs 426) pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu ir saņemti 24 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 16. - deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partija).

Godājamie kolēģi! Mēs piedāvājam priekšlikumu likumā stingrāk nostiprināt un speciāli atrunāt bezvalstnieka tiesības atgriezties Latvijā, jo 1954.gada 28.septembra konvencija par bezvalstnieka statusu, it īpaši konvencijas pielikuma 13.pants, ļauj mums atgriešanās tiesības tulkot dažādi un pat pārāk brīvi. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams papildināt 6.pantu ar jaunu - ceturto daļu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Komisija deputāta Agešina priekšlikumu neatbalstīja pirmām kārtām tāpēc, ka tas ir nepareizs konvencijas traktējums. Citu valstu pieredze rāda to, ka tāda prakse nepastāv un ka šos jautājumus lemj individuāli. Tādēļ aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 18. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 19.- deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 20. - Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. - deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. - Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. - Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Bezvalstnieku likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2004.gada 8.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - nākamā gada 8.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1723. un dokumentu nr.1723-a. Kļūdas dēļ ir jāapmaina šā pirmā dokumenta pirmā lapa ar šo - otro lapu.

Ir iesniegti vairāki priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā “Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pēdējo desmit gadu laikā dažās Austrumeiropas valstīs un daļēji arī Latvijā ir nostiprinājusies jauna tradīcija - atzīmēt visus četrus ziemas cikla svētkus: vispirms ir katoļu un luterāņu Ziemassvētki, pēc tam seko Jaunais gads pēc jaunā stila, 7.janvārī - pareizticīgo Ziemassvētki, un visbeidzot tā saucamais vecais Jaunais gads - 13.janvārī. Neoficiāli tas jau pastāv, un mēs ceram, ka, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai un panākot nacionālo izlīgumu, mūsu valstī ar laiku visi četri tā saucamie ziemas cikla svētki tiks atzīti par svinamām brīvdienām. Taču tas tā būs tikai ar laiku. Lai neradītu tuvākajā laikā zaudējumus valsts budžetam, jau šodien ir iespējams pieņemt citu - efektīvu un no likumdošanas viedokļa elegantu - risinājumu. Gatavojot savus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” otrajam lasījumam, mūsu frakcija - politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija - ir izmantojusi Eiropas Savienības ieteikto risinājumu to reliģisko svētku atzīmēšanai, kuri nesakrīt ar oficiālajiem svētkiem, kādi ir dalībvalstīs.

Pirms mēneša Eiropas Komisija ieteica nodrošināt tiesības pie jebkuras reliģiskās konfesijas piederošiem darba ņēmējiem netraucēti saņemt brīvdienu, lai atzīmētu savus reliģiskos svētkus. Mēs ierosinām iedzīvināt šo principu mūsu likumos. Šodien ir iespēja to īstenot Darba likumā. Ko mēs vēlamies panākt? Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvā ierosina garantēt Latvijā katram darba ņēmējam iespēju saņemt četras papildu brīvdienas viena gada laikā, lai atzīmētu savas konfesijas svētkus. Tas nenozīmē, ka palielināsies apmaksātā atvaļinājuma ilgums, jo mēs ierosinām nodrošināt šīs brīvdienas kā bezalgas atvaļinājumu. Nav noslēpums, ka vairākums mūsu vēlētāju ir pareizticīgie, bet, ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tas atbildīs ne tikai pareizticīgo, bet arī to citu konfesiju interesēm, kuru reliģiskie svētki nesakrīt ar Latvijas valsts svētkiem. Arī katoļi un luterāņi mūsu priekšlikuma apstiprināšanas gadījumā būs tiesīgi paņemt brīvdienas reliģisko tradīciju piekopšanai.

Valsts budžetam tas neradīs nekādus zaudējumus, toties atveseļos psiholoģisko klimatu sabiedrībā, jo puse Latvijas iedzīvotāju pašlaik tiek diskriminēta pēc konfesionālās piederības pazīmes. Protams, mēs atzīstam, ka ir neatrisinātas problēmas. Var strīdēties par papildu brīvdienu skaitu. Būs arī nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks darba ņēmēja pieteikuma iesniegšanas kārtību papildu brīvdienu saņemšanai. Taču visas šīs problēmas ir viegli atrisināmas, ja mūsu kolēģiem ir galvenais - izpratne un politiska griba izskaust diskrimināciju un netaisnību valsts attieksmē pret dažu reliģisko konfesiju svētkiem.

Balsojumā par ticīgajiem cilvēkiem vajadzīgo risinājumu īpaši ceram uz to kolēģu atbalstu, kuri ir no Latvijas Pirmās partijas un kuri pastāvīgi deklarē savu apņemšanos aizstāvēt tieši ticīgos cilvēkus. Nobalsosim par to, lai visiem šiem cilvēkiem būtu svētki!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Uzreiz teikšu, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav alternatīvs nākamajam - komisijas priekšlikumam. Var droši balsot par abiem un sakārtot likuma tekstu trešajā lasījumā.

Mūsu priekšlikuma saturs ir vienkāršs - ļaut darbiniekiem prasīt no darba devēja četras neapmaksātas dienas gadā, lai svinētu tos reliģiskos svētkus, kas nesakrīt ar valsts svētkiem. Svinēt šādus svētkus darbinieks izvēlas nevis patvaļīgi, bet saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos apstiprinātu sarakstu.

Atbildīgā komisija šo priekšlikumu diemžēl ir noraidījusi. Spriežot pēc būtības, attiecībā uz šo priekšlikumu ir sadūrušās divas pieejas sabiedrības integrācijas jēdziena izpratnei.

Pirmā pieeja, kuru atbalstīja komisija, ir tipiski sociālistiska: padomju tauta bija vienota un vienprātīgi izgāja demonstrācijās tam paredzētajās dienās.

Otrā pieeja - vienotība daudzveidībā - atbilst nesen pieņemtajai Eiropas Savienības direktīvai.

Patiesības labad derētu atcerēties, ka Padomju Savienībā tomēr tika nodrošināts zināms tautu savdabīgums un ka tas tika nodrošināts pašā viskapitālistiskajā veidā, proti, katras tautas, to skaitā arī latviešu tautas, kultūras attīstībai tika iedalīta nauda, pie tam tāda nauda, kas pat sapņos nav rādījusies mūsu tagadējam plānajam valsts budžetam. Mēs, ierosinot šo pieticīgo likuma grozījumu, naudu tā īstenošanai neprasām. Mēs prasām nevis naudu, bet brīvību - sirdsapziņas brīvību. Eiropas Savienība ir noraizējusies par to, lai tiktu ievērotas tai netradicionālo reliģisko minoritāšu, to skaitā arī musulmaņu un nēģeru pagāniskā kulta piekritēju, tiesības. Paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā nesakrīt ar valsts svētkiem nevis tādi svētki, kas ir kādai eksotiskai sektai, bet gan Latvijā vislielākās kristīgās konfesijas - pareizticīgo -svētki. Starp citu, tā bija pati pirmā kristīgā konfesija Latvijas zemē. Katoļi ar uguni un zobenu atnāca vēlāk. Daži uzskata, ka starp pareizticības piekritējiem šeit ir tikai svešinieki, kuri 1940.gadā ieradās šeit kopā ar padomju tankiem. Viņi aizmirst par vienīgo vietējo pareizticīgo svēto - latvieti Jāni Pommeru. Nevēlas neko zināt arī par to, ka 19.gadsimtā desmitiem tūkstoši latviešu pieņēma pareizticību un ka viņu pēcnācēji ir līdz pat šim laikam saglabājuši uzticību senču izvēlētajai ticībai. Nevēlas neko zināt arī par to, ka dievkalpojumi pareizticīgo dievnamos daļēji notiek latviešu valodā; par to, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadības lojalitāte attiecībā uz valsts varu pārsniedz jebkādas saprātīgas robežas. Taču pat tad, ja mēs pieņemsim, ka pareizticības piekritēji pārsvarā ir okupantu pēcnācēji, nevajadzētu aizmirst par vecticībniekiem! Viņu pastāvīgās uzturēšanās Latvijā ilgums desmitkārt pārsniedz visa Latvijas neatkarības perioda ilgumu. Taču reliģisko svētku datumi vecticībniekiem, kā jūs zināt, sakrīt ar pareizticīgo svētku datumiem.

Balsojot par izskatāmo likumprojektu, deputātiem vajadzētu izlemt par savu piederību kādai no savienībām - vai viņi jūtas piederīgi jau Eiropas Savienībai vai pagaidām vēl Padomju Savienībai.

Es tomēr aicinu izvēlēties Eiropas Savienību un atbalstīt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Šis priekšlikums ir noraidīts ne jau tāpēc, ka to ir iesniedzis opozīcijas deputāts Buzajeva kungs, bet gan tāpēc, ka šis nav šobrīd gluži šā likuma uzdevums. Vispirms jau ir likumā “Par svētku un atceres dienām” jānosaka, kuras tad valstī būs svētku dienas, kuras būs atceres dienas un kuras -atzīmējamās dienas. Un tieši tāpēc par šo jautājumu mēs arī esam jau sākuši runāt, un pie Ministru kabineta ir nodibināta darba grupa, kurā tiek attiecīgais likumprojekts gatavots. Un, kad tas likumprojekts būs gatavs, tad arī varēs runāt par to, ka darba devējam ir jādod brīvas dienas darba ņēmējam. Taču šobrīd šis ir nelaikā un nevietā iesniegts priekšlikums, un tieši tāpēc komisija nolēma to noraidīt.

Aicinu Saeimu šobrīd noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsu Svētku likumā ir deklaratīva norma, ka darbinieks, kurš pieder pie kaut kādas citas konfesijas, savos reliģiskajos svētkos var saņemt brīvu dienu, bet tur nav norādīts, ka darba devējam ir pienākums dot viņam to brīvo dienu. Tāpēc tieši šajā likumā, Stalidzānes kundze, vajadzētu ielikt normu, ka ne tikai darbinieks var pieprasīt, bet darba devējam vajadzētu dot to brīvo dienu reliģiskajos svētkos.

Un, ja jūs to neieliksiet, tad tā deklaratīvā norma Svētku likumā tā arī paliks deklaratīva.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Nu nevajadzētu jau nu darba devējam uzspiest nezin ko! Ko jūs, godātie iesniedzēji, darīsiet ar musulmaņiem, ko jūs darīsiet ar jūdiem, kam arī būs kaut kādas svētku dienas nepieciešamas? Ko jūs darīsiet ar budistiem? Un ko jūs darīsiet ar neticīgajiem? Tie jau arī gribēs kaut kādas izejamās dienas? Vienai reliģijai ir tāda diena, otrai - šitāda. Bet ja cilvēks ir ateists? Ko tas lai dara?

Vēl es gribētu jums atgādināt par mūsu senčiem. Senlatviešiem ziemas un vasaras saulgriežu laikā tā svinēšana bija apmēram nedēļu gara. Pēc 20.decembra sāka domāt par saulgriežiem, un sirsniņās parādījās jauni saules stari, un saulīte iegriezās tur, kur vajag. Tas pats bija arī vasaras saulgriežos.

Tā ka, ja jau ir nopietna pieeja šim darbam, tad, lūdzu, dodiet pilnu sarakstu ar iespējām, ko paredz dažādām reliģijām un ko paredz tiem materiālistiem, kam nav nekādas reliģiskās piederības! Un tad varat runāt tālāk. Šodien jūs gribat abstrakti darba devējam uzspiest - uzspiest ar varu, pilnīgi ar varu! - abstraktu prasību, ka viņam, lūk, ir jādod. Viņam varēs pat neviens neteikt, kādam nolūkam, tikai viņam pateiks: “Dodiet tik un tik dienas!”

Tā ka jums, PCTVL un jums līdzīgie, nevajadzētu ar komunistiskiem paņēmieniem uzspiest darba devējam savu gribu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Dobeļa kungs un jums līdzīgie! Jūs savā Svētku likumā ielikāt normu, ka tikai vienai reliģiskajai konfesijai ir brīvas svētku dienas Ziemassvētkos un citos reliģiskajos svētkos. Taču mēs ierosinām, tas ir, mūsu kolēģi ierosina, dot arī citām konfesijām piederošiem darbiniekiem saņemt brīvu dienu - nevis svētku dienu, bet brīvu dienu - savos reliģiskajos svētkos. Un, ja jūs par to nenobalsosiet, tas būs vēl viens cilvēktiesību pārkāpums. (Starpsauciens: “Tu esi sajaucis!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē, nav nekas piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 1.a priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par izmaiņām 153.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1.a priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, paredz izmaiņas 155.pantā. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Lūdzu atbalstīt arī 3.grozījumu, kas maina piekto daļu šim pašam 155.pantam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 3. ir deputāta Deņisova priekšlikums. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Labklājības ministrija ir iesniegusi 6.priekšlikumu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Ir lūgums pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1721. Tajā ir likumam, likumprojekta “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” otrajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi. Kopumā ir 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3.priekšlikums ir iestrādāts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš iestrādāts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 10. un 11.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2004.gada 8.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - nākamā gada 8.janvāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu - Kastēna, Petera, Labuckas, Stalidzānes, Šleseres un citu deputātu - priekšlikumu. Minētie desmit deputāti lūdz iekļaut šā gada 11.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Jēkabsona atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies. Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi!

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Pēc sēdes 10 minūtes būs Taivānas atbalsta grupas sanāksme. Būs divas ziņas - priecīga un bēdīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka ir mainīts Latvijas un Krievijas parlamenta grupas tikšanās laiks. Tikšanās ir paredzēta 15.decembrī no pulksten 11.35 līdz 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Pretkorupcijas komisija sanāk sēžu zālē uzreiz pēc sēdes.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Atis Slakteris, Igors Solovjovs un Māris Kučinskis.

Balsojumi

Okupācijas muzeja likums
Datums: 11.12.2003. 09:15:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1698 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"
Datums: 11.12.2003. 09:19:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1701 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm"
Datums: 11.12.2003. 09:20:42 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1702 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu"
Datums: 11.12.2003. 09:21:26 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1703 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"
Datums: 11.12.2003. 09:22:02 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1704 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N.Kabanovam"
Datums: 11.12.2003. 09:22:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok .nr.1725

Lēmuma projekts "Par Dz.Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu"
Datums: 11.12.2003. 09:25:26 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.1729

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā"
Datums: 11.12.2003. 09:44:40 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.1724

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" trešajam lasījumam
Datums: 11.12.2003. 09:46:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.1737

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2003. 09:55:26 bal013
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2003. 10:13:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2003. 10:19:10 bal015
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2003. 10:21:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1484B nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2003. 10:23:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1706 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"
Datums: 11.12.2003. 10:31:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"
Datums: 11.12.2003. 10:36:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1692B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.213) (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:04:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1688 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:06:22 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1689 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:07:30 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1691 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:08:22 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1711 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:09:18 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1712 pieņemšanu 3.lasījumā

Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:10:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:12:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1713 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:21:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:22:16 bal028
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:22:50 bal029
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:25:40 bal030
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:32:04 bal031
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:36:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1714 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.267) (3.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:36:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1715 pieņemšanu 3.lasījumā

Biedrību un nodibinājumu spēkā stāšanās kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 11:39:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1687 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 12:22:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:35:28 bal036
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:36:06 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1690 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:37:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1640 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:39:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1642 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:40:34 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1699 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:41:44 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1700 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:43:30 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1705 pieņemšanu 2.lasījumā

"Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos". (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:45:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1650 steidzamību

"Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos". (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:46:22 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1650 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību" (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:49:44 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1533 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā" (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:51:42 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1463 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:53:16 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1710 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:56:08 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1641 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.537) (1.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 13:59:18 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1649 pieņemšanu 1.lasījumā

Bezvalstnieku likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:03:16 bal050
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Bezvalstnieku likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:03:44 bal051
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Bezvalstnieku likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:04:42 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1718 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Darba likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:20:42 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Darba likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:21:54 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1723 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:21:54 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1719 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:24:54 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1720 pieņemšanu 2.lasījumā

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2003. 14:27:24 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1721 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta Ē.Jēkabsona ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā"
Datums: 11.12.2003. 14:29:06 bal059
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 1739

Lēmuma projekts "Par deputāta Dz.Jaundžeikara ievēlēšanu Ārlietu komisijā".
Datums: 11.12.2003. 14:29:34 bal060
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1748