Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas šā gada 27.maija sēdi!

Pirms mēs izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku komisiju dažādus iesniegumus par darba kārtības izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu mainīt šā gada 27.maija sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 15.punktu - likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 27.maija sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - 3. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Ir saņemts piecu Saeimas deputātu Plinera, Tolmačova, Sokolovska, Aleksejeva un Kabanova lūgums mainīt Saeimas 27.maija sēdes darba kārtību un svītrot no darba kārtības jautājumu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības” sakarā ar to, ka deputātam Vladimiram Buzajevam ir liegta iespēja izteikt argumentus savai aizstāvībai.

“Par” darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Acīmredzot jūs nojaušat, kādēļ mēs gribam izslēgt no sēdes darba kārtības jautājumu par Saeimas piekrišanu administratīvi sodīt deputātu Vladimiru Buzajevu.

Pareizi, kungi, tieši tādēļ, ka jūsu lēmums liedz viņam iespēju aizstāvēt sevi, sniegt paskaidrojumus personīgajā administratīvajā lietā. Kaut arī par Buzajeva kunga administratīvo lietu deputāti tika informēti jau pēc tam, kad jūs liedzāt viņam tiesības piedalīties sešās Saeimas sēdēs pēc kārtas, mēs redzam starp šiem notikumiem nepārprotamu saikni.

Man pat negribas runāt par to, ka pats Ministru prezidents jau aprīlī oficiāli laikrakstam “Latvijas Avīze” - un tātad visai valstij - paziņoja, ka Vladimirs Buzajevs ir vainojams visos iespējamajos grēkos, arī tajos, kurus viņš nav pastrādājis un kurus nav pierādījusi neviena koleģiāla institūcija, to skaitā tiesa.

Pat jums izsniegtie materiāli skaidri demonstrē saikni starp Saeimas lēmumu liegt viņam iespēju aizstāvēties un Latvijas valsts valdības vēlmi viņu sodīt.

Iekšlietu ministra attiecīgā vēstule ir parakstīta 10.maijā pulksten 9.00 no rīta. Acīmredzot Jēkabsona kungu dziļi ietekmējis visai vērienīgais pasākums Pārdaugavā, kas beidzās vēlu vakarā dienu pirms tam; pasākums, kurā Vladimirs Buzajevs, starp citu, bija viens no pasākuma vadītājiem, Tatjanas Ždanokas vietnieks, bet 13.maijā 8.45 no rīta vēstule tika reģistrēta Mandātu un iesniegumu komisijā. Jā, kungi, tieši tajā dienā, kad notika tā pati Saeimas sēde, kura uz ilgu laiku paliks Buzajeva kunga un viņa kolēģu atmiņā.

Vēl pirms pirmā pārtraukuma cienījamā priekšsēdētājas kundze paspēja atrast nežēlastībā kritušā deputāta runā milzum lielu daudzumu atkāpšanos no reglamenta. To, cik iespējami operatīva bija reakcija uz iekšlietu ministra vēstuli, var tikai apskaust.

Interesanti atzīmēt, ka tad, kad Buzajeva kungs uzstāšanās daudzuma ziņā kļuva par pirmo runātāju Saeimā, Saeima tūdaļ pārstāja izsniegt presei pirms tam regulāri sniegtos attiecīgos statistikas datus.

Lai būtu kā būdams, šodien deputātam Buzajevam ir liegtas tiesības aizstāvēties, kaut arī viņš bez panākumiem lūdza gan Mandātu un iesniegumu komisiju, gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju gādāt par to, lai Saeima piešķirtu viņam iespēju aizstāvēt sevi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā viņš to motivēja tā, ka pat viduslaikos un pat visnelabojamākajam noziedzniekam pastāvēja ieradums dot pēdējo vārdu. Mandātu un iesniegumu komisijā gan deputāts to ne ar kādiem argumentiem nespēja motivēt, jo, kaut arī viņš piedalījās šīs komisijas sēdē, bilst kādu vārdu šajā lietā viņam neļāva, rupji aizbāžot deputātam muti.

Vēl vairāk. Mandātu un iesniegumu komisija nodeva Buzajeva lietu Saeimā bez priekšsēdētājas ziņojuma, bez jautājumiem un bez jebkādām debatēm, par ko īpaši ir jāpateicas gan komisijas priekšsēdētājam Maksimova kungam, gan viņa vietniekam Bekasova kungam, gan arī Mandātu un iesniegumu komisijas sekretāram un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Strazdiņa kungam.

Dāmas un kungi! Ja jūs sekojat Mandātu un iesniegumu komisijas “brīnišķīgajai” tradīcijai, balsojiet, aizbāžot apsūdzētajam muti! Jā, jūs nepārkāpsiet Kārtības rulli, bet jābūt taču arī sirdsapziņai.

Sakarā ar iepriekš minēto lūdzu svītrot šo jautājumu no izskatīšanas un atgriezties pie tā izskatīšanas tikai tad, kad mums būs iespēja uzklausīt paša deputāta paskaidrojumus, pat ja viņš ir nogrēkojies, pēc paša Emša un Jēkabsona kunga uzskatiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Bet deputāts Buzajevs pats sev liedza iespēju piedalīties sešās sēdēs, neievērodams likumu.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, izslēdzot no tās darba kārtības 41.jautājumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 72, atturas - 2. Darba kārtība nav mainīta. Paldies!

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valda Dombrovska, Arta Kampara, Artura Krišjāņa Kariņa, Jāņa Reira un Dzintara Zaķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! “Jaunā laika” frakcija ir iesniegusi likumprojektu, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamo paaugstināšanu. Šā likuma pieņemšana nozīmētu ienākumu palielināšanos tieši zemāk atalgotajiem strādājošajiem un personām ar bērniem. Piemēram, persona ar diviem bērniem, jau sākot ar šā gada septembri, uz rokas mēnesī varētu saņemt par 5 latiem vairāk, bet no nākamā gada 1.janvāra - par 10,5 latiem mēnesī vairāk nekā šobrīd. Šie papildu ienākumi ļautu iedzīvotājiem kompensēt pieaugošās inflācijas radītos izdevumus.

Atbalstu “Jaunā laika” priekšlikumam jau ir paudušas gan uzņēmēju organizācijas, gan arodbiedrību pārstāvji. “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts paredz jau šogad divkāršot atvieglojumu par apgādājamo, pielīdzinot to neapliekamajam minimumam. Turpmāk paredzēts katru gadu pakāpeniski palielināt neapliekamā minimuma apmēru: tātad ar nākamā gada 1.janvāri - līdz 28 latiem, bet ar 2006.gada 1.janvāri - līdz 35 latiem un ar 2007.gada 1.janvāri - līdz 40 latiem.

“Jaunais laiks” 2003./2004.gadā ir konsekventi samazinājis nodokļu slogu un uzskata neapliekamā minimuma paaugstināšanu par nākamo loģisko soli, kas būtu jāsper nodokļu sloga samazināšanas virzienā. Šo viedokli “Jaunais laiks” pauda, vēl atrodoties valdībā, un savas domas nav mainījis. Neapliekamā minimuma palielināšana visjūtamāk uzlabotu zemāk atalgoto iedzīvotāju finansiālo situāciju, bet tas savukārt veicinātu iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos un līdz ar pirktspējīgā pieprasījuma pieaugumu sekmētu ekonomikas izaugsmi.

Šobrīd, neskatoties uz atrašanos opozīcijā, “Jaunais laiks” cenšas īstenot šo nodomu. Zīmīgi, ka neapliekamā minimuma turpat vai divkāršošanu jau šogad paredzēja arī Tautas partijas priekšlikumi, no kuriem tā šobrīd izvairās. Tikai pateicoties “Jaunā laika” iniciatīvai paaugstināt neapliekamo minimumu, arī Emša valdība ir sākusi risināt šo jautājumu, tiesa gan, daudz ierobežotāk, nekā to paredz “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts. Ar nožēlu jākonstatē, ka Emša valdība nav paredzējusi atvieglojuma par apgādājamo pielīdzināšanu neapliekamajam minimumam, lai gan tieši šis solis visvairāk atvieglotu nodokļu slogu personām ar bērniem.

Atcerēsimies, ka pēdējo reizi izmaiņas neapliekamā minimuma apjomā tika veiktas 1997.gadā, kad Andra Šķēles valdība to samazināja no 25 uz 21 latu, bet savukārt minimālā alga kopš 1994.gada ir vairāk nekā trīskāršojusies.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairāk nekā pusotru tūkstoti iedzīvotāju iesniegumu ar prasību jau šogad palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem. Par neapliekamā minimuma palielināšanu aktīvi iestājās arī uzņēmēju organizācijas, piemēram, arī Latvijas Tirgotāju asociācija akcijas “Atdodiet 57 latus!” ietvaros izvirzīja prasību palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem.

Tagad par ietekmi uz budžetu. Budžeta ieņēmumi, pieņemot “Jaunā laika” izstrādāto likumprojektu, šogad samazinātos par 3,3 miljoniem latu, nākamgad - par 10,8 miljoniem, 2006.gadā - par 18,2 un 2007. - par 23,5 miljoniem latu.

Lai novērtētu, vai tas ir daudz vai maz, šie skaitļi ir jāsalīdzina ar pēdējos gados veiktās nodokļu sloga samazināšanas fiskālo ietekmi.

Einara Repšes valdība tika veikusi lielāko nodokļu sloga samazinājumu pēdējā laikā, un šī politika ir devusi jūtamu stimulu tautsaimniecības attīstībai. 2003.gadā tika veikta nodokļu samazināšana, kuras fiskālā ietekme bija 50 miljonu latu. Šogad tika veikta nodokļu sloga samazināšana ar fiskālo ietekmi 20 miljonu latu apmērā.

Neskatoties uz nodokļu likmes samazinājumu, 2003.gadā konsolidētajā kopbudžetā mēs iekasējām par 236 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tik straujš ieņēmumu pieaugums nav bijis nevienu gadu. Tātad, salīdzinot šos skaitļus ar “Jaunā laika” priekšlikuma fiskālo ietekmi - 3,3 miljoniem latu šogad, redzam, ka, raugoties no budžeta viedokļa, tas ir pilnīgi realizējams. Protams, šīs izmaiņas ietekmēs pašvaldību budžetus, tomēr to pilnībā var un vajag kompensēt no valsts budžeta. Pašvaldībām šogad būtu jākompensē 2,9 miljoni, un valsts budžeta situācija to ļauj.

Neraugoties uz valdošo partiju nekonsekvenci un izvairīgumu, “Jaunais laiks” tomēr cer uz valdošās koalīcijas atbalstu šim priekšlikumam. Lielākie ieguvēji, ja īstenosim šo sociāli atbildīgo “Jaunā laika” priekšlikumu, būs tieši zemāk atalgotie strādājošie un personas ar bērniem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Nodokļu politikā ir svarīgi redzēt un saprast, kā vajadzētu virzīties tālāk un reaģēt uz notikumiem. “Jaunais laiks” knapi spēj turpināt to pieņemto lēmumu realizāciju, kuri tika pieņemti saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ar sociālo nodokli, bet tas nespēja samazināt zemes nodokli, lai tādā veidā atvieglotu arī zemniekiem maksājumus. Tā bija lieta, no kā tas atteicās. Vienīgais, ko 500 dienu laikā “Jaunajam laikam” izdevās jaunu radīt un pašiem pievienot, ir pievienošanās dažādām Eiropas direktīvām un nodokļu paaugstināšana, pretī saņemot tā sauktās Repšes cenas, kas īstenībā inflāciju, cenu pieaugumu padarīja neredzēti augstu kopš 1997.gada. Un ar to mums ir jārēķinās.

Šīs sekas ir redzamas arī šobrīd. Kopš pagājušā gada aprīļa inflācijas pieaugums kļuva ļoti straujš, un tikai nākamā gada sākumā, mums, manuprāt, izdosies, veiksmīgi darbojoties, šīs lietas samazināt.

Dombrovska kungs, atrazdamies gandrīz 500 dienas ministra amatā, nevienu reizi ne valdībā, ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā publiski netika paudis viedokli par neapliekamo minimumu. Turpretī Tautas partija četras reizes iesniedza šo priekšlikumu, pie tam pat atsauca balsošanu, ļaujot valdībai apspriest šo priekšlikumu, jo tas jūtami skar pašvaldību budžetu. Tas, uz ko Dombrovska kungs atsaucās, ka jautājums par neapliekamo minimumu ir skatāms kopā ar minimālo algu, radās kā protests pret jūsu bezatbildību, liekulību un mazspēju, jo šobrīd, raugoties no nodokļu politikas attīstības viedokļa, neapliekamā minimuma palielināšana un diskusija par iespēju tuvākā vai vidējā termiņā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir nodokļu politikas, Latvijas attīstības un Latvijas labklājības stūrakmens, un šīs debates, man šķiet, ir jāsāk.

Tātad šobrīd Saeimā jau ir iesniegts Latvijas Pirmās partijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījums - priekšlikums, kas jau ir skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūtīja šo likumprojektu valdībai ar prasību iestrādāt to budžetā un uzskatīt par galveno un tuvākajā laikā risināmo jautājumu. Ļauju minēt divus cilvēkus, kas komisijā nobalsoja pret šo lēmumu! Varat minēt, varat domāt! Vārdos nesaukšu. Vēl pirms divām nedēļām šie cilvēki balsoja pret šo lēmumu, bet šodien nāk un šeit runā.

Es saprotu, ka valdība 20.maijā, atbildot uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstuli, pieņēma, Dombrovska kungs, nepārprotamu lēmumu par sistemātisku nodokļu neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kā arī plāno paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādājamiem. Pie tam nevis līdz 40 latiem, kā ļoti pieticīgi piedāvājat jūs, jo jūs savas spējas vērtējāt ļoti tā... bet gan līdz 70 latiem. Tātad īstenībā 70 latu liels neapliekamais minimums katram cilvēkam, kas saņem vismaz minimālo algu, ļautu gadā saņemt reālos ienākumus vairāk nekā 210 latu apmērā.

Tāpēc “Jaunais laiks” bija vienīgais, kas pretojās ar visiem līdzekļiem - ar draudiem, ar šantāžām - , neļaujot koalīcijas partneriem balsot un komisijā neiekļaujot arī Latvijas Tirgotāju asociāciju, kas sāka šo debati un oficiāli aicināja uz preses konferenci visas partijas. Kurš bija no “Jaunā laika” tur ieradies? Neviens nebija! Jūs tas neinteresē, un jūs šo jautājumu pilnībā ignorējat.

Otra lieta. Šis jautājums ir jāskar sarunās ar pašvaldībām - sarunās, kas ir sākušās jau jūsu laikā, bet nevienu reizi jūs neesat par to runājuši ar pašvaldībām. Nevienu reizi! Jaunais ministrs ir strādājis tikai dažus desmitus dienu, bet jau pirmajās sarunās ar pašvaldībām ir skarts šis jautājums.

Es saprotu... mani priecē “Jaunā laika” ierosinājums tanī ziņā, ka tas vienīgais bastions, kas īstenībā pretojās acīm redzamām lietām - iedzīvotāju labklājības palielināšanai un “Repšes cenu” seku likvidēšanai, - beidzot ir kritis, un šobrīd Saeimā - man par to ir pilnīgi pārliecība -,vairs nebūs šīs bezatbildīgās, ietiepīgās, aprobežotās pretošanās, tāpēc es aicinu Saeimu izturēties ar sapratni pret “Jauno laiku”. Ar sapratni, jo viņi ir apzinājušies savus maldu ceļus un lūdz jums piedošanu. Tad akceptēsim šo piedošanu un nodosim šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Jā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komsijai. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artura Krišjāņa Kariņa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Edgara Jaunupa un Pauļa Kļaviņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcija “Jaunais laiks”, lai izpildītu Izglītības likuma prasības, ka pedagogu algai no šā gada septembra ir jābūt vismaz 160 latu, un Pensiju likuma prasības par pensiju indeksāciju divas reizes gadā, iesniedz likumprojektu par grozījumiem Budžeta likumā 2004.gadam. Šajā projektā ir paredzēts 12,1 miljons latu pedagogu darba samaksas palielināšanai un 17 miljoni latu pensiju indeksācijai oktobrī.

Tam paredzētie budžeta ieņēmumi ir 19,1 miljons latu no PVN, 2 miljoni latu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem un 8 miljoni latu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda budžetā jau ir. Gada pirmajos četros mēnešos ieņēmumu prognoze ir pārsniegta par vairākiem desmitiem miljonu latu. Šos ieņēmumus nodrošinājis Valsts ieņēmumu dienests un Muitas pārvalde Kārļa Ketnera un Mārtiņa Tola vadībā, kas jau ir saņēmuši “atzinību” no Emša valdības par savu labo darbu - viņi abi jau ir atlaisti no darba.

Kā lai pārliecina Saeimas valdošo vairākumu no saviem varas augstumiem atcerēties arī par pensionāriem, skolotājiem un pasniedzējiem augstskolās? Laikam jau nedz sabiedrības viedoklis, nedz arī jelkādi mani vārdi jūs nepārliecinās. Tāpēc, kolēģi, lai skan jūsu pašu spārnotās frāzes, kas ir teiktas no šīs tribīnes 5.februārī, diskutējot par Izglītības likumu!

Dzintars Ābiķis (Tautas partija): “Ar tik traģisku attieksmi pret skolotājiem es sen neesmu Saeimā saskāries. Katru gadu valdība ir grozījusi budžetu vasarā un grozīs arī šoreiz. Tiešām, ja mēs atkāpjamies no šīs normas, skolotāju reālā alga šogad samazināsies. Vai tiešām mēs to gribam?”

Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmā partija): “Jautājums ir par to, vai ir nauda. Tie ir meli, ka naudas nav. Es domāju, ka tā ir apzināta politika - maldināt sabiedrību, jo reāli nauda ir. Un tieši tāpēc es aicinu pēc iespējas ātrāk pateikt, ka pedagogu algas nebūs tās, uz kā rēķina mēs mēģināsim taupīt.”

No zāles deputāts Leopolds Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienība): “Bravo!”

Silva Golde (Tautas partija): “Būtu labi, ja mēs šeit sarunātos godīgi un atklāti - vispirmām kārtām no valdības puses un Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Latvija ir parlamentāra valsts, kur vispirms tiek ņemts vērā likuma pants un burts un tikai pēc tam rēķināta nauda. Skolotāju algām nauda ir jāatrod.”

Gundars Bērziņš (Tautas partija): “Mēs kategoriski iebilstam pret to, ka augošas ekonomikas apstākļos, ļoti straujas inflācijas apstākļos skolotājiem netiek palielināta alga.”

Un rezumē Jānis Lagzdiņš (Tautas partija): “Mēs noteiksim, ka skolotāju minimālā alga 160 latu apmērā būs spēkā no 1.septembra. Mēs, Tautas partijas frakcija, atbalstīsim attiecīgos budžeta grozījumus. Vai arī mēs paši tos iesniegsim, ja valdība to nedarīs. Tautas partijas frakcija atbalstīs budžeta grozījumus un paredzēs finansējumu šīs normas realizācijai.”

Kādas sirsnīgas rūpes par skolotājiem! Godātie deputāti! Neaizmirsīsim viņus ne tikai vārdos, bet arī darbos, neļausim ministram Spurdziņam runāt par budžeta grozīšanu tikai septembrī, ļausim skolotājiem saņemt likumā jūsu pašu noteikto!

Atcerēsimies arī par pensionāriem, kam pensiju indeksācijas rezultātā jāsaņem vidēji 4,5 lati klāt pie pensijas!

Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība! Kā būtu, ja vienreiz jūsu vārdi sakristu ar darbiem? Vai tā jums pašiem nebūtu vienreizēja un patīkama sajūta? Februārī jūs bijāt “par”, solījāt. Tagad - izdariet!

Šis balsojums arī parādīs, vai mums vispār vēl ir arī kreisā opozīcija, kas teicās cīnīties par sociālajiem jautājumiem. Cīnīsimies! Te jums ir iespēja parādīt, vai jūs esat skolotāju un pensionāru pusē vai arī jūs jau pilnībā kalpojat oligarhiem valdībā.

Pāris vārdu Bērziņa kungam, kurš tūlīt nāks, lai no šīs tribīnes - nu, droši vien tāpat kā iepriekš - apsaukātos, un kaismīgi stāstīs, ka pie visa ir vainīga Repšes valdība un Šadurskis. Bērziņa kungs, nestāstiet sabiedrībai, kāpēc ir slikti! Esat pie varas, izdariet, lai ir labi!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš ir pieteicies runāt “pret”.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Man ilgi bija šaubas, domājot par Šadurska kungu, kam viņš ir derīgs. Kā ministrs viņš ir nederīgs. Šobrīd es, noklausoties viņa teikto, redzēju, ka viņš jau pats piedāvāt neko nemāk. Jūs visi taču redzējāt, - viņa runa sastāvēja no citātu lasīšanas. Jums, Šadurska kungs, ir ar Kantānes kundzi jāparunā: vai nu uz teātri iesiet strādāt, vai bērniem pasakas lasiet! Tur es redzu jums labu pielietojumu.

Par pensijām. Nesen Saeima balsoja par grozījumiem likumā par pensijām. Par motivāciju kalpoja tas apstāklis, ka ir ļoti strauja inflācija - un it sevišķi pagājušajā gadā. Saistībā ar to, ka pirmās nepieciešamības precēm cenas pieauga vairāk nekā par 6%, Tautas partijas frakcija iesniedza grozījumus - paredzēja pensiju indeksāciju inflācijas vai cenu kāpuma gadījumā lielāku par 3% (divreiz gadā). Saeima šo priekšlikumu atbalstīja, un par to mums jāpateicas Latvijas Pirmajai partijai, kas toreiz bija koalīcijā, bet vairs nepakļāvās bezatbildīgajai šantāžai un pieņēma šo likumprojektu.

Un nevajag draudēt pensionāriem! Jūs toreiz teicāt, ka to nevar pieņemt... Pajautājiet jebkuram pensionāram, vai viņi ar 1.maiju saņem šīs pensijas! Un indeksācija, pastāvot šai valdībai, jau pusgada laikā ir tikpat liela, cik pagājušajā gadā bija visa gada laikā, tikai nedaudz atpaliek no tā... Un novembrī paredzētā indeksācija ir 4 lati 30 santīmi. Līdz ar to šogad šai valdībai izdosies pensijas palielināt par 6,5 latiem.

Par Izglītības likumu. Es domāju, ka Izglītības likuma sakarā šīs debates un bezatbildība no Šadurska kunga puses bija tāda, ka pretēji valdības viedoklim tika iesniegts uz trešo lasījumu priekšlikums - Izglītības likumā atteikties no skolotāju algu palielināšanas un sasaistes ar minimālo algu. Tas notika šā gada februārī. Budžets jau bija pieņemts, Šadurska kungs! Tas, ka jūs, kas bijāt ministrs, dažas dienas pēc ministra pienākumu pildīšanas teicāt, ka jūs to gribējāt un ka tas nav ielikts budžetā, - tas apliecina pilnīgu jūsu mazspēju. Es saprotu partiju “Jaunais laiks” - saprotu, kāpēc, kad tika apspriesta jūsu iespēja kandidēt uz darbu Eiropas Parlamentā, jūs tikāt izbrāķēts. Nu, nevar uz Eiropas Parlamentu virzīt tik mazspējīgu cilvēku, kas var tikai citēt citu teikto!

Tāpēc es gribu pateikt pilnīgi droši tiem, kas klausās: pensionāri ar 1.maiju saņem šīs pensijas. Ar 1.novembri jūs, pensionāri, saņemsiet vidēji 4 latus 30 santīmus klāt pie pensijas, un šā gada indeksācija būs pati lielākā kopš neatkarības atjaunošanas. Es ar pilnu atbildību apgalvoju, ka ar 1.septembri skolotāji, pedagogi, saņems algu, kas nebūs mazāka par divām minimālajām algām. Tātad pedagogi ar 1.septembri saņems 20 latu pielikumu.

Un tāpēc es domāju, ka tas ir diezgan bezatbildīgi - šobrīd par šīm lietām runāt, jo šeit ir atkal... Šīs ir tās jūsu vājās vietas. Jūs pirms dažām dienām balsojāt pret to, bezatbildīgi maldinājāt pedagogus. Un to, ko jūs gribējāt... Šadurska kungs, jūs jau gribējāt izņemt!... Saeima jau tikai nosargāja, lai pedagogi netiktu apdalīti un šīs naudas tiktu saņemtas.

Un par Šadurska kunga veikumu izglītības un zinātnes ministra amatā. Kas tad ir palicis pēc jums? Atteikšanās no stabila pedagogu algu pieauguma, jo nav pieņemti ne grozījumi, ne noteikumi par tālāko, atteikšanās no skolu modernizācijas, atteikšanās no sporta zāļu celtniecības, sporta budžeta samazināšana divus gadus pēc kārtas, Latgales programmas samazināšana, atteikšanās no izlaidumiem, vēlme palielināt skolotāju stundu likmi (tajā jautājumā jums gan, tā teikt, ātri ierādīja vietu!), vēlme atteikties no valsts finansētām budžeta vietām augstskolās, haoss ar izglītības reformas ieviešanu... Jo, atsakoties no tāda skaidra formulējuma, ka pamatapmācība notiek valsts valodā, jūs esat radījis situāciju, ka pēdējais posms, kad jāsāk ir mācīt vēl papildus divus priekšmetus, kaut gan sen jau ir veikti citi posmi, jums izrādījās nepārvarams šķērslis. Tāpēc tas nu ir jūsu veikums - tas “sausais atlikums”, kā iepriekšējais premjers vērtēja šo darbību.

Tāpēc es valdošās koalīcijas vārdā un savā vārdā droši varu vēlreiz apgalvot, ka likumprojekts, kas ir sagatavots, šobrīd nav atbalstāms, jo tas ir izstrādāts nekvalitatīvi, tas paredz mazāku pensiju indeksāciju, nekā paredz valdība. Taču pensiju indeksācija būs 1.novembrī, turklāt tā būs vislielākā pēdējos gados, un skolotāji ar 1.septembri saņems par 20 latiem lielāku algu.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 46, atturas - 7. Likumprojekts nav nodots komisijai. (Starpsauciens: “Kauns!”)

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu - Aigara Kalvīša, Jāņa Estas, Raimonda Paula, Brieža, Pietkeviča un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu šā gada 27.maija sēdē izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu uz 30 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - 5. Tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 10.02.

Paziņojumam vārds deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas locekļus lūdzu pulksten 9.35 uz Juridiskās komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus uz sēdi pulksten 9.35.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 10.02. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Fjodorova, Solovjova, Deņisova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā šo likumprojektu, lai grozītu likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Sakarā ar ko mēs šos grozījumus piedāvājam? Vēl līdz šim brīdim nav atrisināts jautājums par to, kā nākamgad - no 1.janvāra - dzīvos denacionalizēto māju īrnieki, kam ir vecie īres līgumi un kam tiks atcelti īres maksas “griesti”. Būs, tā teikt, bezizmēra īres maksa! Mēs piedāvājam tādu risinājumu: ja šiem denacionalizēto māju īrniekiem ir tikuši piešķirti privatizācijas sertifikāti un ja viņu ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz 200 latus, un ja viņiem ir vecie īres līgumi, tad valsts saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” kompensē viņiem sertifikātu nominālvērtību, un šādā gadījumā šie īrnieki varēs paši nopirkt... vai nu nopirkt šeit, Latvijā, sev dzīvokli, vai kaut kā samaksāt īri. Šādā gadījumā mēs atrisinātu daļu no šīm problēmām.

Diemžēl es redzu, ka jautājumu par denacionalizēto māju īrnieku likteni risināt Saeima vēl līdz šim momentam negrib. Mēs jau piedāvājām vienu risinājumu. Mēs piedāvājām noteikt moratoriju, tas ir, uz kādu laiku atstāt īres “griestus” vēl šajā likumā. Saeima tam nepiekrīt. Nu, ja nu Saeima nepiekrīt tam, tad, lūdzu, atbalstiet šo mūsu priekšlikumu. Mēs tādējādi atrisinātu daļu no šo īrnieku problēmām. Un neaizmirstiet tikai vienu - saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” sertifikāta nominālvērtība ir noteikta šāda: celtniecības vidējā izmaksa puskvadrātmetram no dzīvokļa kopplatības... Un pašreiz tā ir 153 lati.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 32. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Fjodorova, Solovjova un Deņisova iesniegto likumprojektu “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir otrais mūsu frakcijas priekšlikums. Šajā gadījumā mēs gribam, lai Saeima ratificē pārstrādāto Eiropas sociālo hartu ar paskaidrojošo pielikumu.

Jau sen Latvija ir pievienojusies 1968.gada hartas dažiem pantiem, bet tā harta jau vēlāk tika pārstrādāta un tur tika ieliktas dažas jaunas normas, kuru nav vecajā hartā.

Šā gada 1.maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Visa sociālā sfēra, visas sociālās lietas, kā to ļoti labi var saprast Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, palika mūsu valsts ziņā. Mēs ierosinām ratificēt šo hartu un uzņemties uz sevi šo atbildību - gādāt par mūsu valsts iedzīvotāju labklājību un sociālajām lietām tā, kā par to domā visā Eiropā.

Lūdzu nobalsot par šo mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 39, atturas - 35. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Vai deputāte Ina Druviete vēlas runāt par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Mēs lūdzam nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka minēto likumprojektu nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Annas Seiles, Guntara Krasta un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Likums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanas kārtību” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Pagājušajā nedēļā Saeima samērā lielā vienprātībā lēma par šo jautājumu - par Valsts drošības komitejas materiālu publicēšanu jeb tā saucamo čekas maisu nodošanu atklātībai. To varbūt varēja darīt pirms 13 gadiem, bet - labāk vēlu nekā nemaz!

Neapšaubāmi, ka pašreizējā situācijā, kurā arī divi nākamie jautājumi saistīti ar šiem pašiem VDK materiāliem un skar amatu ierobežojumu turpmāko likteni, es domāju - un tāds ir arī mūsu visas frakcijas viedoklis -, ka Saeimai nav jāatkāpjas no savas gribas, kas izteikta pagājušajā sēdē. Tomēr jāpievērš uzmanība vārdam “publicēšana”, kas diemžēl nepaskaidro neko tuvāk. Likuma 18.pantā izdarītie grozījumi - ir runa par publicēšanu - neuzliek nevienai iestādei par pienākumu veikt vai neveikt šo publicēšanu, nepasaka, vai šī publicēšana notiks pēc gada vai pēc 10 gadiem, vai pēc 20 gadiem.

Protams, pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas jebkura privātpersona vai juridiska persona varētu vērsties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, lai iegūtu tos vai citus materiālus. Tomēr ne likumdevējs, ne valsts nevar uzņemties atbildību par to, ka kāds visā pilnībā un pietiekami zinātniski un korekti publicēs šos materiālus. Viena fiziskā persona var publicēt aģentu uzvārdus, kuri sākas ar burtiem “A” un “B”, cita var publicēt uzvārdus, kas sākas ar burtiem “C” un “D”, un vēl kāda cita var publicēt kādas citas izdevīgas, interesantas vai tīkamas lietas. Taču tajā pašā laikā var notikt arī tā, ka neviens nepublicē kādas citas šo atlikušo dokumentu sastāvdaļas.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un citu iestāžu speciālisti uzskata, ka to pāri palikušo politisko vai ideoloģisko aktīvo aģentu skaits, kuru uzvārdi ir sameklējami šajos maisos, ir salīdzinoši ļoti niecīgs, taču slēpšana tikai radītu iespaidu, ka tur ir varbūt daudz kas vairāk, un tie, kas slēpj, neizskatītos labāki par tiem, kurus slēpj.

Šajā sakarībā uzskatām, ka Saeimai ir jāprecizē pagājušajā sēdē pieņemtais. Un vislabākais risinājums, mūsuprāt, būtu īpašs likums par Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanas kārtību. Tas nav arī nekādā pretrunā ar divus jautājumus uz priekšu skatāmo Valsts prezidentes ierosinājumu atgriezties pie šā likuma atkārtoti, jo arī viņas sacītajā (otrajā rindkopā) ir šādi vārdi: “Uzskatu, ka sabiedrībai ir būtiski zināt arī mūsu valsts vēstures sarežģītās un dramatiskās lappuses. Cilvēkiem ir tiesības uzzināt patiesību par Valsts drošības komitejas darbību Latvijā, tajā skaitā par tās aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticības personām.” Tiktāl Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Mūsu frakcija uzskata, ka vislabāk būtu vadīties pēc likuma par Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un tā tālāk (ar šo ļoti garo nosaukumu), kura 3.pants sīki uzskaita visas amatpersonas, kādas ir bijušas Valsts drošības komitejā, jo ne tikai ārštata darbinieki un aģenti, bet arī VDK štata darbinieki, kas ir pildījuši daudz nozīmīgāku funkciju, būtu pelnījuši, lai viņus publicētu tādā apjomā, kādā Latvijas valstī, tās dažādajos arhīvos un dokumentu glabātavās, līdz šim tas ir bijis pieejams. Protams, viens no iebildumiem var būt tas, ka šie dokumenti nav pilnīgi, un es baidos, ka, jo vairāk gadu paiet, jo tie ir mazāk pilnīgi. Taču, ja mēs saprotam, ka runa ir par vēsturisku izdevumu, nevis par kādu tiesas apsūdzības slēdzienu, tad jāteic, ka vēsture nekad nav pilnīga, un labāk lai šī vēsture ir daļēji pieejama sabiedrībai, nekā tā tiek ilgi un, jāteic, ar visai vāju politisko motivāciju slēpta!

Mēs uzskatām, ka dažādu privātu izdevumu vietā par pamatu būtu liekams valsts oficiāls izdevums, uzticot to Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, kurš sadarbībā ar citu iestāžu speciālistiem un vēsturniekiem varētu izdot nopietnu zinātnisku izdevumu, kurā pamatotu gan to, ka ir šīs dažādās darbinieku kategorijas, gan to, kāpēc kādi materiāli ir Latvijas rīcībā, bet kādi nav, gan to, cik augsta ir šo dokumentu ticamības pakāpe. Šāds izdevums varētu būt arī pamats tālākiem citiem pētījumiem, zinātniskiem komentāriem un citiem izdevumiem. Taču valstij nebūtu šī publicēšana jāatstāj pašplūsmā, jo tas faktiski nozīmētu to, ka nebūtu nedz kvalitatīvas publicēšanas, nedz arī notiktu šī publicēšana tuvākā nākotnē, bet varbūt tikai kaut kad bezgalīgi tālā nākotnē, kā to diemžēl pieļauj pagājušajā sēdē pieņemtais likuma grozījums, ko Valsts prezidente nav izsludinājusi.

Uzskatām, ka mūsu piedāvātais likumprojekts, kas ir ar tikai diviem punktiem, varētu būt pietiekami laba bāze šāda speciāla likuma izstrādāšanai, un daļu no sīkākām regulācijām un noteikumiem varētu izstrādāt Ministru kabinets. Jo publicēšana, kas ir saistīta ar finansēm un citām niansēm, nebūtu varbūt visā pilnībā un ļoti sīki un detalizēti aprakstāma atsevišķā likumā.

Aicinu Saeimas deputātus šo likumprojektu nodot komisijai, jo tas būtu tikai atbilstoši tam, par ko mēs esam balsojuši arī pagājušajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt “pret”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis dokuments, kas tiek piedāvāts mums apspriešanai, ir ļoti liekulīgs, jo faktiski ar to tiek liegta pieeja tā saucamajiem čekas maisiem. Kāpēc? Tāpēc, ka frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izstrādātais likumprojekts, šā likumprojekta 1.pants, noteic, ka jāpublicē ir visi dokumenti, kas saistīti ar čekas ziņotājiem. Šo dokumentu, godātie kolēģi, ir ļoti daudz! Un, lai visus šos dokumentus publicētu, ir jāizdod desmitiem sējumu! Tautas partijas izveidotā darba grupa iepriekšējās Saeimas laikā izvērtēja - profesionālu ekspertu klātbūtnē, ar ekspertu piedalīšanos, izvērtēja - šo čekas maisu un citu ar represijām saistīto lietu publicēšanas iespēju. Tā kā šo dokumentu ir ļoti daudz, nav iespējams visus tos publicēt par valsts budžeta naudu. Taču ir iespējams rīkoties tā - un tā mums jārīkojas! -, kā mēs nobalsojām iepriekšējā Saeimas sēde, - proti, ka ikvienam ir pieejams ikviens ar čeku saistīts dokuments. Ir pieejams! Un šie cilvēki, zinātnieki vai citi interesenti, ja viņi vēlas, var tos publicēt likumā noteiktā kārtībā, tādā kārtībā, kāda šobrīd mūsu valstī pastāv attiecībā uz jebkuru arhīvos esošu dokumentu publicēšanu. Bet jūs, “tēvzemieši”, ierosināt faktiski uz valsts budžeta rēķina publicēt desmitiem un pat simtiem sējumu! Tas nav fiziski iespējams. Faktiski jūs torpedējat pieejamību tā saucamajiem čekas maisiem. Turklāt jūs ar savu likumprojektu ar tā 2.punktu ierosināt noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kaut kādu mistisku kārtību. Tātad būs kaut kāds filtrs - būs cilvēki, kuri caurskatīs šos dokumentus, tos kaut kā sagrupēs. Acīmredzot būs tādi dokumenti, kurus nedrīkstēs publicēt. Tautas partijai nav pieņemama šāda publicēšana. Mēs neatbalstām šādu pozīciju. Mēs atbalstām iepriekšējā Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 64, atturas - 1. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Pirms mēs turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 27.maija sēdē - iekļaut pēc otrās sadaļas “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu” lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Iebildumu nav!”)

Deputāte Ina Druviete ir pieteikusies runāt “pret”. Lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Šis balsojums nebūs par Alekseju Loskutovu. Šis būs balsojums par Saeimas pašcieņu. Saeima drīkst pieņemt lēmumu tikai tad, ja tā ir rūpīgi izvērtējusi pieejamos argumentus un ja tās rīcībā ir plaša informācija, kā arī ir gūtas atbildes uz jautājumiem, kas varētu būt svarīgi lēmuma pieņemšanas motivācijai. Šajā gadījumā tas tā nav.

Frakcijai “Jaunais laiks” nav bijusi iespēja uzklausīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amata kandidātu, tāpēc mūsu rīcībā nav informācijas, kuru mēs būtu vēlējušies iegūt. Neesam arī uzdevuši kandidātam jautājumus, kurus uzskatām par svarīgiem. Šīs ziņas iegūt no preses materiāliem nav bijis iespējams. Un tāpēc mēs vēlētos uzdot kandidātam vairākus jautājumus.

Piemēram, būtu ļoti svarīgi zināt, vai viņa 1991.gadā aizstāvētā disertācija varēja tikt izstrādāta bez piekļūšanas konfidenciālai PSRS iekšlietu iestāžu informācijai. Vai tajā skolā studēt adjunktūrā un iegūt zinātnes kandidāta grādu varēja arī personas, kuras nebija PSKP biedri vai kandidāti? Vai Loskutova kungs ir bijis PSKP biedrs vai kandidāts, un vai šāds statuss saglabāts arī pēc 1991.gada 13.janvāra?

Vēl, protams, mēs vēlētos uzzināt, vai brieduma gados, beidzamo septiņu gadu laikā, Aleksejs Loskutovs ir mainījis savu viedokli par publiskai personai pieļaujamo atklātības pakāpi savas intīmās dzīves izklāstā. Viņa intīmā dzīve neinteresē nevienu - esiet par to droši! -, bet mūs interesē, vai persona, kurai varētu būt patoloģiska tieksme uz atklātību, neizmantos savā rīcībā esošo konfidenciālo informāciju, lai gluži vienkārši paustu savu zināšanu līmeni, kas šajā gadījumā varētu pārsniegt sabiedrības vidējo informētības pakāpi. Redziet, jebkuras šaubas nāk par labu tikai apsūdzētajam. Šajā gadījumā Loskutova kungs nav apsūdzētais, viņš ir kandidāts uz ļoti nopietnu valsts amatu. Un šaubu nedrīkst būt. Saeimai ir jābūt pilnīgi pārliecinātai, ka mēs tik tiešām izvēlamies pašu labāko kandidātu no visiem iespējamajiem un ka viņa rīcībā esošā informācija ir pieejama arī cilvēkiem, kas atbildīgi lems par viņa izvirzīšanu. Šaubas par amata kandidātu ir slikta zīme, un nedot iespēju šīs šaubas pārvarēt - tā ir vēl sliktāka zīme. Un tāpēc es aicinu Saeimu nepieņemt pārsteidzīgu lēmumu un dot iespēju frakcijai “Jaunais laiks” un arī citiem deputātiem mazināt savas šaubas par kandidāta piemērotību un aicinu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā pēc kandidāta rūpīgas izvērtēšanas frakcijās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 32, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas izsludinātajā šā gada 27.maija sēdes darba kārtībā - iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (izskatīšana pirmajā lasījumā) pirms sadaļas “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”, tātad tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” izskatīšana pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 829. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 19, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 19, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

M.Segliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Kolēģi, ja neviens neiebilst, aicinu pieņemt likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi... Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

M.Segliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs pulksten 10.45. Izskatīšanas laiks - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3.jūniju.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?

V.Agešins. 21.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsot par deputāta Valērija Agešina priekšlikumu: 3.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas laiks, izskatīšana - 21.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 73, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks ir šodien, 27.maijā, pulksten 10.45, izskatīšana - šodien, 27.maijā, sēdes laikā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Otrreizējā caurlūkošana.

Saskaņā ar Kārtības rulli likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Lūdzu Juridiskajai komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Ir ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt 3.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 3.jūnijs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Pabrika, Rugātes un citu priekšlikumu veikt balsojumu par Loskutova iecelšanu par KNAB priekšnieku ar balsošanas zīmēm.

Vai deputāts Einars Repše ir pieteicies runāt par balsošanas procedūru? Nē.

Lūdzu, cienījamie deputāti, balsosim par balsošanas veikšanu ar balsošanas zīmēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - 10. Balsošana notiks ar balsošanas zīmēm.

Balsu skaitītāju vārdā, lūdzu, deputāte Jevgenija Stalidzāne par balsošanas procedūru! (Starpsaucieni: “Debates!”)

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad balsošana notiks sakarā ar Saeimas Prezidija lēmumu, un Prezidija lēmumā ir paredzēts, ka Saeimas deputāti pa divi tiek aicināti Mazajā zālē, kur balsu skaitītāji izsniedz katram deputātam personiski vienu noteiktas formas vēlēšanu zīmi un vēlēšanu aploksni. Šajā gadījumā vēlēšanu zīmē ir ierakstīts viens kandidāts. Izsakot savu attieksmi, jāievelk krustiņš lodziņā vai nu “par”, vai “pret”. Par nederīgu tiek uzskatīta tā vēlēšanu zīme, kurā vienlaikus atzīmēts gan “par”, gan “pret” vai nav atzīmēta ne atbilde “par”, ne “pret”, vai arī ir izdarītas papildu atzīmes, vai zīme kā citādi ir iezīmēta nolūkā padarīt iespējamu deputātu vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu.

Tātad, saņemot šo balsošanas zīmi, deputāts ieiet kabīnē un izdara savu atzīmi, un pēc tam šo vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē.

Tātad lūdzu balsu skaitītājus uz Zaļo zāli, lai sagatavotos balsošanai, bet deputāti pēc signāla tiks aicināti caur šīm durvīm uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates mēs sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ērikam Zundam. Lūdzu!

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas ir Latvijas un Lielbritānijas - Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu sadarbības grupas locekļi, lūdzu, pulcēties uz neilgu sēdi Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Pretkorupcijas komisijas locekļi, aicinu jūs uz pavisam īsu sēdi Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas locekļi! Pulksten 10.50 notiks Juridiskās komisijas sēde!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valdis Dombrovskis un Ģirts Valdis Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, tiksimies sēžu zālē pēc pārtraukuma pulksten 11.00!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim darbu ar debatēm par lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”!

Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Kolēģi! Loskutova kungs! Redziet, Loskutova kungs jau varbūt nemaz nav slikts cilvēks un ir labs pasniedzējs, lai gan, protams, ir arī jautājumi, kurus mēs labprāt viņam uzdotu un precizētu, kā to šeit jau izklāstīja Druvietes kundze, bet visumā, kā ja teicu, viņš varbūt nav slikts cilvēks. Šeit vairāk nākas aizdomāties par tiem iemesliem, kāpēc tieši Loskutova personība ir tik ļoti tīkama valdošajai koalīcijai pretstatā sabiedrības atbalstītajai Jutai Strīķei, kura ir tik ļoti netīkama valdošajai koalīcijai, valdošajai elitei.

Un te nu mums nākas atcerēties to manu viedokli, arī neatkarīgo ekspertu viedokli, tajā skaitā to cilvēku viedokli, kuri piedalījās atlases konkursā, kuri skaidri un gaiši saka, ka Loskutova kungs, būdams akadēmisks cilvēks, būdams pasniedzējs, vairāk pārstāvēs tā saucamo novēršanas un preventīvo spārnu. Viņš vairāk nodarbosies ar rokasgrāmatu, varbūt koncepciju vai stratēģiju rakstīšanu, nevis ar reālu korupcijas apkarošanu. Turpretī Juta Strīķe pārstāv tieši šo Latvijai šajā stadijā tik ļoti nepieciešamo korupcijas apkarošanas stratēģiju, ideoloģiju un spārnu.

Tātad mēs varam secināt, ka šobrīd valdošajai koalīcijai ir kategoriski nepieņemams, ka korupcija tiktu reāli, enerģiski apkarota. Un mēs varam tikai aizdomāties par tiem patiesajiem iemesliem - kādēļ.

Redziet, klīst dažādas baumas! Un tās baumas ir tādas, ka šobrīd valstī tiek zagts tā, kā vēl nekad agrāk. Klīst baumas, ka, piemēram, skandalozie robežbūves līgumi visi ir atpakaļ ierindā, ka policijas ēkas, piemēram, Liepājā, rekonstrukcijas skandalozie plāni atkal ir... Un tā tālāk. Klīst arī baumas - man diemžēl, esot opozīcijas deputātam, nav iespēju tās pārbaudīt, ko mēs noteikti darītu, ja mēs būtu valdībā -, bet klīst arī baumas, ka valdošā elite ir izstrādājusi dažādas Eiropas fondu tā saucamās apguves ļoti precīzas shēmas, kur šī naudiņa, tie daudzie miljoni, kas nāks un ko Latvija būtu varējusi izmantot savas tautsaimniecības attīstībai, īstenībā aizies dažu politiski ietekmīgu cilvēku kabatās. Un, protams, tādos apstākļos šādai uz personiskās saimnieciskās ieinteresētības balstītai politiskajai konjunktūrai nav izdevīga vai ir pat bīstama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja, kura varētu reāli izmeklēt, reāli un objektīvi izskatīt izdarītos noziegumus - gan tos, kas ir izdarīti pagātnē, gan arī tos, kas varbūt tiek plānoti nākotnē. Un tāpēc par katru cenu, absolūti neskatoties uz sabiedrības viedokli, pilnībā to ignorējot, Juta Strīķe ir “jānoņem no trases” un viņas vietā jāieliek acīm redzami citādi strādājošs, citādi domājošs un valdošajai koalīcijai netraucējošs Aleksejs Loskutovs.

Nu, protams, šobrīd tiek acīm redzami spēlēts uz visu banku. Sabiedrības viedoklis tiek absolūti ignorēts. Jā, protams, ja valdošo koalīciju un politiku vada savtīgi un ekonomiski motīvi, tad neko citu mēs nevaram arī gaidīt, bet valdošajai elitei tomēr vajadzētu atcerēties, ka tauta nav muļķe. Tauta visu to novērtē. Un būtu varbūt pārdroši cerēt, ka pietiks ar to vien, ka daļu no sazagtās naudas novirzīt kādai ļoti enerģiskai un smadzenes skalojošai reklāmas kampaņai pirms kārtējām vēlēšanām, lai atkal būtu zirgā, lai atkal dabūtu pietiekamu mandātu skaitu, lai turpinātu apsaimniekot Latviju tā, kā ienāk prātā.

Atcerēsimies tautas parunu, ka, jā, var muļķot daļu tautas visu laiku, var muļķot visu tautu kādu laiku, bet nevar muļķot visu tautu visu laiku!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir ļoti nopietns, jo mēs zinām, ka korupcija ir zēlusi un zeļ ārkārtīgos apmēros. Un vienreiz par visām reizēm tai būtu jāķeras pie rīkles un jāaizžņaudz. Nožņaugt to pilnībā nav izdevies gandrīz nevienā valstī, bet aizžņaugt tai kaklu, lai trūktu elpas, gan vajadzētu. Diemžēl viss tas, kas šajā sakarā ir noticis šobrīd, kad esam nonākuši pie balsošanas, liecina par to, ka neesam varējuši vai neesam gribējuši atrast pašu spēcīgāko cilvēku, kas varētu ar šīm lietām mēģināt tikt galā.

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka konkurss nu patiešām bija viens liels teātris, un kāpēc, jājautā, bija vajadzīgs rīkot šo konkursu, ja konkursa rezultātus neņēma vērā? Jūs man pasakiet, kā tas varēja būt un kāpēc tas tā notika? Konkursa rezultātā ar balsu vairākumu uzvarēja Strīķe. Varētu būt kāds cits, varbūt varētu nebūt Strīķes uzvārds, teiksim, Vilka kungs, bet trīs nobalsoja par Strīķi, par Loskutova kungu - 2 un par Vilka kungu - 1. Tātad Ministru kabinetā vajadzēja stāvēt priekšā vienam konkursa uzvarētājam, bet nē, atnāca visi trīs, un tad valdība izvēlējās. Tad, es atvainojos, kāpēc netika uzaicināti visi, kuri piedalījās šajā konkursā? Un tad Ministru kabinets būtu izvēlējies no viņiem visiem. Tas būtu viens un tas pats. Lūk, tā norisa šis teātris! Ļoti žēl!

Vakar jūs liela daļa, zinot, ka šodien notiks Saeimas sēde, ieinteresēti skatījāties raidījumu televīzijas 1.programmā, ko vadīja žurnālists Dombura kungs, un tur par šīm lietām tika runāts no dažādiem aspektiem.

Es šodien būtu gribējis, lai tribīnē nāk kāds no pozīcijas, - nevis mēs, bet kāds no pozīcijas - un pierāda, ka Loskutova kungs tomēr ir tas labākais, ko mēs varējām atrast - ko valdība un šā konkursa komisija varēja atrast. Bet nenāk nez kāpēc!

Kalvīša kungs vakar šajā pārraidē teica, ka balsos par Loskutova kungu tāpēc, ka neesot bijis atrasts pats labākais. Tātad iznāk tā, ka arī Loskutova kungs nav pats labākais. Tā es saprotu. Vai tad mēs esam tik nevarīgi? Vai mums patiešām ir tik maz drosmīgu cilvēku? Jo tur būs vajadzīga drosme, lai ķertos pie rīkles īstajiem korumpantiem visaugstākajos līmeņos.

Nevaram atrast? Ļoti bēdīgi! Ļoti bēdīgi, ka mēs nevaram atrast. Un konkursā, redziet, uzvarēja tikai tie cilvēki, kuri šobrīd jau ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, to skaitā Loskutova kungs, kuram, protams, bija visas iespējas sevi apliecināt kā zinošu cilvēku šajā jomā, jo viņš ir teorētiķis. Šo teoriju viņš varēja likt praksē, bet diemžēl tas nav pierādījies, un tā nu mēs stāvam, es gribu sacīt, atkal pie sasistas siles.

Jūs redzējāt arī tautas noskaņu, kuru mēs, deputāti, nedrīkstētu neņemt vērā, jo vai tad mēs tikai reizi četros gados, kad būs vēlēšanas, atkal lūgsim tautu par mums balsot un izprast mūsu vēlmes vai tās vēlmes? Bet nē! Vakar gandrīz vienbalsīgi visi bija... tauta bija pret Loskutovu. Tikai daži, pavisam nedaudzi, viņu atbalstīja.

Ko es gribu ar to pateikt? To, ka mēs diemžēl neesam izraudzījušies spēcīgu kandidātu. Es saprotu, ka šodien pozīcija ar “sarkano” atbalstu viņu apstiprinās, jo viņi ir jau izteikuši atbalstu šim kandidātam... Loskutova kungs tiks apstiprināts. (Starpsaucieni.)

Nu var jau būt, lai Dievs dod, ka Loskutova kungs ķersies klāt pie šīs lietas, ko līdz šim brīdim viņš nav darījis vai diemžēl nav pierādījis to. Strīķes kundze - gluži otrādi! - to pierādīja. Jā, viņai gan neizdevās īstos paņemt pie rīkles, bet viņa strādāja ne visai ilgu laiku, un vakar arī eksperti šajā pārraidē, kuru es pieminēju, atzina, ka ir labas iestrādes, ka bija labi sākts un varēja būt arī labs turpinājums, bet diemžēl tā nenotika. Lūk, tā! Varētu jau par šo lietu runāt no daudziem un dažādiem aspektiem.

Man šodien žurnālisti tepat pārtraukumā jautāja - citādi es nebūtu pat runājis par to -, vai mani nemulsina fakts, ka Loskutova tēvs ir strādājis Centrālajā komitejā, vadījis nodaļu. Es teicu: “Protams, mulsina!” Jo tautā saka, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, bet es ceru, ka Loskutovs, jaunākais, ir kritis tālāk “no ābeles” un ka viņu interesē, tā sakot, Latvijas un tās tautas lietas. Taču mani tas mulsina... Protams, ka mulsina, un es tā arī teicu.

Lūk, tādas ir manas pārdomas šodien, runājot par šo balsojumu. Diemžēl mēs, draugi mīļie un valdība, neesam izdarījuši visu, lai atrastu vienu no galvenajām figūrām šajā valstī, kas beidzot ķertos klāt korumpantiem un valsts izzadzējiem, jo ne velti mēs ik dienas visos līmeņos runājam, ka valsts ir izzagta, ka turpinās tās izzagšana un ka droši vien nākotnē vēl turpināsies. Vajadzēja mums atrast šādu cilvēku! Žēl, ka tas nav izdarīts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kad notiek kaut kas ne uzreiz saprotams, tad vienmēr ir jautājums - kāpēc. Kāpēc Emša valdība un Saeimā valdošais vairākums tādā drudžainā steigā cenšas apstiprināt Loskutova kungu amatā? Kāpēc tas notiek, ignorējot konkursa rezultātus, ignorējot speciālistu, kā arī sabiedrības viedokli, kas absolūtā vairākumā ir savādākās domās? Varētu jau šo valdošās koalīcijas cinismu saprast, ja šodien nebūtu pirmsvēlēšanu laiks. Kāpēc divas nedēļas pirms vēlēšanām, tas ir, laikā, kad visi valdošie parasti mīļi uzklausa visus, ieklausās katrā grūtdienī un grib cīnīties pret korupciju, - kāpēc tāds spļāviens sabiedrībai sejā divas nedēļas pirms vēlēšanām? Atliek vienīgi minēt, ka gaidīt nedrīkst.

Varbūt tās apsūdzības, kas ir uzrādītas vēl diviem digitalizācijas “varoņiem”, liecina, ka šefam jau kļūst neomulīgi? Varbūt iemesls ir kas cits? Taču suns jau laikam zina, ko ēdis. Var būt, ka Strīķe ir jādabū pie malas ātri?

Šīs steigas dēļ diemžēl paliek neatbildēti daudzi jautājumi. Vai intervijas pornožurnālos ir drosmes izpausme - tā lai paliek valdības pusotra mācītāja balsojuma problēma. Mani interesē citi jautājumi.

1988.gadā Aleksejs Loskutovs iestājās PSRS Iekšlietu ministrijas Augstākās skolas adjunktūrā (tas ir termins, kas apzīmē militāro aspirantūru). Strādāja pie disertācijas par tēmu “Kriminālatbildība par ķīlnieku sagrābšanu brīvības atņemšanas vietās” - citiem vārdiem sakot, par to, kā apspiest cietumnieku dumpjus. Sakiet, lūdzu, cik bieži padomju laikā mēs presē lasījām par cietumnieku dumpjiem? Laikam nekad. Tā nebija pieejama informācija. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka uz Loskutova kunga disertācijas bija rakstīts kaut kas apmēram tāds: “Slepeni” vai “Sevišķi slepeni”. Tātad, lai strādātu ar šiem materiāliem, bija nepieciešama pielaide darbam ar slepeniem dokumentiem.

Kā jūs domājat, - vai tas ir tik ļoti vienkārši, ka no Latvijas atbraucis students mācījās šādā ļoti prestižā PSRS izglītības iestādē? Tā nebija vienkārša skola; šo izglītības iestādi izveidoja 1929.gadā padomju Krievijas Tautas komisāru padome, 1934.gadā tā kļuva par galveno NKVD skolu, kura gatavoja ieslodzījuma vietu darbiniekus un iekšlietu resora darbiniekus, vēlāk tā pārveidojās par Valsts drošības ministrijas skolu, kuras mācību plānu veidoja Kara juridiskās akadēmijas. Un tad viens puisis no Latvijas atbrauc, iestājas un izstrādā disertāciju! Mani interesē, vai Loskutova kunga slepenā disertācija, kas saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir ārzemēs iegūts zinātnisks grāds, jo aizstāvēta 1991.gada decembrī, - vai tā ir nostrificēta saskaņā ar likuma “Par zinātnisko darbību” 14.pantu? Cik labi būtu to pajautāt Loskutova kungam, bet nav taču laika! Kādam ir steidzīgi jādabū prom Strīķe!

Savukārt 1991.gada 13.janvāris ir tā robeža, no kuras dalība PSKP jau ir Latvijā atzīta par piederību noziedzīgai organizācijai. Vai tas ir ticami, ka jauneklis no Latvijas nebija PSKP biedrs vai biedra kandidāts? Varbūt bija. Bet vai tas ir ticami, ka pirms disertācijas aizstāvēšanas, kad visi tik ļoti rūpējas par savu raksturojumu, viņš izstājās no PSKP, ja bija tās biedrs, un tomēr aizstāvēja disertāciju? Cik labi būtu pajautāt to Loskutova kungam, bet šīs steigas dēļ tas nav iespējams, jo kādam ir steidzīgi jādabū pie malas Strīķe! Var jau arī būt, ka Loskutova kungs bija bezpartejisks cilvēks, kas nonāca un mācījās tajā augstākajā milicijas skolā, taču man, kolēģi, tas šķiet ticami tikai vienā vienīgā gadījumā: ja kādam bija svarīgi, lai šā kunga biogrāfija pēc atgriešanās Latvijā būtu tīra. Un mēs varam tikai minēt, kam tas varēja būt svarīgi.

Es nebrīnos, ka kreisās frakcijas atbalsta Loskutova kandidatūru. Tāpēc es vēršos pie Tautas partijas deputātiem. Protams, ir partijas disciplīna. Taču ir palicis ļoti daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem var atbildēt īsā laikā un atgriezties pie šā balsojuma. Jūsu vadoņi teicās esam nacionālo interešu garants Emša valdībā. Vai nav laiks to kādreiz apliecināt arī darbos? Balsojums ir aizklāts. Kaut arī ekonomiskās intereses saista Tautas partiju šajā ar kreiso balsīm stutētajā koalīcijā, būtu labi, ja Tautas partija patiesi būtu nacionālo interešu garants.

Nacionālās intereses ir, protams, jau pazemotas ar kreisajiem komisiju vadībā, padomēs un slepenajās darba grupās. Bet Tautas partijā taču ir arī patiesi nacionāli domājoši cilvēki, kam objektīvi varbūt nav jābaidās no spēcīga un strādājoša KNAB. Var jau būt, ka Leopoldam Ozoliņam ir bijis tik daudz korupcijas piedāvājumu, ka viņam patiesi jābaidās no Jutas Strīķes un ka viņš saraujas, saņēmis vēstuli no KNAB. Taču ļoti zīmīgs man šķiet Jāņa Dombura vakar minētais citāts: “Lai ļaunums uzvarētu, ir vajadzīgi tikai labi cilvēki, kas neko nedara.”

Balsojums ir aizklāts. Balsosim, kolēģi, pēc sirdsapziņas, tie, kam tā ir!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Neskatoties uz šodien manāmi ierobežotajām runas dāvanām, es atsaucos opozīcijas aicinājumam - nākt tribīnē arī kādam no pozīcijas puses. Un es gribētu runāt ne tik daudz par personālijām, par Strīķes kundzi vai par Loskutova kungu, cik izteikt dažus apsvērumus par šo iestādi kā tādu. Par korupcijas novēršanu un apkarošanu kā par tēmu, kura mūsu valstī ir ļoti aktuāla, un kā par norisi, kuras rezultātus mēs esam jau zināmu laiku vērojuši un piedzīvojuši droši vien arī katrs individuāli, jo arī mūsu deklarācijas tika pārbaudītas. Un kā pilsonis, kuram nav nekādu bažu par šīs iestādes varbūtējiem ļauniem nolūkiem, kādas šeit reizēm izskan, es gribētu izteikt arī savas cerības un runāt par šīs iestādes nepieciešamību un par normāla, aktīva un rezultatīva darba nepieciešamību.

Dabīgi, ka mēs, politiķi, izmantojam dažādus argumentus, uzdodam dažādus jautājumus, to skaitā arī jautājumus par kandidātu iepriekšējo dzīves periodu - par piederību komunistiskajai partijai, par izcelsmi. Un droši vien ne uz visiem jautājumiem mēs katru reizi saņemam tādas atbildes, kādas gribētu dzirdēt.

Man gribētos jautāt: kam šajā laikā vispār tiek uzdots jautājums par agrāko piederību vai nepiederību kompartijai? Ja mēs uzskatām, ka bijušie komunisti ir ļoti derīgi Eiropas Parlamentā, kas ir politiska organizācija, tad rodas jautājums: vai varbūtējais bijušais komunists ir mazāk derīgs tiesībsargājošā iestādē, kura nav politiska, kurai ir jābūt absolūti nepolitiskai organizācijai? Tas ir tikai mans pieņēmums, jo pamatā jau katram mums viedoklis balstās uz priekšstatiem un pieņēmumiem. Un ļoti grūti ir atrast argumentus pret tāda cilvēka kandidatūru, kas vēl šajā amatā nav strādājis un nav sevi, tā teikt, pierādījis. Daudz vieglāk būtu atrast pretargumentus attiecībā uz personu, kas ir jau strādājusi šādā amatā.

Un es gribētu minēt kā piemēru tikai vienu konkrētu lietu, kura nebūt nav vienīgā. Tā attiecas uz partiju pienākumu deklarēt noteiktajos laika posmos savus ienākumus un izdevumus. Kāda tad bija situācija, kad KNAB vēl nebija izstrādājis vajadzīgo formulāru? Partijas cilvēks jautā: “Kā mēs lai iesniedzam savu deklarāciju?” Viņš saņem atbildi: “Nu, brīvā formā! Šeit ir jautājumu saraksts. Uzrakstiet to deklarāciju brīvā formā!” Un termiņā tas viss tiek iesniegts. Tātad ir atbildētas visas pozīcijas, kur ir vai nu ieņēmumi, vai izdevumi. Taču paiet zināms laiks, un presē cilvēki lasa, ka pret tādu un pret tādu partiju tiek celta prasība tiesā, jo, lūk, nav kārtības iesniegtajā deklarācijā. Un, kad partijas cilvēks aiziet noskaidrot, kā tas var būt, ka bez partijas ziņas ir celta prasība tiesā, partijai neko nejautājot papildus un nekādas pretenzijas neizvirzot, tad noskaidrojas, kas ir noticis. Izrādās, ka KNAB ir aizsūtījis savus iebildumus partijai tā iemesla dēļ, ka, lūk, tajās pozīcijās, kur partijai nav ne ieņēmumu, ne izdevumu, partija nav ierakstījusi: nav, nav, nav.

Nākamais. Izrādās, ka šī vēstule ir aizsūtīta nevis uz to adresi, kuru partija ir norādījusi kā savu pasta adresi, iesniedzot šo deklarāciju, bet uz partijas reģistrācijas adresi, kas, protams, ir bijusi pirms vairākiem gadiem.

Nākamais. Izrādās, ka KNAB darbinieki nezina to, ka pasts, meklēdams adresātu, tur šo vēstuli pie sevis vienu mēnesi un tikai pēc mēneša sūta atpakaļ sūtītājam ar paziņojumu, ka adresāts tajā adresē nav atrodams. KNAB ir nolēmis, ka pietiek ar divām nedēļām. Ja viņš divas nedēļas...

Sēdes vadītāja. Simsona kungs, es atvainojos! Lūdzu, turieties pie temata, runājiet par lēmuma projektu.,.

P.Simsons. Un galu galā, protams, šī lieta tiek nokārtota un informācija tiek iesniegta, bet prasība tiesā principiāli netiek atsaukta, un dabīgi, ka šī prasība tiek zaudēta. Tātad nopietna valsts iestāde uzskata par iespējamu tiesā zaudēt nepamatotu prasību... neatsaukt un zaudēt nepamatotu prasību... Un, ja jau šeit kolēģis minēja frāzi, ka suns zina, ko ēdis, es arī gribu pateikt, kādu līdzību saistībā ar suni. Redziet, ja es nopērku medību suni, tad es ceru, ka viņš man vismaz ķers zaķus. Taču, ja šis suns ķer tikai blusas, viņš gan ir ļoti nodarbināts, bet nekāda labuma no viņa nav. Un tāpēc tagad, izvirzot Loskutova kungu šim amatam, es izsaku lielu cerību, ka šī nopietnā iestāde, kura mūsu valstī ir ļoti vajadzīga, neķers blusas un ķers kaut ko vairāk nekā tikai zaķus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Mēs tā visu laiku balansējam no iracionālā uz ierasto, racionālo, un nekādi nevaram saprast, kurā dimensiju sistēmā šodien mēs te īsti atrodamies.

Patiesība, manuprāt, ir tāda, ka Strīķe ir simbols, kas ir absolūti iracionāls, un, ja iracionāli uz to visu skatās, tad, saprotams, ka katrs, kas ir pret Strīķi vai ir par kādu citu un līdz ar to ir pret Strīķi, ir sabiedrības lielas daļas (es pat teiktu - ļoti lielas daļas) vai pat sabiedrības absolūtā vairākuma cerību simbola nodevējs. Tie ir tie, kas tagad apšauba viņas tiesības strādāt turpmāk. Juta Strīķe ir tas simbols, kas iemieso cerības: nu tik būs, nu tik grābs ciet! Un te nevar stāstīt par blusām... piedodiet, salīdzināt, ka viņa tur sliktāk vai labāk strādājusi, vai kā... Tas arī ir nesavienojami: nevar savienot racionālo ar iracionālo! Tāpēc, manuprāt, tomēr vajadzētu mēģināt izprast un rīkoties - vai nu iracionāli, vai racionāli. Mēs divas reizes atbalstījām Jutu Strīķi. Iepriekšējā valdība, valdošā elite, neskatoties pat uz to, ka mēs, būdami opozīcijā, balsojām par viņu, tomēr nodrošināja Strīķes neapstiprināšanu. Vai tas nav, piedodiet, jocīgi?

Kas notiek tagad? Atkal mēs sēžam turpat, kur sēdējām, un mums ir atkal viens kandidāts. Un vai mums ir kāda izvēle? Mēs varam piedāvāt šim kandidātam iet to pašu ceļu, ko iet Juta Strīķe. Vai mēs to varam atļauties? Redziet, ja mēs tagad pūlētos neapstiprināt šo kandidātu, cerēdami, ka vietā nāks Juta Strīķe, tad var notikt tas pats, kas notika Einara Repšes laikā, - šis cilvēks tad kļūs par vietas izpildītāju. Un viņš tad būs tāds pats, kāda bija Strīķe (un tā ir viņas lielākā šodienas problēma, ko radīja iepriekšējā valdība un premjers), - proti, būs atkarīgs tikai un vienīgi no viena cilvēka, no viena politiķa. To mēs nevaram pieļaut, kolēģi mīļie! Un kāpēc pagājušajās divās reizēs mēs balsojām par Strīķi? Redziet, tā iemesla dēļ, ka sākās, līdzīgi kā tagad ir ar šo kandidātu, liela kņada, negatīvas informācijas noplūdināšana, pie tam bieži vien, maigi izsakoties, ne visai korektā formā... negatīvas informācijas noplūdināšana, baumu izplatīšana, dažādas īsziņas par to, kas būs, ja tu tā un tā nedarīsi vai darīsi... Lūk, mēs arī toreiz balsojām par Strīķi. Jo toreiz, kā atceraties, izrādījās, ka viņa nekāda Strīķe nav, ka viņa ir Anna Potapova, ka viņai, tāpat kā šim kandidātam, Krievijā ir kaut kādas saknes, kaut kādi radi un tā tālāk, un tad mēs nodomājām: “Ahā, kāds baidās. Nu tad mēs balsosim par Strīķi!” Tagad ir atkal tas pats. Atkal viens krustiņš klāt svaru kausā, lai balsotu par Loskutovu: kāds no viņa baidās. Jo, ja tagad noraida Loskutovu, tad cerību, ka nāks kāds cits kandidāts, nav.

Bet ko tad es gribu? Es gribu no šīs tribīnes aicināt: ja Loskutovs tiek apstiprināts, tad mums vajadzētu paģērēt, lai viņi visi trīs, šie konkursa... Es piekrītu visiem tiem, kas saka, ka konkurss bija sarīkots ļoti, ļoti nemākulīgi un ļoti neprofesionāli. Sākumā bija Rekšņa, pēc tam bija Strīķe, pēc tam atkal bija konkurss... Arī sastāvs, manuprāt, bija, maigi izsakoties, neadekvāts. Tur vajadzēja būt vai nu tikai profesionāliem juristiem, vai tikai politiķiem, bet, tā kā bija tas un tas, mana cieņa pret šo konkursa komisiju kļūst aizvien mazāka. Daži Eiropas Parlamenta kandidāti šo savu darbošanos pārvērta par vēlēšanu kampaņu. Ainār, tā tas ir? Un tā ir liela kļūda. Bet tu jau neesi vainīgs. Tu vienkārši darīji savu darbu.

Es domāju, ka būtu labi, ja KNAB nebūtu vienota komanda tādā izpratnē, ka cits citu piesedz arī nedarīšanā vai kaut kā tāda darīšanā, ko negribam mēs, sabiedrība. Ja tur strādātu Strīķe kopā ar Loskutovu un Vilku, tad mēs varētu sagaidīt, ka viņi cits ar citu konkurētu, pierādot cits citam, kurš ko vairāk vai labāk dara, un koleģiāli sadarbotos, nevis draudzētos. Manuprāt, tas ir pats labākais risinājums.

Es aicinu Loskutova kungu, ja viņš tiks apstiprināts, panākt to, lai Strīķe tur paliek un dara to, ko viņa dara perfekti, - veic tādas straujas, operatīvas darbības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu - Pietkeviča, Šņepstes, Rugātes, Kučinska un citu deputātu - iesniegums ar lūgumu saīsināt debates: debatēt pirmo reizi piecas minūtes, otro reizi - divas minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu deputātus balsot par debašu saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 31, atturas - 10. Tātad debašu laiks ir saīsināts: pirmo reizi - piecas minūtes, otro reizi - divas minūtes.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Decembrī, kad Loskutovs pabeidza adjunktūru, Krievijā nebija Komunistiskās partijas. Tā bija aizliegta ar Jeļcina pavēli. Tāda ir tā lieta! Tomēr viņam tika diploms ar PSRS ģerboni, tāpat kā jums, Šadurska kungs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Nāku no tās pašas vides, kādā ir strādājis līdz šim Loskutovs, - proti, tas ir darbs pedagoģijas jomā. Apkopojis man pieejamo informāciju un noklausījies debates, es gribu atzīmēt trīs, manuprāt, nozīmīgus jautājumus, kuru analīze ļautu prognozēt situāciju nākotnē.

Pirmais. Kalvīša kungs vairākkārt ir uzsvēris Loskutova kunga labo izglītību, ieskaitot arī speciālajās mācību iestādēs iegūto. Tas ir tiesa. Un arī tas ir tiesa, ka katrs profesors, kurš ieguvis izglītību šajās iestādēs, nes tālāk savu skolotāju filozofiju, kurai pievieno sevī ieaudzināto pārliecību.

Otra lieta. Es gribētu mazliet pieskarties tām sfērām, kurās ir bijusi nozīme manai izglītībai. Gudrību var iegūt skolās, taču inteliģenci nevar ne iemācīt, ne nopirkt. Tas, par ko Loskutova kungs runā žurnālā, šo patiesību faktiski apliecina. Visbiežāk par šiem jautājumiem publiski runā cilvēki ar mazvērtības kompleksiem. Šobrīd gribu uzsvērt, ka vara tādu cilvēku rokās ir nelaime viņiem pašiem un problēma sabiedrībai.

Un, treškārt, mēs zinām, kāda ir Saeimas polarizācija pašreiz. Un vakar, vērojot raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, mani pārsteidza Tautas partijas - es nebaidos to teikt! - simbols vai pat etalons Aigars Kalvīša kungs un viņa iešana pilnīgā Klementjeva un Turlā pavadā.

Atgriežoties pie izglītības jautājuma, gribu teikt: izglītība, audzināšana un profesija nosaka katra cilvēka politisko piederību pēc būtības. Pēc būtības!

Un tāpēc es aicinu balsot par to KNAB priekšnieka amata kandidātu, ko atbalsta pilsoniskā sabiedrība, kura šeit, Saeimā, ievēlējusi un gribējusi redzēt patiešām labēju koalīciju, un par tādu kandidātu, kuru izvirza nopietna profesionāla komisija. Un tāpēc es aicinu balsot pēc pārliecības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Kas notiek Latvijā? Īstenībā šodien mēs nerunājam ne par Loskutova kungu, ne par Strīķes kundzi. Mēs runājam par pilnīgi citiem jautājumiem. Jau tad, kad mēs klausījāmies par darījumiem ar “Saules akmeni” un “Multihalli”, kur personīgās intereses tika pasniegtas kā veiksmīgs bizness, radās jautājums: “Vai tā ir tautas interešu aizstāvēšana? Un kam tas interesē?”

Taču tagad, kad sākušās darbības sakarā ar KNAB vadītāja amatu, īstenībā šāds jautājums vairs nav pat jāuzdod. Tagad ir jāuzdod cits jautājums: “Vai Latvija vairs ir tiesiska valsts?”

KNAB vadītāja amata kandidātu konkursa komisijas locekļu paustais vērtējums skaidri parādīja attiecību: 3, 2 un 1. Nenosaukšu nevienu uzvārdu; jebkuram pamatskolas skolēnam ir skaidrs, kurš skaitlis ir lielāks un kurš - mazāks. Te tad arī sākas šie brīnumi. Neskatoties uz šo pamatskolas rēķinu, tālākai apspriešanai netiek virzīts kandidāts, kurš balsošanā ieguvis lielāko balsu skaitli. Tas nozīmē, ka netiek virzīts labākais, ko ir atzinusi konkursa komisija, bet oficiāli virzīt to, kam ir mazāk balsu, tomēr nepietika drosmes.

Kas notiek tālāk? Tālāk notiek vēl interesantākas lietas. No 14 ministriem nevienam nerodas šaubas, kādēļ tā. Nevienam neradās jautājums, kādēļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs un ģenerālprokurors Maizīša kungs kā profesionāļi par labāko ir atzinuši citu kandidātu, nevis to, kuru apstiprināšanai virza Ministru kabinetā. Abu šo profesionāļu viedoklis bija diametrāli pretējs tam, ko atbalstīja Ministru kabinetā.

Es domāju, ka tā ir dziļa necieņa un neuzticības izrādīšana gan Augstākajai tiesai, gan Ģenerālprokuratūrai. Varbūt kā nākamais solis tiek prognozēts arī šo institūciju nomaiņa, ja jau to viedoklis vairs nevienu neinteresē?

Un vēl. Līdz šim Latvija - vairāk vai mazāk - bija demokrātiska valsts, kur Saeimu ievēl tauta. Man liekas, ka daudzi šo faktu vienkārši ir aizmirsuši. Saeima apstiprina valdību. Dombura vadītajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” iedzīvotāji jau divreiz absolūtajā vairākumā ir pateikuši: “KNAB vadītāja amatā mēs, iedzīvotāji, atbalstām Jutu Strīķi.” Arī vakardienas balsojumā, kad 11 666 Latvijas skatītāji teica: “Neder mums šis kandidāts!” Un “par” bija tikai 575 iedzīvotāji. Es domāju, ka šie skaitļi ir līdzvērtīgi referendumam, kas padara skaidru šo jautājumu, - personīgu vai politisku iemeslu dēļ tiek apstiprināts kandidāts, pret kuru tauta ir kategoriski pret. Vai tautai ir pieņemams šāds valdības lēmums? Un ko mēs redzam? Šai koalīcijai un šai valdībai neinteresē ne profesionāļu, ne Augstākās tiesas, ne Ģenerālprokuratūras, ne arī tautas viedoklis. Kā labā un kā interesēs tad īstenībā šī valdība strādā?

Pirms jūs aizpildāt vēlēšanu kartiņu, varbūt katrs arī pats padomājiet un atbildiet sev.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģa Šadurska dedzīgā runa mani pārliecināja, ka Loskutova kungs acīmredzot patiešām nav tas labākais kandidāts KNAB vadītāja amatam, bet es brīnos, kāpēc “Jaunais laiks” neizvirzīja daudz piemērotāku kandidātu, es domāju - pašu Šadurska kungu. Ar izglītības un zinātnes ministra amatu viņam gan gāja diezgan švaki, viņš tādas “ziepes savārīja”, ka joprojām nevar izstrēbt, bet šis amats viņam patiešām būtu vairāk piemērots, jo Šadurska kungs savā uzrunā nodemonstrēja izcilas spējas veikt izmeklēšanu, un es domāju, ka ne jebkurš profesionāls izmeklētājs spētu tik nopietni iedziļināties Loskutova kunga ideoloģiskās pagātnes izpētē, tāpēc, cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”, padomājiet! Varbūt patiešām jums tas labāk izdodas. Tad varbūt mēs nopietni domāsim, vai nevajadzētu atbalstīt Šadurska kungu.

Jānis Urbanovičs, mūsu frakcijas vadītājs, jau noformulēja savu attieksmi, arī mūsu frakcijas attieksmi pret Jutu Strīķi. Viņa patiešām ir augstas klases profesionāle. Man ļoti žēl, cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”, ka jūs joprojām nesaprotat, ka jūs izdarījāt lāča pakalpojumu šim cilvēkam, jo faktiski jūsu neveiklais atbalsts uz likuma robežas un pāri likuma robežai diskreditēja Jutu Strīķi kā profesionāli. Mēs ļoti ceram, ka viņa paliks strādāt KNAB un turpinās iesākto darbu.

Taču tagad man patiešām ir diezgan dīvaini klausīties jūsu it kā šausmināšanos, ka Latvijā ir korupcija. Un tā tālāk. Jūs bijāt pie varas ļoti ilgi - vairākus mēnešus. Jūs sludinājāt cīņu pret korupciju, tad kāpēc jūs neko neizdarījāt? Kāpēc jūs neizveidojāt darboties spējīgu KNAB? Jums bija visas iespējas to izdarīt, bet tagad, būdami opozīcijā, jūs kritizējat citus un atkal šausmināties, tāpat kā jūs to darījāt pirms vēlēšanām. Cilvēki jums noticēja, nobalsoja par jums, un kas iznāca galu galā iznāca? Jūs tagad atkal aicināsiet cilvēkus nobalsot par jums. Varbūt viņi tā arī nobalsos vēlreiz, bet ko jūs izdarīsiet pēc tam?

Tautas saskaņas partijas nostāja ir pilnīgi skaidra. Mēs nebaidāmies no efektīvi strādājoša KNAB vienkārši tāpēc, ka mēs neesam iesaistīti korupcijā un mums nav ko slēpt. Un tieši tāpēc mēs ļoti konsekventi atbalstām jebkuru priekšlikumu, kas ir vērsts uz to, lai nodrošinātu KNAB efektīvu darbību.

Es ļoti aicinu visus cilvēkus šajā zālē, kuriem nav ko baidīties no efektīva KNAB un kuri nav iesaistīti korupcijā, rīkoties tāpat!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Es nebūt šeit netaisos aģitēt par Loskutova kungu, jo arī es uzskatu, ka bija iespējams varbūt atrast labāku kandidātu, bet valdības viedoklis šobrīd ir tāds, kāds nu tas ir.

Taču tanī pašā laikā es gribētu varbūt nedaudz pakomentēt šeit iepriekš izskanējušo salīdzinājumu starp tagadējo šā amata vietas izpildītāju un nākamo šā amata izpildītāju, ja Saeimas vairākums atbalstīs Loskutova kungu.

Abi šie cilvēki ir krieviskas izcelsmes - gan Loskutova kungs, gan Juta Strīķe, īstajā jeb iepriekšējā vārdā Anna Potapova. Abi šie cilvēki, kā te norādīja, runājot par Loskutova kungu, ir mācījušies Maskavā. (Starpsauciens: “Arī Rīgā!”) Vienīgā starpība ir tā, ka Loskutova kungs ir mācījies arī Rietumos. Loskutova kunga vecāki ir bijuši saistīti ar Komunistisko partiju, Jutas Strīķes vecāki ir bijuši saistīti ar PSRS valsts drošības dienestiem, par to liecina viņu ieņemamie amati. Tātad biogrāfijas viņiem ir diezgan līdzīgas. Turklāt viņi abi ir strādājuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Vairākkārt no šīs tribīnes ir izskanējuši ļoti kritiski vārdi par to, ka Loskutova kungs jaunības gados ir sniedzis apšaubāma rakstura interviju kādam erotiskam izdevumam. Es gan nedomāju, vai amatieriski uzgleznotu pliku meiteņu izstādīšana baznīcā, ko ir atļāvies ekspremjers ne jau jaunības gados, bet tagad, brieduma gados, būtu kaut kas pozitīvāks, jo baznīcās gan izstāda dažādus gleznojumus, bet parasti tur izstāda mākslas darbus, nevis amatieriskas skices. Tā ka es nezinu, kas ir labāk.

Uz ko es vienīgi ceru? Es vēlreiz saku, ka Loskutova kungs varbūt nav pats izcilākais kandidāts, kas konkursa rezultātā ir atrasts, jo, kā pareizi te norādīja, viņam ir samērā nelielas vadītāja iemaņas un ir arī maz pieredzes operatīvajā darbā, bet tanī pašā laikā es ceru uz vienu. Es ceru uz to, ka tagadējam KNAB priekšnieka amata vietas izpildītājam nebūs daudz kopīga ar iespējamo šā amata veicēju, ja viņu ievēlēs.

Pirmkārt, es ceru, ka Loskutova kungs nestrādās ar čekas metodēm - ar Padomju Savienības čekas metodēm, jo čekisti bija tie, kuri vērsās pirmām kārtām pret tiem cilvēkiem, kuri neatbalstīja Komunistisko partiju un kuri nebija kopā ar to. Manā rīcībā ir pietiekami liela informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tagadējā vadītāja vietas izpildītāja ir vērsusies tieši pret tiem cilvēkiem, tiem uzņēmējiem, kuri ir atsacījušies finansēt un ir publiski negatīvi izteikušies par “Jaunā laika” politiku. Tas ir fakts.

Un otrkārt. Es ļoti ceru, ka galvenie padomdevēji nākamajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam nebūs bijušie PSRS Valsts drošības dienesta štata darbinieki, kā iepriekšējās vadītājas sakarā tie bija Šabašova kungs, Kolmogorceva kungs, bijušie PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, kuri, nav noslēpums, regulāri ne tikai finansēja, bet arī deva padomus “Jaunā laika” līderiem, “Jaunā laika” politiskajiem konsultantiem.

Tāpēc nobeigumā varu sacīt, ka es ļoti ceru, ka gadījumā, ja Loskutova kungu Saeimas vairākums atbalstīs, Loskutova kungs nešķiros izmeklējamos pēc viņu partijiskās piederības, nestrādās ar padomju laika čekas metodēm un neieklausīsies bijušo PSRS valsts drošības dienesta darbinieku padomos. (Starpsauciens: “Pareizi!”)(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, kolēģi! Nu ko mēs šodien redzam? Es skatos jūsu smaidīgajās sejās, es skatos pozīcijas deputātu sejās. Ko es redzu? Es skatos uz Brigmaņa kungu. Pati apmierinātība! Es skatos uz Kalvīša kungu. Nu tik laimīgs cilvēks, ka tiešām ir jāskauž! Es skatos uz Kastēna kungu. Nu tik labi izskatās šis cilvēks - mati safrizēti, smuka kaklasaite, smaids... Man tiešām kļūst silti ap sirdi...

Un kāpēc visi šie cilvēki jūtas tik labi? Draugi, jūs jūtat varu! Jums šodien ir tāda vara, ka jūs pieņemsiet šādu lēmuma projektu. Jūs to pieņemsiet! Un tā garša jums ir tik salda, ka jūs to nevarat noslēpt, pat gribēdami. Tā spiežas cauri televizoru ekrāniem, cauri avīžu slejām. To var sagaršot.

Bet, draugi! Draugi, draugi... Vajag atcerēties vienu lietu gan: šodien patiesi runāsiet jūs, bet tauta? Tai vēl būs iespēja izteikties, un tautas atmiņas nebūt nav mazas. Tautas saprašana nebūt nav sekla. Jūs dziļi maldāties, sajaukdami šīsdienas Saeimas varas garšu ar to, kas notiek ārpus šīm sienām.

Es zinu teikt, ka no varas augstumiem var zemu krist, bet, ja lejā, kad krīt, nav šā tautas atbalsta spilventiņa, tad oi, oi, oi, kā var sāpēt!

Sēdes vadītāja. Kariņa kungs, lūdzu, runājiet par lēmuma projektu!

A.K.Kariņš. Deputāti! Es aicinu jūs apdomāties, ko jūs darāt! Jums ir iespēja kabīnē, kur neviena partijas vadība neredzēs, ko jūs darāt, tomēr izdarīt to, kas ir pareizi, un to, ko tauta prasa.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmumu.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Ir smagi... Kolēģi, ir smagi skatīties jūsu bailēs no patiesas vēlēšanās apkarot korupciju.

KNAB vadītāja iecelšanas process nu ir pliķis iecietībai pret to, kas notiek uz politiskās skatuves. Notiekošais ir pamatoti satricinājis mūsu vēlētājus, jo mēs esam viņu priekšstāvji. Neaizmirsīsim to!

Tas, kā Emša valdība vērtē korupcijas apkarošanas nozīmi, ir tiešām kā nakts pret dienu, salīdzinot ar Repšes valdības pozīciju. Tagadējās valdības liekulība un visatļautība kāpj nekaunīgi pāri profesionāļu viedoklim. Jāteic, ka ir piesmieta arī sabiedrības nepārprotamā uzticība Jutai Strīķei, ar kuru tā saista patiesu gribu apkarot korupciju un glābt korupcijas metastāžu pārņemto sabiedrības organismu.

Valdības pašpietiekamība “par katru cenu” rada vien dziļu nožēlu un kaunu. Arī Saeimas pozīcijas deputātu diemžēl prognozējamais balsojums atklāj viņu patiesos nodomus.

Diez vai vēlētāji gribēja 8.Saeimā redzēt “gudrās galvas”, kurās vairs nav godaprāta, demokrātijas un tiesiskuma izpratnes, ja jau KNAB vadītāja konkursa rezultāti vairs nav nekā vērti.

Tad nu, cienījamie radioklausītāji, mūsu vēlētāji, ielāgojiet gan labi... (Starpsaucieni no zāles.) ... šos partiju nedarbus, lai līdz 9.Saeimas vēlēšanām atkal nezustu vēsturiskā atmiņa, bet, ja nespējat galvā paturēt visu, tad pierakstiet, lai nākamreiz vairs nekļūdītos!

Aicinu neatbalstīt Loskutova kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Bendrātes kundze, šī nav priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa!

Otro reizi runās deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, protams, godājamajam Ābiķa kungam, Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram, par manas daiļrades izjusto vērtējumu! Nu ko - centīšos, strādāšu, pilnveidošos. Bet es gribētu aicināt Ābiķa kungu, Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru, tomēr neizplatīt melus no Saeimas tribīnes un vispār uzvesties mazliet inteliģentāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Man ir samērā nepatīkami dzirdēt sevišķi tos daudzos “Jaunā laika” runātāju paziņojumus, kas patiesībā ir balstīti uz klaju demagoģiju. Ja šie cilvēki būtu kaut drusciņ studējuši vai nu politiku, vai vispār studējuši augstskolā kaut ko, tad viņi saprastu, ka balstīties uz tādām lietām kā tautas viedoklis, tautas domas un šeit minēt balsojumu Dombura vadītajā raidījumā ir vairāk nekā nezinātniski. Es nemaldos, sacīdams, ka šeit arī daži mani studenti sēž. Ja jūs man neticat, starpbrīdī pajautājiet viņiem! Es domāju, ka tas ir provinciālisms vai arī melošana. Jūs vienkārši mēģināt iespaidot sabiedrības viedokli.

Otra lieta. Es domāju, tas ir neprofesionāli no jūsu puses, ka vienmēr, kad kāds kandidāts nāk vienā vai otrā amatā, jūs mēģināt skatīties, ko kurā reizē viņš ir teicis intervijā par savu ģimeni, par saviem bērniem vai varbūt par kaut kādām savām intīmām lietām. Tā nav jūsu darīšana! Tas neattiecas uz viņa profesionālo dzīvi. Un šajā gadījumā jums ir jāmāk nodalīt privāto no sabiedriskā. Diemžēl iepriekšējais premjers nekad nav spējis nodalīt privāto no sabiedriskā, personīgās emocijas un personīgās simpātijas - no sabiedriskā darba.

Un trešais. Es domāju, tas fakts, ka cilvēks ir akadēmiķis, ka cilvēks ir profesors, nebūt nenozīmē, ka viņš nevar būt politiķis, un nebūt nenozīmē, ka viņš nevar būt arī KNAB vadītājs, jo tādā gadījumā arī es, būdams asociētais profesors, droši vien nevarētu strādāt ne Saeimā, ne kaut kur citur, jo es, lūk, neesmu tam gatavs, jo, man laikam nav šā “spilventiņa”, kas dažam labam ir tik mīksts zem vienas vietas.

Es balsošu “par” Loskutovu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es šinī balsojumā saskatu kaut ko vairāk nekā tikai kādas inteliģentas personības apstiprināšanu amatā. Tas nav raksturīgs šīsdienas balsojumam! Šim balsojumam ir vēsturiski dziļāka dimensija.

Kandidāta personība, protams, ir gan svarīga, tomēr tas ir otršķirīgs jautājums. Redziet, te nav no svara tas, kurš šodien kandidē un kuru Ministru kabinets steidzamā kārtā ir izvēlējies likt Saeimai priekšā balsošanai, bet gan tas, kā tas ir darīts, - kā viņš ir izvēlēts, ar kādu steigu. Mēs atceramies, ka Jutas Strīķes gadījumā kandidāte gāja cauri visām frakcijām. Mums bija iespējams ar viņu kaut cik iepazīties. Šodien attiecībā uz šo kandidātu tāda iespēja netiek dota. Kur rodas šī steiga - tas ir viens jautājums.

Un es vispār negribētu runāt par kandidātiem, par viņu personībām, par viņu privāto dzīvi un tā tālāk. Manis pēc, viņš var būt eņģelis, un, kaut arī viņš būtu beidzamais grēcinieks, šodien viņš var būt eņģelis. Tas nav izšķiroši, kas ir bijis pirms diviem vai trim, vai desmit gadiem. Šeit ir kaut kas cits izšķirošais.

Es atceros to nelaimīgo dienu, arī to Saeimas sēdi, kur mēs divreiz balsojām par tanī laikā izvēlēto kandidāti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam - par Jutu Strīķi. To dienu es atceros. Tā beidzās ar iekšēju nelabsajūtu, tāpēc, ka mēs izrādījām spēju atklātībā teikt vienu, bet īstenībā darīt citu. Divreiz mēs to apliecinājām un izpelnījāmies apzīmējumu, kuru es nevaru noliegt, - 8.Saeimas laikā korupcijas apkarošanai nav vairākuma. Vairākums ir korumpētajai elitei. Tāds toreiz bija secinājums, kuru es nevaru līdz šai baltai dienai apstrīdēt. Tā bija jāsecina. Kā gan citādi!

Šodien mums ir iespēja šo apzīmējumu svītrot, lai mūsu sabiedrība pēc šīsdienas balsojuma redz: “Nē, 8.Saeimā vairākums nav korumpētajai elitei!” Un tas ne mazākajā mērā neskars šā amata kandidātu personīgi, ja gadījumā balsojums būs pret viņa apstiprināšanu. Tas nebūs balsojums pret kādu cilvēku, viņa inteliģenci un spējām, bet gan būs balsojums pret veidu, kā Ministru kabinets īsteno šo scenāriju. Pret to būs šis balsojums! Un, galvenais, šis balsojums liecinās par to, ka mēs korupcijas apkarošanas tematikā zinām, kas ir jādara.

Jo galu galā nevar taču noliegt, ka Jutas Strīķes darbības laikā šis tas virzījās, ko atzina arī visa sabiedrība, pareizā virzienā. Nu pieminēsim kaut vai to pašu digitalizācijas afēras apturēšanu. Vai tad tā ir maza lieta - tie miljoni, kas tur plūst projām? Bet apturēja! Ielika vismaz kāju durvīs. Kā būs tagad - nezinām.

Lūk, šis ir tas jautājums, un tāpēc šim balsojumam ir lielāka nozīme nekā tikai par kādas personas apstiprināšanu amatā.

Šī ir, cienījamie deputāti, 8.Saeimas atklāsmes diena! Šis balsojums parādīs, kas ir 8.Saeimas vairākums, kādu virzienu, ko tas vēl savai tautai un savai zemei. Ar tādu nozīmi ir šis balsojums “par” vai “pret”.

Es, protams, balsošu par Loskutova neapstiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs nupat no šīs augstās Saeimas tribīnes redzējām pat to, kādi ir mūsu politologi, kuri atļaujas paziņot, ka balstīties uz tautu ir provinciāli. Manuprāt, balstīties uz tautu ir visu mūsu pienākums. Jautājums ir ļoti vienkāršs: kādi ir šie kanāli, pa kuriem mēs uzzinām, ko tauta domā? Ja jūs, Pabrika kungs, nevarat atrast laiku, lai brauktu parunāties ar tautu, tā ir jūsu problēma. Personīgi es vismaz trīs reizes nedēļā jau pusgadu runājos ar cilvēkiem - vēlētājiem. Un viņu viedoklis par Jutu Strīķi un par KNAB darbu ir pilnīgi nepārprotams: Juta Strīķe ir aizsākusi labu darbu, kuram beidzot ir pirmie rezultāti neatkarīgās Latvijas vēsturē. Es pat nerunāšu par tiem jau pusgadu visapkārt redzamajiem televīzijas, radio, sabiedrisko attiecību balsojumiem, kas nevienam nav noslēpums. Tie ir tik klaji, tik redzami, ka to neredzēt - tas, manuprāt, vismaz politologam būtu vienkārši grēks, ja ne noziegums.

Godātie kolēģi! Ir vēl viens aspekts, par ko būtu jārunā šodien, kad balsosim par Loskutova kungu. Jūs zināt, ka jau šobrīd ir milzīga plaisa starp mums un Latvijas tautu, kuras labā mēs šeit sēžam un kura mūs ir ievēlējusi. Ar šo balsojumu klaji, ciniski ignorējot Latvijas tautas vēlmi, ļoti precīzi izteikto domu, mēs šo plaisu padarīsim par milzīgu bezdibeni. Un no šā bezdibeņa izkļūt mums būs daudz, daudz grūtāk.

Godātie kolēģi! Ja šodien Saeima tiešām nobalsos par Loskutova kungu, kuru tauta neatbalsta šajā svarīgajā amatā, man būs kauns par to, ka es esmu viens no Saeimas locekļiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš... (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Es negribu!”) Debates slēdzu.

Vai balsu skaitītāji ir sagatavojušies balsošanas procedūrai? Lūdzu!

Cienījamie deputāti! Tiklīdz būs dzirdams zvans, mēs varam sākt balsošanas procedūru.

Cienījamie kolēģi deputāti, lūdzu visus atgriezties zālē!

Cienījamie kolēģi! Ir saņemts Goldes, Pabrika, Zundas, Ģīļa un citu deputātu priekšlikums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad sēde turpināsies.

Lūdzu, uzmanīgi klausieties un gaidiet zvanu, jo ar zvanu tiks paziņots par balsošanas procedūras beigām, un tad balsu skaitīšanas komisija paziņos balsojuma rezultātus.

(Notiek balsošana.)

Cienījamie kolēģi, turpināsim mūsu sēdi! Balsu skaitītāji ir saskaitījuši rezultātus. Vārds balsu skaitītāju pārstāvei deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 23.

Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. 2004.gada 27.maijā.

Vēlēšanu zīme Nr.21.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 97 vēlēšanu zīmes. Sabojātu, nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 13 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 97 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 96 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzīta 1 vēlēšanu zīme.

“Pret” kandidātu balsots 32 vēlēšanu zīmēs. “Par” Alekseju Loskutovu nobalsojuši ir 64 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku ievēlēts Aleksejs Loskutovs.

Parakstījuši septiņi balsu skaitītāji. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to lēmums “Par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku” ir pieņemts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izsludinātajā 27.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrajā sadaļā. Un pieci Saeimas deputāti lūdz šo dokumentu izskatīt 27.maija sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 11.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.2696. Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. Arī priekšlikums Nr.2 Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

M.Segliņš. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 16, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?

Deputāts Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka darbība diemžēl sekmē nevis sabiedrības integrāciju, bet tās šķelšanos. Jau pusotru gadu partija “Jaunais laiks” vēro Muižnieka kunga darbību šajā ministra amatā. Sākumā vēroja kā koalīcijas partnere, patlaban - kā opozīcijas partija. Partijai “Jaunais laiks” pieredzes, zināšanu un izpratnes par Muižnieka kungu ir gana daudz.

Pirmkārt un galvenokārt jāteic, ka pēdējā gada laikā, kad Saeimas politiski kreisais spārns ir uzjundījis tautā pēdējo desmit gadu laikā teju vai nejūtamas emocijas, kas tagad virmo ap sabiedrības integrāciju, Muižnieka kungs ir bijis maz manāms un jūtams šajā diskusijā. Varētu pat teikt, ka šajā diskusijā viņš vispār nav piedalījies. Kā mēs visi labi zinām, šīs kreiso spēku aktivitātes uzsākās tad, kad iepriekšējās valdības laikā nācās mainīt, pat pamīkstināt, septiņus gadus topošo izglītības reformu. Slēpjoties aiz šā likuma plīvura, kreisie spēki ir centušies sev gūt lielāku atbalstu savā elektorātā, musinot sabiedrību uz šķelšanos. Ne aci nemirkšķinot, šīs diskusijas centrā, tā teikt, ievietojās iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, nesaudzējot sevi ne fiziski, ne politiski. Viņš ir nemitīgi centies aizstāvēt un skaidrot nepieciešamību sabiedrībai doties integrācijas virzienā, kur labas latviešu valodas zināšanas ir pilnīgi nepieciešamas visai sabiedrībai.

Protams, ir gaužām viegli kritizēt to, kas kaut ko dara šajā jutīgajā jautājumā. Un kritika, kas vērsta pret Šadurska kungu, ir bijusi nežēlīga. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš nebaidījās iedziļināties sabiedrības integrācijas jautājumā. Viņš ir bijis mūsu valsts visskaļākā balss par labu sabiedrības integrācijai.

Bet vai tā tam bija jābūt? Vai Šadurskim bija jābūt vienam pašam? Ja mēs tīri formāli skatāmies no Izglītības un zinātnes ministrijas darbības viedokļa, tad redzam, ka šī ministrija - un līdz ar to arī bijušais ministrs Šadurskis - ir izdarījusi pilnīgi visu, kas tai bija uzdots. Šodien visā Latvijā ir atlikusi vairs tikai viena tāda skola un tikai 11 tādi skolotāji, kuri vēl skaitās nesagatavoti šai reformai. Taču tagad vēl ir maijs. Gan jau līdz septembrim tiks nokārtots arī šis jautājums.

Tātad Šadurskis bija izdarījis visu, ko mēs no jebkura izglītības un zinātnes ministra varētu sagaidīt. Droši vien izdarīja pat vairāk nekā jebkurš cits, ieskaitot arī esošo ministru, būtu spējis. Viņš darīja pat krietni vairāk, nekā mēs to no viņa varējām prasīt, jo viņš ne tikai atrisināja ar izglītību saistītos jautājumus, bet papildus visam nonāca ar sabiedrības integrācijas jautājumu saistītās diskusijas pašā centrā.

Man un visam “Jaunajam laikam” ir vienkāršs jautājums: “Ko pa šo laiku ir darījis cienījamais Muižnieka kungs? Kā uzdevums ir bijis un joprojām ir rūpēties par sabiedrības integrāciju?” Protams, tas pēdējā pusotra gada laikā ir bijis viens un tas pats cilvēks - Nils Muižnieks. “Jaunais laiks” labi zina, ka Muižnieka kungam ir, tā teikt, apliecinātas teorētiķa un akadēmiķa kvalifikācijas, kuras viņš ir ieguvis Kalifornijā Bērklijas universitātē. Mēs ne mirkli neapšaubām to, ka viņš ir viens no mūsu valsts labākajiem teorētiķiem integrācijas jautājumos. Teorija ir laba lieta, bet šajā gadījumā tā acīmredzot nelīdz, lai veiktu praktiskus darbus. Kamēr Muižnieka kungs ir lasījis gudras grāmatas, Saeimas kreisie spēki ir pulcējuši skolasbērnus uz mītiņiem un nekārtībām. Ir iznācis tā: kamēr Muižnieka kungs gudri domā, kreisie spēki naski rīkojas. Un vienīgais, kas ir redzami mēģinājis kaut ko darīt lietas labā, ir Kārlis Šadurskis. (Starpsaucieni.)

Ja Muižnieka kungs būtu aktīvi iesaistījies visā šā jautājuma risināšanā, tad - es ne mirkli par to nešaubos! - arī viņu kritizētu līdzīgi kā Šadurski. Taču tādā gadījumā “Jaunais laiks” droši vien šodien neprasītu Muižnieka kunga demisiju. Kas dara, tas var arī kļūdīties. Muižnieka kunga lielākā kļūda ir tā, ka viņš vienkārši nedara.

Taču Muižnieka nedarīšanai ir ļoti negatīvas sekas. Viņa bezdarbība tiešā veidā veicina sabiedrības šķelšanos, jo nav dzirdama viņa balss, nav redzama viņa aktivitāte kā mierinājums un pretstats kreiso spēku aktivitātēm. Tāpēc mēs, Saeima kopumā, mūsu valsts sabiedrības integrācijas labad nedrīkstam paturēt šādu cilvēku šajā tik ļoti svarīgajā ministrijā.

“Jaunais laiks” prasa Muižnieka kunga demisiju. Un, kā es jūtu, “Jaunais laiks” nav vienīgais politiskais spēks, kas saredz Muižnieka kunga nepiemērotību šim amatam.

Tautas partijas frakcijas deputāts cienījamais Aleksandrs Kiršteina kungs nesen laikraksta “Latvijas Avīze” ir publicējis sekojošos, manuprāt, ļoti prātīgos vārdus (citēju): “Diemžēl Muižnieka kungs ar savu darbību ir pierādījis, ka neizprot šos jautājumus un nav spējīgs izstrādāt priekšlikumus valdībai, lai kopā ar Eiropas Savienību praktiski palīdzētu atrisināt nenormāli lielā svešas kultūras cilvēku skaita problēmas Latvijā. Kas attiecas uz valsts oficiālajai politikai pretēju uzskatu paušanu, tad kā privātpersonai Muižnieka kungam tas izdosies daudz labāk.” Citāta beigas. “Jaunais laiks” piekrīt Kiršteina kunga paustajam viedoklim.

Un Tautas partijas frakcijas deputāts Dzintars Ābiķa kungs ir teicis, ka Muižnieka kungs vienkārši meloja, kad pirms trim gadiem Muižnieks paziņoja, ka Latvijā valdot nacionālā diskriminācija.

Un Tautas partijas frakcijas deputāte Anta Rugāte pirms gada ir teikusi: “Tautas partija jau valdības veidošanas laikā teica, ka nav nepieciešams šāds ministra amats. Tas, kas tagad notiek, apliecina, ka mēs domājām pareizi.”

“Jaunais laiks” varētu papildināt Rugātes kundzes domu un teikt, ka pie vainas šeit jau varbūt nav pats amats, bet amata izpildītājs Muižnieks.

Savukārt Saeimas kreisajam spārnam, no kurienes nāk šīs politiskās aktivitātes, kas veicina sabiedrības šķelšanos, ir tikai labi vārdi sakāmi par Muižnieku. Saeimas diskusijā par Muižnieka kunga apstiprināšanu amatā Boriss Cilevičs teica (citēju): “Muižnieks ir labākais kandidāts šim darbam.”

Pēc tam Pēteris Tabūna kungs iebilda, ka Muižnieks ir kreisais kosmopolīts, un uz to Cilevičs lakoniski atbildēja: “Tas tikai apliecina pareizo izvēli.”

Jānis Jurkāns pirms balsojuma, ar kuru Muižnieks tika apstiprināts šajā amatā pirmo reizi, teica, ka šis ir pats labākais priekšlikums, kāds ir 8.Saeimā izskanējis no varas partijām: “Mums ļoti gribētos nobalsot par Nilu Muižnieku, jo uzskatām, ka viņš ir visatbilstošākā kandidatūra šim postenim.”

Līdzīgā garā runā no šā paša bloka nākušais Nikolajs Kabanovs. Interneta diskusijās pērnajā gadā viņš teica tā: “Muižnieka kantoris būs tāds, kādu mēs, politiķi, to piepildīsim. Sākums jau ir ielikts. Ministrijas štatā ir mūsu atbalstītāji. Vārdā nesaukšu, bet viņi ieņem pietiekami nopietnus posteņus.”

Kolēģi! Šajos grūtajos laikos mums ir vajadzīgs gudrs, stiprs un aktīvs cilvēks, kurš sabiedrības integrācijas jautājumos varētu strādāt kā pretstats kreisajiem politiķiem, tādiem, kā, piemēram, Kabanova kungam. Nils Muižnieks nav šāds cilvēks. Es nezinu, vai Muižnieka kunga nedarība vai neizdarība saistās tikai ar viņa ierobežotību kā akadēmiķim, nevis kā praktiķim, vai tur apakšā slēpjas jau nopietnāki nodomi, kuri izlien laukā Kabanova kunga izteikumos par Muižnieka kunga izveidoto sekretariāta štatu, taču viena lieta ir skaidra - Muižnieka kungs nav piemērots ieņemt īpašu uzdevumu ministra vietu sabiedrības integrācijas jautājumos.

Kolēģi Tautas partijā! Es aicinu jūs visus ieklausīties savos kolēģos - Kiršteinā, Ābiķī un Rugātē! Es saprotu, ka patlaban varas dēļ jūsu partijas vadība ir gatava nodot jebkuru principu un ideālu. Taču atcerēsimies vēl vienu lietu - sabiedrība vēro visu, kas šeit, Saeimā, notiek! Neviena valdība nav mūžīga. Arī neviena partija nav mūžīga. Taču pastāvēs tie, kuri paliks uzticīgi saviem paustajiem ideāliem. Strādāsim tā, lai mūsu sabiedrībā būtu miers, lai notiktu mūsu valstī tik ļoti nepieciešamā integrācija!

Aicinu balsot par Muižnieka kunga demisiju!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs. Gribu atgādināt Saeimas deputātiem, ka saskaņā ar Saeimas lēmumu debašu laiks ir ierobežots: pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi, Kariņa kungs! Kāpēc jūs tik ļoti nemīlat savu tēvzemieti? Arī viņš ir no Amerikas. Arī viņš pēc savas būtības ir humanitāri izglītots cilvēks, bet jūs domājat, ka viņš it kā atbalsta mūs. Nē! Diemžēl, nē! Muižnieka kungs nav krievu ministrs, un es varu jums droši to apgalvot. Viņš ir cilvēks, kurš runā pret Štābu, pret mums, pret krievu cilvēkiem. Ticiet man! Jūsu vārdos, Kariņa kungs, nav ne vārda patiesības! Muižnieka kungs ir cilvēks, kas īsteno tikai valsts politiku integrācijas lietās, bet jūsu integrācija ir asimilācija. Jūs gribat pārlatviskot krievus, un Muižnieka kungs to rūpīgi dara.

Es domāju, ka jūs, protams, balsosiet pret Muižnieka kungu, bet tas tikai liecina, ka jūs savā starpā nespējat radīt saskaņu un panākt integrāciju, par kuru jūs runājat. Es domāju, ka pašu latviešu starpā nav integrācijas un ka tāpēc integrācijas nav arī Latvijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Šodien ir izvērsusies ļoti interesanta diskusija. Vispirms par Loskutova kungu, tagad - par Muižnieka kungu, un patiesībā no “Jaunā laika” - no opozīcijas partijas mēs varam redzēt vienu un to pašu piegājienu. Mēs redzējām, ka iepriekšējai valdībai pie visa vainīgi bija ierēdņi. Tagad izskatās, ka pie visa vainīgi būs profesori un akadēmiķi, jo, lūk, viņi šeit kaut ko nespēj īsti saprast.

Muižnieka kungs, kaut arī ir ar doktora grādu apveltīts cilvēks un izglītots cilvēks, nav un droši vien arī nekad nebūs Tautas partijas favorīts. Patiesībā mēs jau nemaz arī negribējām sākumā veidot šo ministriju. Tas bija “Jaunais laiks”, tas bija Repšes kungs, kurš gribēja izveidot Integrācijas ministriju, kurš gribēja radīt daudzas citas lietas un kurš norādīja uz vainīgajiem, kas ir mūsu ierēdņi.

Patiesībā iepriekšējais runātājs - Kariņa kungs - jau parādīja, par ko tad mums šodien šeit vajadzētu diskutēt. Puse no viņa runas bija par Šadurska kungu. Uz šā improvizētā apsūdzēto sola šodien bija jāsēž Šadurska kungam, nevis Muižnieka kungam. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Taču, paldies Dievam, Šadurska kungs kopā ar visu iepriekšējo valdību ir aizgājis nebūtībā (Starpsauciens: “Dzīvs!”) un šeit ir palicis tikai Muižnieks.

Tautas partija māk nodalīt privāto no publiskā, māk nodalīt profesionālo no sēnalām, un mēs pārvērtējām jūsu ministra darbu. Mēs redzējām, kā viņš strādā, un mēs sapratām, ka labāk lai darbojas Muižnieks, nevis Šadurskis. Mēs netaisāmies viņu atsaukt tikai tāpēc, ka jūs paši esat salaiduši kaut ko grīstē. Runa ir par to, ka tagad tūkstošiem cilvēku ir uz ielas, un mums ir jāsaka “paldies” tikai politiskajai nemākulībai no profesora Šadurska puses un tam, ka viņš nespēj saprast, kas īsti ir politika, - nespēj saprast to, kādus labojumus Izglītības likumā var iekļaut un kādus nevar iekļaut. Tā ka tas viss, kas tagad darās uz ielām saistībā ar Štābu, gulstas tikai uz Šadurska kunga atbildību.

Un, nobeidzot šo runu, es gribēju pateikt, ka jums ir taisnība vienā ziņā - mēs neesam gatavi nodot. Tautas partija nekad nav nodevusi ne savus cilvēkus, ne savus ministrus, ne arī savu partneru ministrus. Muižnieks paliks!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka katrai partijai ir tiesības uz savu viedokli un arī tiesības ministrus iecelt vai ministrus atsaukt. Bet es redzu tikai divus iemeslus, kāpēc būtu vērts atsaukt kādu ministru: vai nu ir labāka kandidatūra uz to vietu, vai arī ir otrs iemesls - ja šajā konkrētajā gadījumā mēs uzskatām, ka integrācija ir ļoti mazsvarīga lieta Latvijas valstī un kā šāds ministrs vispār nav vajadzīgs.

Es saprotu, ka mēs, lielākā daļa šeit sēdošo, esam ar padomju laika pieredzi gan retorikā, gan demagoģijā, un es ar prieku konstatēju, ka arī Rietumu augstskolās to ir iespējams apgūt pietiekami labi. Mēs gribot negribot drusku sašaurināti runājam par integrācijas lietām. Mēs akcentējam nacionālo integrāciju, bet pastāv problēmas arī ar sociālo integrāciju. To jūs redzat dažādās aptaujās, dažādu sociālo slāņu attieksmē vienam pret otru.

Mums ir problēmas arī politiskajā integrācijā, jo mūsu sabiedrība veidojas gan no iepriekšējā režīma balstītājiem, iepriekšējam režīmam paklausīgiem cilvēkiem, gan no iepriekšējā režīma pretiniekiem. Un mūsu pašu iepriekšējie balsojumi “par” vai “pret” maniem priekšlikumiem attiecībā uz komunisma režīma upuriem parāda šīs integrācijas nepieciešamību, jo šie balsojumi pārsvarā bija negatīvi.

Mums pastāv problēmas ar paaudžu integrāciju, jo mēs redzam, ka mūsu skaisti sakārtoto un pārbūvēto Rīgu un arī citas pilsētas jaunā paaudze neciena, tā apķēpā sienas un piegāna šo mūsu vidi. Tātad ir jādomā arī par paaudžu integrāciju.

Un mūsu šā sasaukuma galvenais nopelns, manuprāt, ir tas, ka mēs esam atzinuši par nepieciešamu veidot atsevišķu ministriju un likt atsevišķam ministram nodarboties tieši ar šo problēmu risināšanu.

Šobrīd, dabīgi, nav iespējams visu pagūt tik īsā laikā, bet, kamēr mums netiek piedāvāta labāka kandidatūra, ir jāpaliek pie šā paša - jau esošā ministra, jo, izrādās, ir jau pazīmes, ka vismaz vienā jomā - vismaz nacionālās integrācijas jomā, - jau ir zināmi sasniegumi, bet tas, ka ir jaunatne, kas iziet ielās, un ka ir politiķi, kas to kūda iziet ielās ar savām prasībām, tas, lūk, ir vēl viens pierādījums, cik nopietni ir jāstrādā šajā integrācijas jomā.

Un Nils Muižnieks uz to ir spējīgs kaut vai tāpēc, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji vienlīdz pozitīvi novērtē viņa personību un viņa darbību. Taču viņam ir šī prasme, šī iespēja un šī vēlme strādāt un spējas strādāt, tāpēc mēs nevaram tik vieglprātīgi ar nepieciešamiem un spējīgiem cilvēkiem izrīkoties, kā varbūt politisku motīvu dēļ mums gribētos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Par Muižnieka kungu es no šīs tribīnes esmu jau runājis un šodien runāšu atkal, jo mums ir ļoti dīvains integrācijas ministrs. Es cita apzīmējuma neatrodu. Varētu teikt arī citādāk: mums nav integrācijas ministra tādā nozīmē, kādā mēs viņu bijām gaidījuši un domājuši, bet Muižnieka kungs labākajā gadījumā ir krievu aizstāvības ministrs. Tā, lūk! Jo viņš ir uzbraucis uz vienvirziena maģistrāles un pa to pucē un pucē uz priekšu un absolūti nespēj paskatīties ne pa labi, ne pa kreisi un nogriezties. Jo latviešus viņš ir aizmirsis! Tā vien šķiet, ka latviešu šajā valstī vairs nav, par kuriem būtu jādomā integrācijas ministram, bet integrācija ir divvirzienu kustība, Muižnieka kungs! Jums jau to vajadzēja tā kā saprast, bet jūs - es to vēlreiz saku - pucējat tikai vienā virzienā.

Jūsu attieksme pret pilsonības, valodas un izglītības jautājumiem ir vienkārši atbaidoša. Vienkārši atbaidoša ar to, ka jūs ap sevi pulcējat nevis progresīvus krievu cilvēkus, bet - gluži otrādi! - tos, kuri sadarbojas ar Štābu vai darbojas šajā Štābā. Tas vienkārši ir traki! Tā ka ir pavisam dīvaini.

Un ne velti atklātības brīdī tepat man pretī sēdošais Kiršteina kungs teica, ka jums būtu laiks demisionēt.

Tur jau ir patiešām tā būtība, ka jums, redzot to, kāda pret jums ir tautas attieksme, kāda ir latviešu attieksme, jo viņus jūs jau esat izsvītrojis no sava redzesloka, vajadzētu vienkārši pašam demisionēt, lai mums nevajadzētu balsot par to un lai šodien nevajadzētu runāt par šīm lietām, jo jūs esat aizrunājies tik tālu... Es nesaprotu...

Protams, dzīvodams Rietumos, jūs nekādi tagad nespējat saprast to, kas ir noticis šajos 50 okupācijas gados, un jūs pārmetat Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājam Rākina kungam par viņa teikto, ka Latvijā ir vajadzīga dekolonizācija. Nu protams! Kā gan citādāk! Pēc 50 gadiem, kad šīs sekas ir vienkārši fantastiskas un pašlaik Saeimā burtiski katrā sēdē un katrā komisijā mēs atkal un atkal pie tā atgriežamies... Nu paskatieties! Puse no Saeimas debatēm notiek tieši par šīm lietām, bet jūs pārmetat un sakāt, ka Rākinam vajadzētu demisionēt. Vai jūs saprotat šīs lietas būtību? Jūs noliedzat, ka te ir vajadzīga dekolonizācija, deboļševizācija un tā tālāk. Dīvaini!

Es brīnos, ka jūs neesat mēģinājis... Jūsu pirmais pienākums būtu runāt ar krieviski rakstošo un runājošo presi, ar masu informācijas līdzekļiem ne jau kaut kādā spiediena rezultātā, bet vienkārši draudzīgi: sak, draugi mīļie, ja jūs gribat dzīvot šajā valstī, ja jūs interesē Latvijas un arī krievu intereses šeit, Latvijā, tad rakstiet normāli, nevis musiniet tautu, rīdiet citu pret citu. Ja es būtu jūsu vietā, tad es vismaz jau reizes desmit būtu ar viņiem ticies, bet jūs netiekaties, jūs nerunājat ar viņiem! Redziet, “Čas”, “Vesķi sevodņa” - tie ir tie labie priekš jums, bet “DDD” - tie jums ir tādi... jo tie runā par šīm dekolonizācijas lietām.

Tā ka, es domāju, jums, Muižnieka kungs, vajadzētu nākt tribīnē un teikt: “Ziniet, es demisionēju, jo man nav izdevies panākt to... (starpsaucieni), panākt to, ko...”

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. ...to, ko es esmu gribējis izdarīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es atceros, kā tad, kad Nilu Muižnieku šeit apstiprināja amatā, arī es stāvēju šajā tribīnē un teicu, ka mēs, Latvijas Pirmās partijas frakcija, viennozīmīgi uzņemamies atbildību par viņu. Tagad ir pagājis pusotrs gads, un es varu teikt, ka nevienu brīdi man nav bijušas šaubas par to, ka šī uzticība ir attaisnota.

Neaizmirsīsim to, ka Nils Muižnieks bija pirmais no visiem Latvijas ministriem, kurš apciemoja mūsu tautiešus Sibīrijā. Es domāju, ka Tabūna kungs varbūt nezina statistiku, bet pagājušajā gadā mazākumtautību organizācijas un kopienas ir saņēmušas vairāk nekā 130 dotāciju savām aktivitātēm, un tas, ka mēs kādreiz braucam uz ārzemēm un lepni stāstām par to, ka Latvija ir multietniska valsts, un to, ka šeit arī vēsturiski vienmēr ir dzīvojušas daudzas tautas kopā un izvairījušās no kaut kādām sadursmēm, tas tikai liecina, ka pie tā ir jāstrādā, jo nekas dzīvē pats no sevis nenotiek.

Es arī gribētu vērst “tēvzemiešu” uzmanību uz kādu faktu. Balsojot “pret” Nilu Muižnieku, jūs balsojat arī pret lībiešiem, pret atbalstu viņu kultūrai; jūs balsojat arī pret intensīvāku sadarbību ar mūsu tautiešiem ārzemēs. Un, ja Kariņa kungs runā par kreiso kosmopolītismu, tad, es domāju: lai nu kam, bet jums, cilvēkam ar divām pasēm kabatā, par šādu lietu jau nu gan nevajadzētu daudz runāt.

Un es te skatos, ka te bija runa par to... Nilam Muižniekam tika pārmests, ka viņš nav stiprs, ka viņš nav aktīvs. Nu ko? Mums taču ir deputāti - tādi kā Tabūna kungs - stiprs un aktīvs, ar boksu kādreiz ir nodarbojies un arī sparīgi runā, un arī darbi ir tādi aktīvi... Presē skaidri ir rakstīts, ka arī gejus gatavs izsūtīt uz Roņu salu... Es domāju, ka arī no visiem krieviski runājošajiem Latviju varētu iztīrīt pāris dienās. Tas laikam neprasītu daudz spēka...

Tomēr es gribu pateikt arī to, ka mēs joprojām uzticamies Nilam Muižniekam un balsosim viennozīmīgi “par” viņa palikšanu amatā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pirms gada mēs nobalsojām par sabiedrības integrācijas sekretariāta izveidošanu un ar cerībām atbalstījām Latvijas Pirmās partijas izraudzīto kandidātu Nilu Muižnieku šā sekretariāta vadītāja amatam. Izveidot šādu institūciju - tā tiešām bija “Jaunā laika” iniciatīva, tādā veidā uzsverot integrācijas svarīgumu un nozīmi Latvijas nākotnes veidošanā.

Integrācijas problēmas vienmēr būs aktuālas valstij, kuras veidošanos ietekmējuši nenormāli procesi. Latvijas okupācija bija tieši tāds process, un ar to saistītās PSRS mērķtiecīgās un aktīvās migrantu ieplūdināšanas politikas sekas, Latvijai atgūstot neatkarību, bija objektīvi nolemtas, un tās kļuva par sabiedrības problēmu, kas jārisina. Vislabāk būtu bijis sākt to darīt jau no pašām pirmajām neatkarības dienām. Diemžēl Saeimai tikai 1996.gadā izdevās pieņemt Deklarāciju par Latvijas okupāciju, visaugstākajā līmenī, nosaucot lietas to īstajos vārdos, bet neizdevās ar pilnu jaudu iedarbināt mehānismu, kas korekti, bet noteikti veicinātu kādreiz Latvijā apzināti ieplūdināto cittautiešu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē.

Un tā vieni te mokās, nespēdami pieņemt šo zemi un ļaujot naidam saēst veselību, citi veltīgi sapņo par savu kaut kādu absurdu kārtību krievu nacionālās teritorijas autonomijas veidā, bet aktīvākie, ambiciozākie gādā par īstiem īssavienojumiem sabiedrībā, bez sirdsapziņas pārmetumiem šķeļ to divās informatīvajās telpās, liedzot pieeju vispusīgai informācijai, un nolaižas pat tik zemu, ka savu mērķu sasniegšanai jauniešus pazemo intelektuālā mazspējā.

“Jaunais laiks” uzskata, ka nepamatotie asumi skolu reformas pēdējā posmā radušies arī sabiedrības integrācijas sekretariāta bezdarbības dēļ. Sabiedrības integrācijas sekretariāts taču tika radīts tieši ar nolūku saskaņot dažādu valsts institūciju darbību sabiedrības integrācijas jomā.

Skolu reforma nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas lieta, bet gan visas sabiedrības lieta, jo latviešu valoda - valsts valoda - latviešu nacionālā valstī ir ļoti svarīgs integrējošs elements. Sabiedrības integrācijas sekretariātam gada sākumā bija aktīvi jāiesaistās pieņemto Izglītības likuma grozījumu skaidrošanā pēc būtības, neļaujot tos politizēt un pasakot patiesību arī par gaidāmo 40% un 60% valodu attiecību mācību priekšmetu apguvē. Izrādās, tie nemaz nebūs 60% mācību priekšmetu latviešu valodā, jo šajos procentos ietilpst arī svešvalodas, kuras māca skolās, tāpēc galu galā tie būs tikai 38% - 43% mācību priekšmetu latviešu valodā. To savā atklātajā vēstulē sabiedrībai pauž Rīgas Dome.

Šodien pamatoti rodas jautājums: kāpēc sabiedrības integrācijas sekretariāta darbība ir tik mazaktīva un tik neintegrējoša? Ir skaidri redzams, ka sekretariāta vadošo darbinieku un konsultantu pozīcija nav atbilstoša valsts izvēlētajam kursam. Piemēram, Konsultantu padomes loceklis Igors Pimenovs vada bēdīgi slaveno skolēnu un viņu vecāku musinātāju pret izglītības reformu Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju “LAŠOR”, bet Aleksandrs Brandavs, izrādās, simpatizē totalitārajam padomju režīmam.

Arī es pilnībā piekrītu mana ļoti zinošā Tautas partijas kolēģa Aleksandra Kiršteina nesen presē publiski paustajam viedoklim, ka Nilam Muižniekam, kurš, kā ir pierādījies, nav spējīgs risināt Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumus pēc būtības, nepārprotami un noteikti ir jāatkāpjas, jo mums patiešām ir nepieciešama aktīva sabiedrību konsolidējoša rīcība bez kosmopolītisma un latviešiem pārāk bieži raksturīgās patoloģiskās tolerances. Es atbalstu tādas valsts integrācijas programmas izstrādi, kura būtu precīzi orientēta tikai uz nacionālas Latvijas valsts nākotnē ieinteresētiem cilvēkiem.

Kolēģi, aicinu balsot “par” Nila Muižnieka demisiju!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Atgriežos no nebūtības, lai teiktu dažus vārdus arī Pabrika kungam, kurš gan diemžēl ir izgājis un kurš laipni mani tikko tur nosūtīja...

Latvijai naidīgie politiskie spēki jau faktiski pirms 8.Saeimas vēlēšanām, izanalizējuši mūsu izglītības jomu regulējošos likumus, atrada tajos pretrunas un nerealizējamas normas un pieņēma lēmumu izmantot tās savas politiskās pārstāvības nostiprināšanai Latvijas parlamentā, kas viņiem arī izdevās, jo 25 deputāti tika ievēlēti no PCTVL saraksta. Pēc tam gan viņi “izšķīda”, lai cīnītos pret sabiedrības integrāciju, kā arī par pilsonības beznosacījuma piešķiršanu un par otras valsts valodas ieviešanu. Taču tajā laikā vēl nebija nekādu štābu, sabiedrībā valdīja nosacīts miers, bērnu kūdītāji vēl nebija nonākuši konfliktā ne ar likumu, ne ar vispārcilvēcisko morāli.

Apzinoties valdībai priekšā stāvošo grūto darbu mazākumtautību izglītības kvalitātes celšanā, tika radīts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Savs darbs bija veicams arī Izglītības un zinātnes ministrijai, tas ir, tai vajadzēja sakārtot tiesību aktus, ieskaitot 1999.gadā pieņemto Izglītības likumu un standartus, kā arī savas kompetences ietvaros nodrošināt skolu gatavību darbam. Šis darbs ir godam izdarīts, saskaņoti strādājot ministrijas kolektīvam. Tas ir redzams gan Izglītības valsts inspekcijas ziņojumos, gan arī skolu faktiskās gatavības izpētes rezultātos. Domāju, to var apliecināt arī pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka problēmu šajā darbā šobrīd viņam nav.

Savs darbs bija veicams arī integrācijas lietu sekretariātam. Es negribu kritizēt bijušo kolēģi Muižnieku, kurš arī, jāsaka, ne reizi nav kritizējis manu darbu, kad strādājām kopā. Tikai tagad, kad pašam ir problēmas, nu ir sarosījies. Taču kā lai nerespektē Kiršteina kunga viedokli, ka Muižnieka kungam ir jāatkāpjas? Man patiesībā bija grūti iedomāties kaut vienu Muižnieka kunga paveikto darbu, pirms Kastēna kungs neatgādināja. Jā, patiesi, Muižnieks aizbrauca pie Sibīrijas latviešiem, aizveda tur Izglītības un zinātnes ministrijas sarūpētās grāmatas, izstāstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm, to skaitā arī par šo - iekļaut valsts budžetā kā vienu no ministrijas pozīcijām atbalstu skolotājiem, kuri tur strādā latviešu skolās, jo pirmo reizi mūsu valdības laikā šāds valsts atbalsts bija. Līdz tam tas bija tikai sabiedriskais atbalsts. Muižnieka kungs tiešām aizbrauca un izstāstīja, ko ir darījusi Izglītības un zinātnes ministrija. Paldies, Muižnieka kungs!

Domāju, ka tikai nākotne rādīs, cik liela daļa vainas ir jāuzņemas premjeram Emsim, kurš jau vienā no savām pirmajām intervijām iedrošināja “štābistus”, sacīdams, ka Izglītības likumu varētu arī mainīt, ja lītu asinis, un cik liela daļa vainas ir jāuzņemas Muižniekam par to, ka pretstatā reālajai reformas sagatavotībai sabiedrības daļa to uzņem arvien agresīvāk, kaut arī likuma normas ir daudz maigākas. Taču viens ir skaidrs - intelektuālajā un organizatoriskajā duelī starp Petropavlovski un Muižnieku pārspēks nav Muižnieka pusē. Ja gribam, lai reformas realizācija atbilstu pieņemtajiem likumiem, ir jāmeklē kāds, kas prot un grib strādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Paldies par lielo uzmanību manam rakstam.

Tomēr es gribētu šeit pārliecināt kolēģus - gan tos, kas ir “Jaunajā laikā”, gan tos, kas ir “Tēvzemei un Brīvībai” - , ka šī šķirtne, šī robežšķirtne, šoreiz diemžēl neiet starp Tautas partiju un “Jauno laiku”. Un manā izpratnē tā nepastāv arī starp, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai” un vēl kādu opozīcijas partiju.

Es arī piekrītu tam, ko teica Tabūna kungs, bet man ir jāpasaka - un es citēšu arī dažus krievu žurnālistus - , ka robeža neiet starp latviešiem un krieviem. Viņa diemžēl iet kaut kur citur, un, ja mēs, teiksim, precīzi to neredzam, tad varam izdarīt diezgan daudz muļķību.

Nelaime jau ir tā, ka šī nav tikai Muižnieka kunga problēma. Problēma ir būtiska un aptver visu valdības darbu - Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas darbu. Valdībai ir jāsagatavo virkne likumu, bet diemžēl Muižnieka kungs - es ar viņu esmu runājis - nevar to viens pats, tas ir kopējs visas valdības darbs. Es domāju, ka vispirms ir vajadzīgs likums - nevis izmaiņas Pilsonības likumā, bet atsevišķs likums! - par naturalizācijas ceļā iegūtas pilsonības atņemšanu tiem, kas šo pilsonību ir ieguvuši ar viltu, tas ir, tādiem, kas devuši solījumu cienīt mūsu valsts likumus un mūsu valsts kultūru, bet otrā dienā pēc Latvijas pases saņemšanas raksta avīzēs rakstus, ka nepastāv tāda valsts Latvija, ka tas ir vēstures pārpratums, vai arī, teiksim, raksta, ka šai valstij nav jāmaksā nodokļi, jo tad viņa ātrāk sabruks - un tā tālāk, un tā joprojām.

Ārlietu ministrijai, protams, ir jāturpina šo līgumu izstrādāšana. Mums ir, starp citu, līgums ar Krieviju, kas ne visai labi tiek pildīts. Atcerieties, - kad mēs, Tautas partija, iesniedzām šeit priekšlikumu būtiski palielināt līdzekļus repatriācijas fondā, lai tie latvieši, kuri vēl grib pārcelties no Sibīrijas uz Latviju un kuriem nepietiek ar 200 vai 300 latiem, varētu dabūt kādus 2 vai 3 tūkstošus latu, tad gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan “Jaunais laiks” noraidīja šo priekšlikumu! Taču es negribu tagad mest akmeni, teiksim, opozīcijas dārziņā; es vēlreiz uzsveru, ka mums visiem kopā jāstrādā pie šā likuma.

Nākamais. Es gribētu pateikt, ka integrācijas lietu sekretariātam ir precīzi jāanketē šīs trīs mērķgrupas - jāanketē tie cilvēki, kas grib palikt Latvijā, tie cilvēki, kas grib atgriezties NVS jeb bijušajās PSRS republikās, un tie cilvēki, kas grib izbraukt uz Eiropas Savienību vai uz Rietumiem - uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu vai Jaunzēlandi.

Es gribētu nolasīt kādu citādu. Es tagad citēšu to, ko es pirms brīža solīju Tabūna kungam, - to, ko izglītoti krievu žurnālisti raksta par tā saucamo integrācijas, izglītības vai nacionālā mazākuma problēmu Latvijā.

Vitālijs Portņikovs, “Radio Svoboda” žurnālists, raksta, ka viņu ir ārkārtīgi pārsteigusi viena lieta - tas, kā cilvēki Latvijā demonstrē pret Izglītības likumu. Citēju: Krievijai bija ilgs laiks sagatavot savus bijušos tēvzemiešus, kuri dzīvo Latvijā, lai viņi varētu ieņemt cienīgu vietu Eiropā. Tā vietā, lai viņi apsveiktu samērā mērenu reformu - izglītības reformu - , viņi kūda bērnus iziet ielās un aktīvi piketēt un demonstrēt pret šo Izglītības likumu. Ar to viņi parāda, ka taisnība ir tiem, kas uzskata, ka Eiropas Savienībā arī turpmāk ir jāuzmanās no Krievijas.”

Ārkārtīgi precīzs krievu žurnālista sniegts novērtējums! Man bija iespēja parunāt ar dažiem krievu jauniešiem šajās demonstrācijās, un viņi bija ārkārtīgi pārsteigti, kad es viņiem vaicāju, vai viņi zina, ka Eiropas Savienības vecajās valstīs dzīvo 6 miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kuru dzimtā valoda ir krievu, un ka tur nav nevienas krievu skolas, un ka tagad, pēc paplašināšanās, Eiropas Savienībā ir jau 10 miljonu bijušo PSRS pilsoņu, un ka tikai Latvijā un... Igaunijā viņiem dod iespēju mācīties krievu valodā vismaz 50%... nevis 40%, bet 50%, tāpēc ka, ziniet, 20% tur ir citās svešvalodās... Tātad viņiem ir iespēja mācīties krievu valodā. Un, ziniet, šie bērni, visi kā viens, bija pārsteigti, ka tāda ir situācija, jo viņi bija domājuši, ka visur, visās Eiropas Savienības valstīs ir krievu skolas.

Šadurska kungs, vai tas nav drusciņ arī jūsu lauciņš, kur vajadzēja pastrādāt gan ar skolotājiem, gan ar bērniem?

Es vēlreiz atkārtoju: tā ir mūsu visu kopēja problēma!

Tālāk. Es gribētu pateikt - un arī teicu Muižnieka kungam - , ka integrācijas programma nav akadēmiķa Lisenko metožu izmēģināšana pie Latvijas iedzīvotājiem. Bija kādreiz tāds akadēmiķis Lisenko, kurš mācīja, ka ģenētikas neesot, visu nosakot apstākļi: ja priedi mēslošot un laistīšot, viņa pārvērtīšoties par egli.

Es domāju, ka, protams, mēs varam uzdot jautājumu: “Ja vilku baro ar gaļas konserviem, vai viņš pārstāj skatīties uz mežu?” Ja, teiksim, jau naturalizētu pilsoni Giļmanu vai tādu, kas tagad grib, teiksim, naturalizēties, Petropavlovski (es avīzē izlasīju par šādu viņa vēlmi), - ja viņu baro ar šprotēm vai, teiksim, kūpinātiem lučiem, vai viņš pārstāj skatīties uz savu dzimto sādžu? Nu taču nē!

Tātad...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. Jā, es tūlīt beigšu.

Tātad mans priekšlikums ir tāds, ka integrācijas lietu sekretariātam ir precīzi jānosaka šīs mērķgrupas un, kā teica Latvijā dzīvojošā ļoti talantīgā krievu izcelsmes rakstniece un tulkotāja Ludmila Azarova, jāatsijā tā grupa, kuru viņa sauc par “okupantiem dezertieriem”. Jānoskaidro, vai viņiem šeit patīk klimats vai latviešu kultūra. Kāpēc viņi te mokās? Ja viņiem patīk klimats, tad jāatgādina, ka tāds pats ir Kaļiņingradā un Pēterburgā. Ja viņiem riebjas latviešu kultūra un vairāk patīk krievu kultūra, tad jāatgādina, ka tāda kultūra ir Sanktpēterburgā...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. ...un Maskavā. Labi, tad es turpināšu pēc tam.

Sēdes vadītāja. Jūs...

A.Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Liene Liepiņa. Lūdzu!

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums ar Kiršteina kungu domas diezgan sakrīt šajos jautājumos. Un Kastēna kungam man gribētos teikt, ka arī es atceros to dienu, kad mēs balsojām par šiem mūsu ministriem, par visiem trim kopā, un ka es jau toreiz teicu, ka es esmu pilnīgi pret to, ka Nils Muižnieks būtu šajā ministra amatā. Jo es viņu vienkārši atceros no tiem laikiem, kad Latvijā bija tautas nobalsošana par Pilsonības likumu. Toreiz bija runa par to, ka varētu piešķirt pilsonību bērniem, kas ir dzimuši pēc 1992.gada, - piešķirt bez īpaša... teiksim, bez latviešu valodas zināšanām, bez kā, vienkārši automātiski, - vecākiem tikai jāpieprasa, un viņu bērns to saņem. Un toreiz Muižnieka kungs, aģitējot par šādu likumu, taisīja tādus lielus plakātus, kuros bija attēloti daudzi bērni un virs viņiem liels uzraksts: “Tautas ienaidnieki?” (ar jautājuma zīmi galā). It kā mēs šinī jautājumā balsotu par bērniem! It kā integrācijas jautājums nebūtu visnotaļ valodas jautājums! Man liekas, ka to mēs visi zinām - to zina arī lielais vairums krievvalodīgo cilvēku -, ka integrācijas jautājums Latvijā ir vienkārši valodas jautājums.

Un šajā sakarā man gribas teikt, ka integrācijas lietu ministra uzdevums ir palīdzēt cittautiešiem iekļauties latviešu sabiedrībā, nevis otrādi.

Šobrīd mēs redzam, ka Emša valdība ir piešķīrusi līdzekļus Naturalizācijas pārvaldei (noteikti arī tai līdzekļi ir vajadzīgi), bet Valsts valodas inspekcijai viņa nav papildinājusi līdzekļus. Par to valsts valodas inspektori ir diezgan sašutuši. Un arī Naturalizācijas pārvaldes darbinieki vēršas pie mums un brīnās, kas tie ir par cilvēkiem, kuri saņēmuši it kā atzītus latviešu valodas pārbaudījumu rezultātus.

Tā ka es noteikti balsošu par Nila Muižnieka demisiju. Es nebrīnīšos, ja Tautas partija to nedarīs, tāpēc, ka Nils Muižnieks savulaik ir pierādījis, ka viņš tīri labi iekļaujas tādā komandā. Savulaik, kad tika iecelts Olafs Brūvers par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru, viņš atstādināja Kaiju Gertneri tieši finanšu jomā esošo nekārtību dēļ, un toreiz Nils Muižnieks ļoti karsti aizstāvēja viņu. Viņam tas neizdevās līdz galam. Šitādas lietas liecina, ka Tautas partija, bez šaubām, var atbalstīt tādu ministru.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šo diskusiju šodien ir lielā mērā ir izraisījis Tautas partijas frakcijas deputāta Aleksandra Kiršteina raksts 13.maija “Latvijas Avīzē”. Raksta nosaukums: “Kāpēc Nilam Muižniekam jāatkāpjas?” Palasiet šo rakstu! Tur jūs atradīsiet labu Nila Muižnieka darbu analīzi un arī pamatojumu, kā Tautas partijas frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins ir nonācis pie secinājuma, ka Nilam Muižniekam jāatkāpjas.

Pabrika kungs nupat debatēs teica, ka Tautas partija savus cilvēkus nenododot. Balsojot par uzticību Muižniekam, Tautas partija nodos savu deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš varbūt ir pēdējais Tautas partijas frakcijas deputāts ar skaidru nostāju nacionālajā jautājumā un ar skaidru nostāju par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Pārējie Tautas frakcijas partijas deputāti jau sen ir saplūduši kopā ar sarkanajiem, promaskaviskajiem spēkiem un... (Zālē izsaucieni.) ... Un Kiršteina kunga aicinājumā attapties viņi negrib ieklausīties.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi saprot, kas te šobrīd notiek. Patiešām, - partija “Jaunais laiks” izmisīgi cenšas kaut kādā veidā “sašūpot” šo mazākuma valdību. Viņi atrada šo Kiršteina rakstu “Latvijas Avīzē” un, protams, nolēma, ka tas ir tas vājais posms, aiz kura pavelkot var šo valdību gāzt. Lai valdība pati lemj, vai tas izdosies vai ne!

Es gribu izmantot šo iespēju, lai vēlreiz konstatētu, ka nevar prasīt no integrācijas lietu ministra kaut kādu darbu, kamēr absolūti nav skaidrības, kas ir integrācija. Šodien mēs dzirdam tik atšķirīgus viedokļus par to, kas ir integrācijas būtība! Un, piedodiet, tā koncepcija, kas tika pieņemta pirms sešiem gadiem, ir tik izplūdusi, ka to var traktēt visādi! Pēc partijas “Jaunais laiks” domām, integrācijas lietu ministrs ir propagandas ministrs. Muižniekam pārmet to, ka viņš nevar ieskaidrot krievu skolēnu vecākiem, ka viņi, muļķi, nesaprot, kas ir vajadzīgs viņu bērniem, nesaprot, ka valsts grib padarīt viņu bērnus par laimīgiem. Nezin kāpēc šie vecāki tam nepiekrīt. Protams, es piekrītu, ka tas ir diezgan smags darbs.

Tabūna kungs aicina izveidot Integrācijas ministriju kā dekolonizācijas un deboļševizācijas ministriju (No zāles dep. P.Tabūns: “Pareizi!”), bet es baidos, ka, ja tas tā notiks, tad Tabūna kungs un arī Rākina kungs, ko viņš aizstāv, būs pirmie, kas būs jādeboļševizē, jo viņi ir bijuši redzamākie komunistiskās ideoloģijas paudēji.

Kiršteina kungs, Aleksandr, es labi atceros, kā mēs sēdējām blakus Tautas frontes 3.kongresā un kā es uzmanīgi klausījos tavu runu. Man ir kauns par to, ka tagad tu vienkārši melo. Giļmans nav naturalizēts pilsonis. Viņš nāk no represētas ģimenes, viņa senči dzīvo Latvijā tikpat ilgi kā tavi senči. Tas, ko tu teici, vienkārši neatbilst patiesībai.

Man vienkārši kauns klausīties, ko tu saki par krievu bērniem, - ka, redz, viņi ir neizglītoti, viņi neko nezina. Man vispār, cienījamie kolēģi, ir kauns klausīties, kad kārtējo reizi no Saeimas tribīnes notiek atklāta naida kurināšana. Tiek teikts, ka visi ir promaskaviskie spēki. Tas naids pret krieviem - sabiedrībā tāda nav. Tas nāk no augšas, tas nāk no politiķiem.

Vislabākais, ko mēs, politiķi, varētu izdarīt, ir ļaut sabiedrībai attīstīties. Latvijas sabiedrība vienmēr bijusi multietniska, un dažādu tautību cilvēki šeit vienmēr sadzīvojuši ļoti normāli. Es aicinu visus neizjaukt savu politisko ambīciju dēļ šo līdzsvaru. Būsim tomēr gudri!

Bendrātes kundze, jūs lietojāt savā runā tādu ļoti interesantu vārdkopu - “latviešu nacionālā valsts”. Man ir jautājums tieši jums: vai jūs nevarētu norādīt, kur Latvijas Satversmē vai kādā citā likumā ir teikts, ka Latvija ir “latviešu nacionālā valsts”? Vai jūs tiešām domājat, ka man, kā neetniskam latvietim, ir šajā valstī mazāk tiesību nekā jums? Tātad: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki.” Ziniet, man ir kauns no mūsu pastāvīgās liekulības, divkosības, no tā, kas šeit notiek!

Kiršteins jau 15 gadus runā vienu un to pašu, un tas viss ir, piedodiet, tādas politinformācijas līmenī, kāda skanēja katrā lauku klubā padomju laikā. Domāsim tomēr par nākotni!

Es nebūt neesmu sajūsmā par Muižnieka kunga darbību. Man ir ļoti daudz pārmetumu viņam. Viens piemērs. Oficiālā Latvijas valsts politika ir naturalizācijas veicināšana. Man tomēr ir diezgan plašas iespējas tikties ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem, un arvien vairāk cilvēku pauž bažas, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā naturalizācija varētu tikt apturēta. Un šīsdienas runas apstiprina šīs bažas. It kā formāli valdība tomēr visu laiku ziņo mūsu starptautiskajiem partneriem: jā, mēs darām visu iespējamo, lai tie krievi naturalizētos, bet, ziniet, viņi ir tik dumji, ka neko mēs nevaram izdarīt!

Muižnieka kungs aicina nepilsoņu bērnus reģistrēt kā pilsoņus, bet, tiekoties ar cilvēkiem, mēs uzzinām, ka praksē tie cilvēki, kuri grib to darīt, sastopas ar ļoti nopietnām grūtībām.

Mēs aicinājām Muižnieka kungu kopīgi izvērtēt šīs problēmas un tomēr praktiskā līmenī risināt tās. Ko Muižnieka kungs atbildēja? - “Nē, tā ir priekšvēlēšanu cīņa! Es esmu citas partijas kandidāts.”

Protams, es zināju, ka, piekrītot ieņemt šo amatu, Muižnieka kungs vairs nebūs cilvēktiesību aktīvists, kādu es pazinu viņu vairākus gadus, bet es tomēr cerēju, ka viņš būs ministrs, kas godīgi pildīs savus pienākumus, kā arī centīsies veicināt naturalizāciju. Diemžēl man ir jāsecina, ka Muižnieka kungs ir politiķis un pirmām kārtām savas partijas kandidāts. Man ir zināmas bažas par to, vai viņš var godīgi pildīt savus pienākumus, bet es tomēr netaisos atbalstīt šo tīri provokatīvo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Sadod viņam!”)

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mans raksta nosaukums nav “Kāpēc jāizsaka neuzticība?”, ja jūs to pamanījāt, bet gan “Kāpēc jāatkāpjas?” Un Cileviča kungam es gribētu atbildēt tā: es teicu, ka robeža neiet starp latviešiem un krieviem. Vai nu jūs kaut ko pārpratāt, vai ne to dzirdējāt, jo jautājums ir pavisam cits.

Tātad es turpināšu. Es domāju, ka sabiedrības integrācijas sekretariātam ir jāizstrādā vairākas mērķgrupas, tas ir, trimdas latviešu atgriešanās galvenokārt no bijušās PSRS jeb no tagadējās NVS valstīm, atsevišķi jādomā, ko darīt ar pensionāriem un kā integrēt invalīdus, kas arī ir ļoti svarīga problēma, un ko darīt ar bijušajiem PSRS virsniekiem. Mums ir līgums, ka viņi šeit var palikt, bet man nav skaidrs, kāpēc daži virsnieki piedalās politiskās sapulcēs, kurās aicina, piemēram, mainīt Latvijas likumdošanu, piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības un tā tālāk. Acīmredzot tiem PSRS virsniekiem, kuri neievēro šeit saskaņā ar Krievijas - Latvijas noslēgtā līguma noteikumiem zināmās uzvedības normas, droši vien ir jāreģistrējas katru mēnesi policijā, vai arī mums jāievieš kaut kādi papildu pasākumi, bet tas ir tikai tāds priekšlikums.

Ko darīt ar studentiem? Es piekrītu Cileviča kungam: jā, bērni ir pavisam cita auditorija, bet integrācija ir tikai gatavība dzīvot latviskas kultūras vidē. Un nemānīsim sevi! Man te pareizi aizrādīja, ka es to 15 gadus tiešām esmu atkārtojis: “Nemelosim, kā to savā laikā darīja “Latvijas ceļš””, jo es rakstīju slēdzienu par šo integrācijas programmu kādreizējam tieslietu ministram Birkavam un es jums to varu iedot, Cileviča kungs! Tur tas viss ir aprakstīts!

Taču paiet laiks, un mēs atkal atgriežamies pie šīm problēmām, tāpēc es domāju, ka sabiedrības integrācijas sekretariāts līdz rudenim izstrādās šos priekšlikumus par reģionālajām atšķirībām Kurzemē, Latgalē, Rīgā. Tomēr es vēlreiz uzsveru: mēs visi melojām, un šie meli bija ļoti vienkārši. Starptautiski tika melots, ka mēs šeit visus integrēsim. Visus nepilsoņus! Tika doti solījumi. Taču tie bija meli jau no paša sākuma.

Un jūs, Cileviča kungs, ļoti labi zināt, ka tas ir pilnīgi nereāli, ka mēs taču nevaram spīdzināt cilvēkus, kuri te negrib dzīvot. Tikai par to es runāju! Tātad mans priekšlikums ir tāds, ka visas valdības darbs ir jāvērtē saistībā ar šo jautājumu, nevis tikai viens atsevišķs ministrs. Un ir jādod arī laiks izstrādāt visus šos priekšlikumus... Es šo sabiedrības integrācijas sekretariātu...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Kiršteins... redzu kā koordinatoru. Rudenī atgriezīsimies pie šā jautājuma vēlreiz, panalizēsim, ko valdība ir izdarījusi kopumā, un tad es uzrakstīšu rakstu, kāpēc ir jāizsaka neuzticība valdībai, ja tiešām nekas nebūs izdarīts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās - Nils Muižnieks.

N.Muižnieks (īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Ir ne mazums ironijas tajā apstāklī, ka es stāvu jūsu priekšā apsūdzēts par to, ka neesmu pietiekami daudz darījis, lai novērstu skolēnu protestus.

Vēl absurdāk ir tas, ka mani apsūdz “Jaunais laiks”, kuru vidū bija bijušais premjers un izglītības un zinātnes ministrs. 14 mēnešus mēs strādājām vienā valdībā ar “Jaunā laika” premjeru un izglītības un zinātnes ministru. Grūti to nosaukt par vienotu komandu, jo vadības nebija nekādas. Koordinācija bija izņēmums, nevis ierasta prakse. Bieži vien man bija jācenšas integrēt to, ko partneri bija dezintegrējuši. Man vajadzēja nomierināt tos, kurus citi bija satracinājuši. Skaidrs, ka tas ne vienmēr izdevās.

Kādas, manuprāt, bija galvenās kļūdas, kas tika pieļautas? Jau no pirmās dienas Repšes kungs raidīja nelāgus signālus mazākumtautībām. Latvijas Pirmās partijas sākotnēji izvirzītais kandidāts sabiedrības integrācijas ministra postenim Aleksandrs Brandavs, kas tagad ir mans parlamentārais sekretārs, tika noraidīts ar argumentāciju, ka viņš ir krievs un pareizticīgs. Reti kuram izdodas... (Starpsaucieni: “Nemelo! Pietiek melot!”) Reti kuru izdodas diskriminēt vienlaikus gan uz etniskā, gan uz reliģiskā pamata, bet Repšes kungs allaž bijis teicamnieks, bet tas nebija pats... (Starpsaucieni no zāles: “Pietiek melot, Muižnieka kungs! Jūs bijāt kļūda!”) Atļaujiet man runāt, lūdzu! Arī jums ir iespēja! Piesakieties un nāciet runāt pēc tam...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es aicinu ievērot kārtību un lūdzu dot iespēju ministra kungam runāt.

Ministra kungs, izsaucieni ir atļauti, bet nedrīkst uz tiem atbildēt!

N.Muižnieks. Otra Repšes kunga kļūda, manuprāt, bija tā, ka 10 000 Latvijas bērnu, kuri izgāja ielās pagājušā gada maijā, tika nosaukti par “5.kolonnu”. Īstas “5.kolonnas” liek aiz restēm vai izraida no valsts. Mans uzdevums bija veidot dialogu ar tiem, kurus Repšes kungs bija apzīmējis par valsts ienaidniekiem. Kad krievu žurnālisti raidījumā “No varas viedokļa” man prasīja, vai es piebiedrojos Repšes kunga vērtējumam par Latvijas krievu bērniem, es atbildēju izvairīgi noliedzoši. Protams, pēc tam es saņēmu asu kritiku no Dana Titava, ekspremjera “melnā” darba darītāja, kā es varēju atļauties nepiekrist. (Starpsauciens: “Domājat, ko runājat!”)

Repšes kungam bija savdabīgs vadīšanas stils. Viņš negribēja vai nemācēja runāt ar kolēģiem ministriem, it īpaši tad, ja tie bija no citas partijas. Četrpadsmit mēnešu laikā man bija tikai viena saruna ar viņu. Es, piemēram, uzzināju no laikrakstiem, ka, viņaprāt, Šadurska kungam, Kalnietes kundzei un man vajadzētu sadarboties izglītības reformas jautājumu risināšanā.

Nekādu koordināciju netiku sagaidījis no Repšes kunga, arī no drošības dienestiem nekādu operatīvo informāciju neesmu saņēmis. Pēc savas iniciatīvas īstenoju virkni aktivitāšu: panācu integrācijas fonda aktīvāku iesaisti reformas ieviešanā, rakstīju rakstus krievu un ārzemju presei, strādāju ar mazākumtautību organizācijām. Kopā ar Šadurska kungu, kopā ar Kārli, sniedzām intervijas, rīkojām brīfingus ārzemju diplomātiem, piedalījāmies viens otra konsultatīvo padomju sēdēs un tamlīdzīgi. (Starpsauciens: “Runā par sevi, nevis Šadurska kungu!”)

Par to visu es Repšes kungu informēju, bet nekādu reakciju nesagaidīju. Mūsu aktivitātes būtu devušas labākus rezultātus, ja nebūtu bijušas kļūdas, taču situācija turpināja saasināties sakarā ar nepārdomātiem izteicieniem. Nebija koordinācijas, neviens nepieprasīja resursus reformas sekmīgai un mierīgai nodrošināšanai.

Kādas kļūdas, manuprāt, tika pieļautas no Šadurska kunga puses? Šadurska kungs gan nenosauca Latvijas bērnus par “5.kolonnu”, bet par pūli. Kamēr es centos realizēt diferencētu pieeju dažādiem reformas pretinieku strāvojumiem, Šadurska kungs visus bāza vienā maisā: nacionālboļševiki, “LAŠOR”, “štābisti”, bērni, vecāki, pedagogi - visi tumsonīgie spēki. Mēs bijām liecinieki tam, kā šāda retorika saliedēja opozīciju. Tā bija kā eļļa ugunī.

Kārli, atceries, es tev teicu, ka tā bija kļūda, bet tev toreiz laikam šķita svarīgāk pelnīt punktus no Latvijas avīžu lasītājiem. Štrunts par taktiku, par valsti, par mieru sabiedrībā!

Vēl viena kļūda. Brīdī, kad mazākumtautību vidū valdīja liela neuzticība pret valdības nodomiem, Šadurska kungs intervijā “Latvijas Avīzē” atļāvās prognozēt, ka Latvijā nākotnē varētu nebūt nevienas krievu skolas. Efekts no šīs bezatbildīgās prognozes bija graujošs: krievu prese to momentā piefiksēja un teica: “Lūk, ko valdība plāno! Tā grib iznīcināt mūsu valodu un kultūru!”

Reformas finiša taisnē, kad vajadzēja ieguldīt papildu līdzekļus, kad vajadzēja sīki izprast sabiedrības noskaņojumu un reformas sekas uz izglītības kvalitāti, kas notika? Šadurska kungs likvidēja Latgales programmu un budžeta līniju lietišķiem pētījumiem.

Visās Latgales skolās, ko esmu apciemojis, man stāstīja, cik tā bija liela kļūda. Atceries, Kārli, es tevi mudināju pieprasīt līdzekļus no budžeta neparedzētiem izdevumiem. Es teicu: “Organizēsim informācijas kampaņas skolās!” Es pat piedāvāju savu cilvēku palīdzību, bet ko tu man atbildēji? -“Neviens jau man to naudiņu nedos!” Tas nebūtu bijis dārgi, tas bija valstiski svarīgi. Kāpēc tas nenotika? Bija taču “Jaunā laika” premjers, “Jaunā laika” finanšu ministrs, “Jaunā laika” iekšlietu ministrs. Vai tad viņi nezināja, cik nopietns ir stāvoklis? Ja nezināja, tad neko nedarīja.

Budžeta deficītu vajadzēja samazināt par katru cenu, neskatoties uz sekām, uz bērniem uz ielas, uz procesa eskalāciju.

Un tagad jūs gribat vainu uzvelt man? Es būšu tas, kas sašķēla sabiedrību? (Starpsauciens: “Bez šaubām!”) Tā ir tāda bezkaunība no jūsu puses! Ja gribat šūpot valdību, mēģiniet šūpot, bet nemeklējiet skabargas citu acīs, kad baļķis jums aizēno visu seju!

Es godprātīgi esmu darījis savu darbu, radīju ministriju no nulles, un tā veiksmīgi strādā. Esmu sadarbojies ar visiem, kuri gribēja sadarboties. Esmu bijis gatavs saņemt sitienus no visām pusēm.

Es ticu, ka tas darbs, ko es daru, Latvijai ir ļoti vajadzīgs. Vairākkārt esmu uzsvēris: var vienlaikus stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un atbalstīt mazākumtautību kultūras un valodas. Viens neizslēdz otru! Visi šie bērni ir mūsu, Latvijas, bērni. Visi iedzīvotāji, kas jūtas piederīgi Latvijai, ir mūsējie. Mums viņi visi ir vajadzīgi!

Mani skumdina tas, ka “Jaunais laiks” visur meklē ienaidniekus, ka cenšas iebaidīt vienu iedzīvotāju daļu ar otru. Tā ir tāda... tā ir dezintegrācija. Tā ir politiskās nabadzības izpausme. Vai jums nav nekā labāka, ko piedāvāt tautai, - kaut kā gaišāka, cerīgāka, tīrāka, kaut kā vienojoša? Kur tad palika tie “jaunie laiki”? Kā Širaks savā laikā teicis: “Jūs šajā jautājumā palaidāt garām lielisku iespēju paklusēt!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, es nebūtu īpaši runājis, bet ministra uzstāšanās mani pārliecināja, ka šāds ministrs patiešām nespēj nest neko citu kā tikai naidu Latvijas sabiedrībā. Viņš ir antiintegrācijas ministrs, nevis tikai neko nedarošs ministrs.

Bez tam ministrs šeit izplatīja vismaz divus ļoti nopietnus melus, kas īstenībā ir orientēti no viņa mutes uz sabiedrības turpmāku šķelšanu.

Pirmie meli bija par Latvijas Pirmās partijas izvirzītā kandidāta Aleksandra Brandava noraidīšanas iemesliem. Nekādā gadījumā šie iemesli nebija tādi, ka viņš ir krievs. Taisni otrādi! Es būtu ļoti priecājies redzēt krievu savā valdībā - progresīvi domājošu un uz integrāciju orientētu krievu. Aleksandra Brandava noraidīšanas patiesie iemesli bija viņa neuzmanīgie izteikumi laikrakstu intervijās, kur viņš atkārtoti bija klaji nostājies vienas konkrētas etniskās grupas pārstāvības pozīcijās un vienas konkrētas reliģiskās grupas pārstāvības pozīcijās, kas nebija pieņemami attiecībā uz sabiedrības integrācijas ministru, kuram Latvijā ir jādomā par daudzu nacionālo minoritāšu integrāciju un arī par daudzu Latvijā pārstāvēto reliģisko grupu un konfesiju savstarpēju sapratni un integrāciju. Paziņojot šādus melus šeit no sabiedriskas tribīnes tikai klaji savas personiskās politiskās aizstāvības nolūkos, tas sēj naidu un neuzticību Latvijā. Tā tātad nav tikai “Jaunā laika” nopulgošana, tas ir nopietnāk.

Otri meli, protams, bija par to, ka es nekad neesmu krievu bērnus un krievu skolēnus nosaucis par kādu “5.kolonnu”. Taisni otrādi! Es esmu vienmēr teicis, ka šie bērni ir upuri un ka tas nav pieņemams, ka šeit kādi Latvijas valstij naidīgi spēki izmanto skolēnus un bērnus savu politisko un dažkārt arī diplomātisko centienu sasniegšanai.

Tāpat man no ministra uzstāšanās nekļuva skaidrs, vai viņš šeit analizē savu darbību vai bezdarbību vai īstenībā šeit aicina apspriest manas kā Ministru prezidenta demisijas nepieciešamību. Ar mani tātad godātā koalīcija jau sen ir tikusi galā.

Vēl man, protams, pārdomas izraisa ministra tāda diezgan nožēlojama aizbildināšanās ar to, ka viņam, ministram, kuram bija tātad sekretariāts un kurš bija iecelts vienam konkrētam uzdevumam - sabiedrības integrācijai, premjerministrs Repše skaidri un gaiši nebija norādījis, kas viņam ikdienā būtu jādara. Es tomēr paļāvos uz to, ka ministrs ir pietiekami kompetents, lai spētu strādāt pats, kā to darīja citi ministri, kā to darīja, piemēram, Kārlis Šadurskis, Valdis Dombrovskis un pārējie.

Taču vienreiz patiešām man nācās izsaukt ministru Muižnieku uz nopietnu sarunu, jo viņa kaitīgās darbības rezultātā mums faktiski bija apdraudēta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas turpmāka darbība. Šī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, kurā ir apvienojušās dažādas nacionālās kultūras biedrības, kas vienmēr ir bijušas lojālas Latvijas valstij, arī grūtajos neatkarības atjaunošanas gados un Tautas frontes dienās, Muižnieka darbības rezultātā bija nopietni bija apdraudēta, un tā faktiski meklēja glābiņu Kultūras ministrijā. Kauns, ka mums ir bijis šāds ministrs!

Mēs viņu tiešām esam pacietuši tikai tādēļ, ka centāmies nestrīdēties ar saviem toreizējās koalīcijas partneriem, bet ministra šodienas uzstāšanās mani pārliecināja, ka, lai tur vai kas, bet es nevaru iedomāties Latvijas Republikā šādu sabiedrības integrācijas ministru.

Sēdes vadītāja. Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Jā, diemžēl reizēm no šīs tribīnes atskan pavisam nepatīkami meli. Var jau saprast, jo doma glābt savu ādu un saglabāt savu krēslu ir tik svarīga, ka drusku aptumšo prātu, bet starp meliem un bezkaunīgiem meliem ir zināma robeža.

Būtu ļoti ieteicams, Nil, tā kā tu mani tā laipni un draudzīgi uzrunāji uz “tu”... Tad arī es tev teikšu: “Pārlasi rakstu “Tumsonīgo spēku agonija” “Lauku Avīzē”, un, ja nesaproti, kas ir nosaukti par tumsonīgajiem spēkiem, ka tie ir nacionālboļševiki, kas aizdedzināja ministrijas durvis... Ja tev to neizdodas saprast no šā raksta, tad aizej pie ārsta!”

Es nekad neesmu pateicis, ka Latvijā nebūs nevienas krievu skolas, un man jāsaka, ka šādus vārdus man pat avīze “Čas” nemēģināja pierakstīt, bet pateica to maigākā formā, nekā šodien to pateica Nils. Tie ir klaji meli!

Tāds “sīkums” kā Latgales programma. Aizmirstas jau tas, ka pēc Latgales programmas slēgšanas pēc apjoma trīs Latgales programmas ir investētas tieši Latgales skolās. Nu kāda jēga par to runāt?

Nu par “pūli”. Tiešām kāda augsta valsts amatpersona reiz netīšām neuzmanīgi izteicās par pūli, bet tas nebiju es.

Man patiesībā gribētos no Nila Muižnieka, no jebkura ministra dzirdēt kaut jel kādu atbildību par tiem vārdiem, kurus viņi ir teikuši, nevis vienkārši kailu varas instinktu, lai saglabātu savu pozīciju, savu krēslu.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies!

K.Šadurskis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, lūdzu, nelietojiet apvainojošus izteicienus, kaut arī tie būtu zemtekstā. (Starpsaucieni no zāles.)

Deputāts Edgars Jaunups. Lūdzu!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Muižnieka kungs! Pirms 17-18 mēnešiem, kad trešdienas vakarā “Jaunā laika” valdē mēs lēmām par otro Latvijas Pirmās partijas izvirzīto kandidātu sabiedrības integrācijas ministra amatam, es biju viens no retajiem deputātiem “Jaunā laika” valdē, kurš aizstāvēja jūsu kandidatūru, jo es tiešām ticēju un cerēju - kā Pabrika kungs mums šeit lielīja profesūru -, ka jūs varētu būt viens no tiem cilvēkiem, kurš tik tiešām šeit grūtajā amatā kaut ko arī paveiks.

Vēl pirms nedēļas, kad mēs iesniedzām jūsu demisijas pieprasījumu, tātad par jums kā par ministru, mums bija vēl zināmas šaubas, vai šis lēmums ir pamatots un vai tik tiešām no jums šajos 18 mēnešos varēja sagaidīt visu, ko mēs vēlējāmies. Taču šodien jūsu runa par jums kā par personu tik tiešām man atbildēja uz vissvarīgāko jautājumu - jūs bijāt un esat Einara Repšes valdības lielākā kļūda! Un, ja jūs mūs apvainojat politiskā mazspējā, tad, atvainojiet, Muižnieka kungs, jūs personiski, jūsu partija un visa jūsu koalīcija ir viena politiskā bankrota izpausme!

Paldies par uzmanību! (Zālē starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns, otro reizi.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ziniet, tas ir tāds zināms cinisms. Es atceros, kad Repšes kungs vēl bija premjers, tad, tiklīdz Latvijai radās kaut kādas ārpolitiskas problēmas saistībā ar apsūdzībām, ka šeit apspiežot krievvalodīgos, tad pirmajā frontes līnijā bija Muižnieks, kurš brauca uz Ženēvu, uz Apvienoto Nāciju Organizāciju un uz citām starptautiskajām organizācijām, lai aizstāvētu Latvijas oficiālo pozīciju. Tagad mēs uzzinām, ka Nils Muižnieks neko nav darījis, bijis slikts ministrs.

Un es savukārt gribu pateikt Repšes kungam, ka es labi atceros - un arī citi cilvēki, kas bija mūsu valdes sēdē, atceras - , ka tieši tie argumenti, ka Brandavs ir pareizticīgais un ka viņš ir krievs, neļauj viņam ieņemt šo ministra amatu.

Tā ka lūdzu te nesagrozīt faktus un nemanipulēt! Es domāju, ka vienkārši šobrīd mēs esam liecinieki tam, ka Nils Muižnieks šobrīd tiek padarīts par bubuli un ka viss, ko viņš ir izdarījis, tiek nolīdzināts ar zemi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 59, atturas - 1. Lēmums nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Krišjāņa Petera apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 10, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 28. Lēmums pieņemts. Paldies.

Vai deputāte Inguna Rībena vēlētos runāt par procedūru? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Jaunups. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Jaunups. Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta reģistrācijas numurs ir 808. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi vienu priekšlikumu otrajam lasījumam.

Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Kalniņš. Vairāk priekšlikumu nebija.

Komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.2561-b. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Priekšlikumu nav. Ierosinām pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir sērija grozījumu, kuri skar gan Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju, gan Hāgas konvenciju... Tie ir no darba kārtības 18.punkta līdz 21.punktam... praktiski līdz 22.punktam. Ir līdzīgi visi šie grozījumi. Faktiski ir tikai viens grozījums - ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Par steidzamību jau ir nobalsots iepriekšējā sēdē. Tā ka lūdzu nobalsot par likuma “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” galīgo redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Analoga situācija. Arī šeit ir tikai viens priekšlikums - tas, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas nomaina iepriekšējo redakciju, ka likums stājas spēkā 2004.gada 27.maijā.

Lūdzu atbalstīt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Situācija ir analoga. Arī šeit ir tikai viens priekšlikums: likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Lūdzu atbalstīt šo likuma grozījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - nav. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu!

Atkārtoti balsojam par minēto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš. (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. Ir nobalsots arī par šā likumprojekta steidzamību, un ir viens priekšlikums, kas ir analogs iepriekšējām izmaiņām.

Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kā jau iepriekš minēju, arī šis grozījums neatšķiras no iepriekšējiem, tāpēc lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir pēdējais no grozījumiem šajā likumprojektu paketē. Steidzamība ir atbalstīta iepriekšējās sēdēs. Tāpēc lūdzu nobalsot par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

L.Ozoliņš. Pateicos par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām” pirms otrā lasījuma.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Jaunups. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Jaunups. 3., 4. un 5. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

E.Jaunups. 8., 9., 10. un 11. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Jaunups. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 13., 14. un 15. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Jaunups. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Jaunups. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Jaunups. Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 2.jūnijs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2664 (reģistrācijas nr.681) - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešajam lasījumam kopumā tika saņemti 10 priekšlikumi.

1. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 2. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

S.Fjodorovs. 3. - deputāta Gundara Bērziņa un ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 4. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Fjodorovs. 5. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 6. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 7. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Fjodorovs. 8. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Fjodorovs. 9. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 10. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo likumprojektu trešajā lasījumā un ierosina Saeimu atbalstīt to trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, kurā kā priekšlikums ir iekļauts arī cits likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Tātad kopumā ir saņemti divi priekšlikumi.

1. priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Latkovskis. Lūdzu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Nav referenta.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2669. Saņemti 13 priekšlikumi. Pirms trešā lasījuma tie ir izskatīti Juridiskajā komisijā. Priekšlikums Nr.1. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.2. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.3. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.4. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.5. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.6. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.7. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.8. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.10. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.11. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Segliņš. Priekšlikums Nr.12. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Segliņš. Un pēdējais ir priekšlikums Nr.13.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Segliņš. Ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā trešajam lasījumam ar reģistrācijas Nr.591. Saņemti kopumā 8 priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums daļēji atbalstīts 3.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 8. - veselības ministra R.Muciņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Kopumā trešajam lasījumam ir iesniegti 7 priekšlikumi, kas tika izskatīti 5.maija sēdē.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums. Ir iesniegts viens priekšlikums, un to ir iesniedzis iekšlietu ministrs Jēkabsona kungs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Ir viens priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Vladimirs Buzajevs. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

1.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs Muciņa kungs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikums ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikums - veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikums. Arī tas ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikums - veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 10. - veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Tas ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 790. Komisija lūdz izsludināt grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, lai efektīvāk varētu realizēt nodibinājumu pārvaldi.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikums iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Šiliņš. 4.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 4.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”.

Otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Komisija savā sēdē 19.maijā likumprojektu izskatīja un aicina to pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Paldies.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Satversmes grozījumus -, lūdzu veikt reģistrāciju, lai konstatētu kvorumu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 71 deputāts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto grozījumu Latvijas Republikas Satversmē un ir iepazinusies arī ar dokumentiem, kas ir saņemti no Valsts prezidentes kancelejas, un ir izstrādājusi savu alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Līdz ar to aicinu atturēties balsojumā par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu uzmanību! Vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 51, atturas - 27. Likumprojekts noraidīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija, izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

1.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Liepiņa, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šo un arī visus nākamos priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisija noraidīja, sarīkojot sēdi tādā laikā, kad diemžēl es nebiju uz vietas un pat nevarēju savus priekšlikumus aizstāvēt. Bet nav jau brīnums! Sociālo un darba lietu komisija un it sevišķi Latvijas Pirmā partija it kā iestājas par sociāli vājajām grupām, un man ir jāteic, ka it sevišķi labi to var redzēt pēc šīsdienas balsojuma, kad skaidri un gaiši viņi atbalstīja to, ka pie mums netiek apkarota korupcija, un tātad mums nebūs naudas visām tām vajadzībām, kādas mums ir.

Jūs, Latvijas Pirmā partija, cenšaties visādā veidā atvieglot bērnu adopciju it kā pašu bērnu dēļ. Kāpēc tad jūs pilnībā aizverat acis šo problēmu cēloņu priekšā? Man ir bijis tas gods strādāt kopā ar ļoti kompetentiem cilvēkiem, kas gadu desmitiem ir strādājuši ar tieši šādām problēmām, un viņu secinājums ir: lai cik slikta būtu ģimene, bērniem visnepieciešamākie ir viņu bioloģiskie vecāki, pat tādos gadījumos, kad ir runa par bērnu seksuālu izmantošanu. Šīm nelaimīgajām ģimenēm var palīdzēt tikai sociālie darbinieki.

Jūs šajā likumā vismaz atstājāt normu, ka ir vajadzīgs viens sociālais darbinieks uz tūkstoti iedzīvotāju līdz 2008.gadam, bet šo normu mēs nespēsim izpildīt, ja nesapratīsim sociālā darbinieka lomu un darbu. Viņi nav tikai pabalstu izmaksātāji un humānās palīdzības dalītāji. Viņu darbs ir tik smags kā reti kādai citai profesijai. Viņi dienu no dienas mēģina risināt samilzušās nelabvēlīgo ģimeņu problēmas. Tieši viņu uzdevums ir darīt visu, lai bērni varētu uzaugt savās ģimenēs. Mums ir spējīgi, izglītoti sociālie darbinieki, bet mēs izturamies pret viņiem tā, it kā viņi būtu liekēži. Pretī viņi nekā nesaņem, bieži pat ne izpratni no savu darba devēju puses. Tas minimālais, ko mēs, likumdevēji, varētu darīt, ir gādāt par to, lai viņi pēc pāris gadiem neaizietu no šā sava darba. Tāpēc mazs solītis šajā virzienā būtu ieviest viņiem supervīziju - cilvēkus, kas ir izglītoti, profesionāli un spēj atbalstīt sociālos darbiniekus viņu darbā.

Jūsu argumenti, ko es pēc tam dzirdēju, - ka it kā neesot aprēķināts, cik tas izmaksā, - nav nekādi argumenti, jo citos tieši tādos pašos gadījumos, piemēram, ar mākslinieku izdienas pensijām, jūs vienkārši uzdodat ministrijai, lai viņa izrēķina. Un to viņa arī šinī gadījumā būtu varējusi izdarīt. Un arī arguments, ka neesot mums izglītības iestādes, kas izglītotu supervizorus, nav pareizs, jo mums ir vismaz augstskola “Attīstība” sociālajiem darbiniekiem, kas ir gatava jau rīt sākt izglītības darbu, ja būtu attiecīgs pasūtījums. Kamēr nebūs pasūtījuma, tikmēr, protams, nebūs arī izglītības. Un šitā mēs varēsim muļļāties diezgan ilgi uz priekšu. Un neceriet, ka mums būs viens sociālais darbinieks uz tūkstoš iedzīvotājiem, jo viņi vienkārši atstāj savu darbu!

Sēdes vadītājs. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Jā, tiešām, viena no Latvijas Pirmās partijas galvenajām tēmām ir sociālie jautājumi, arī šie sociālo darbinieku jautājumi. Un arī šis priekšlikums tika ļoti vispusīgi izskatīts komisijā. Kas ir supervīzija? Šis vārds ir cēlies no latīņu valodas vārda “supervidere” - tas ir, “virs” un “skatīties”.

Ņemot vērā to situāciju, kāda šodien Latvijā ir, mums trūkst vēl ļoti daudz sociālo darbinieku. To skaits Latvijā ne tuvu vēl nav tam skaitam, kādu mums vajadzētu.

Tāpēc komisija šobrīd nolēma, ka šajā likumā supervīziju vēl nevar iekļaut dēļ tā iemesla, ka, lai sagatavotu šādus speciālistus ar attiecīgu augstāko vai vidējo izglītību, valstij ir vajadzīgs ļoti daudz līdzekļu. 2002.gadā tam bija vajadzīgs 2,3 miljoni latu, jo viena sociālā darbinieka izglītošana izmaksā 523 latus. Un, lai turpmāk sagatavotu vēl arī tos pārējos darbiniekus, ir vajadzīgi vēl līdzekļi: vienu gadu vēl 2,4 miljoni, pēc tam - 1,2 miljoni latu. Šobrīd šo sociālo darbinieku uzraudzību veic... to, kā šie sociālie darbinieki veic savu darbu, kontrolē pašvaldības. Šo darbu kontrolē bāriņtiesas, pagasttiesas un arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Taču es piekrītu Liepiņas kundzei, ka ir jābūt vēl kādiem cilvēkiem, kuri palīdzētu šiem sociālajiem darbiniekiem, pēc izglītības iegūšanas sniegtu vēl papildus šādu palīdzību. Tas viņiem ļautu ātrāk iejusties šajā darbā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šis darbs nav vienkāršs, tas ir ļoti sarežģīts, ļoti smags darbs. Un piekrītu, ka vienu otru reizi arī šie cilvēki, izvēloties sev šo specialitāti, nav novērtējuši savas spējas, savu piemērotību šim darbam.

Taču komisija, izskatot šo jautājumu, nonāca arī pie secinājuma, ka šādas supervīzijas ieviešana, šāda supervizora ieviešana neatrisinās šo jautājumu. Un tuvāko piecu gadu laikā ... Tātad tas mums ir ļoti, ļoti svarīgi - tomēr panākt, lai uz katriem 1000 Latvijas iedzīvotājiem būtu viens šāds sociāli izglītots darbinieks, kas ļoti nopietni nodarbotos ar tiem cilvēkiem un ar tām ģimenēm - gan sociāli labvēlīgām, gan arī bieži vien ar sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Taču, lai šīs sociāli labvēlīgās ģimenes nenonāktu līdz tādai situācijai, protams, šiem darbiniekiem jāpaspēj īstajā laikā, īstā brīdī piekļūt šiem cilvēkiem un nokārtot šos jautājumus, lai neizveidotos tāda situācija, ka sociāli labvēlīga ģimene pārvēršas par sociāli nelabvēlīgu ģimeni.

Taču, kā jau teicu, komisija ir šobrīd noraidījusi šo priekšlikumu, jo patiešām nav aprēķinu, cik tas varētu maksāt, kādi papildu līdzekļi vēl būtu vajadzīgi.

Un otrs jautājums ir tas, ka šobrīd arī supervizora darba lauks vēl nav pietiekami izpētīts. Kuros posmos, kurā momentā tad šis supervizors, tā teikt, liks lietā savas zināšanas un spējas, lai ievadītu sociālos darbiniekus pareizā gultnē, lai viņiem atvieglotu šo procesu, kurā viņiem ir jāuzņem ļoti daudz negatīvu emociju.

Tāpēc es tomēr aicinu Saeimu turēties pie komisijas lēmuma un atbalstīt tos priekšlikumus, par kuriem ir attiecīgi lēmusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs, protams, noskaidrojām, kas ir supervīzija un kas ir supervizors. Atšķirībā no Liepiņas kundzes es personīgi neesmu ne bērnībā, ne jaunībā dzīvojis ārzemēs un neesmu ar to agrāk sadūries. Un otrs aspekts ir tas, ka es laikam vairāk esmu ekonomists nekā mācīts sociālais darbinieks. Faktiski mēs tiešām atļāvāmies noraidīt šo priekšlikumu. Īstenībā runa nav par tā būtību. Neviens neapšauba to, ka ir jābūt kaut kādai vīzijai, ka ir jābūt visam tam, ar kā palīdzību mēs varētu virzīt dzīves līmeni. Taču pašreizējā momentā mums ir šāda situācija: valsts kopprodukta ziņā mums ir pēdējā vieta starp Eiropas Savienības valstīm, arī valsts pensiju ziņā - pēdējā vieta starp Eiropas valstīm, un tā tālāk, varētu uzskaitīt veselu rindu... Īstenībā visnotaļ objektīvu iemeslu dēļ, nevis dēļ supervīzijām un sociālajiem jautājumiem, bet faktiski dēļ ekonomikas, mūsu dzīves līmenis ir tāds, kāds tas ir. Un tāpēc mans priekšlikums ir šāds: skatīsim to supervīziju, lai viņa būtu nevis tādā sociālajā jautājumā, bet lai tā mūsu supervīzija vispirms iegūtu citādu skanējumu - ka Latvija vairs nav pēdējā vietā, ka Latvija ir jau apdzinusi citas jaunās dalībvalstis papriekš Baltijā! Un tā būs mūsu vīzija. Un nekaitināsim mūsu pensionārus, liekot viņiem vēl iemācīties kaut kādus vārdus, kuri varbūt ir ikdienišķi kaut kur ārzemēs, bet sauksim lietas īstajā vārdā, jo pagaidām mēs dzīvojam Latvijā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, patiešām, mēs Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot priekšlikumus, bijām bezgala pārsteigti, ieraugot tik interesantu piedāvājumu. Un man ir tikai žēl... Ar visu cieņu pret jums, Liepiņas kundze, man jāteic, ka patiešām mēs visi apzināmies reālo situāciju, kāda ir ar sociālajiem darbiniekiem valstī. Man ļoti žēl, ka 15 mēnešus, kamēr partija “Jaunais laiks” bija valdībā, ne jums, ne jūsu partijai ne vīzija, ne supervīzija nerādījās šajā jomā. Taisni otrādi! Taisni jūsu vadonim Repšes kungam radās pagājušā gada vasarā tā brīnišķīgā ideja - samazināt par 6% budžetu, un diemžēl visskumjākais ir tas, ka jums tajā brīdī nerādījās ne vīzija, ne supervīzija, lai šo naudiņu nevis atņemtu, bet palielinātu. Kāpēc taisni tagad, pēc 15 mēnešiem, jums pēkšņi radās vīzija? Man būtu gribējies, lai šī supervīzija jeb šis mijiedarbes process vispirms būtu noticis Izglītības un zinātnes ministrijā un lai tas būtu noticis starp Ministru prezidentu un pārējiem ministriem, patiešām reāli gādājot, lai šie sociālie darbinieki - arī ar tālākizglītības palīdzību - reāli nonāktu pašvaldībās un reāli nonāktu pie tiem bērniem, kuri vēl varētu saņemt patiešām reālu palīdzību un nokļūt nevis uz ielas, bet atgriezties ģimenē.

Ar visu cieņu jums to saku: tad, kad būs viss kārtībā ar jūsu, Liepiņas kundze, pašas vīziju, tad acīmredzot arī mēs sapratīsim, ka vispirms ir vajadzīgi sociālie darbinieki, un tikai pēc tam - šodienas situācijai absolūti nepiemērota terminoloģija, kas ar savu pilnīgi neizprotamo saturu liek novirzīt galvenos uzdevumus patiešām kaut kādos mākoņos un, piedodiet, murgainas terminoloģijas pilnos skaidrojumos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Liene Liepiņa - otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Zommeres kundze, ja jums ir problēmas ar terminoloģiju, tad es tikai varu teikt, ka jūs nezināt, par ko ir runa šeit. Un, ja jūs pārmetat, ka mums, partijai “Jaunais laiks”, nav bijusi nekāda vīzija, tad jums nav nekādas jēgas, par ko mums ir vīzijas vai nav.

Es gribētu teikt, Kučinska kungs, ka pensionāri, man liekas, visdrīzāk šito lietu sapratīs, tāpēc ka viņi zina, ko tas nozīmē - dzīvot smagos apstākļos. Viņi zina, kā tas ir, kad ir jākopj mazbērni, un viņi no savām mazajām pensijām uztur mazbērnus tāpēc, ka bērnu vecāki dzer kaut kur. Un jūs nesagaidīsiet labākus laikus šajā zemē, augstāku kopproduktu, labāku situāciju ekonomikas ziņā, ja mēs nespēsim parūpēties par šiem cilvēkiem, kas spēj strādāt un spēj savus bērnus audzināt. Ko tad jūs domājat? Tas taču ir vienkārši viens nejēdzīgs aplis, ka tur visu laiku cilvēki dzer un neaudzina savus bērnus, bet mēs viņiem nevaram palīdzēt. “Mēs palīdzēsim tad, kad mums visiem ies labi!” Kas tad tā ir par loģiku? Es brīnos. Bez tam es gribētu atgādināt, ka mūsu valdība paaugstināja bērnu pabalstus un paaugstināja pensijas, un tā tālāk. Tā ka jums nav nekāda pamata runāt par to, ka mēs būtu mūsu vājajām grupām kaut kādā veidā kaut ko atņēmuši.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J.Stalidzāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu - noraidīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikums ir deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums, un tas ir saistīts ar šo pašu tēmu. Komisija to ir noraidījusi.

Lūdzu arī pārējos deputātus to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Liepiņas kundze! Mūsu pensionāriem vajag materiālu atbalstu, vajag lielākas pensijas, bet nevajag viņiem ne vīzijas, ne supervīzijas. Tāpēc es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Man atkal jāsaka, ka mūsu deputāti laikam tiešām nezina, par ko viņi runā. Te ir runa par supervīzijām, sociālajiem darbiniekiem, nevis par pensionāriem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums ir deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un ir saņemts priekšlikums mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikums - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lūkas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikums ir Liepiņas kundzes priekšlikums, un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 41, atturas - 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikums - deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Deputātes Bendrātes kundzes priekšlikums ir Nr.9. Tas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 37, atturas - 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pret 10.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums ir deputāta Klementjeva...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vai kāds vēlas uzturēt spēkā balsojumu par 10.priekšlikumu?

Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 11. - deputāta Klementjeva...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, tātad deputāti uztur spēkā balsojumu par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums - deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 63, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūkas kundze. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Un komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 25. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 2.jūnijs. Paldies.

Likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Mums ir jāizskata 44 priekšlikumi.

1. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisijas viedoklis ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Uzturlīdzekļu izmaksa no valsts budžeta tām ģimenēm, kurās kāds no vecākiem izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, ir viena no Einara Repšes valdības iniciatīvām, kas vērsta uz reālu atbalstu bērniem. Emša valdības sagatavotais likumprojekts diemžēl ir nožēlojami nekvalitatīvs. To var saprast, zinot, ka Baštika kunga prioritāte ir pārdēvēties no īpašu uzdevumu ministra par ministru, nevis atbalsts bērniem.

Finanšu lietās ir jābūt skaidrībai. Diemžēl sagatavotais likumprojekts paredz neskaidru fonda juridisko statusu un neskaidru valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroles mehānismu. Neizprotama ir Baštika - tagad jau ministrijas - vēlme par katru cenu izvairīties no Likuma par budžetu un finanšu vadību prasībām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā iestrādāt likumā normu, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds savā darbībā pakļaujas Likumam par budžetu un finanšu vadību. Valdošā koalīcija to diemžēl ir noraidījusi. Rodas jautājums: “Kāpēc Emša valdība cenšas izvairīties no skaidrības budžeta un finanšu kontrolē? Varbūt duļķainā ūdenī ir vieglāk zvejot?”

Uzturlīdzekļu garantiju fondam ir jāpiešķir budžeta iestādes statuss, jo apmēram 80% no finansējuma tas saņem tieši no valsts budžeta. Tātad tā ir visīstākā valsts budžeta iestāde. Ir svarīgi, lai Emša valdības nekompetences dēļ neciestu bērni, tāpēc atbalstāma būtu pārejas noteikumu norma, ka līdz fonda izveidei uzturlīdzekļus administrē Bērnu un ģimenes lietu ministrija, lai uzturlīdzekļu izmaksu varētu uzsākt jau no 1.jūlija, kā to paredz arī likums “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Mums pa šo laiku ir jāizlabo Emša valdības nekvalitatīvais likumprojekts un jāpieņem tāds likums, lai mums būtu pilnīga skaidrība un drošība par valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Viesturs Šiliņš izmantos 2 minūtes? Lūdzu!

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz deputāta Golubova priekšlikumu, kas, manuprāt, ir ļoti pareizs. Likumprojekts īsti neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Šai struktūrai paredzēts finansējumu saņemt no valsts, tātad mēs runājam par publisko tiesību subjektu. Šobrīd ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likums, kura darbība attiecas uz privāto tiesību sfēru, un tādējādi pašreiz nav likuma, kas regulētu publisko fondu darbību. Tātad es pieņemu, ka aģentūra būtu pati atbilstošākā juridiskā forma šīs struktūras darbībai, un šobrīd likums ir jāsakārto atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Un es tiešām ierosinu atbalstīt Golubova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu turpināsim nākamnedēļ.

Tā kā nav saņemti priekšlikumi par sēdes pagarināšanu, lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Māris Gulbis, Jānis Jurkāns, Valērijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Alberts Krūmiņš, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Radzevičs, Vjačeslavs Stepaņenko, Elita Šņepste, Ingrīda Ūdre un Ēriks Zunda.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Šīsdienas darba cēliens ir noslēdzies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atbildes uz jautājumiem Ministru prezidenta kungam un finanšu ministram. Jautājumu iesniedzēji nav atnākuši uz šo atbilžu sesiju. Tāpat arī attaisnotu iemeslu dēļ šajā atbilžu sesijā nevar piedalīties Ministru prezidents Emsis un arī finanšu ministrs Spurdziņa kungs.

Ir sniegtas rakstiskas atbildes. Iebildumi no iesniedzējiem nekādi nav saņemti. Tātad uzskatām, ka atbildes uz jautājumiem ir sniegtas. Paldies.

Balsojumi

Datums: 27.05.2004. 09:08:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 27.05.2004. 09:20:04 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2634 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam"
Datums: 27.05.2004. 09:31:28 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2635 nodošanu komisijām

Datums: 27.05.2004. 09:32:24 bal005
Balsošanas motīvs: Par 30 min. pārtraukumu

Grozījums likumā "Par autoceļiem"
Datums: 27.05.2004. 10:04:56 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2653 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"
Datums: 27.05.2004. 10:05:42 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.2654 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"
Datums: 27.05.2004. 10:09:08 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2656 nodošanu komisijām

Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu
Datums: 27.05.2004. 10:11:38 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2658 nodošanu komisijām

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā
Datums: 27.05.2004. 10:12:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.2672 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās
Datums: 27.05.2004. 10:13:40 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2675 nodošanu komisijām

Likums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanas kārtību
Datums: 27.05.2004. 10:22:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2677 nodošanu komisijām

Datums: 27.05.2004. 10:27:20 bal013
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"
Datums: 27.05.2004. 10:28:06 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2693 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (1.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 10:29:56 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2693 steidzamību

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (1.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 10:30:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2693 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (1.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 10:31:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /03.06.2004./

Datums: 27.05.2004. 10:34:02 bal018
Balsošanas motīvs: Par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm

Datums: 27.05.2004. 11:34:20 bal019
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 12:53:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 12:53:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2696 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam"
Datums: 27.05.2004. 14:05:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2641

Lēmuma projekts "Par K.Petera apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbī bas organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju"
Datums: 27.05.2004. 14:06:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2678

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam"
Datums: 27.05.2004. 14:06:54 bal024
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2679

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. Nr.757) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:08:14 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2479B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums likumā "Par likuma "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" atzīšanu par spēku zaudējušu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:09:26 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2612A pieņemšanu 2.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:10:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2561B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:11:52 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2593B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu adopciju" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:12:36 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2596B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem" (Atkārto balsojumu)
Datums: 27.05.2004. 14:13:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2597B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:13:46 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2597B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:14:42 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2598B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:15:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2599B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.05.2004. 14:16:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2600B pieņemšanu 2.lasījumā

Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:18:00 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2668 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:20:30 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2664 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:21:24 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2579 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:23:18 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2669 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:24:38 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2585 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. Nr.592) (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:26:04 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2586 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:26:50 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2587 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:27:30 bal042
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:27:54 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2588 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:28:32 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2589 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:30:20 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2670 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:31:10 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2574 pieņemšanu 1.lasījumā

"DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums" (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:32:18 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2655 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (reģ. Nr. 571) (1.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:34:20 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1783 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (reģ. Nr.818) (1.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:34:46 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2667 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:50:20 bal051
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:51:42 bal052
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:52:34 bal053
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:53:14 bal054
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:53:56 bal055
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:54:20 bal056
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.05.2004. 14:55:06 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2671 pieņemšanu 2.lasījumā